Saeimas Eiropas lietu komisijā diskutē par ES attīstības scenārijiem

(16.01.2012.)

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pirmdien, 16.janvārī, tiekoties ar Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā (ES) Ilzi Juhansoni, diskutēja par ES tālākajiem attīstības scenārijiem un Latvijas attieksmi pret ES notiekošajiem procesiem.

Latvijai jāspēj atbildēt uz konceptuālu jautājumu – vai tā sevi redz kā procesu līdzdalībnieku, aktīvi piedaloties ES nākotnes veidošanā, vai arī distancējas no notiekošā, atzina tikšanās dalībnieki.

„Eiropas Savienībā patlaban ir lielu izšķiršanos priekšā vairākos jautājumos, tostarp par starpvaldību līgumu par fiskālo disciplīnu, un tādēļ Latvijai jāspēj atbildēt uz jautājumu – kādu Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts redz Eiropas Savienības nākotni,” sarunā atzīmēja I.Juhansone. Vēstniece uzsvēra, ka Latvijai jāspēj definēt, kur tā nostājas patlaban notiekošajā diskusijā par ES nākotni.

Latvijas pārstāve ES atzīmēja, ka ES sarunās vērojami trīs galvenās pieejas ES tālākās attīstības virzieniem. Pirmās pieejas pārstāvji iestājas par starpvaldību sadarbības modeļa stiprināšanu, kurā galvenā loma ir ES dalībvalstu savstarpējām sarunām, bet ES institūciju ietekme ir pēc iespējas mazāka. Saskaņā ar šo modeli tālākā ES integrācijā piedalītos tās dalībvalstis, kuras tam būtu gatavas. Otrās pieejas pārstāvji uzskata, ka pamatā visi ES lēmumi jāpieņem Eiropadomes līmenī. Savukārt trešais virziens iestājas par pašreizējo ES struktūru stiprināšanu, neveidojot jaunas, skaidroja I.Juhansone.

Deputāts Boriss Cilevičs (SC) atzīmēja, ka jau tagad vērojams, kā ES ietvaros veidojas „divu ātrumu Eiropa”. B.Cilevičs arī pauda bažas par iespējamām sekām, ja jaunais starpvaldību līgums tiek veidots atsevišķi no ES pamatlīguma.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš sarunā vērsa uzmanību uz izteikta ES varas centra veidošanos, aizvien lielāku ietekmi iegūstot Vācijai un Francijai.

Informējot par jaunā starpvaldību līguma sarunu gaitu, vēstniece darīja zināmu, ka diskusijas gaitā līguma redakcija pastāvīgi mainās. Aktuāls ir jautājums par ES Tiesas kompetenci fiskālās disciplīnas jautājumos, kā arī par sankcijām dalībvalstīm, kuras nebūs pildījušas līguma prasības. Tāpat vēl jāpanāk vienošanās, kad tiešijaunais starpvaldību līgums par fiskālo disciplīnu stāsies spēkā, pauda I.Juhansone. 


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde