Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopojusi priekšlikumus Nacionālā attīstības plāna projektam

(21.11.2012.)

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 21.novembrī, noslēdza darbu pie priekšlikumu apkopošanas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) projektam.

Komisijas deputāti kopumā izvērtēja 60 priekšlikumus, ko iesniegušas dažādas nevalstiskās organizācijas, un to precizētās un papildinātās redakcijas kā savus priekšlikumus nosūtīs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Tāpat izskatīšanai Ministru kabinetā tiks nosūtīti 242 priekšlikumi, ko Nacionālā attīstība plāna 2014.-2020.gadam projekta pilnveidošanai iesnieguši Saeimas deputāti, Saeimas komisijas un frakcijas. Pēc priekšlikumu izvērtēšanas un projekta galīgās redakcijas pieņemšanas Ministru kabinets NAP iesniegs apstiprināšanai Saeimā.

Apspriežot ierosinājumu NAP paredzēt proporcionāli adekvātu un līdzsvarotu resursu sadalījumu ne tikai deviņām republikas nozīmes pilsētām un 21 reģionālas attīstības centram, bet gan visām 119 pašvaldībām, komisija rosinās noteikt, ka plānošanas reģioni veicina mazo novadu piesaisti lielajiem investīciju projektiem. „Situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda, tāpēc aicināsim uzsvērt plānošanas reģionu lomu mazo novadu un vietējās nozīmes attīstības centru un lauku teritoriju attīstībā,” pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Konceptuālu komisijas atbalstu guvis priekšlikums NAP atbalstīt nacionālas nozīmes pilsētu attīstību. Savukārt apspriežot ierosinājumu NAP iekļaut arī pasākumus administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai, kas uzskatāms par vienu no šķēršļiem ekonomiskā izrāviena īstenošanai un Latvijas tautsaimniecības attīstībai kopumā, deputāti vienojās organizēt atsevišķu komisijas sēdi. „Attīstības plānā tas būtu jāuzsver, bet jādomā arī par to, kā, mazinot valsts pārvaldi, nezaudēt tās kvalitāti. Un kas būs tas, kas parādīs, ka birokrātija tiešām samazinās?” vaicāja komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepinš.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī ierosinājumu kā vienu no NAP uzdevumu īstenošanas iespējamajiem finansējuma veidiem paredzēt arī publiskās un privātās partnerības principu. Komisijas atbalstu guvis arī ierosinājums NAP papildināt ar norādēm par nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, kas ir viena no sociāli atstumtākajām sabiedrības grupām.   
Nacionālais attīstības plāns ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteikti valsts attīstības mērķi, prioritātes (arī teritoriju attīstības prioritātes) un sasniedzamie rezultāti (arī makrolīmenī), kā arī rīcības virzieni katrā prioritātē, sasniedzamie rezultāti un atbildīgās institūcijas.

NAP ir cieši saistīts ar „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam” un „Nacionālo reformu programmu stratēģijas „ES2020” īstenošanai”.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde