Saeima adopts provisions on recognition of dual citizenship

(09.05.2013.)

On Thursday, 9 May, the Saeima in the final reading adopted amendments to the Citizenship Law that recognise dual citizenship, set forth the procedure for granting citizenship to children born in Latvia to non-citizens and to children born abroad to Latvian citizens, as well as introduce changes in the naturalisation procedure.

The amendments to the Citizenship Law were drafted by a special subcommittee of the Legal Affairs Committee. This major reform of the Citizenship Law was implemented for almost two years in close cooperation with experts and was aimed at developing a Law that would fit the current situation and solve the problems accumulated over the years.

Until now the citizenship issue in Latvia was regulated by the Law that was last amended in 1998; it not only failed to reflect society’s values and today’s situation but also ignored Latvia’s membership in the European Union and current migration processes.

The Citizenship Law is supplemented with the statement of its purpose, namely, five areas covered by the Law. The Law determines the persons who are considered Latvian citizens, grants titular nationals – ethnic Latvians and Livs – the right to register as Latvian citizens, as well as enables Latvians in exile and their descendants to register as Latvian citizens. The purpose of the Law is also to promote the development of a cohesive Latvian society based on shared values of the Latvian people, as well as to recognise dual citizenship according to the political goals and interests of Latvia and to preserve the community of Latvian citizens under conditions of increased mobility.

By recognising dual citizenship, the Law enables citizens of Latvia who have acquired the citizenship of another member state of the European Union, European Free Trade Association or North Atlantic Treaty Organisation to retain Latvian citizenship. Dual citizenship will also be an option for Latvian citizens who have acquired the citizenship of a state that has signed an agreement with Latvia on recognition of dual citizenship. The amendments also permit dual citizenship with Australia, Brazil and New Zealand.

The new wording of the Law sets forth that persons who have acquired the citizenship of a state not mentioned above will be able to retain Latvian citizenship upon permission issued by the Cabinet of Ministers. Those who have acquired the citizenship of another state through marriage or adoption will also able to retain Latvian citizenship.

With regard to ethnic Latvians and Livs, it will be possible to grant citizenship to those who can prove that their ancestors used to live in the territory of Latvia and that they speak the Latvian language.

Latvian citizenship is made available for Latvians in exile and their descendants upon submission of relevant proof. This applies to citizens who left Latvia because of the occupation regime of the USSR or Germany or were deported and by 4 May 1990 had not returned to Latvia for permanent residence.

The amended Law also sets forth that a child is a Latvian citizen regardless of his/her place of birth if at the moment of the child’s birth one of the parents is a Latvian citizen. Children born in Latvia to Latvian non-citizens after 21 August 1991 will be recognised as citizens if they permanently reside in Latvia and have always been stateless persons or non-citizens. A child of a non-citizen will be recognised as a citizen upon registration of the newborn and expression of such a desire by a parent.

The amendments also more accurately specify revocation and restoration of Latvian citizenship, renunciation of the citizenship, and the naturalisation procedure. For example, a simplified test will be administered to persons who have received primary education in the Latvian language with more than a half of the curriculum taught in the Latvian language or who have acquired full curriculum of general secondary or vocational secondary education.

The amendments to the Citizenship Law will come into force on 1 October 2013, concurrently with the relevant Cabinet regulations.

Trešdien, 19.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:50  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Ineses Lībiņas-Egneres un komisijas deputātu tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
13:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196