Rihards Kols: diskusijas par Otavas konvenciju turpināsim Baltijas līmenī

(24.01.2024.)

Diskutējot par Latvijas dalību Otavas konvencijā, vispirms jāsaprot, ka runājam nevis par miera laikiem, bet gan par potenciālu apdraudējumu. Šobrīd Latvija, Lietuva un Igaunija valdību līmenī katra ir pateikusi, ka pašlaik neizskata iespēju izstāties no šīs konvencijas. Vienlaikus ir skaidrs, ka austrumu robežas nostiprināšana ir un būs viena no būtiskākajām valsts aizsardzības prioritātēm. Vērtējot aizsardzības plānus, tajos ietvertos iespējamos pretmobilitātes pasākumus un to izmaksas, iespējams, šī diskusija atkal tiks atsākta, uzsver Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. 

Ārlietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.janvārī, kopsēdē sprieda par Latvijas dalību Konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu.

Komisijas deputāti vienojās par parlamentārā līmeņa dialoga uzsākšanu ar Lietuvu un Igauniju, iespējams arī Somiju un Poliju, lai diskutētu gan par Baltijas valstu sadarbību robežu fortifikācijā, gan arī par iespējām un izaicinājumiem, potenciāli izstājoties no Otavas konvencijas kopīgi – rīkojoties saskaņoti un sinhroni reģiona ietvaros, informē R. Kols. Prioritāte, kā uzsver deputāti, ir pēc iespējas paaugstināt mūsu spējas aizsargāties potenciālas agresijas gadījumā.

Arī Lietuva un Igaunija ir pateikusi, ka pašreiz neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Ja to darītu kolektīvi ne tikai Baltijas valstis, bet, piemēram, arī Somija un Polija, tad tam tiešām varētu būt jēga un pragmatiskāks skatījums, norāda R.Kols, uzsverot, ka šajā jautājumā jāņem vērā arī mūsu sabiedroto viedoklis. Ar vai bez konvencijas Latvijai ir plāns apdraudējuma gadījumiem, un mūsu bruņotie spēki profesionāli pilda savus pienākumus, pauž R.Kols.

Ārlietu ministrijas pārstāvji šodien deputātiem sacīja, ka Latvijas dalību konvencijā apturēt nevar – no tās iespējams tikai izstāties. Par izstāšanos būtu jālemj Saeimai, kas būtu gana sarežģīts un garš process. Turklāt būtu nepieciešams Latvijas skaidrojums un plašas sarunas ar sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.

Otavas konvencija paredz, ka katra dalībvalsts apņemas nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājinieku mīnas. Tāpat – neizstrādāt, neražot, neiegūt citādā ceļā, neuzglabāt, nesaglabāt vai nevienam tieši vai netieši nenodot tās tālāk. Katra dalībvalsts arī apņemas iznīcināt visas kājnieku mīnas vai nodrošināt to iznīcināšanu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 21.maijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas sekretāra biedra Jāņa Grasberga tikšanās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Brian Szwarc
14:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Tang Songgen