Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija otrdien, 1.oktobrī, vērtēja Saeimā veiktā informācijas sistēmu audita rezultātus, kā arī iepazinās ar parlamenta administrācijas darbības stratēģijas projektu 2014.-2016.gadam.

Saeimas informācijas sistēmu auditā tika vērtēta iestādes informācijas tehnoloģiju pārvaldības efektivitāte un sēžu zāles informācijas sistēmas funkcionalitāte. Audita rezultātā tika sniegta virkne ieteikumu, kuru ieviešana uzlabos Saeimas informācijas sistēmu darbību, mazinās pastāvošos riskus un veicinās gala lietotāju apmierinātību ar sniegto pakalpojumu.

Sniedzot kopējo novērtējumu par Saeimas informācijas sistēmu un tehnoloģiju pārvaldību, auditori ir norādījuši, ka esošā pārvaldība spēj nodrošināt nepieciešamo informācijas tehnoloģiju (IT) atbalstu.

„Iepazīstoties ar audita rezultātiem nākas secināt, ka Saeimas informācijas tehnoloģiju risinājumi spēj nodrošināt nepieciešamo IT atbalstu, tomēr tie ir veidoti nošķirti no kopējām Saeimas darbības vajadzībām,” secina komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa.

„Ziņojumā auditori iespēju robežās centušies sniegt sasniegto rezultātu novērtējumu, tomēr, ja Saeimas Kancelejai nav izstrādāts un apstiprināts kopējais attīstības plānošanas dokuments un tam pakārtotā IT attīstības stratēģija, ir jājautā, kādu konkrētu mērķu sasniegšanai IT atbalsta nodaļas ir pieprasījušas un izlietojušas minētos līdzekļus? Ja arī šādi mērķi pastāv, bet tie nav dokumentēti, rodas jautājums – cik lielā mērā šie mērķi ir saistīti ar iestādes kopējiem mērķiem, kuri arī nav noformulēti un apstiprināti. Šī nav tikai IT atbalsta, bet gan visas iestādes vadības problēma, uz kuru komisija jau ir norādījusi iepriekš,” norāda E.Siliņa.

„Arī Saeimas sēžu zāles informācijas sistēmas funkcionālā audita ziņojuma kontekstā mums ir jāatgriežas pie pamatjautājuma par Saeimas Kancelejas un IT atbalsta darbības plānošanu, tajā skaitā mērķu un uzdevumu noteikšanu. Vai Saeimas balsošanas sistēmas atjaunošana nebija jānosaka kā prioritāte jau vairākus gadus iepriekš, ņemot vērā, ka tā tiek lietota jau no 1997.gada? Tas, ka balsošanas sistēmai nav pieejamas rezerves daļas un atsevišķas pultis, bet serveru un datu bāzes programmatūrai ir beidzies pilns uzturēšanas periods, norāda uz nepietiekamu IT risku vadību. Iestādei nebūtu jānonāk līdz situācijai, kad pastāv būtisks apdraudējums Saeimas sēžu zāles informācijas sistēmas darbībai,” uz nepilnībām risku vadībā norāda komisijas priekšsēdētāja.

Tāpat komisijas sēdē tika akcentēta atgriezeniskās saites neesamība starp IT un informācijas sistēmu uzturētājiem un lietotājiem. „Jebkuram pakalpojumu sniedzējam ir regulāri jāapzina un jāizvērtē klientu vajadzības un apmierinātības līmenis, jo tikai tā ir iespējams pamatoti un mērķtiecīgi veikt sniegtā pakalpojuma attīstību,” uzskata komisijas priekšsēdētāja.

„Lai informācijas sistēmu audita rezultātā sniegto ieteikumu ieviešana nebūtu formāla, ir steidzami nepieciešama Saeimas administrācijas vidēja termiņa attīstības stratēģija,” norāda E.Siliņa.



Saeimas Preses dienests