Saeimas komisija skeptiska par ES fondu izmantošanu valsts pārvaldes funkciju auditam

(08.02.2010.)

Saeimas Eiropas lietu komisija skeptiski vērtē Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas lietderību valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai un turpinās rūpīgi sekot, cik efektīvi ES fondu līdzekļi tiks izmantoti Valsts kancelejas iecerētajos projektos.

Deputāti pirmdien, 8.februārī, uzklausot Valsts kancelejas informāciju par ES fondu līdzekļu izmantošanu valsts pārvaldes projektos, pauda neizpratni, ka joprojām nav skaidri definētas jomas, kurās plānots veikt valsts strukturālo reformu ietekmes novērtējumu.

„Man joprojām ir bažas par iecerēto valsts pārvaldes funkciju audita projektu realizācijas kvalitāti un rezultātiem. Paredzēti neskaitāmi pētījumi, kuriem plānots tērēt miljonus latu. Tomēr atklāts paliek jautājums, kā tie praktiski uzlabos valsts pārvaldes efektivitāti, cik daudz līdzekļu varēs ietaupīt?” vaicā komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Komisijas priekšsēdētāja sēdē norādīja, ka deputāti turpinās parlamentāro kontroli pār šo projektu realizācijas gaitu. V.Paegle arī piebilda, ka valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanai un uzlabošanai jābūt vienam no ierēdņu pamatuzdevumiem, nevis tas jārisina kampaņveidīgi, tērējot ES fondu finansējumu. „Nedrīkst būt tā, ka gadiem nekas netiek darīts, bet tagad tam jau nepieciešami miljoni,” komisijas sēdē teica V.Paegle.      

Apspriežot valsts pārvaldes funkciju audita gaitu, atsevišķi deputāti pauda viedokli, ka šī audita vadību daudz piemērotāk būtu uzticēt Valsts kontrolei, nevis Valsts kancelejai, kā tas ir patlaban. „Valsts kontrole ir tā institūcija, kura vislabāk varētu veikt šo darbu. Tai būtu nevis tikai publiski jāsoda valsts iestādes, bet jau katrā pārbaudē jānāk klajā ar konkrētiem ieteikumiem valsts pārvaldes darba uzlabošanai,” teica deputāts Mārtiņš Roze (ZZS). Savukārt deputāte Vineta Muižniece (TP) vērsa uzmanību uz funkciju dublēšanās riskiem Valsts kontroles un Valsts kancelejas darbā un aicināja aktīvi koordinēt abu institūciju sadarbību.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja, ka savulaik lūgusi valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu uzņemties valsts funkciju audita darba grupas vadību. I.Sudraba atbildējusi, ka ir gatava sniegt visu nepieciešamo atbalstu un konsultācijas, bet šī procesa vadību Valsts kontrole neuzņemsies, darīja zināmu G.Veismane. „Tomēr nav tā, ka mēs ar Valsts kontroli nesadarbojamies,” piebilda G.Veismane, uzsverot, ka abu iestāžu darbs tiek koordinēts.

Atbildot uz deputātu bažām, Valsts kancelejas direktore skaidroja, ka valsts funkciju auditu veikšanai tiks piesaistīti neatkarīgi auditori, kuri daudz objektīvāk spēs izvērtēt, kā uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un kādas funkcijas valstij nepieciešams saglabāt, bet no kādām iespējams atteikties. Šajā procesā aktīvi tiks iesaistītas visas nozaru ministrijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, apliecināja G.Veismane. 


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 24.oktobrī