Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runa Saeimas ārlietu debatēs Rīgā, 2013.gada 24.janvārī

(24.01.2013.)

Godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātais ārlietu ministra kungs!

Ministri! Ekselences!

Deputāti!

Dāmas un kungi!

„Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums”, „globālajā pasaulē pastāv tauriņefekts”. Šie labi pazīstamie izteicieni mēģina tēlaini atainot lielākos no mūsdienu starptautiskās politikas likumiem. Tomēr, kā jau parasti tas gadās ar skaistiem un gleznainiem vārdiem, tie ātri iegūst popularitāti un vienlaikus tikpat ātri sabiedrības prātos zaudē savu dziļāko jēgu.

Ar šīm skaistajām frāzēm patiesībā ir mēģināts pateikt kas ļoti būtisks, un tas mums, politiķiem, ir jāņem vērā ik dienu, pieņemot jebkuru lēmumu.

Mums jāatceras, ka iekšpolitiskie procesi nevar tikt atrauti no reģionālā un starptautiskā konteksta. Nacionālās intereses ietekmē starptautisko vidi, savukārt globāli notikumi atstāj iespaidu un pat būtiski izmaina nacionālo politiku.

Latvijai ir jāveido sava iekšpolitika, jādefinē un jāaizstāv savas nacionālās intereses tieši šādos apstākļos un tieši pie šādiem nosacījumiem.

Tas nozīmē, ka definēt savas intereses, rēķinoties tikai ar sevi, būtu tuvredzīgi un neefektīvi. Nacionālās intereses attiecībā uz mūsu valsts iedzīvotājiem, sabiedrību un valsti kopumā bieži vien tiek formulētas, aizmirstot par starptautisko vidi.

Tomēr nacionālajām interesēm ir jābūt skaidrā kopsakarā ar starptautisko vidi, kurā valsts atrodas, mūsu gadījumā – ar Eiropas Savienību, NATO un to īstenoto politiku globālā mērogā. Domāju, ka šāda pieeja būtu jāievēro jebkurā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni neatkarīgi no tā, vai diskusija notiek šeit, Latvijā, vai citviet Eiropā.

Godātie klātesošie!

Šīs sarežģītās un savstarpēju saistību pilnās starptautiskās attiecības ikkatrs no mums iepazina uz savas ādas un izjuta aizvadītajos gados, kas ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules vēsturē ieies kā globāla ekonomiskā krīze.

To ietekmēja gan procesi Amerikas Savienotajās Valstīs un situācija Eiropā, gan arī mūsu pašu savulaik pieļautās kļūdas un nepareizi izdarītās izvēles. Viena no mācībām, ko guvām, ir tāda, ka atvērtas ekonomikas, kas nodrošina mūsu tautsaimniecības izaugsmi, ir savstarpēji tik cieši saistītas, ka satricinājumu gadījumā tās ir ļoti viegli ievainojamas.

Izmantojot sarežģīto periodu un tā radītās problēmas, ir sazēlušas arī idejas par Latvijas ārpolitikas kursa korekcijām.

Tomēr neļausim sevi mānīt ar šīm iluzorajām alternatīvām! Latvijas interesēs joprojām ir stabila un paredzama starptautiskā vide un cieši integrētas Eiropas Savienības attīstība.

Kādu stratēģiju šobrīd izvēlēties Latvijai?

Valda uzskats, ka valsts pastāvošā ārpolitiskā virziena ietvaros var izšķirties starp diviem uzvedības modeļiem. Pirmā iespēja Latvijai ir ieņemt nogaidoši aizsargājošu pozīciju, neatkāpties no savām interesēm un iekļūt tā dēvētajā vārtu sargātāju grupā.

Otra iespēja ir izvēlēties „robežu paplašinātāja” rīcības modeli, kas ļauj maksimāli izmantot iespējas, bet arī prasa no valsts lielāku starptautisku iesaistīšanos, iniciatīvu, papildu saistību uzņemšanos, kā arī lielāku atbildību par reģionā un pasaulē kopumā notiekošo.

Domāju, ka līdzšinējie centieni skaidri norāda uz Latvijas vēlmi kļūt ārpolitiski aktīvākai un maksimāli izmantot pastāvošās iespējas. Raugoties stratēģiski un objektīvi izvērtējot situāciju, mēs esam ieinteresēti tādā Eiropas Savienības attīstībā, kurā Latvija sēž pie sarunu galda, nevis noraugās, kā citu pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs, jo tie tik un tā mūs ietekmēs.

Es paredzu, ka šodien daudz tiks runāts par ieguvumiem un par zaudējumiem no eiro ieviešanas. Tas būs lēmums, kas ietekmēs ikkatru no mums, tas ietekmēs ikkatru mūsu valsts iedzīvotāju, tāpēc ir apsveicama iedzīvotāju lielā interese par šo jautājumu.

Un patiešām ir ļoti svarīgi Latvijas cilvēkiem sniegt pilnīgu informāciju par to, kā, iekļaujoties eirozonā, praktiski notiks pāreja no lata uz eiro. Tikpat svarīgi ir sabiedrībai arī izskaidrot tos iemeslus, kāpēc eiro ir stratēģiska un ģeopolitiska izvēle, kas nostiprinās Latvijas vietu Eiropā, ilgtermiņā vairos mūsu drošību un ekonomikā veicinās ilgtspējīgu attīstību.

Tuvākajos gados Latvijai priekšā stāv nebijušas iespējas demonstrēt savu iniciatīvu, atbildību un rīcībspēju. Rīga nākamgad kā Eiropas kultūras galvaspilsēta rādīs mūsu bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu un dinamisko kultūras dzīvi mūsdienās. Tāpat jau sāk iezīmēties mūsu iespējamās prioritātes 2015.gada pirmajā pusē gaidāmajā prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē.

Saeimā jau ir izveidota Latvijas prezidentūras ES Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komiteja, kuras sastāvā ir iekļauti gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.

Un, manuprāt, visbēdīgākais scenārijs būtu situācija, kad Latvijas pirmā prezidentūra kļūtu par iekšpolitisku kaujas lauku, tāpēc es vēlos rosināt izstrādāt starppartiju vienošanos par sadarbību šajā mūsu valstij tik būtiskajā laika periodā. Šī ir tā reize, kad mūsu rokās ir ieliktas ne tikai Latvijas nacionālās intereses un mūsu valsts tēls, bet lielā mērā arī visas Eiropas Savienības ticamība.

Godātie kolēģi!

Lai arī tuvākie gadi Latvijai paies, gatavojoties Eiropas Savienības prezidentūrai, mums ir jādomā arī par nākamajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem. Dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labas divpusējās attiecības ar daudzām pasaules valstīm rada patiesi labvēlīgu fonu to iespēju izmantošanai, ko sniedz globālās ģeopolitiskās izmaiņas Āzijā un citviet pasaulē.

Šajā ziņā uzņēmēji atrodas jau soli priekšā valstij un skaidri demonstrē „robežu paplašinātāja” domāšanu. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir nodibinājuši veiksmīgus kontaktus un atraduši tirgu savām precēm ārpus jau iemītajām takām un ierastajiem reģioniem.

Veiksmīgs paraugs ir arī iedibinātais Ziemeļu distribūcijas tīkls, kas ar savu izaugsmi Latvijai var radīt iespēju attīstīties par globālu tranzīta centru.

Taču panākumus ar globālu domāšanu var gūt ne tikai uzņēmējdarbībā. Tas pats attiecas arī uz kultūru, izglītību, vides aizsardzību un mūsu reformu pieredzi. Šie ir tikai daži piemēri, kas var ne tikai veicināt mūsu labklājību un pavērt plašāku redzesloku, bet arī veidot mūsu, Latvijas, tēlu pasaulē.

Tāpat jāatceras, ka mūsdienās arvien vairāk starptautiskos procesus ietekmē multinacionālie uzņēmumi, globālie mediji, nevalstiskās organizācijas, viedokļu līderi un citu spēlētāju iespējas ietekmēt globālos procesus. Sociālie tīkli vienlaikus spēj ietekmēt revolūcijas un vienā sekundē neatgriezeniski sadragāt valsts tēlu.

Vēl nekad viens cilvēks nav varējis tik tieši ietekmēt savas valsts tēlu, tādējādi piedaloties arī valsts ārpolitikas veidošanā.

Ja nepieļausim kļūdas un nezaudēsim stratēģisko redzējumu, tuvākajos gados Latvijas ārpolitikā ir iespējams jauns uzrāviens. Ir maksimāli jākonsolidē visi mums pieejamie tradicionālie un modernie ārpolitikas instrumenti. Mūsu ārpolitikai ir jābūt gudrai, fokusētai, proaktīvai, taču vienlaikus pragmatiskai un atbildīgai pret mūsu partneriem, pret starptautisko vidi un galvenokārt pret savas valsts nākotni.

Savukārt parlamenta loma mūsu valsts ārpolitikas veidošanā ir kļūt par stratēģisko debašu forumu, kur ārpolitiskie mērķi un izaicinājumi tiek izvērtēti un izdiskutēti, īpašu uzsvaru liekot uz Latvijas nacionālajām interesēm.

Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka parlaments, kurā tauta ir ievēlējusi visdažādāko politisko spēku pārstāvjus, ir spējīgs uzturēt šāda līmeņa diskusiju. Es tiešām priecājos, redzot, ka visi politiskie spēki un atsevišķi deputāti ir gatavi iesaistīties diskusijās par šo jautājumu. Manuprāt, tas tiešām ir svarīgs apliecinājums tam, ka mēs spējam domāt par mūsu valsts nākotni globāli, ka mēs spējam redzēt ne tikai šodienu, bet spējam redzēt arī rītdienu, un es ceru, ka šīs ārpolitikas debates tam būs labs pierādījums.

Paldies par uzmanību un lai mums radošas debates!

Otrdien, 20.oktobrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:10  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidenti V.E. Isabelle Moret
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
13:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
15:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
15:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
18:30  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotās vakariņas par godu Šveices Konfederācijas Nacionālās padomes prezidentes V.E. Isabelle Moret oficiālajai vizītei Latvijas Republikā