Saeima: jāaizsargā tiesības uz valsts finansētiem izgudrojumiem

(14.02.2013.)

Lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu, nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru, Saeima ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā.

Likums tiek papildināts ar regulējumu lēmuma pieņemšanai par mantisko tiesību uz jaunu izgudrojumu vai augu šķirni reģistrēšanu un šo tiesību izmantošanu (komercializāciju).

Lai nostiprinātu mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumu vai augu šķirni, likuma grozījumi nosaka ― ja valsts zinātniskā institūcija nav nolēmusi atteikties no tiesībām uz izgudrojumu vai augu šķirni un nav tās piedāvājusi izgudrotājam vai selekcionāram, tad tai jānodrošina šo tiesību aizsardzība, piesakot un uzturot spēkā patentu uz izgudrojumu vai tiesības uz augu šķirni.

Savukārt, ja valsts finansēta pētījuma ietvaros izgudrojumu vai augu šķirni radījis viens vai vairāki valsts zinātniskās institūcijas darbinieki, kuru darba pienākumi ietver izgudrotājdarbību, pētniecību, projektēšanu, konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu, tad mantiskās tiesības uz šo izgudrojumu vai augu šķirni pieder zinātniskajai institūcijai, ar kuru šis darbinieks vai šie darbinieki ir darba tiesiskajās attiecībās.

Izgudrotājam vai selekcionāram ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību no mantisko tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) rezultātā gūtajiem ienākumiem, paredz likuma grozījumi.

Tiesību uz izgudrojumu vai augu šķirni veiksmīgas komercializācijas gadījumā likums paredz atlīdzību izgudrotājam vai selekcionāram, kā to nosaka valsts zinātniskās institūcijas darbības nolikums.

Likuma grozījumi paplašina zinātniskās darbības bāzes finansējuma mērķa loku, nosakot, ka tas izlietojams arī zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai to darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.

Likums arī paredz, ka valsts zinātniskā institūta juridiskā forma turpmāk var būt atvasināta publiska persona. Tostarp likums tiek papildināts ar valsts dibinātas universitātes zinātniskā institūta ― atvasinātas publiskas personas ― regulējumu, nosakot tā izveides un darbības principus.

No likuma tiek svītrots nosacījums, ka, lai zinātnisko institūtu reģistrētu zinātnisko institūciju reģistrā, tam ir jābūt starptautiskai sadarbībai zinātnes jomā.

Тāpat tiek precizēts likuma mērķis ― nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru. Vienlaikus likums paredz zinātnieka pienākumu pēc valsts drošības iestādes atzinuma pārtraukt zinātnisku pētījumu, kas apdraud valsts nacionālo drošību, vai, ja tās rīcībā ir informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, zinātnisko institūciju var izslēgt no reģistra. Valsts drošības iestādes pārstāvji varēs iesaistīties Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darbā ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kas skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu. LZP, pieņemot lēmumu šajos jautājumos, būs jāņem vērā nacionālās drošības iestādes atzinums.

Zinātniskā institūta direktora pienākumos cita starpā ietilps arī valsts drošības iestādes informēšana (pēc tās pieprasījuma) par institūtā veiktajiem un finansējumam pieteiktajiem pētījumu projektiem, kā arī par ārvalstu pētnieku piedalīšanos zinātniskā institūta veiktajos pētījumu projektos un par zinātnieku dalību ārvalstīs veiktajos pētījumu projektos. Savukārt, ja zinātniskajā institūtā tiek apstrādāta informācija, kas ir valsts noslēpuma objekts, direktora pienākums ir nodrošināt informācijas aizsardzību, nosaka likuma grozījumi.


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt