Saeima pieņem grozījumus īslaicīgas brīvības atņemšanas izpildes kārtībā

(20.12.2012.)

Saeima ceturtdien, 20.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā (LSIK), kas paredz no regulējuma izslēgt arestu, tā vietā saskaņā ar Krimināllikuma izmaiņām paredzot jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu - un tā izpildes kārtību.

Izmaiņas noteic, ka personas, kas notiesātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, turamas atsevišķi no pārējiem notiesātajiem, tomēr atļauts tās iesaistīt garīgās aprūpes un resocializācijas pasākumos ar pārējiem notiesātajiem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu maksimāli drošu un sociāli lietderīgu īslaicīgo brīvības atņemšanas izpildes gaitu, kas neradītu smagas sekas uz notiesātā turpmāko dzīvi pēc soda izciešanas. 

Likuma grozījumos noteikti arī tiesību ierobežojumi notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ņemot vērā īso laiku, ko šīs personas pavadīs brīvības atņemšanas iestādē, notiesātajiem ar īslaicīgu brīvības atņemšanu salīdzinājumā ar citiem notiesātajiem, noteikts mazāks tiesību apjoms, tomēr saglabājot iespējas īstenot būtiskākās cilvēktiesības.

Attiecībā uz notiesāto nodarbināšanas vietu, noteikts izņēmums - šiem notiesātajiem atļauts strādāt tikai cietuma teritorijā. Minētais grozījums nodrošinās iespēju nodarbināt ar īslaicīgo brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšanu darbos bez atalgojuma saimnieciskajā apkalpē vai komersanta izveidotajās darba vietās cietumos.

LSIK regulējums papildināts ar jaunu pantu par speciālo līdzekļu piemērošanu ar mūža ieslodzījumu notiesātajiem un resocializācijas īpatnībām. Piemēram, cietumi var organizēt kopīgus resocializācijas pasākumus vienas soda izciešanas režīma pakāpes ietvaros vai, izvērtējot drošības apsvērumus, — kopā ar personām, kuras notiesātas mūžu.

Grozījumos noteikta Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība, paziņojot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu notiesātajai personai soda izciešanas uzsākšanas laiku un brīvības atņemšanas iestādi. Tāpat reglamentēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīcība gadījumā, ja persona neierodas izciest īslaicīgo brīvības atņemšanu. Minētais regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisku soda izciešanu un adekvātu reakciju uz notiesātā neierašanos.

Likuma grozījumi stājas spēkā nākamā gada 1.aprīlī.



Saeimas Preses dienests

Svētdien, 25.oktobrī