Saeimas komisijā diskutē par uzlabojumiem speciālajā izglītībā

(21.02.2012.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 21.februārī, pārrunāja iespējas uzlabot kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām.

„Lai sakārtotu speciālās izglītības jautājumus, nepieciešamas izmaiņas vairākos normatīvajos aktos. Taču vienlīdz svarīga ir skolotāju attieksme un vēlme ņemt vērā bērnu speciālās vajadzības, kā arī pielāgotu mācību materiālu lielāka pieejamība,” raksturo komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Mācību procesā redze ir vadošā cilvēka maņa, un tieši ar redzi cilvēki iegūst 75 procentus no informācijas, pauda Strazdumuižas internātvidusskolas - attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem direktore Lilita Ģeida. Lai bērniem ar redzes traucējumiem nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, ar viņiem jāsāk strādāt jau no mazotnes un jānodrošina pielāgotu pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība, uzsvēra skolas direktore. Tāpat viena no speciālās izglītības problēmām ir vienotas uzskaites sistēmas trūkums par bērniem ar speciālajām vajadzībām.

Latvijā ik gadu piedzimst 20 – 30 neredzīgu vai vājredzīgu bērnu. Bieži vien šiem bērniem ir augsts intelektuālais potenciāls, ko kvalitatīva izglītība spēj atraisīt un ļauj viņiem pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, komisijas sēdē akcentēja speciālās izglītības speciālisti.  

Likums šiem bērniem paredz tiesības mācīties dzīvesvietai tuvā skolā un skolai nosaka pienākumu gan pielāgot pedagoģisko plānu mācību vielas apguvei, gan noskaidrot šo audzēkņu speciālās vajadzības. Taču realitātē vispārizglītojošās skolas bērnus ar speciālām vajadzībām neuzņem vai arī šādiem audzēkņiem nepievērš pienācīgu uzmanību, atzina L.Ģeida.

Saeimas deputāti pagājušā gada nogalē klātienē apmeklēja Strazdumuižas skolu un atzinīgi novērtēja skolas pedagoģisko darbu vājredzīgo un neredzīgo bērnu izglītošanā un audzināšanā. Skolas speciālisti ir gatavi cieši sadarboties ar vispārizglītojošajām skolām gan metodiskajā darbā, gan arī nepieciešamo palīglīdzekļu izvēlē, lai skolas varētu veiksmīgi integrēt šādus bērnus.

Patlaban tiek izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka, lai sagatavotos bērna ar speciālām vajadzībām uzņemšanai, skola uzņemšanu var atlikt uz sešiem mēnešiem. Deputāti atbalstīja speciālistu viedokli, ka uzņemšanu nevajadzētu atlikt uz tik ilgu laiku, tā vietā bērnam jāsāk mācības, un paralēli jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi. Tāpat normatīvajos aktos būtu jāvieš lielāka skaidrība par tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas nepieciešami bērniem ar dažādām īpašajām vajadzībām.

Viena no aktuālākajām problēmām speciālajā izglītībā ir piemērotu mācību grāmatu trūkums, īpaši trūkst grāmatas Braila rakstā neredzīgajiem bērniem. Tāpēc Saeimas komisija vērsīsies pie mācību grāmatu izdevējiem, aicinot skolām atļaut lietot izdoto mācību materiālu elektroniskās versijas.

 


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde