Sporta apakškomisijas deputāti: sporta nodarbībās skolās jāiesaista visi bērni

(09.04.2013.)

Diskutējot par aktuālajiem sporta nozares jautājumiem, Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 9.aprīlī, vienojās drīzumā uz apakškomisijas sēdi aicināt Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par to, uz kā pamata ģimenes ārsti bērniem izraksta tik daudz atbrīvojumus no skolas sporta stundām un kādas varētu būt alternatīvas nodarbības no sporta stundām atbrīvotajiem.

„Sports ir ļoti būtisks faktors ne tikai bērnu vispārējai attīstībai, bet īpaši arī, ņemot vērā mūsdienu lielo problēmu ― bērnu aptaukošanos. Tā ir visas sabiedrības problēma, jo aptaukošanās seku ārstēšanai tiek tērēti ievērojami veselības budžeta līdzekļi. Protams, katram bērnam var gadīties veselības problēmas, taču šis jautājums ir ļoti komplicēts ― cik patiesībā pamatoti ir ārstu izrakstītie atbrīvojumi no sporta stundām, vai vecāki apzinās sporta lomu savu bērnu attīstībā un kas liek bērniem pašiem izdarīt izvēli neapmeklēt sporta stundas,” akcentē Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs.

Apakškomisijas deputāte Inga Vanaga (RP) vērsa uzmanību uz jautājumu par bērniem, kas ir ilgstoši atbrīvoti no sporta stundām, uzsverot, ka tikmēr tie varētu izzināt citus savas veselības uzlabošanas un pilnveidošanas veidus. Arī deputāts Gunārs Bilsēns (RP) uzsvēra ― nav pieļaujama situācija, ka no sporta stundām atbrīvotie bērni tajā laikā neko nedara, tāpēc tikmēr tie varētu spēlēt attīstošās galda spēles.

Diskutējot par Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.-2017.gadam sporta politikas mērķiem, lai nodrošinātu atbalstu bērnu un jauniešu sportam, sporta interešu izglītībai, sporta pieejamības attīstībai un valsts nozīmes sporta infrastruktūras objektiem, 2014.gadā būtu nepieciešami 8,32 miljoni latu, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ulrika Auniņa-Naumova.

Savukārt Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija 2013.- 2020.gadam paredz sistemātisku sporta infrastruktūras attīstīšanu, līdz 2020.gadam uzceļot divus Olimpiskos centrus,
uzbūvējot trīs peldbaseinus un renovējot septiņus, kā arī deviņu universālu sporta stadionu vai vieglatlētikas sporta manēžu būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju.

Pārrunājot pašreizējo sporta bāzu infrastruktūras stāvokli, U.Auniņa-Naumova informēja, ka pētījumi liecina ― aptuveni 40 procenti visu Latvijas sporta bāzu ir sliktā stāvoklī, tām nepieciešams remonts vai rekonstrukcija. Tāpat, vērtējot uz vienu iedzīvotāju, sporta bāzes ir ļoti noslogotas un sevišķi Rīgā to nav pietiekami daudz.

Atbildot uz apakškomisijas deputāta Jāņa Upenieka jautājumu par sporta infrastruktūras nodrošinājumu skolās, U.Auniņa-Naumova sacīja, ka 76 izglītības iestādēs ― pārsvarā reģionos ― nav piemērotu sporta zāļu, tāpēc nodarbības notiek skolas vestibilos, aktu zālēs vai pat kabinetos. Bērni telpās, kas nav ne pietiekami lielas, ne aprīkotas, nespēj iemācīties vai apgūt pat sporta spēļu pamatus, akcentēja U.Auniņa-Naumova.

Fotogrāfijas no apakškomisijas sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157633199142035/with/8633372367/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 23.oktobrī
09:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
09:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
11:45  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (turpinājums)
14:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde