„Turpinot darbu ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien iepazinās ar bērnu uzticības tālruņa darbību Latvijā. Bērnu tiesību aizsardzība ir viena no komisijas prioritātēm. Komisija strādā pie grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas tostarp paredz paplašināt vardarbības definīciju,” informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Bērnu bezmaksas uzticības tālrunis saņem arvien vairāk zvanu no bērnu vecākiem, kuri vēlas konsultēties par bērnu audzināšanas jautājumiem, komisijas deputātus informēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Amanda Gruze. Savukārt jauniešu un bērnu vidū aktuālākās problēmas ir attiecības ar līdzcilvēkiem, fiziskā, emocionālā vai seksuālā vardarbība un partnerattiecības.

I.Mūrniece interesējās, kā uzticības tālruņa darbinieki rīkojas, konstatējot tādu bērnu tiesības aizsardzības pārkāpumu, kas prasa policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas iejaukšanos. Viņa arī akcentēja sarežģītās situācijas, kad bērni nevēlas, lai viņiem palīdz. A.Gruze apstiprināja, ka nereti bērni, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, netic, ka kāds viņiem spēj palīdzēt. Tādēļ psihologi, diskutējot un pārliecinot bērnu par palīdzības nepieciešamību, pakāpeniski ievāc informāciju par bērna personas datiem un tad par pārkāpumu pret bērnu ziņo atbildīgajai iestādei. Tomēr ar to darbs ar bērnu nebeidzas, jo atbildīgās iestādes pēc tam sniedz informāciju uzticības tālruņa darbiniekiem vai un kādu palīdzību bērns ir saņēmis. A.Gruze arī uzsvēra, ka Valsts bērnu aizsardzības inspekcija bērnu tiesību aizsardzības pārkāpuma gadījumā iejaucas neatkarīgi no tā, vai bērns to vēlas vai ne.

Komisijas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) vaicāja, vai komunikācija ar zvanītājiem ir abpusēja un tālruņa darbinieki mēdz arī atzvanīt. A.Gruze informēja, ka esot bijuši daži gadījumi, kad, izvērtējot situāciju, psihologi ir atzvanījuši. Savukārt, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas biedra Borisa Cilēviča jautājumu, vai laukos dzīvojošie bērni un jaunieši ir informēti par šādu tālruni un vai zvani tiek vienlīdz bieži saņemti gan no pilsētām, gan laukiem, A.Gruze sacīja, ka uzticības tālrunis saņem zvanus no visas Latvijas un tas tiekot plaši popularizēts dažādās kampaņās.

Krīžu un konsultāciju centra „Skalbes”, kura paspārnē darbojas pieaugušo krīzes maksas tālrunis, direktore Inese Ruka akcentēja, ka kopš 1997.gada, kad tālrunis darbojas, zvanītāju aktuālās problēmas nav mainījušās – cilvēki sūdzas gan par hroniskām problēmām, piemēram, bezdarbu un tāpat katru dienu tiek saņemts vismaz viens zvans no cilvēkiem, kuri plāno izdarīt pašnāvību. Viņa akcentēja, ka krīzes tālrunis šādiem cilvēkiem ir vienkāršākais veids, kā spert pirmo soli, lai risinātu problēmas. I.Ruka uzsvēra - ja krīzes tālrunis būtu bezmaksas, cilvēkiem palīdzēt būtu vienkāršāk, taču ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ biedrība to nespēj nodrošināt.

Komisijas deputāte Daina Kazāka (ZRP) vērsa klātesošo uzmanību, ka krīžu tālrunim ir liela nozīme sabiedrības emocionāli psiholoģiskās veselības uzlabošanā - bērni no pieaugušajiem nav nošķirami un bieži vien problēmas ir saistītas, tāpēc arī pieaugušo krīžu tālrunim jābūt bezmaksas.

Saeimas Preses dienests