Vienotas sodu administrēšanas sistēmas izveide ir viens no instrumentiem, kas varētu uzlabot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tādējādi netieši mazinot ēnu ekonomiku. To otrdien, 6.decembrī, diskutējot par nepieciešamajiem pasākumiem ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības samazināšanai, secināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti. Komisija aicina Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju kādā no tuvākajām komisijas sēdēm detalizēti diskutēt par šiem jautājumiem.

Deputāti noskaidroja, ka soda naudu par konstatētiem pārkāpumiem izdodas iekasēt tikai no aptuveni ceturtās daļas pārkāpēju. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve deputātiem skaidroja, ka soda naudu iekasēšanas problēma saistīta ar nepietiekami stingru tiesisko regulējumu un soda izpilde jāpadara neizbēgamāka. Arī Finanšu ministrijas pārstāvis izteica nepieciešamību visām institūcijām, kuras administratīvu pārkāpumu konstatēšanas gadījumā var uzlikt sodu, izveidot vienotu sodu administrēšanas sadarbības programmu.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa uzsvēra, ka izvairīšanās no nodokļu un piemēroto naudassodu maksāšanas kropļo konkurenci, līdz ar to ekonomikas attīstību. Kā pirmo soli sodu administrēšanas centralizēšanā viņa minēja nepieciešamību pēc vienota naudas sodu uzskaites reģistra, piemēram, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta uzturētās Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienota informācijas datu bāze sekmētu sodu iekasēšanas procesa uzraudzību un kontroli, kā arī līdzekļu ekonomiju, norādīja E.Siliņa.

Komisijas priekšsēdētāja arīdzan piebilda, ka sods kā vienīgais legālas ekonomikas stimuls nebūs pietiekami efektīvs, tādēļ nepieciešami arī pozitīvi stimuli, piemēram, nodokļu atlaižu piešķiršana godprātīgi strādājošiem uzņēmumiem.

Kā norādīja Finanšu ministrijas pārstāvis, pēc aptuveniem aprēķiniem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā patlaban ir 20 līdz 30 procentu apmērā.