Ministru prezidenta Valda Dombrovska

ikgadējais ziņojums Saeimai

par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību

(2011.gads)

Ministru prezidenta priekšvārds

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais pirmais Ministru kabinets uzsāka darbu pasaules ekonomiskās krīzes un valstij draudošas maksātnespējas laikā 2009.gadā. Šajā laikā tika sagatavoti otrie grozījumi 2009.gada budžetā un valsts budžets 2010.gadam, paredzot būtisku valsts izdevumu samazināšanu, Valdība spēja pieņemt atbildīgus lēmumus, kuri nebija politiķu dienaskārtībā "trekno gadu" laikā, nodrošinot valsts ekonomiskās situācijas stabilizāciju un novēršot maksātnespējas draudus. Tie nebija populāri lēmumi, jo politiskajā dienaskārtībā ienesa tādus skarbus jēdzienus kā stingras fiskālās disciplīnas ievērošana, valsts pārvaldes izdevumu samazināšana, strukturālās reformas un valsts pārvaldē strādājošo skaita un darba algu samazināšana.

Starptautiskā aizņēmuma programma, Latvijas ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai tika konsekventi īstenota, neskatoties uz to, ka 2010.gads bija vēlēšanu gads, kas tradicionāli mazina politisko gribu pieņemt nepopulārus lēmumus. Tieši 2010.gada laikā esam atgriezušies pie pozitīvas kopprodukta izaugsmes, strauji audzis eksports un ir novērojama valsts konkurētspējas uzlabošanās.

Latvijas sabiedrība valdības darbu novērtēja 10.Saeimas vēlēšanās, sniedzot pārliecinošu atbalstu turpināt iesākto darbu, kas šajā situācijā uzskatāms par sabiedrības atbalstu reformām un valsts ekonomikas stabilizēšanas plānam. Starptautiskā sabiedrībā Latvijas pieredze ekonomiskās krīzes pārvarēšanā tiek atzinīgi vērtēta kā pozitīvs piemērs. Latvija ir stabilizējusi ekonomiku un atjaunojusi konkurētspēju, un vēlētāju dotais uzticības mandāts jāattaisno, nodrošinot ilgtspējīgu valsts izaugsmi, sistemātiski uzlabojot un uzturot valsts konkurētspēju un būtiski uzlabojot pārvaldes efektivitāti.

Būtisks uzdevums, lai sasniegtu šo mērķi, ir realizēt strukturālās reformas, tai skaitā mainot politisko kultūru un atsakoties no vēsturiski izveidotām tradīcijām amatpersonu izvēlē un budžeta līdzekļu sadalē. Taču reformas var nest rezultātus tikai tad, kad par tām katrs ministrs uzņemsies ne tikai politisku, bet arī personisku atbildību – rosinot aptverošas diskusijas ar nozares ekspertiem, sociālajiem partneriem un nevalstisko sektoru, tādējādi nodrošinot izsvērtu un profesionālu lēmumu pieņemšanu.

Darbs pie strukturālajām reformām līdz šim bija vairāk vērsts uz taupības pasākumu ieviešanu, tagad uzsākts to otrais posms, realizējot reformas, kas veicinās valsts konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un valsts pārvaldes efektivitāti. Strukturālās reformas ir īstenojamas, ievērojot vairākus principus – vispārīguma, mērķtiecīguma, prioritāšu, neatgriezeniskuma, ekonomijas, koordinācijas un izvērtēšanas principus. Galvenais strukturālo reformu paredzētais rezultāts ir mērāms ar ieguvumiem sabiedrībai – nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus valsts sniegtos pakalpojumus iedzīvotājiem, īpašu uzmanību veltot pakalpojumiem medicīnā un izglītībā.

Valdības neatliekams uzdevums ir izveidot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, veicinot pieejamo resursu efektīvu izmantošanu un optimizējot nozares pārvaldības procesus.

Reformu rezultātus pirmajā posmā, kad lielāka uzmanība bija taupības pasākumiem, raksturo līdz šim īstenotās iestāžu reorganizācijas. Visspilgtāk tās izpaužas kā valsts pārvaldē strādājošo skaita izmaiņas un atalgojuma samazinājums, jo 2010.gadā vidēji sektorā strādāja 63 tūkstoši darbinieku ar vidējo algu 458 Ls.

Pagājušajā gadā uzsākts darbs pie valsts aktīvu – valsts uzņēmumu un īpašumu – pārvaldības uzlabošanas, kas tuvākajā laikā arī dos pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem. Šogad to turpināsim, definējot valsts uzņēmumu pārvaldīšanas turpmāko modeli, kas ietver uzņēmumu darbības mērķu noteikšanu un atskaitīšanos par to sasniegšanu, profesionāla menedžmenta piesaistīšanu, nosakot caurskatāmu vadošo personu atlasi, piegādātāju un sadarbības partneru izvēli.

Ir uzsākts darbs pie profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un diferenciācijas, lai izveidotu integrētas izglītības iestādes. Struktūras optimizācijas mērķis ir nodrošināt profesionālās izglītības materiāli tehniskās bāzes modernizāciju, izglītības kvalitātes paaugstināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, labāku kvalificēta darbaspēka iekļaušanos darba tirgū, tā konkurētspēju un iespēju ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu.

Īstenojot Starptautiskā aizņēmuma programmu Latvijas ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai, samazināts budžeta deficīts, optimizēti valsts pārvaldes izdevumi, veicināta ražošana un eksports, saglabāts valsts atbalsts sociāli neaizsargātām grupām.

Katrā 2010.gada ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis – kaut arī pieaugums bija neliels 1–1,5 %, jaunākie dati par 2010.gada 4.ceturksni liecina par pieaugumu 3,7 % apmērā salīdzinājumā ar 2009.gada 4.ceturksni. Turklāt ir mainīta ekonomikas struktūra – ražošana un eksports uzrāda pozitīvu pieaugumu, rūpniecības izlaide 2010.gadā pieaugusi par 13,9 %, bet eksports – par 29,5 %. Uzlabojumi redzami arī darba tirgū, jo bezdarbs no 2010.gada 1.ceturksnī konstatētajiem 20,4 % gada otrajā pusē samazinājies līdz 16,9 %.

Latvijai izdevies panākt stabilitāti finanšu tirgū – starpbanku procentu likmes ir zemākas nekā pirms krīzes, valdības vērtspapīru izsolēs pieprasījums pārsniedz piedāvājumu un likmes samazinās, pozitīvas tendences lēnām parādās arī kreditēšanas atjaunošanā. Latvijas ekonomikas atveseļošanās atzīta arī starptautiski, starptautisko reitingu aģentūrām paaugstinot Latvijas kredītreitingu no perspektīva uz stabilu.

2011.gadā viens no Latvijas finanšu jomas uzdevumiem ir strādāt arī pie Eiropas Savienības finanšu ietvara (2014–2010) sagatavošanas, kur Latvijas prioritātes ir atbalsts kohēzijas politikai un kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Latvija sarunās ar partneriem uzsver nepieciešamību saglabāt kohēzijas politikas sākotnējo mērķi – stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, samazinot attīstības līmeņa atšķirības starp Eiropas reģioniem. Attiecībā uz lauksaimniecības politikas reformu Latvija turpinās iestāties par tiešmaksājumu sistēmas reformu, padarot tiešmaksājumus taisnīgākus attiecībā uz visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem.

Latvijas uzdevums šajā periodā ir uzsākt nopietnu gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai 2015.gada pirmajā pusgadā. 2011.gadā Ārlietu ministrijā tiks izveidots prezidentūras sekretariāts, kura darba nodrošināšanai jau uzsākts sagatavošanās darbs.

Pagājušais gads iezīmējies arī ar straujāku Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi – programmas uzņēmējdarbībai un inovācijām, cilvēkresursiem un nodarbinātībai, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā, kas papildus stimulē ekonomisko aktivitāti. Finansējuma izmantošana ir kļuvusi mērķtiecīgāka, novirzot līdzekļus tādām ekonomikas nozarēm, kuras inovatīvi attīstot, pilnveidojot ražošanu, var radīt jaunas darba vietas.

Jaunā kvalitātē uzsākts darbs pie investīciju piesaistes, izveidojot Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi un ieviešot investīciju piesaistes stratēģiju "Polaris", lai efektīvi koordinētu valsts un pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju kopējās aktivitātes ar mērķi uzlabot investīciju piesaisti. Lai būtu skaidri mērķi un uzdevumi valsts konkurētspējas palielināšanā, tiks veikts konkurētspējas novērtējums, kā arī izstrādāta ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija, tās ietvaros tiks definēti investīciju piesaistes stimuli.

Latvijai kā Baltijas jūras reģiona valstij ir būtiskas iespējas ar pieredzi un kompetenci par Krievijas un NVS tirgiem, stiprināt Eiropas Savienības ekonomisko konkurētspēju – latviešu darba spējas un pragmatismu krīzes situācijās novērtē valstis, kuru dienas kārtībā nonākuši līdzīgi jautājumi saistībā ar ekonomikas stabilizēšanu.

Latvijas konkurētspēja ir cieši saistīta ar mūsu tautas intelektuālajiem resursiem, tāpēc nozīmīga loma ir Latvijas videi, lai varam noturēt un sagaidīt atgriežamies mūsu gaišākos prātus. Ekonomika ir svarīgs aspekts, taču ne vienīgais – tikpat nozīmīga ir latviešu valodas un kultūras stiprināšana un politiskās kultūras maiņa.

Lai nodrošinātu konsekventu un mērķtiecīgu darbu pie valsts labklājības palielināšanas, valdības vidēja termiņa mērķis ir valsts konkurētspējas kāpināšana un ekonomiskās darbības atjaunošana, ko paredzēts arī turpmākajā periodā veikt trīs galvenajās jomās: ekonomikas izaugsme, sociālās drošības tīkls un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana.

Valsts pārvaldes efektivitāte

Sociālās drošības tīkls

Informācija par paveikto šajā jomā iepriekšējā periodā un plānoto 2011.gadā sniegta pievienotajā ziņojumā, kā arī pielikumos, kur minēta detalizēta informācija par situāciju pašreiz, par panākto progresu, problēmu jautājumiem un piedāvātajiem risinājumiem, termiņiem un atbildīgajiem.

Mērķtiecīgs darbs pie valsts labklājības nodrošināšanas iespējams, tikai nosakot prioritātes un mērķtiecīgi strādājot kopā vienā komandā valdībai un parlamentam, lai sasniegtu rezultātus atbilstoši Saeimas ievēlētās valdības sagatavotajai valdības deklarācijai un rīcības plānam.

Saturs

Ministru prezidenta priekšvārds. 2

Saturs. 5

Ievads. 8

I. Ekonomika. 9

1. Valdības paveiktais. 9

1.1. Finanšu tirgus. 9

1.2. Ārējās ekonomiskās vides novērtējums. 11

1.3. IKP. 12

1.4. Patēriņa cenas. 13

1.5. Ārējā tirdzniecība. 13

1.6. Nodarbinātības un bezdarba rādītāji 14

1.7. Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana. 15

1.8. Starptautiskās aizņēmuma programmas Latvijas ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai izpilde. 24

1.9. Valsts budžets 2011.gadam.. 26

1.10. Ieņēmumu izmaiņas. 27

1.11. Ēnu ekonomikas apkarošana. 29

1.12. Fiskālās disciplīnas likuma izstrāde. 30

1.13. Publiskā iepirkuma procedūru pārskatīšana. 30

1.14. Eiropas Savienības fondu apguve. 31

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē. 32

2.1. Latvijas kopējās konkurētspējas veicināšana, Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts attīstība 32

2.2. Starptautiskās aizņēmuma programmas Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai īstenošanas ilgtspējīgu rezultātu nostiprināšana. 33

2.3. Energoapgādes un enerģētikas drošības jautājumu risināšana. 33

2.4. Jaunas industrializācijas politikas izstrāde. 33

II. Sociālā joma. 35

1. Valdības paveiktais. 35

1.1. Darba tirgus politikas pasākumi 35

1.2. Sociālā apdrošināšana. 35

1.3. Sociālā palīdzība. 36

1.4. Izglītības sistēmas reformu gaita. 39

1.5. Veselības sistēmas reformu gaita. 40

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē. 40

2.1. Reģistrētā bezdarba mazināšanas veicināšana. 40

2.2. Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmākās attīstības virzieni 40

2.3. Veselības aprūpes sistēmas reformu turpmākā virzība. 41

2.4. Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšana. 41

2.5. Izglītības sistēmas reformu turpmākā virzība. 42

III. Valsts pārvaldes efektivitāte. 43

1. Valdības paveiktais. 43

1.1. Valsts pārvaldē veiktie amata vietu, atalgojuma un izdevumu samazinājumi 43

1.2. Valsts funkciju izvērtēšana. 46

1.3. Valsts pārvaldē strādājošo cilvēkresursu vadības koncepcijas turpmākās darbības modeļa izstrāde 47

1.4. Atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde. 48

1.5. Valsts pārvaldes iestāžu optimālas struktūras noteikšana. 49

1.6. Valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija un pakalpojumu attīstība. 50

1.7. Vienotās atlīdzības sistēmas ieviešana. 50

1.8. Valdības paveiktais administratīvā sloga samazināšanā. 51

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē. 52

2.1. Nākamā strukturālo reformu etapa ieviešana un īstenoto reformu neatgriezeniskums 52

2.2. Sabiedrības līdzdalības attīstība. 53

2.3. Ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas sistēmas pilnveidošana. 54

2.4. Eiropas Savienības prezidentūras nodrošināšana. 54

2.5. Administratīvā sloga samazināšana. 55

1.pielikums. Attīstības plānošanas sistēmas novērtējums. 57

2.pielikums. Pārskats par ministriju veiktajiem un plānotajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai 60

3.pielikums. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam.. 391

4.pielikums. 2011.gada 15.februāra Reformu vadības grupas sēdes diskusijas "Par strukturālo reformu procesu" materiāli 424

5.pielikums. Ministriju būtiskākie paveiktie darbi Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības darbības laikā līdz 2010.gada 1.martam un plānotie darbi 425

Ievads

Ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru prezidenta vadītās valdības (9.Saeimas darbības laikā vadītās valdības un pēc 10.Saeimas ievēlēšanas apstiprinātās valdības) gada laikā paveikto ir sagatavots atbilstoši likuma "Saeimas kārtības rullis" 118.¹ panta pirmajai daļai, kas uzdod Ministru prezidentam katru gadu ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniegt Saeimā ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta piektajai daļai, saskaņā ar kuru Ministru prezidents ziņo Saeimai par Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un rīcības plāna izpildi vismaz reizi gadā, un Attīstības plānošanas sistēmas likuma 12.panta devītajai daļai, kas nosaka, ka Ministru prezidents savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību ietver pārskatu par valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību.

Ziņojuma pamattekstā atspoguļota esošā situācija un būtiskākais valdības veikums atbilstoši vidēja termiņa prioritātēm.

Ziņojums ir papildināts ar pielikumiem, kuros ir sniegta ministriju sagatavotā informācija, kura atspoguļo svarīgākos paveiktos un iecerētos pasākumus. Pielikumos nav norādīti visi valdības rīcības plānā minētie pasākumi, kas Ministru kabineta pieņemtajos tiesību aktos un citos ministrijām dotajos uzdevumos sniedz priekšstatu par iecerētajiem pasākumiem. Valdības lēmumi par iecerētajiem pasākumiem tiks saskaņoti, izvērtēti un pieņemti Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

Ar detalizētu pārskatu par Valda Dombrovska 9.Saeimas darbības laikā vadītās valdības rīcības plāna izpildi (informācija sniegta par padarīto līdz vēlēšanām - uz 2010.gada 1.oktobri) iespējams iepazīties attīstības plānošanas dokumentu datubāzē (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3116).

I. Ekonomika

1. Valdības paveiktais

1.1. Finanšu tirgus

2010. gads iezīmējās ar pozitīva noskaņojuma atgriešanos Latvijas finanšu tirgū. Starptautiskā mērogā Latvijas īstenotās reformas budžeta konsolidācijā, kā arī Starptautiskās aizņēmuma programmas Latvijas ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai īstenošana tika novērtētas kā sekmīgas. 10.Saeimas ievēlēšana un jaunās valdības apņemšanās turpināt iesāktos budžeta konsolidācijas un reformu pasākumus turpināja mazināt Latvijas riska uztveri. Vienlaikus virknei Eiropas valstu valdību, pretstatā Latvijai, nācās sastapties ar jauniem izaicinājumiem.

Latvijas finanšu tirgus norisēs nozīmīgu lomu ieņēma ekonomikas stabilizēšanās un noturīgas izaugsmes atgriešanās. Tā kā tas notika ievērojami ātrāk, nekā tika prognozēts 2009. gadā, izteiktāka pozitīvā attīstība bija vērojama arī finanšu tirgu raksturojošajos rādītājos.

Vispirms jau riska uztveres mazināšanās ir atspoguļojusies latu naudas tirgus likmēs, tām 2010. gadā noslīdot līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem, banku norēķinu kontu atlikumiem liecinot par augstu latu likviditātes līmeni.

Ja RIGIBOR 3 mēnešu likme 2009. gada beigās bija 6,80%, tad 2011. gada februāra vidū tā bija 0,89%. Tas nozīmē, ka par šādu procentu likmju starpību varēja samazināties arī kredītu likmes tiem kredītņēmējiem, kas savu mainīgo latu kredītu likmi bija piesaistījuši šim indeksam. Sarūkošās latos izsniegto kredītu atlikumu procentu likmes pietuvojās ārvalstu valūtā izsniegto kredītu procentu likmēm. Aizvadītā gada laikā līdz 2010. gada janvārim uzņēmumiem latos izsniegto kredītu atlikumu procentu likmes saruka par 4,7 procentu punktiem (līdz 4,6%), savukārt mājsaimniecībām mājokļa iegādei latos izsniegto kredītu likmes par 2,9 procentu punktiem (līdz 5,7%). Uzlabojoties tautsaimniecības attīstības izredzēm, bankas no jauna izsniegto kredītu procentu likmēs sāk pakāpeniski iecenot arī arvien mazāku prēmiju.

Datu avots: Latvijas Banka

Likmju samazinājums atspoguļojās arī valsts parāda vērtspapīru tirgū, kas nozīmēja lētāku valdības aizņemšanos vietējā tirgū. 6 mēnešu parādzīmju ienesīguma likme samazinājās no 9,27% 2009. gada beigās līdz 1,25% 2011. gada februārī. Valdība ir sekmīgi aizsākusi ilgtermiņa obligāciju emisijas – tika emitētas 2, 3, 5 un 10 gadu obligācijas. Obligāciju izsolēs procentu likmju līmenis ir vērtējams kā atbilstošs šā brīža valsts riska uztverei. Piemēram, februāra sākumā 10 gadu obligāciju izsolē vidējā ienesīguma likme bija 6,72%, kas ir zemāka par vairāku eirozonas valstu obligāciju likmēm.

Starptautisko investoru vērtējumā attiecībā uz Latvijas kredītrisku mūsu valsts pozīcijas pēdējā gada laikā ir ievērojami uzlabojušās. 5 gadu kredītriska mijmaiņas likmju starpība 16. februārī bija 262 bāzes punkti, kas ir mazāk nekā, piemēram, Grieķijai, Īrijai, Portugālei, Ungārijai, Rumānijai. Pirms gada Latvijā kredītriska mijmaiņas līgumu likmju starpība bija apmēram 500 punkti, un tā bija augstāka nekā minētajās valstīs.

Datu avots: Latvijas Banka

Pateicoties sekmīgi īstenotajai ekonomikas stabilizācijas programmai, sabiedrībā norima bažas par banku sistēmas un lata valūtas kursa stabilitāti, par ko liecina no laikrakstu slejām izzudušie raksti un izsīkusī ziņu aģentūru informācijas straume par lata devalvācijas jautājumu. Sabiedrības noskaņojuma maiņa ir atspoguļojusies naudas rādītāju izaugsmē. Atšķirībā no 2009. gada, kad skaidrās naudas apjoms saruka spekulatīvu motīvu dēļ, ekonomikas dalībniekiem pastiprināti mainot latus pret ārvalstu valūtu, 2010. gadā skaidrās naudas apjoma kāpums par aptuveni 19%, pirmkārt, jau skaidrojams ar uzticības atjaunošanos Latvijas nacionālajai valūtai. Arī mājsaimniecību noguldījumu apjomā pakāpeniski pieaudzis latu noguldījumu īpatsvars, kas šobrīd atgriezies 2009.gada sākumā novērotajā līmenī.

Neraugoties uz samazināto kreditēšanas apjomu, mājsaimniecību un uzņēmumu rīcībā esošais plašās naudas M3 apjoms 2010. gadā palielinājās par aptuveni 675 miljoniem latu. Tas skaidrojams ar sabalansēto maksājumu bilanci, atjaunoto uzticību Latvijas monetārajai sistēmai un fiskālajai politikai, nodokļos iekasējot mazāku naudas apjomu, nekā emitēts, un finansējot valsts izdevumus. Tautsaimniecībā un banku sistēmā ienākusī nauda ir palielinājusi banku kreditēšanas kapacitāti un nostiprinājusi iekšzemes patēriņa potenciālu.

2010.gadā veiksmīgi tika pabeigta AS "Parex banka" restrukturizācija, kas ir būtisks solis, lai nodrošinātu valsts ieguldīto līdzekļu maksimālu atgūšanu.

Restrukturizācijas rezultātā tika izveidota jauna banka - AS "Citadele banka", kuras vadības uzdevums ir pieaudzēt tās biznesa potenciālu, kas nodrošinātu potenciālo investoru interesi par bankas iegādi. Bankas "Citadele" darbības pirmā pusgada laikā bankas klientu noguldījumu portfelis palielinājies par 5,7% jeb 52,8 miljoniem latu, banku izvēlējušies vairāk nekā 6000 jauni klienti, kā arī banka ir spējusi pirms termiņa atmaksāt Finanšu ministrijai tās noguldījumus 44,9 mlj. latu apmērā. Pozitīvās tendences ir novērtējusi arī starptautiskā reitingu aģentūra "Moody’s", bankas "Citadele" eiroobligāciju reitingu B2 paaugstinot uz ilgtermiņa reitingu Ba3.

Savukārt AS "Parex banka" ir koncentrējusi savu darbību uz bankas izsniegto kredītu vērtības palielināšanu, strādājot pie kredītu restrukturizācijas, lai samazinātu bankas riskus un atjaunotu klientu maksājumus par kredītiem.
Pēdējā pusgada laikā ir restrukturizēti 110 kredīti ar kopējo kredītu pamatsummas apmēru 76,9 milj. latu, kā arī pusgada laikā banka ir atguvusi naudas līdzekļus 116,6 miljonu latu apmērā. Papildus tam banka ir atguvusi kredītus 28,0 miljonu apmērā ieskaita veidā, tādējādi samazinot savas saistības pret noguldītājiem un būtiski samazinot bankas nākotnes procentu izmaksas.

1.2. Ārējās ekonomiskās vides novērtējums

Globālās ekonomikas attīstība 2010. gadā uzrādīja 5% lielu pieaugumu. Tomēr pieauguma tempi diezgan būtiski atšķīrās dažādos reģionos. Joprojām īpaši straujš kāpums ir vērojams Āzijas attīstības valstīs, savukārt mērenāks – Japānas un ASV ekonomikā. Lēnāk 2010. gadā auga Eiropas ekonomika, kaut gan labus izaugsmes tempus uzrādīja Vācija (3,6%), kas ir viens no Latvijas galvenajiem tirdzniecības partneriem.

Globālās ekonomikas atveseļošanās 2010. gada pirmajā pusē balstījās uz krājumu un investīciju palielinājumu, kas veicināja rūpniecības un globālās tirdzniecības attīstību. Gada otrajā pusē pieauga privātā patēriņa apjomi. Piemēram, privātā patēriņa kopējais palielinājums  ES dalībvalstīs 2010.gada pirmajos trīs ceturkšņos caurmērā bija par 0,3% ik ceturksni, un tā līmenis 2010.gada 3.ceturksnī par 1,2% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa rādītāju. Līdzīgi privātā patēriņa pieauguma tempi bija arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs, t.sk. Vācijā par 1,1% (2010.g. 3.cet. pret 2009.g. 3.cet.), Zviedrijā par 3,5%, Igaunijā par 1%, Polijā par 4,4%

Latvijas galveno eksporta partnervalstu izaugsme 2011. gadā tiek prognozēta salīdzinoši pozitīva, kas samazina risku zaudēt lielākos eksporta tirgus Latvijā saražotajai produkcijai. SVF prognozes par IKP izmaiņām piecās lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs liecina par šādiem ekonomikas izaugsmes tempiem: Igaunijā – 3,5%, Lietuvā – 3,1%, Krievijā – 4,3%, Vācijā – 2%, Polijā – 3,7 procenti.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arī vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs bija novērojams ekonomikas kritums. Tā, piemēram, 21.novembrī Īrijas valdība panāca vienošanos ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu par aizdevumu Īrijai 85 miljardu eiro apmērā. Īrijā prognozētais IKP pieaugums 2010.gadā ir -0,2%. Līdzīga situācija var izveidoties arī Portugālē, kurai nākamajā gadā ir plānots -1% IKP pieaugums, un Spānijā, kurā 2010.gadā ir plānots negatīvs IKP pieaugums.

1.3. IKP

Pasaules finanšu krīze 2008.-2009.g.g. smagi ietekmēja Latvijas tautsaimniecību. Ekonomikai viskritiskākais bija 2009.gada 1.pusgads, kad strauji mazinājās ekonomiskās aktivitātes, pieauga bezdarbs.

Kopš 2009. gada 4. ceturkšņa ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, un ir atsākusies izaugsme. 2010. gadā ik ceturksni Latvijas IKP apjomi pieauga, turklāt izaugsme bija straujāka, nekā iepriekš prognozēts. Pēc ātrā novērtējuma IKP 2010. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2010.gada 3. ceturksni palielinājās par 1,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un 2010. gada 4. ceturksnī IKP apjoms par 3,7% pārsniedza iepriekšējā gada 4. ceturkšņa līmeni.

Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē IKP ir pieaudzis par 3,9%. Ņemot vērā, ka izaugsme atsākas no ļoti zema punkta, kopumā 2010. gadā IKP bija par 0,2% mazāks kā 2009. gadā.

IKP dinamika ceturkšņu griezumā

Sezonāli izlīdzināti dati, 2005.g. IV cet. = 100	Pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, %

* IKP ātrais novērtējums; datu avots: CSP un Eurostat

Ekonomiskās situācijas uzlabojumu pamatā nosaka eksporta apjomu pieaugums un tirdzniecības nozaru izaugsme, kas ļauj kompensēt vēl vājo iekšzemes pieprasījumu un uz iekšējo tirgu orientēto pakalpojumu nozaru izaugsmi.

2010. gadā izaugsme bija vērojama visās preču ražošanas nozarēs. To noteica ne tikai ārējā pieprasījuma pieaugums, bet arī Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanās, kas tika panākta gan uz izmaksu samazināšanas, gan produktivitātes palielinājuma rēķina. Īpaši jāatzīmē galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – izaugsme. Kopš 2009. gada decembra apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi ir palielinājušies caurmērā par 1,7% ik mēnesi.

Pakāpeniski stabilizējas privātais patēriņš. Par to liecina mazumtirdzniecības apgrozījuma palielinājums, kas kopš 2009. gada decembra gada laikā pieauga par 8% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Privātā patēriņa pakāpenisko pieaugumu galvenokārt veicina situācijas uzlabošanās darba tirgū – sāk pieaugt nodarbinātība un vairs nesarūk darba samaksa.

1.4. Patēriņa cenas

Patēriņa cenu samazinājumu, kas aizsākās 2008.gada beigās un turpinājās 2009.gadā, pamatā noteica straujais privātā patēriņa samazinājums. Kopš 2009.gada beigām cenas pakāpeniski sāka pieaugt, jo privātais patēriņš vairs nesamazinās un vairs nav faktors, kas var samazināt kopējo cenu līmeni. Aizvien būtiskāk kopējo cenu līmeni ietekmē ārējie faktori.

2010.gadā patēriņa cenas pieauga par 2,5% (12 mēnešu inflācija), bet, ņemot vērā 2009.gada deflāciju, vidējais cenu līmenis 2010.gadā bija par 1,1% mazāks nekā iepriekšējā gadā.

Cenu kāpumu 2010.gadā galvenokārt ietekmēja pasaules cenu kāpums pārtikai un naftas produktiem. Pārtikas cenu pieaugums noteica kopējā patēriņa cenu indeksa pieaugumu par 2 procentpunktiem, siltumenerģijas – par 0,8 un degvielas – par 0,9 procentpunktiem. Pārējo preču un pakalpojumu grupu cenu izmaiņas kopumā nedaudz samazināja 2010.gada patēriņa cenu indeksu.

1.5. Ārējā tirdzniecība

2010.gadā eksporta pieauguma tempi bija diezgan ievērojami un gada otrajā pusē eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Eksportam ir ļoti liela loma Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās procesā, pie tam eksporta pieaugumu nosaka ne tikai situācijas uzlabošanās ārvalstu tirgos un pieprasījuma pieaugums, bet arī Latvijas ražotāju preču konkurētspējas palielināšanās.

Gan iekšzemes pieprasījuma stabilizēšanās, gan eksporta apjomu palielināšanās veicina arī importa pieaugumu. Gada griezumā importa pieauguma tempi bija lēnāki nekā eksportam. Importa apjomi joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, un Latvijas eksporta–importa bilance ir krietni uzlabojusies salīdzinājumā ar straujās izaugsmes gadiem, kad eksporta–importa bilances negatīvais saldo bija 20% līmenī no IKP.

Preču eksports un imports pa ceturkšņiem faktiskās cenās, milj. latu

Datu avots: CSP

Ja 2009. gadā preču eksports saruka gandrīz visās preču grupās, īpaši strauji samazinoties metālapstrādes produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksportam, tad 2010. gadā pieaugums (kopumā par 29,5% faktiskajās cenās) ir vērojams jau visās preču eksporta grupās. Gandrīz trešo daļu no visa eksporta pieauguma nodrošināja koksne un tās izstrādājumu eksports. Lielu ieguldījumu eksportā deva arī metālu un to izstrādājumu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas produkcijas eksporta pieaugums.

1.tabula. Latvijas preču eksports pa galvenajām preču grupām, %, faktiskajās FOB cenās

	2009		2010
	struktūra	pieaugums pret iepriekšējo gadu	pieaugums pret iepriekšējo gadu	ieguldījums apjomu izmaiņās
Kopā tai skaitā:	100	-18,7	29,5	29,5
koksne un tās izstrādājumi	16,5	-19,0	51,3	8,5
metāli un to izstrādājumi	12,4	-39,4	45,2	5,6
vieglās rūpniecības preces	5,7	-24,3	13,4	0,8
lauksaimniecības un pārtikas produkti	18,6	-10,6	23,0	4,3
ķīmiskās rūpniecības, tās saskarnozaru produkcija un plastmasas	11,4	-17,6	24,3	2,8
mašīnbūves produkcija	14,1	-8,0	16,8	2,4
minerālie produkti	5,5	8,5	41,8	2,3
transporta līdzekļi	7,1	-22,0	8,6	0,6
pārējās preces	8,7	-16,7	27,1	2,3

Datu avots: CSP

1.6. Nodarbinātības un bezdarba rādītāji

Ekonomiskā lejupslīde būtiski pasliktināja situāciju darba tirgū. 2009.gada laikā strauji saruka nodarbināto skaits un pieauga bezdarbs.

Kopš 2010.gada 2.ceturkšņa situācija darba tirgū sāk pamazām uzlaboties. Palielinās nodarbināto un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, kā arī pakāpeniski mazinās bezdarbs. 2010.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, nodarbināto iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem palielinājās par 1,9%. Kopumā valstī bija nodarbināti 950,4 tūkst. cilvēku (53,6% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,9% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības). Gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pārskata ceturksnī ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (2009.gada 4.ceturksnī attiecīgi 932,6 tūkst. cilvēku un 52,2%), bet samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (2010.gada 3.ceturksnī bija 960,4 tūkst. cilvēku un 54,2%).

Atbilstoši nodarbinātības palielinājumam bezdarba līmenis mazinās. Pēc darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis 2010.gada 4.ceturksnī bija 16,9% – par 3,5 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gada sākumā. Kopš 2010. gada marta pakāpeniski mazinājās arī reģistrētā bezdarba līmenis, kas novembra beigās bija 14,3%. Reģistrēti bija 161,8 tūkstoši darba meklētāju, kas bija par 32,4 tūkstošiem mazāk nekā 2010.gada martā. Decembrī sezonālu faktoru ietekmē reģistrēto bezdarbnieku skaits nedaudz pieauga, bet reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās 14,3% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Lai gan nodarbinātības un bezdarba līmenis pēdējos mēnešos uzrāda pozitīvu tendenci un ir nostabilizējies, ir viennozīmīgi skaidrs, ka valdībai vēl ir nepieciešams rūpīgi strādāt un īstenot iniciatīvas, lai samazinātu ar citiem gadiem salīdzinoši augstu bezdarba līmeni.

1.7. Līdzsvarotas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana

2010.gadā valsts kredītreitingu līmeņos parādījās pozitīvas iezīmes, kopš 2010.gada februāra (S&P), marta (Moody’s) un septembra (arī Fitch) starptautiskās reitingu aģentūras Latvijai ir noteikušas stabilu nākotnes vērtējumu un gada beigās, 7.decembrī, S&P arī paaugstināja Latvijas kredītreitingu uz BB+ līmeni (no BB). Valsts kredītreitinga uzlabošanos noteica tādi faktori kā valdības īstenotās reformas, veiktie fiskālās konsolidācijas pasākumi, valsts makroekonomisko rādītāju un konkurētspējas uzlabošanās. Līdz ar to valsts kredītreitings šobrīd tiek noteikts Baa3/ BB+/ BB+ līmenī (no Moody’s/ S&P/ Fitch). Valsts kredītreitinga uzlabojums raksturo valsts reputācijas atjaunošanos starptautiskajos kapitāla tirgos un nodrošina valdībai lētāku un brīvāku pieeju finanšu resursiem, kas nepieciešami valsts budžeta izpildei un valsts parāda pārfinansēšanai, kā arī veicina privātā sektora – uzņēmēju un komercbanku – iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu investīcijas.

	2009.gads	2010.gads	2011.gads
Moody's nākotnes novērtējums	Negatīvs	Stabils	Stabils
Standard&Poor's kredītreitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā	BB+	BB	BB+
Fitch Ratings nākotnes novērtējums	Negatīvs	Negatīvs	Stabils
Standard&Poor's nākotnes novērtējums	Negatīvs	Negatīvs	Stabils

Datu avots: Valsts kase

Lai gan 2010.gadā joprojām nozīmīgs kopējās finansēšanas nepieciešamības (valsts budžeta deficīta un valsts parāda saistību) segšanas avots bija starptautiskā aizņēmuma programmas finansējums, tomēr, uzlabojoties valsts makroekonomiskajiem rādītājiem un ņemot vērā valdībai pieejamo ievērojamu finanšu resursu rezervi Valsts kases kontos, būtiska daļa – 1,9 miljardi eiro – no starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros sākotnēji plānotā finansējuma apjoma (7,5 miljardi eiro) tika aizstāta ar aizņemšanās iespēju, noslēdzot vienošanos ar Ziemeļvalstīm, saskaņā ar kuru Latvijai ir tiesības līdz 2011.gada beigām pieprasīt aizņēmuma izmaksu nepieciešamības gadījumā. Šāda pieeja ļauj ierobežot valsts parāda un valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu vidējā termiņā.

Uzņēmējdarbības un eksporta veicināšana, investīciju piesaiste

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana un administratīvā sloga uzņēmējiem samazināšana tika īstenota Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna ietvaros tādās jomās kā elektroniskā pārvalde, uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, ārējā tirdzniecība, nekustamā īpašuma reģistrēšana, būvniecības regulējuma pilnveidošana.

2010.gada ietvaros ir panākts būtisks progress, kas ir atvieglojis uzņēmumu saimniecisko darbību un samazinājis tiem piemērojamās administratīvās procedūras. Ir veikti grozījumi Komerclikumā, lai atvieglotu uzņēmējdarbības uzsākšanu, ir ieviesti mikro uzņēmumu atbalsta pasākumi un stājies spēkā jauns Maksātnespējas likums.

Inovāciju sekmēšanai tika īstenotas vairākas ES struktūrfondu finansētas atbalsta programmas, kuru ietvaros uzņēmējiem tika sniegts atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā, kā arī tika uzsākta kompetences centru programmas īstenošana. Atbalstītie kompetences centri ir nozīmīgs solis, lai veidotu efektīvu zinātnieku un privātā sektora sadarbības platformu.

Lai Latvija būtu konkurētspējīga citu Eiropas valstu starpā un investīciju piesaistē, pastāvīgi tika pilnveidotas uzņēmējdarbības vidi regulējošās prasības, Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā iekļaujot pasākumus minēto uzdevumu sasniegšanai. Ar mērķi uzlabot Latvijai nozīmīgu investīciju piesaisti 2010.gadā tika uzsākta investīciju piesaistes stratēģijas īstenošana, pielietojot metodoloģiju Polaris process. Tā paredz vienotu un saskaņotu ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu rīcību stratēģiski nozīmīgu vietējo un ārvalstu investīciju projektu īstenošanā, kā arī iesaistīt šajā procesā privāto sektoru, universitātes un zinātniskās institūcijas. Polaris procesa ietvaros 2010.gadā ir izveidota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura risina jautājumus, kas saistīti gan ar konkrētu investīciju projektu īstenošanu, gan investīciju vides uzlabošanu.

Lai veicinātu Latvijas uzņēmēju eksportspēju, 2010.gadā uzņēmējiem tika nodrošināti tiešie eksporta atbalsta pakalpojumi – konsultācijas par ārvalstu tirgiem, sadarbības partneru meklēšana, vizīšu, tirdzniecības misiju, semināru un kontaktbiržu organizēšana, kā arī finanšu instrumenti eksporta veicināšanai.

Tāpat Latvija tika pārstāvēta pasaulē nozīmīgākajā starptautiskajā izstādē "World Expo 2010", kas norisinājās Šanhajā, Ķīnā no 2010. gada 1.maija līdz 31.oktobrim. Izstādes pamattēma bija "Labāka pilsēta, labāka dzīve", kuras ietvaros Latvijas ekspozīcija tika veidota apakštēmas "Zinātnes un tehnoloģiju inovācija pilsētā" kontekstā, piesakot Latviju kā tehnoloģiski attīstītu valsti, kas spēj piedāvāt jaunus risinājumus pasaulē. Izstādes laikā Latvijas paviljonu kopumā apskatīja 1,5 miljoni izstādes apmeklētāju.

Aktivizējot ekonomisko sadarbību ar Latvijai prioritārajiem un potenciālajiem eksporta tirgiem un radot labvēlīgu līgumtiesisko bāzi Latvijas eksportētājiem, 2010.gadā tika noslēgts divpusējās ekonomiskās sadarbības līgums ar Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala administrāciju, kā arī parakstīta Latvijas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programma 2010.-2011.gadam.

Turpinājās darbs pie starpvalstu ekonomiskās sadarbības paplašināšanas un uzlabošanas. Kā nozīmīgākā 2010. gadā uzskatāma Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijas Federācijā decembrī, kuras laikā tika parakstīti seši līgumi, to vidū līgums par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, par sadarbību tūrisma jomā un par pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu.

Tāpat, lai sekmētu komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu, 2010.gadā tika organizētas vizītes uz tādām ātri augošu ekonomiku valstīm kā Indija un Ķīna.

2010.gadā notika arī četru iepriekš noslēgto divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto Starpvaldību komisiju sēdes (SVK), kuru ietvaros tika pārrunāti aktuālie ekonomiskās sadarbības jautājumi, to skaitā arī problēmjautājumi saistībā ar Kazahstānu (22.04.2010, Rīgā), Krieviju (04.06.2010., Pleskavā, paralēli SVK notika arī Latvijas un Krievijas uzņēmēju biznesa forums), Ukrainu (29.07.2010., Rīgā, paralēli SVK notika Latvijas un Ukrainas uzņēmēju, valsts institūciju apaļā galda diskusija ar abu valstu ekonomikas ministru līdzdalību) un Baltkrieviju (20.-30.09.2010., Minskā).

ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros 2010.gada novembrī tika apstiprināta ES kopējās tirdzniecības politikas stratēģija 2010.-2015. gadam un uzsākts darbs pie ES kopējās investīciju politikas izstrādes.

Tūrisms

2010.gadā tika izstrādāta un apstiprināta Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015.gadam, kurā definēta Latvijas tūrisma attīstības vīzija un mērķi tās sasniegšanai, kā arī noteikti prioritārie Latvijas tūrisma produkti, to attīstības pamatprincipi un mērķa tirgi. Saskaņā ar stratēģijā nospraustajām prioritātēm un iesaistot tūrisma nozares pārstāvjus, tika izstrādāts jauns Latvijas tūrisma tēls, kas tagad ir vienojoša ideja un kopīgs elements publiskā un privātā sektora mārketinga un produktu veidošanas aktivitātēm. 2010.gadā tika uzsākta aktīva jaunā tēla integrēšana visās Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanas aktivitātēs. Starptautiski jaunais tūrisma tēls tika prezentēts darbseminārā tūrisma profesionāļiem "Baltic Connecting", kurā piedalījās ap 200 tūrisma nozares pārstāvjiem, vairāk nekā puse no tiem bija ārvalstu pārstāvji, un 2/3 dalībnieku pārstāvēja Latvijai augsti prioritāros tūrisma tirgus. Semināra ietvaros tika organizētas 18 inspekcijas tūres, viesnīcu inspekcijas tūres un tūres uz Lietuvu un Igauniju, semināra dalībnieku kontaktbirža.

2010.gadā apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros valsts tūrisma mārketinga aktivitātēm tika piešķirts atbalsts 1,5 milj. latu  apmērā, ko plānots izmantot turpmākajos 3 gados

Tūrisma nozarei nozīmīgs bija Ekonomikas ministrijas organizētais "Latvijas Tūrisma forums 2010" (2010.g. 9.-10.decembrī), kuru apmeklēja vairāk kā 250 tūrisma nozares profesionāļi, lai pārrunātu jaunāko nozarē, dalītos pieredzē un sasniegumos, kā arī plānotu veicamās aktivitātes 2011.gadā tūrisma nozares straujākai attīstībai. Forumā īpaša uzmanība tika veltīta jaunajam Latvijas tūrisma tēlam, mārketinga stratēģijai turpmākajiem 5 gadiem un tūrisma produktu izstrādei augsti prioritārajiem mērķa tirgiem – Vācijai, Krievijai, Somijai, Zviedrijai, Lietuvai un Igaunijai.

2010.gadā noslēgtas 14 vienošanās par projektu īstenošanu atbalsta programmā "Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai" par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 4,48 milj.latu apmērā, veicinot nacionālas nozīmes kultūras tūrisma produktu attīstību un nodrošinot starptautiski atzītu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību tūrisma infrastruktūras uzlabošanu. Projektu ietvaros tiks veikta pils kompleksu renovācija un atjaunošana (Krāslava, Alūksne, Ludza), tūrisma kompleksu izveide un vēsturisko tūrisma centru atjaunošana (Durbe, Talsi, Kuldīga, Kandava, Līgatne, Jaunjelgava, Grobiņa, Grīziņkalns (Rīga), Dobele), rātsnamu atjaunošana un rekonstruēšana (Bauska, Limbaži).

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka viesnīcās un citās tūrisma mītnēs kopumā 2010. gadā tika apkalpoti 1,3 milj. cilvēku, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2009. gadā. Jāatzīmē vairākas pozitīvas tendences: viesu skaits no Latvijas ir pieaudzis par 20,5%, kas ir īpaši svarīgi, jo 2009.gadā šis rādītājs bija mīnus 41%. Ārvalstu viesu skaits Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs pieaudzis par 16,4%. Visvairāk pieaudzis ārvalstu viesu skaits no tādiem augsti prioritārajiem tūrisma tirgiem kā Krievija (+65%) un Lietuva (+18%), ap 10% viesu skaita pieaugums bija no Somijas un Zviedrijas.

Iekšējais tirgus

2010.gadā samazināts administratīvais slogs pakalpojumu sniedzējiem saskarē ar valsts pārvaldes iestādēm, nodrošinot vienas pieturas aģentūras principa ievērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā attiecībās ar komersantiem Pakalpojumu direktīvas darbības jomā. Atbilstoši Pakalpojumu direktīvas minimālajām prasībām izveidots pakalpojumu saraksts un elektronizētas administratīvās procedūras 78 pakalpojumiem, kas iekļauti publisko pakalpojumu katalogā portālā www.latvija.lv.

2010.gadā izstrādāti normatīvo aktu projekti tirdzniecības nozares tiesiskā regulējuma pilnveidei, atvieglojot tirdzniecības organizēšanas kārtību un samazinot birokrātiskās prasības tirdzniecībai publiskās vietās un tirgos – pieņemti Ministru kabineta 2010. gada 12.maija noteikumi Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" un likums "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kā arī izstrādātas vadlīnijas (rokasgrāmata) pašvaldībām par Tirdzniecības noteikumos noteikto prasību piemērošanu (I daļa).

Ņemot vērā pastāvošās problēmas patērētāju individuālo strīdu ar preces ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju risināšanā un patērētāju sūdzību izskatīšanā, kā arī pieaugošo patērētāju sūdzību skaitu, 2010.gadā tika izstrādāts Patērētāju strīdu risināšanas un sūdzību izskatīšanas kārtības uzlabošanas koncepcijas projekts, uzsākot plašu diskusiju sabiedrībā par ātrāka un efektīvāka strīdu izskatīšanas procesa radīšanu. Tāpat 2010.gadā notika aktīvs darbs tirgus uzraudzības institūciju sadarbības veicināšanai, tajā skaitā Tirgus uzraudzības padomes ietvaros.

Ir svarīgi arī nākotnē atbalstīt mikro- un mazo uzņēmumu darbību, jo īpaši ražošanu, kā arī veicināt to ražojumu pieejamību patērētājiem. Tāpēc ir nepieciešams arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst administratīvā sloga un šķēršļu mazināšanai, maksimāli atsakoties no dažādiem nebūtiskiem kontroles instrumentiem, radot iespēju darboties vienkāršā, ērtā un tiesiskā vidē ārpus ēnu ekonomikas.

Valsts atbalsts uzņēmējdarbības un eksporta veicināšanai

ES fondu administrētajās aktivitātēs (2007.-2013.g.) kopējais pieejamais publiskais finansējums ir vairāk nekā 582 milj. latu. Līdz 2011.gada sākumam noslēgti vairāk nekā 1100 līgumi par vairāk nekā 390 milj. latu (ES fondu līdzfinansējums 367 milj. latu) un kopā pabeigti 502 projekti.

2010.gada laikā ir noslēgts 31 līgums atbalsta programmā "Augstas pievienotās vērtības investīcijas", kuru ietvaros tiks piešķirts atbalsts 71,6 milj. latu apmērā jaunu ražotņu izveidei.

Ir apstiprināti 16 projekti atbalsta programmas "Atbalsts partnerībās organizētām apmācībām" 2.kārtā, kuru ietvaros tiks piešķirts atbalsts 15 milj. latu. Minēto projektu ietvaros nākamos trīs gadus visās nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs tiks apmācīti darbinieki darbam ar modernām tehnoloģijām.

Ir apstiprināti 5 kompetences centri, kuri līdz 2015.gadam saņems atbalstu 36 milj. latu apmērā. Kompetences centru mērķis ir visas valsts līmenī praktiski realizēt zinātnieku un komersantu sadarbību, īstenojot kopīgi veiktus rūpnieciskos pētījumus un izstrādājot jaunus produktus un tehnoloģijas. Atbalstītie kompetences centri darbosies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, meža un kokrūpniecības, farmācijas un ķīmijas, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas, transporta un mašīnbūves nozarēs un tajos tiks iesaistīti vismaz 56 uzņēmumi un 8 valsts zinātniskās institūcijas.

2010.gadā tika uzsākta projektu iesniegumu pieņemšana atbalsta programmas "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" 2.kārtā. Projektu pieņemšana norisinājās līdz 2011.gada 1.februārim, un pieejamais finansējums sastāda 34 milj. latu.

2010.gadā ir uzsācis darbu riska kapitāla fonds, un pirmie divi komersanti ir saņēmuši investīcijas pamatkapitālā 1 milj. latu apmērā. Darbu ir uzsācis sēklas un starta kapitāla fonds, un pirmie trīs komersanti ir saņēmuši sēklas kapitāla investīcijas. Darbu ir uzsākusi arī mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumu programma, un pirmie trīs komersanti ir saņēmuši aizdevumus 1 milj. latu apmērā.

2010.gadā turpinājās kredītu un garantiju izsniegšana, un līdz gada beigām ir izsniegti 32 konkurētspējas paaugstināšanas aizdevumi par kopējo summu 31 milj. latu, 458 konkurētspējas paaugstināšanas garantijas par kopējo summu 61 milj. latu un 38 eksporta garantijas par kopējo summu 2 milj. latu.

2010.gadā turpinājās biznesa inkubatoru programma, kurā atbalstu ir saņēmuši 205 komersanti. Turpinājās atbalsts dalībai izstādēs; līdz gada baigām atbalstu ir saņēmuši 419 projekti par kopējo summu 3,2 milj. latu. Turpinājās tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu finansēšana astoņās Latvijas augstskolās, kā arī motivāciju programmas īstenošana (Ideju kauss 2010. u.c.).

Enerģētika

2010.gadā ar Eiropas Savienības un a/s "Latvenergo" līdzfinansējumu ir uzsākta Latvijas rietumu reģiona pārvades tīkla stiprināšanas (Kurzemes loks) projekta īstenošana:

- 1.etaps: Rīgas 330 kV loka izbūve - paredzēts īstenot līdz 2012.gada beigām, ieviešot ekspluatācijā kabeli Rīgas TEC1–Imanta, kas palielinās Rīgas energoapgādes drošumu remonta režīmos. Projekta pamatojums saistīts arī ar nepieciešamību veikt Rīgas mezgla nostiprināšanu, lai nākamajā etapā nodrošinātu ciešu saiti Latvijas rietumu reģiona (Kurzemes) 330 kV loka attīstībai. Turklāt palielināsies tranzīta plūsmu drošums Lietuvas rietumu reģiona virzienā, kas nozīmē, ka tiks samazināti pārvades tīkla ierobežojumi šajā posmā;

- 2.etaps: 330 kV līnijas Grobiņa-Ventspils izbūve - paredzēts īstenot līdz 2013.gada beigām;

- 3.etaps: 330 kV līnijas Ventspils-Dundaga-Tume-Rīga izbūve - paredzēts īstenot līdz 2018.gada beigām. Minētais projekts nodrošinās infrastruktūru plānotajiem vēja ģeneratoru parkiem un pieaugošajai slodzei Kurzemes reģionā, kā arī nodrošinās iespējamo tranzīta plūsmu palielinājumu, izbūvējot 700 MW līdzstrāvas savienojumu starp Zviedriju un Lietuvu. Tāpat tas varētu tikt izmantots gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums būvēt jaunu Kurzemes 400 MW bāzes jaudas elektrostaciju.

Eiropas Komisija Eiropas Enerģētikas atveseļošanas programmas ietvaros 2010.gadā finansiāli atbalstīja a/s "Latvijas Gāze" un Lietuvas gāzes kompānijas AB "Lietuvos Dujos" kopīgi sagatavoto projektu "Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma divvirzienu plūsmas jaudas pastiprināšana" un pieņēma lēmumu par 10 milj. eiro piešķiršanu a/s "Latvijas Gāze" projekta realizācijai, kas ir puse no kopprojekta Latvijā īstenojamai daļai nepieciešamā finansējuma. Projekta ietvaros paredzēts rekonstruēt 15 urbumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, izbūvēt jaunu gāzes pārvadu zem Daugavas, izveidot jaunu virzuļa pieņemšanas kameru Latvijā, kā arī modernizēt gāzes kompresoru staciju Paņevežā un daļu no Lietuvas gāzesvadu sistēmas. 2010.gadā projekta ietvaros Latvijas teritorijā ir veikti visi nepieciešamie iepirkumi; Inčukalna pazemes gāzes krātuvē modernizēti četri urbumi, uzsākta Daugavas šķērsojuma būvniecība, veikti darbi Daugavas šķērsojuma urbuma un cauruļvadu aizsardzībai. Pārējie darbi tiks pabeigti līdz 2011.gada beigām. Vienlaikus Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome atbalstīja sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta īstenošanu Latvijā, kura izbūve veicinātu Latvijas un pārējo Baltijas valstu dabasgāzes piegāžu diversifikāciju. Kā projekta attīstītājs tika noteikta a/s "Latvenergo", kurai līdz 2011.gada vidum jāpabeidz sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta sākotnējais izvērtējums.

Valdībai ir svarīga enerģētiskās drošības politika, tāpēc Ekonomikas ministrijai ir uzdots savlaicīgi sagatavot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", Enerģētikas likumā un risināt jautājumus par enerģijas apgādes drošību (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK (2006.gada 18.janvāris) par pasākumiem, lai nodrošinātu elektroapgādes drošumu un ieguldījumus infrastruktūrā) jaunākās ES komunikācijas kontekstā (Energy 2020 A strategy for competitive, sustainable and secure energy).

Energoefektivitāte

2010.gada 28.janvārī tika pieņemts Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likums. Šā likuma mērķis ir nodrošināt enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu veicināšanu, tai skaitā energopakalpojumu tirgus attīstību. Paaugstinot enerģijas galapatēriņa energoefektivitāti, tiks ietaupīta primārā enerģija, kas savukārt nozīmē samazinātu energoresursu importu. Energopakalpojumu tirgus attīstība dos jaunas iespējas uzņēmējdarbībā.

Informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" ietvaros 2010.gadā ir notikuši 35 semināri par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, kas tika organizēti, lai informētu dzīvokļu īpašniekus, dzīvojamo māju apsaimniekotājus un būvniekus par iespējām pieteikties uz valsts atbalstu dzīvojamo māju siltināšanas programmai.

2010.gada laikā noslēgti 3 līgumi par projektu īstenošanu atbalsta programmā "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" par Kohēzijas fonda (KF) finansējumu 1,13 milj. latu apmērā. 2010.gada 1.decembrī noslēdzās projektu iesniegumu atlases otrā kārta – iesniegti 30 projekti par KF finansējumu 24,52 milj. latu. Aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades un sadales sistēmās un sekmēt fosilā kurināmā veidu aizvietošanu ar atjaunojamiem kurināmiem.

Atbalsta programmā "Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība" 2010.gada laikā noslēgti 9 līgumi par projektu īstenošanu par KF finansējumu 17,36 milj. latu. Projektu īstenošanas rezultātā kopumā tiks uzstādīta elektrības jauda – 32 MW, siltuma jauda – 84 MW. Projektu ietvaros realizētajās koģenerācijas elektrostacijās saražotā siltumenerģija pārsvarā tiks nodota attiecīgajās centralizētās siltumapgādes sistēmās. Aktivitātes mērķis ir būtiski paaugstināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamiem energoresursiem, tādējādi mazinot Latvijas atkarību no primāro enerģijas resursu importa.

Lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku iespējas piedalīties no ERAF līdzekļiem līdzfinansētajos siltumnoturības uzlabošanas pasākumos, Ministru kabinets piešķīra līdzfinansējumu dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas sagatavošanai (energoauditi, tehniskās apsekošanas atzinumi, vienkāršotās renovācijas dokumentācija, tehniskie projekti). 2010.gadā tika sniegts atbalsts 226 daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot valsts līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai 478 554 latu apmērā, t.sk. 201 energoauditam, 189 tehniskās apsekošanas atzinumiem, 157 vienkāršotās renovācijas dokumentācijas vienībām, 47 tehniskajiem projektiem.

2010.gadā noslēdzās projektu iesniegumu atlases otrā kārta atbalsta programmā "Sociālo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", kuras mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, vienlaikus ceļot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociāli mazaizsargātas personu grupas ar adekvātu mājokli. 2010.gadā ir noslēgtas 35 vienošanās par projektu īstenošanu par ERAF finansējumu 2,99 milj. latu.

2010.gadā turpinājās projektu iesniegumu pieņemšana atbalsta programmā "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", kurā ir iesniegti 155 projekti, to ietvaros tiks veikta mājokļu energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.

Būvniecība un mājokļu nozare

Viens no ilgtspējīgas būvniecības stūrakmeņiem ir tāds būvniecības tiesiskais regulējums, kas maksimāli vienkāršotu un padarītu caurskatāmu būvniecības procesu no būvniecības ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Tāpēc Ekonomikas ministrija 2010.gadā ir izstrādājusi jaunu likumprojektu "Būvniecības likums". Likumprojekts ir sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz būvniecību kā teritorijas plānojuma īstenošanu.

2010.gadā notikušas būtiskas izmaiņas būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos: izstrādāti un apstiprināti grozījumi Latvijas būvnormatīvā LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", kā arī pieņemts jauns Latvijas būvnormatīvs LBN 007 "Nekaitīguma prasības būvēm", kas izvirza konkrētas nekaitīguma prasības būvēm un tajās iebūvējamiem būvizstrādājumiem, būtiski ierobežojot smago metālu un dažu organisko savienojumu klātbūtni būvizstrādājumos.

Būvniecības kontroles uzlabošanai stājušies spēkā Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumi Nr.1009 "Noteikumi par būvinspektoriem", kas paredz ieviest pašvaldību būvinspektoru profesionālās darbības uzraudzību, tādējādi nodrošinot kompetentu, kvalitatīvu un vienveidīgu būvniecības kontroli visā valsts teritorijā un iespēju Ekonomikas ministrijai adekvāti reaģēt uz pamatotām iedzīvotāju sūdzībām par būvniecības kontroles nenodrošināšanu pašvaldībā.

2010.gada 28.oktobrī pieņemts Dzīvokļa īpašuma likums, kurā ir noteikts dzīvokļa īpašuma statuss, dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence un lēmumu pieņemšanas kārtība.

Nodarbinātības veicināšana

2010.gadā Mikrouzņēmumu programmas īstenošanas ietvaros lielākā uzmanība tika pievērsta tieši mikro un mazās uzņēmējdarbības veicināšanai, lai samazinātu bezdarbu valstī. Mazā biznesa uzsākšanai izveidotas 3 jaunas uzņēmējdarbības formas – patentmaksas maksātāji, mikrouzņēmēji un mazkapitāla SIA, gada laikā sekmējot 6000 mikro un mazo uzņēmumu izveidošanos un 1200 amatnieku un dažādu pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanos.

Līdz 2010.gada beigām 209 pašnodarbinātības un komercdarbības uzsācēji ir saņēmuši atbalstu: apmācības, konsultācijas, kredītus (3 milj. latu) un grantus (1 milj. latu).

Laikposmā pēc mikrouzņēmumu programmas ieviešanas un atbalsta instrumentu izsniegšanas ir radītas vairāk nekā 3000 jaunas darba vietas.

1.8. Starptautiskās aizņēmuma programmas Latvijas ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai izpilde

Starptautiskā aizņēmuma programma Latvijas ekonomikas stabilizēšanai un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai noteica svarīgākos uzdevumus vairākām valdībām. Arī pašreizējai valdībai ir saistošas panāktās vienošanās par nepieciešamajām reformām un finanšu nosacījumiem. Ņemot vērā Starptautiskajā aizņēmuma programmā Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai ietvertos fiskālās politikas mērķus, Latvijas fiskālās politikas mērķis 2011.–2013.gadam ir sagatavot 2011.gada budžetu, kura deficīts nepārsniedz 6% no iekšzemes kopprodukta (kas aprēķināts pēc EKS'95 metodoloģijas), savukārt 2012.gadā un 2013.gadā – budžetu, kura deficīts ir mazāks par 3 % no IKP.

Izstrādājot konsolidācijas apjomam nepieciešamos pasākumus, Ministru kabinets līdz šim ir piedāvājis tādus izdevumu samazinājumus valsts budžetā, kas attiecināti gan uz Ministru kabineta padotībā esošajām iestādēm, gan neatkarīgajām un tiesu varas institūcijām, gan pašvaldībām. Turklāt tieši Ministru kabinetam padotajās institūcijās līdz šim ir veikts vislielākais darbinieku skaita samazinājums (gan absolūtos skaitļos, gan procentuāli) salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Datu avots: Finanšu ministrija

Kopējā konsolidācija valsts budžetā ir veikta 2 122 miljonu latu apmērā, no kuriem 1 290 miljoni ir konsolidēti izdevumu pusē un 831 miljons ieņēmumu pusē. Līdz ar to valdība ir ievērojusi izteiktos solījumus, ka no kopējās konsolidācijas divas trešdaļas tiks konsolidētas izdevumu pusē un viena trešdaļa ieņēmumu pusē.

Datu avots: Finanšu ministrija

2011.gadā nepieciešamās konsolidācijas apjoms no 2010.gada maijā prognozētajiem 395-440 miljoniem latu 2010.gada septembra beigās, ievērojot izmaiņas ekonomiskajās tendencēs, jau bija samazinājies līdz 350-395 milj. latu. Tomēr, ņemot vērā aktualizēto makroekonomiskās attīstības scenāriju un 2010.gada 9 mēnešu konsolidētā kopbudžeta izpildi, 2011.gada konsolidācijas apmērs ir 288 milj. latu, kas atbilstoši novērtējumam nodrošinās 2011.gada budžeta deficītu 5,4% (atbilstoši EKS'95) apmērā no IKP, mazinot slogu 2012.gadā plānotajai konsolidācijai, kad deficītu plānots samazināt no 5,4% līdz 2,9% no IKP.

1.9. Valsts budžets 2011.gadam

2010.gada 20.decembrī Saeimā tika pieņemts likumprojekts "Par valsts budžetu 2011.gadam". Likumprojekta sagatavošanā ņemts vērā likumā "Par valsts budžetu 2010.gadam" noteiktais, ka vispārējās valdības budžeta deficīta mērķa prognoze (atbilstoši EKS'95 metodoloģijai) 2011.gadā ir 6 procenti no iekšzemes kopprodukta. Lai šo budžeta deficīta mērķi sasniegtu, jau 2010.gadā sākumā tika definēti veicamie pasākumi, paredzot turpināt uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas, lai sagatavotu priekšlikumus 2011.gadā veicamajai fiskālajai konsolidācijai. Ņemot vērā, ka 2010.gadā notika Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 21.panta trešajā daļā noteikto gadskārtējais valsts budžeta likumprojekts bija jāiesniedz Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Tomēr, lai nodrošinātu finanšu tirgus uzticību, valsts funkciju efektīvu realizāciju un sekmētu ekonomikas izaugsmi, tika nolemts likumprojektu izstrādāt un pieņemt vēl 2010.gadā, lai likumprojekts "Par valsts budžetu 2011.gadam" stātos spēkā jau 2011.gada 1.janvārī. 2011.gadā kopbudžeta ieņēmumi ir plānoti 5,0 miljardu latu apmērā, kopbudžeta izdevumi – 5,6 miljardu latu apmērā un kopbudžeta deficīts - 5,4%.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2011.gadam" veikti konsolidācijas pasākumi 288 milj. latu apmērā, un tādējādi 2011.gadā plānotais budžeta deficīts veido 5,4% no IKP (atbilstoši EKS’95 metodoloģijai). Ņemot vērā iepriekšminēto, Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros noteiktais fiskālā deficīta mērķis 2010.gadam un 2011.gadam kvantitatīvi ir sasniegts (tomēr valdība turpina risināt jautājumu ar starptautiskajiem aizdevējiem par mērķa sasniegšanai īstenoto fiskālās konsolidācijas pasākumu kvalitatīvo izpildi, proti, vai veiktie konsolidācijas pasākumi ir ilgtspējīgi un pietiekami Starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumu izpildei).

2010.gada 2.decembrī tika parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2011.gada vienošanās un domstarpību protokols,  ar kuru panākta vienošanās par pašvaldībām svarīgiem finanšu jautājumiem un pieejamiem finanšu resursiem 2011.gadā, tajā skaitā:

· panākta vienošanās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) garantijas apmēra palielinājumu salīdzinājumā ar 2010.gadu. Pašvaldībām, kas IIN saņem caur Valsts kases sadales kontu, tiek garantēti IIN ieņēmumi 96% apmērā no plānotā (2010.gadā – 92%), ar nosacījumu, ka tiek noteikts nodokļa prognozēto ieņēmumu procentuālais sadalījums pa ceturkšņiem (I cet. – 20%, II cet. – 24%, III cet. – 27%, IV cet. – 29%);

· salīdzinot ar 2010.gadu, palielināta pašvaldību procentuālā daļa IIN prognozes sadalījumā starp pašvaldību un valsts budžetu, attiecīgi to nosakot 2011.gadā 82% un 18% apmērā (2010.gadā – 80% pašvaldību budžetiem un 20% valsts budžetiem);

· panākta vienošanās par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, paredzot finansējumu no valsts budžeta 15,49 milj. latu apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā noteikto normu izpildei. 2011.gadā paredzēts lielāks valsts budžeta finansējums pašvaldību izlīdzināšanas fondam 7,86 milj. latu  apmērā (2010.gadā – 7,15 milj. latu) un būtiski palielināta dotācija tām pašvaldībām, kurām ir zemākie vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas. 2011.gadā dotācija pārskaitīta Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils un Liepājas pašvaldībai 5,7 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2010.gadu tā palielināta par 5,6 milj. latu;

· salīdzinājumā ar 2010.gadu pašvaldībām ir paplašinātas aizņemšanās iespējas, gan palielinot pieļaujamo kopējo aizņēmumu limitu (pieaugums 30 milj. latu), gan paplašinot aizņēmuma mērķi. Skaidri definētas prioritāras jomas,  kā arī atļauts pašvaldībām uzņemties ilgtermiņa saistības  līdz 3 gadiem pakalpojumiem, kas nepieciešami saimnieciskajai darbībai.

2010.gadā visām pašvaldībām tika garantēti 92% no IIN prognozētajiem ieņēmumiem, tajā skaitā Valsts kases IIN sadales konta daļa un Rīgas pilsētas un Ventspils pilsētas pašvaldībām tā IIN daļa, ko šīs pašvaldības iekasē pašas tieši savā  budžetā. Ņemot vērā to, ka 2010.gada pirmajos divos mēnešos IIN faktiskā izpilde bija zemāka par prognozēto, pašvaldībām no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika kompensēti 12,3 milj. latu, tādējādi nodrošinot pašvaldību budžetu stabilitāti. Kopumā 2010.gadā IIN izpilde bija 96,45% apmērā no 2010.gada IIN prognozētajiem ieņēmumiem.

1.10. Ieņēmumu izmaiņas

2011.gada nodokļu prognozes balstītas uz konsolidācijas pasākumiem un pieņēmumu, ka valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumi pieaugs par 6,5% (salīdzinot ar 2010. gada faktisko izpildi, plānots, ka nodokļu ieņēmumi 2011.gadā pieaugs par 5,45%, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, vai par 5,47%, neieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. 2010.gada nodokļu faktiskajā izpildē ir iekļauta transportlīdzekļu ikgadējā nodeva (39 486 6672,80 Ls), lai dati būtu salīdzināmi ar 2011.gadu, kad spēkā stājās normatīvie akti par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli), kas tika balstīts uz piedāvātajiem nodokļu politikas pasākumiem un apsvērumiem par to, ka ekonomikā būs novērojams pakāpenisks aktivitātes kāpums, tautsaimniecībā nodarbināto skaita un darba samaksas fonda pieaugums, uzņēmumu finansiālās darbības rezultātu uzlabošanās un mazumtirdzniecības apjoma palielināšanās. Papildus tam piedāvātās ieņēmumu izmaiņas balstījās uz Finanšu ministrijas izstrādāto nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu un tā apspriešanas gaitā konstatētajām projekta stiprajām un vājajām pusēm.

Budžeta paketē iekļauto nodokļu pasākumu izvēle bija balstīta uz šādiem principiem:

· sociālā atbildība;

· konsolidācijas nepieciešamība visos varas atzaros;

· nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu;

· nodokļu sistēmas efektivitātes palielināšana, samazinot dažādu nodokļu atvieglojumu un izņēmumu skaitu;

· nodokļu administrēšanas vienkāršošana;

· nodokļu sistēmas progresivitātes palielināšana;

· resursu izmantošanas efektivitātes veicināšana.

Ņemot vērā augstāk minētos principus, Ministru kabinets ierosināja vairākas izmaiņas nodokļu sistēmā.

Pievienotās vērtības nodokļa standarta likme palielināta no 21% uz 22% un paaugstināta samazinātā likme no 10% uz 12% medikamentiem, medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, zīdaiņu pārtikai, siltumenerģijai, dabasgāzei, malkai un koksnes kurināmajam, sabiedriskā transporta pakalpojumiem,  grāmatām, laikrakstiem, izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs. Atcelta samazinātā nodokļa likme elektroenerģijai mājsaimniecībām. Precizēta PVN piemērošanas kārtība maksātnespējas administratoru un zvērinātu tiesu izpildītāju veiktajās īpašuma atsavināšanas izsolēs. Kopējais valdības plānotais ieguvums no pievienotās vērtības nodokļu izmaiņām 2011.gadā plānots 73 miljonu latu apmērā.

Ir divkāršotas 2010.gadā noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamām ēkām, ieviešot lielāku sociālo taisnīgumu, kas paredz par dārgākām un lielākām dzīvojamām ēkām maksāt lielāku nodokli.

Līdzīgi ir veiktas izmaiņas transportlīdzekļu ikgadējā nodevā, tās vietā ieviešot transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli un palielinot tā progresivitāti, kas nodrošina, ka par lielākiem un jaudīgākiem transportlīdzekļiem ir maksājams lielāks nodoklis.

Atceltas samazinātās akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem ar 5% biodegvielas piemaisījumu, paaugstināts akcīzes nodoklis cigāriem/cigarillām no Ls 11 uz Ls 24 jeb 2,2 reizes par 1000 gabaliem, paaugstināts akcīzes nodoklis smēķējamajai tabakai par 26%, kā arī ir paaugstināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem par 30%.

Palielināta minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa no valsts kapitālsabiedrību peļņas, paaugstināts dabas resursu nodoklis un palielinātas atsevišķas valsts nodevas.

Finanšu sektorā ir ieviesta finanšu stabilitātes nodeva.

Sadarbībā ar uzņēmējiem ir ieviestas izmaiņas dienesta auto nodoklī, aizstājot 2010.gadā noteikto piemērošanas kārtību ar fiksētiem maksājumiem par dienesta auto izmantošanu personīgām vajadzībām.

Samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme līdz 25%, līdz 45 latiem paaugstināts neapliekamais minimums un līdz 70 latiem paaugstināts atvieglojums par apgādājamiem. Vienlaikus palielināta darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme par diviem procentiem - līdz 11%.

1.11. Ēnu ekonomikas apkarošana

Lai sagatavotu pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai (3.pielikums), tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās sociālie partneri (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zemnieku saeima un Latvijas Darba devēju konfederācija), Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes speciālisti.

Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai ietvertais pamatprincips ir padarīt darbošanos ēnu ekonomikā pēc iespējas neizdevīgāku un darbošanos legālajā ekonomikā pēc iespējas izdevīgāku, atvieglojot pāreju uz legālo ekonomiku un uzlabojot komunikāciju starp publisko pārvaldi un sabiedrību.

Ir ļoti svarīgi, lai pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai radītu pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un radītu viņiem motivāciju arī turpmāk darboties legāli. Tas ir iespējams, tikai nodalot uzņēmējus, kuri godīgi pilda savas saistības pret valsti, no ēnu ekonomikas dalībniekiem un piemērojot tiem atšķirīgu attieksmi no valsts puses.

Lai samazinātu motivāciju darboties ēnu ekonomikā, Ministru kabinetā 2010.gada 26.augustā apstiprinātais plāns paredz samazināt iespējamo ieguvumu, proti:

· palielināt risku tikt atklātam;

· pilnveidot sankciju sistēmu, kas radītu būtiskus materiālos zaudējumus un ierobežotu attiecīgo personu iespējas turpināt neatļautās darbības;

· ierobežot ēnu ekonomikas dalībnieku pieeju sadarbības līgumiem ar valsti – iepirkumiem, projektiem, kā arī administratīvo prasību vienkāršojumiem.

Atšķirīgas prasības ir nosakāmas arī attiecībā uz mazajiem uzņēmējiem. Mazo uzņēmumu lielā skaita un nelielā valsts fiskālā ieguvuma dēļ nav lietderīga pārmērīgu kontrolējošo dienestu resursu ieguldīšana kontroles veikšanā. Tā vietā mazajiem uzņēmējiem būtu jāpiedāvā vienkārša un viegla nodokļu samaksas kārtība, kas motivē nodokļu samaksu un nodrošina sistēmas pārskatāmību un kontroles iespējas ar salīdzinoši nelieliem resursiem.

Pasākumu plānu Ministru kabinets apstiprināja 2010.gada 26.augustā, un šobrīd ministrijas strādā aktīvai tā ieviešanai. Kopā plānā ir iekļauts 61 pasākums, no kuriem 9 pasākumiem izpildes termiņš bija līdz 2010.gada 1.decembrim. Uz 2010.gada 1.decembri 4 pasākumi ir izpildīti pilnībā, pārējo pasākumu izpilde turpinās (atsevišķiem pasākumiem nepieciešami precizējumi).

1.12. Fiskālās disciplīnas likuma izstrāde

Izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Finanšu ministrija 2010. gadā izstrādāja likumprojektu "Fiskālās disciplīnas likums" (turpmāk – FDL) un likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". FDL sagatavots, balstoties uz Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju Finanšu ministrijas vadītās darba grupas ietvaros, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Valsts kases, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji, kā arī tika pieaicināti Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Bankas pārstāvji. Savus ieteikumus par FDL vairākkārt sniedza arī Starptautiskās aizņēmuma programmas eksperti. FDL mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. FDL paredz īstenot pretciklisku fiskālo politiku, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas lejupslīdes negatīvo seku mazināšanas politika. FDL nosaka svarīgākos pamatprincipus un fiskālos nosacījumus atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galveno instrumentu FDL paredz vidēja termiņa budžeta ietvaru, to nostiprinot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā (turpmāk – Ietvara likums). FDL arī nosaka Ietvara likuma sasaisti ar gadskārtējā budžeta likumu. Pēc diskusijām ar konstitucionālo tiesību ekspertiem Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", lai nodrošinātu FDL normām augstāku juridisko spēku.

1.13. Publiskā iepirkuma procedūru pārskatīšana

Publisko iepirkumu likuma 30.panta pirmajā daļā ir noteikts pienākums pasūtītājiem nodrošināt brīvu un tiešu elektronisko pieeju iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem, nosakot arī tiesības saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu par piecām dienām. Tādējādi komersantiem ir nodrošināta ātra, ērta bezmaksas piekļuve iepirkuma procedūru dokumentiem un vienlaikus samazināts administratīvais slogs saistībā ar dokumentu kopēšanu un izsniegšanu.

Publisko iepirkumu likuma 16.panta 2.¹ un 2.² daļā tiešās pārvaldes iestādēm ir noteikts pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos preces un pakalpojumus iegādāties no Ministru kabineta noteiktajām centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst Ministru kabineta noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā un to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā ir 100 latu vai lielāka. Minētais nodrošina elektronisko iepirkumu sistēmas plašāku izmantošanu un atbrīvo pasūtītājus, kas izmanto centralizēto iepirkumu institūcijas starpniecību, no iepirkuma procedūru veikšanas, kā arī samazina uzņēmēju slodzi, jo samazinās iepirkuma procedūru skaits, kurām jāgatavo piedāvājumi.

Gan Publisko iepirkumu likumā (39.panta pirmās daļas 5.punkts), gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (42.panta trešās daļas 2.punkts) ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienesta izziņā pretendenta nodokļu parāds var būt līdz 100 latiem, kas ļauj komersantiem ar nelieliem nodokļu parādiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

1.14. Eiropas Savienības fondu apguve

Lai nodrošinātu pārnozaru pārraudzību un saskaņotu rīcību Eiropas Savienības fondu apguves nodrošināšanā, kā arī lai veicinātu ikgadējā valsts budžetā pieejamo līdzekļu maksimālu izlietojumu un efektīvu ekonomikas stimulēšanu, koalīciju veidojošās partijas ir izveidojušas Koalīcijas partneru darba grupu ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumu risināšanai, kas veic regulāru Eiropas Savienības fondu apguves progresa uzraudzību, kā arī nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu.

Līdz 2010.gada 31.decembrim kopumā ES fondu projekti apstiprināti par 2 704,6 milj. latu jeb par 77,7%, noslēgti līgumi par 2 633,5 milj. latu jeb 75,6% un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 1 031,9 milj. latu jeb 29,6% no kopā pieejamā publiskā finansējuma (ES fondu un valsts līdzfinansējuma daļa kopā). Saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem par izmaksājamo finansējuma apjomu ES fonda finansējuma saņēmējiem 2010.gada laikā izpildītas 119,2% apmērā.

Līdz 2010.gada 31.decembrim kopumā ES fondu finansējuma saņēmējiem izmaksāti 933 milj. latu. 2010.gada laikā ES fondu maksājumi veikti 453,8 milj. latu apmērā.

Datu avots: Finanšu ministrija

Līdz 2010.gada 31.decembrim Eiropas Komisijai iesniegti maksājumu pieprasījumi 474 milj. latu apmērā, savukārt no Eiropas Komisijas starpposma maksājumos saņemti 460 milj. latu, kā arī atbilstoši Eiropas Komisijas normatīvajos aktos noteiktajam - avansa maksājumi 340 milj. latu apmērā.

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

2.1. Latvijas kopējās konkurētspējas veicināšana, Latvijas kā investīcijām pievilcīgas valsts attīstība

Valdība nākotnē pastiprināti turpinās darbu pie Latvijas uzņēmēju, valsts pārvaldības un sociālās drošības konkurētspējas celšanas. Tās nodrošināšanai vispirms tiks veikts valsts konkurētspējas novērtējums, kuru atbildīgo ministriju un Ministru prezidenta pārstāvju uzraudzībā sagatavos Rīgas ekonomikas augstskolas speciālisti, piesaistot pasaules līmeņa konkurētspējas teorētiķi un praktiķi K.Kettelu. Konkurētspējas novērtējuma rezultātā mērķtiecīgāk tiks pielietoti galvenie valsts atbalsta instrumenti un sekmēta Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamība prioritārajām tautsaimniecības nozarēm.

Līdztekus konkurētspējas celšanai ir būtiski turpināt iesākto darbu uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, samazinot birokrātiskos šķēršļus, padarot Latvijas uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku ārvalstu investoriem, ieviešot elektronisko pārvaldi un elektronisko komunikāciju, kā arī paplašinot eksporta pārstāvniecību un nostiprinot Latvijas intereses svarīgākajos eksporta tirgos.

Atbalstot konkurētspējīgāku ekonomiku, 2011.gada laikā nepieciešams izvērtēt un uzlabot valsts tiešā un pastarpinātā īpašumā esošo uzņēmumu pārvaldību, veicinot argumentētu un pamatotu valsts kapitāla vērtības pieaugumu.

2.2. Starptautiskās aizņēmuma programmas Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas nodrošināšanai īstenošanas ilgtspējīgu rezultātu nostiprināšana

Veiksmīga sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem un saņemtais starptautiskais finanšu aizdevums ir bijis būtiskākais atbalsts Latvijas valstij un tās tautsaimniecībai vienā no grūtākajiem tās attīstības posmiem. Tas ir arī veicinājis aizkavētu strukturālo reformu aktualizāciju un īstenošanu. 2011.gada laikā ir nepieciešams nodrošināt iesākto reformu un starptautisko aizdevēju vairakkārt uzsvērto nozaru reformu turpināšanu, tās novedot līdz rezultatīvam iznākumam. Valdības turpmākais darbs vidējā termiņā ir nodrošināt strukturālo reformu efektivitāti, rezultativitāti un to neatgriezeniskumu, lai sagatavotu nepieciešamos priekšnoteikumus Māstrihtas kritēriju izpildei un eiro ieviešanai 2014.gadā.

2.3. Energoapgādes un enerģētikas drošības jautājumu risināšana

Valdība 2011.gadā plāno sagatavot un veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai nākotnē mazinātu risku elektroenerģijas apgādes būtiskiem traucējumiem. Tāpat tiks turpināts darbs pie starpsavienojumu veidošanas ar Skandināviju un modernizēta elektroenerģijas pārvades sistēma. Ir sagatavoti un 2011.gada laikā tiks īstenoti nepieciešamie tiesību aktu grozījumi, kā arī a/s "Latvenergo" struktūras izmaiņas, lai ieviestu tā saucamo enerģētikas direktīvu "trešo paketi" un sekmētu tālāku enerģijas tirgus atvēršanu.

Valdībai ir svarīga enerģētiskās drošības politika, tāpēc Ekonomikas ministrijai ir uzdots sagatavot nepieciešamos grozījumus tiesību aktos, lai risinātu jautājumus par energoapgādes drošību, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/89/EK, kā arī ES komunikācija Energy 2020 A strategy for competitive, sustainable and secure energy. 2011.gada 1.pusgadā plānots veikt priekšizpēti par reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi Latvijā, izvērtējot iespējas uzlabot reģiona apgādes drošību un virzību uz reālu dabasgāzes apgādes tirgus atvēršanu konkurencei.

2.4. Jaunas industrializācijas politikas izstrāde

Tautsaimniecības attīstībā ir jāturpina iet strukturālo izmaiņu ceļu. Tas ietver jaunu preču ražošanu ar jaunām tehnoloģijām un resursu pārvietošanu no tradicionālajām aktivitātēm uz jaunajām aktivitātēm, valdībai ražošanas attīstību pašlaik prioritāri balstot uz jau šobrīd konkurētspēju apliecinošiem sektoriem – kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, metālapstrādi, ķīmiju un farmāciju, kā arī elektroaparātu būvi. Šīs tautsaimniecības nozares jau pašreiz kopējā rūpniecības īpatsvarā aizņem aptuveni 80%. Nākotnes industriālās politikas uzsvars būtu jāpārnes uz vajadzību finansēt pētniecības un attīstības projektus, kuru mērķis ir attīstīt jaunus produktus vai pielāgot jaunas tehnoloģijas konkrētām Latvijas nozarēm vai uzņēmumiem.

II. Sociālā joma

1. Valdības paveiktais

1.1. Darba tirgus politikas pasākumi

Kopumā 2010.gadā aktīvās darba tirgus politikas pasākumos ir sniegti 287 810 pakalpojumi, 76% no vidējā bezdarbnieku skaita pasākumu ietvaros tika sniegts arī finansiāls atbalsts stipendijas vai dotāciju veidā.

Lai nodrošinātu arī turpmāku aktīvo bezdarba pasākumu īstenošanu 2011.gadā, kas ir būtiska, ņemot vērā salīdzinoši augsto bezdarba līmeni, Ministru kabinets atbalstīja papildus Ls 17 255 304 piešķiršanu aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanai. Tādējādi aptuveni 74 tūkstošiem bezdarbnieku jeb 49% no 2011.gadā vidējā prognozētā reģistrētā bezdarbnieku skaita būs iespēja iesaistīties pasākumos, kuru laikā persona saņem arī finansiālu atbalstu algas vai stipendijas veidā (visi pasākumi, izņemot karjeras konsultācijas, konkurētspējas pasākumus un mūžizglītības kuponu).

Datu avots: Nodarbinātības valsts aģentūra

Lai veicinātu ieņēmumu kompensēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanos, tika nolemts, ka, sākot ar 2011.gadu, par Ls 20 tiks paaugstināta minimālā mēneša darba alga, nosakot to Ls 200 apmērā.

1.2. Sociālā apdrošināšana

Izpildot Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2009-43-01 "Par likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam" 2. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un 3.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam", ierobežojumi pensijām atcelti ar 2010.gada 1.februāri un visa ieturētā pensiju daļa (10% un 70% apmērā) par laikposmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.janvārim atmaksāta 2010.gada aprīlī.

Lai veiktu korekcijas sociālās apdrošināšanas sistēmas situācijas uzlabošanai un tās finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, Ministru kabinetā akceptēta Koncepcija par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, kuras īstenošanai jau veiktas izmaiņas likumos, kā rezultātā:

· 2011.–2013.gadā iesaldēta pensiju un atlīdzības par darbspējas zaudējumu indeksācija;

· ar 01.01.2011. 1.un 2.līmeņa pensiju kapitāla uzskaite un uzkrāšana notiek tikai vadoties no faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

· ar 01.01.2012. vairs netiks aprēķinātas piemaksas no jauna piešķirtajām vecuma un invaliditātes pensijām;

· ar 01.01.2012. vairs nebūs iespēja saņemt pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos apstākļos vai kaitīgos un smagos apstākļos;

· no 01.01.2012. viena speciālā budžeta deficīta finansēšanai drīkstēs veikt bezprocentu aizņēmumu no cita sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta brīvo līdzekļu atlikuma.

1.3. Sociālā palīdzība

Saskaņā ar MK noteikumiem par trūcīgas personas (ģimenes) statusu (MK 30.03.2010. noteikumi Nr.299) ar 2011.gadu ienākumu līmenim, kuru nepārsniedzot persona var kvalificēties minētajam statusam, būtu bijis jābūt Ls 100 mēnesī (50% no minimālās mēneša darba algas). Lai veiktu nepieciešamos valsts budžeta konsolidācijas pasākumus, tika pieņemts lēmums 2011. un 2012.gadā minēto ienākumu līmeni atstāt līdzšinējā – Ls 90 apmērā. Toties tika noteikta virkne citu atvieglojumu trūcīgas personas (ģimenes) statusa iegūšanai.

1.4. Sociālā drošības tīkla stratēģija

Stratēģijas mērķis ir īstenot ārkārtas pasākumu kopumu, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, ko radīja globālā un Latvijas finanšu un ekonomikas krīze un veiktās strukturālās reformas. Stratēģijas uzdevumi ir:

· nodrošināt iespēju trūcīgajām personām saņemt pabalstu garantēto minimālo ienākumu (turpmāk – GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalstu (visām personām atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem);

· nodrošināt bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, darba prakses vietas pašvaldībās, šādi veicinot nodarbinātību;

· nodrošināt pirmsskolas izglītības pieejamību;

· nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību personām ar zemiem ienākumiem, kā arī veselības aprūpes nozari reformējošu pasākumu attīstību;

· nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā arī nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus pasažieru kategorijām, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi.

Stratēģija 2010.gadā tika aktualizēta (MK 18.08.2010. rīk. Nr.490), un tās darbības termiņš noteikts līdz 2011.gada 31.decembrim.

Stratēģijas ietvaros 2010.gadā:

· 8 743 992 latu apmērā līdzfinansēta GMI pabalsta izmaksa un 3 035 832 latu apmērā – dzīvokļa pabalsta izmaksa;

· pasākuma "Darba praktizēšanas ar stipendiju pašvaldībās īstenošana" ietvaros no jauna izveidotas 34 679 darba praktizēšanas vietas;

· izglītības nodrošināšanas bērniem 5-6 gadu vecumā ietvaros:

o izstrādāti 15 mācību priekšmetu standartu projekti un 18 mācību priekšmetu programmu paraugi 6-11gadus veciem bērniem. Veikta minēto projektu ekspertēšana un pilnveide. Uzsākta sešgadīgo izglītojamo integrētās mācību programmas aprobācija 22 izglītības iestādēs;

o nodrošināta darba samaksa no valsts budžeta līdzekļiem pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kas nodarbināti 5–6 gadus veco bērnu izglītošanā;

· skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai – skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas (reorganizētas) izglītības reformas rezultātā:

o atbilstoši pašvaldību pieprasījumam kompensēti transporta izdevumi, kas radušies, organizējot skolēnu pārvadājumus teritorijās, kurās slēgtas vai reorganizētas skolas;

o piešķirts finansējums 20 novadu pašvaldībām, kur sabiedriskais transports nenodrošina skolēnu nokļūšanu līdz skolai vai esošais autobuss skolēnu pārvadāšanai ir nolietots, 25 autobusu iegādei;

o bija paredzēts piešķirt finansējumu 42 novadu pašvaldībām 74 autobusu iegādei skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas vai reorganizētas izglītības sistēmas strukturālo reformu rezultātā. Viena pašvaldība vēl nav īstenojusi publiskā iepirkuma procedūru, tādēļ ar Ministru kabineta lēmumu iepirkuma pabeigšanai noteiktais termiņš ir 2011.gada 1.marts. Pašvaldība finansējumu saņems pēc iepirkuma pabeigšanas;

· veselības aprūpes jomā:

o kompensētas pacienta iemaksas 547 641 ambulatorajam apmeklējumam, kas ietver gan apmeklējumus pie ģimenes ārsta, gan apmeklējumus pie speciālista, un 23 425 hospitalizācijas gadījumus;

o 21 920 pacientiem kompensētas zāles un medicīniskās ierīces 100% apmērā;

o 7 208 pacientiem kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksa;

o nodrošinātas 82 896 mājas aprūpes vizītes;

o ģimenes ārstu komandas paplašināšanai piesaistītas 289 māsas. Ar 2010.gada 2.pusgadu otru māsu iespējams piesaistīt visām ģimenes ārstu praksēm, ne tikai ārpus pilsētām esošajām;

o nodrošināta 823 pacientu aprūpe dienas centros;

o nodrošināta 42 285 pacientu ārstēšana dienas stacionāros;

· sabiedriskā transporta jomā:

o segti izdevumi par 7 266 237 reizes pārvadātiem pasažieriem, kam piemēroti braukšanas maksas atvieglojumi 100% apmērā;

o segti zaudējumi 7 556 327 reizes, pārvadājot I un II grupas invalīdus, bērnus invalīdus un personas, kuras pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu.

2010.gadā stratēģijā veiktas vairākas izmaiņas – atvieglota trūcīgas personas statusa noteikšana, paplašināts iedzīvotāju loks, kas tiesīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ar atvieglotiem nosacījumiem, kā arī papildus sākotnēji plānotajam stratēģijā iekļauts jauns pārvadājumu (transporta) jomas pasākums, kura ietvaros tiek kompensēti zaudējumi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu republikas pilsētās. Vienlaikus veikta stratēģijas pasākumu finansējuma apguves izvērtēšana un palielināts finansējums labklājības un pārvadājumu (transporta) jomas pasākumu īstenošanai 2010.gadā.

Kopumā 2010.gadā Stratēģijas pasākumu īstenošanai tika izlietoti valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļi 89,7 milj. latu apmērā, paredzēto finansējumu apgūstot 97% apmērā, tai skaitā, veselības aprūpes jomā - 100%, labklājības jomā - 97 %, izglītības jomā - 96% un pārvadājumu (transporta) jomā - 93% apmērā.

1.4. Izglītības sistēmas reformu gaita

2010.gadā tika uzsākta (vai arī turpināta) vairāku pasākumu īstenošana, lai paaugstinātu izglītības sistēmas izmaksu efektivitāti, optimizētu esošo resursu izlietošanu un paaugstinātu visu līmeņu izglītības kvalitāti. Pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs tika ieviests (2009.gadā uzsāktais) finansēšanas princips "nauda seko skolēnam".

Lai nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, saglabājot augstākās izglītības pieejamību, 2010.gadā uzsākts darbs pie augstākās izglītības finansēšanas sistēmas pilnveidošanas, ieviešot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli. Tā ieviešana paredz paaugstināt studiju un pētniecības efektivitāti un kvalitāti, kā arī racionāli izmantot publisko finansējumu un piesaistīt privāto finansējumu. Savukārt, lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības kvalitāti un konkurētspēju, 2010.gadā ir uzsākts darbs pie studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautiskās izvērtēšanas. Tā ietvaros paredzēts nodrošināt arī jaunu inovatīvu un starpdisciplināru studiju programmu izstrādi.

Latvijas augstākās izglītības internacionalizācijas un eksportspējas veicināšanas pasākumi ir ietverti Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam. Latvijas augstākās izglītības eksportspējas veicināšanas pasākumi tiek īstenoti vairākos darbības virzienos: divpusēju līgumu slēgšana (2010.gadā – 4) ar trešajām valstīm par augstākās izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu un kvalifikācijas atzīšanu; Latvijas dalība starptautiskajos pasākumos ASEM (Asia – Europe Meeting) izglītības forumā, kura ietvaros tiek veicināta sadarbība ar Āzijas valstīm, t.sk. palielināta augstākās izglītības eksportspēja; konsultatīva un informatīva atbalsta sniegšana Latvijas augstskolām dalībai starptautiskajās izglītības izstādēs un starptautiskajos mobilitātes veicināšanas tīklos; stipendiju nodrošināšana ārvalstu studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem starptautisko divpusējo un trīspusējo starpvaldību un starpministriju līgumu ietvaros un ārvalstu izglītības dokumentu (diplomu) atzīšanas nodrošināšana. Tiek prognozēts, ka šo pasākumu rezultātā ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā 2013.gadā būs pieaudzis līdz 3% no kopējā studentu skaita.

Profesionālajā izglītībā 2010.gadā ir uzsākta profesionālo izglītības iestāžu tīkla optimizācijas un diferenciācijas īstenošana. Tā paredz optimizēt profesionālās izglītības iestāžu skaitu (no 59 līdz 29 ministrijas padotībā) un izvietojumu reģionos, nododot profesionālās izglītības iestādes ar nelielu audzēkņu skaitu pašvaldībām integrētu izglītības iestāžu izveidei.

1.5. Veselības sistēmas reformu gaita

Nodrošināta ģimenes ārstu prakšu attīstība, piesaistot praksei otru māsu. Rezultātā ģimenes ārstu praksēs, kurās strādā otra māsa, par 30% ir palielinājies to pacientu skaits, kuri ģimenes ārstu gadā apmeklējuši vismaz vienu reizi (salīdzinājumā ar tām praksēm, kur otra māsa nestrādā).

2010.gada 1.jūlijā tika pabeigta vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, nodrošinot, ka izsaukumā tiek nosūtīta tuvākā brīvā atbilstoša profila brigāde.

Pārskata periodā tika turpināts attīstīt ambulatoro veselības aprūpes sektoru, lai sekmētu ekonomisku veselības aprūpes budžeta izlietošanu un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus pēc iespējas lielākam pacientu skaitam un pēc iespējas tuvāk pacienta dzīvesvietai.

Turpinot veselības aprūpes sistēmas modernizāciju, optimizējot slimnīcu skaitu un ierobežojot finansējumu stacionārajai palīdzībai, tika veicināta dienas stacionāru pakalpojumu attīstība. Līdz ar to veikto strukturālo reformu un jauno tehnoloģiju, kas dod iespēju palielināt darba efektivitāti, izmantošanas rezultātā daļa no agrāk diennakts stacionāros ārstētiem pacientiem tagad tiek ārstēti dienas stacionāros, tādējādi nodrošinot arī plānveida palīdzības saņemšanu.

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

2.1. Reģistrētā bezdarba mazināšanas veicināšana

Tautsaimniecībā palielinās reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums. 2010.gada laikā darba devēju pieteikto brīvo darbavietu skaits joprojām, salīdzinot ar reģistrēto bezdarbnieku skaitu, ir niecīgs un turpina samazināties. Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku vidū ir salīdzinoši liels. Turpmākai reģistrētā bezdarba mazināšanai nepieciešama jauna stratēģija pārejai no īstermiņa krīzes sekas mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, tai skaitā pārdalot aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem nepieciešamo finansējumu. Politikas izmaiņas paredz bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienos atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un bezdarbnieku apmācību procesa attīstīšanu pēc apmācību kuponu metodes.

2.2. Sociālās drošības tīkla stratēģijas turpmākās attīstības virzieni

Ņemot vērā, ka reģistrētā bezdarba līmenis joprojām saglabājas augsts (14,4 % 24.01.2010.) un 2011.gadā tiek prognozēts vidējais bezdarba līmenis 14 % apmērā, kā arī ņemot vērā to, ka nav sagaidāma strauja trūcīgo personu (ģimeņu) skaita mazināšanās^[1], iedzīvotāju vajadzības mazināšanās 2012.gadā pēc garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta^[2], dzīvokļa pabalsta^[3] un citiem stratēģijas ietvaros paredzētajiem atbalsta pasākumiem, ir plānots izskatīt Sociālās drošības tīkla stratēģijas nākotni un iespējas turpināt stratēģijā ietvertos pasākumus.

2.3. Veselības aprūpes sistēmas reformu turpmākā virzība

Lai panāktu sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, tai skaitā pozitīvas izmaiņas paredzamā mūža ilgumā, ir nepieciešams izstrādāt Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam. Pamatnostādņu izstrādes procesā ir nepieciešams ievērot sekojošu galveno pamatprincipu - visiem valsts iedzīvotājiem nodrošināt vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvus, racionālus un izmaksu efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Svarīgs uzdevums ir kvalitātes kritēriju noteikšana ģimenes ārstiem, lai veicinātu ģimenes ārstu profilaktisko darbu ar pacientiem, kā arī uzlabotu slimnieku aprūpi un pakalpojuma pieejamību, jo īpaši noslogotākajos Latvijas reģionos.

Visbeidzot ir nepieciešams izstrādāt stacionāro ārstniecības iestāžu darba organizācijas un finansēšanas modeli, lai panāktu modernas stacionārās veselības aprūpes sistēmas izveidi, kad visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vienlīdzīga pieeja no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātājiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pēc iespējas racionālāk izmantojot veselības aprūpes darbaspēku un medicīniskās ierīces.

2.4. Sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšana

Valdības uzdevums 2011.gadā ir ilgtermiņā nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti. Lai novērstu sociālās apdrošināšanas sistēmas nesabalansētību, ir iecerēts pēc 2012.gada maternitātes un paternitātes pabalstu turpināt izmaksāt tikai 80 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākot ar 2016.gadu, pakāpeniski paaugstināt pensijas vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm (katru gadu pa pusgadam), lai tas sasniegtu 65 gadu vecumu. Vienlaicīgi ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pakāpeniski palielināt arī pensionēšanās vecumu tām personām, kurām saskaņā ar likumu ir tiesības pensionēties 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, ja izpildīti pārējie nosacījumi tiesību iegūšanai (t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētajām personām, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem).

2.5. Izglītības sistēmas reformu turpmākā virzība

2011.gadā valdība ir iecerējusi izstrādāt un Ministru kabinetā apstiprināt uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētu augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modeli, kas nodrošinātu augstākās izglītības un zinātnes resursu konsolidāciju un to efektīvu izmantošanu, kā arī priekšlikumus valsts augstākās izglītības institucionālās reformas un augstākās izglītības un zinātnes pārvaldības modeļa reformas sekmīgai īstenošanai. Modelim ir jāspēj sniegt atbildes, kā augstākās izglītības un zinātnes jomā novērst turpmākās desmitgades riskus un izaicinājumus, jāizvērtē nepieciešamība saglabāt līdzšinējo bāzes finansējuma modeli un jānodrošina atbilstība tautsaimniecības un darbaspēka tirgus prioritātēm.

III. Valsts pārvaldes efektivitāte

1. Valdības paveiktais

1.1. Valsts pārvaldē veiktie amata vietu, atalgojuma un izdevumu samazinājumi[4]

Finansējuma apjoma atlīdzībai samazināšanos ietekmē divi galvenie rādītāji – darbiniekiem noteiktās darba samaksas, tai skaitā mēnešalgas apmēra samazināšanās, kā arī darbinieku skaita samazināšanās. Īstenojot plānoto valsts pārvaldes reorganizāciju, tai skaitā nodarbināto skaita un atlīdzības samazināšanu, valsts budžeta izdevumi atlīdzībai, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, 2010.gadā turpināja samazināties līdz septembrim, savukārt oktobrī, novembrī un decembrī izdevumi atlīdzībai ir attiecīgi par 5%, 4% un 8% lielāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Pieaugums ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu nodrošināšanu, papildus izdevumu piešķiršanu un iestāžu darbinieku atvaļinājumu izmantošanas grafiku, kuru rezultātā ir palielinājušies izdevumi atlīdzībai gada pēdējos mēnešos.

Datu avots: Finanšu ministrija

No 2010. gada janvāra līdz jūlijam valsts pārvaldē strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bija zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mēneša vidējais atalgojums sāka palielināties 2010.gada otrajā pusē, kas ir izskaidrojams ar vairākiem faktoriem. 2010.gada 24.augustā Ministru kabinets atbalstīja Valsts ieņēmumu dienesta atalgojuma sistēmas koncepciju, kas paredzēja to, ka, sākot ar 2010.gada septembri, par 13% palielinājās Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku mēneša vidējā darba samaksa, kas ietekmēja arī valsts budžeta iestāžu 2010.gada novembra vidējo rādītāju. Ir viennozīmīgi skaidrs, ka pēc būtiskajiem un straujajiem atalgojuma fonda un amata vietu samazinājumiem valsts budžeta iestādes ir pārskatījušas tai pieejamos cilvēkresursus un veicamās funkcijas, palielinot atalgojumu būtiskāko pamata funkciju veicējiem, kuriem līdz šim nebija iespējams veikt atalgojuma palielinājumu. Tādējādi ir nodrošināts, ka valsts pārvaldē tiek saglabāti spējīgākie darbinieki samazinātā skaitā.

Datu avots: Finanšu ministrija

Vienlaikus izvērtējot vidējās darba samaksas pieauguma tendences pa gadiem, ir redzams, ka Ministru kabinets ekonomiskās krīzes apstākļos ir veicis būtisku valsts budžeta iestāžu atalgojuma samazinājumu no vidēji 585 latiem 2008.gadā uz vidēji 458 latiem 2010.gadā. Relatīvos skaitļos vidējās darba samaksas samazinājums 2010.gadā pret 2008.gadu veido 27,7%, bet pret 2009.gada vidējo darba samaksu – 5,7%.

Datu avots: Finanšu ministrija

Jāatzīmē, ka Finanšu ministrijas metodoloģija mēneša vidējās darba samaksas aprēķināšanai atšķiras no Centrālās statistikas pārvaldes metodoloģijas mēneša vidējās darba samaksas aprēķināšanai.

2010.gada decembrī valsts budžeta finansētajās iestādēs bija 60,2 tūkstoši nodarbināto jeb par 24% mazāk, salīdzinot ar 2008.gada vidējo nodarbināto skaitu, un par 16% mazāk, salīdzinot ar 2009.gada vidējo rādītāju.

Nodarbināto skaita palielinājums septembrī un oktobrī saistīts ar Saeimas vēlēšanām 2010.gada oktobrī, kuru nodrošināšanā piedalījās 13 700 darbinieki.

Datu avots: Finanšu ministrija

Salīdzinot gada vidējo darbinieku skaitu, ir novērojama būtiska tā samazināšanās. 2010.gadā vidēji valsts budžeta iestādēs strādāja 62,9 tūkstoši darbinieku, kas ir par 25,4% mazāk nekā 2008.gada vidējais darbinieku skaits un par 11,4% mazāk nekā 2009.gada vidējais darbiniekus skaits.

Datu avots: Finanšu ministrija

Darbinieku skaitā valsts budžeta iestādēs tiek ieskaitīti ministriju centrālie aparāti, padotības iestādes (aģentūras, iestādes, inspekcijas, dienesti, arhīvi, bibliotēkas, sociālās aprūpes centri), NBS karavīri, neatkarīgās institūcijas (piemēram, Saeima, Valsts kontrole, tiesībsargs, CVK, tiesa, prokuratūra) un valstij piederošās arodvidusskolas.

1.2. Valsts funkciju izvērtēšana

Lai uzsāktu valsts budžeta veidošanu, ar Ministru prezidenta 2010.gada 9.jūlija rīkojumu Nr. 284 tika izveidota darba grupa valsts budžeta finansētu funkciju izvērtēšanai un priekšlikumu sagatavošanai funkciju optimizācijai, kurā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas pārstāvji. Darba grupā piedalījās Valdības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomes deleģēta biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", kas atbilstoši iepriekš izstrādātiem kritērijiem katras nozares funkciju vērtēšanā iesaistīja nozarē kompetentas un nozari pārzinošas organizācijas.

Darba grupas mērķis bija sagatavot priekšlikumus tādu funkciju un ar to izpildi saistītu pakalpojumu nefinansēšanai, kas rada iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus, nodrošinot atklātu izvērtēšanas procesu, iesaistot partnerus, ekspertus un sabiedrības pārstāvjus, cik iespējams, panākot viedokļu tuvināšanos.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu funkciju vērtējumu, tika sagatavota metodoloģija, kas balstījās uz vērtības un labas pārvaldības skalām.

2010.gada 8.septembra Reformu vadības grupas sēdē tika prezentēts darba grupas paveiktais, piedāvājot priekšlikumus valsts budžeta finansēto funkciju optimizācijai 78,8 miljonu latu apmērā. Sēdes dalībnieki nolēma, ka sagatavotais darba grupas ziņojums un ministriju komentāri ir nododami Finanšu ministrijai 2011.gada budžeta likumprojekta sagatavošanas nodrošināšanai. Īstenojot vidēja termiņa pasākumus, darba grupa prognozēja vēl papildu ietaupījumus no 5 līdz 8 miljoniem latu gadā. Sagatavotais vērtējums balstīts uz to valsts funkciju un pakalpojumu optimizāciju, kas rada iespējami zemākus sociālos un ekonomiskos riskus. Līdz ar to priekšlikumi ietver arī tādu funkciju mazināšanu vai apturēšanu, kas tiek veiktas maksimāli efektīvi, taču nav prioritāri svarīgas krīzes situācijā. Darba grupas veiktā analīze kalpo par pamatu 2011.gadā budžeta konsolidācijas pasākumiem.

1.3. Valsts pārvaldē strādājošo cilvēkresursu vadības koncepcijas turpmākās darbības modeļa izstrāde

Valsts kanceleja 2011.gada 1.ceturksnī izstrādās koncepcijas projektu valsts pārvaldē strādājošo cilvēkresursu vadības modelim, kas sevī ietvers vairākas alternatīvas arī valsts civildienesta sistēmas turpmākai attīstībai, jo, neskatoties uz nepieciešamību būtiski samazināt valsts izdevumus un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, nav pieļaujama valsts pārvaldē strādājošo kompetences un profesionalitātes pazemināšanās, īpaši ņemot vērā Latvijas pienākumu nodrošināt prezidentvalsts funkcijas Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē. Koncepcijas projektā piedāvāti īpaši kritēriji augstākā līmeņa valsts pārvaldes cilvēkresursu un civildienesta pārvaldībai un kompetences paaugstināšanai, kā arī efektīva sistēmas institucionālā vadība un koordinācija. Šādi pasākumi ir balstīti uz mērķi piesaistīt un noturēt profesionālus, motivētus un efektīvus valsts pārvaldē nodarbinātos, kas spēj nodrošināt mūsdienu sabiedrības vajadzībām un iespējām atbilstošu valsts pārvaldi.

Lai arī valsts pārvaldē strādājošo motivācijas sistēmas atjaunošana ir nepieciešama, nebūtu pieļaujams atgriezties pie iepriekšējo gadu pieredzes, kad atsevišķām augsta ranga amatpersonām piemaksas un citas neregulārās izmaksas būtiski pārsniedza pamatalgas lielumu. Šā iemesla dēļ ir plānots izstrādāt valsts pārvaldē strādājošo novērtēšanas un uzskaites informācijas sistēmu, kas radīs iespēju regulāri sekot līdzi izmaiņām valsts pārvaldē strādājošo skaitā, atalgojumā un citos svarīgos rādītājos, kā arī ļaus apkopot informāciju par spējām un kompetencēm, kuras piemīt valsts pārvaldē nodarbinātajiem, labākos no tiem motivējot iestādes mērķu sasniegšanai un rezultātu sasniegšanai. Šādā veidā tiks nodrošināts, ka pēckrīzes periodā normatīvajos aktos atļautā iestādes darbinieku motivācijas sistēma ir mērķorientēta un nepieļauj nelietderīgu līdzekļu izšķērdēšanu. Minētais mērķis tiek sasniegts ieviešot ESF projektus "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" un "Cilvēkresursu vadības informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrāde un ieviešana".

1.4. Atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrāde

Funkciju audita par atbalsta (administratīvo) funkciju optimizēšanu ietvaros turpinās darbs pie tā, lai izvērtētu un izanalizētu valsts pārvaldē veikto atbalsta funkciju apjomu, izmaksas un efektivitāti un sniegtu rekomendācijas par labāko alternatīvu atbalsta funkciju centralizācijai valsts pārvaldes iekšienē vai nododot tās ārpakalpojumā. Izvērtējums aptver tādas atbalsta funkcijas kā personāla vadība, grāmatvedība, iepirkumu vadība, autoparka uzturēšana un administrēšana.

2010.gada 19.maijā tika skatīts Funkciju audita ziņojums, tomēr, lai būtu atbalstāma tā tālāka virzība, Funkciju audita komisija uzsvēra nepieciešamību pēc precīziem aprēķiniem, kas padarītu iespējamu valstij ekonomiski izdevīgākās alternatīvas noskaidrošanu un izvēlētā modeļa ieviešanas plāna izstrādi iesniegšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to šī uzdevuma veikšanai tika piesaistīti neatkarīgi eksperti projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros.[5]

2011.gada 28.janvārī tika pabeigta noslēgtā līguma izpilde ar SIA "Ernst & Young Baltic", un Ministru kabineta mājaslapā ir pieejami izpētes rezultāti.[6] Pētījuma galvenie secinājumi ir tādi, ka centralizācijas pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešami sākotnēji ieguldījumi, tomēr vidējā termiņā (2 vai 3 gadu laikā atkarībā no reformas īstenošanas tempa) tos var atpelnīt, balstoties uz ekonomiju nodarbināto skaitā un funkcijas izpildes efektivitātes pieaugumu.

Personāla vadības funkcijas centralizācija valsts pārvaldes ietvaros nestu vislielākos ietaupījumus, salīdzinot ar centralizāciju resoros vai iestādēs –funkcijas izmaksas vidējā termiņā iespējams samazināt par aptuveni 16%. Papildus aptuveni 9% ietaupījumu iespējams iegūt, ja dažus funkcijas blokus valsts ietvaros centralizētai personāla vadības funkcijai nodod ārpakalpojumā. Personālvadības funkciju centralizācija būtu jāskata kontekstā ar iepriekš minētās Valsts pārvaldē strādājošo cilvēkresursu vadības koncepcijas izstrādi un ieviešanu.

Grāmatvedības funkcijas centralizācija valsts pārvaldes ietvaros nestu vislielākos ietaupījumus, salīdzinot ar centralizāciju resoros vai iestādēs. Vidējā termiņā šāds modelis pēc centralizācijas valsts mērogā samazinātu funkcijas izmaksas par aptuveni 15% un, nododot atsevišķus funkcijas blokus ārpakalpojumā, būtu iespējams izmaksas samazināt vēl par aptuveni 8%.

Iepirkumu organizēšanas un vadības funkcija – visbūtiskākie ietaupījumi 14% apmērā no funkcijas izmaksām iespējami, ja iepirkumu veikšana tiktu maksimāli centralizēta iestāžu ietvaros attiecībā uz nestandarta iepirkumiem, bet standarta iepirkumus visā valstī centralizēti veiktu, izmantojot paplašinātu EIS. Iepirkumu funkcijas centralizēšana resora ietvaros nenes būtiskus ieguvumus, bet funkcijas nodošana ārpakalpojumā lielās specifikas dēļ nav praktiska.

Autoparka uzturēšanas un vadības funkcija – būtiskākos ietaupījumus (funkcijas izmaksu samazinājums par aptuveni 26%) iespējams sasniegt, ja funkcija tiek centralizēta valsts ietvaros, jo darba efektivitātes paaugstināšanās un kompetenču celšanas dēļ uzlabotos transportlīdzekļu izmantošanas efektivitāte – tādējādi samazinātos autoparku uzturēšanas izmaksas un funkcijā nodarbināto skaits. Papildus aptuveni 3% ietaupījumu varētu iegūt ar šīs valsts līmenī centralizētās funkcijas nodošanu ārpakalpojumā, jo krasi samazinātos funkcijā nodarbināto skaits un būtu iespējams pakāpeniski samazināt autoparka uzturēšanas izmaksas.

Izpētes rezultātā eksperti rekomendē funkciju centralizāciju veikt pakāpeniski – veicot centralizāciju iestādes, pēc tam resora un vēlāk valsts ietvaros. Savukārt, lai panāktu izdevīgumu, nododot funkcijas vai to blokus ārpakalpojumā, sākotnēji jāveic to maksimāla centralizācija un standartizācija pārvaldes ietvaros.

Lai nodrošinātu centralizācijas procesa adekvātus rezultātus, jāparedz būtiska iesaistīto darbinieku kompetenču paaugstināšana, lai personāls spētu efektīvi izmantot centralizēto funkciju priekšrocības. Tāpat centralizācijas procesu gaitā nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu pārmaiņu vadību, un pirms centralizācijas jāpārliecinās, vai būs iespējams izpildīt visus šī projekta ietvaros identificētos priekšnosacījumus, kas palielinātu potenciālo ieguvumu faktiskās īstenošanās iespējamību. Galējie ieguvumi no centralizācijas apjaušami tikai vidējā termiņā vai ilgtermiņā, kad procesi pēc centralizācijas būs nostabilizējušies un iesaistītie darbinieki būs piemērojušies darba specifikai.

Visa veida centralizācijas un ārpakalpojumu izmantošanai nepieciešams noteikt precīzas vadlīnijas valsts mērogā, lai process būtu viendabīgs un balstīts uz valsts pārvaldes struktūras ilgtermiņa stratēģiskās attīstības vīziju. Līdz ar to nākamā perioda uzdevums Ministru kabinetam ir izstrādāt atbalsta funkciju centralizācijas koncepciju ar konkrētu rīcības plānu, centralizācijas finansēšanas modeli un atbildīgajām institūcijām šā mērķa sasniegšanai.

1.5. Valsts pārvaldes iestāžu optimālas struktūras noteikšana

Ministru kabinetā 2010.gada 14.decembrī ir apstiprināti ieteikumi "Valsts pārvaldes iestādes struktūras izveidošana kārtība", kur nostiprināti principi vienotas un racionālas valsts pārvaldes iestāžu institucionālās struktūras veidošanai un cilvēkresursu plānošanai, tādējādi nodrošinot lietderīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, kā arī novēršot iespēju mākslīgi paaugstināt amata vietu skaitu nākotnē.

Ieteikumos ir noteikts optimālais vadītājam tieši padoto darbinieku skaits, kā arī struktūrvienības vadītāja un iestādes vadītāja vietnieku skaits, vēlamais struktūrvienību līmeņu skaits, definētas iestādes pamatfunkcijas un atbalsta funkcijas.

Normatīvajā aktā ir piedāvāti vairāku atbalsta funkciju veicēju skaita noteikšanas orientējošie rādītāji, tādējādi veicinot funkciju centralizāciju resoru līmenī un popularizējot starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju veikšanu, procesu standartizāciju un informācijas tehnoloģiju izmantošanu ikdienas pārvaldības procesā.

1.6. Valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācija un pakalpojumu attīstība

Reģionālo tīklu optimizācijai kā būtiskāko sasniegumu var minēt arhīvu sistēmas iestāžu reorganizāciju: apvienojot 17 centrālās un zonālās arhīvu iestādes, izveidots vienots Latvijas Nacionālais arhīvs, kas savu darbu sāka ar 2011.gada 1.janvāri. Uzsākts darbs pie vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas arhīvu sistēmā.

Valdības mērķis pakalpojumu sistēmas attīstības ietvaros ir paaugstināt publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti, veicināt pakalpojumu pieejamību, kā arī palielināt pakalpojumu sniegšanas procesa ekonomiskumu un mazināt administratīvo slogu. Efektīvāk, ātrāk, ērtāk – tie ir būtiskākie atslēgas vārdi veiksmīgai publisko pakalpojumu sniegšanai.

1.7. Vienotās atlīdzības sistēmas ieviešana

Lai nodrošinātu atlīdzības sistēmas, kas balstās uz amatu klasifikāciju, ieviešanu pašvaldībās, tiesās un prokuratūrā, augstskolās un zinātniskajos institūtos, kā arī vairākās neatkarīgajās iestādēs, ir pilnveidots Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, aprakstot specifisko amatu pienākumus un nosakot atbilstošu mēnešalgu grupu. Sistēmas veiksmīgai ieviešanai ir veiktas pašvaldībās nodarbināto apmācības un tiek sniegtas regulāras konsultācijas par amatu klasifikācijas pamatprincipiem.

Lai turpinātu pasākuma kvalitatīvu turpmāko ieviešanu, tiks izstrādāta vienota cilvēkresursu attīstības un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēmas attīstības politika, kas nodrošinās vienotu un caurskatāmu pieeju publiskajā pārvaldē strādājošo uzskaitei un attīstībai.

1.8. Valdības paveiktais administratīvā sloga samazināšanā

2010.gadā valdība ir turpinājusi aktīvu darbu, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, privātpersonām un administratīvo procedūru skaitu un apjomu valsts pārvaldes iestādēm. Galvenie rīcības virzieni bija saistīti ar būtisku valsts pārvaldes iestāžu struktūru pārkārtošanu un izmaiņām, kuru rezultātā tiktu taupīti laika un finanšu resursi.

Būtiskākie pasākumi, kas 2009.–2010.gadā īstenoti administratīvā sloga samazināšanai ir:

· samazināti dažādi atļauju izsniegšanas termiņi un to skaits, saskaņošanas procedūru skaits un procesos iesaistīto institūciju skaits. Vienkāršota sertifikātu un citu līdzīgu dokumentu saņemšanas procedūra;

· izslēgtas obligātās prasības paziņojumu un citas informācijas izvietošanai, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu. Vienlaicīgi palielināts beztermiņa atļauju skaits, samazinot to izdošanas periodiskumu;

· būtiski palielināts elektronisko dokumentu skaits un to izmantošanas joma, īpaši atbalstot un veicinot e-pakalpojumu attīstību, t.sk. palielinātas iespējas saņemt atļaujas un citus dokumentus attālināti, bez tiešas institūcijas līdzdalības;

· samazināts to teritoriju skaits, kurās noteikti īpaši izmantošanas ierobežojumi;

· vairākos gadījumus atvieglota kārtība, kādā personas vēršas valsts institūcijās;

· atvieglota izglītības iestāžu vadītāju atestācijas kārtība un ieviesta vienota akreditācijas kārtība, pagarinot termiņus un veicinot elektronisku dokumentu iesniegšanu;

· būtiski samazināts PVN deklarācijas sniegšanas periodiskums un ar nodokli apliekamo personu skaits.

Samazinot administratīvo procedūru noteikto slogu valsts institūcijām, ir veikti šādi galvenie pasākumi:

· veiktas būtiskas izmaiņas iestāžu struktūrā, samazināts amata vietu skaits un nodarbināto skaits;

· samazināts iesniedzamo pārskatu, dokumentu skaits, apkopojamās informācijas apjoms;

· nodrošināta iespēja saņemt informāciju vienā institūcijā un elektroniski;

· attīstīta institūciju sadarbspēja, sniedzot informāciju elektroniski, vienkāršojot saskaņošanas kārtību starp iestādēm;

· nodrošināta iespēja papīra dokumentiem piešķirt juridisko spēku, tos digitalizējot;

· samazināts kontaktu skaits starp iestādēm;

· būtiski samazināts slogs ES fondus administrējošajās iestādēs, paredzot, ka lēmumus par neatbilstoši veiktu izdevumu atgūšanu pieņem otrā līmeņa starpniekinstitūcija vai granta shēmas apsaimniekotājs;

· vairākās institūcijās uzstādīti banku karšu norēķinu termināļi, lai atvieglotu norēķinu kārtību.

Konkrētās ministrijas paveiktais izvērstā veidā ir sniegts ziņojuma pielikumā Nr.2 un pārskata veidā publicēts Ministru kabineta mājaslapā internetā (http://www.mk.gov.lv/lv/mp/zinojumi/valdibas-zinojums-2011/).

2. Svarīgākie uzdevumi nākotnē

2.1. Nākamā strukturālo reformu etapa ieviešana un īstenoto reformu neatgriezeniskums

Konsekventas reformu politikas ieviešana ir vienīgais ceļš, kā palielināt valsts pārvaldes efektivitāti, tautsaimniecības konkurētspēju, novērst sociālās sistēmas nesabalansētību un sniegt iespēju Latvijai līdzvērtīgi darboties Eiropas un pasaules valstu konkurencē. Sasniegt minēto ir iespējams, tikai sadarbojoties un saņemot atbalstu no visiem valdības partneriem, un risinājumu izstrādē aktīvi iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Būtisks reformu nākamā posma elements ir plānoto pasākumu izskaidrošana sabiedrībai.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, valdībai nepieciešams ne tikai nostiprināt sasniegtos rezultātus, bet arī panākt tādas izmaiņas ekonomikā un sabiedrībā, kas samazinātu ekonomikas cikliskas attīstības iespējamos riskus. Tādēļ ir būtiski tiesiski un normatīvi nostiprināt reformu sasniegumus, izslēdzot iespēju tālākā nākotnē "neitralizēt" līdzšinējos ieguvumus.

Lai to paveiktu, 2011.gada svarīgākais uzdevums ir izstrādāt un valdībā apstiprināt reformu vadlīniju dokumentu "Strukturālo reformu plāns 2011.–2014.gadam". Tas ļaus īstenot pasākumus strukturālo problēmu un to cēloņu novēršanai un sagatavot priekšnosacījumus labāku lēmumu pieņemšanai un ieviešanai nākotnē. Galvenie strukturālo reformu virzieni ir:

· valsts konkurētspējas veicināšana;

· valsts pārvaldības sistēmas attīstība;

· sociālās sistēmas nesabalansētības novēršana.

Valdībai ir jānodrošina koncentrēšanās uz plānā identificētajām svarīgākajām starpnozaru reformām, prioritizējot reformu pasākumus un panākot ilgtspējīgus un kvalitatīvus fiskālos ieguvumus ilgtermiņā.

Attiecīgi nepieciešams koordinēt un uzraudzīt plāna ieviešanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem un rezultatīvajiem rādītājiem, plānojot regulāru sasniegumu izvērtēšanu, vienotu uzraudzības procesu un ministru atbildību par pasākumu izpildes progresu.

2.2. Sabiedrības līdzdalības attīstība

Lai sekmīgi pārvarētu ekonomisko krīzi, valdībai ir nepieciešams visas sabiedrības – valdības un sociālo partneru, kā arī nevalstisko organizāciju atbalsts. Tikai uzklausot sabiedrības viedokli, nodrošinot iedzīvotāju iesaistīšanos visu līmeņu politikas veidošanas procesos, savstarpēji atbildīgā dialogā meklējot kompromisa risinājumus, kas vienlaikus būtu visvairāk atbilstoši visas sabiedrības interesēm, ir iespējams saglabāt sabiedrības uzticību un izvairīties no sociāliem protestiem, kas rada morālus un ekonomiskus zaudējumus visai sabiedrībai.

Latvijā ir aptuveni 12 000 nevalstisko organizāciju, un tas ir ievērojams sabiedrības resurss. Tādi pasākumi kā Lielā talka liecina, cik daudz spēj paveikt sabiedrība, ja to iedvesmo pozitīvs mērķis un līderi, kuriem sabiedrība uzticas. Ekonomiskās krīzes laikā daudz vairāk par lietussargu revolūciju mums nepieciešams kopīgs konstruktīvs darbs, izmantojot nevalstisko organizāciju ekspertu gatavību sniegt priekšlikumus, norādīt uz trūkumiem, iesaistīties dažādu projektu īstenošanā kā brīvprātīgajiem. Tieši tāpēc valdības rīcības plāns paredz atbalstīt biedrību un nodibinājumu pamatdarbības stiprināšanu, sekmēt tādu sabiedrības līdzdalības formu attīstību kā iedzīvotāju forumi, kopienu iniciatīvu fondi, organizāciju tīkli.

Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu ir parakstījušas 224 nevalstiskās organizācijas, apliecinot savu gatavību un vēlēšanos līdzdarboties tieši valsts pārvaldē. Vēl daudz vairāk ir NVO, kas līdzdarbojas un sniedz priekšlikumus par konkrētiem jautājumiem. Lai šī sadarbība būtu efektīva, jāpaplašina NVO iespējas saņemt izsmeļošu informāciju un apgūt nepieciešamās prasmes līdzdalībai valsts pārvaldē, kā arī jāsekmē NVO kapacitātes pieaugums. Nevalstisko organizāciju gatavību līdzdarboties valsts pārvaldē un to kapacitāti paaugstina Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmā iekļautie pasākumi, kā arī ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros pieejamais finansējums NVO projektiem, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas–Šveices sadarbības programmas ietvaros pieejamais finansējums. Vienlaikus ir būtiski uzlabot valsts pārvaldes darbinieku izpratni par sabiedrības līdzdalības nozīmi, lai konsultācijas ar NVO, kā iespēja palielināt pieņemto lēmumu kvalitāti, tiktu veiktas atbilstoši labas valsts pārvaldības principiem un nekļūtu par formālu pasākumu.

Nevalstiskajām organizācijām jānodrošina ne tikai iespēja iesaistīties valsts pārvaldē, bet arī iniciēt jautājumus, ko sabiedrība uzskata par neatliekami risināmiem, jānodrošina iespējas pilnvērtīgāk un aktīvāk izmantot valsts pārvaldes iestādēs esošās konsultatīvās padomes un darba grupas, jāsamazina to jautājumu skaits, kas tiek virzīti lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā bez diskusijām ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot steidzamības procedūru. Minētās problēmas kā ļoti svarīgas minētas NVO priekšlikumos valdības rīcības plānam, un šo problēmu risināšanai paredzēti konkrēti pasākumi.

2.3. Ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas sistēmas pilnveidošana

Līdzšinējā prakse attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanā diemžēl ir bijusi atrauta no reālitātes, un tajos ietvertās nākotnes vīzijas ir pārāk optimistiskas un nesasniedzamas. Attīstības plānošanas dokumentos varēja un vajadzēja paredzēt ekonomikas ciklisko attīstību.

Valdības aktuālais uzdevums ir tādas fiskālās politikas sistēmas izstrāde, kuras pamatā būtu ilgtermiņa redzējums un valsts izdevumu sasaiste ar vidēja un ilgtermiņa plānošanas dokumentos noteiktiem mērķiem un politikas rezultātiem. Šāda finanšu ilgtermiņa plānošana nodrošinās to, ka straujas ekonomikas izaugsmes gados tiks uzkrāti papildu resursi, veicinot ekonomisko izaugsmi lejupslīdes gados. Savukārt izmaiņas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesā nodrošinās ierobežotu skaitu prioritāšu noteikšana, koncentrējoties uz valsts attīstībai būtiskiem mērķiem un rezultātiem. Tāpēc ir nepieciešams izvērtēt spēkā esošo ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas dokumentu sagatavošanas procesu un veikt izmaiņas, lai plānošanas dokumentos noteiktie uzdevumi būtu reālistiski, piesaistīti pieejamajam finansējumam un attiecīgajā laika posmā izpildāmi. Papildus ir nepieciešams konsolidēt vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas dokumentus, gan tādus, kas ir attiecināmi uz nozares politikām, gan starpnozaru politikām.

2.4. Eiropas Savienības prezidentūras nodrošināšana

Ministru kabinets ir uzsācis sagatavošanos, ņemot vērā nepieciešamību īstenot strukturālās reformas un budžeta konsolidācijas pasākumus. Neraugoties uz to, ir virkne uzdevumu, kas jau ir paveikti, un vēl vairāk to, kuru uzsākšanu nav iespējams atlikt. Tā no 2011.gada septembra sagatavošanās darbus koordinēs Prezidentūras sagatavošanās sekretariāts, kas atradīsies Ārlietu ministrijā, bet būs dubultā funkcionālā pakļautībā – par satura jautājumiem sadarbosies ar ārlietu ministru, bet loģistikas jautājumos ar Ministru prezidenta biedru prezidentūras sagatavošanās jautājumos.

Ņemot vērā ekonomisko krīzi, ir veikti ievērojami atalgojuma un valsts pārvaldē strādājošo skaita samazinājumi, un paredzams, ka arī turpmākajos gados valsts pārvaldes izdevumi būs rūpīgi jāvērtē, samazinot nelietderīgi un neefektīvi izmantotos līdzekļus. Vienlaikus valsts pārvaldei būs nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, lai nodrošinātu ES prezidentūras darbības norisi.

Jau šobrīd ir svarīgi uzsākt Latvijas prioritāšu apzināšanu prezidentūras laikā, kā arī ir jāturpina darbs pie detalizētas prezidentūras tāmes izstrādes, ievērojot valsts ierobežotos finanšu resursus.

2.5. Administratīvā sloga samazināšana

Neskatoties uz apjomīgiem administratīvā sloga samazināšanas pasākumiem, kas tika īstenoti 2009.–2010.g., joprojām šajā jomā ir iespējams veikt uzlabojumus, kas veicinātu valsts pārvaldes produktivitāti un samazinātu privātā sektora neproduktīvos izdevumus:

Galvenie plānotie pasākumi un virzieni administratīvā sloga samazināšanas jomā 2011.gadā ir:

· saskaņojumu nepieciešamības, saskaņojumu apjoma, iesniedzamo dokumentu un citas līdzīgas informācijas skaita un apjoma samazināšana;

· atļauju, licenču un citu līdzīgu dokumentu skaita samazināšana vai to darbības perioda pagarināšana;

· papīra dokumentu aizstāšana ar elektroniskajiem, atbalstot plašāku e-parakstu lietošanu un e-pakalpojumu attīstību.

Administratīvo procedūru samazināšanas jomā galvenie plānotie pasākumi 2011.gadā ir:

· vienotas vides izveidošana, lai nodrošinātu publiskās pārvaldes elektronisko dokumentu apriti gan starp valsts, gan pašvaldību institūcijām;

· atzinumu skaita samazināšana un elektroniskās informācijas aprites procesu uzlabošana starp iestādēm;

· standartizētu procedūru, vienotu metodoloģiju izstrāde un ieviešana, jaunu e-pamācību izstrāde un izvietošana un iesniedzamās informācijas standartizēšana;

· e-pakalpojumu klāsta un intensitātes palielināšana, īpaši attīstot e-iepirkumu sistēmas ietvaros piedāvātās iespējas.

Vienlaikus 2011.gadā ir iecerētas plašas izmaiņas konkrētās nozarēs, uzlabojot administratīvo procedūru kvalitāti un samazinot administratīvo slogu, piemēram:

· vienkāršot īpašumtiesību reģistrācijas procesu;

· samazināt administratīvo slogu uzturlīdzekļu saņemšanas un valsts kompensācijas cietušajiem pieprasījumu iesniegšanā;

· elektronizēt zemesgrāmatu procesu;

· vienkāršot būvniecības procesu;

· uzlabot zāļu dokumentācijas iesniegšanas procesu;

· vienkāršot teritorijas plānojuma izstrādes procesu;

· integrēt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālo un izmantošanas noteikumu prasības teritoriju plānojumos.

Konkrētu ministriju iecerētie pasākumi izvērstā veidā ir sniegti ziņojuma pielikumā Nr.2 un pārskata veidā publicēti Ministru kabineta mājaslapā internetā (http://www.mk.gov.lv/lv/mp/zinojumi/valdibas-zinojums-2011/).

1.pielikums. Attīstības plānošanas sistēmas novērtējums

2009.gada 1.janvārī spēkā stājās Attīstības plānošanas sistēmas likums, normatīvi noregulējot iestāžu pienākumu ne tikai plānot savu rīcību, bet arī izvērtēt plānotās rīcības ietekmi, sekas un izmaksas. Jānorāda, ka būtiskākie Attīstības plānošanas sistēmas likumā ietvertie pamatprincipi valsts tiešajā pārvaldē darbojušies jau no 2002.gada. Pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likumu, izdoti un jau iepriekšējā pārskata periodā stājušies spēkā vairāki pakārtoti Ministru kabineta noteikumi, kas 2010.gadā ieviesti praksē.

Kopumā attīstības plānošanas normatīvā regulējuma darbība vērtējama pozitīvi – ir gan vienkāršota plānošanas sistēma (samazināts dokumentu veidu skaits), normatīvi noteikta sabiedrības iesaistes nepieciešamība un kārtība plānošanas procesā, kas kopumā veicinās politiku veiksmīgas ieviešanas iespējamību, kā arī veicinās sabiedrības uzticību valsts institūcijām un vispusīgi izdiskutētu lēmumu pieņemšanu. Tāpat turpināts darbs pie Ministru kabineta un tam padoto institūciju plānošanas dokumentu izvērtēšanas, to apvienošanas un politikas plānošanas sistēmas vienkāršošanas kopumā.

Neskatoties uz faktu, ka pēdējo divu gadu laikā veiktās darbības ir vērstas uz plānošanas dokumentu skaita samazināšanu, pēdējā gada laikā ir izstrādāti vairāki būtiski politikas plānošanas dokumenti dažādās nozarēs, kas liecina, ka politikas plānošana un tās ciklā iekļautie instrumenti (piemēram, ex ante un ex post novērtēšana) ir neatņemama sekmīgas valsts attīstības plānošanas sastāvdaļa. Daži būtiskākie no pārskata periodā apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentu piemēriem:

· Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam;

· Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2011.gadam;

· Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011.–2013.gadam;

· Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam;

· Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam;

· Pasākumu plāns nereģistrētās nodarbinātības mazināšanai 2010.–2013.gadam;

· Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plāns 2010.–2011.gadam.

Ja iepriekšējā pārskata periodā pastāvošās ekonomiskās situācijas dēļ sabiedrības spiediena un pieprasījuma rezultātā Latvijā tika radīts liels skaits krīzes pārvarēšanas plānu, tad šajā pārskata periodā lielākā daļa dokumentu ir bijuši vērsti uz konkrētu problēmu risināšanu noteiktās nozarēs.

Kopumā laikposmā no 2010.gada 1.marta līdz 2011.gada 1.martam Ministru kabinetā ir apstiprināti 48 politikas plānošanas dokumenti.

Izstrādājot Attīstības plānošanas sistēmas likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, kā būtisks mērķis tika noteikts, lai informatīvie ziņojumi turpmāk funkcionētu tikai kā atskaitīšanās un strikti informatīvi dokumenti, kas neietvertu konceptuālus jautājumus vai problēmu risinājumu variantus. Tā kā šāda norma netika konkrēti nostiprināta normatīvajā regulējumā, joprojām ir iespējams identificēt informatīvos ziņojumus, kas pēc būtības atbilst politikas plānošanas dokumenta statusam. Ir jānorāda, ka šādu dokumentu skaits ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina, ka ir ievērojami paaugstinājusies izpratne par politikas plānošanas sistēmas pilnvērtīgas sistēmas funkcionēšanu.

Ziņojumā par iepriekšējo pārskata periodu norādīts, ka atcelti 87 politikas plānošanas dokumenti, kas bija zaudējuši savu aktualitāti, izpildīti vai to īstenošanai tuvākajos gados visdrīzāk nebūs pieejami finanšu līdzekļi. Kā vienu no iemesliem šādai situācijai var minēt salīdzinoši vājo politikas plānošanas sasaisti ar budžeta plānošanas procesu. Šī iemesla dēļ Ministru kabinets 2011.gada 4.janvārī apstiprināja Ministru kabineta instrukciju Nr.1 "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu", kurā noteikts institūcijas darbības stratēģijas saturs, kā arī kārtība, kādā tā izstrādājama, aktualizējama un novērtējama. Institūcijas darbības stratēģija ir iestādēs vadības dokuments, kas nodrošina tiešās pārvaldes institūcijas darbības plānošanu tās kompetencē esošajās politikas nozarēs atbilstoši attiecīgajā nozarē apstiprinātiem attīstības plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem un plānotajam institūcijas valsts budžeta izdevumu kopapjomam vidējam termiņam (trīs gadi). Saskaņā ar minēto instrukciju gan ministrijas, gan padotības iestādes sagatavos un apstiprinās stratēģijas.

Attīstības plānošanas sistēma Ministru kabinetā tāpat kā iepriekšējos gados uzraudzīta, institūcijām dokumentu saskaņošanas procesā sniedzot atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem plānošanas dokumentiem, kā arī Ministru kabinetā diskutējot par konkrētu piedāvāto plānošanas dokumentu nepieciešamību, lietderīgumu, saturu un formu.

Laikposmā no 2010.gada 1.marta līdz 2011.gada 1.martam apstiprināti arī divi nacionāla līmeņa stratēģiskas nozīmes politikas plānošanas dokumenti:

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam (turpmāk – LSAP);

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (turpmāk – LIAS).

LSAP apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļa rīkojumu Nr.203 "Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.–2013.gadam", un tajā noteikti prioritārie attīstības virzieni un veicamie pasākumi ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, kā arī noteikti konkrēti uzdevumi, to izpildes termiņi un sasniedzamie rezultāti. LSAP iekļauti uzdevumi, kas nosaka publiskās pārvaldes darbības un pakalpojumu efektīvāku (gan izmaksu, gan pieejamības ziņā) nodrošināšanu un produktivitātes paaugstināšanu (to izmaiņas ir iespējamas ar dažādu produktivitāti ietekmējošo faktoru tehniskajām, tehnoloģiskajām, vadības, infrastruktūras, institucionālajām struktūras izmaiņām). Tajā pašā laikā plāns neparedz atteikšanos no jau apstiprinātām rīcībpolitikām un spēkā esošiem attīstības plānošanas dokumentiem.

Savukārt LIAS Ministru kabinetā atbalstīta 2010.gada 9.martā un Saeimā apstiprināta 2010.gada 10.jūnijā. LIAS izstrādē tika iesaistīta plaša Latvijas sabiedrības daļa, organizējot diskusijas gan klātienē, gan LIAS izstrādēs mājaslapā. Stratēģijā ietverta virkne dažādu pasākumu, un ir jānorāda, ka viens no priekšnosacījumiem tās izpildē ir fiskālā disciplīna un attīstības prioritāšu un budžeta plānošanas sasaiste.

LIAS norādīts, ka tās īstenošanas instruments ir Nacionālais attīstības plāns, kas nosaka nozaru un teritoriju attīstības prioritātes vidējam termiņam (laikposmam līdz septiņiem gadiem). Lai nodrošinātu plāna kvalitatīvu izvērtēšanu un nākamā plāna izstrādi, kā arī atbilstoši Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēm, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra sēdes protokollēmumam (prot. Nr.49 34.§) "Par Nacionālā attīstības plāna procesa izvērtēšanu" un lai izpildītu Saeimas 2010.gada 10.jūnija lēmumu Valsts kanceleja Eiropas Savienības struktūrfondu projekta "Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros pasūtījusi neatkarīgu Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam izstrādes procesa, ieviešanas un novērtēšanas mehānisma izvērtējumu un rekomendācijas nākamajam plānošanas periodam. Šī procesa vadībai ar Ministru prezidenta rīkojumu tiks izveidota funkciju audita grupa.

Attiecībā uz pašvaldībām, Attīstības plānošanas sistēmas likuma pienācīga ieviešana prasīja arī būtiskas izmaiņas līdz šim attiecīgos jautājumus regulējošajos normatīvajos aktos – Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā.

Pārskata periodā izdarīti grozījumi Reģionālās attīstības likumā, nosakot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus (LIAS, Nacionālais attīstības plāns, plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānojums un attīstības programma, vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānojums un attīstības programma, plānošanas reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumentus). Teritorijas plānošanas likumā noteikts, ka teritorijas plānošanu nacionālajā līmenī, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, nodrošina Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kurā ietilpst telpiskās attīstības perspektīva. Likumā noteikta arī reģiona teritorijas plānojuma loma, kā arī nostiprināts nosacījums par sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanā.

Kopumā ir iespējams secināt, ka valsts attīstības plānošanas sistēmas (gan teritoriju attīstības plānošana, gan arī politikas plānošana) šobrīd faktiski ir vienotā un skaidri pārskatāmā hierarhijā. Kā turpmākos izaicinājumus var minēt sistēmas turpmāku pilnveidošanu un sakārtošanu, kā arī politikas plānošanas ciešāku sasaisti ar budžeta plānošanu.

2.pielikums. Pārskats par ministriju veiktajiem un plānotajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai

3.pielikums. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam

4.pielikums. 2011.gada 15.februāra Reformu vadības grupas sēdes diskusijas "Par strukturālo reformu procesu" materiāli

5.pielikums. Ministriju būtiskākie paveiktie darbi Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības darbības laikā līdz 2010.gada 1.martam un plānotie darbi

---

[1] Kopumā 2010.gadā novērojama personu skaita, kam attiecīgajā periodā ir spēkā trūcīgas personas statuss, pieauguma tendence gada garumā. Maksimālais personu skaits, kam spēkā trūcīgas personas statuss, konstatēts septembrī (180,8 tūkstoši), atlikušajos gada mēnešos samazinoties, taču joprojām pārsniedzot 170 tūkstošus. Trūcīgo personu skaita dinamika, kā arī fakts, ka pilngadīgās darbaspējīgās strādājošās personas visa gada laikā stabili veido 10% līdz 12% no trūcīgu personu kopējā skaita attiecīgajā mēnesī, liecina, ka 2010.gadā iedzīvotāju ienākumi no oficiāla darba nav pieauguši.

[2] 2010.gada janvārī GMI pabalstu saņēmuši 27,9% no visām par trūcīgu atzītajām personām, savukārt decembra mēnesī jau 39,9% no visām par trūcīgu atzītajām personām. Vienlaikus GMI pabalsta saņēmēju skaits par trūcīgām personām atzīto personu kopskaitā liecina par to, ka iedzīvotāji ar ārkārtīgi zemiem ienākumiem sāk aktīvāk izmantot tiesības uz pašvaldību sociālo palīdzību.

[3] Dzīvokļa pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2010.gada 4.ceturksnī ir pieaudzis līdz 2,3 procentiem (1.ceturksnī - 2,11%). Tas apliecina ne tikai dzīvokļa pabalsta sezonālo raksturu, bet arī izdevumu par dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem pieaugumu gada laikā, kā rezultātā arvien lielākai iedzīvotāju daļai nav iespējas pilnībā segt šos maksājumus no saviem ienākumiem.

[4] Finanšu ministrijas aprēķinos darba samaksas fonds noteikts atbilstoši Budžeta izdevumu klasifikācijas ekonomiskajām kategorijām, kur papildus mēnešalgai tiek iekļautas piemaksas, prēmijas (par 2008. gadu), samaksa par ikgadējo un papildatvaļinājumu, kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Finanšu ministrijas aprēķinos darba samaksā netiek ietverti pabalsti, piemēram, atlaišanas pabalsts, darbnespējas lapu A samaksa, kompensācijas, ārštata darba samaksa u.tml. Sākot ar informāciju par 2010. gada jūliju mainīta vidējās mēneša bruto darba samaksas aprēķina metodoloģija – to aprēķina, dalot bruto jeb aprēķināto darba samaksas fondu (mēnešalga un piemaksas) ar vidējo darbinieku skaitu pilna darba laika vienībās

[5] Projektu 100% apmērā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību.

[6] http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/pasakums151/strukturaloreformuistenosana/reformu-novertejumi-un-petijumi/