Saeima ceturtdien, 29.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas nosaka tiesas uzlikto komerctiesību ierobežojumu saturu un izpildes kārtību, kā arī iespējas piemērot vienkāršoto likvidāciju.
Kriminālprocesā fiziskajai personai kā sodu var piemērot aizliegumu veikt noteikta vai visa veida komercdarbību, savukārt kriminālprocesa un administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros fiziskajai personai kā sodu var piemērot aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās. Pieņemtie Komerclikuma grozījumi nosaka kārtību, kā komersants īsteno šos aizliegumus.
Grozījumi paredz, ka fiziskā persona, kurai aizliegts nodarboties ar komercdarbību, nevar būt komercsabiedrības dibinātājs, savukārt, ja šī persona jau ir komercsabiedrības biedrs, dalībnieks vai akcionārs, tā nedrīkstēs piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ja personai ir liegts ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās, tā tiks izslēgta no komercreģistra, un to nevarēs iecelt, piemēram, par sabiedrības valdes, padomes locekli, prokūristu.Izmaiņas Komerclikumā maina likvidatora iecelšanas kārtību gadījumos, kad sabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu. Lai novērstu situāciju, kad sabiedrības darbība ir izbeigta, bet likvidācija nenotiek, jo nav iecelts likvidators, to varēs ieteikt ikviena ieinteresētā persona. Ja neviens neieteiks likvidatoru, uzņēmumu varēs izslēgt no Komercreģistra bez likvidācijas.
Likuma grozījumi veicina ekonomiski neaktīvo uzņēmumu ātrāku izslēgšanu no komercdarbības vides, paredzot iespēju to darīt vienkāršotā likvidācijas kārtībā. Sabiedrības darbību varēs izbeigt, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ja uzņēmumam trīs mēnešus nav valdes, sešus mēnešus nav iesniegtas nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskats. Vienkāršotās likvidācijas process attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri trīs mēnešu laikā pēc darbības apturēšanas nebūs novērsuši norādītos trūkumus.
Saeimas Preses dienests