Gallery

Eiropas Savienības (ES) starpvalstu līgums par fiskālās disciplīnas nodrošināšanu ir būtisks solis ceļā uz ES ekonomiskās izaugsmes un globālās konkurētspējas nodrošināšanu. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica piektdien, 10.februārī, uzsvēra diskusijā „Starpvalstu līgums par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību: tā saturs un nozīme”.

Lai veicinātu izpratni par ES 25 dalībvalstu nesen konceptuāli atbalstīto starpvalstu līgumu, diskusiju ES mājā rīkoja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Diskusijā tika analizēts jaunā līguma politiskais konteksts, institucionālā nozīme, līgumā paredzētie fiskālie instrumenti un ar to saistītie juridiskie aspekti.

„Tieši fiskālai stabilitātei ir jābūt pašreizējās krīzes risinājumu nozīmīgai daļai. Sabalansēta budžeta veidošana ir priekšnosacījums, lai mēs spētu īstenot nākamo, pašu būtiskāko soli ekonomiskās krīzes  pārvarēšanai – veikt pasākumus, kas nostiprina solidaritāti un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī,” diskusijā teica komisijas priekšsēdētāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka ekonomiskās, finanšu un valstu parādu krīzes pārvarēšana bijis ES rūpju objekts jau pēdējos divus gadus. „Diemžēl līdz šim Eiropas Savienībai tā arī nebija izdevies rast būtisku uzlabojumu. Šis līgums ir būtisks solis pareizajā virzienā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi un globālo konkurētspēju,” teica Z.Kalniņa-Lukaševica.

Analizējot jaunā līguma saturu, komisijas priekšsēdētāja akcentēja trīs nozīmīgākos tā aspektus. Viņa uzsvēra, ka līgumā atzītas eirozonai nepiederošo līgumslēdzēju pušu tiesības piedalīties tajās eirozonas augstākā līmeņa sanāksmju daļās, kurās tiek izskatīti jautājumi par konkurenci, eirozonas globālo uzbūvi un nākotnē piemērojamiem pamatnoteikumiem.

„Šī vienošanās iezīmē izpratni un atbalstu neeirozonas valstu iespējami pilnvērtīgākai dalībai eirozonas valstu samitos. Jo tieši šis formāts šobrīd rada risku par divu līmeņu jeb divu ātrumu ES dalībvalstu dalījuma veidošanos. Arī Latvijai būs jāpieliek visas pūles, lai šo risku mazinātu,” akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Kā otru aspektu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra līgumā paredzēto sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem. „Saeima kā nacionālais parlaments augstu vērtē līgumā ietverto nosacījumu, kas tiešā veidā iekļauj dalībvalstu parlamentus diskusiju un lēmumu pieņemšanas procesā.”

„Visbeidzot, līgumā iezīmēts jauns kvantitatīvais rādītājs – strukturālais deficīts. Saskatu to kā kritiski svarīgu principu. Vēlos uzsvērt, ka no sistēmiskā un saturiskā viedokļa manā skatījumā tas ir būtiskākais jauninājums,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Starpvalstu līgums par Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāti, koordināciju un pārvaldību paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomisko pārvaldību gan eiro zonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas. Dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka to budžeti ir līdzsvarā vai ar pārpalikumu, bet budžeta deficīts pieļaujams tikai ārkārtas gadījumos.

Līgums nosaka, ka fiskālo disciplīnu neievērojušajām dalībvalstīm būs jāievieš Budžeta un ekonomiskās partnerības programma, kas ietver detalizētu strukturālo reformu aprakstu. Eiropas Savienības Tiesa varēs pārbaudīt, vai valsts ir nodrošinājusi līdzsvarota budžeta principa un mehānisma iestrādāšanu nacionālajā likumdošanā. Ja dalībvalsts nepakļausies Tiesas spriedumam, tā atkārtotā spriedumā varēs piespriest dalībvalstij lietas apstākļiem atbilstošu naudas sodu.

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas:
https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157629258765895/with/6851784213/
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.

Saeimas Preses dienests