Galerie
No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām būs iespēja pēc savas iniciatīvas vai ar policijas starpniecību civilprocesa ietvaros vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā.
„Šo Tieslietu ministrijas iniciatīvu, kas paredz regulējumu aizsardzībai pret vardarbību civilprocesa ietvaros, deputāti šodien atbalstīja vienbalsīgi. Taču jāsaka, ka šī ideja nav jauna, tāpēc aicinājām ministriju izvērtēt un ņemt vērā arī priekšlikumus, kas vardarbības mazināšanai tika izstrādāti jau pirms pieciem gadiem”, akcentēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Civilprocesa likumu papildinot ar jaunu nodaļu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, paredzēts radīt vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem – personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, šodienas Juridiskās komisijas sēdē deputātus informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Grozījumi Civilprocesa likumā kā cietušās personas personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušā mājokļa. Tāpat paredzēts, ka personai varēs noteikt arī aizliegumu satikties un jebkādā veidā sazināties ar cietušo, uzturēt fizisku vai vizuālu saskari ar to, kā arī ar citu personu palīdzību organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar vardarbības upuri.
Likumprojekts nosaka, kādos gadījumos personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana būs iespējama, tostarp prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, kā arī par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.
Šobrīd cietusī persona vardarbību var pārtraukt, tikai vēršoties policijā ar iesniegumu. Tomēr nereti cietusī persona nevēlas, lai pret vardarbīgo personu tiktu uzsākts kriminālprocess, tādēļ vai nu policijā nevēršas vai arī savu iesniegumu atsauc, informē likumprojekta autori.
Plānots, ka tiesas nolēmumu izpildi par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu kontrolēs policija, un komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Krimināllikumā par noteikto ierobežojumu ļaunprātīgu pārkāpšanu attiecīgo personu paredz saukt pie kriminālatbildības.
Šodien komisijā konceptuāli tāpat atbalstīti saistītie grozījumi Bāriņtiesu likumā, paredzot iespēju arī Bāriņtiesai vērsties tiesā ar iesniegumu par bērna personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu.
Par grozījumiem Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un grozījumu Krimināllikumā trijos lasījumos vēl lems Saeima, un iespēju personai vērsties tiesā civilprocesuālai aizsardzībai pret varmāku plānots nodrošināt no 2014.gada.
Saeimas Preses dienests