Saeima pieņem jauno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu

(16.06.2010.)

Saeima trešdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas noteiks Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības kārtību un noteikumus. Par likuma pieņemšanu balsoja 85 deputāti, pret nebalsoja neviens, bet atturējās divi deputāti.

Jaunais likums nodrošinās vārda un uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas pieejamību, paverot katram Latvijas iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par valstī notiekošajiem procesiem. Likums arī veicinās sabiedrības integrāciju, īstenojot Valsts valodas likuma prasības, un sekmēs latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas saglabāšanu un lietošanu. Vienlaikus tiek paredzētas tiesības medijos lietot arī mazākumtautību un citas valodas.

Jaunajā likumā ietverta virkne normu, kas nodrošinās sabiedrisko interešu aizstāvēšanu un sekmēs nacionālo plašsaziņas līdzekļu pieejamību pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.

Likums paredz, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, būs jānodrošina sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmu pievadīšana kabeļtelevīzijas abonentiem. Šī prasība attieksies arī uz tām nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, kuras, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, galalietotājam ir pieejamas bez maksas.

Saskaņā ar likumu turpmāk nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to veidotajās programmās vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem būtu valsts valodā, kas veidotu vismaz 65 procentus no raidlaika.

Tāpat ar jauno likumu tiks reglamentēta Eiropas audiovizuālo darbu lietošana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Ar Eiropas audiovizuālajiem darbiem šajā likumā tiek saprasti Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotie literāri dramatiskie darbi, seriāli, filmas, dokumentālie, mākslas, izglītojošie un citi radošie darbi.

Turpmāk elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās programmās būs jānodrošina, lai vismaz 51 procents no visiem raidījumiem nedēļas laikā būtu Eiropas audiovizuālie darbi. Šis nosacījums neattieksies uz ziņām, sporta sacensībām, spēlēm, reklāmu, televīzijas veikalu raidījumiem. Savukārt nacionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai vismaz 40 procenti no šiem darbiem būtu veidoti valsts valodā un tiktu izplatīti laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas tiek dublēts vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā.

Savukārt, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo televīziju saglabāšanu pēc pilnīgas pārejas uz apraidi ciparu formātā, likumā noteikts, ka šīs televīzijas, izmantojot savus tehniskos līdzekļus, varēs turpināt savu programmu apraidi analogajā formātā. Šādu apraidi televīzijas varēs turpināt ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim, ja tas tehniski attiecīgajā frekvencē ir iespējams un netraucē televīzijas programmu apraidi ciparu formātā.

Valdībai Saeimā būs jāiesniedz likumprojekts, kas regulēs apraidi ciparu formātā pēc 2014.gada 1.janvāra, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem paredzot iespēju pašiem nodrošināt savu programmu apraidi ciparformātā vai arī izvēlēties komersantu to veidoto programmu izplatīšanai. Līdz 2013.gada 31.decembrim televīzijas programmu apraidi ciparu formātā veic Ministru kabineta izvēlētais komersants - SIA „Lattelecom”.


Saeimas Preses dienests

Piektdien, 30.oktobrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde (turpinājums)
10:00  Eiropas lietu komisijas sēde