Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti trešdien, 17.martā, pārrunāja Latvijas pilsonības zaudēšanas un citu valstu pilsonības iegūšanas aspektus. Deputāti noskaidroja, ka 2009.gadā no nepilsoņa statusa atteikušies vairāk cilvēku nekā Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas ceļā.

Deputāti uzzināja, ka 2009.gadā no nepilsoņa statusa labprātīgi atteikušies gandrīz trīs tūkstoši cilvēku, bet nepilsoņa statuss atņemts 117 personām. Savukārt naturalizējušās apmēram divi tūkstoši personu. Pagājušajā gadā no pilsonības atteikušies 277 cilvēki un ierosinātas 206 lietas par pilsonības atņemšanu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis skaidroja, ka cilvēki no pilsonības vai nepilsoņa statusa pārsvarā atsakās racionālu apsvērumu vadīti. Daudzi pieņem Krievijas pilsonību, jo tur, piemēram, sievietes var pensionēties jau 55 gadu vecumā. Tomēr ne visi ir pirmspensijas vecumā - puse cilvēku, kuri atteikušies no pilsonības, ir vecumā līdz 40 gadiem.

Visvairāk no pilsonības un nepilsoņa statusa atsakās par labu Krievijas pilsonībai, bet, piemēram, 2009.gadā Īrijā nav saņemts neviens iesniegums par atteikšanos no Latvijas pilsonības, informēja PMLP pārstāvis.

Daļa cilvēku nepaziņo par Krievijas pilsonības iegūšanu un tādā veidā saņem gan Latvijas, gan Krievijas pensiju. Taču viņiem jārēķinās, ka tas nav likumīgi un var nākties Latvijai atmaksāt saņemto pensiju, teica J.Citskovskis. Viņš piebilda, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem Latvijā vidējā pensija gan ir lielāka nekā Krievijā.

Deputāti noskaidroja, ka šobrīd netiek likti šķēršļi, lai Latvijas pilsonību iegūtu ārvalstīs dzimuši bērni. Vecākiem ir jāvēršas PMLP un netiek pieprasīta informācija, vai bērns ir ieguvis arī citas valsts pilsonību. Taču problēmas radīsies, šiem bērniem pieaugot, norādīja PMLP pārstāvis.

„Pirmsvēlēšanu laikā kaislību pietiks arī negrozot Pilsonības likumu. Taču nākotnē iespējams būs jāatgriežas pie jautājuma par dubultpilsonību un pilsonību ārvalstīs dzimušiem bērniem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.




Saeimas Preses dienests