Deputāti iepazīstas ar aktualitātēm otrā pensiju līmeņa darbībā

(16.04.2013.)

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 16.aprīlī, iepazinās ar aktualitātēm valsts fondētās pensiju shēmas darbībā. Deputāti diskutēja par otrā pensiju līmeņa ilgtspēju, atsevišķu ieguldījuma plānu ienesīgumu, kā arī iespējām vairāk pensiju fondu līdzekļu ieguldīt Latvijā.

„Lai arī pēdējā gada laikā otrais pensiju līmenis ir atkopies no krīzes un pērn ieguldījumus palielinājis par teju desmit procentiem, joprojām aktuāls ir jautājums, vai ilgtermiņā šī sistēma spēj nodrošināt ieguldīto līdzekļu pieaugumu vai vismaz saglabāšanu. Tas ir viens no aspektiem, kas ietekmē sabiedrības uzticību pensiju sistēmai kopumā. Un te ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji saprastu, kur viņu nauda tiek ieguldīta, sekotu līdzi izmaiņām, un, ja nepieciešams, arī mainītu savu līdzekļu pārvaldītāju, tādējādi aktīvi piedaloties savas pensijas veidošanā. Tāpat ir būtiski, lai iedzīvotāji redz kopsakarības starp veiktajām sociālajām iemaksām un pensijas apmēru nākotnē, taču diemžēl nemākulīgi īstenots pakalpojums – iespēja aprēķināt savu potenciālo nākotnes pensiju – uzticību pensiju sistēmai ir nevis cēlis, bet vājinājis,” norāda komisija priekšsēdētāja Aija Barča.

Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) pauda bažas par otrā pensiju līmeņa zemo ienesīgumu – deputāti noskaidroja, ka kopš sistēmas darbības sākuma vairāk nekā desmit gadu laikā viens ieguldījumu plānu dalībnieks vidēji nopelnījis 109 latus. Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Teodors Tverijons argumentēja, ka šajā laikā otrajā pensiju līmenī ieguldītie līdzekļi pieauguši par 184 miljoniem latu, patlaban pārsniedzot vienu miljardu. Šāds pieaugums vērtējams kā ļoti būtisks, ņemot vērā, ka otrajam līmenim atsevišķos gados novirzīti tikai divi procenti no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pensijām.

Kopumā otrais pensiju līmenis strādā ar peļņu un vidējais ienesīgums ir ap četriem procentiem gadā, deputātus informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Deputāte Elīna Siliņa sacīja, ka būtu vērtīgi salīdzināt fondu ienesīgumu ar inflācijas rādītāju konkrētajā gadā, izvērtējot, vai otrā pensiju līmeņa peļņa kompensē inflācijas pieaugumu un ilgtermiņā saglabā naudas vērtību.   

Tāpat E.Siliņa interesējās, kad iedzīvotājiem būs pieejama saprotama un patiesa informācija par reālo prognozējamo savas pensijas apmēru, ņemot vērā, ka portālā www.latvija.lv piedāvātais pakalpojums to nenodrošina. T.Tverijons skaidroja, ka patlaban tiek modernizēts portāls www.manapensija.lv, un jau šī gada jūlijā tajā varētu būt pieejams kalkulators, lai aprēķinātu prognozējamo nākotnes pensiju, ņemot vērā veiktās iemaksas pirmajā, otrajā un trešajā pensiju līmenī.

Aptuveni puse valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu tiek ieguldīti Latvijā, taču šis īpatsvars ik gadu samazinās, un komisijas sēdē pārrunātas iespējas vairāk pensiju naudas piesaistīt mūsu valstij. Komercbanku asociācijas pārstāvis norādīja, ka ieguldījumu plānu pārvaldītāji līdzekļus izvieto, pirmām kārtām ņemot vērā klienta intereses un cenšoties nodrošināt pēc iespējas lielāku ienesīgumu. Ieguldīt līdzekļus pa tiešo uzņēmumā nedrīkst, un, lai piesaistītu pensiju ieguldījumu plānu līdzekļus, uzņēmumiem būtu jāveido fondi, kas izlaistu obligācijas, taču to dara tikai retais mūsu valsts uzņēmums, tādējādi stiprināt Latvijas ekonomiku šādā veidā patlaban praktiski nav iespējams.

Patlaban otrā pensiju līmeņa līdzekļus pārvalda deviņi privātie pārvaldītāji, piedāvājot 26 ieguldījumu plānus. Līdz 2012.gada beigām otrajā pensiju līmenī bija iesaistījušies 1,19 miljoni iedzīvotāju, no tiem 58 procenti obligātā kārtā.

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī