Budžeta komisija: jāpanāk sociālā budžeta stabilitāte

(24.04.2012.)

Valsts sociālā budžeta stabilitāte ir jāpanāk, ilgtermiņā plānojot sociālā budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem. Par to otrdien, 24.aprīlī, vienisprātis bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti.

Deputāti ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem diskutēja par esošo sociālās apdrošināšanas sistēmas ietekmi uz iedzīvotāju sociālo nodrošinātību un iespējamajiem grozījumiem pensiju likumā. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Ozoliņš aicināja valdību turpmāk plānot sociālā budžeta līdzekļu sadalījumu pa apdrošināšanas veidiem ilgtermiņā, tādējādi veicinot sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti. J.Ozoliņš uzsvēra, ka nodokļu maksāšana ir vienošanās starp valsti un iedzīvotāju, ko valsts nedrīkst lauzt vienpusēji – iedzīvotājos jāatjauno uzticība, ka viņi pēc nodokļu nomaksas tiešām varēs saņemt palīdzību, kad tas būs nepieciešams.

Arī komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) vērsa klātesošo uzmanību, ka deficīts kādā sociālās apdrošināšanas veidā tiek segts no budžeta pārpalikuma. Ja līdz šim būtu izdevies sociālajā budžetā no pārpalikuma izveidot un uzturēt rezerves, tagad, iespējams, sociālajā budžetā nebūtu deficīta, uzsvēra I.Parādieks. Arī J.Ozoliņš akcentēja, ka nav pareizi ar budžeta rezervju palīdzību līdzsvarot sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Kā skaidroja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, svārstīgās valsts ekonomikas dēļ sociālo pabalstu sistēma tiek pastāvīgi līdzsvarota, deficītu vienā apdrošināšanas veidā sedzot ar pārpalikumu citā.

Savukārt deputāts Jānis Lāčplēsis (Vienotība) vēlējās uzzināt, kā mainīsies pensiju apjoms personām, kas aizies pensijā šogad un pēc dažiem gadiem. J.Muižniece skaidroja, ka topošās izmaiņas Pensiju likumā neparedz kopējā uzkrātā pensiju kapitāla samazināšanos, taču, ņemot vērā iedzīvotāju dzīves ilguma paaugstināšanos, mainīsies pensiju apjoms, jo kapitāls tiks sadalīts ilgākā laika periodā.

J.Muižniece arī informēja deputātus, ka, ja darba devējs nav veicis par darba ņēmēju sociālās iemaksas pilnā apmērā, kā liecina Valsts ieņēmuma dienesta pieredze, aptuveni divu gadu laikā iemaksu parādi tomēr tiek nomaksāti. Savukārt, ja tas netiek izdarīts, iemaksu iztrūkums tiek kompensēts no Darbinieku prasījuma garantiju fonda, tādējādi pensiju apmērs nevar samazināties, ja iemaksas nav veiktas vai tās nav veiktas pilnā apmērā. Vienlaikus viņa norādīja uz tendenci samazināties to personu skaitam, par kurām netiek veiktas iemaksas.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 20.aprīlī