Latvijas Republikas 8.Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2005.gada 8.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Jānis Straume.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šā gada rudens sesijas pirmo sēdi.
Darba kārtības pirmā sadaļa - Par saņemtajiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.521 Grozījumi Imigrācijas likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei!
L.Mūrniece (frakcija Jaunais laiks).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.septembris.
Sēdes vadītājs. 20.septembris. Iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.539 Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijai.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Circenei.
I.Circene (frakcija Jaunais laiks).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.septembris.
Sēdes vadītājs. 20.septembris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.611 Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.
Par priekšlikumu termiņu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
30.septembris.
Sēdes vadītājs. Termiņš nedrīkst būt garāks par 15 dienām.
E.Jaunups. 16.septembris.
Sēdes vadītājs. 16.septembris. Paldies. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.614 Grozījums likumā Par Valsts zemes dienestu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Nevēlaties debatēt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Lūdzu noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr.614 Grozījums likumā Par Valsts zemes dienestu nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 9, atturas - 7. Likumprojekts nodots komisijām.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 16.septembri.
Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.635 Grozījumi Augstskolu likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Valdošajai koalīcijai ir diezgan dīvaina attieksme pret izglītību vēl no tā laika, kad desmitiem tūkstošu krievu skolēnu centās piedalīties likumdošanas procesā. Piemēram, jūnija beigās mēs steidzamības kārtībā, praktiski bez apspriešanas, pieņēmām grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Vēl vairāk. Šodien mēs apspriežam grozījumus Augstskolu likumā, kuri jau ir spēkā. No pirmā acu uzmetiena šeit viss ir kārtībā. No likumprojekta anotācijas var saprast, ka notikušas konsultācijas ar Latvijas Studentu apvienību, Latvijas Koledžu asociāciju, Rektoru padomi un Augstākās izglītības padomi. Minētās organizācijas atbalstīja izstrādāto noteikumu projektu.
Godātie kolēģi! Es gribu dot jums informāciju par to, kādā veidā šīs konsultācijas ir notikušas. Teiksim, 23.augustā Rektoru padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums Grozījumi Augstskolu likumā. Un cienījamie rektori tikai sēdes laikā uzzināja, ka tieši 23.augustā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti. Nu, un piedzimis dokuments, kas Ribentropa un Molotova cienīgs. Teiksim, noteikumu 8.pants: [..] izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu. Vai patiešām šeit viss ir kārtībā?
Godātie kolēģi! Akreditācija augstskolai vai koledžai tiek piešķirta pēc augstskolas vai koledžas darbības rūpīgas pārbaudes, kurā iesaistīti profesionāli augstākās izglītības eksperti no dažādām valstīm, kā arī Latvijas Republikas akadēmiskās sabiedrības un citu ieinteresēto pušu pārstāvji - Augstākās izglītības padome, Akreditācijas komisija un tā tālāk. Tādēļ lēmumu par akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu vajadzētu pieņemt nevis vienpersoniski, bet pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi un Akreditācijas komisiju. Un tikai pēc tam nevis izdot rīkojumu, bet vērsties tiesā, lai tiesa lemtu par akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.
Tā ir demokrātija. Tā ir demokrātija! Taču likumprojektā nav pat demokrātijas imitācijas. Totalitārā režīma tipiskas pazīmes!
Bez tam neregulēts un pat pasliktināts ir jautājums par tiem absolventiem, kuri pabeidza vidusskolu pirms trim gadiem vai agrāk un nekārtoja centralizētos eksāmenus, jo šādu eksāmenu toreiz vispār nebija, un tā tālāk.
Tikai ar augstāk minēto ir pietiekami, lai noraidītu šos Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus un dotu iespēju cienītai Inai Druvietes kundzei atgriezties pamatdarbā un rūpīgi pētīt latviešu valodu un folkloru.
Paldies par uzmanību. Lūdzu balsot pret!
Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
Deputāts Strazdiņš nevēlas runāt. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu Grozījumi Augstskolu likumā nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 5. Likumprojekts nodots komisijai.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Strazdiņam.
J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par nodokļiem un nodevām nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi) nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Jūras kodeksā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (frakcija Jaunais laiks).
Lūdzu noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Civillikumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu!
J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts Grozījumi Civillikumā.
Kāds ir šā likumprojekta iesniegšanas mērķis, ja mēs lasām anotāciju? Šā likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Padomes direktīvas prasības, kas nodrošina efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju.
Ja mēs lūkojamies uz šo nemākulīgi un pavirši sagatavoto projektu, tad mums acīs krīt divas lietas.
Pirmā. Kāda ir šīs direktīvas jēga? Šīs direktīvas jēga ir nodrošināt vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no viņu rases vai etniskās piederības. Taču, ja mēs palūkojamies no otras puses, tad redzam tā saucamās Integrācijas lietu ministrijas jeb Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītās darba grupas patvaļīgo vēlmi ierakstīt likumprojektā to, kas šajās Eiropas Padomes direktīvas prasībās nemaz nav paredzēts, proti, paplašināt direktīvā minētās prasības attiecībā uz rasu diskrimināciju, attiecinot tās arī uz citiem diskriminācijas veidiem.
Es gribētu jautāt: Kas tas ir: nevainīgs joks, nekompetence vai arī apzināta ļaunprātība? Ir patiešām ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet tas noteikti norāda uz vairākām būtiskām lietām. Un, proti, pirmais ir tas, ka acīmredzot ministrs Latkovskis ir aizmirsis to, ka viņa vadītā tā sauktās Integrācijas lietu ministrijas sekretariāta pamatuzdevums ir veidot saskaņu sabiedrībā, kā arī rūpēties par to, lai invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām, tiktu integrēti sabiedrībā. Taču tā vietā ministra kungs izvēlas un cilā jautājumus, kuri - gluži pretēji! - nevis vieno, bet gan šķeļ sabiedrību un veicina spriedzi tajā. Es gribētu vēl tikai atgādināt, ka homoseksuālisms ir tas, ko noraida 82% mūsu Latvijas sabiedrības.
Kā vēl vienu nekompetenci es varētu minēt arī 23.jūlijā notikušo konferenci šā sekretariāta telpās, kur rupji tika pārkāpta Satversme, kas paredz, ka valsts ir šķirta no baznīcas, un arī ļaunprātīgi tika izmantoti administratīvie resursi - kur tika runāts nevis par iepriekšminētajām prioritātēm, bet gan par homoseksuālajām attiecībām, par attiecībām starp baznīcu un homoseksuālistiem un tā tālāk. Kas tas ir? Izsakoties kāda vieda teologa vārdiem, mums ir darīšana ar vienas interešu grupas rafinētu cīņu par savu mērķu sasniegšanu.
Šis likumprojekts ir nesagatavots. Šis likumprojekts ir sasteigts. Es gribu atgādināt kolēģiem tikai to: ja mēs runājam par šo diskriminācijas normu ieviešanu likumdošanā, tad jāteic, ka vienpadsmit valstis Eiropas Savienībā vēl joprojām ir atturējušās ieviest savā likumdošanā šīs diskriminācijas aizlieguma normas. Un es nedomāju, ka Latvija būs gudrāka, piemēram, par Vāciju, Itāliju, Portugāli, Grieķiju, Austriju vai arī par citām valstīm.
Un tieši tāpēc Latvijas Pirmā partija aicina neatbalstīt šo
likumprojektu - tā iesniegšanu komisijām, bet sūtīt to atpakaļ uz Ministru
kabinetu pārstrādāšanai un iesniegt vēlreiz Saeimā to kvalitatīvā veidā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Ingrīda Circene. Lūdzu!
I.Circene (frakcija Jaunais laiks).
Labrīt, kolēģi! Šis bija ļoti liels pārsteigums, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis, kāpjot tribīnē, nostājas pret minoritātēm.
Es domāju, jums ir jāpadomā par to, kādā komisijā kuram deputātam ir attiecīgā loma...
Attiecīgais likumprojekts - Grozījumi Civillikumā - ievieš Eiropas Savienības tiesības atbilstoši to terminoloģijai un iekļauj pierādījuma pienākumu. Ļoti skaidri tiek pateikts, kas šeit tiek ieviests.
Sagatavojot šo likumprojektu, mums ir jāņem vērā tas, kas notiek Latvijā. Pēdējo mēnešu notikumi skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrībai diemžēl ir problēmas ar iecietību pret citādi domājošiem un citādu minoritāti pārstāvošiem cilvēkiem. (Starpsaucieni.) Pasaulē un Latvijā tiek izstrādātas koncepcijas, tiek izstrādātas stratēģijas, taču mums diemžēl ir problēmas ar pašu attieksmi un iecietību pret pārējiem sabiedrības locekļiem.
Tāpēc es jums lūdzu vērsties pret liekulību un aizstāvēt cilvēktiesības visos to veidos.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir runājis pret, viens - par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Civillikumā nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Valsts civildienesta likumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts - Grozījumi Valsts civildienesta likumā - ir no tās pašas pretdiskriminācijas paketes, kurā bija arī cits nobalsotais skandalozais likumprojekts Grozījumi Civillikumā, un viss tas, ko no šīs tribīnes runāja abi debatētāji, pilnā mērā attiecas arī uz grozījumiem Valsts civildienesta likumā. Tur nav neviena vārda par seksuālo minoritāšu diskrimināciju, bet pašā likumā ir aizliegums visiem nepilsoņiem ieņemt attiecīgos amatus. Viena trešdaļa nodokļu maksātāju acīm redzami tiek diskriminēta, taču nekādu priekšlikumu, lai uzlabotu situāciju un novērstu diskrimināciju nav. Tāpēc visas šīs runas par to, ka mēs esam Eiropā un ka mēs esam gatavi pilnveidot savu likumdošanu, ir pilnīgi tukšas runas, kas neatbilst realitātei. Viss šis seksuālais skandāls ir tikai iemesls, lai novērstu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību no tiešiem, rupjiem un masveidīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas šobrīd notiek Latvijā.
Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs. Par neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Valsts civildienesta likumā nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par sociālo drošību nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Bibliotēku likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Obligāto eksemplāru likums nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par nodokļiem un nodevām nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Imigrācijas likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Darba likumā nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti iebildumus neceļ. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par autoceļiem nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rasnačam!
Dz.Rasnačs (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Lūdzu likumprojektu nodot arī Eiropas lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots arī Eiropas lietu komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Ieroču aprites likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Dzelzceļa likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Nacionālās drošības likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Standartizācijas likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kastēnam!
O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Eiropas lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Zemessardzi nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu sagatavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17.panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Rasnača, Dobeļa, Tabūna un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Māris Grīnblats runās par.
M.Grīnblats (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Kāds ir šo nelielo grozījumu mērķis? Grozījumu mērķis nav būtiski mainīt to personu kategoriju, kurām var piešķirt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu (kaut arī es dažas tādas piezīmes jau dzirdēju), bet gan noskaidrot dažas lietas, jo ir vairākas personas, kas nesekmīgi staigā gar pašvaldību un valsts iestāžu durvīm, nevarēdamas atrast vietu, kur pieņems galīgo lēmumu par šīs pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Pašreizējā kārtība nosaka to, ka var būt trīs pamati, uz kuriem balstoties šo statusu pašvaldības piešķir: pirmām kārtām - izziņa no kādas arhīva vai valsts iestādes, otrām kārtām - tiesas spriedums, un trešām kārtām - Tieslietu ministrijas atzinums.
Kā mēs esam pārliecinājušies, runājot ar vairākiem cilvēkiem, kuri šo statusu mēģina iegūt, reizēm praksē tiek interpretēts tā, ka papildus kādai izziņai būtu vajadzīgs vēl arī Tieslietu ministrijas atzinums. Tā, piemēram, persona pie mums ir vērsusies ar veselu virkni dokumentu, to skaitā uzrāda arī Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošos apkopotos dokumentus, kurus apkopojošajā lapā ir minēti šādi fakti: šā dokumentēšanas centra rīcībā ir ziņas, ka jūs esat bijusi nacionālistiskas organizācijas vai grupas dalībnieks, kas veica antisociālistisku, antikonstitucionālu darbību PSRS teritorijā, tajā skaitā persona, kuru arestējusi Valsts drošības komiteja; tajā skaitā persona, kura izplatījusi ideoloģiski kaitīgus dokumentus, kas vērsti uz PSRS politiskās un ekonomiskās sistēmas graušanu. Tomēr pēc garākas sarakstes Tieslietu ministrijas atbildīgie darbinieki sniedza izvairīgu un faktiski negatīvu atbildi.
Šajā sakarībā mēs redzam, ka lieta būtu vienkāršojama. Mūsu variants likuma 4.pantam ir tāds: pašvaldība piešķir šo statusu, balstoties uz Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtajiem dokumentiem par darbošanos nacionālās pretošanās kustībā (tātad atkarībā no tā, vai šādi fakti ir vai nav), vai arī uz tiesas spriedumu.
Savukārt 4.panta otrajā daļā ierosinām noteikt, ka tad, ja nav nedz arhīvu dokumentu, nedz izziņu un nav arī tiesas sprieduma, tad šādu statusu var piešķirt, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu. Lai šis atzinums nebūtu obligāts visos gadījumos.
Attiecībā uz 2.pantu ir veiktas nelielas redakcionālas izmaiņas. Uzskatām, ka attiecībā uz pašreizējo panta redakciju ir nelielas neskaidrības, jo, ja persona ir bijusi notiesāta un reabilitēta pirms 1961.gada 1.janvāra, tad varētu domāt, ka tai šis statuss tāpēc nepienākas. Tāpat ir arī vairākas citas neskaidrības.
Esmu dzirdējis arī iebildumu, ka ar 2.panta trešo daļu mēs gribētu pārāk paplašināt šo pretošanās kustības dalībnieku statusu un tas būtu nepieļaujami no valsts budžeta viedokļa. Atbildu vēlreiz: priekšlikuma iesniedzējiem tādu mērķu nav, jo, neapšaubāmi, panta 3.punkts gan esošajā, gan tagadējā redakcijā runā par šādu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejas propagandēšanu, izplatot nelegālo presi. Par nelegālo presi runāts, protams, gan 60., gan 70.gados. Taču, neapšaubāmi, Atmodas laika prese nebija nelegāla prese. Līdz ar to arī organizācijas, kas bija masveida, tādas kā Latvijas Tautas fronte un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, mūsuprāt, nekādi neietilpst tajā kategorijā, kas bijušas saistītas ar nelegālas preses izplatīšanu, jo tajā periodā, protams, valdīja cita kārtība.
Ja ir vajadzīgi kādi precizējumi, tie tiks izdarīti otrajā un trešajā lasījumā. Mūsuprāt, šie grozījumi nāktu par labu dažiem cilvēkiem vai dažiem desmitiem cilvēku, kuri, mūsuprāt, neapšaubāmi, spriežot pēc viņu biogrāfijas, ir šo statusu pelnījuši. Diemžēl neskaidrības un bumbas mētāšana starp pašvaldības un valsts iestādēm viņiem liedz šo statusu iegūt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Deputāts Nikolajs Kabanovs runās pret.
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! No visas sirds apsveicu jūs ar slavenās Kuļikovas kaujas 625.gadadienu! 1380.gada 8.septembrī varonīgais krievu karaspēks uzvarēja mongoļu ordas, līdz ar to atsvabinot Eiropu no agresīvās islāma ekspansijas.
Vai jums nav smieklīgi? Bet kāpēc jūs nopietni uztverat kārtējo TB/LNNK priekšlikumu revidēt vēsturi? Kāpēc jūs gribat pielīdzināt lauku skolotāju un pastnieku slepkavas vai veikalu aplaupītājus tā saucamajai pretestībai? Tam nav nekāda, ne vismazākā tiesiskā pamata.
Laika posmā no 1940.gada 22.jūlija diemžēl vienīgā Latvijas valdība bija padomju valdība. Par to jāpateicas Kārlim Ulmanim, kas savulaik neizveidoja emigrantu vai trimdas valdību. Un līdz ar to tā saucamajiem nacionālajiem partizāniem nebija nekāda kombatanta statusa. Viņi nebija bruņota armija, viņi bija vienkārši apmānīti cilvēki vai noziedznieki.
Prasu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens - pret.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 14, atturas - 42. Likumprojekts netiek nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Dzelzceļa likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu tiesa nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Kredītiestāžu likumā nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Straumes, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi Krimināllikumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis runās par.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Laikam ir grūti iedomāties kaut ko pretīgāku par nepieklājīgu uzvedību kapos, nemaz jau nerunājot par kapu un apbedījumu vietu apgānīšanu.
Jā, okupācijas gados tā bija diezgan izplatīta parādība. Es gribētu atgādināt, ka ar zemi tika nolīdzināti latviešu leģionāru un nacionālo partizānu kapi. Citi atkal veiksmīgi darbojās, lai iegūtu materiālus labumus, - tirgojās ar kapu plāksnēm un kapu pieminekļiem, pilnīgi izpostot kapus dažādās Latvijas vietās. Ārkārtīgi raksturīgs piemērs tam ir Rīgā - Lielie kapi, kur 90% no pieminekļiem un plāksnēm, kas tur savulaik bija, ir pazuduši.
Diemžēl šī okupācijas laika parādība nav izskausta. Šai sērgai ir jāpievērš uzmanība, it īpaši analizējot pēdējā laikā notikušos vandaļu postījumus Valmierā, Rīgā, Daugavpilī. Atkal tiek apgānīti kapi, tagad jau pat brīvības cīnītāju kapi, tiek nogāzti krusti un postītas kapu kopiņas.
Acīmredzot sabiedrības daļai ir radies iespaids, ka kapi ir tā vieta, kur var ālēties pēc sirds patikas, jo mirušajiem ir ļoti grūti sevi aizstāvēt šeit, uz zemes.
Tādējādi ir jāpievērš šai lietai uzmanība un jāievieš pirmām kārtām stingrāki sodi par ālēšanos kapos un kapu postīšanu. Tātad ir runa par 228.pantu. Un bez tam ir jādod iespējas plašāk izvērst šo sodu loku.
Un tāpēc mēs vienlaicīgi piedāvājam arī 228.1 pantu - Kapu postīšana, jo reizēm ir bijusi tāda jocīga aizbildināšanās, ka, redziet, krusta apgāšana jau neesot kapu apgānīšana. Un tad, lai būtu lielāka skaidrība, mēs pieliekam klāt vēl vienu pantu, kurā ir skaidra un gaiša runa par kapu postīšanu.
Mēs ceram, ka sabiedrība pievērsīs nopietnāku uzmanību šim jautājumam, it īpaši tie vecāki, kuru dēli un meitas ir sākuši patvaļīgi ālēties kapos, un atbalstīs šīs mūsu iniciatīvas, šinī gadījumā, es domāju, mūsu Saeimu. Un šeit vajadzētu arī pasekot, kā mūsu pieņemtās normas darbojas un kā strādā izpildstruktūras šajā lauciņā.
Aicinu mūs atbalstīt visus tos, kuriem tiešām rūp kaut kas, kaut vai kāds neliels gabaliņš no godīguma un no taisnīguma.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Deputāti Urbanovičs, Solovjovs, Bartaševičs, Vidavskis, Cilevičs, Orlovs, Agešins, Klementjevs, Jurkāns un Ribakovs ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu Grozījumi Deklarācijā Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: Ir iebildumi!)
Tā kā deputāti ceļ iebildumus, tad mums ir jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Jā, cienītie kolēģi! Šoreiz vairs nebūs runa par kapu apgānīšanu, bet būs runa par dokumenta apgānīšanu.
Mēs taču nupat, pavisam nesen, pieņēmām Deklarāciju, un tad man rodas tāds jautājums: varbūt kādreiz tādas interesantas pārdomas vajadzētu izskatīt, kāpēc Krievijas ultrašovinisti tik nekrietni izturas pret Latviju? Kāds viņiem ir pamats to darīt? Un, izlasot šādus grozījumus, mēs redzam vienu no pamatiem. Ja jau pat Latvijas Republikas Saeimā sēž tādi cilvēki, kam vēsturiskā patiesība neko nenozīmē, kam okupācijas režīma upuri neko nenozīmē, kam masu kapu vietas, represijas un masveida deportācijas ir kaut kāds sīkums, tad ko jūs brīnāties? Rēķinās tikai ar stipru un vienotu valsti. Vai tā tur ir lielāka vai mazāka - tas nav tik būtiski, bet, ja valsts, sabiedrība, ja valsts politiķi ir spējīgi galvenajos jautājumos būt vienoti, tad ir ārkārtīgi grūti šādai valstij kaut ko uzspiest un kaut kur to nostumt malā.
Taču Latvijas sabiedrībā ir novērojama ārkārtīgi centīga darbība, lai sabiedrību šķeltu. Un to cenšas īstenot dažādos slāņos un dažādos Latvijas nostūros, it īpaši Latvijas galvaspilsētā - Rīgā. Un tas jau ir viens gards kumoss jebkuram Latvijas nīdējam. Jo, ja mēs šos grozījumus pastudējam, tad mēs secinām, ka faktiski no Deklarācijas ir pazudis viss tas, kam ir bijusi kaut kāda jēga. Palicis ir kaut kāds jocīgs receklis, kaut kāda vispārīga runāšana, ka nu Krievija ir laba valsts, ka ar to vajag runāt, tur sadarboties... It kā tam būtu vajadzīgs kaut kāds atsevišķs dokuments.
Kāds tad ir Deklarācijas virsraksts? Runa taču ir par šo totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu. Tā jau ir tā būtība - šī nosodīšana un turpmākā darbība, nevis pilnīga izvairīšanās no visiem tiem vārdiem, kuri aicina novērst šīs okupācijas sekas! Novērst šā režīma radīto notikumu sekas.
Jūs aicināt izmest vārdus ārā, piemēram, par no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošana atpakaļ Latvijas Republikai. Tātad lai tie guļ kaut kur, vai ne? Okupācijas režīms īstenoja šo dokumentu pievākšanu, un tagad mūs vairs neinteresē, kas ar arhīva materiāliem notiks?
Tālāk. Tiek piedāvāts izmest ārā vārdus demokrātiskā veidā izvērtēt notikušo. Nav vajadzīga demokrātija! Protams!
Līdz ar to ir saskatāma vēlme neatzīt, ka Krievijas Federācija ir PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece. Bet tā taču sevi par tādu ir pasludinājusi! Un, ja tā sevi par tādu ir pasludinājusi, tad tai ir jāuzņemas arī visa atbildība par visu labo un par visu slikto. Vai tad tas nav skaidrs?
Skaidrs jau ir. Un tikpat skaidra ir arī šī rīcība, šī izmisīgā cīņa tagad. Tur tas slānis ir sadalījies trijās daļās un vienā apakšdaļā. Atnāca uz šejieni 25 deputāti, un tagad tur ir tik un tik plus un tik un tik mīnus vēl pieci. Notiek cīņa par vēlētāju balsīm, un tagad būs pat interesanti redzēt, kurš no šiem trim grupējumiem nāks klajā ar niknākiem priekšlikumiem. Mums atkal ir ļoti vienkārša rīcība: visus tos vajag noraidīt. Vai nu pa vienam, vai visus reizē.
Aicinu to darīt arī šobrīd.
Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs. Lūdzu! (No zāles dep. L.Ozoliņš: Jāni, neblamē sevi! Latgalē bija lielākā pretošanās kustība!)
J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godātā Saeima! Ja runājam par Deklarāciju, kura, protams, nebija pirmā un acīmredzot nebūs arī pēdējā, ko pieņems Saeima savā pastāvēšanas laikā attiecībā uz okupāciju, tad jāteic, ka konkrētais valdībai dotais uzdevums neatbilst Deklarācijas žanram. Tas drīzāk ir Saeimas lēmums, kas vairāk atbilst kaut kādam aritmētikas žanram.
Tā kā Dobelis tikko ir parādījis izcilas zināšanas aritmētikā, tad būtu loģiskāk, ka kāda partija vai kāds deputāts ņemtu un visu saskaitītu, un atnestu mums, un tad mēs izvērtētu tos ciparus, ar kuriem tad mēs varētu griezties man vēl nezināmā (varbūt viņiem tā ir zināma vai vēl kādam šeit ir zināma) starptautiskā tiesā, lai pietiesātu tos daudzos, daudzos rubļus no Krievijas.
Redziet, mūsu priekšlikuma būtība, ja jūs būtu uzmanīgāk izlasījuši, nekā to demonstrēja Dobelis (acīmredzot viņš nemaz to nav darījis uzmanīgi), ir tikai un vienīgi noņemt valdībai uzdevumu veikt šos aprēķinus. Ja kāds to grib darīt, tad dariet to sabiedriskā kārtā! Netērējiet ne-savu naudu! Tā visa ir mūsu, nodokļu maksātāju, nauda, ar kuru rīkojas, tērējot gan līdzekļus, gan savu darbalaiku, augsti valdības ierēdņi. Tas nav godīgi - izmantot savām apšaubāmām politiskām spēlītēm valsts, visu valsts nodokļu maksātāju, naudu! Tas būtu pirmais.
Otrs. Redziet, ilgi vai neilgi, bet acīmredzot Krievija mūžīgi atradīsies blakus Latvijai un būs ļoti svarīgs tās ekonomiskais partneris. Un viss, ko mēs darām, ir jāmēra ar šādu mērauklu: vai tas dod mums kādus labumus valstij, visiem mūsu Latvijas iedzīvotājiem, vai tas dod tikai īslaicīgu, teiksim, piešprici kādam caurkritušam politiķim viņa politiskajā dzīvē. Un nenoliedzami valdības augsto ministru atteikšanās strādāt un vadīt šo darba grupu pierāda to nešaubīgi. Ikviens normāls cilvēks saprot, ka nekad mums neko pietiesāt no Krievijas neizdosies. Nekad! Ja kāds tomēr domā, ka pēc gadiem simts kaut kas mainīsies... Labi, ceriet uz to, bet netraucējiet šodien! Negrūdiet Latvijas uzņēmējus ārā no Krievijas tirgus!
Paldies!
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret, viens - par. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, atturas - 3. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Pietkeviča lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, neviens neatturas. Atvaļinājums piešķirts.
Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Krištopanam šā gada 30.augustā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Strazdiņa iesniegumu, kurā viņš lūdz labot savu balsojumu par likumprojektu Grozījumi likumā Par nacionālā pretošanās kustības dalībnieka statusu. Viņš ir vēlējies balsot par šā likumprojektu nodošanu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Darba likumā. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4495 - likumprojektu Grozījumi Darba likumā, kas ir sagatavots uz otro lasījumu.
Pavisam ir saņemti divpadsmit priekšlikumi. Komisija tos visus ir izvērtējusi un piedāvā Saeimai tātad 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Lasmaņa kungs, komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne. Arī 3.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Lasmaņa kungs, komisija ir noraidījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim
par
3. - deputāta Lasmaņa priekšlikumu!
J.Stalidzāne. Nu nevar! Tas taču ir galīgi aplam!...
Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 19, atturas - 3. Priekšlikums guvis atbalstu.
J.Stalidzāne. Tātad 3. bija deputāta Lasmaņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. Ā! 4.priekšlikums... 3. atbalstīja, jā?
Sēdes vadītājs. 3. atbalstīja.
J.Stalidzāne. Jā, 4. ir Agešina kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Stalidzāne. 5.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Lasmaņa kungs, komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
J.Stalidzāne. 6. ir deputātes Ceriņas kundzes priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne. 7. - Agešina kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 8. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Apspriežamais PCTVL frakcijas iesniegtais grozījums Darba likumā nav pirmais šāda veida priekšlikums, bet, kā teica Mahatma Gandijs, patiesība būtu jāatkārto tik ilgi, kamēr palicis kaut vai viens, kas to apšauba.
Šis priekšlikums būtu jāizskata kopā ar nākamo priekšlikumu Nr.9. Tā būtība ir tā, ka darbiniekam divas reizes gadā pēc viņa personīgās izvēles tiek piešķirtas tiesības uz apmaksātu brīvdienu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi tādā daudznacionālā un daudzkonfesionālā, un, gribētos ticēt, arī demokrātiskā valstī, kāda ir mūsu Latvija. It īpaši tagad, kad Eiropas Savienībā šāda pieeja ir norma, nevis izņēmums. Šādas darbinieka tiesības nav patvaļīgas, bet gan ierobežojas ar oficiāli svinamām dienām, kā arī ar reliģiskiem un ģimenes svētkiem.
Acīmredzot jūs jau noprotat, ka tas ir saistīts galvenokārt ar to bēdīgo apstākli, ka mūsu valsts nevēlas atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus un Lieldienas par svētku dienām. Diemžēl arī jaunajā likumprojektā par svētku un atceres dienām, kuru sagatavojusi valdība, nav ne vārda teikts par pareizticīgo reliģiskajiem svētkiem.
Šāda valdības pozīcija ir vairāk nekā dīvaina. It īpaši, ja ņem vērā to, ka pēc pēdējiem SKDS augusta aptaujas datiem, jau trešo gadu pēc kārtas lielākā daļa Latvijas ticīgo atzīst sevi par pareizticībai piederīgiem.
Proti, par pareizticībai piederīgiem sevi atzīst 24,1% iedzīvotāju; par katoļticīgiem sevi atzīst 20,7% iedzīvotāju; 20% ir luterticīgo; ceturtajā vietā ir vecticībnieki - 4,4% -, kuru reliģisko svētku datumi, pats par sevi saprotams, sakrīt ar pareizticīgo svētkiem. Tomēr Reliģisko lietu pārvaldes dati nesaskan ar pašu ticīgo aptaujas datiem. Domājams, ka tie ir apkopoti pēc reliģisko konfesiju vadītāju sniegtajām ziņām, kuras ne vienmēr var būt precīzas (ja, piemēram, cilvēks ticis nokristīts, iesvētīts un salaulāts luterāņu vai katoļu baznīcā, bet vēlāk pārgājis pareizticībā - vai otrādi).
Saskaņā ar Reliģisko lietu pārvaldes datiem vislielākais skaits ticīgo ir luterāņi, otrajā vietā - katoļi, un trešajā ir pareizticīgie - 350 tūkstoši. Es tomēr vairāk paļaujos uz ticīgo cilvēku pašnovērtējumu, jo ikviens ticīgais cilvēks taču vislabāk zina, kādai konfesijai viņš ir piederīgs, kādu dievnamu apmeklē.
Taču katrā ziņā var droši apgalvot, ka pareizticība ir viena no visietekmīgākajām Latvijas tradicionālajām kristīgajām konfesijām, tās pārstāvji ir visietekmīgākā reliģiskā minoritāte.
Kārtējo reizi gribētos atgādināt par arhibīskapu Jāni Pommeru, par to, ka 19.gadsimta vidū latvieši masveidā pārgāja pareizticībā, ka Latvijā eksistē atsevišķas pareizticīgo draudzes, kurās dievkalpojumi notiek tikai latviešu valodā.
Kolēģiem Ūdres kundzei un Emša kungam esmu gatavs atgādināt par svinīgajām runām, kas pagājušajā rudenī tika teiktas pareizticīgo metropolīta - tēva Aleksandra - jubilejā. Īpaši cerīgi toreiz skanēja ministra Šlesera kunga uzstāšanās. Labi, - ja nu neizdevās pasludināt pareizticīgo Ziemassvētkus par valsts svētkiem, tad atbalstiet kaut vai šo priekšlikumu! Vispār man likās, ka valdošajā koalīcijā pilnvaras ir sadalītas tā, ka Sociālo un darba lietu komisija, kura noraidīja manu priekšlikumu, atrodas kristīgās vērtības atbalstošās Latvijas Pirmās partijas ietekmes sfērā. Bet, ja jūs principiāli nevēlaties balsot par PCTVL deputāta Buzajeva priekšlikumu, tad galu galā piedāvājiet taču kaut ko savu!
Es saprotu, ka darba devēji iebilst pret šādiem priekšlikumiem. Būtu dīvaini, ja viņi sakarā ar to priecātos. Tomēr šajā gadījumā ir runa par kaut ko daudz svarīgāku un nopietnāku nekā peļņas iegūšana. Runa ir par izvēles brīvību, par dvēseles pestīšanu galu galā.
Aicinu balsot par 8. un 9.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienītie kolēģi! Izlasot tekstu un noklausoties iesniedzēja runu, parādās acīm redzamas pretrunas.
Pats piedāvātais priekšlikums, kura tekstu mēs redzam, vienkārši radītu pamatīgu jūkli darbinieku vidū. Iedomājieties: viens ņem divas brīvdienas gadā tādu vai citādu iemeslu dēļ. Te ir jebkurš iemesls derīgs. Labi! Bet viņš strādā ar kādu citu kopā un no viņa darba ir atkarīgs citu cilvēku darbs. Paiet tās divas brīvdienas, un tagad tas otrs ņem divas brīvdienas, atradis attiecīgo iemeslu vai arī piespēlējis attiecīgo iemeslu. Pēc tam parādās trešais ar savām divām brīvdienām, un tad - ceturtais... Un galu galā rodas tāda jauka sabotāža un darbs uz priekšu neiet.
Šeit, tajā runā un tajā tekstā, ir būtiskas pretrunas. Ir atsevišķu darbinieku tiesības uz kaut ko un veselas cilvēku kopas tiesības. Jūs jau dzirdējāt, ka visa runa bija par pareizticīgajiem, bet nemaz nebija runa par to, kas pienāktos atsevišķam darbiniekam.
Līdz ar to abi divi šie priekšlikumi ir kā maskas, zem kurām slēpjas vienkārši kaut kāda politiska darbība, nevis nopietns piedāvājums mainīt pantus vai pantu tekstu, lai uzlabotu pašu likumprojektu. Ja jau ir tādas izmisīgas rūpes par dažādām reliģiskajām grupām un par atzīmējamām dienām, tad par to ir jārunā, apspriežot citu likumu - to, kurā ir runa par svētku un atceres dienām. Taču nekādā ziņā par to nav jārunā tad, kad apspriež Darba likumu. Nejauksim, lūdzu, šīs divas lietas!
Kārtējo reizi ir jāsecina, ka tā nav vis vēlme strādāt valstij par labu, tā nav vis vēlme uzlabot likumu vai to sakārtot, bet tā ir vēlme graut - ārdīt, radīt neskaidrības un jūkli likumā. Un nekas cits vairāk!
Nekas cits man neatliek, kā atgādināt to, ko es teicu pavisam nesen, pirms dažām minūtēm: kā tad var strādāt, teiksim, ar pilnu jaudu tāda Saeima, kurā kāda ceturtā vai piektā daļa deputātu vispār nedomā par to, kā sakārtot valsti?! Nemaz! Taču rūpīgi vēlas ieslidināt dažādās likuma normās kaut ko tādu, kas varētu traucēt valstij attīstīties, radīt naidu starp cilvēkiem, radīt šķeltnieciskumu - vienalga, uz kādas bāzes. Šinī gadījumā - Darba likumā ieslidinot dažādas reliģiskas pārliecības cilvēku uzskatus.
Tā ka, protams, komisija ir pareizi darījusi, ka nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne. Lūdzu Saeimu balsot par 8.priekšlikumu un to noraidīt!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne. 9. - Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija arī to ir noraidījusi. Viens no iemesliem ir arī tas, ka tiek izstrādāts likums par svētku un atceres dienām un tikai pēc tam varētu arī šeit parādīties kādi grozījumi, ja tie būs nepieciešami. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 63, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne. 10. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. Un 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.septembris.
Sēdes vadītājs. 16.septembris. Paldies. Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu Priekšvēlēšanu aģitācijas likums. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (frakcija Jaunais laiks).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1282, - Priekšvēlēšanu aģitācijas likums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Saeimas deputātu Kariņa, Grīnblata, Emša, Latkovska un Labuckas iesniegto likumprojektu Priekšvēlēšanu aģitācijas likums pirms pusotra gada. Un, izskatījuši šo dokumentu, mēs nonācām pie secinājuma, ka tas ir jāizstrādā pilnīgāk. Pēc būtības likumprojekts, izstrādātais likumprojekts, ir pareizs, jo tas apvieno vairākus likumprojektus vienā likumprojektā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja šo likumprojektu, bet izveidoja darba grupu, kura strādāja ilgāk nekā gadu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti masu saziņas līdzekļu pārstāvji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji, KNAB pārstāvji, kā arī deputāti no visām frakcijām, un šā smagā darba rezultāts ir tas, ka tapa alternatīvais likumprojekts.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses saņemt vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām un noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām masu saziņas līdzekļos, valsts un pašvaldību iestādēs, komercsabiedrībās un publiskās vietās.
Likumprojekts nosaka kārtību, kādā masu saziņas līdzekļi nodrošina Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātu kandidātiem valsts apmaksātu aģitāciju, nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas izveidošanu priekšvēlēšanu periodā, kā arī nosaka slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un kontroli.
Izstrādātajā alternatīvajā likumprojektā parādās precīza terminoloģija, parādās tādi termini kā priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, valsts apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija, un ir arī precizēta terminoloģija attiecībā uz masu saziņas līdzekļiem.
Tāpēc lūdzu atbalstīt, kolēģi, likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt tālāk pie tā!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (reģistrācijas numurs 1282) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Albertam Krūmiņam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris.
Sēdes vadītājs. 1.oktobris. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu Grozījumi Streiku likumā. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija, un tajā šā Streiku likuma norma tiek saskaņota ar Starptautiskās darba organizācijas konvenciju Nr.87. Šis Streiku likums reglamentē to, ar kādu balsu vairākumu vai mazākumu ir jāpieņem lēmumi arodbiedrībām.
Šā likumprojekta sagatavošanas gaitā tas tika saskaņots ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, un abas šīs organizācijas likumprojektu atbalsta.
Arī komisija, izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ir nolēmusi to nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Par steidzamību vēlas runāt deputāts Buzajevs. Lūdzu! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Liecies mierā! Pietiek!)
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šā apspriežamā likumprojekta iespējamā pieņemšana, neapšaubāmi, ir pārāk reta un 8.Saeimai neraksturīga rīcība, kas varētu darīt mums godu. Protams, tikai tajā gadījumā, ja mēs to patiesi pieņemsim, nesabojājot ar grozījumiem.
Daudzi uzdod sev jautājumu: Kāpēc Latvijā, kur ir vērojama tāda visaptveroša nabadzība un ir niecīgas darba cilvēka godu pazemojošas algas, nav streiku? Atbildi jūs atradīsiet pastāvošā likuma 11. un 12.panta redakcijās, par kurām tieši arī tiek iesniegti grozījumi. Saskaņā ar šiem pantiem gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par streiku, ir nepieciešams ¾ arodbiedrības biedru vai kolektīva darbinieku, kuri nav arodbiedrībā, atbalsts, tātad kvorums no kopējā skaita. Šī drakoniskā norma - ¾, kas izslēdz jebkurus streikus, sekmīgi pastāv jau septiņus gadus. Galu galā Starptautiskā darba organizācija griezās Latvijas Labklājības ministrijā un pieprasīja šo normu atcelt, atgriežoties pie normāla kvoruma, kas ir apstiprināts arodbiedrību statūtos.
Tad, lūk, mums nav ar ko īpaši lepoties. Mums kārtējo reizi vienkārši izgrieza rokas, izskaidrojot starpību, kas pastāv starp patiesu un viensētas demokrātiju.
Arodbiedrību vadība savā 31.augusta preses konferencē godīgi paziņoja, ka pēc šā plāna rīkot Vislatvijas protesta akciju - sapulci vai gājienu... tātad pastāvošās likuma redakcijas apstākļos sarīkot streiku nespētu ne tikai mūsu arodbiedrības, kas pagaidām ir pubertātes vecumā, bet arī to pieaugušie kolēģi no citām Eiropas valstīm.
Izveidojušamies apstākļos, kad valdošais vairākums arī pret sapulču un gājienu brīvību izturas pavisam citādāk nekā civilizētajā Eiropā, mūsu pilsētu ielās var notikt viss, kas pagadās, tāpēc ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk dot algotiem darbiniekiem iespēju ar daudz ierastākām metodēm paust savu protestu - organizēt streikus.
Tieši vadoties pēc šādiem apsvērumiem, mēs piedāvājam izsludināt likumprojektu par steidzamu un nekavējoties pieņemt to otrajā lasījumā, nevis skatīt to dažu gadu laikā, kā to acīmredzot grasās darīt sociāli bezatbildīgais valdošais vairākums.
Turklāt mēs esam gatavi arī kompromisam, jo neesam droši pārliecināti, ka arī grozījumu pieņemšanas gadījumā likums būs atbilstošs konvencijai Par apvienību brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību. Piemēram, šā likuma 23.pants, kuru nav paredzēts grozīt, ir sastādīts tādā garā, kas pilnībā atbilst Kārļa Ulmaņa vai Pinočeta diktatoriskajiem režīmiem. Šis pants izslēdz ne tikai solidaritātes streikus vai politiskus streikus, bet arī liedz ar streika palīdzību pārskatīt kolektīvo darba līgumu.
Savukārt 24.pants sniedz darba devējam iespēju novērst jebkuru streiku, ceļot prasību pret streika komiteju tiesā.
Ņemot vērā to, ka, pastāvot labējai valdībai, likumdošanas ceļā neko vairs nav iespējams panākt, bet politiskās prasības, piemēram, tādas kā Likuma par streikiem grozīšanu un civilizēta veidola tām piešķiršanu, darbaļaudis nedrīkst izvirzīt, mēs PCTVL un Sociālistu frakcijas vārdā vēlreiz piedāvājam šos grozījumus un aicinām, pirmkārt, izsludināt likumprojektu par steidzamu un, otrkārt, pieņemt to bez grozījumiem tieši šodien Saeimas sēdē.
Aicinu balsot par.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Streiku likumā atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 68, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 16.septembris.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par prakses ārstiem. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un ir nolēmusi atbalstīt tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo šis likumprojekts saskaņo tās normas, kuras dublējas Ārstniecības likumā, Likumā par prakses ārstiem un Likumā par pacientu tiesībām.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par prakses ārstiem pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.septembris.
Sēdes vadītājs. 16.septembris. Paldies.
Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daru jums aiznāmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Buzajeva, Plinera, Aleksejeva, Tolmačova un Sokolovska jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā aktīvistiem.
Jautājumu nododam iekšlietu ministram.
Vārds paziņojumiem. Deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Ir divi paziņojumi.
Vispirms pulksten 12.30 ārlietu ministrs Artis Pabriks blakuszālē atklās izstādi ar nosaukumu Mazākumtautību vēsture un mūsdienas. Jūs visi esat ļoti laipni tur aicināti.
Otrs paziņojums ir par to, ka Ārlietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30. Paldies.
Sēdes vadītājs. ...Silvai Bendrātei.
S.Bendrāte (frakcija Jaunais laiks).
Tibetas grupa! Lūdzu jūs tūliņ sapulcēties tepat Dzeltenajā zālē uz kādām minūtēm piecām.
Sēdes vadītājs. ...Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 12.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. ...Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (frakcija Jaunais laiks).
Godājamie kolēģi! Baltijas Asamblejas komisijas sēde notiks pulksten 11.00 Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. ...Ontužāna kungam. Lūdzu!
P.Ontužāns (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Apakškomisijas sēde notiks pulksten 11.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās. Skatīsim Administratīvi teritoriālās reformas likumu.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāra biedri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Uldis Briedis, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Dzintars Jaundžeikars, Vineta Muižniece, Mihails Pietkevičs, Anita Kalniņa, Mareks Segliņš un Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas rudens sesijas 1.sēde
2005.gada 8.septembrī