Saeimas komisija atzinīgi vērtē Latvijas Vēsturnieku komisijas darbu

(16.02.2011.)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 16.februārī, tiekoties ar Latvijas Vēsturnieku komisiju, atzinīgi novērtēja paveikto mūsu valsts vēstures pētniecībā, tās skaidrošanā un popularizēšanā un pauda atbalstu komisijas turpmākajam darbam.

„Vēsture ir jebkuras valsts identitātes daļa, un tā veido sabiedrības izpratni par pasauli. Latvijas vēsturnieku ieguldījums mūsu valsts vēstures līkloču pētīšanā, apkopošanā un popularizēšanā ir nenovērtējams. Būtiski, ka vēsturē pastāv mīti, kas dziļi iesakņojušies sabiedrības apziņā, un tos ir grūti kliedēt. Vēsturnieku uzdevums ir mainīt šos stereotipus, un tas ir jādara jau skolas solā. Tāpēc komisijā esam gandarīti, ka no šī gada 1.septembra skolu 6.klasēs Latvijas vēsture ir atsevišķs mācību priekšmets,” pauda Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Komisijas sēdē deputātiem ieskatu Latvijas Vēsturnieku komisijas darbā un nākotnes iecerēs sniedza komisijas priekšsēdētājs Inesis Feldmanis. Viņš atzīmēja, ka komisija, kas izveidota pēc bijušā  Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas, strādā kopš 1998.gada un šajā laikā ir veikti daudzi pētījumi, kas publicēti vairāk nekā 20 rakstu krājumos. Paredzēts, ka rīt klajā nāks jau 26.krājums, kurā apkopoti Latvijas un ārzemju vēsturnieku raksti par traģiskajiem Otrā pasaules kara notikumiem un to sekām – okupāciju, kolaborāciju un holokaustu.

Deputāti noskaidroja, ka komisija veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas Vēstures skolotāju biedrību, sniedzot atbalstu vēstures mācīšanas metodikā, lai tā būtu vieglāk uztverama. Komisijas darbā iesaistīti arī vairāki jaunie vēstures bakalauri, maģistri un doktori, un par Otro pasaules karu aizstāvētas vairākas doktora disertācijas.

Vēsturnieku komisija šī gada jūnijā Litenē iecerējusi rīkot konferenci, atzīmējot 70 gadus kopš Latvijas armijas iznīcināšanas 1941.gadā, savukārt septembrī plānots sasaukt Latvijas vēsturē pirmo vēsturnieku kongresu, lai atskatītos uz 20 gados paveikto Latvijas vēstures zinātnē. Tāpat komisija plāno atvērt savu mājaslapu, kurā interesentiem būtu pieejama plaša informācija par mūsu valsts vēstures jautājumiem un būtiskākajiem notikumiem.

Sēdē pārrunāta arī Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas turpmākā darbība, un I.Feldmanis informēja, ka Latvijas puse darbam starpvalstu komisijā ir deleģējusi savus pārstāvjus, kā arī ir apzinātas apspriežamās tēmas un iespējamās sadarbības formas. „Tagad gaidām atbildi no Krievijas puses, un mūsu mērķis ir izprast abu valstu kopīgo vēsturi kā zinātni, pamatojoties uz dokumentiem, nevis uz mītiem vai vēsturi kā ideoloģiju,” šodien pauda vēsturnieku komisijas vadītājs.

Komisijas sēdē I.Feldmanis arī uzsvēra, ka „mūsdienu Eiropā pastāv trīs izpratnes par Otro pasaules karu un tā sekām – Rietumeiropā tas ir nacisms un holokausts, Krievijā – uzvarētāju un atbrīvotāju mīts, bet Austrumeiropas iedzīvotājiem šis laiks bija okupācija. Vērtēt katra cilvēka rīcību tajā vai citā laikā var, tikai ņemot vērā konkrēto situāciju un notikumus. Tas ir jāskaidro, un tas ir mūsu – vēsturnieku – uzdevums”.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde