Lai gan uz jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona ES fondu apguves radītāji Latvijā ir labi, šo finanšu līdzekļu pieejamība uzņēmējiem joprojām ir apgrūtināta. To trešdien, 20.janvārī, pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas secināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti.

Deputāti komisijas sēdē norādīja, ka, lai gan formāli uzņēmēji var pieteikties ES fondu programmām, realitātē nauda līdz uzņēmējiem nenonāk. Uzņēmēji nevar saņemt finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai, jo bankas joprojām atsakās kreditēt, uzsvēra deputāti.

„Joprojām mēs nejūtam, ka ekonomika tiktu sildīta. Galvenais radītājs tam, ka rezultāti ir uzlabojušies, būs uzņēmēju atsauksmes,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis deputātiem skaidroja, ka Latvija ir viena no līderēm ES finansējuma apguvē. To veicinājis valdības lēmums piešķirt papildus 400 miljonus latu fondu apguvei. FM pārstāvis informēja, ka patlaban ar starptautiskajiem aizdevējiem notiek sarunas par vēl 400 miljonu latu novirzīšanu šim mērķim.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba komisijas sēdē atzina, ka joprojām valstij nav arī plāna ES fondu līdzekļu mērķtiecīgai izlietošanai. Valsts kontroliere norādīja, ka skaidrs attīstības plāns būtu efektīvs instruments sarunās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu, lai pierādītu ES fondu nozīmi.

Komisijas deputāts Jānis Klaužs (TP) aicināja atbildīgās amatpersonas beigt maldināt sabiedrību par to, ka ES fondu apguve Latvijā norit veiksmīgi. Deputāts norādīja, ka ierēdņi nespēj sniegt informāciju par ES finanšu līdzekļu patieso atdevi.

Līdz aizvadītā gada beigām apstiprināti ES fondu projekti 1,47 miljardu latu apmērā, kas ir 45,3 procenti no 2007.-2013.gada periodam Latvijai pieejamā finansējuma. Līgumi noslēgti par 42 procentiem no pieejamās naudas, savukārt maksājumi veikti par 15 procentiem no kopējā 3,18 miljardu latu lielā finansējuma, informēja FM pārstāvis.



Saeimas Preses dienests