Saeima pieņem jaunu regulējumu bezmantinieku mantas pārņemšanai

(17.01.2013.)

Saeima ceturtdien, 17.janvārī, galīgajā lasījumā apstiprināja jaunu bezmantinieku mantas pārņemšanas regulējumu. Saskaņā ar parlamentā pieņemtajām likumu izmaiņām bezmantinieku mantas atsavināšanas funkcija tiek nodot zvērinātu tiesu izpildītāju pārziņā, tādējādi efektivizējot atsavināšanas procesu un atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām.

 Pieņemtie grozījumi Civillikumā, Tiesu izpildītāju likumā un Notariāta likumā atvieglos bezmantinieku mantas atsavināšanu. Pēdējā laikā arvien vairāk ir gadījumu, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo tas apgrūtināts ar parādsaistībām, kas pārsniedz mantojuma vērtību. Šādi īpašumi – nami, zeme, kapitālsabiedrību daļas - piekrīt valstij, un patlaban īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem.

Jaunā kārtība paredz, ka tiesu izpildītājs būs atbildīgs par tam pārvaldībā piešķirtās valstij piekritīgās bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.

Lai novērstu mantas apgrūtināšanu ar fiktīvām saistībām un nodrošinātu, ka kreditoru prasības ir ticamas un nav apšaubāmas, jaunais regulējums nosaka, ka valsts atzīst tos parādus, kas nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu. Tāpat valsts atzīst parādus, kas pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītājā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

Paredzēts noteikt, ka līdz ar mantojuma lietas izbeigšanu apstājas arī kredīta līgumsods un aizdevuma procentu pieaugums, jo valsts nav uzskatāma par mirušās personas mantinieku un saistību pārņēmēju pilnā apmērā.

Grozījumi arī noteiks, ka valstij nozīmīgus bezmantinieku mantas sastāvā esošos objektus, tostarp kultūrvēsturiskus un dabas objektus, kā arī mākslas priekšmetus, varēs saglabāt valsts īpašumā.

Kā norāda likumprojekta autori, jaunais regulējums nodrošinās, ka bezmantinieku manta tiks atsavināta ātrāk un ar zemākām izmaksām un to veicinās konkurence starp tiesu izpildītājiem. Kreditoriem būs iespēja atgūt aizdotos līdzekļus, bet tirgū atgriezīsies īpašumi, kas patlaban ir izņemti no apgrozības. Tāpat piedāvātie grozījumi uzlabos arī kreditoru prasību apmierināšanu – tiesu izpildītājs izsolē gūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem kreditoriem, kuri uz mantu būs pieteikuši pretenzijas.

Jaunais regulējums stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā. 

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums