Galerie

Ir patiešām jābūt īpaši stipram, bezbailīgam un ar misijas sajūtu apveltītam cilvēkam, lai paviršas informācijas pārbagātā laikmetā strādātu pētnieciskajā žurnālistikā. Apliecinot cieņu analītiskajai žurnālistikai, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piektdien, 9.decembrī, atklāja starptautisku konferenci „Pētnieciskā žurnālistika cīņā ar korupciju”.

„Kā gan, ja ne kā misijas apveltītu, raksturot noslepkavoto žurnālisti Annu Poļitkovsku? Kā lai citādi raksturo šodien klātesošo norvēģieti Siri Gedi-Dālu, kas atklāja liela mēroga korupciju tā dēvētajā „ūdens kompāniju lietā”? Kā lai citādi, ja ne kā bezbailīgu un stipru, raksturo mūsu pašu žurnālisti Ilzi Jaunalksni, kuras telefonsarunas viņas asās un analītiskās darbības dēļ tika prettiesiski noklausītas un kurai par savu taisnību nācās cīnīties tiesā? Kā lai citādi raksturo visus tos žurnālistus pasaulē, kas, neskatoties uz politisko vajāšanu, neatlaidīgi turpina darīt savu darbu? Jūs visus spārno augstāks mērķis, bet tā priekšā jūs reizēm esat vieni, pilnīgi kaili un ievainojami,” sacīja S.Āboltiņa.

Uzrunājot konferences dalībniekus, S.Āboltiņa uzvēra, ka „tieši analītisko žurnālistu rokās ir īpaši augsta līmeņa vai plaša mēroga korupcijas risku un gadījumu atklāšana. Līdz pat tik dramatiskām norisēm kā tā dēvētā valsts nozagšana”.

Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka vienmēr ir principiāli vērsusies pret koruptīviem lēmumiem, aizstāvējusi tiesībaizsardzības institūciju godprātīgu un neatkarīgu darbu, iestājusies par likumsargu darbības efektivitātes stiprināšanu. „Tomēr ne vienmēr deputātu spēkos ir bijis nepieļaut lēmumus, kas kalpo atsevišķu politiķu vai „partiju īpašnieku” interesēm. Tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc sabiedrībā ir vairojusies neuzticēšanās valsts varai, kas savukārt palēnina ekonomisko grūtību pārvarēšanu un kavē valsts attīstību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. 

Pievēršoties žurnālistu darba specifikai, Āboltiņa norādīja, ka 21.gadsimta komunikāciju raksturo ātrums, īsums, viegla uztveramība, vizuāla atraktivitāte, un „šāds mūsu laikmeta raksturojums analītiskajai žurnālistikai spēlē gan par labu, gan par sliktu”.

„Esošā informācijas vide neapšaubāmi ļauj analītiskajiem žurnālistiem ātrāk un lielākā apjomā piekļūt tādai informācijai, kas iepriekš būtu bijusi gandrīz nepieejama. No otras puses, milzīgā informācijas pārbagātība un sabiedrības pieaugošās prasības par informācijas ātrumu un vienkāršību rada visai sarežģītus apstākļus analītiskās žurnālistikas pastāvēšanai,” teica S.Āboltiņa.

„Padziļināts vērtējums sabiedrībā ir mazāk pieprasīts, tādēļ analītiskā žurnālistika, kas vienmēr ir bijusi finanšu izteiksmē dārgāka par tradicionālo, sastopas arī ar nopietniem finansiāliem izdzīvošanas izaicinājumiem,” atzina Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētāja aicināja būt stipriem, nepadoties un nepagurt izaicinājumu priekšā. „Jūsu darbs sabiedrībai ir ļoti nepieciešams. Tas ir izšķiroši svarīgs valsts pastāvēšanai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Konferenci „Pētnieciskā žurnālistika cīņā ar korupciju” rīko Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” sadarbībā ar Norvēģijas vēstniecību, Sorosa fondu-Latvija un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Foto no konferences: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157628344061321/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.

Saeimas Preses dienests