M/U/T/TA-1453

Likumprojekts

 

Grozījumi Darba likumā

 

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 55.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 7.panta otro daļu aiz vārdiem "ģimenes stāvokļa" ar vārdiem "seksuālās orientācijas".

 

2. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļauja­mā veidā izmanto savas tiesības, kā arī ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darba vietā."

 

3. Papildināt 29.panta devīto daļu aiz vārdiem "ģimenes stāvokļa" ar vārdiem "seksuālās orientācijas".

 

4.  33.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) grūtniecību;";

 

papildināt trešo daļu aiz vārda "noteikumiem" ar vārdiem "ciktāl tas attiecas uz paredzētā darba veikšanu".

 

5.  40.pantā:

izteikt otrās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

 

"5) darbinieku profesiju (arodu, amatu) atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;";

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Profesiju klasifikatoru un tā aktualizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

6. Izslēgt 44.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu "sabiedrisko".

 

7. Papildināt 45.panta pirmās daļas pirmo teikumu aiz vārdiem "(ieskaitot termiņa pagarinājumu)" ar vārdiem "ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš".

 

8.  53.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, var nosūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu.

(3) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu."

 

9. Papildināt 55.panta otrās daļas ievaddaļu aiz vārda "noteikumos" ar vārdiem "ja tas nav noteikts darba koplīgumā vai darba līgumā".

 

10. Izslēgt 100.panta otrajā daļā vārdu "sabiedriskajā".

 

11. Izteikt 104.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju."

 

12. Izteikt 110.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Darbinieku arodbiedrībai ir pienākums laikus, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc darba devēja pieprasījuma saņemšanas informēt darba devēju par savu lēmumu. Ja darbinieku arodbiedrība septiņu darbdienu laikā neinformē darba devēju par savu lēmumu, uzskatāms, ka darbinieku arodbiedrība piekrīt darba devēja uzteikumam."

 

13. Aizstāt 134.panta otrajā daļā skaitli "16" ar skaitli "18".

 

14.  136.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Aizliegts nodarbināt virsstundu darbā personas, kas ir jaunākas par
18 gadiem.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā var nodarbināt virsstundu darbā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu."

 

15. Papildināt 145.panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, darba koplīgumā var noteikt citu pārtraukuma piešķiršanas kārtību."

 

16. Papildināt 150.panta piektās daļas pirmo teikumu aiz vārda "vecumam" ar vārdiem "vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam".

 

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 

"9. Šā likuma 40.panta otrās daļas 5.punkts un septītā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

10. Darba līgumi, kas noslēgti pirms šā likuma 40.panta septītajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanas dienas, sešu mēnešu laikā pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās noformējami atbilstoši šā likuma 40.panta otrās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām."

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

 

 

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Darba likumā”

ANOTĀCIJA

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

Darba likums ir pieņemts 2001.gada 20.jūnijā un stājies spēkā 2002.gada 1.jūnijā. Darba likums reglamentē darba tiesiskās attiecības un ir saistošs darba devējiem un darbiniekiem.

Grozījumi Darba likumā izdarīti 2002.gada 12.decembrī, 2004.gada 22.aprīlī un 2005.gada 5.aprīlī. Pašreizējo tiesisko regulējumu raksturo atsevišķas nepilnības Darba likuma noteikumos, kuras paredzēts novērst normatīvā akta projektā.

Normatīvā akta projekts izstrādāts arī, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu 76/207/EEK, 2000/78/EK un 2002/73/EK prasības.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

Normatīvā akta projekts izstrādāts, lai regulētu šādus jautājumus:

1) noteikumu par vienlīdzīgu tiesību un vienlīdzīgu attieksmi papildināšana, vēršot diskriminācijas aizliegumu darba tiesiskajās attiecībās arī attiecībā uz seksuālo orientāciju;

2) diskriminējošā izņēmuma izslēgšana darbā pieņemšanas stadijā, kas veicināja vienādas attieksmes principa neievērošanu attiecībā uz darba iespējām grūtniecēm;

3) darba devēja pienākuma precizēšanā attiecībā uz darba intervijā sniedzamo informāciju par uzņēmumu;

4) deleģējuma noteikšana Ministru kabinetam izdot noteikumus par Profesiju klasifikatoru;

5) izņēmuma noteikšana termiņam, uz kādu jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku;

6) termina „algotie pagaidu darbi” precizēšana atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam;

7) darba kārtības noteikumu pieņemšanas kārtības precizēšana;

8) atvieglotas kārtības, kādā darba devējam jāpaziņo par plānoto darbinieku skaita samazināšanu, noteikšana;

9) gadījumos, kad darba devējam nepieciešams saņemt attiecīgās arodbiedrības piekrišanu darba līgumu uzteikšanai darbiniekam — arodbiedrības biedram, pieņēmuma noteikšana, ka lēmuma nesniegšanas noteiktā termiņā gadījumā uzskatāms, ka arodbiedrība piekritusi darba devēja uzteikumam;

10) darbinieka tiesību noteikšana pieprasīt nepilnu darba laiku, ja darbiniekam ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, un tiesības pieprasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu vasarā vai jebkurā citā laikā pēc tā darbinieka vēlēšanās, kuram ir bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.

11) attiecībā uz strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā un strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, noteikuma papildināšana, ka nodarbināt virsstundu darbā un nosūtīt komandējuma var tikai ar viņu piekrišanu.

12) elastīgāka regulējuma noteikšana, lai, darba devējam un darbiniekiem vienojoties, būtu iespējams noteikt uzņēmumam piemērotu grafiku pārtraukumiem darbā.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

1) Tiks uzlabota darba vide Latvijas uzņēmumos, kuros darba specifikas dēļ nav iespējams visiem darbiniekiem nodrošināt pārtraukuma piešķiršanu vienlaicīgi;

2) Tiks atvieglota darba devējam noteiktā prasība attiecībā uz paziņošanas kārtību par plānoto darbinieku skaita samazināšanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

 

 

1) Paredzētais regulējums attiecībā uz atbalstu ģimenēm, kurās ir bērns invalīds, pozitīvi ietekmēs sociālo vidi ģimenēs ar bērniem, tajā pašā laikā tiesības pieprasīt nepilnu darba laiku arī darbiniekiem, kuriem ir bērns invalīds varētu nelabvēlīgi atsaukties uz darbinieka ienākuma līmeni;

2) Normatīvā akta projekts netieši uzlabos situāciju vienlīdzīgas attieksmes jomā attiecībā uz seksuālajām minoritātēm darba tirgū;

3) Aizliegums darba intervijās jautāt par grūtniecību un iespēja strādāt virsstundu un nakts darbā grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, veicinās vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām un darba apstākļiem.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 

Paredzēts pilnvarojums, lai varētu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu "Par Profesiju klasifikatoru", kas noteiks sistematizētu profesiju sarakstu - Profesiju klasifikatoru, kā arī klasifikatora aktualizācijas kārtību.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas 2005.gada darba plānu paredzēts iesniegt to Ministru kabinetā līdz 2005.gada 30.oktobrim.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

 

Normatīvā akta projekts pārņem šādu Eiropas Savienības direktīvu prasības:

1) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju. Tās mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesiju jautājumos;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un izaugsmi, kā arī darba apstākļiem. Tās mērķis ir noteikt vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesiju jautājumos;

3) Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem. Tās mērķis ir īstenot dalībvalstīs principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, tostarp paaugstināšanu amatā, attiecībā uz profesionālo sagatavošanu un darba nosacījumiem, kā arī uz sociālo nodrošināšanu.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

 

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Attiecībā uz likumprojekta 4.pantu:

1) Eiropas Kopienu tiesas lieta Nr.177/88 Elisabeth Johanna Pacifica Dekker v. Stichtig Vormingscentrum voor Jong Vowassen Plus. Publikācija: www.europa.eu.int/celex

2) Eiropas Kopienu tiesas lieta Nr.C-412/92 Gabrieles Habermann-Beltermann v. Arbeiterwohlfahrt, Bezirkverband Ndb. Publikācija: www.europa.eu.int/celex

3) Eiropas Kopienu tiesas lieta Nr.C-109/00 Tele-Denmark A/S v.Handels-og Kontorfunktionaerernes Forbund I Danmark

Publikācija: www.eoc-law.org.uk /cseng/case_summaries

4) Eiropas Kopienu tiesas lieta Nr. C-207/98 Mahlburg v. Land Mecklenburg. Publikācija: www.eoc.law.org.uk/ cseng.case_summaries

 

 

 

 

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

Komentāri

Likumprojekta 1. un 3.pants

Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EC, kas nosaka kopēju sistēmu vienādai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju 1., 2.pants

Atbilst.

 

Likumprojekta 5.panta pirmā daļa

Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem 1., 2.pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvas 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un izaugsmi, kā arī darba apstākļiem 2.pants.

Atbilst.

 



VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Normatīvā akta projekta izstrādāšanā tika iesaistīta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

2005.gada 29.marta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Darba lietu trīspusējā sadarbības apakšpadomes sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstīja visus likumprojektā ietvertos grozījumus.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem

    konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta projekta normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta projekta normu ievērošanu uzraudzīs Valsts darba inspekcija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Ikviens savas aizskartās tiesības un intereses var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 


Labklājības ministre                                                                                          D. Staķe

 

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Juridiskā dienesta vadītājs

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

B.Paševica

A.Vanaga

M.Badovskis

S.Skripka

 

 

12.07.2005. 12:34

1362

Sanita Skripka

7021570, Sanita.Skripka@lm.gov.lv