Galerie

„Jau divdesmit divi gadi mūs šķir no tām janvāra dienām, kad Latvijas tauta uzcēla barikādes, lai aizstāvētu savas tiesības atgūt padomju okupācijas rezultātā laupīto suverēno varu Latvijā. Šajos gados ir uzaugusi jauna paaudze, kas barikāžu notikumus var izdzīvot, tikai pateicoties ģimenes locekļu atmiņu stāstiem, kā arī lasot barikāžu žurnālistu rakstus, kuri tolaik, kad vēl nebija ne interneta, ne mobilo telefonu, riskēja ar veselību un pat dzīvību, drosmīgi fiksējot vēsturiskos notikumus,” pirmdien, 21.janvārī, uzrunājot barikāžu laika žurnālistus, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

„„Reti kādai citai idejai iespējams realizēties tik īsā laikā un tik pilnīgi, ka pēc šī īsā brīža izliekas, ka tā bijusi jau mūžīga, ka aizmirsti jau tie laiki, kad nebija ne viņas, ne viņas realizējuma,” ― tā par Latvijas dibināšanu nieka četrus gadus pēc 1918.gada 18.novembra akta rakstīja latviešu prese,” teica Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka pats barikāžu fakts, neatkarīgi no iznākuma, simboliski izpirka nepretošanos 1939.un 1940.gadā, kad Latvija bija palikusi viena starp divām totalitārām lielvarām. „Kārļa Ulmaņa diktatūras cenzētā prese nevis laikus informēja tautu par valstij draudošajām briesmām, bet mēģināja izlikties, ka no suverenitātes Latvija atsakās gandrīz vai draudzīgas vienošanās rezultātā,” atgādināja S.Āboltiņa.

„Jāatceras, ka barikāžu dalībnieki bija gatavi mirt par brīvas Latvijas ideju, un viņi skaidri apzinājās, ka agonējošās padomju impērijas uzbrukuma gadījumā Rietumvalstis diez vai sāktu atomkaru Baltijas dēļ,” sacīja S.Āboltiņa, norādot, cik nozīmīga tolaik bija barikāžu dalībnieku apziņa un misijas sajūta ― nosargāt savu valsti.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka žurnālisti barikāžu laikā bija vieni no apdraudētākajiem, galvenie patiesas informācijas avoti bija nelegāli izdotas avīzes un pagrīdes radiostacijas, turklāt Padomju specdienestu lodes laupīja dzīvību arī operatoriem Andrim Slapiņam un Gvido Zvaigznem. „Taču tautas atbalsts saviem žurnālistiem bija tik liels, ka viņu misijas apziņa pārspēja bailes un viņi, godīgi darot savu darbu, kļuva par varoņiem,” akcentēja S.Āboltiņa.

„Šodien, divdesmit divus gadus pēc barikādēm, esam sasnieguši to, par ko tolaik neuzdrošinājāmies pat sapņot, esam Eiropas Savienības un pasaules varenākās militārās alianses NATO dalībvalsts un varam justies droši,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vēršot uzmanību, ka žurnālistu misija nav zudusi.

„Dažam labam jaunam cilvēkam dalība Eiropas Savienībā un NATO varbūt šķiet tik pašsaprotama, ka viņš koncentrē uzmanību tikai uz līdzdalības maksu, bet nepamanīdams, ka kaimiņos joprojām ir valstis, kuras nav atteikušās no Krievijas impērijas atjaunošanas idejas,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot žurnālistu lomu demokrātijas nosargāšanā.

„Novēlu, lai labi žurnālisti no demokrātijas sargsuņiem nepārvērstos par viegli ietekmējamiem, kas metas pakaļ katra blēža viltīgi pamestam kaulam, atstājot vārtus neapsargātus,” vēlēja Saeimas priekšsēdētāja, norādot: „Nezaudējiet misijas apziņu ― sargāt, izglītot, brīdināt.”

Tikšanās ar barikāžu laika žurnālistiem, operatoriem un fotogrāfiem ir ikgadēja tradīcija, kas iedibināta jau 8.Saeimas laikā. Piedalīties tajā bija aicināti vairāk nekā 150 žurnālisti, kas 1991.gadā aktīvi iesaistījās barikāžu laika notikumu atspoguļošanā.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632578071834/with/8402364468/
Video: https://www.youtube.com/watch?v=wC9L7c17rBs

Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta!

Saeimas Preses dienests