O.Kalniņš: saiknes stiprināšanai ar Latvijas diasporu jāpalielina konsulārais atbalsts ārvalstīs

(06.03.2013.)

Lai stiprinātu saikni ar Latvijas diasporu, mūsu valstij ir jāpalielina konsulārais atbalsts ārvalstīs. Tāpat ir jānodrošina iespēja līdzdarboties Latvijas izglītības, kultūras un diasporas atbalsta programmās arī ārzemēs reģistrētām Latvijas diasporas organizācijām, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš. Komisijas deputāti trešdien, 6.martā, uzklausīja Ārlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadā.

„Līdz ar Ārlietu ministrijas sagatavotā ziņojuma apstiprināšanu valdībā Latvija sev par prioritāti ir noteikusi sadarbību ar diasporu, gan uzturot latvisko identitāti un saikni ar mūsu valsti, gan veicinot diasporas pilsonisko līdzdalību, sadarbojoties un veicinot mūsu tautiešu atgriešanos. Lai to īstenotu, pareizi stratēģiski un mērķtiecīgi ir jāpalielina konsulārais atbalsts valstīs, kurās ir vislielākais Latvijas valstspiederīgo skaits,” norāda O.Kalniņš.

Nav pareizi, ka pilnvērtīgi līdzdarboties Latvijas valsts izglītības, kultūras un diasporas atbalsta programmās drīkst tikai Latvijā reģistrētas organizācijas, tādējādi liedzot jau gadu desmitiem pastāvošajām trimdas latviešu organizācijām saņemt mūsu valsts atbalstu, norāda komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka šie ierobežojumi būtu jāatceļ. Komisijas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) pauda atbalstu šādam solim, uzsverot, ka pašreizējais regulējums neatbilst globālās Latvijas koncepcijai.

Arī Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītājs Latvijā Jānis Andersons un Eiropas Latviešu apvienības projektu asistents Kārlis Dumbris uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību ar ārpus Latvijas esošajām mūsu valsts diasporas organizācijām.

Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs ir vairāk nekā 370 tūkstoši, no tiem aptuveni 200 tūkstoši ir Latvijas pilsoņi, un katrs astotais Latvijas valstspiederīgais bērns dzimst ārpus mūsu valsts, deputātus informēja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, atzīmējot, ka lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV un Krievijā. Ārlietu ministrijas informatīvā ziņojuma mērķis ir arī mainīt uzskatu par diasporu. Katrs otrais tūrists no Lielbritānijas ierodas mūsu valstī pēc latvieša ieteikuma, un tas apliecina – diasporas pārstāvji uzskatāmi par mūsu valsts vēstniekiem, sēdē uzsvēra R.Lappuķe.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda uzskatu – ir absurdi, ka Ārlietu ministrija nav apkopojusi precīzu statistiku par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaitu un tautībām, kā arī nevar nosaukt ārzemēs studējošo Latvijas valstspiederīgo skaitu. Ārlietu ministrijai vilcinoties ar šīs informācijas apkopošanu, diasporas pārstāvji zaudē saikni ar mūsu valsti un no tā cieš arī Latvijas ekonomika. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis sacīja, ka ministrija var apkopot tikai Latvijas diasporas organizāciju un latviešu mītnes zemju organizāciju sniegtos datus, jo likums neparedz konsulārā reģistra veidošanu.

Latvijas diaspora ietver ne vien trimdas latviešus, kas izceļojuši no Latvijas teritorijas pēc Otrā pasaules kara, bet arī tos, kas izbrauca pirms Pirmā pasaules kara un starpkaru periodā, kā arī pēdējo desmitgažu laikā izbraukušos Latvijas valstspiederīgos, kuri uztur saikni ar Latviju, teikts informatīvajā ziņojumā.


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde