Saeima konstatē subsidiaritātes pārkāpumu ES regulas projektā

(22.05.2012.)

Saeimas Eiropas lietu komisija, veicot subsidiaritātes pārbaudi, konstatējusi šī principa pārkāpumu Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu projektā par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību. Saeimas komisija otrdien, 22.maijā, nosūtījusi Eiropas Komisijai atzinumu, kurā norāda, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis, tādēļ jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms.  

Saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu, nacionālajiem parlamentiem ir tiesības pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes principam. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā - dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī, vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus. Ja vismaz deviņu ES dalībvalstu parlamenti astoņu nedēļu laikā iebilst pret kāda jaunā ES tiesību akta izstrādi, šī likumdošanas iniciatīva Eiropas Komisijai jāpārskata. Līdz šim Saeima nebija konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus ES tiesību aktu projektos.

Saeimas atzinumā uzsvērts, ka ar regulas projektu netiek sasniegts tās izstrādes mērķis - brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā nodrošināt gan vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no visām dalībvalstīm, gan darbinieku tiesību aizsardzību. Šie jautājumi ES īpaši aktuāli kļuva pēc plašu publicitāti guvušajām „Laval” un „Viking-Line” lietām.

Tāpat atzinumā norādīts, ka regulas projekts nav nepārprotami skaidrs un noteikts un tā pieņemšana nav pietiekami pamatota. „Ievērojot to, ka regula ir tieši piemērojama, tās redakcijai jābūt skaidrai, lai visas dalībvalstis to varētu piemērot vienādi un bez jebkādiem pārpratumiem,” teikts atzinumā.

Saeimas Eiropas lietu komisija pauž bažas par regulas projekta tiesisko pamatu, ko Eiropas Komisija izvēlējusies. Saeimas komisija uzsver, ka neskatoties uz ES Tiesas spriedumiem, tiesības streikot ir izslēgtas no jautājumu loka, kurus var reglamentēt visā ES. Tādēļ deputāti neguva pārliecību, ka regulas pieņemšana, lai regulētu attiecīgo jautājumu, izriet no ES Tiesas spriedumiem „Laval” un „Viking-Line” lietās.

„Neapstrīdot Eiropas Savienības Tiesas spriedumos ietverto, Eiropas lietu komisija neguva pārliecību, ka regulas kā atvasinātā tiesību akta pieņemšana, lai regulētu attiecīgo jautājumu, izriet no šiem spriedumiem,” teikts Saeimas komisijas atzinumā. „Ja Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz, ka tiesības uz streiku ir izslēgtas no jautājumu loka, kurus var regulēt ar direktīvu, uzliekot saistības tikai attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, tad nav pārliecības, ka šo jautājumu var regulēt ar tieši piemērojamu tiesību aktu visās dalībvalstīs.”


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī