Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas kriminālprocesā

(19.06.2012.)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz nostiprināt iespēju aizstāvim un prokuroram tiesas izmeklēšanas laikā iesniegt papildu pierādījumus.

Papildinot likuma pantu par procesuālajām tiesībām iztiesāšanā, piedāvātās kriminālprocesa izmaiņas paredz aizstāvim un prokuroram tiesības rakstveidā pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām kriminālprocesam nozīmīgus dokumentus un ziņas par faktiem. Tāpat likumā paredzēts precizēt, ka prokurors, cietušais, apsūdzētais un viņa aizstāvis var pieteikt tiesai lūgumus arī par papildu pierādījumu pievienošanu lietai.

„Ņemot vērā komisijas sēdē izskanējušos augstas raudzes juristu diametrāli pretējos viedokļus par šo priekšlikumu, komisija nolēma lūgt iesaistītajām pusēm izteikt rakstisku argumentētu viedokli un sniegt arī alternatīvus ierosinājumus problēmas risināšanai. Izvērtējot tos, komisija un Saeima varēs lemt par turpmāko rīcību,” norāda komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Argumentējot likuma grozījumu nepieciešamību, komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība) sacīja, ka procesa dalībnieki nedrīkst ignorēt faktus, kas atklājas tiesas procesa laikā. Savukārt komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne uzsvēra, ka jaunatklātu pierādījumu pieņemšana nevar būt atkarīga tikai no tiesnešu labās gribas.

Atbalstu šādiem likuma grozījumiem pauda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzsverot, ka tie palīdzēs nostiprināt likumā sistēmu, kas faktiski jau darbojas dzīvē. Pusēm ir jānodrošina arī iespēja pārbaudīt iesniegto pierādījumu patiesumu, norādīja ģenerālprokurors, minot piemēru, kad lietas iztiesāšanas laikā apsūdzētajam tika safabricēts viltus alibi.

Deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pauda viedokli, ka likuma grozījumi ļaus paralēli tiesvedības procesam veikt izmeklēšanu, kurā izmeklētāju rīcības brīvība būs nekontrolējama. Savukārt komisijas sekretārs Valērijs Agešins norādīja, ka pierādījumu iesniegšana tiesas laikā liecina par nekvalitatīvu izmeklēšanu tiesas procesā.

Viedokli, ka piedāvātie likuma grozījumi nav atbalstāmi, komisijai rakstveidā bija sniegusi arī Latvijas Universitātes docente Elita Nīmande, norādot, ka šāda likuma redakcija var veicināt iespējas novilcināt krimināllietu izskatīšanu.

Uz nepieciešamību veikt dziļāku jautājuma analīzi norādīja komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa – Engere, atsaucoties gan uz teorētiķu paustajām bažām par šādu grozījumu nepieciešamību, gan uz likuma normu piemērotājiem, kas šīs bažas atspēko. Viņa atzina, ka šādos apstākļos ir grūti izdarīt viennozīmīgu izvēli par labu vienam vai otram risinājumam, tādēļ otrajā lasījumā jāturpina darbs pie visām pusēm pieņemamas likumprojekta redakcijas. 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde