Saeimas deputāti ar ārlietu ministru pārrunā ārpolitikas aktualitātes

(23.11.2011.)

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien, 23.novembrī, tiekoties ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, pārrunāja Latvijas ārpolitikas aktuālos jautājumus, tostarp, Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta veidošanas sarunas un Ārlietu ministrijas finansējumu nākamajam gadam.

Iepazīstinot deputātus ar Ārlietu ministrijas 2012.gada budžeta projektu un atbildot uz deputātu jautājumu, kādas būtu sekas, ja finansējumu nāktos samazināt, E.Rinkēvičs pieļāva iespēju pārskatīt Latvijas vēstniecību tīklu ārvalstīs. Nepieciešamības gadījumā varētu tikt rūpīgi izvērtēta iespēja uz laiku apturēt kādas vēstniecības darbu, pieļāva ārlietu ministrs. E.Rinkēvičs uzsvēra, ka vēstniecību darbības apturēšana būtu labāks risinājums par kārtējo algu samazinājumu. Vienlaikus tikšanās laikā puses pauda cerību, ka šāda nepieciešamība neradīsies un Latvijas vēstniecību tīkls tiks saglabāts.

Komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks sarunā pauda gandarījumu, ka ministrijas 2012.gada budžeta projektā attīstības sadarbībai paredzēti 50 tūkstoši latu. „Būtiski, ka arī finansiālu grūtību laikā paredzēts finansējums mūsu valsts reformu pieredzes nodošanai Moldovai, Gruzijai, Ukrainai, kā arī dažādiem civilajiem projektiem Afganistānā. Tas ir nozīmīgs politisks lēmums, ņemot vērā, ka iepriekšējā gada budžetā attīstības sadarbībai bija atvēlēts niecīgs finansējums,” uzsver R.Ražuks.

Runājot par ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam sarunu gaitu, puses bija vienisprātis par nepieciešamību Latvijas nostāju par ES lauksaimniecības tiešmaksājumu un kohēzijas finansējuma sadali ES dalībvalstīs saskaņoti skaidrot visām iesaistītajām pusēm – diplomātiem, ministriju pārstāvjiem, Saeimas deputātiem un lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) rosināja Latvijas nostājas skaidrošanā aktīvāk izmantot tieši mūsu valsts lauksaimniekus. „Mūsu zemnieku protesti Briselē varētu labāk atainot veco dalībvalstu divkosību, kad mutiski tiek atzīts, ka tiešmaksājumu sadale ir netaisnīga, tomēr praktiski tiek darīts pretējais,” teica deputāts.

Savukārt deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) vērsa uzmanību uz Vācijas izšķirošo lomu sarunās par ES jauno daudzgadu budžetu. Deputāts pauda viedokli, ka tā dēvētās neto maksātājvalstis, tostarp Vācija, nebūs gatavas iemaksāt vairāk ES budžetā, tomēr tās būtu iespējams pārliecināt par nepieciešamību ES lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu pārdalīt taisnīgāk.

Arī ārlietu ministrs akcentēja Vācijas īpašo lomu sarunās par jauno ES daudzgadu budžetu un informēja, ka tieši šie jautājumi bija vieni no galvenajiem sarunu tematiem viņa nesenās vizītes laikā Vācijā. Tāpat ministrs atgādināja, ka patlaban sarunas ES ir tikai sākuma fāzē un izšķirošais būs tieši nākamais gads, kad sāksies aktīvākais sarunu posms, lai 2013.gadā censtos panākt jau galīgo vienošanos par finansējuma sadali jaunajā daudzgadu budžetā.


Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
00:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:40  Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums
14:50  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde