02

21.06.2005.             9/7 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

            Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Saeimas deputātu A.K.Kariņa, M.Grīnblata, I.Emša, A.Latkovska un I.Labuckas iesniegto likumprojektu “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (reģ.nr.560), nolēma neatbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”.

 

 

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”, 10.lpp.

 

 

 

 

Cieņā,

Saeimas Valsts pārvaldes

un pašvaldības            

komisijas priekšsēdētājs                                                              Staņislavs Šķesters                                                          

 

 

 

Iesniedz Valsts pārvaldes                                                                                               Alternatīvais likumprojekts

un pašvaldības komisija                                               

 

Priekšvēlēšanu aģitācijas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) priekšvēlēšanu aģitācija - jebkuras formas un jebkura veida publiski pieejama apmaksāta vai citādi atlīdzināta informācija priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot vai nebalsot par kādu politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību (turpmāk – politiskās organizācijas) vai deputāta kandidātu vai tajā ir iekļauts vismaz viena priekšvēlēšanu aģitācijas pazīme;

2) priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes:

a)politiskās organizācijas logotips vai nosaukums,

b)vizuāla vai tekstuāla norāde uz kāda pasākuma sponsorēšanu vai atbalstīšanu no politisko organizāciju līdzekļiem,

c)politisko organizāciju raksturojošo saukļu vai citu ar politisko organizāciju vārdu vai tēlu nepārprotami saistītu elementu izvietošana,

d)personas, kas ir pieteikta par deputātu kandidātu vai kas pirms vēlēšanām publiski paziņojusi par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā, piedalīšanās priekšvēlēšanu aģitācijā;

3) priekšvēlēšanu aģitācijas periods - nepārtraukts laika posms, kurš sākas 90.dienā pirms vēlēšanām un beidzas vienu dienu pirms vēlēšanām;

4) priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs:

a)      politiskā organizācija,

b)      politiskās organizācijas pilnvarota vai ar politisko organizāciju attiecīgu līgumu noslēgusi persona vai personu grupa, kas organizē noteiktas politiskās organizācijas vai kāda deputāta kandidāta priekšvēlēšanu aģitāciju;

5) slēpta priekšvēlēšanu aģitācija - priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmju izvietošana priekšvēlēšanu aģitācijas periodā masu saziņas līdzekļos vai publiskās vietās ar mērķi veicināt vai mazināt kādas politiskās organizācijas, politisko organizāciju apvienības vai kāda deputāta kandidāta popularitāti, nenorādot, ka tā ir priekšvēlēšanu aģitācija;

6) slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes:

a) politiskās organizācijas simbolikas vai deputātu kandidātu attēla vizuāli labi uztverama parādīšanās, kas nav saistīta ar atspoguļojamo notikumu vai aprakstāmo tēmu;

b) materiāla žanram un saturam neatbilstošā veidā tiek atspoguļota politiskā organizācija vai deputāta kandidāts;

c) deputāta kandidāta pieminēšana bez acīmredzama iemesla, veidojot pseidonotikumus, lai deputāta kandidātam būtu iespēja parādīties mēdijā vai izmantojot deputāta kandidātu kā vienīgo notikuma komentētāju;

d) viedokļi par politisko organizāciju vai deputāta kandidātu, vai arī pašu deputātu kandidātu viedokļi atlasīti, lai apstiprinātu vēstījuma ieceri veicināt vai mazināt politiskās organizācijas vai deputāta kandidāta popularitāti;

7) valsts apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija - sabiedrisko raidorganizāciju programmās, bez atlīdzības izvietota, priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmēm atbilstoša priekšvēlēšanu aģitācija;

8) masu saziņas līdzekļi:

a) raidorganizācijas (sabiedriskās raidorganizācijas un komerciālās raidorganizācijas);

b) prese - avīzes, žurnāli (izņemot politisko organizāciju reģistrētus preses izdevumus);

c) programmas, kas paredzētas publiskai izplatīšanai, to interneta versijas, interneta portāli.

 

2.pants. Likuma mērķis

 

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses saņemt vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām un noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām masu saziņas līdzekļos, valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās un publiskās vietās.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā masu saziņas līdzekļi nodrošina Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātu kandidātu valsts apmaksātu aģitāciju, nosaka priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu priekšvēlēšanu periodā, kā arī nosaka slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un kontroli.

 

3. pants. Kontrole un uzraudzība par šā likuma izpildi             

 

(1) Ikvienam iedzīvotājam ir tiesības vērsties Centrālajā Vēlēšanu komisijā ar sūdzību par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma neievērošanu. Centrālā vēlēšanu komisija izskata sūdzības un pārkāpuma gadījumā piemēro administratīvo sodu par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteikumu neievērošanu. Visus konstatēto pārkāpumu materiālus Centrālā vēlēšanu komisija nosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pārbauda, vai kāda politiskā organizācija nav pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteikumus. 

(2) Par šā likuma ievērošanas kontroli sabiedriskajās un komerciālajās raidorganizācijās atbildīga Nacionālā radio un televīzijas padome, kura konstatējot pārkāpumu piemēro administratīvo sodu par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma noteikumu neievērošanu. Pārkāpuma gadījumā Nacionālā radio un televīzijas padome nosūta materiālus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pārbauda, vai kāda politiskā organizācija nav pārkāpusi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteikumus. 

 

4. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas principi

 

(1) Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā jārespektē personas cieņa un gods, nepieļaujot rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, valodas, reliģijas vai citas pārliecības, nacionālās izcelsmes un mantiskā stāvokļa vai cita veida diskrimināciju.

(2)Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst būt maldinoša, saturēt nepatiesas ziņas un nepatiesus apgalvojumus.

(3) Priekšvēlēšanu aģitācija nedrīkst saturēt aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu, aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību, kurināt naidu vai izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

 

5.pants. Izziņa par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu

 

(1) Centrālā vēlēšanu komisija pēc Saeimas deputātu kandidātu saraksta iesniedzēja pieprasījuma, iesniegšanai raidorganizācijai, izsniedz izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu Saeimas vēlēšanām. Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā kandidātu saraksta nosaukums;

2) vēlēšanu apgabali, kuros izvirzīti kandidātu saraksti;

3) izziņas izsniegšanas datums.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija pēc Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu saraksta iesniedzēja pieprasījuma, iesniegšanai raidorganizācijai, izsniedz izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā kandidātu saraksta nosaukums;

2) izziņas izsniegšanas datums.

(3) Pilsētas domes, novada domes un pagasta domes deputātu kandidātu sarakstu iesniedzējiem pēc viņu pieprasījuma attiecīgā vēlēšanu komisija izsniedz izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu.

Šajā izziņā norādāms:

1) iesniegtā deputātu kandidātu saraksta nosaukums;

2) pilsēta, novads vai pagasts, kuram saraksts ir pieteikts;

3) izziņas izsniegšanas datums.

 

6.pants. Masu saziņas līdzekļu pienākumi un tiesības

 

(1) Masu saziņas līdzekļiem ir tiesības izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju. Par priekšvēlēšanu aģitācijas saturu atbild tās pasūtītājs.

(2) Sabiedrisko raidorganizāciju pienākums ir izvietot savā programmā valsts apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju.

(3) Masu saziņas līdzekļos nav pieļaujama nekāda veida slēptā priekšvēlēšanu aģitācija.

(4) Vēlēšanu dienā presē ir aizliegta jebkāda priekšvēlēšanu aģitācija.

(5) Vēlēšanu dienā raidorganizācijās ir aizliegta jebkāda priekšvēlēšanu aģitācija.

(6)Vēlēšanu dienā līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanas brīdim masu saziņas līdzekļos nedrīkst iekļaut sabiedriskās domas pētījumus un vēlētāju aptauju rezultātus par politisko organizāciju vai atsevišķu deputātu kandidātu popularitāti.

(7) Masu saziņas līdzekļu darbiniekiem un personām, kas vada raidorganizāciju raidījumus vai nodarbojas ar žurnālistiku, aizliegts raidījumos un publikācijās, kas nav komentāri, aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(8) Masu saziņas līdzekļu darbinieki, kas ir pieteikti par deputātu kandidātiem vai kas pirms vēlēšanām ir publiski paziņojuši par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā, uz priekšvēlēšanu aģitācijas periodu atstādināmi no darba pienākumu veikšanas, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitācijas tēmu atspoguļošanu, komentāru, interviju veidošanu, ar raidorganizāciju raidījumu vadīšanu, reportāžu gatavošanu. Darbinieks ar viņa piekrišanu, pārceļams amatā uz priekšvēlēšanu aģitācijas periodu, kas nav saistīts ar šā panta astotajā daļā uzskaitīto darba pienākumu veikšanu vai tiek nodrošināti ar atvaļinājumu.

II nodaļa

Valsts apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija

 

7.pants. Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana

 

(1)Tiesības uz valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir visiem likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajiem politisko organizāciju deputātu kandidātiem. Šīs tiesības var izmantot visi Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti, ja tie vismaz 40 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai likuma 5.pantā minēto izziņu par kandidātu saraksta reģistrēšanu.

(2) Tiesības uz valsts apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju ir tām politiskajām organizācijām, kuras Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteiktajā kārtībā ir atmaksājušas valsts budžetā pretlikumīgos ziedojumus. Politiskā organizācija pieprasa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izziņu par attiecīgās politiskās organizācijas saistībām ar valsts budžetu, kas ir iesniedzama sabiedriskajai raidorganizācijai.

(3) Tiesības uz valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās ir visiem politisko organizāciju deputātu kandidātiem, kuri viena nosaukuma kandidātu sarakstā reģistrēti:

1) Rīgas domes vēlēšanām;

2) vismaz piecu republikas pilsētu domju vēlēšanām;

3) vismaz vienā piektajā daļā no visu pagastu domju vai novada domju vēlēšanām.

(4) Šīs tiesības var izmantot pilsētas domes, novada domes un pagasta domes vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti, ja tie vismaz 29 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai likuma 5.pantā minētās izziņas par kandidātu sarakstu reģistrēšanu.

 

8.pants. Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas kārtība

 

(1)Raidlaiku valsts apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot visi viena nosaukuma deputātu kandidātu sarakstā esošie kandidāti kopā vai, savstarpēji vienojoties, - viens vai daži no viņiem. Par šo vienošanos katrā atsevišķā gadījumā politiskā organizācija iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai.

(2)Dažādu nosaukumu deputātu kandidātu sarakstos esošie kandidāti, ja viņiem ir tiesības izmantot valsts apmaksātu raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai, var vienoties par kopīgu raidlaika izmantošanu. Par šādu vienošanos jāpaziņo attiecīgajai sabiedriskajai raidorganizācijai 40 dienas pirms Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu vai 29 dienas pirms pilsētas domes, novada domes vai pagasta domes vēlēšanu dienas. Paziņotā vienošanās par kopīgu raidlaika izmantošanu nav atsaucama.

 

9.pants. Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas apjoms

 

(1) Viena nosaukuma Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieteikta deputātu kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem, laikā no 29. dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanām, ir tiesības izmantot 20 minūtes valsts apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Televīzijas pirmajā izplatīšanas tīklā, raidlaikā no 18:00 līdz 22:00, un Latvijas Radio pirmajā izplatīšanas tīklā, raidlaikā no 7:00 līdz 18:00.

(2) Pilsētas domes, novada domes vai pagasta domes vēlēšanām reģistrēta viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputātu kandidātiem, ja ir iesniegtas šajā likumā noteiktās izziņas, ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijai sabiedriskajās raidorganizācijās, šā panta pirmajā daļā noteiktajā raidlaikā, izmantot valsts apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju ne vairāk kā 20 minūtes laika posmā no 25.dienas līdz pēdējai dienai pirms vēlēšanu dienas.

(3) Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaiku deputātu kandidāti var izmantot pēc saviem ieskatiem, izmantojot to kā vienotu raidlaiku vai sadalot to atsevišķos posmos. Sabiedriskajām raidorganizācijām ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus šo posmu pārraidei. Sabiedriskās raidorganizācijas pienākums ir bez atlīdzības nodrošināt deputātu kandidātu uzstāšanos tiešraidē vai izvietot ierakstu.

(4) Sabiedriskajai raidorganizācijai ir jāpaziņo pirms un uzreiz pēc katras valsts apmaksāta raidlaika izmantošanas reizes, ka tā ir valsts apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija. Katrai atsevišķai priekšvēlēšanu aģitācijai vai to kopumam ir jābūt viegli identificējamam un skaidri redzamā vai dzirdamā veidā atdalītam no citām programmas daļām un reklāmām ar vārdiem “Valsts apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija”.

(5) Ja valsts apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija notiek tiešraidē, tad tiešraides režisors pārtrauc deputāta kandidāta uzstāšanos, ja likumā noteiktais laiks beidzies. Ja tiek iesniegts tehniskiem standartiem atbilstošs ieraksts, tas nedrīkst pārsniegt likumā noteikto laiku.

(6) Ja deputātu kandidāti izmanto mazāk laika nekā likumā noteikto laiku vai neizmanto to vispār, tad kandidātiem nav tiesību neizmantoto valsts apmaksātai priekšvēlēšanu aģitācijai atvēlēto laiku izmantot vēlāk. Sabiedriskajai raidorganizācijai nav tiesību šo neizmantoto laiku izmantot citu deputāta kandidātu valsts apmaksātai aģitācijai.

 

10.pants. Valsts apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas izloze

 

(1) Valsts apmaksāta raidlaika izmantošanas secību nosaka lozējot. Šo izlozi nevar izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai.

(2) Izlozi organizē un šā likuma 9.pantā minētā raidlaika limita ievērošanu nodrošina sabiedriskās raidorganizācijas.

 

 

III nodaļa

Priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana raidorganizācijās

 

11.pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas nosacījumi

 

Raidorganizācija 30 dienas pirms priekšvēlēšanu perioda sākuma publisko priekšvēlēšanu aģitācijas pārraides sekundes izcenojumus un nosacījumus un iesniedz to Nacionālajā radio un televīzijas padomē. Šīs informācijas publicēšanu savā interneta mājas lapā nodrošina Nacionālā radio un televīzijas padome. Raidorganizācijām, kuras kādam deputātu kandidātu sarakstam vai tā pārstāvim piešķīrušas raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai, jānodrošina iespēja izmantot raidlaiku ar tādiem pašiem noteikumiem visu pārējo nosaukumu kandidātu sarakstiem vai to pārstāvjiem.

 

12.pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas nosacījumi

 

(1)Raidorganizācijas izvieto priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši šī likuma, Reklāmas likuma, Radio un televīzijas likuma prasībām, attiecībā uz reklāmu.

(2)Katrai atsevišķai priekšvēlēšanu aģitācijai vai to kopumam ir jābūt viegli identificējamai un redzamā vai dzirdamā veidā skaidri atdalītai no citām programmas daļām un reklāmām ar vārdiem “Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija”. Ja kāda priekšvēlēšanu aģitācijas hronometrāža pārsniedz 60 sekundes, tad tā tiek papildus atdalītas no programmas satura, attiecīgi Televīzijā novietojot uz tās informāciju slīdošo titru veidā “Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija” ik pēc katrām 60 sekundēm, bet Radio izvietojot atgādinājumu “Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija”, ar akustisko līdzekļu palīdzību ik pēc 5 minūtēm. Ilgstošās priekšvēlēšanu aģitācijas (10, 15 vai 20 minūšu garumā) pārraides laikā Televīzijā tā tiek papildus atdalīta no programmas satura, novietojot uz tās informāciju slīdošo titru veidā “Apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija” ik pēc katrām 120 sekundēm.

(3)Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas ir jāpārraida paziņojums, kurā norāda, kura politiskā organizācija vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis. Paziņojumu apmaksā priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs. Minētajam paziņojumam ir jābūt skaidri uztveramam vismaz divas sekundes. Raidorganizācija nepieņem priekšvēlēšanu aģitāciju, ja tajā nav ievietots minētais paziņojums.

(4)Ja priekšvēlēšanu periodā raidorganizācijas programmā tiek pasūtīts ievietot reklāmu par pasākumiem un citām publiskām aktivitātēm, kuros ietvertas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, šī reklāma tiek uzskatīta par priekšvēlēšanu aģitāciju un šādas reklāmas izvietotājam jānodrošina tās pārraide saskaņā ar šī likuma noteikumiem.

(5) Trešo personu veiktais darījums, izvietojot priekšvēlēšanu aģitāciju raidorganizācijās vai sniedzot informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi, nedrīkst pārsniegt 100 latu vērtību. Šis darījums ir uzskatāms par dāvinājumu (ziedojumu) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē. Par šīs normas kontroli atbildīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(6) Trešajām personām ir pienākums septiņu dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju raidorganizācijās vai sniegto informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi.

(7) Ja kāda persona politiskajai organizācijai sniedz reklāmas pakalpojumu, tā vērtība tiek noteikta saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību. Pēc reklāmas pārraidīšanas vai izvietošanas jānorāda, kura persona no saviem līdzekļiem šo reklāmu apmaksājusi. Raidorganizācijas nepieņem reklāmu, ja tajā nav ievietots minētais paziņojums.

 

13. pants. Ierobežojumi raidījumu veidošanā

 

(1) Raidījumos nav pieļaujama nekāda veida slēptā priekšvēlēšanu aģitācija.

(2)Priekšvēlēšanu periodā personas, kas ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas politiskās organizācijas darbā, nedrīkst būt dalībnieki televīzijas spēlēs, izklaides, kultūras, bērnu un sporta raidījumos vai portretraidījumos.

(3)Priekšvēlēšanu aģitāciju nedrīkst ietvert raidorganizāciju ziņu raidījumos.

(4)Tiešajās pārraidēs priekšvēlēšanu aģitācija ir pieļaujama tik, cik vien raidorganizācija nav varējusi to tehniski novērst.

 

14. pants. Raidorganizāciju programmu finansēšana priekšvēlēšanu periodā

 

(1)Valsts budžeta likumā tiek paredzēta mērķdotācija priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai raidorganizācijās:

1) Latvijas Televīzijai kārtējā gada budžetā tiek paredzēti līdzekļi 35 stundu raidlaika apmaksai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām un 25 stundu apmaksai pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām;

2) Latvijas Radio kārtējā gada budžetā tiek paredzēti līdzekļi 10 stundu raidlaika apmaksai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām un 7,5 stundu apmaksai pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām;

3) Nacionālā radio un televīzijas padomei mērķdotācijā atvēlētais apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apjoms komerciālajām raidorganizācijām pirms Saeimas vēlēšanām ir 20 stundas, pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 15 stundas. Kārtību kādā tiek sadalīts finansējums reģionālajām raidorganizācijām nosaka Ministru Kabineta noteikumos. Mērķdotācijas lielumu nosaka, balstoties uz Nacionālā radio un televīzijas padomes aprēķina par vidējo komerciālo raidorganizāciju vienas raidlaika stundas izcenojumu.

(2)Sabiedriskās raidorganizācijas izmanto šo mērķdotāciju saskaņā ar apstiprināto nacionālā pasūtījuma izpildi.

(3) Nacionālā radio un televīzijas padomes izsludina konkursu komerciālo raidorganizāciju starpā par konkrētās tēmas atspoguļošanas nepieciešamību, norādot konkrēto finansējuma apjomu. Konkursā var piedalīties komerciālās raidorganizācijas, kurām šādu raidījumu veidošana nav pretrunā ar Nacionālā radio un televīzijas padomes apstiprināto programmu koncepciju.

(4)Uz šajā pantā minēto raidījumu veidošanu attiecas likumā ”Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktie likuma piemērošanas izņēmumi par autora darbu izmantošanu.

(5)Ar konkursā uzvarējušajām raidorganizācijām Nacionālā radio un televīzijas padomes slēdz līgumus par raidījuma izveidi un maksājumu veikšanu, ievērojot Radio un televīzijas likumā noteiktos programmu veidošanas vispārīgos principus un žurnālistu neatkarības nodrošināšanu.

 

15. pants. Tiesības uz atbildi priekšvēlēšanu aģitācijas periodā

 

(1)Ja deputāta kandidāts priekšvēlēšanu aģitācijas periodā kādas raidorganizācijas pārraidītā raidījumā aizskaroši izteicies par citā kandidātu sarakstā esošu deputāta kandidātu, šim citam kandidātam nākamajā dienā (Latvijas Televīzijā – 48 stundu laikā un Latvijas Radio - 24 stundu laikā) uz rakstveida pieteikuma pamata tiek nodrošināta viena minūte bezmaksas atbildes sniegšanai. Latvijas Televīzijas un Latvijas radio par aizskarošiem izteikumiem informē Nacionālo radio un televīzijas padomi, kas izvērtē pamatojumu bezmaksas sniegtajām atbildēm.

(2)Sakarā ar šā panta pirmajā daļā paredzēto atbildi nedrīkst pieprasīt laiku nākamajai atbildei.

(3)Atbilde var būt deputāta kandidāta uzstāšanās raidorganizācijā ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana. Raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.

(4)Atbilde tiek izvietota pēc iespējas līdzvērtīgā laikā, par pārraides laiku vienojoties rakstiski.

(5)Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja deputāta kandidātam, kuru skar aizskarošā ziņa, nav tiesiski pamatojamas ieinteresētības atbildes izplatīšanā. Atteikumu, ko pēc tā saņemšanas var pārsūdzēt tiesā, raidorganizācija paziņo rakstveidā.

(6) Šā panta noteikumi neattiecas uz valsts apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā izteikto aizskarošo ziņu.

 

16.pants Pienākums veikt priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti

 

(1)Raidorganizācijām ir pienākums veikt priekšvēlēšanu uzskaiti, kas tiek pārraidīta raidorganizācijas programmā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

(2) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām raidorganizācijas iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei priekšvēlēšanu aģitācijas pārskatu, kurā par laika periodu no 90 līdz 50 dienai pirms vēlēšanām norāda pārraidīto apjomu katram deputātu kandidātu sarakstam, kā arī līdzekļus, kas iegūti par šīs aģitācijas raidīšanu, un personas, kas šos līdzekļus atlīdzinājuši raidorganizācijai. Ne vēlāk kā mēnesi pēc vēlēšanu dienas raidorganizācijas iesniedz šādu atskaiti par visu priekšvēlēšanu aģitācijas periodu. Iesniegto pārskatu publicēšanu savā mājas lapā nodrošina Nacionālā radio un televīzijas padome.

(3)Raidorganizācijas atbild par iesniegto datu patiesumu.

 

 

IV nodaļa

Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi valsts un pašvaldību institūcijās un komercsabiedrībās

 

17. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas aizliegums valsts un pašvaldību institūcijās

 

Valsts un pašvaldību institūcijās aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

 

18. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās

 

(1)Pašvaldības, valsts un pašvaldību institūcijām pēc politisko organizāciju rakstiska pieprasījuma ir jāpiešķir politiskajām organizācijām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas, kur rīkot tikšanās ar vēlētājiem par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas izdevumus.

(2)Ja kādai politiskajai organizācijai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem telpas šā panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem ir piešķirtas bez maksas, tad arī citām politiskajām organizācijām vai atsevišķiem deputātu kandidātiem ir tādas pašas tiesības.

 

19.pants Valsts un pašvaldību institūcijām piederošas mantas izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā

 

Ja kāda pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija iznomā vai izīrē savu valdījumā esošo īpašumu vai mantu kādai politiskajai organizācijai vai atsevišķiem deputātu kandidātiem, priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai, tai jādod tādas pašas iespējas un nosacījumi arī citām politiskajām organizācijām vai citu nosaukumu kandidātu sarakstos esošajiem kandidātiem.

 

 

V nodaļa

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās vietās

 

20. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas nosacījumi publiskās vietās

 

(1) Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas nosacījumus, ievērojot vienlīdzīguma un samērīguma principus nosaka attiecīgā dome atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par aģitācijas materiālu izvietošanu.

(3) Priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Katram priekšvēlēšanu aģitācijas materiālam ir jābūt ar viegli identificējamu, rakstveidā pievienotu, skaidri nodalītu atsauci, norādot, kura politiskā organizācija vai kurš deputāta kandidāts šo materiālu apmaksājis.

 

 

VI nodaļa

Priekšvēlēšanu aģitācija presē

 

21. pants. Priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas nosacījumi

 

(1) Prese trīsdesmit dienas pirms priekšvēlēšanu perioda sākuma publicē priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas izcenojumus un nosacījumus.

(2) Prese izvieto priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši šī likuma prasībām.

(3) Priekšvēlēšanu aģitācijai ir jābūt viegli identificējamai un vizuāli skaidri atdalītai no citām masu saziņas līdzekļa daļām un citām reklāmām ar vārdiem “Apmaksāta  priekšvēlēšanu aģitācija”.

(4)Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas ir jānorāda, kura politiskā organizācija vai kurš deputāta kandidāts šo priekšvēlēšanu aģitāciju ir apmaksājis. Par norādes izvietošanu ir atbildīgs priekšvēlēšanu aģitācijas pasūtītājs.

(5) Ja priekšvēlēšanu periodā presē tiek pasūtīts ievietot reklāmu par pasākumiem un citām publiskām aktivitātēm, kuros ietvertas priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, šī reklāma tiek uzskatīta par priekšvēlēšanu aģitāciju un šādas reklāmas izvietotājam jānodrošina tās izvietošana saskaņā ar šī likuma noteikumiem.

(6) Trešo personu veiktais darījums, izvietojot priekšvēlēšanu aģitāciju presē vai sniedzot informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi, nedrīkst pārsniegt 100 latu vērtību. Šis darījums ir uzskatāms par dāvinājumu (ziedojumu) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpratnē. Par šīs normas kontroli atbildīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(7) Trešajām personām ir pienākums septiņu dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par izvietoto priekšvēlēšanu aģitāciju presē vai sniegto informāciju, kura satur vismaz vienu priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmi.

(8) Ja kāda persona politiskajai organizācijai sniedz reklāmas pakalpojumu, tā vērtība tiek noteikta saskaņā ar attiecīgā pakalpojuma tirgus vērtību. Pēc reklāmas izvietošanas jānorāda, kura persona no saviem līdzekļiem šo reklāmu apmaksājusi.

 

22.pants Pienākums veikt priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaiti

 

Ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām masu saziņas līdzekļi publicē pārskatu, kurā par laika periodu no 90. līdz 50. dienai pirms vēlēšanām norāda izvietoto priekšvēlēšanu aģitācijas apjomu katram deputātu kandidātu sarakstam, kā arī līdzekļus, kas iegūti par šīs aģitācijas izvietošanas, un personas, kas šos līdzekļus atlīdzinājuši. Ne vēlāk kā mēnesi pēc vēlēšanu dienas, prese publicē šādu pārskatu par visu priekšvēlēšanu aģitācijas periodu.

 

 

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 2002, 16.nr.) un likums "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 18.nr.; 1998, 21.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 7.nr.).

 

 

 

Likumprojekta

“Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”

ANOTĀCIJA

 

1.      Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Pašlaik spēkā esošie likumi, kas reglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas periodu ir sekojoši: “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas parlamenta vēlēšanām”,  “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”.

Šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses saņemt vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem un deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām un noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām radio un televīzijā, presē, valsts un pašvaldību iestādēs, komercsabiedrībās un publiskās vietā.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā masu saziņas līdzekļi nodrošina Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību deputātu kandidātu bezmaksas aģitāciju, izvieto priekšvēlēšanu aģitāciju priekšvēlēšanu periodā, kā arī nosaka slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un kontroli.

 

 

2.      Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

            Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Finanšu ministrijas veiktie aprēķini uzrādīti par 1 minūtes raidlaiku. Saskaņā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes iesniegtajiem aprēķiniem, komerciālajām raidstacijām 1 minūtes izmaksas ir lielākas nekā sabiedriskajām raidstacijām: Latvijas Televīzijai 1 minūtes izmaksas plānots 17,23 lati, bet komerctelevīzijām – 25,78 lati; Latvijas Radio 1 minūtes izmaksas tiek plānotas 14,85 lati, bet komercradio – 15,97 lati.

Izmaksu aprēķins priekšvēlēšanu aģitācijas nodrošināšanai Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio un komerciālajām raidstacijām (priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Saeimas vēlēšanām, pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām):

 

 

 

Latvijas Televīzijai

Raidlaiks stundās (min)

1 minūtes izmaksas (Ls)

Izmaksas kopā (Ls)

1. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apmaksai sabiedriskajai raidorganizācijai periodā pirms Saeimas vēlēšanām

35 (2100)

17,23

36 183

2. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apmaksai sabiedriskajai raidorganizācijai periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām

25 (1500)

17,23

25 845

Kopā:

60 (36000)

17,23

62 028

Latvijas Radio

 

 

 

1. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apmaksai sabiedriskajai raidorganizācijai periodā pirms Saeimas vēlēšanām

10 (600)

14,77

8 862

2. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apmaksai sabiedriskajai raidorganizācijai periodā pirms Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām

7,5 (450)

14, 77

6 647

Kopā:

17,5 (1050)

 

15 509

Kopā sabiedriskajām raidorganizācijām

77,5 (4650)

 

77 537

 

 

 

 

Komerciālajām raidorganizācijām

 

 

 

1. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apmaksai sabiedriskajai raidorganizācijai periodā pirms Saeimas vēlēšanām

20 (1200)

16,0

19 200

1. Priekšvēlēšanu aģitācijas raidlaika apmaksai sabiedriskajai raidorganizācijai periodā pirms Saeimas vēlēšanām

15 (900)

16,0

14 400

Kopā:

35 (2100)

16,0

33 600

Pavisam kopā:

112,5 (6750)

 

111 137

 

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešams veikt papildinājumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atbilstoši šā likumprojekta reglamentējumam. Nepieciešams veikt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, lai saskaņotu minēto likumu ar likumprojektā paredzēto priekšvēlēšanu aģitācijas periodu.

5. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

Likumprojekta izstrādē piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Sabiedriski politiskā centra „Providus“ pārstāvji. Darba procesā izstrādātais likumprojekts tika saskaņots ar Finanšu ministriju, kā arī notika konsultācijas ar Latvijas preses izdevēju asociāciju, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, A/S “Diena”.

 

6. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Tiesību akta izpildi nodrošinās esošās institūcijas.

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

priekšsēdētājs                                                                                                   S.Šķesters