Saeima ceturtdien, 9.septembrī, otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot tiesisko regulējumu komersanta īpašumā esošu ātruma kontroles mēriekārtu ieviešanai.

„Tas ir loģisks risinājums, ka fotoradarus iegādāsies un apsaimniekos uzņēmējs. Taču jāatzīst, ka komisijai nācās meklēt juridisko risinājumu, lai šo gadījumu noregulētu likumā. Faktiski, tas ir klasisks publiskās un privātās partnerības projekts, un būtu loģiski, ja ar starptautiskajiem aizdevējiem tiktu panākta vienošanās šādus un līdzīgus projektus īstenot kā publisko un privāto partnerību, nevis meklēt aplinkus ceļus,” skaidro Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Ātruma pārkāpumus fiksējošo iekārtu ieviešana uzlabos ceļu satiksmes dalībnieku kontroli un samazinās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, jo vismaz 40 procentos gadījumu avārijas iemesls ir saistīts ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, norāda likumprojekta autori.

Fotoradarus paredzēts izvietot Valsts policijas apzinātās vietās un ceļa posmos, kur sistemātiski tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums un notiek ceļu satiksmes negadījumi ar smagām sekām.

Ātruma pārkāpumu fiksēšana notiks ar komersanta īpašumā esošiem tehniskajiem līdzekļiem. Komersants par iekārtu piegādi un uzstādīšanu saņems daļu no uzliktajiem naudas sodiem. Šo daļu noteiks Ministru kabinets, un tā būs atkarīga no faktiskajiem ieņēmumiem valsts pamatbudžetā, ko veidos samaksātie sodi.

Pārkāpumu fiksēšana ar komersanta īpašumā esošiem fotoradariem ir efektīvs risinājums, jo valstij nav jāiegulda salīdzinoši lielas investīcijas tehniskajā aprīkojumā. Tāpat valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem un komersanta faktiskie izdevumi ir lielāki par saņemto samaksu, norāda likumprojekta autori.

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Saeimas Preses dienests