Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 19.februārī, nolēma izveidot darba grupu brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma izstrādei. Deputāti neatbalstīja tai nodotā Brīvprātīgā darba veikšanas likumprojekta tālāku virzību, un, ņemot vērā tajā konstatētās būtiskās nepilnības, nolēma darba grupā izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Darba grupas vadību uzņēmās viena no likumprojekta iniciatorēm, komisijas sekretāre Inita Bišofa. 

„Iepazīstoties ar nozaru ministriju viedokļiem par iesniegto likumprojektu, nācās konstatēt, ka būtisko iebildumu skaits atsevišķos atzinumos pārsniedz likumprojektā iekļauto pantu skaitu un piedāvātais likuma teksts rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šis acīmredzot ir gadījums, kad alternatīva likumprojekta izstrāde prasīs mazāk laika nekā esošā teksta pilnveidošana ierastajā kārtībā — iesniedzot priekšlikumus,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. 
 
Komisijas priekšsēdētāja piebilst, ka brīvprātīgā darba regulējuma nepieciešamība ne deputātiem, ne ministriju ierēdņiem nav jāpierāda, taču ir jāpanāk vienošanās par likuma saturu un jāveido pēc iespējas vienkāršs, lietotājam saprotams regulējums. 

Apspriežot iesniegto likumprojektu, vairāki deputāti un eksperti pauda bažas, vai piedāvātais likuma saturs sasniegs nosprausto mērķi un patiešām sekmēs brīvprātīgā darba veikšanu. Atsevišķas tā normas, tieši pretēji, uzliktu papildu administratīvo slogu brīvprātīgā darba organizētājiem un prasītu vairāk darba arī no valsts iestādēm. Piemēram, likumprojekts paredz veikt brīvprātīgā darba uzskaiti, reģistrēt tā veicējus Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī pēc pieprasījuma izsniegt brīvprātīgā darba veicēju apliecības. 

Komisijas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) aicināja nepieļaut, ka steigā tiek pieņemts likums, kas praksē netiktu izmantots, jo procedūras ir smagnējas un birokrātiskas. Ir jārod vidusceļš, lai aizsargātu brīvprātīgā darba veicējus, taču vienlaikus nesarežģītu brīvprātīgā darba organizētāju ikdienu. 

Savukārt deputāts Gunārs Igaunis (RP) aicināja atbalstīt iesniegtā likumprojekta tālāku virzību Saeimā un uzlabot to starp lasījumiem, paužot bažas, ka alternatīva likumprojekta izstrāde aizkavēs brīvprātīgā darba regulējuma ieviešanu. 

Kā Brīvprātīgā darba veikšanas likuma mērķis izvirzīts sekmēt brīvprātīgo darbu un sabiedrības līdzdalību, bet brīvprātīgais darbs definēts kā fiziskas personas uz brīvprātības pamata veikts bezatlīdzības darbs, kas vērsts uz sabiedriskā labuma darbību. 

Likumprojekta autori norādījuši, ka brīvprātīgā darba veikšanas likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbalstošu un visaptverošu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu, kas veicinātu brīvprātīgā darba attīstību un darba vides sakārtošanu. Brīvprātīgā darba apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan pašvaldībās, tāpēc šā jautājuma sakārtošanai ir nepieciešams atsevišķs likums.  Civillikumā, Jaunatnes likumā, Biedrību un nodibinājumu likumā brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri.

Saeimas Preses dienests