Latvijas Republikas 6.Saeimas pavasara sesijas

septītā (ārkārtas) sēde

1998.gada 11.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, pulkstenis ir 9.00. Paziņoju par atklātu Saeimas ārkārtas sēdi. Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā ir viens jautājums - tas ir likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņo Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Krimināllikums būs viens no pirmajiem soļiem, ar kuriem mēs sakārtosim savu juridisko sistēmu. Bez šī likuma ir nopietns darbs pie Kriminālprocesa kodeksa un Sodu izpildes kodeksa. Bet Krimināllikumu iedarbināsim ar īpašu likumu. Līdz ar to viss darbs sastāvēja no divām daļām. Ārkārtīgi daudz darba ieguldīja eksperti, darba grupa, kurā piedalījās dažāda līmeņa juristi. Mēs, deputāti, Aizsardzības un iekšlietu komisijā faktiski pielikām to beigu punktu pamatdarbam, kuru ir veikuši eksperti.

Lai gan trešajā lasījumā ir ārkārtīgi daudz priekšlikumu, tie visi galvenokārt ir redakcionālas dabas. Tie nav vairs konceptuāli priekšlikumi (ar dažiem izņēmumiem), piemēram, acīmredzot šeit būs jāpieliek punkts diskusijai par nāvessoda piemērošanu vai nepiemērošanu.

Tātad dokuments nr. 4118 ir tas, ar kuru mēs varam sākt savu darbu. 1. un 2. priekšlikums ir līdzīgi. Tie piedāvā izslēgt likumprojektā satura rādītāju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu. Tas tiek pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 1., 2., 3. un 4.priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. 1. un 2.priekšlikums ir līdzīgi, piedāvā izslēgt vārdus “Latvijas Republikas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts. Lūdzu, turpinām!

J.Dobelis. 3.priekšlikums ir pieņemts. Tas atkal attiecas uz redakcionālas dabas labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

J.Dobelis. Bet 4. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

Druvas kungs, ja jūs vēlējāties runāt, tad jums vajadzēja fiksēt šo savu vēlmi.

Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es negribu jūs pārāk aizkavēt, bet man ir pienākums - es domāju, mums visiem ir pienākums - pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ir strādājuši pie šā likumprojekta sagatavošanas. Šeit bija darba grupa, kas jau strādā vairāk nekā piecus gadus, un vēl papildus divas darba grupas turpina strādāt pie Kriminālprocesa kodeksa un Sodu izpildes kodeksa. Šeit vajadzētu vismaz nosaukt to cilvēku vārdus, kuri ir ieguldījuši visvairāk. Manuprāt, tie būtu no Latvijas Universitātes Aivars Niedre, Uldis Krastiņš, Agra Reigase, kā arī Mērnieces kundze no prokuratūras, Gruziņa kungs no Augstākās tiesas, Milleres kundze tepat no Saeimas Juridiskā biroja un divi cilvēki no manas komisijas - konsultante Imanta Logina un tehniskā sekretāre Daina Sunepa. Tas darbs, kas tika ieguldīts šajā likumprojektā, prasīja milzīgi daudz virsstundu, prasīja lielu izturību, jo ne vienmēr visi jautājumi tika kārtoti ar vienbalsīgu pieeju. Bija jautājumi - kā jūs paši redzēsiet mazliet vēlāk - , kuros bija runa par nāvessodu un tāpat arī par citiem sodiem un kuri bija ļoti strīdīgi. Šie cilvēki tomēr strādāja, izpildīja visu to, kas no viņiem tika prasīts. Manuprāt, mums beidzot ir sagatavots likumprojekts, kas lielā mērā atbilst visām prasībām, ko izvirzījusi Eiropas Savienība.

Es vēlreiz publiski pasaku visiem lielu paldies par padarīto darbu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Druvas kungs, kā es saprotu, izteica pateicību arī komisijas vārdā par paveikto darbu, bet mums ir jāturpina izskatīt likumprojekts trešajā lasījumā.

Dobeļa kungs, 4.priekšlikums pricipā nav balsojams, jo mēs esam pieņēmuši Juridiskās komisijas viedokli. Tātad mēs varam turpināt, ja deputātiem nav iebildumu. Turpinām.

J.Dobelis. 5.priekšlikums ir redakcionālas dabas labojums. Iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 6.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 2.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 7., 8., 9. un 10.priekšlikums attiecas uz 2.panta otrās daļas tekstu. No tiem 7.priekšlikumu komisija atbalstīja. Līdz ar to 8.priekšlikums tiek iekļauts 7.priekšlikumā daļēji. 9.priekšlikums ir noraidīts, un 10.priekšlikums ir saskaņots ar 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvājumu - pieņemt šādu lēmumu par 2.panta otro daļu. Tas tiek pieņemts.

J.Dobelis. 11.priekšlikums skar vienu redakcionālu labojumu 2., 3. un 4. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J. Dobelis. 12.priekšlikums piedāvā nelielu redakcionālu labojumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J. Dobelis. 13.priekšlikums ir līdzīgs priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 14.priekšlikums ir 3.panta redakcionāls labojums, kuru komisija ir atbalstījusi... Atbalstot 15. un 16. priekšlikumu, beigās ir pieņēmusi 16. priekšlikumu attiecībā uz šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 17.priekšlikums skar 4.panta pirmās daļas redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 18.priekšlikums ir iekļauts komisijas izstrādātajā redakcijā. Tā ir faktiski 19.priekšlikuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 20.priekšlikums skar 4.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 21.priekšlikums faktiski ir iestrādāts iepriekš pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 22.priekšlikums ir noraidīts, skarot iepriekš pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 23.priekšlikums skar 4.panta otro un trešo daļu. Tas ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 24.priekšlikums ir noraidīts, jo ir pieņemta iepriekš minētā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 25.priekšlikums skar 4.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 26.priekšlikums faktiski ir iestrādāts iepriekš pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 27.priekšlikums par 5.panta otro daļu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 28. un 29.priekšlikums skar 5.pantu, un ar precizējumiem tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 30., 31. un 32.priekšlikums skar 6.panta pirmo daļu. Pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijā kā 32.priekšlikums. Divi iepriekšējie ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Tas tiek pieņemts.

J.Dobelis. 33.priekšlikums ir par 6.panta otro daļu. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 34. un 35.priekšlikums skar 7.panta pirmo daļu. Šī redakcija ir iestrādāta 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 36. un 37.priekšlikums skar 7.panta otro daļu. Iestrādāts 37.priekšlikumā kā komisijas priekšlikums, iekļaujot arī 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 38., 39. un 40.priekšlikums skar 7.panta trešo daļu. Divi pirmie ir iestrādāti 40.priekšlikumā, kas pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 41., 42. un 43.priekšlikums skar 7.panta ceturtās daļas tekstu. 43.priekšlikumā ir pilns šis teksts, bet 41. un 42.priekšlikums kā ierosinājumi ir ietverti šajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7.panta ceturto daļu. Pieņemts.

J.Dobelis. 44.priekšlikums faktiski arī ir ietverts komisijas pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 45.priekšlikums izsaka 7.panta piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, mēs 44. un 45.priekšlikumu izskatījām, un deputāti piekrita 45. panta - tātad atbildīgās komisijas redakcijai. Nākamais ir 46.priekšlikums.

J.Dobelis. Es atvainojos! 44.priekšlikums attiecas uz ceturto daļu, bet 45.priekšlikums ir piektā daļa, kas pieņemta mūsu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 46.priekšlikums ir 7.panta sestās daļas jaunā redakcija. Tā ir atbalstīta un ietverta panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 47.priekšlikums ir 7.panta redakcija, kas ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Dobelis. 48.priekšlikums ir par 9.panta papildināšanu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 49.priekšlikumā ir 10.panta otrās daļas redakcija, ko komisija precizējot ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 50., 51. un 52.priekšlikums attiecas uz 11.pantu. 50.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Dobelis. 51. un 52.priekšlikums ir precizējoši priekšlikumi, kas iestrādāti 11.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 53. un 54.priekšlikums skar 12.panta otro daļu, no tiem 53. ir atbalstīts, bet 54.priekšlikums - noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12.panta otrās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

J.Dobelis. 55.priekšlikums skar 13.panta otrās daļas redakciju. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 56.priekšlikums. 14.panta...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Dobeļa kungs, mēs vienkārši virzāmies uz priekšu diezgan lielā tempā, bet Kaksīša kungs bija pieteicies debatēs.

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Es gribu runāt par 55.priekšlikumu. Kā jūs redzat, Juridiskā komisija ir iesniegusi savu redakciju, un šī redakcija, ko mēs liekam, ir sekojoša: “Personai, kas atzīta par nepieskaitāmu, tiesa piemēro šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus”. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi, un tās redakcijā ir sacīts: “var piemērot”. Šeit ir runa par cilvēkiem, kuri noziegumus, to skaitā arī pietiekami smagus noziegumus, pat ļoti smagus noziegumus, ir izdarījuši vai nu brīdī, kad atradušies kaut kādā psihiskā saslimšanas stāvoklī, vai arī pēc tam par tādiem kļuvuši. Taču šīs personas pēc ilgāka vai mazāk ilga laika atkal atgriezīsies sabiedrībā, mūsu vidū, tāpēc komisijai un arī man nav pieņemama šāda redakcija, ka Krimināllikums neparedz šādu obligātu piespiedu līdzekļu piemērošanu, bet paredz tikai normu, ka “var piemērot”. Tātad var arī nepiemērot.

Man liekas, ka garīgi nelīdzsvarotu, psihiski slimu cilvēku problēma, tajā skaitā to, kuri izdara prettiesiskus nodarījumus, ir pietiekoši liela. Mēs bieži vien par to dzirdam, arī traģiskajā pagājušā gada rudenī notikušajā gadījumā, kad nošāva vairākus cilvēkus. Mēs tagad dzirdam, ka šim cilvēkam ir bijušas kaut kādas problēmas ar psihi. Viņš ir varbūt jau pat atradies zināmā mediķu kontrolē, taču faktiski tādi netiek saukti pie kriminālatbildības. Es pret to arī neiebilstu, ka viņi nav saucami pie kriminālatbildības sakarā ar to, ka ir psihiski slimi, ka ir ar psihiskām novirzēm, taču es iestājos par to, ka viņiem noteikti ir nepieciešams piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus, tāpēc nevar iestrādāt Krimināllikumā normu, ka tikai “var piemērot”.

Līdz ar to es iebilstu pret atbildīgās komisijas redakciju un aicinu deputātus atbalstīt Juridiskās komisijas redakciju, ka šādām personām ir jāpiemēro medicīniska rakstura piespiedlīdzekļi. Cik ilgi un kādi - to lems tiesa. To noteiks tiesas psihiatriskās ekspertīzes slēdzienā, kāda šī novērošana ir nepieciešama, bet tas, ka cilvēks, kurš izdarījis prettiesisku nodarījumu šādā stāvoklī, var arī vispār palikt bez ievērības, tas man nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Jūlijam Druvam - LZS, KDS frakcijas deputātam. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaksīša kungs jau mazliet paskaidroja, par ko šeit ir runa. Jautājums ir tāds: vai likumam ir jāparedz absolūtās normas, kas ir ietvertas Juridiskās komisijas piedāvātajā grozījumā vai arī mēs varam dot iespēju gan medicīnas cilvēkiem, gan arī mūsu tiesai lemt par to, vai sodīšanai būtu jāpiemēro viens vai otrs soda mērs. Es domāju, ka mēs pamazām virzāmies uz tādu viedokli, ka likumā viss nav paredzēts, bet tiesa tiešām ir spējīga lemt un var izskatīt ekspertu piedāvātos slēdzienus. Un tad patiešām likums nevar noteikt visu, kas saistās ar kriminālnodarījumu. Manuprāt, būtu jāatbalsta atbildīgās komisijas redakcija. Mēs to nekādā ziņā nepieņēmām vienpersonīgi, mēs pieaicinājām arī visus labākos ekspertus, kādi mums šodien Latvijā ir, un tas bija viņu piedāvātais redakcionālais grozījums, tāpēc es lūgtu šoreiz atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es gan mazliet brīnos par šo ekspertu kvalitāti, kuri ir atbalstījuši atbildīgās komisijas viedokli šajā jautājumā. Ja persona tiešām ir nepieskaitāma, tad tur nekādu šaubu nevar būt. Tad tā ir nepieskaitāma! Paskatieties, cienītais Druvas kungs, 56.pantu! Tur ir runāts par daļējo nepieskaitāmību, kur varētu lietot šo vārdu “var”. Pareizāk būtu lietot vārdu “atļauts”, tad varētu piemērot daļēji.

Tā kā runa ir par to, ka cilvēks reiz ir nepieskaitāms, tad viņš arī ir nepieskaitāms, un, ja viņu atzīst par nepieskaitāmu, tad viņš vairs neatbild ne par vienu savu rīcību. Arī tādā gadījumā, ja viņam uznāk “gaišie” brīži, viņš, apzinādamies to, ka viņš ir pilnīgi bezatbildīgs, var darīt, ko grib, un viņš to arī izdarīs. Tā ka te nevajadzētu tiešām jokot ar sabiedrības bailēm un ar sabiedrības, tā teikt, drošumu. Es lūdzu ņemt vērā Juridiskās komisijas atzinumu, jo Juridiskajā komisijā tomēr ir visvairāk juristu Saeimā nekā jebkurā citā komisijā, un šo juristu trūkums acīmredzot ir radījis arī dezinformāciju atbildīgajā komisijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskā partija Saimnieks. Otro reizi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Nepieciešamību runāt otrreiz man radīja Druvas kunga komentārs. Man ir grūti, Druvas kungs, jums atbildēt uz to, ko jūs teicāt par šiem nodarījumiem. Runa nav par nodarījumiem. Runa ir par to, ka, ja šodien tiesu sistēmā un lēmumu pieņemšanā viss būtu tik ideālā kārtībā, tad es varētu varbūt jums arī piekrist, bet šodien, nupat pēdējās dienās, kad mēs dzirdam ļoti neizprotamus lēmumus par daudziem cilvēkiem... Taču mēs tomēr sakām, ka likumā to nerakstīsim, bet lai tiesa pati lemj, kā darīt. Kur šim optimismam ir pamats?

Un nav jau runa par to, ka komisija prasa savā priekšlikumā sodīt. Runa ir par to, ka būtu jāpiemēro medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis. Un tas nebūt nenozīmē, ka vainīgajam jāatrodas izolētā vietā. Tas nozīmē, ka viņš var atrasties arī savās mājās, bet viņam periodiski piespiedu kārtā ir jāierodas pie šā psihiatra.

Otrkārt, es tiesas praksē zinu pietiekami daudz gadījumu, kad pēc tam ir atklājies, ka šis cilvēks nemaz tik psihiski slims nav bijis. Vēl šodien - vairāk nekā desmit gadus ir neatklāta divu cilvēku slepkavība, tajā skaitā ārsta slepkavība uz Dubultu perona, kuru izdarīja persona vārdā Kosteņeckis, kas pēc tam tika atzīta par nepieskaitāmu. Un tikai pēc tam, kad viņš izdarīja nākošo noziegumu, mēs konstatējām, ka viņš ir simulants.

Ekspertīze pēc tam šajā novērošanā iesaista arī citus speciālistus, un tā ir pietiekami nopietna lieta. Tāpēc man liekas, ka mums ir jābūt sevišķi uzmanīgiem tajos gadījumos, kad runa ir par šiem psihiski nelīdzsvarotajiem cilvēkiem. Viņu tālākā rīcība nekad nav prognozējama, un tādēļ ir jādara viss, lai viņi nonāktu pietiekamā medicīniskajā aprūpē, specifiskā medicīniskajā aprūpē, piespiedu aprūpē. Mēs nevaram to atstāt amatpersonu, tā sakot, izlemšanai - piemērot vai nepiemērot. Kur tad būs tas kritērijs - piemērot vai nepiemērot? Es neredzu šo kritēriju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcijas deputāts. Otro reizi.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kad mēs beidzot sāksim skatīties gan uz mūsu tiesām, gan mūsu dakteriem tā, ka viņi kaut ko zina. Es klausos... Un, ja mēs tiešām gribam iet šo ceļu un celt gan mūsu tiesas sistēmas ekspertīzi, gan mūsu dakteru zināšanas, tad tomēr, manuprāt, ir jāskatās, ko šie cilvēki ar visu savu izglītību spēj mums šajā jautājumā pateikt. Mēs nevaram vairs atgriezties atpakaļ pie tā punkta, kur likums absolūtās normās paredz visu. Mēs vienkārši to vairs nevaram izdarīt! Ja mēs neticam mūsu tiesu sistēmai un ja mēs neticam mūsu dakteriem, tad vajadzētu pateikt, ka mums nav vajadzīga tiesu sistēma un ka mums nav vajadzīgi dakteri, jo viņi tiešām nespēj noteikt to, ko paredz viņu izglītība. Es laikam nesaprotu, kad mēs sāksim skatīties... Un, ja mums vajadzētu uzlabot šo ekspertīzi, tad, lūdzu, darīsim tā: labāk izglītosim viņus, maksāsim viņiem vairāk, darīsim visu, kas ir vajadzīgs, lai mēs tiktu tur, kur mēs gribam nokļūt, bet mēs nevaram visu pateikt likumā. Un, ja nav pateikts likumā, tad cilvēks nav vainīgs. Sāksim reiz skatīties tā, ka tiesnesis var piemērot savas zināšanas, ņemt vērā to, ko ir dakteri teikuši, un lemt pēc būtības. Es domāju, ka būtu laiks, jo mēs sākam virzīties uz citu pusi, tas ir, uz Rietumiem, kur patiešām var skatīties... kur tiesas var lemt pēc būtības, un tādēļ es lūgtu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tomēr ir lietas, kuras jānosaka likumā, un ir lietas, kuras mēs varam atļaut tiesai zināmās robežās skatīties pēc apstākļiem, tāpēc šajā gadījumā atstāt šo jautājumu tikai tiesnešu izlemšanai vien, ja, piemēram, noķer slepkavnieku, kas tās divas sirdis te izrāva... Neapšaubāmi, te iedos slēdzienu, ka viņš ir garā slims. Un tagad mēs to atstājam viena tiesneša izlemšanai, vai šim noziedzniekam piemērot kādus līdzekļus vai ne. Un, ja viņš nepiemēros, tad mēs nevarēsim teikt, ka tienesis ir pārkāpis likumu. Viņš nebūs pārkāpis, ja viņš palaidīs otrā dienā šo noziedznieku vaļā, lai viņš staigā, jo viņš tiešām ir slims. Un tad nevarēs teikt, ka tiesnesis ir pārkāpis likumu, jo likums viņam pilnīgi atļauj, nenosaka viņam nekādas robežas.

Tiesnešiem ir jābūt cilvēkiem, kuri var izlemt, bet tiesnešu brīvajam uzskatam valstī ir jānosaka arī zināmas robežas. Un es domāju, ka šeit, kur mums tagad ir sadalīti noziegumi divās grupās, mums vismaz par šiem noziegumiem ir jānosaka, ka šādiem cilvēkiem ir jāpaliek ārsta uzraudzībā. Vēlāk, lūk, var lemt, kādus piespiedu līdzekļus piemērot, - vai viņam ir jābūt sevišķi bīstamo pacientu slimnīcā vai viņš var ārstēties vienkāršā slimnīcā, vai var atrasties vispār ambulatoriskā novērošanā un cik ilgi viņam tur ir jābūt... Lūk, tur ir jābūt tiesnešu brīvam uzskatam, jo katrā gadījumā ir citādāk, bet atstāt absolūti visu tiesnešu izlemšanai... Es domāju, ka tādu brīvību gan mēs šobrīd nevaram atļaut. Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Juris Dobelis komisijas vārdā vēlas ko teikt?

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Vispirms es lūdzu uzmanīgi klausīties, jo deputāts Mauliņš parādīja, ka viņš nav klausījies, ko mēs šodien runājam. Mēs jau ievadā kopā ar Druvas kungu pateicām to, ka pie šā likuma ir strādājuši faktiski visu jurisprudences novirzienu pārstāvji, tāpēc arguments, ka, lūk, Juridiskajā komisijā esot vairāk juristu nekā Aizsardzības un iekšlietu komisijā, vienkārši nav nopietns.

Otrs. Šeit ir jāizvēlas, vai mēs esam gatavi nopietnām izmaiņām savā tiesu sistēmā, vai mūsu pieeja ir sholastiska, vai mēs ieliekam jau visu uzreiz rāmjos, kā to piedāvā Juridiskā komisija, - obligātā kārtā. Un Bišera kunga izteikumi jau pierādīja šī ierosinājuma nepilnību, jo Bišera kungs sāka runāt par to, ka tiesa varēs lemt, kādā veidā un kur ārstēt šo nepieskaitāmo. Tātad viņš tiesai jau uzliek medicīniska rakstura funkcijas. Tas tikai liecina vien to, cik nenopietna ir šāda pieeja. Lūk, tāpēc mums šeit ir dota izvēle, vai mēs strādāsim pēc vecā parauga vai tomēr mēģināsim attīstīt savu tiesu sistēmu, un tāpēc komisija pamatoti noraidīja šo priekšlikumu. Arī es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu izteikt 13. panta otro daļu šādā redakcijā. Tas ir dokumentā priekšlikums ar numuru 55. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, balso 45 deputāti...

Lūdzu atkārtot zvanu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu deputātus vēlreiz piedalīties balsošanā par priekšlikumu nr. 55. Lūdzu rezultātu! Balso 42 deputāti. (Starpsauciens: “5 minūtes pārtraukums”.)

Pārtraukums līdz pulksten 9.40. Septiņas minūtes ir pietiekami.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Ir pulksten 9.40. Aicinu deputātus uz sēžu zāli, lai piedalītos likumprojekta izskatīšanā! Lūdzu, veiksim reģistrēšanos kvoruma noteikšanai! Pārbaudīsim, vai pietiekams skaits deputātu piedalās sēdē.

Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties kvoruma noteikšanai! Atbilstoši mūsu tehnikai ir divas reizes jānospiež podziņa: vispirms - reģistrācijas podziņa, un pēc tam - vienalga, kāda, “par”, “pret” vai “atturas”. Lūdzu rezultātu! Sēdē piedalās 53 deputāti. Mēs varam turpināt, godātie deputāti!

Tātad mēs esam beiguši debates par 55. priekšlikumu - tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt 13. panta otro daļu šādā redakcijā. Tagad mums ir jāpieņem lēmums balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par 55. priekšlikumu! Godātie deputāti, balsošanas iekārtā ir kaut kas noticis, mums vajag balsošanas režīmu! Vienu brīdi... neuztraucieties, tūliņ tiks skaidrībā ar tehniku un mēs varēsim turpināt sēdi.

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 9, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 56. priekšlikums ir par redakcionālām izmaiņām 14. panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 57. priekšlikums faktiski laikam vairs nav balsojams, jo konceptuāli tas jau ir iebalsots, līdzīgs 55. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 58. priekšlikums skar likumprojekta papildināšanu. Šo priekšlikumu komisija pieņēma, to iestrādājot 15. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts.

J.Dobelis. 59. un 60. priekšlikums skar 15. panta jaunās pirmās un otrās daļas redakciju komisijas izpildījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, padomes pārstāvji, tautas pārstāvji! Šī nodaļa par pabeigtu un nepabeigtu noziegumu, manuprāt, ir pilnīgi neapmierinoša, un tas ir iemesls, kāpēc vajadzētu likumprojektu noraidīt. Es esmu bijis vairākās izmeklēšanas komisijās... atnāk ģenerālprokurors, viņš saka: “Jā, mēs jau redzējām, ka banka “Baltija” solīja maksāt 10% mēnesī un to pašu naudiņu aizdeva ofšoros uz 6% gadā, “caurums” taisās... Bet, redz, mēs nekā nevaram darīt, noziegums nav pabeigts.” Lasu šo daļu tālāk. Ja tagad kāds nāktu un gribētu kādu nošaut, nonāvēt, noziegums it kā nav pabeigts, ja viņš netrāpa. Šī daļa, draugi, neder. Šeit ir teikts tikai tas: ja noziegums ir pabeigts, tādā gadījumā varētu it kā sodīt.

Ja noziegums nav pabeigts, tādā gadījumā ir jāņem vērā, vai viņš taisījies izbeigt to noziegumu pats uz savu gribu jeb vai pret savu gribu nav spējis to noziegumu izdarīt. Taču nu iznāk, ka arī tad tas noziegums nav izdarīts. Šī daļa, atvainojiet, komisija, jums ir jāpārstrādā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Dobelis? Es saprotu, ka Valdmaņa kungs neprasīja balsojumu par 59. un 60. priekšlikumu. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 59. un 60. priekšlikumu un atbildīgās komisijas viedokli - atbalstīt? Tie tiek pieņemti.

Pirms mēs turpinām izskatīt priekšlikumus un likumprojektu, ir jāizskata Saeimas Prezidijā iesniegtais desmit deputātu priekšlikums: “Ierosinām 11. maija ārkārtas sēdē samazināt debašu laiku līdz 5 minūtēm pirmo reizi un līdz 2 minūtēm - otro reizi.” Desmit deputāti ir parakstījuši.

Vai kāds deputāts vēlas runāt “par” vai “pret”? Vēlas runāt Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu noteikti atbalstīt šo iniciatīvu, jo citādi es jūtos dziļi satriekts. Tā kā mēs atrodamies Latvijas Republikas Saeimā, nevis Ēģiptē - pārējie kolēģi tur apgūst papildu zināšanas -, es aicinātu pēc iespējas īsāk runāt, ātrāk beigt skatīt šo projektu, lai, tā kā ārā ir labs laiks, mēs arī varētu tuvināties Ēģiptes situācijai.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis vēlas runāt. Valdmaņa kungs, jūs runāsiet “pret”? Labi. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, kolēģi! Kriminalitāte Latvijā ir viena ļoti svarīga lieta. Mani neapmierina tas, kā mēs pie tā jautājuma ķeramies klāt. Es domāju, ka varbūt varētu... es gan it kā runāju “pret”, tātad es teikšu, ka nevarētu ierobežot laiku. Es domāju, ka nav pieņemams tas, ka mēs šeit vienkārši tikai balsojam un ejam uz priekšu.

Teiksim, es atnācu un pateicu, ka man ir principiāls iebildums pret to, ka, ja notiek noziegums un tas nav pabeigts, tad nevar it kā neko darīt... Un atnāk komisijas priekšsēdētājs jeb runasvīrs un saka: iesim vienkārši tālāk! Vai tā ir vai nav? Vai tad komisija nevar mums atbildēt? Varbūt es nelasu to pantu pareizi. Bet, ja ir noziegums, kurš nav pabeigts un kuru nevar apturēt nozieguma gaitā, tad mūsu Krimināllikums ļoti neder. Es domāju, ka mums tur vajadzētu būt skaidrībai. Nav nekāds liels grēks nosūtīt likumprojektu atpakaļ, lai divus vai trīs pantus salabo, bet ir liels grēks pieņemt, teiksim, šo daļu tādu, kāda tā ir patlaban. Jo iznāk tā: ja es neesmu veicis to noziegumu līdz galam, es tai policijai pasaku - atvainojiet, es domāju nošaut 12 cilvēkus, bet tikai 9 nošāvu... Tā lieta tā neiet, draugi! Es gribētu, lai būtu atbildes. Mēs šeit debatējam. Mums ir jābūt skaidrībā. Mums ir visiem šeit jāsaprot, vai tā ir vai nav: ja ir iesākts noziegums, kas nav pabeigts, vai tad tas nav noziegums? Ja tas ir tā, tad šis likumprojekts neder. Es domāju, ka mēs visi to saprotam. Bet, ja komisija nevar uz to atbildēt, tad es nezinu... tad mēs vienkārši balsosim un skriesim tālāk. Mēs jau visvisādus Ginesa rekordus esam uzstādījuši, mēs tikai pieņemam lēmumus... Šeit nav debašu. Šeit ir kaut kāds Sadarbības padomes diktāts, un mēs tikai spiežam podziņas, un neviens nedomā, vai ir šinī likumā tas “caurums”, ko es saredzu, vai nav. Es gribētu, lai komisija uz to atbild. Es gribētu, lai mēs runātu tik ilgi, kamēr mēs sapratīsim, kas mums ir jādara, lai mums būtu labs likums. Kriminalitāte Latvijā ir viena no lielākajām problēmām, un tā sākas tepat - Saeimā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu noteikt šodienas sēdē debašu laiku: pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti, balsojumā piedalās 48 deputāti. Es tomēr aicinu jūs piedalīties balsojumā, izteikt savu viedokli.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsojumu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 8. Priekšlikums tiek pieņemts.

Lūdzu, turpināsim! 61.priekšlikums.

J.Dobelis. 15.panta trešās daļas jauns redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 62.priekšlikums - izslēgt 15.panta ceturto daļu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Man ir grūti runāt. Ziņotājs jau nu varēja papūlēties dot arī motivāciju. Jo vairāk tādēļ, ka es redzu, ka labajā pusē, ailē, kur ir sestā daļa, ir identisks teksts. Man gribētos zināt, kas tad šeit ir noticis - vai ir noraidīts mans priekšlikums vai kā citādi...

Iepriekšējā gadījumā Dobeļa kungs ļoti neprecīzi traktēja jautājumu, bet šeit viņš nekomentēja nemaz. Taču, ja nu reiz es esmu sācis runāt, tad jautājums ir par to, ka tas ir jāskata kontekstā. Mans priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 7.pantu, kur ir runa par to, kas tad ir kriminālpārkāpums.

Pirmskara Latvijas Sodu likumā šis jautājums tika risināts, manuprāt, daudz pareizāk, jo tad sevišķās daļas pantiem bija pierakstīts, ka, lūk, par šo noziegumu, arī par mēģinājumu, soda. Bet par šo noziegumu, ja tā nav noteikts... par mēģinājumu nesoda. Un tad nebūtu šīs problēmas, par kuru runāja Valdmaņa kungs. Vienā vai otrā gadījumā... Tad, ja sevišķās daļas dispozīcijā ir norādīts, par ko soda... par mēģinājumu nesoda...

Šeit ir runa par kriminālpārkāpumu. Manā priekšlikumā vispār nav runas par noziegumu. Te ir runa tikai par kriminālpārkāpumu, tas ir, par nodarījumu, par kuru draud brīvības atņemšana, kas ir ne ilgāka par diviem gadiem, vai sods vispār bez brīvības atņemšanas. Es ierosinu, ka šīs personas nav saucamas pie kriminālatbildības. Es gribētu dzirdēt, ko tad nozīmē panta sestajā daļā teiktais: “Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.” Tā ir ierakstīts atbildīgās komisijas atzinumā. Jo vairāk tādēļ, ka pie mana priekšlikuma ir rakstīts - “Noraidīt”.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim - pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Iepriekšējie komentāri bija par gatavošanos, bet šeit ir tagad runa par mēģināšanu. Pilnīgi nepieņemams, manuprāt, ir tas, ka, ja cilvēks mēģina izdarīt kriminālpārkāpumu, viņš nevarētu tikt par to saukts pie kriminālatbildības. Bez mēģināšanas neviena krimināllieta nevarētu notikt. Taču vislabāk būtu, ja mēs to apturētu mēģināšanas laikā, nevis pēc tam. Tad, kad tā nauda jau ir aizbraukusi kaut kur uz Nauru salu, ir baigi grūti tur kaut ko izdarīt. Kad aiziet Grūtups pie ģenerālprokurora un pasaka: “Es varētu no tautas dabūt lielu čupu naudas, ja mēs nokārtotu šito rēķinu!”, - viņu vajadzētu tūlīt par mēģināšanu likt cietumā. Bet nē! Tā viņš aiziet prom, un tā naudiņa pazūd. Un mēģināšanas laikā viņu apturēt nevarēja! Nu tā nauda ir nozudusi. Nu ko tagad? Tā tas ir gandrīz visur. Šis pants neder. Un par Kaksīša kungu es šad tad domāju, ka viņš ir spēcīgs advokāts, par viņa morāli jau es nerunāšu. Bet šis priekšlikums, lai izslēgtu to pantu... es nezinu, kā īsti to izprast. Es gribētu, lai mums paskaidro, ko mēs darām. Mēs nevaram balsot par to, ka cilvēks, ja viņš mēģina izdarīt kriminālpārkāpumu, nav apturams un sodāms par to. Tas, manuprāt, būtu pilnīgs absurds. Šeit es arī teikšu tā, kā Kaksīša kungs teica: ir grūti saprast, par ko tad mēs tagad balsosim. Es gribētu, lai komisija mums paskaidro, kādi vārdi tur paliks, ja mēs balsosim. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Dobelis.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums nav balsojams, jo tas tiešām atbilst sestajai daļai. Līdz ar to tas vienkārši nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti šim skaidrojumam piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 63.priekšlikums ir par 16.panta pirmo daļu. Pieņemts Juridiskās komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā. Mums katram ir daudz kas cits ko darīt. Taču viena lieta, ko mēs nedrīkstam darīt, ir ļaut tādam svarīgam likumam kā Krimināllikumam izveidoties tādam... ka mēs pat nezinām, ko mēs darām. Ja Dobeļa kungs nav spējīgs šodien atbildēt uz jautājumu, tad lai viņš atkāpjas. Vai arī lai cits nāk kā referents! Ļoti vienkāršs jautājums tika uzdots jums, Dobeļa kungs, - vai mēģinājums izdarīt kriminālnoziegumu, ja to personu noķer tanī mēģinājumā, ir sodāms? Vai tas ir sodāms vai nav? Un mēs vienkārši nolēmām, ka mēs nebalsosim. Kas tad paliks? Likums nu būs pieņemts trešajā lasījumā, bet mēs nezinām, vai mēs tagad esam palikuši pie tā, ka es, teiksim, varu gatavoties jūs visus nošaut, bet, ja man tas neizdodas, tad mani neviens nevar sodīt. Jā? Vai tā mēs to lietu atstājam? Tad mēs visi taisīsim apvērsumus: ja mums izdosies, tad mēs būsim valdošās personas, bet ja tie mums neizdosies, tad mūs nevarēs sodīt, jo mēs tikai mēģinājām. Tas ir pilnīgi absurdi, Dobeļa kungs! Lūdzu, atbildiet uz šo jautājumu debatēs, lai mēs skaidri saprastu, kas notiek, vai pasakiet, ka jūs neesat sagatavojies! Un lai tad, lūdzu, nāk cits, kas ir sagatavojies. Citādi tā ir vienkārši cūcība. Ko tad mēs šeit darām? Mēs tagad vienkārši palaidīsim garām to, ka cilvēks var mēģināt darīt krimināllietas. Cik daudz viņš var mēģināt? Lai mēģina un mēģina, kamēr viņam izdodas? Tas taču neiet, draugi!

Es aicinu Saeimu vienkārši atturēties no balsošanas, kamēr Juridiskā komisija nāk pie prāta. Ja viņa mums nevar paskaidrot, ko mēs darām... Vai tad, ja es, teiksim, mēģinu izzagt naudu no Latvijas, tā ir krimināllieta vai nav? Ja es tikai mēģinu? Es nezinu. (Nesaprotami starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, diskusija ar zāli nav atļauta.

G.Valdmanis. Debates ir. Debates ir tādēļ, lai mēs dabūtu skaidrību par to, kas šeit notiek, un arī tādēļ, lai pateiktu, ka skaidrības nebūs. Es nevaru pateikt, ko tas balsojums nozīmē, tāpēc vienkārši iesim tālāk un nebalsosim! Būs trešais lasījums pabeigts, būs pieņemts likumprojekts, mēs visi aiziesim mājās, bet nezināsim, vai drīkst mēģināt darīt krimināllietu vai nedrīkst.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs esat beidzis savu uzrunu.

Uldis Veldre - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis. Man Kaksīša kungs paskaidroja, ka es esot nepareizi uzbrucis Juridiskajai komisijai. Tā šinī gadījumā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par neatļautu ierašanos tribīnē.

U.Veldre (frakcija “Lavijai”).

Godātie kolēģi! Man kā deputātam arī nav skaidrs, par ko balsot, jo otrajā lasījumā ir teikts: “Nav saucama pie kriminālatbildības persona par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu.” Kaksītis ierosina to izslēgt, bet Aizsardzības un iekšlietu komisija deklarē to pašu, kas bija otrajā lasījumā, tikai ir samainīta vārdu kārtība: “Par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības.”

Sēdes vadītājs. Veldres kungs, es ļoti atvainojos, bet mēs 62.priekšlikumu jau izskatījām. Mēs tagad skatām 63.priekšlikumu, un deputāts Valdmanis jau izteica savas domas par šo priekšlikumu. Par to iepriekšējo priekšlikumu deputāti neprasīja balsojumu, līdz ar to tas tika pieņemts. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Prasīja balsojumu!”)

U.Veldre. Prasīja balsojumu, un es gribu izstāstīt... pateikt, Amerika kungs, ka acīmredzot ir jāsagatavo likums, jo šodien ir 892 labojumi, un es varu secināt tikai to, ka šis - 62.labojums ir galīgi nesagatavots. Kādēļ tad mēs, kā saka, gadiem esam strādājuši? Tagad ir jāpieņem lēmums, bet tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. Iznāk tā, ka nevar saukt pie atbildības, ja izdara kriminālpārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Godātais sēdes vadītāj! Jūs Dobeļa kungs vienkārši maldināja, ka tas 62.jautājums nav balsojams. Tas ir balsojams, un cilvēki prasīja balsojumu. Es atvainojos, bet tas ir tīri procedūras jautājums. Tas vienkārši ir jānobalso, nevis nav balsojams. Es atkārtoju vēlreiz, ka Dobeļa kungs jūs maldināja. Tas ir balsojams!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es esmu spiests noraidīt šīs pretenzijas, jo es jau piekritu Dobeļa kunga viedoklim par to, vai šis jautājums ir balsojams. Zālē bija pietiekoši liels troksnis... Es atkārtoju vēlreiz, ka es deputātus aicināju, prasīju, kurš prasa balsojumu. Es nevaru dzirdēt jūs no zāles, kad lielā troksnī kāds kliedz kādu savu viedokli, jo, ja jums ir šāds viedoklis, tad nāciet tribīnē un pasakiet to. Zālē ir pietiekoši liels troksnis, lai nevarētu nofiksēt, no kurienes un kādi bļāvieni nāk.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši 62., bet pašreiz skatām 63.priekšlikumu. Tātad deputāts Valdmanis uzstājās debatēs par šo priekšlikumu. Vai jūs prasāt balsojumu par to?

G.Valdmanis (no zāles). Es prasu paskaidrojumu, par ko mums jābalso.

Sēdes vadītājs. Debatēs otro reizi ir pieteicies Uldis Veldre.

 

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Ļoti godātais sēdes vadītāj! Lūdzu, nedezinformējiet mūs un arī radioklausītājus! Zālē nekāda trokšņa nebija, un arī es lūdzu paskaidrot šo punktu, par ko un kā jābalso. Necentieties aizbāzt mums, deputātiem, mutes!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Juris Dobelis.

Es palieku pie sava, ka es aicināju deputātus paust savu prasību attiecībā uz balsojumu par 62.priekšlikumu. Šādas prasības nebija, un arī iesniedzējs to neprasīja. Vai deputāts Kaksītis izvirzīja prasību balsot viņa priekšlikumu? Deputāts Kaksītis neuzstāja par viņa priekšlikuma balsošanu.

Deputāts Juris Kaksītis - Demokrātiskā partija Saimnieks. Lūdzu!

J. Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Sakarā ar sestās daļas redakciju es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, turpināsim! Mēs skatām 63.priekšlikumu, par kuru jau uzstājās deputāts Valdmanis. Vairāk deputāti debatēs uzstāties par šo priekšlikumu nevēlas. Vai deputāts Valdmanis prasa balsojumu? Es gribu skaidru atbildi. (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Es gribu paskaidrojumu”.)

Valdmaņa kungs, vai jūs vēlaties balsojumu? Jā vai nē? (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, deputāts Valdmanis lūdz balsojumu par 63. - Juridiskās komisi+jas priekšlikumu: “Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā...” Komisijas viedoklis ir - atbalstīt. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim! 64.priekšlikums.

J.Dobelis. Paldies Valdmaņa kungam par jaukajiem vārdiem. Man bija ļoti patīkami tos dzirdēt.

64.priekšlikums skar 16.panta otrās daļas redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Dobelis. 65.priekšlikums skar redakcionālu labojumu 17.pantā, bet komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, jau skatot 32.priekšlikumu, kur šis jautājums jau ir izlemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

J.Dobelis. 66.priekšlikums ir par 18.panta nosaukumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. 67.priekšlikums arī skar to pašu 18.panta nosaukumu. Tātad deputātiem iebildumu pret 66. un 67. priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 68.priekšlikums. Tā ir 19.panta redakcija, kuru komisija precizējot ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 69.priekšlikums skar 20.panta pirmo daļu. Redakcionāla piezīme, kuru komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 70.priekšlikums skar 20.panta pirmās daļas redakciju, kuru komisija ar nelieliem redakcionāliem grozījumiem ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. 71. un 72.priekšlikums skar 20.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 73.priekšlikums ir noraidīts tajā pašā sakarībā, kā runājot par 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 74.priekšlikumā ir 20.panta sestās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 75.priekšlikums skar 20.panta septītās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 76.priekšlikums skar 20.panta astotās daļas pirmā teikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 77.priekšlikumā runāts par 20.panta visas astotās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20.panta astotās daļas redakcijai, kuru piedāvājusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Dobelis. 78.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums par 21.panta pirmās daļas redakciju. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka atbildīgā komisija ir pieļāvusi kļūdu. Šis priekšlikums ir jāskata kontekstā ar 7.pantu. 7.pants nosaka noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju. Noziedzīgie nodarījumi sastāv no divām grupām: kriminālpārkāpumi un noziegumi. Noraidīdama 78.priekšlikumu, atbildīgā komisija saka, ka ikviena nozieguma organizēšanas gadījumā... ja atbildīgā komisija nosaka, ka neiestājas atbildība par kriminālpārkāpumu organizētā grupā, tad var piekrist, bet 7.pantā, nosakot, kāda ir noziedzīgo nodarījumu klasifikācija... Es jau teicu, ka tie sastāv no divām grupām, un līdz ar to es domāju, ka nav pamatoti noraidīts Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Otrajā lasījumā mēs diezgan vienprātīgi pieņēmām to pašu redakciju. Toreiz nebija nekādu debašu. Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdu “noziegums” ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. 78.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balsošanā piedalās 48 deputāti. Godātie deputāti, atkal nav kvoruma! Lūdzu atkartot zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Priekšlikums nr. 78. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 8, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 79.priekšlikumu faktiski mēs jau līdzīgā veidā esam noraidījuši. Tie visi skar 32. priekšlikumu.

Tas pats attiecas arī uz 80.priekšlikumu. Tas vairs nav balsojams. 81.priekšlikums ir par 21.panta otrās daļas tekstu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tātad mēs skatām 79. un 80.priekšlikumu. Juridiskā komisija tos ir noraidījusi. Un arī atbildīgās komisijas ziņotājs uzskata, ka šie priekšlikumi nav balsojami. Deputātiem nav iebildumu pret to. Tas tiek pieņemts.

81.priekšlikums ir atbalstīts. Tur iebildumu nav. Tātad deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Turpināsim!

J.Dobelis. 82. priekšlikumā ir 22.panta pirmās daļas redakcionāls labojums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti par to vēlas runāt. Tātad vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpi un tauta! Gatavoties un mēģināt taisīt noziegumu - tas nav sodāmi! Tad man ir grūti saprast, kāpēc tad ir līdzdalība. Mēs visi esam līdzdalībnieki tam - daži balso “pret”, daži balso “par” -, ka latviešu tauta tiek apzagta. Darbība un ne-darbība. Vai tad nevajadzētu šo Krimināllikumu atvērt pilnīgi vaļā? Varētu pateikt, ka pašai līdzdalībai nevajadzētu būt sodāmai. Tad mēs būtu pateikuši latviešu tautai patiesību, jo, kā jūs zināt, lielie blēži un tie blēži, kuri nāk no nomenklatūras rindām un no Sadarbības padomes rindām, netiek aizskarti. Ko mēs šeit tautu maldinām ar 230 un vēl pāris lappušu biezu likumu ar gudru spriedelēšanu?

Noziegums gandrīz ir neiespējams, jo, ja gatavojas, ja mēģina to izdarīt, tad tas nav noziegums. Tikai tad, ja tas ir sekmīgi veikts, tad tas ir noziegums. Tie, kuri visu laiku gatavojas tos noziegumus taisīt, teiksim, “Latvenergo” privatizēt un tā tālāk, viņi vēl nav vainīgi, jo viņi nav to izdarījuši. Viņi tikai ir gatavojušies vai mēģinājuši. Un tad, kad viņi to būs izdarījuši un būs to naudiņu aizsūtījuši tālāk par Nauru salām, tad mēs taisīsim izmeklēšanas komisijas un meklēsim. Izmeklēšanas komisijas tur meklē visādus līdzdalībniekus: jā, tas tur ir parakstījis to papīru, tas sagatavojis tos numurus, tas parakstījis to papīru, tas sūtījis to naudu tur, tas - tur... bet mums tajās 230 lapās ir pateikts, kad tad tas noziegums notika. Vai tad, kad tā nauda tika izņemta no konta, vai tad, kad tā nauda tika izdalīta kādam? Vai tad tas bija beidzamais dalījums? Un visi tie līdzdalībnieki - viņi neviens nav vainīgs. Ko tad mēs šeit tagad rakstām pantus par līdzdalībniekiem? Ko mēs tautu muļķojam?

Es šeit redzu veselu kaudzi līdzdalībnieku, bet viņi jau nav vainīgi. Viņi tikai mēģina, tikai gatavojas... Viņiem tas darbs vēl nav pabeigts, jo 3 miljoni vēl nav nonākuši pareizajā vietā. Varbūt tā naudiņa atnāks atpakaļ? Tas būs bijis tikai mēģinājums, un par to nevar sodīt.

Es patiešām iesaku darīt tāpat, kā teica Veldres kungs: “Nebalsosim vairs tālāk par šo likumprojektu! Norausim kvorumu, iesim un darīsim kaut ko tādu, ko ir vērts darīt!” Likumprojekts nav sagatavots! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Vai komisijas vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt? Nē.

Valdmaņa kungs, es atkal nesapratu no jūsu runas, vai jūs prasāt balsojumu par 82. priekšlikumu? Vai jūs nevarētu skaidri to formulēt? Jā vai nē? (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Es neprasu balsojumu, es prasu noraidīt šo likumprojektu!”) Mēs nevaram jūsu priekšlikumu pieņemt. Mēs paužam savu attieksmi pret 82.priekšlikumu. Vai deputāti prasa balsojumu? Deputāti balsojumu neprasa. Tiek pieņemts komisijas viedoklis. Turpināsim, lūdzu!

J.Dobelis. 83.priekšlikums. Redakcionālais labojums, kuru piedāvājusi Juridiskā komisija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komsijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 84.un 85.priekšlikums līdzīgā kārtā vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 86.priekšlikums skar 22.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 87.un 88.priekšlikums skar 22.panta otrās daļas redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 87.un 88.priekšlikuma atbalstam.

J.Dobelis. 89.priekšlikums skar 22.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 90.priekšlikums ir 23.panta pirmās daļas jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 91.priekšlikumā ir 23.panta trešās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 92.un 93.priekšlikums. Tie arī nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 94.priekšlikumā ir 23.panta piektās daļas papildinājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 95.priekšlikumā ir 25.panta pirmās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 96.priekšlikumā ir 25.panta otrās daļas beigu daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 97.priekšlikumā ir 27.panta beigu daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 98.priekšlikumā ir 28.panta nosaukuma redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 28.panta nosaukumu izteikt sekojošā redakcijā. Pieņemts.

J.Dobelis. 99., 100. un 101. priekšlikums skar 28.panta redakciju vai tā izslēgšanu. Komisija ir saglabājusi 28.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28.panta redakciju. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 102.priekšlikums skar 29.panta pirmās daļas redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 103.priekšlikums. Papildinājums ar otro teikumu 29.panta pirmajā daļā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 104.priekšlikums - 29.panta otrās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 105.priekšlikums - 29.panta divu daļu redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi 106.priekšlikums. Tas gan jau skar otrās, trešās un ceturtās daļas labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 107.priekšlikums skar 30.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskās komisijas un atbildīgās komisijas viedokli par 107.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 108.priekšlikums skar 30.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 109.priekšlikumā ir 30.panta ceturtās daļas redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Dobelis. 110.priekšlikums skar 31.panta pirmās daļas redakciju. Faktiski tas skar arī 111.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 110.un 111.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 112.priekšlikums ir par 31.panta ceturtās daļas ieviešanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 113.priekšlikumā ir 32.panta redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 113. un 114.priekšlikumu, kur atbildīgā komisija piedāvā atbilstošu redakciju, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 115.priekšlikums skar 33.panta pirmās daļas redakciju. Tā ir atbalstīta ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 116.priekšlikums paredz 33.panta otrās daļas izslēgšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 117.priekšlikums par 33.panta trešās daļas izslēgšanu daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 118.priekšlikumā ir 34.panta pirmās daļas redakcija. Tā ir atbalstīta ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 119.priekšlikums ir par 34.panta otrās daļas izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 120.priekšlikums - par 34.panta trešās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 121.priekšlikums - 35.panta pirmās daļas jauna redakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 121.un 122.priekšlikumu, kurā tiek piedāvāta 35.panta pirmās daļas redakcija? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 123.priekšlikums - par 36.panta pirmās daļas 1.punkta teksta maiņu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, saprotot, ka šī problēma tikai patlaban tā nopietni parādās sabiedrībā (acīmredzot arī šodien par to būs diskusijas). Bet komisijas motivāciju gan es šeit vienā teikumā varētu pateikt. Runa ir par to, ka tik strauja atteikšanās no nāvessoda piespriešanas šķita pāragra. Mūsu sabiedrība šādam procesam īsti vēl nav gatava. Ja ir runa par šādu procesu, tad jāteic, ka tas var iesākties, bet tam ir jābūt pakāpeniskam (it īpaši ņemot vērā to, ka līdz šim nedz Kriminālkodeksā, nedz arī Krimināllikumā ne pirmajā, ne otrajā lasījumā šādas atteikšanās nebija). Acīmredzot mēs esam uzsākuši šo procesu, un acīmredzot šodien pirmais solis tiks sperts pēc šīsdienas diskusijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais vēlas runāt Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es negribētu runāt par nāvessoda izslēgšanas morālajiem aspektiem, par kuriem es jau diezgan daudz esmu publiski izteicies. Pats esmu kļuvis par nāvessoda personīgu pretinieku kopš tā laika, kad nodarbojos ar tā saucamajiem apžēlošanas jautājumiem Augstākajā padomē un kad mūsu komisijai it kā bija jāizšķir, kurus no tiem, kam ir piespriests nāvessods, var apžēlot un kurus ne. Un tad mēs redzējām, ka gadā notiek simtiem briesmīgu noziegumu, no kuriem katrs ir briesmīgs, simtiem slepkavību, un ka gadā parasti tiek piespriesti tikai divi vai trīs nāvessodi. Tā ka piespriestie nāvessodi nebūt neatrisina atriebes motīvu, ja kādam tāds ir. Katra no šīm simts slepkavībām ir briesmīga, taču to, kāpēc vienas ir briesmīgākas, bet otras ir mazāk briesmīgas, neviens nevar pateikt. Kāpēc par vienu ir nāvessods, bet par otru nav nāvessods? Kur ir tā robeža? Diez vai cilvēka spēkos ir to pateikt. Es vēlreiz atkārtoju: es negribu runāt šeit par ētiskiem un varbūt arī reliģiskiem aspektiem, es gribu runāt par tīri pragmatiskiem aspektiem. Un gribu citēt Igaunijas ārlietu ministra Ilvesa teikto. Nesen, runājot par šo jautājumu, viņš izteicās šādi: “Vai tiešām mums, Igaunijai, tas ir racionāli un attaisnojami - nošaut divus trīs cilvēkus gadā un par to dabūt neatrisināmas problēmas un neatrisināmas pretrunas mūsu iestāšanās ceļā uz Eiropas Savienību?” Kā jūs zināt, pašlaik, tieši pēdējos gados, nostāja Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā ir tāda, ka nāvessoda atcelšana tiek uzskatīta par vienu no Eiropas jurisdikcijas un arī, es gribētu teikt, filozofiskās domas pamatprincipiem. Un šajā ziņā parādās tas igauņu racionālisms iepretim mūsu iracionālismam, par kuru mēs parasti dārgi maksājam. Jo vairākas reizes jau ir pierādījies praksē, ka mēs izdarām to pašu ko igauņi, piemēram, tagad Pilsonības likumā, taču to mēs izdarām gadu vēlāk, ar daudz lielākām sāpēm, ar daudz lielāku blamāžu Latvijai, ar daudz lielāku atpalikšanu. Eiropas Savienībā Igaunija tagad ir mums priekšā tikai tāpēc, ka dažas lietas, pie kurām mēs tikai tagad esam nonākuši, viņi izdomāja jau pirms gada. Vai arī šoreiz mums nebūtu jāieklausās šajos ļoti racionālajos un ļoti vienkāršajos Ilvesa vārdos?

Atkārtoju vēlreiz - ir divi trīs nāvessodi gadā, ne vairāk. Slepkavu ir simtiem, neviens nepiedāvā visus viņus nogalināt, tā ka tas neatrisina slepkavību problēmu. (No zāles deputāts A.Rubins: “Kāpēc ne?”) Nu, ja Rubina kungs uzskata, ka visi slepkavas automātiski ir jāsoda ar nāvessodu, tad tas ir cits jautājums. Es runāju par tagadējo tiesas praksi.

Tālāk. Praktiski jau divus gadus mēs fiziski nepiespriežam nāvessodu. Fiziski neizpildām nāvessodu jau divus gadus. Tātad mēs, no vienas puses, praktiski neizpildām nāvessodus. No otras puses, mēs neesam izpildījuši vienu no saistībām, ko mēs esam pieņēmuši, iestājoties Eiropas Padomē, proti, ratificēt Nāvessoda atcelšanas konvenciju. Tāpēc es aicinu deputātus padomāt no šī pragmatiskā viedokļa, lai atkal nav tā, ka pēc pusgada mēs izdarīsim to pašu, ko šodien izdara igauņi. Igauņi atcēla nāvessodu, bet noziedzības līmenis Igaunijā nav ne par kripatiņu labāks nekā Latvijā. Slepkavību līmenis tur ir pat lielāks nekā Latvijā, nav nemaz labāks kā Latvijā. Igauņi tomēr atcēla nāvessodu, igauņi ratificēja Nāvessoda atcelšanas konvenciju! Un ka tikai atkal nav tā, ka pēc pusgada, tikai ar daudz lielākiem zaudējumiem mums un blamāžu mums, mēs izdarīsim to pašu, kā vienmēr velkoties viņiem astē! Būsim prātīgi un mācīsimies no mūsu Ziemeļu kaimiņiem un, es domāju, pievienosimies viņiem! Un arī Kušneres kundzei, kura kliedza no vietas, - es ceru, ka viņa ir kristiete, - es domāju, tomēr derētu padomāt par šī jautājuma ētiskajiem aspektiem, kuriem es šobrīd nepieskāros, jo tūlīt būs pārtraukums. Es domāju, šeit būs ilgas debates, ne vienreiz vien atgriežoties pie šiem Kriminālkodeksa pantiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr gatavojas reģistrācijas rezultātu izdruka, informēju, ka šajā pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija sēde, kurā tiks lemts arī par šīsnedēļas kārtējās sēdes sasaukšanas laiku. Tātad pulksten 10.30 būs Saeimas Prezidija sēde.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Māris Grīnblats, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Andris Tomašūns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Dzintars Ābiķis, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Aleksandrs Bartaševičs, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Jānis Kazāks, Kārlis Čerāns, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11, bet, ņemot vērā to, ka debatēs ir pieteikušies pieci deputāti, ir absolūti skaidrs, ka zālē nav kvoruma, un tātad būs jāizsludina vai nu pārtraukums... Tātad, lūdzu, reģistrēsimies kvorumam, jo tik maz ir deputātu zālē... Tas ir par maz, lai mēs varētu turpināt... Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrāciju kvorumam! Godātie deputāti, lūdzu arī tos, kuri nupat ierodas zālē... Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam, lai mēs zinām, cik zālē ir deputātu. Lūdzu rezultātu! 46 deputāti.

Godātie deputāti! Tagad man pienāk signāli, ka kaut kas neesot kārtībā... Tātad lūdzu vēlreiz zvanu. Vēlreiz lūdzu reģistrāciju kvorumam! Godātie deputāti! Lūdzu, reģistrēsimies kvorumam vēl vienu reizi! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti.

Es izsludinu pārtraukumu līdz puksten 11.10.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vai būtu gatavi... nu jau ienāca 2 deputāti... Ir 49 deputāti. Tiešām laika ekonomijas ietvaros mēs esam izskatījuši tikai devīto daļu, nedaudz vairāk kā devīto daļu no priekšlikumiem. Ja nebūtu iebildumu... Tātad man ir tik un tā jāpārbauda un jāreģistrējas kvorumam vēl vienu reizi... Tad mēs varētu turpināt arī bez pārtraukuma. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs reģistrējamies kvorumam? Ja nav, tad lūdzu vēlreiz reģistrāciju kvorumam. Lūdzu visus deputātus reģistrēties... Inkēna kungs, arī uz jums tas attiecas... Reģistrēsimies, lūdzu, kvorumam vēl vienu reizi!

Godātie deputāti, lūdzu visus reģistrēties kvorumam! Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 52 deputāti ir zālē. Lūdzu, turpināsim!

Tātad nākamais debatēs vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins. Izskatīsim 123. priekšlikumu! Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt no 36. panta pirmās daļas 1. punkta vārdu “nāvessods”.

Vārds Aleksandram Kiršteinam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs esam daudz debatējuši savā partijā par šo nāvessodu, un mūsu programmā ir ierakstīts, ka nāvessods ir atcelts. Es faktiski piekristu tiem, kuri saka, ka nāvessodi ir jāsaglabā, ja varētu iegūt atbildi uz četriem jautājumiem. Es varbūt nosaukšu tos četrus principus, kāpēc Latvijas Nacionālā reformu partija ir ierakstījusi programmā, ka tā uzskata, ka nāvessods Latvijā nav pieļaujams.

Pirmais iemesls. Latvijas Republikā nāvessods tika atcelts jau pirms Otrā pasaules kara.

Otrs iemesls. Vai tiešām kāds no klātesošajiem domā, ka viņš varēs piespiest Latvijas Republikas Prezidentu mainīt savus uzskatus (viņam Satversmē ir dotas apžēlošanas tiesības) un, piemēram, piekrist tam, ka nāvessodi Latvijā tiek izpildīti. Tas ir maz ticams, un man ir grūti iedomāties arī nākošo Latvijas Prezidentu, kuru ievēlētu, teiksim, nākošā gada vasarā, ka viņš pēkšņi mainītu savas domas un starptautiski paziņotu jau pēc tam, kad publiski ir pateikts, ka Prezidents ir izsludinājis savu moratoriju... ka Prezidents ir mainījis savas domas un ka viņš starptautiski varētu pateikt, ka viņš piekrīt nāvessoda izpildei Latvijā.

Trešais iemesls. Latvija ir pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Protams, mēs paši varam darīt, ko mēs gribam, bet es gribētu vēl pateikt pašu galveno iemeslu.

Un šis ir ceturtais iemesls. Nāvessoda izpilde atstāj ļoti kaitīgu ietekmi uz šiem nāvessodu izpildītājiem. Par to šeit neviens nav runājis, bet savā laikā ir veikti apsekojumi tādās valstīs kā Amerikas Savienotās Valstis, kā Lielbritānija, kad tur bija prakse izpildīt diezgan daudz nāvessodu, un lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši iesaistīti nāvessodu izpildē, ir ieguvuši dažādas psiholoģiskas un morālas traumas. Un šeit tiem, kuri aģitē par nāvessoda saglabāšanu, es gribētu, teikt, lai viņi nāk un pasaka, kuri būs tie, kas šos nāvessodus izpildīs un kādā veidā. Amerikā ir 250 miljoni, un tad tur varbūt arī var atrast vairākus šos cilvēkus, bet tādā mazā valstī kā Latvija, kur ir divarpus miljoni, būs ārkārtīgi grūti izdomāt šo mehānismu un atrast cilvēkus, kuri būs spiesti veikt šo pienākumu.

Un pēdējais. Vai nāvessodi kaut kādā mērā mazina noziegumus? Es negribu šeit aģitēt, taču ir dažāda statistika, un es gribētu teikt, ka, ja Ziemeļvalstīs, kas varbūt mums nav šinī ziņā gluži labs piemērs, jo Ziemeļvalstis ir bijušas sakārtotas... Zviedrija, piemēram, nav piedalījusies karā un tā tālāk... Tur nav nāvessodu, un tur ir ļoti zems noziedzības līmenis, bet es gribētu vienu citu valsti nosaukt.

Ir valstis, kurās bieži ir bijis pasludināts ārkārtas stāvoklis un bijusi ļoti izvērsta teroristiskā darbība, bet arī šajās valstīs nav nāvessodu. Viens šāds piemērs ir Izraēla, kur nepārtraukti sprāgst bumbas, kur nepārtraukti karo, kur ir dažādi uzbrukumi. Arī Izraēlā nāvessodi ir atcelti. Tā ka acīmredzot pats nāvessoda fakts jau pašā būtībā šo noziedznieku kā tādu neizmaina, acīmredzot te ir kaut kas cits jādara valstī. Ir jābūt kārtīgai šai tieslietu sistēmai, ir jābūt sakārtotām ieslodzījuma vietām. Es nedomāju, ka valstī, kā te iepriekšējais runātājs teica, ja ir divi vai trīs nāvessodi gadā... ka te, teiksim, 50 gados ir kādi simts nāvinieki, kuri ir kamerās... Tas izmaksātu valstij dārgāk nekā starptautiski zaudēts prestižs par to, ka mēs katru gadu šos divus vai trīs nāvessodus izpildām.

Tāpēc nav vērts, tiešām nav vērts, es domāju, saglabāt pašreiz šo nāvessodu sistēmu, ņemot vērā tos četrus punktus, kurus es nosaucu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

 

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, Padomes pārstāvji, tautas kalpi! Mēs esam suverēna valsts. Mēs paši sev likumus dosim. Kur tad ir tā runāšana par Eiropas Savienību, par starptautiskām attiecībām? Zināt, Eiropas Savienībā no tām 15 valstīm, kas tajā ir, kā tautas aptaujas rāda, 5 ir ļoti neapmierinātas un gribētu tur nebūt. Un tādās valstīs kā Vācija ir ļoti maza starpība starp tiem, kuri gribētu tikt ārā, un tiem, kuri gribētu tur palikt. Lielākais iemesls, kāpēc vācieši ir neapmierināti, ir tas, ka Eiropas Savienība ar saviem jaunumiem, tādiem kā kopējā monetārā politika, nolems Austrumvāciju ubagu liktenim uz daudziem desmitiem gadu. Tas pats draud Latvijai. Es nesaprotu to cilvēku tuvredzību, kuri grib visu darīt tikai Eiropas Savienības labā. Eiropas Savienība mūs pagaidām pazemo, mēs pat nedrīkstam vairs godināt savus varoņus... Tas ir pilnīgi nepieņemams domāšanas līdzeklis, kā mums vajadzētu lemt par nāvessodu.

No sodiem, ko cilvēkam var uzlikt, nāvessods atšķiras ar to, ka tas ir galīgs. Un tur varbūt ir tas morālais jautājums, vai to var patiešām piespriest. Šodien Latvijas tiesā tiek tiesāti divi jauni cilvēki par vienu slepkavību, par kuras atklāšanu policija dabūja vairākus simtus tūkstošu latu. Stāsts ir tāds, ka vienam puisim piedāvāja 50 tūkstošus latu, ja viņš uzņemsies vainu, un viņš to darīja. Tad, kad viņš dabūja saprast, ka viņam piespriedīs nāvessodu, viņš sāka teikt, ka viņš nav vainīgs, un visas liecības liecina, ka viņš nav vainīgs un ka viņš tur nav bijis, ka viņš nav zinājis, ap ko lieta grozās. Ir dažnedažādas nesaskaņas, bet tie, kas saņēma tos 200 000, strādā ar prokuroru, strādā ar tiesnesi, un tiem diviem puišiem laikam tiks piespriests nāvessods. Viņi tiks aprakti, un tā lieta būs galā. Un šinī lietā nāvessodu nedrīkstētu piespriest, jo droši, ka kaut kad, pēc gadiem desmit, parādīsies, kas ir īstie vainīgie, un tad būs liels kauns un grēks izdarīts.

Taču, ja runā citādi, tad nāvessods nav pats smagākais. Daudz smagāk mums ir sēdēt aiz restēm, daudz smagāk ir mūžu pavadīt, kā zināms, kriminālelementu vidē, daudz smagāk ir valstij uzturēt šo cilvēku cietumā, tāpēc ļoti bieži Amerikā vainīgais lūdz (kaut gan ne vienmēr sekmīgi), lai viņam izpilda to nāvessodu.

Nāvessods ir jāpatur, manuprāt, Latvijā galvenokārt tiem elementiem, kuri pret Latvijas tautu ir veikuši genocīdu, un nevis tādēļ, lai viņus nonāvētu un apraktu Latvijas zemē, bet lai viņus aizbaidītu prom, jo tas genocīds, kas tika veikts pret mūsu tautu gan 50 gadus atpakaļ, gan šodien, vairs nedrīkst būt, taču tas ir tik plaši izveidots...

Es tagad smejos par šo Krimināllikumu, kuru mēs šeit skatāmies, par gatavošanos un par mēģināšanu... Un, ja tu to dari tāpēc, ka tu saņēmi rīkojumu vai pavēli, tad tu neesi vainīgs. Mūsu Kriminālkodekss tautu nesargā no tās lielās sazvērestības, kas šeit notiek. Bet tad, kad Tautas kopa “Brīvība” veidos valdību, tad būs nāvessods, lai aizbaidītu prom tos no jums, kuri ir līdzvainīgi šajā tautas genocīdā.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, laiks ir pagājis!

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Kiršteina kungs sagādāja man zināmas grūtības, jo gandrīz visu, ko es gribēju teikt, viņš pateica. Tomēr es mēģināšu akcentēt dažas domas, un proti.

Godātie kolēģi! Šis balsojums ir ārkārtīgi nopietns. Tajā pašā laikā ņemiet vērā, kas iesniedza priekšlikumu. Tā bija Juridiskā komisija. Juridiskā komisija, kuras kompetenci, šķiet, nebūtu vēlams apšaubīt vai nav pat iespējams apšaubīt... Ja es zinātu vai būtu pārliecināts, ka nāvessoda pastāvēšana likumā iespaido kriminalitāti, es iestātos par nāvessoda saglabāšanu.

Ļoti daudzās starptautiskās un valsts iekšējās konferencēs neviens nekad un nekur nav pierādījis, ka nāvessoda saglabāšana pazemina kriminalitāti. Gluži otrādi! Skandināvijas valstis, kuras dzīves līmeņa un kriminalitātes ziņā nebija labākā stāvoklī kā Latvija tagad, pēc kara samazināja kriminalitāti taisni ar elastīgu, gudru un, es pat varētu teikt, ar žēlsirdīgu pieeju šajos jautājumos, samazinot ieslodzījuma termiņus, uzlabojot apstākļus, nevis darbojoties ar represijām.

Otra lieta. Es gribu vērsties pie inteliģences, jo šeit ir dramaturgi, šeit ir mūziķi. Ko mēs audzinām tautā? Cietsirdību un atriebību! Vai tiešām mēs tādā veidā gribam veidot savu nākotni? Katrs, kas balso... Šie vārdi būs cietsirdīgi, bet es teikšu atklāti: katrs, kas balsos par nāvessoda saglabāšanu, lai ir gatavs pildīt bendes lomu. Tas nav abstrakts humānisms. Pasaules prakse parāda, kāds ceļš ejams, lai noziedzību samazinātu. Ja es būtu - es vēlreiz atkārtoju - pārliecināts, ka ar nāvessoda saglabāšanu šajā pantā mēs varētu tikt galā ar noziedzību, tad es ar visiem desmit pirkstiem balsotu “par”. (Starpsauciens: “Pietiek ar vienu!”) Bet tiešām neviens, nekad un nekur to nav pierādījis.

Ir cita lieta. Es runāju ar kādu no kolēģiem no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kurš tiešām ir speciālists šajos jautājumos. Viņš sacīja: “Sabiedrība tam nav gatava.” Godātie kolēģi! Sabiedrība nekad nebūs gatava, ja politiķi nespēs izšķirties. Norvēģijā pēdējās vēlēšanās uzvarēja partija, kura iestājās par stingrākiem mēriem (Starpsauciens: “Ko tad mērīs?...”), par stingrākiem sodiem. Un, ja šodien atstātu šo jautājumu referenduma ziņā, tad absolūtā valstu vairākumā nāvessods tiktu saglabāts. Politiķi, kuri orientējas tikai uz to, ko teiks vēlētājs, šie politiķi nevar pieņemt atbildīgus lēmumus. Es aicinu debatēt, pārdomāt, atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, lai gan par 136.priekšlikumu es vēl runāšu, jo, manuprāt, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir maigāks, varbūt pat elastīgāks, varbūt ieskicē pārejas posmu, bet es katrā ziņā balsošu par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Odisejam Kostandam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Mēs esam šeit izvērsuši teorētisku diskusiju, lai gan es domāju, ka tai šajā situācijā nav jēgas. Es uzskatu, ka praktiski visi deputāti teorētiski atbalsta nāvessoda atcelšanu. (Starpsauciens: “Ko tu runā visu vārdā, runā savā!”) Arī Tautas kustība “Latvijai” tādā filozofiski intelektuālā līmenī ir par nāvessoda atcelšanu. Tas atbilst arī Bībelē formulētajam viedoklim, ka vienīgi Dievs ir devis cilvēkam dzīvību, tāpēc Dievs vienīgais ir tiesīgs to atņemt. Taču tajā pašā laikā, protams, Dievs ir arī devis cilvēkiem zobenu, lai uzturētu kārtību un sodītu tos, kuriem sods ir jāsaņem.

Taču es domāju, ka šeit ir jārunā par ko citu. Ir jārunā tiešām par sabiedrības praktisko gatavību šobrīd uztvert šāda nāvessoda atcelšanu un to atbalstīt. Es domāju, ka šobrīd Latvijā apmēram 80% iedzīvotāju ir pret nāvessoda atcelšanu, tāpēc mūsu mērķis šeit būtu nevis tik daudz teorētiski pašiem šeit spriest un pārliecināt citam citu. Es tiešām domāju, ka vairākums no mums ir par to, ka varētu kādreiz nākotnē šo nāvessodu atcelt. Taču mums būtu jāorganizē plaša diskusija sabiedrībā, lai sabiedrību pārliecinātu par to, ka tas ir nepieciešams.

Diemžēl pašreizējā praktiskajā situācijā tiesiskā nesakārtotība, arī valdības īstenotās politikas rezultātā arvien pieaugošā nabadzība Latvijā ir radījusi priekšnoteikumus tam, ka arvien palielinās vardarbības un noziedzības līmenis. Un tas tad arī ir pamats tam, ka šie, kā jau es minēju, apmēram 80% iedzīvotāju Latvijā ir noskaņoti pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu. Viņi ir nevis pret nāvessoda atcelšanu vispār, bet pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu. Es domāju, ka sabiedrības vairākums varētu mainīt savu nostāju šajā jautājumā, ja valdība nāktu klajā ar veselu darbības programmu šajā jautājumā un nekavējoties veiktu vairākus pasākumus.

Pirmkārt, enerģiski cīnītos pret noziedzību.

Otrkārt, spētu garantēt sabiedrībai, ka bīstamie noziedznieki nevarēs atkārtoti apdraudēt cilvēkus, jo tieši par to cilvēki ir visvairāk satraukti, ka arī smagus noziegumus izdarījušas personas visā drīzumā atkal pēc amnestijas iznāk no cietuma un turpina izdarīt šos pašus noziegumus, pie tam aizvien nežēlīgākā un nežēlīgākā veidā. Tas ir sabiedrības negatīvās nostājas pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu pamats. Ja sabiedrība jutīsies pasargāta no tā, ka noziedznieki, it īpaši recidīvisti, sevišķi bīstami noziedznieki, nevarēs atkārtoti sabiedrību apdraudēt, tad sabiedrība atbalstīs šādu mūsu politisku lēmumu.

Tātad ir jādomā par to, ka šeit būtu jānāk klajā no šīs pašas parlamenta tribīnes gan tieslietu ministram, gan valdības galvam - premjerministram no partijas “Tēvzemei un Brīvībai” - un jāparāda, kāda būs šī valdības programma cīņā pret noziedzību, būtu jāparāda, kādā veidā sabiedrība tiks turpmāk pasargāta no šīs vardarbības.

Tādā gadījumā, ja noziedznieki nevarēs atkārtoti apdraudēt cilvēkus, mēs varētu panākt, ka šo nāvessodu aizstāj ar mūža ieslodzījumu, pret šiem mūža ieslodzījumu saņēmušajiem ieslodzītajiem nepiemērojot nekādas amnestijas vai apžēlošanas.

Lai aizstātu pašreizējā situācijā nāvessodu ar mūža ieslodzījumu, valdībai būtu jāpārbūvē cietumi atbilstoši tiem normatīviem, kādi pastāv civilizētās valstīs, kā arī jānodrošina garīgās aprūpes iespējas ieslodzītajiem, it sevišķi ar reliģisko konfesiju atbalstu.

Ja šeit valdība nāktu un mums, deputātiem, nodemonstrētu šādu programmu, ka tūlīt tiks veikti šādi pasākumi, tad tādā gadījumā mēs varētu balsot par tūlītēju nāvessoda atcelšanu, bet, tā kā valdība ar šādu priekšlikumu šeit nenāk un te ir tikai vienkārši dažu deputātu iniciatīva no Juridiskās komisijas puses, tad mēs paliekam tikai teorētiskā līmenī, runādami par šo nāvessoda atcelšanu. Tā mēs nenonāksim līdz šā jautājuma atbilstībai praktiskajai situācijai šodienas Latvijā.

Tātad es uzskatu, ka vienīgi tad, ja Latvijas sabiedrība pārliecināsies par valdības noteiktu rīcību šo jautājumu risināšanā, Latvijā varēs atcelt nāvessodu.

Uzskatu, ka valsts uzdevums ir aizstāvēt iedzīvotāju vajadzības un intereses, ņemt vērā viņu viedokli, un, ja sabiedrība šobrīd ir pret tūlītēju nāvessoda atcelšanu, tad mums kā politiķiem tas ir jāņem vērā. Tāda, lūk, ir šī demokrātijas prasība.

Šajā situācijā uzskatu, ka mums ir jāatturas balsojumā par tūlītēju nāvessoda atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Paulam Putniņam - LZS, KDS frakcijas deputātam.

P.Putniņš (LZS, KDS frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jau Panteļējeva kungs atgādināja jums Ilvesa kunga uzskatu šajā jautājumā, bet mums ir jāsaprot, ka mums Eiropas Savienība ir lielā attālumā. Tāpēc šis ārpolitiskais aspekts pagaidām stāv no mums lielā gabalā. Ja mums ir jārēķinās ar šo lielo mērķi - Eiropas Savienību, tad mēs kuru katru brīdi varam pieņemt arī šādus lēmumus, kādus igauņi ir pieņēmuši.

Taču mums ir svarīga šī iekšpolitiskā situācija, un te nu mēs varam ļoti ilgi un gari diskutēt. Man liekas, ka, piemēram, tajā, ko Seiksta kungs teica, ir vesela rinda ārkārtīgi apšaubāmu argumentu. Ja mēs, piemēram, uzskatām, ka soda bardzībai nav nekādas jēgas, tad jau mums vispār ir jāņem visi lielie likumi nost, tad dzīvojam kā pa taukiem. Tā tas nav! Jo sods ir bargāks līdz šai konsekvencei, jo rezultāti tomēr ir labāki. Piedodiet, tas mīts, kas iet cauri gadsimtiem, ka nāvessoda izpildīšanas gadījumā kabatas zagļi tur ir strādājuši... Tas jau ir tikai tāds mīts, kam nav nekāda sakara ar realitāti. Šajā gadījumā, ja mēs uzreiz atceļam nāvessodu... Mēs jau zinām, ka noziedznieku pasaule ir gļēva, tā nav drosmīga, un līdz ar to mēs faktiski jau nostādām privileģētā stāvoklī visaugstākajā mērā šo noziedznieku pasauli. Tas nekādā gadījumā nedrīkst tā būt! Un sabiedrība arī ir tieši šādos ieskatos.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kāpēc prokuratūras darbinieki un tiesneši arī iestājas par to, ka pašlaik šis jautājums nav kustināms un nāvessods atceļams, jo viņi tās šausmas redz visvairāk. Atceļot nāvessodu šādā veidā, mēs faktiski piespriežam milzīgi bargu sodu, ja ne gluži nāvessodu sabiedrībai, nevainīgiem cilvēkiem.

Un te arī ir mūsu lielā izšķiršanās. Te ir dažādas šīs versijas, ka nav neviena, kas nāvessodu izpildīs, un tamlīdzīgas lietas. Tas viss ir lielā mērā sadomāts. Mums tas ir jāapzinās!

Iedomājieties katrs sevi šajā situācijā, ja kaut kas būtu noticis ar jūsu vistuvāko cilvēku. Ieskatieties sevī! Ieskatieties sevī un tad runājiet par tādām lietām, ka nav cilvēka, kurš to var izdarīt. Kurš no mums ir tajos dievišķīgajos augstumos, kas varētu teikt: “Lai dzīvo noziedznieks, kas manu bērnu ir izmocījis un nogalinājis. Es stāvu tam pāri.” Ieskatieties sevī! Varbūt tās ir kaut kādas nākotnes morāles kategorijas, bet cilvēciskajā pasaulē tā nav un nedrīkst būt. Citādi cilvēks nebūtu izveidojies par cilvēku, jo mēs neesam spējīgi ļaunumam visradikālākajā veidā turēties pretī. Tāda ir šā jautājuma dziļākā būtība.

Protams, ja mūsu sabiedrība, teiksim, ar sodu bardzību, kuras, diemžēl pašlaik nav... ja tā ies tādu attīstības ceļu, lai samazinātu noziedzību, tad mēs varam minēt Zviedriju, Norvēģiju un vēl citas valstis, kur šī morālā sakārtotība, kā mēs domājam, pašlaik ir augstāka. Taču pie mums tās nav, un mums ir jānes savs krusts, sava nasta.

Jautājums jau faktiski ir tāds: kāpēc piešķir tik maz bargu sodu, kā tas bija, piemēram, tikko tiesas prāvā noziedzniekiem, kuri vecos cilvēkus nogalināja? Kāpēc? Kāpēc jāiet cilvēkiem bojā, bet noziedznieks iziet gandrīz sveikā? Tāpat Valmieras meitenes gadījumā. Kāpēc? Jautājums jau faktiski ir tāds, ka mūsu tiesa ir maiga, par daudz maiga.

Mums jāspriež pašlaik par sodu bardzību. Protams, pastāv manis jau sākumā pieminētais ārpolitiskais jautājums, taču tur mēs varam būt elastīgi katru brīdi un sekot. Pagaidām, es domāju, šo jautājumu nevajag kustināt. Lai paliek nāvessods tur, kur tas ir bijis. Prezidents jau visu laiku apžēlo, tāpēc praktiski šie nāvessodi netiek izpildīti. Tas ir mans personiskais uzskats. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Mauliņam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Es nepiekrītu Juridiskās komisijas priekšlikumam - izslēgt nāvessodu no sodu sistēmas. Statistiska rāda, ka mums Latvijā gadā notiek apmēram tūkstotis pašnāvību. Tā ir zināmā mērā cilvēku novešana līdz nāvei. (Starpsauciens: “Vai Dieviņ!”) Mums notiek apmēram 400-500 slepkavību. Tiek atņemta dzīvība. Tātad, Kiršteina kungs, mums ir tādi, kuri var otru nogalināt. Mums ir apmēram no 100 līdz 120 cilvēkiem, kas ir nosaluši vai nomiruši badā. Es pagājušajā starpbrīdī runāju ar cilvēku, kurš ir uzskaitījis, cik no stresa, no pārdzīvojumiem miris cilvēku pēc kāda Šķēles valdības lēmuma pasludināšanas, kas nāca par sliktu represētajiem. Viņš pats ir represētais, bet tur bija vairāki desmiti, kurus viņš zināja, bet par visiem viņš nezina.

Tātad mēs te ar dažiem spalvas vilcieniem slepkavojam cilvēkus pilnīgi mierīgi. Bet nu pēkšņi tādu cilvēku, kas tiešām, kā jau Pauls Putniņš pieminēja, ir nogalinājis bērnu, pie tam ne tikai vienu vien, bet pēc tam, bēgot vai turoties pretī, ir nogalinājis pat vienu otru policistu, mēs ievietosim kamerā un izdosim par viņu 3-4 reizes vairāk līdzekļu, nekā mēs izdodam vidēji pensionāram. Bez tam tajā kamerā nevarēs droši ieiet ne sargs, ne medicīnas personāla pārstāvis, jo šis cilvēks ir pilnīgi brīvs - viņu vairs nekas nevar sodīt, jo viņam augstākais soda mērs jau ir piešķirts, proti, viņš ir uz mūžu notiesāts.

Šie absurdi, es domāju, ir pietiekoši pārliecinoši, lai mēs nesekotu šai viltus humanitātei, kāda ir sastopama Eiropā, bet nav sastopama Amerikā. Es uzskatu, ka agri vai vēlu arī Eiropa atgriezīsies pie nāvessoda. Tiem, kuri domā, ka nevajadzētu nogalināt tos, kuri ir nogalinājuši, gribu vaicāt: vai tas sabiedriski vispār ir rentabli, ja tā varētu teikt?

Man te gribas nelielu “melno” humoru atgādināt, ka Staļins par bankas aplaupīšanu un vairāku cilvēku nošaušanu tika aizsūtīts trimdā, nevis sodīts ar nāvi. Tad tā, no sabiedriskā viedokļa raugoties, bija, manuprāt, kļūda. Ja šis cilvēks - laupītājs un slepkava - būtu sodīts ar nāvi, tad mēs varbūt būtu pasargājuši lielu sabiedrības daļu, varbūt pat vairākus desmitus miljonu no nāves.

Runa ir par to, ka cilvēkus, kuri būtībā nav piemēroti sabiedrībai un ir bīstami sabiedrībai, vienkārši nevar atstāt dzīvus. Tāda nu ir tā kategoriskā nepieciešamība apstākļos, kad dzimst neklonēti cilvēki, kuriem jau kaut kur ir Dieva ielikts sātanisms iekšā. Un ar to ir jārēķinās!

Te pieminēja to, ka Amerikā tiešām ir cilvēki, kuri ir lūguši, lai viņus nogalina, kaut viņiem bija piespriests mūža ieslodzījums. Atkal ar nelielu “melno” humoru varētu sacīt, ka godīgs noziedznieks, godīgs slepkava tiešām ilgosies labāk pēc nāves nekā moku pilnas dzīves nebrīvībā.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs...

J.Mauliņš. Jūs, kuri aizstāvat nāvessoda atcelšanu, acīmredzot domājat par godīgiem slepkavām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Jurim Sinkam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Diez vai es pievienošos Mauliņa kunga īpašības vārdam attiecībā uz slepkavu - godīgs vai negodīgs...

Te vairāki runātāji pieminēja Eiropas Savienību, bet Eiropas Padome, kuras dalībvalsts mēs esam, varētu teikt, izdara lielu spiedienu uz mums. Tā pirmajā kārtā pieprasa, lai mēs parakstām Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.protokolu, un panes mūsu nostāju tikai šā moratorija dēļ. Tālāk varētu teikt tā: vai nu tādēļ mums būtu vērts paturēt savu dalībvalsts statusu? Tas vēl ir argumentējams.

To, ka šis jautājums ir tomēr ļoti grūts, pierāda arī tā pati Lielbritānija, kas ne tik vien kā nav parakstījusi 6.protokolu, bet jau gadiem ilgi periodiski šo jautājumu pārrunā savā Apakšnamā Vestminsterā. Jau pāris gadu tādas debates nav bijušas, bet droši vien atkal būs. Tas ir tīrs sirdsapziņas balsojums, nostājoties pāri visām partijām. Līdz šim parlaments ir noraidījis, bet šķiet, ka arī vēl tagad Anglijā vairākums iedzīvotāju aptaujās iestājas par nāvessoda paturēšanu.

Viens jautājums, par kuru ir diskutēts un kuram ir bijuši pierādījumi šo gadu gājumā, ir viena nevainīga cilvēka sodīšana. Jā, viņš pat psiholoģiski ir atzinies it kā vainā, kam sekoja sodīšana ar nāvessodu, kaut gan viņš to nemaz nebija izdarījis.

Man šķiet, ka visumā tam būtu jābūt sirdsapziņas balsojumam, ka šeit tie apstākļi ir grūti. Tas nu ir skaidrs. Arī tas, ko es teicu, nepadara to vieglāku, bet tā jau nu nav, ka mēs nevarētu stingri iestāties par mūža ieslodzījumu. Ja tiesnesis saka “mūža ieslodzījums”, tad tam arī ir jābūt skaidri zināmam, ka tam ir jābūt vismaz 30 gadu. Taču mums nav, kā Kostandas kungs teica, pietiekoši daudz vietu tādiem cilvēkiem. Acīmredzot vietas jau ir, jo mums moratorija rezultātā ir daudzi kandidāti, un viņi jau neatrodas ārpus izolācijas.

Kādā seminārā, kurā es piedalījos Helsinkos, runāja Jeļcina, Krievijas prezidenta, Apžēlošanas komisijas priekšsēdis, kurš cita starpā stāstīja par drausmīgajiem apstākļiem Krievijas cietumos un teica, ka tie, kuri ir notiesāti uz nāvi, nāvinieki, daži jau gadiem gaida šā soda izpildījumu šo drausmīgo apstākļu dēļ. Viņi jau sen prasot nevis apžēlošanu, bet to, lai viņus tiešām nogalina. Apstākļi ir ļoti grūti, bet es domāju, ka stingrs mūža cietums būtu alternatīva, bet ir arī skaidrs, ka tādi cilvēki ir jāizolē no sabiedrības, jo mūsu pienākums ir pasargāt sabiedrību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Oskaram Grīgam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātam. Lūdzu!

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es būtu gaužām liels liekulis, ja es teiktu, ka Latvijā ir jāatceļ nāvessods. Kāpēc? Mans tēvs, vectēvs, māte un vecāmāte mani mācīja godbijīgi izturēties pret dzīvību. Ne tikai ar godbijību izturēties pret cilvēka dzīvību, bet arī pret dzīvās dabas dzīvību.

Vectēvs kādreiz teica: “Ja tu mežā ej un liec kāju uz zemes, tad skaties, vai tu nenogalini kādu skudru!” Tā ir dziļa filozofija no manu vecāku un vecvecāku puses, jo dzīvība ir konstants lielums, un nav svarīgi, vai tā ir cilvēka, dzīvnieka, putna, tārpiņa vai kukainīša dzīvība. Un nav ko šeit liekuļot, kas aizstāv šo atcelšanu. Valsts šajā mirklī vēl nav gatava atteikties no nāvessoda. Tāpēc es atbalstīšu 135.priekšlikumu, kurā ir teikts, ka sevišķi pastiprinošos apstākļos nāvessods tomēr būtu jāpatur.

Galvenais jau nav izpildīt! Var arī neizpildīt, bet šī norma ir jāatstāj kā bieds, kā drauds par sevišķi smagiem noziegumiem. Par sevišķi smagiem noziegumiem! Tāpēc es atbalstīšu 135.priekšlikumu. Es domāju, arī pasaulē ir daudz liekulības šajā jautājumā. Ja pasaules politiķi vairāk domātu par trim vienkāršiem vārdiem, precīzāk sakot, par diviem vārdiem: “Godbijība pret dzīvību”, tad nebūtu ne Hirosimas, ne Nagasaki, nebūtu karu, jo tās visas ir masveida slepkavības, lai gan šie liekulīgie politiķi runā par nāvessoda atcelšanu. Tā ir zemiska liekulība, tāpēc vienkārši ir pretīgi to klausīties.

Un, ja kāds šeit piemin Izraēlu, ka Izraēla ir atteikusies no nāvessoda... Jā, viņi ir atteikušies, bet viņu specaģenti izpilda to perfekti ar netradicionālām metodēm, un tas nav noslēpums.

Dozorceva kungs, tik daudz slepkavību, cik Krievijā ir izdarīts, nevienā pasaules valstī nav izdarīts. Tāpēc es, kolēģi, šoreiz domāju, ka pagaidām ir nedaudz priekšlaicīgi atteikties no nāvessoda, it sevišķi par noziegumu, kas ir izdarīts sevišķi pastiprinošos apstākļos. Tie sevišķie apstākļi, manuprāt, varētu būt tādi, kur mazgadīgas meitenes tiek piesmietas un pēc tam zvērīgi nogalinātas. Un, ja tad kāds cilvēks var aizstāvēt slepkavu, tad es nenovēlu viņam izbaudīt to uz savas ādas, uz viņa mazmeitas vai meitas ādas.

Vēl viena filozofiska doma būtu no manas zemnieka puses tāda, ka vairāk vajadzētu runāt sievietēm - mūsu deputātēm, jo dzīvību dod tikai sieviete - māte, kura lemj par dzīvības došanu. Manuprāt, tieši viņai vajadzētu lemt, vai dzīvību atņemt vai ne, kaut gan es domāju, ka normāla sieviete, dabīga sieviete nekad nerunās par dzīvības atņemšanu, jo viņa ir radīta tikai dzīvības došanai, bet mēs, tie gudrie politiķi, esam tikai līdzdalībnieki šajā dzīvības radīšanā un varam vienīgi gudri spriest par to.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sieviete viena jau arī netiks šajā lietā galā...

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Sevišķi es gribu vērsties pie savas frakcijas kolēģa Antona Seiksta. Antons Seiksts šeit, stāvot tribīnē, teica, ka sabiedrība nav gatava. Taču politiķi pārstāv sabiedrību. Antona kungs, un es kā politiķis šobrīd arī neesmu gatavs lemt par nāvessoda pilnīgu atcelšanu Latvijā.

Otrs arguments, ar kuru jūs centāties nobiedēt deputātus un sabiedrību, ir tāds, ka, ja neatceļ nāvessodu, tad katram no mums, šeit zālē sēdošajiem, katram no šīs sabiedrības ir jābūt gatavam kļūt par bendi. Patiesībā, ja mēs šo nāvessodu šobrīd atceļam, tad mēs daudziem cilvēkiem liekam pārdomāt situāciju, kurā viņi, ja valsts vai sabiedrība tam nav gatava, ir gatavi izpildīt nāvessodu. Arī es esmu gatavs, kabinetā sēžot, teorētiski spriedelēt par nāvessoda atcelšanu. (Starpsauciens no zāles: “Kārli, kurā partijā esi?”)

Jaunajā Derībā mēs atrodam simts un vienu pamatojumu, kas saka, ka nāvessods nav vajadzīgs. Mēs šodien vairāk balstāmies uz Jauno, nevis uz Veco Derību, bet tā ir tikai un vienīgi teorētiska spriedelēšana, bet tad, kad es sastopos ar reālo dzīvi, ar vardarbību tās smagākajās formās, par ko šeit runāja Putniņa kungs un, manuprāt, arī Grīga kungs, tātad tieši par sērijveida slepkavībām, par izdzimteņiem, kas sadistiski nogalina savus upurus, pirms tam spīdzinot tos, tad man šie spriedumi... Man ir četri bērni, un tad es vairs šajā sadzīves līmenī par to neesmu gatavs spriedelēt. Es neesmu gatavs par to spriedelēt, ja kāds vājprātīgais izdomās sev kādu politisku mērķi un tā vārdā sāks tā saukto terora darbību - uzspridzinās universālveikalu vai, kā tas bija Savienotajās Valstīs, uzspridzinās veselu sabiedrisku māju, kur ies bojā simtiem cilvēku. Taču jūs gribat piespiest mani spriedelēt un teikt, ka sabiedrība nav gatava, bet man ir jābūt gatavam...

Seiksta kungs, es neesmu gatavs šobrīd kā politiķis un kā sabiedrības daļa nāvessoda atcelšanai Latvijā. Protams, mums ir jāsamazina, mums ir jāreglamentē, mums ir jāatstāj šim gadījumam tikai atsevišķi - sevišķi ciniski, smagi noziegumi, kas būtu sodāmi ar šo sodu, bet es šobrīd neesmu gatavs balsot pret nāvessodu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Vai Kreituses kundze ir beigusi savu diskusiju ar Leiškalna kungu? Vai es varētu sākt? Es ar jums nediskutēju, es tikai jautāju... (No zāles deputāte I.Kreituse: “No tribīnes ar zāli nediskutē!”)

Sēdes vadītājs. Bišera kungs, lūdzu, uzstājieties. (Starpsauciens no zāles: “Jāiet pensijā!”)

I.Bišers. Godātie kolēģi! Šis balsojums tiešām ir mums diezgan izšķirīgs, un pret to mums ir jāizturas ar lielu atbildību. Te jau tika minēti motīvi, ka mūsu ceļš uz Eiropu, ko mēs esam izvirzījuši par vienu no pamatuzdevumiem savai politikai, būs nogriezts, ja mēs neatteiksimies no nāvessoda. Es esmu runājis ar igauņiem, es satikos ar viņiem, kad mēs Baltijas Asamblejā runājām par šo jautājumu, arī starp viņu deputātiem bija dažādas domas, bet galu galā viņi pārliecinājās un nobalsoja. Bet es to negribu izvirzīt par savu motīvu. Es teiktu, ka arī man augstākā vērtība ir cilvēka dzīvība un es labprāt atteiktos no Eiropas Savienības, ja vien es uzskatītu, ka ar to es spēju saglabāt mūsu cilvēku dzīvības. Taču diemžēl nepietiek ar to vien, ka mēs saglabājam nāvessodu mūsu kodeksā... es neredzu, kādā veidā mēs varam cilvēkus pasargāt, kā mēs varam uzlabot to situāciju. Es esmu iepazinies ar vairāku Eiropas valstu praksi, un statistikas dati pierāda, ka tur nāvessoda atcelšana nav palielinājusi slepkavību skaitu. Nav palielinājusi! Slepkavības tur notiek, tās ir notikušas pirms tam un notiek arī pēc tam, bet būtiskas izmaiņas nu nevienā valstī nav novērotas. Vai mēs panāksim situācijas uzlabošanos, ja mēs nāvessodu saglabāsim, labi zinot, ka mūsu tiesas gadā notiesā tikai divus trīs cilvēkus ar nāvessodu un ka tos pašus Valsts prezidents nepieļauj izpildīt? Vai mēs tādā veidā tiešām kādu nobaidīsim? Vai tad arī paši noziedznieki to nezina, un vai tad tas spēj viņus atturēt? Es domāju, ka viņus vairāk atbaidītu tas, ka viņi zinātu, ka viņiem līdz mūža galam būtu jāpavada sava atlikusī dzīves daļa cietuma kamerā. Es uzskatu, ka tas vēl ir ļoti strīdīgs jautājums: kurš ir smagāks sods - mirklī zaudēt dzīvību vai ilgus gadus pārdomāt par to, tādos apstākļos, kādi mūsu cietumos ir? (Es ceru, ka tie pamazām kļūs labāki, bet nekad īpaši saldi tie nebūs). Šeit jau runāja arī par morālajiem aspektiem. Jā, mēs jau varam tā augsti prātīgi skatīties: lai nu Jaunajā Derībā ir rakstīts tas, kas tur ir rakstīts pret nāvessodu, bet mēs jau nu būsim gudrāki un tomēr darīsim savu! Es domāju, ka nāvessoda piespriešana, visas šīs procedūras un tā tālāk... Ziniet, tā no malas ir viegli tā runāt un to prasīt, un tā pateikt - es zinu, ka daži mūsu deputāti ir pat pateikuši, ka viņi ir gatavi paši izpildīt tos nāvessodus -, bet ar tiem nāvessodiem tiešām ir saistīta vesela rinda cilvēku, un es jums varu pateikt, ka nebūt nav viegli tiem, kuriem tie jāizpilda, tur jāpiedalās, jāredz tas viss, jāparaksta tie dokumenti un tā tālāk. Varu pateikt, ka tas nebūt nav tik vienkārši. Es to varu droši pateikt, jo es pats esmu to pārdzīvojis. Es nekad neesmu bijis tiesnesis, bet es vienu laiku biju Augstākās tiesas piesēdētājs, un tajā laikā man nācās parakstīt vienu nāvessodu - tas bija nāvessods slepkavam, kurš bija ārkārtīgi nežēlīgi nogalinājis četru bērnu māti un ievainojis viņas vīru un kurš, no vienas puses, bija to pelnījis. Es to parakstīju, tas notika pirms daudziem gadiem, pat neatceros, vai pirms piecpadsmit gadiem vai vēl senāk, bet es šo savu parakstu neesmu spējis aizmirst nekad. Nekad neesmu aizmirsis, ka uz manis guļ viena cilvēka dzīvība. Jā, viņš bija izdarījis smagu noziegumu, - bet vai šis cilvēks bija neizlabojams? Var būt, kad pēc daudziem gadiem, kurus viņš būtu pavadījis cietumā, arī viņa dvēselē būtu iestājusies apskaidrība, viņš būtu varējis sevi pārvarēt. Uzņemoties šo nāvessodu uz sevi, es varbūt esmu viņu iegrūdis nāvē nelabojušos. Katrā ziņā es varu teikt tikai to, ka es vienreiz esmu parakstījies zem nāvessoda un vairāk es savu balsi par nāvessodu atdot neesmu spējīgs.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Pēterim Tabūnam - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Humānisms un sava veida piedošana, nāvessoda atcelšana - tas būtu patiešām cēls žests. Taču jāņem vērā realitāte. Un realitāte ir tik ļoti skaidra šodien pie mums Latvijā, un mēs ļoti labi zinām, ka Latvija ir kļuvusi par noziedznieku - ļoti, ļoti daudzu noziedznieku - uzturēšanās zemi. (No zāles deputāte J.Kušnere: Ko dara valdība?”) Simtiem un tūkstošiem cilvēku te ir tādu, kuriem šī zeme ir laupīšanas un iedzīvošanās zeme pēc Padomju Savienības sabrukuma. Un nu lai noziedznieki, kuri šodien šeit brauc izpildīt pat nāvessodu pasūtījumus no dažādām bijušās Padomju Savienības malām, zinātu, ka nāvessods viņus šeit negaida? Es esmu pret to. Būtu jau labi, Kiršteina kungs, ja mēs būtu tik ideāla sabiedrība. Un aizbildināšanās ar to, ka nāvessoda izpildīšana traumēs tā izpildītāju, ka grūti būs atrast nāvessoda izpildītāju, - nu, tā ir tāda pavisam dīvaina filozofija, visādā ziņā ļoti naiva. Tad jau mēs varam teikt, ka drīz pie mums neatradīsies arī tādi, kuri būs ar mieru apsargāt noziedzniekus. Panteļējeva kungs teica, ka nāvessoda esamība neatturēšot noziedznieku no slepkavības izdarīšanas. Bet, Panteļējeva kungs, vai ir zināms no statistikas, cik daudzi neizdara noziegumus, zinot, ka viņus sagaidīs nāvessods? Protams, šādas statistikas nav un nevar būt, bez šaubām. Vēl vairāk - Panteļējeva kungs sacīja, ka nāvessoda neatcelšana traucēs iestāties Eiropas Savienībā, to ļoti uzsvēra arī Bišera kungs. Taču Eiropas Savienība nemaz nezina - un mums vajadzētu viņiem to paskaidrot -, ka ar to mēs darīsim tikai labu Eiropas Savienībai: Eiropas Savienība tad būs lielākā drošībā, jo pie mums noziegumu un slepkavību ir pārpārēm. Nāvessoda paturēšana būs sava veida drošība viņiem. Jo atvērsies robežas, un tad arī šie noziedznieku bari nokļūs tur daudz vieglāk un izdarīs noziegumus. Nevajag Eiropas Savienību turēt par biedu visos iespējamos variantos, visur, un teikt: neiekļūsim Eiropas Savienībā tikai tāpēc, ka darīsim tā!

Es vēl kaut ko gribētu pateikt, ne tikai par nāvessodu, bet par sodu vispār, par tā jēgu. Kā teica Putniņa kungs, sods pie mums vispār ir zaudējis, godīgi sakot, jēgu, jo šodien lielākie noziedznieki, ļoti lieli noziedznieki sodu vispār nesaņem, viņi tiek atbrīvoti cits pēc cita - haritonovi, laventi, stendzenieki, un tā tālāk. Cits pēc cita! Tātad nav kaut kas kārtībā vispār prokuratūras un tiesu sistēmā. Kaut kas tur nav kārtībā. Lūk, pie kā drīzāk vajadzētu šodien ķerties klāt! Šī lieta mani šodien īpaši satrauc, jo visu nosaka nauda un tikai tad - sods. Mazos zagļus soda, bagātos - nesoda. Vai par to nevajadzētu domāt vienlaicīgi?

Es pagaidām (pagaidām - es uzsveru!) esmu pret nāvessoda atcelšanu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Kā nu tā?”)

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Gundars Valdmanis runās otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums visiem nāve lemta. Mēs nerunājam par nāvessoda atcelšanu, mēs runājam par priekšlaicīgu nāves sagādāšanu, ja cilvēkam ir zudusi savas dzīves jēga un viņš citiem tikai ļaunu dara. Kur ir tas grēks, par ko mēs runājam? Padomāsim - ko mēs šeit darām? Padomāsim par dzīves jēgu un par to, kāda nāve cilvēkam var būt! Cilvēks var no dzīves aiziet mierā, visu nokārtojis, priecīgs un lepns par savu dzīvi. Taču cilvēks var arī aiziet no dzīves nomocīts, bijis Sibīrijā, varbūt pirms tam bijis leģionā, sevi uzskatījis par varoni... Viņš ir izcietis visu un cerējis, ka tagad beigās nāks attaisnojums viņa dzīvei. Taču tagad mūsu Valsts preizdents un mūsu Saeima viņu pataisa par fašistu. Nav nekādas atlīdzības viņa dzīvei, un mēs viņam ļaujam aiziet priekšlaicīgā nāvē trūkuma dēļ. Ja mēs runājam par nežēlību, tad runāsim par to, ko mēs nodarām mūsu tautas varoņiem, par to, ko mēs nodarām mūsu tautas jaunatnei! Viņu dzīvei mēs atņemam jēgu, un daudziem no viņiem mēs piespriežam priekšlaicīgu nāvi. Es nesaprotu to sprediķošanu par to, kas notiek tam noziedzniekam, kam ir jau zudusi dzīves jēga. Cik daudz dzīvju mēs šeit samaitājam! Cik nežēlīgi mēs šeit esam!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Guntim Eniņam - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

 

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Latvija raud, Latvija raustās noziedzības krampjos, Valsts prezidents ir pasludinājis nāvessoda moratoriju, it kā humānisma vārdā. Es saprotu, ka šodien Valsts prezidentam nav viegli un arī Saeimas deputātiem nav viegli. No vienas puses, Eiropas politiskie liekuļi pieprasa mums pildīt visādas netaisnīgas cilvēktiesības un klaigā par humānismu. No otras puses, tauta pieprasa taisnību, taisnīgus lēmumus, taisnīgus likumus, taisnīgu tiesu. Mums ir grūti starp šīm divām izvēlēm. Visapkārt ir netaisnība, netaisnības jūra ir mums visapkārt. Mēs grasāmies šo netaisnību vēl paplašināt. Un man jājautā - kur ir godīgo, veselo, normālo cilvēku cilvēktiesības? Valsts prezidents un jūs satraucaties par to, ka gadā var iznākt izpildīt divus trīs nāvessodus. Tā ir liekulība! Jo katru dienu nežēlīgi noziedznieki izpilda pat divus trīs nāvessodus ar spīdzināšanu, ar šausmām... Seiksta kungs šeit sacīja, ka vajag būt žēlsirdīgiem. Humāni vārdi, - bet kāda var būt žēlsirdība pret maza bērna izvarotāju un noslepkavotāju? Kāda var būt žēlsirdība pret šausmīgiem spīdzinātājiem? Atgādināšu tos rakstus, kas ir bijuši avīzē, - ka aiziet vairāki veselīgi puiši pie vecveciem pensionāriem, piesien pie krēsla abus vecīšus, viņus spīdzina, dedzina tiem rokas, dzen adatas aiz nagiem, tad večiņai rāda, kā nospīdzina beigtu viņas vīru, lai pasaka, kur ir nauda... Saprotiet manu viedokli: es esmu gatavs piedot tam cilvēkam, krievam vai ukrainim, kurš nošāva Iecavā septiņus cilvēkus, tam es esmu gatavs piedot. Viņš bija afektā, viņam var nedot nāvessodu... jā... zinot visus tos apstākļus... tur ir citi apstākļi... Bet ja ir tādi cilvēki, kuri, kā es jau minēju, var spīdzināt vecu cilvēku, mierīgi vērot, kā asinis tek, kā izvaro mazus bērnus, tie nav cilvēki, tie ir nezvēri. Tie nav cilvēki, un uz tiem nevar attiecināt šo humānismu.

Atkal un atkal es jautāšu: kur ir godīgo, veselo, normālo cilvēku cilvēktiesības tādā gadījumā? Jā, Kārļa Ulmaņa diktatūras laikā - padomju laikā daži viņu sauca pat par fašistu - nebija neviena nāvessoda. Lūk, šā diktatora laikā nāvessods bija atkritis pats par sevi. Ja šodien valstī būtu tāds godīgums kā tā saucamajos Ulmaņa laikos, tad, protams, es balsotu ar abām rokām un aicinātu visus balsot par nāvessoda atcelšanu, bet tas jau nemaz nebūtu jāatceļ, jo tas vienkārši neeksistēja...

Ja mēs tagad nobalsosim par nāvessoda atcelšanu, tad es gribētu jums jautāt: ar kādām acīm jūs skatīsieties un ko jūs atbildēsiet tai mātei un tam tēvam, kuru meita, mazs bērns, tika spīdzināta, izvarota un nogalināta? Ko jūs viņiem atbildēsiet? Es esmu par šo taisnību. Jā... un par to taisnību... Ko jūs atbildēsiet viņas - nogalinātās māsiņas - brālim? Un kā jūs garantēsiet to, lai arī viņš netiktu... Šī apziņa, ka atkal nākamais bērns var tapt izvarots... Šodien jau mātēm, kuras ir ļoti mīlošas, pat ir bail bērnus sūtīt uz veikaliem. Agrākos laikos mēs tādas pedofilijas lietas nemaz nepazinām. Un Eiropai...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūsu laiks ir izsmelts.

G.Eniņš. ... kas nostājas un runā par šo lietu, tā ir vienkārši liekulīga poza. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Eniņ, ko tu uztraucies! Ulmanis tāpat apžēlos!”)

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Mums būtu jāatceras viena lieta: valsts pastāv tādēļ, lai aizstāvētu savus iedzīvotājus - un vispirmām kārtām tos, kuri paši nevar sevi aizstāvēt. Un pirmā kategorija - tie ir bērni. Tātad pirmais pienākums - aizstāvēt pret vardarbību un nāvi tos, kam ir jāvirza šī valsts tālāk. Un man šķiet, ka šobrīd mātei, kurai bērns ir gājis zudībā, nav nopietnāka argumenta, kā nostāties pret valsti, kura nevar aizsargāt viņas bērnu un nevar arī garantēt, ka nākamajai mātei bērns neaizies tādu pašu ceļu. Un šeit apstājas Ilvesa loģika un iestājas pavisam cita loģika. Vai cilvēciski ir tas, kas ir noticis? Un ir jāatbild uz jautājumu - kāda ir šai mātei daļa gar Eiropas Savienības politiķu filozofiju, ja viņas dzīves pamatfilozofija ir apstājusies un iznīcināta necilvēciskas darbības dēļ? Viņa dzīvos, viņa strādās, viņa maksās nodokļus un katru vakaru domās, ka šis slepkavnieks varbūt paņem maizes gabalu, kas ir nopirkts par viņas nodokļos samaksāto naudu. Kur šeit ir cilvēciskums un attieksme pret to? Kurš ir nežēlīgāks - valsts, kas ļauj šim cilvēkam ēst šo maizi, vai māte, kas teiks, ka šim cilvēkam ir jāaiziet no dzīves? Un ir nākamais jautājums - vai cilvēks ir tikai tas, kam ir kājas, rokas un galva un kas staigā uz divām kājām? Vai cilvēks tomēr ir kaut kas cits? Tas būtu diskutējams jautājums. Un, ja mēs runājam arī ar tiem cilvēkiem, kas mums vada garīgo kultūru, - kad beidzas cilvēks? Un, kad mēs sakām, ka cilvēkam nevar dzīvību atņemt, rodas jautājums: ja viņš ir dzīvību ņēmis neaizsargātai būtnei, bērnam, vai to mēs vairs varam uzskatīt par cilvēku? Būtu jāatbild uz šiem jautājumiem, pirms mēs runājam tālāk par to, kā rīkoties. Un katram būtu jāatbild vispirms pašam sev. Un kādu tiesu spriedīs tam tēvam, kurš, zinādams, ka viņa bērna slepkava dzīvos tālāk, pats pacels roku pret šo slepkavu? Vai ar šādu lēmumu šodien mēs nevirzām cilvēkus uz noziegumu, lai paglābtu citus no šī nozieguma?

Varbūt šeit zālē neatceras, bet es gan ļoti labi atceros to laiku, kad Latvijā meklēja masveida slepkavu - sieviešu slepkavu Rogoļevu. Es atceros to, kā māte nāca man pretī uz staciju vakara krēslā, lai mani sagaidītu. Kā mēs mēģinājām iet visi kopā. Es atceros miličus, kas gāja cauri elektriskā vilciena vagonam, jo domāja, ka viņš dzīvo Jūrmalā. Es atceros savu studiju biedreni, kuru viņš bija sadūris un kura tikai, nezinu, veiksmes vai Dieva gribas dēļ palika dzīva. Ja šodien šis cilvēks būtu ieslodzījumā Centrālcietumā, kāda man būtu garantija, ka viņš neizlauztu griestus un rītā neiznāktu uz ielas, un nenoslepkavotu vēl 30 sievietes un bērnus - meitenes? Vai mēs šodien varam atbildēt uz to? Un tagad, kad nav Rogoļeva, es jūtos daudz drošāk. Vismaz viena maniaka vairs nav. Es jums varu pateikt, ko Rogoļevs stāstīja tiesnesim tiesā. Viņš teica, ka viņš esot labs cilvēks un ka viņš turpmāk rakstīšot pasakas, Bišera kungs! Un arī tas, kurš Valmierā nobendēja meiteni, taisījās pasakas rakstīt, Bišera kungs! Man šķiet, ka jums patiešām ir laiks pensijā iet. Un jums, Panteļējeva kungs, es no sirds novēlu, lai jūsu meitas nekad nesatiktos ar tādu kā Rogoļevs. Lai Dievs dod! Un lai jums stāv klāt visi labie gari!

Bet kāpēc šodien gribam automātiski pieņemt to, par ko pasaule diskutē? Amerikā vairāk nekā pusē štatu ir nāvessodi. Nāvessods ir sods par cilvēka dzīvības atņemšanu. Briseles slepkavnieks izbēga no cietuma... nevis no cietuma, bet no tiesas, tur tūlīt atkāpās visa valdība. Jā, Rogoļeva dēļ gandrīz nošāva vienu puisi. Bet tad, kad ir jāsāk skatīties tālāk... šis puisis, starp citu, nebija ar zelta spārniem. Un otrs jautājums. Vai tāpēc, ka nemāk strādāt iekšlietu sistēma un tiesa, ir jāattaisno slepkava? Vai varbūt tāpēc ir jāatlaiž prokurors no darba, kas atbrīvo slepkavniekus, un jāatlaiž no darba tiesnesis, kas nemāk veikt savu darbu?

Eiropa par to visu diskutē. Un arī Briselē, starp citu, nav viennozīmīgas attieksmes pret jautājumu, vai Briseles slepkavniekam būtu jāpiespriež nāvessods. Ja šodien Beļģijā būtu aptauja par to, vai viņam ir jāpiespriež nāves sods vai viņam ir jādzīvo, tad - man ļoti gribas ticēt, un tā laikam arī notiktu - tauta nobalsotu par nāvessodu.

Mēs visu laiku sakām, ka Eiropa saka to un to, un vēl kaut ko, taču es jums gribu teikt, ka Eiropa ir izgājusi šo kļūdu periodu un sāk skatīties uz lietām daudz savādāk. Sāk atzīt to, ka atzīmju nelikšana skolās ir atnesusi ļaunumu, un sāk atgriezties pie tā, ka šīs atzīmes ir jāliek. Sāk vērtēt savus pilsonības likumus un saka, ka tie ir bijuši par viegliem. Lai tik vienkārši piešķirtu pilsonību ārvalstnieku bērniem? Paraugieties kaut vai uz Franciju, Vāciju! Vācija mierīgi nobalso par to, ka nav pilsonība jādod tur dzimušajiem kurdu pēcnācējiem, un neviens viņu no Eiropas Savienības ārā neslēdz. Un es gribētu dzirdēt...

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze, laika limits ir izsmelts.

I.Kreituse. Es lūdzu vēl minūti... Es gribētu, lai tie, kas...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu!

I.Kreituse. Es gribētu, lai tie, kas saka, ka mums ir Eiropas Savienības un it īpaši Eiropas Padomes spiediens, pasaka arī to, kā tas spiediens praktiski izpaudīsies. Kā tas notiks? Vai mūs šeit nospiedīs fiziski vai kaut kā citādi tas būs?

Un vēl viena lieta. Un piebilde Kiršteina kungam. Valsts prezidenta pasludinātais moratorijs, atvainojiet par šādu varbūt parupju salīdzinājumu, nav Indijas svētā govs, ko nedrīkst nekādā veidā aizskart. Tas nav obligāts sabiedrībai un nav jāievēro kā neatceļams. Jo pretējā gadījumā man nav saprotams, kā varēja izveidoties tāda situācija, ka 1940. gada 4. jūlija Vēlēšanu likumu, kuru parakstīja tobrīd esošais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, okupācijas varas piespiests (un mums tāpēc saka, ka nebija okupācijas, jo Ulmanis parakstīja papīrus), Augstākā padome pasludināja par nelikumīgu. Un mēs runājam patiesību par savas tautas vēsturi. Tas jums pierāda tikai to, ka, ja Valsts prezidents kļūdās vai ja Valsts prezidentu piespiež veikt darbību, kas ir pretvalstiska, cits likumdošanas orgāns var to izlabot.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Antonam Seikstam - frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es nesaukšu uzvārdus (No zāles deputāts M.Lujāns: “Anton, mēs esam ar tevi!”), bet ceru, ka cilvēki sapratīs, par ko ir runa. Šajā situācijā es laikam esmu cietsirdīgāks nekā tie, kas ir par nāvessoda saglabāšanu. Ja tajā cilvēkā vēl ir palicis kaut kas cilvēcisks, viņš mocīsies visu mūžu.

Un ir otrs jautājums - kas notiek tad, ja vienā gadījumā no desmit gadījumiem tiesa ir kļūdījusies? Ja man būtu jāizvēlas tādā situācijā, es labāk izvēlētos, lai tas nevainīgais paliktu dzīvs.

Pēdējais, ko es gribu teikt. Protams, var sekot islamiskajai tradīcijai. Islams Karimovs izdeva dekrētu - 25 gadi par mašīnas zagšanu... Mašīnas tur vairs nezog. Teherānā rokas cērt un cilvēku ar akmeņiem nomētā... Varbūt iesim šādu ceļu? (Starpsauciens: “Par to der padomāt!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daudzējādā ziņā šis balsojums būs katra sirdsapziņas balsojums, un šoreiz nevajag skatīties, ko mums saka vai nu Briselē, Eiropas Savienībā... vai Maskavā, kā to teica pirms tam... Ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs nāvessods - tā ir katras personas brīva griba. Un mums ir konkrēti jāizvērtē, jāizsver tas, kas notiek mūsu valstī.

Es varu absolūti piekrist visiem tiem cilvēkiem, deputātiem, kuri uzstājās no šīs tribīnes un runāja ar emocijām, pamatoja, ka nāvessodam ir jāpaliek. Mana dzīves filozofija ir tāda, ka es vispār pēc savas dziļas pārliecības, lai cik tas dīvaini nebūtu, esmu pacifists. Bet tas nenozīmē, ka ar ļaunumu nevajag cīnīties.

Šeit daudz diskutēja par visādiem ļaunumiem, ko izdara slepkavnieki. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību elementārai statistikai. Katru gadu Latvijā izdara pašnāvības pāri par tūkstoti cilvēku. Autoavārijās iet bojā aptuveni 600 cilvēku gadā. Es runāju par laikposmu, kas ir kopš neatkarības atgūšanas... Katru gadu no slepkavas rokām Latvijā iet bojā līdz 400 cilvēku. Kāpēc mēs runājam par slepkavu cilvēktiesībām, bet nerunājam par šo noslepkavoto cilvēktiesībām un par pašu pamattiesību un pamatprincipu, ka katram ir tiesības uz dzīvību? Mēs esam nākuši šajā pasaulē, lai garīgi pilnveidotos un attīstītos. Es varu piekrist Seiksta kungam, ka lielāks sods ir tam, kuram ir piespriests mūža ieslodzījums, nevis nāvessods. Daļēji varētu piekrist šai domai. Bet, kā es jau teicu, katra uzdevums ir garīgi pilnveidoties. Taču, izpildot nāvessodu, mēs atgriežam to cilvēku turpat, kur viņš ir bijis, un raujam sākto ciklu no jauna.

Paskatīsimies, cik tad ir piespriestu nāvessodu, sākot no 1990.gada, kopumā! Par zvēriskām, nežēlīgām slepkavībām Latvijā kopš 1990.gada ir piespriesti 13 nāvessodi. Izpildīti četri. Es negribētu novēlēt nevienam no jums iepazīties ar tiem krimināllietu materiāliem, kuru sakarā tiesa ir pieņēmusi lēmumu - piespriest šos nāvessodus. Diemžēl iekšlietu ministriem ir bijusi iespēja iepazīties ar šiem materiāliem, un, tos redzot, pēdējie mati skrien prom no galvas. Tāpēc, ka tas viss var rādīties tikai nežēlīgos, murgainos šausmu sapņos.

Tik tiešām, mēs varam daudz diskutēt par politiķu liekulību un daļēji arī par mūsu liekulību. Vienā vai otrā valstī, kurā ir atcelts nāvessods, tas it kā ir atcelts juridiski, bet faktiski tas nav atcelts. Diemžēl lielāko valstu specdienesti periodiski izpilda nāvessodus, īsteno tos dzīvē.

Varbūt neliekuļosim vismaz paši sev un balsosim katrs pēc savas sirdsapziņas un pārliecības!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Runās otro reizi.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es domāju, kāpēc te tie cilvēki, kas visu laiku runā tā, it kā Latvijā nebūtu bijuši nāvessodi un nebūtu notikuši visi šie smagie noziegumi, aizmirst pateikt, ka tie nāvessodi pie mums jau bija. Es domāju, kāpēc Grīga kungs, sevišķi Kreituses kundze un Putniņa kungs klaji liekuļo, sacīdami, ka kaut ko mainīs divu vai trīs nāvessodu saglabāšana gadā. Esiet godīgi! Es atbildēšu: viņi liekuļo tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Šiem deputātiem jānāk šeit priekšā un jāpasaka, ka vienīgais atrisinājums ir publiska nošaušana televīzijas kameru priekšā - katru gadu 2 līdz 3 tūkstošus cilvēku. Stadionos. Tad tas dos rezultātus. Grīga kungs, jūs labi zināt, ka tas, ka ir divi nāvessodi gadā, absolūti neko nav izmainījis. Tātad tiem, kas nepieprasa šos divus vai trīs tūkstošus nāvessodu, šeit nevajadzētu runāt par to, ko tauta grib. Tauta jums aplaudēs, un jūs noteikti tiksiet ievēlēti nākamajā Saeimā.

Vienīgi Mauliņa kungs pareizi pateica, ka ir cēloņi un ir sekas. Sociāli ekonomiskās sekas ir tajā situācijā, kāda ir šajā pārejas periodā. Un es Mauliņa kungam piekrītu. Bet, Mauliņa kungs, vai divi trīs nāvessodi mainīs šos cēloņus šai lietai? Vai tad jūs ar diviem trim nāvessodiem mainīsiet cēloņus? Mainīsim šos likumus, padarīsim tos stingrākus! Neviens taču neiebilst pret to, ka jābūt stingrākiem noteikumiem, daudz stingrākiem likumiem par vardarbību un ka jāievieš mūža ieslodzījumi. Tas ir jādara Tieslietu ministrijā, Tabūna kungs.

Un ir jautājums - vai tad, paturot šos divus vai trīs nāvessodus, pie mums nebūs dzērumā izdarītu slepkavību, nebūs sadzīves slepkavību? Vīri nesitīs sievas, nenotiks noziegumi pret bērniem? Vai Kreituses kundze pati tic tam, ko viņa runā, - ka divi trīs piespriesti nāvessodi mainīs šo situāciju šajās ģimenēs? Tie nemainīs nekādu situāciju.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Ja mēs runājam par Eiropas Savienību (es, piemēram, par to šeit nerunāju), tad parādīsim savu principialitāti Izglītības likumā un Pilsonības likumā! Un tad paskatīsimies, kā katrs runā. Es šeit runāju par izvēli, kurā ir šis... Jā, tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā teroristiskos apstākļos, bet tur nez kāpēc nav šo nāvessodu...

Sēdes vadītājs. Kiršteina kungs, jūsu laika limits ir beidzies.

A.Kiršteins. Jā, es beidzu. Nobeigumā es vēlreiz saku: cīnīsimies pret tiesisko nesakārtotību, pret narkotikām, sprāgstvielām un it sevišķi pret noziegumiem pret personību! Ieviesīsim nesaudzīgus sodus, bet nejauksim to ļaunumu, ko nodara divi vai trīs nāvessodi, kuriem nav nekāda efekta, ar to sabiedrību, kurā mēs gribam dzīvot! Ja jau igauņi, dāņi, zviedri un somi ir atcēluši, tad arī mēs to varam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es lūdzu ievērot laika limitu, un, ja jūs pārsniedzat to, tad vajag lūgt Saeimai minūti vai divas papildus, un par to var lemt.

Nākamajam vārds Aivaram Guntim Kreitusam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.G.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Te Krišteina kungs bija aizrāvies. Vispirms jāteic, ka Ilga Kreituse nerunāja par diviem trijiem nāvessodiem gadā. Te daži citi par to runāja. Ja man savs viedoklis jāpasaka uzreiz, pašā sākumā, tad jāteic, ka nav nekāda runa par diviem trijiem nāvessodiem gadā, bet sodi ir jāsaņem atbilstoši tam, kas ir izdarīts. Lai to ir vairāk, bet lai tie ir atbilstoši tam, kas ir izdarīts. Un nevajag te mēģināt vēl kaut kā liekuļot savu pozīciju un mīkstināt to!

Taču es gribēju vienu citu lietu teikt. Es gribēju teikt - kur ir iekšlietu ministrs? Kāpēc iekšlietu ministrs nenāk šeit tribīnē un visiem deputātiem nepastāsta statistiku? Es gribu dzirdēt, kas notiek. Es avīzē izlasīju, ka pirmajos trijos mēnešos Latvijā noziedzība ir pieaugusi par 8,5%. Bet kur ir iekšlietu ministrs? Viņam vajadzēja šeit stāvēt. Ja, kā es saprotu, tā ir valdības pozīcija vai vismaz “Latvijas ceļa” milzīgi nopietna pozīcija, tad es gribētu dzirdēt šos skaitļus. Iznāciet priekšā un pasakiet, cik slepkavību ir gadā! Šeit Ādamsona kungs vienīgais nosauca skaitli - cik slepkavību ir bijis un cik cilvēku ir notiesāts, un cik sodu ir izpildīts.

Es gribētu vienu lietu visiem atgādināt. Man bija šeit saruna ar cilvēku, kas zina to statistiku, kāda ir Amerikā, un nesen es lasīju avīzē apskatu par Ameriku. Tur, kā mēs redzējām, nāvessodu izpilde palielinās skaita ziņā. Vairāk nekā 30 štatos izpilda nāvessodus. Ir dažādi nāvessoda izpildīšanas veidi. Kā nupat man teica, Teksasā vien pagājušajā gadā ir izpildīti 37 nāvessodi, to skaitā arī sievietei. Amerika, manā izpratnē, ir viena no priekšējo pozīciju valstīm pasaulē, un, ja nevar savādāk tikt galā ar noziedzību, tad acīmredzot kaut ko dara šajā virzienā. Un nevajag mums šeit liekuļot un uz vēdera līst Eiropas Savienībā, pieņemot kaut ko tādu, kas mums ir galīgi nepieņemams! Ja mēs pēc astoņiem gadiem varēsim šeit deklarēt, ka mums ir kārtīgi cietumi, kuros nevar caurumus griestos izlauzt, un ja mums būs tādi cietumi, kādus prasa, piemēram, Eiropas Savienībā, ar krāsu televizoriem, sporta laukumiem, ar garantiju, ka no turienes nevar izmukt, un ja mūsu nodokļu maksātāji būs ar mieru samest kaudzē tik daudz naudas, lai varētu visu tur tā uzturēt, lai varētu viņus tur barot bagātīgi un apsargāt tā, lai viņi nemūk laukā, nu tad acīmredzot tāda situācija būs pēc astoņiem gadiem pienākusi. Tad mēs būsim, manā izpratnē, ekonomiskā ziņā tuvāki Eiropas Savienībai, un tad mēs varēsim šo jautājumu šeit visnotaļ nopietni apspriest. Bet pašreiz Eiropas Savienības emisāriem mēs varam viennozīmīgi teikt - ekonomiskā ziņā mēs neesam tādā situācijā. Iedodiet mums lielu naudu, lai mēs varam savus cietumus sakārtot! Nesoliet mums tur vienā gadījumā 17 miljonus, iedodiet mums kārtīgu naudu, lai mēs varam vairākus jaunus uzcelt, lai regulāri nemūk laukā! Iedodiet mums to naudu, lai būtu par ko barot visus šos cietumniekus, un tad mēs to arī darīsim. Tad mēs piekritīsim šādai prasībai.

Es gribētu vēlreiz atkārtot, ka cīņa pret terorismu nav savādāk iedomājama kā vien ar nāvessodiem. Nav savādāk iedomājama! Un savādāk nav iedomājama arī cīņa pret visādiem noziegumiem, kuri ir saistībā ar bērniem.

Ir vēl viens jautājums, kas ir jāliek klāt pie visa šā. Šinī sakarībā es gribētu, lai piemēram, iekšlietu ministrs vai kāds cits valdības pārstāvis iznāktu šeit priekšā un pasacītu šo statistiku par noziedzību.

Visas šīs filmas par vardarbību! Atcerieties, - pirms 10 gadiem mēs uztraucāmies, ka krieviem bija mode kara filmas rādīt vienu pēc otras un katru dienu un “štancēt” arvien jaunas par lielu varonību Otrā pasaules kara laikā. Tagad, pašreiz, televīzija ir pārplūdināta, no rīta līdz vakaram, ar filmām par vardarbību. Vai ir kāda statistika par to, cik ļoti ir pieaudzis noziedzību skaits jauniešu vidū sakarā ar šīm filmām? Mēs redzam tikai kopējo statistiku - mēs redzam kopējo statistiku, ka valstī noziedzība pieaug. Un šajā ziņā es nekādi nevaru piekrist Panteļējeva kungam, kas kaut ko vidēju pateica... Anāciet šeit priekšā un pasakiet, par cik cipariem gadā pieaug noziedzība Latvijā, kāda ir statistika, kā ir Latvijā pieaudzis slepkavību skaits, sākot no 1990.gada. Un tad mēs varēsim runāt par to, vai nāvessods kaut ko palielina vai nepalielina...

Es stingri iestājos par to, ka nāvessods ir jāizpilda. Un šeit nevar runāt par to, ka kāds tiktu notiesāts varbūt nepatiesi, vai kaut ko tamlīdzīgu. Mēs redzam, ka tiesās ir tādi gadījumi, kuros ir pilnīgi skaidri redzams slepkava, kā Valmieras gadījumā. Tā bija lieta par mazās meitenes neģēlīgu nogalināšanu. Slepkava tur gandrīz vai ņirgājās. Viņš saka, ka viņam kaut kas par daudz ir piespriests, un viņš pārsūdz to spriedumu - tā vietā, ka viņu vajadzēja sodīt ar nāvi pāris dienu laikā! Viss ir acīm redzams. Pats viņš visu ir neģēlīgi izstāstījis.

Būsim saprātīgi! Balsosim un uzklausīsim tautas gribu! (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi runās.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tiešām, es nezinu, Eniņa kungs piedāvā bēgt no eiropeiskās liekulības laikam atpakaļ alā iekšā - un mietu pie rokas! Eniņa kungs radīja savā runā pretrunu. Katru dienu, jūs teicāt, notiek nežēlīgi noziegumi. Pēc jūsu loģikas, katru dienu vajadzētu izpildīt nāvessodu, mums faktiski vajadzētu ierīkot gāzes kameru un izpildīt nāvessodus - vismaz simtiem! Tad būtu jēga. Tāda ir jūsu priekšlikuma būtība. Arī Kreituses kundze diemžēl... Tieši histērija attiecībā uz Rogoļevu noveda pie tā, ka gandrīz izpildīja nāvessodu vienam cilvēkam. Jūs varat runāt, vai viņš nav Dreimanis, vai viņš ir Zeltiņš, vai ir vai nav zelta cilvēks, bet praktiski viņam gandrīz vai izpildīja nāvessodu, varbūt tieši tāpēc, ka tika sacelta histērija ap šo jautājumu un vajadzēja atrast kādu vainīgo, un vajadzēja kādu sodīt. Un vajadzēja kādu nogalināt. Tur jau tā lielā atšķirība nāvessodam no citiem sodiem, ka tas ir neatgriezenisks. Ja jūs to izdarāt, tad jūs to kļūdu vairs nevarat labot. Vai jums būtu daudz mierīgāk pēc tam, kad jūsu baiļu dēļ tiktu nogalināti citi cilvēki: vispirms - tas Dreimanis, pēc tam -Rogoļevs? Tā, kā Staļina laikā uzskatīja, - ja no 10 nošautajiem viens ir vainīgs, ar to pietiek.

Tā ka, es domāju, man jāpiekrīt vēl arī tam, ko teica Ādamsona kungs. Protams, ne jau Eiropa te ir svarīga, ne jau kaut kas cits ir svarīgs, tas ir tiešām sirdsapziņas balsojums. Es tomēr aicinu: katrs vēlreiz padomāsim, kas mēs šeit esam! Ko mēs šeit pārstāvam? Vai mēs skatāmies uz nākotni vai tikai visu laiku gribam kaut kam izdabāt? Un šinī gadījumā - izdabāt ne jau tām labākajām jūtām, kas ir cilvēkos. Sevišķi es vēršos pie Putniņa kunga. Mēs varam daudz kā izdabāt cilvēkiem. Mēs varam šņabja cenas samazināt, pat sākt to tirgot par velti. Tad par mums balsos vēl vairāk cilvēku. Mēs varam ļoti daudz ko darīt. Nevajadzētu izdabāt ne jau tām labākajām jūtām, kādas ir cilvēkiem. Saņemsimies un šodien drosmīgi nobalsosim par nāvessoda atcelšanu - tā, kā to ir izdarījuši daudzi Eiropā, un tā, kā to ir izdarījuši arī mūsu kaimiņi igauņi! Izdarīsim to!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Kārlim Čerānam - frakcija “Latvijai”. Lūdzu! (Starpsauciens: “Kārlītis pirmo reizi šodien!”)

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ir skaidrs, ka Latvijā nāvessods šobrīd nav atceļams, un ļoti daudz jau ir pateikts šajā sakarā. Tādēļ es gribu šeit tikai atgādināt dažiem pārspīlētiem humānistiem to, ka dzīvības cena tomēr ir dzīvība un ka neviens šeit neaicina izpildīt masveidā nāvessodus, bet ka jautājums ir tikai par to, lai tie tiktu izpildīti īpaši smagos gadījumos.

Var saprast, protams, arī to domas, kuri aicina tālāk uz šo humānismu, aicina mūsu sabiedrību uzņemties tādas saistības pret šiem cilvēkiem, kuri ir izdarījuši smagus noziegumus, - viņus turēt mūža ieslodzījumā un tāpēc tērēt arī daudz sabiedrības līdzekļu.

Es gribu atgādināt to, ka mums ir viena problēma, kura ir jāatrisina acīmredzot pirms tam, iekams mēs atļaujamies tērēt šos valsts līdzekļus smagiem noziedzniekiem, uzturot viņus mūža ieslodzījumā vieninieku kamerās. Un tas ir jautājums par cita veida smagiem noziegumiem, kas mūsu sabiedrībā tiek izdarīti un kas būtu novēršami. Tās ir cita veida slepkavības, un šajā reizē es runāju konkrēti par nedzimuša bērna slepkavību mātes miesās. Varbūt tad būtu labāk tos līdzekļus, kuri tiek izlietoti šo uz mūžu ieslodzījumā notiesāto uzturēšanai... varbūt tos tomēr būtu vērts izlietot kādām demogrāfijas programmām, lai jaunās māmiņas, kuras ir ieņēmušas šo bērnu dzīvību, tomēr kaut kā stimulētu neizšķirties par šī bērna slepkavību. Tad mēs tiešā veidā dotu atbalstu dzīvībai un tiešā veidā iestātos pret to, lai netiktu nonāvēta pilnīgi nevainīga dzīvība. Un tikai pēc tam mēs varētu runāt par to, ka arī tam, kurš ir noziedznieks, ka arī viņam ir tiesības uz to, ka viņa dzīvība varētu tikt kādā veidā pasaudzēta.

Jautājums ir par to, kā mēs sarindojam šīs prioritātes, kā mēs izraugāmies šīs pamatvērtības. Es aicinātu tomēr vērsties pirmām kārtām pret to drausmīgo situāciju, kas veidojas un ir izveidojusies attiecībā uz nedzimušiem bērniem, apstākļos, kad mūsu valstī vēl joprojām tiek vairāk nogalināts nedzimušo bērnu, nekā viņi nāk pasaulē. Un šajā ziņā mēs kā valsts tieši varam atbalstīt to, lai šie bērni nāktu pasaulē.

Es arī labi saprotu visus tos cilvēkus, visas tās sievietes, kas ir nostādītas izvēles priekšā, taču mēs kā valsts varam tieši palīdzēt, lai šie bērni varētu nākt pasaulē un lai mēs atbalstītu dzīvību. Un tas ir jautājums, par kuru būtu jārunā vispirmām kārtām. Nevis par to, teiksim, būt vai nebūt nāvessodam. Tas jautājums par nāvessodu nav humānisma pamatjautājums.

Tāpēc es aicinu pagaidām šo nāvessodu atstāt, un tas varbūt tiešām ir tikai nākotnes jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet, ņemot vērā to, ka mēs visi plānojam savu laiku, es informēšu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā Saeimas deputāti lūdz Saeimu izsludināt šā gada 11.maija Saeimas ārkārtas sēdē pārtraukumu no pulksten 15.00, bet ārkārtas sēdi turpināt šā gada 18.maijā, tas ir, nākošajā pirmdienā pulksten 9.00.

Šobrīd ir pusdienu pārtraukums, un, ņemot vērā to, ka mēs plānojam laiku, mums tagad vajadzētu izlemt šo jautājumu. Tātad - līdz cikiem mēs šodien strādāsim un cikos tiks pasludināts pārtraukums?

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” šo desmit deputātu iesniegumu.

Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet drīzāk ietaupīt šeit laiku. Tā vietā, lai otrajā lasījumā izspriestu par tik konceptuālām lietām, kāds ir nāvessods, mēs esam atmodušies trešajā lasījumā. Tāpēc es domāju - strādāsim! Ja reiz mums ir šī ārkārtas sēde, tad izmantosim, cik varam, to! Un tomēr loģiski būtu šo likumu pieņemt, nevis pārcelt no vienas pirmdienas uz otru. Tas nozīmē, ka mēs savu domāšanu atkal sadalīsim pa nedēļām, un tad nekas jēdzīgs neiznāks. Labāk īsāk runājiet par šo jautājumu, kam faktiski konceptuāli ir vajadzīga pavisam cita pieeja.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs runāja “pret”. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par”?

Vēlas runāt Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es vienmēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu viena iemesla dēļ - no tā, kurā dienā mēs pieņemsim šo Krimināllikumu, absolūti nekas nemainīsies. Iemesls šeit ir tāds: diemžēl Ministru kabinets vēl līdz šim brīdim nav iesniedzis Sodu izpildes likuma projektu un Kriminālprocesa likuma kodeksu. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums galvenais ir pieņemt šo Krimināllikumu līdz šā parlamenta darba beigām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - šodien pulksten 15.00 pārtraukt ārkārtas sēdi un turpināt to 18. maijā pulksten 9.00. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 27, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Tas ir laiks, kad beidzas pārtraukums, bet es redzu, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārtraukumu, deputātu zālē ir vēl mazāk. Godātie deputāti, es nevaru šobrīd atklāt sēdi un

turpināt izskatīt likumprojektu, jo zālē ir ļoti maz deputātu. Līdz ar to, lai es pierādītu savu taisnību, es lūdzu jūs reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! 44, 45, 46, 48, 48. Pārtraukums līdz 13.37.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, piecas minūtes ir pagājušas! Es lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam, jo iepriekšējā reizē kvoruma mums nebija. Tas jādara, lai mēs būtu pārliecināti, ka varam turpināt darbu. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties! Godātie kolēģi, lūdzu visus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu. Atgādinu, ka mēs debatējam par 123.priekšlikumu.

Debatēs nākamais runās Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts, kura nav zālē.

Nākamais ir Uldis Veldre. Uldis Veldre runās otro reizi. Frakcija “Latvijai”. Es atvainojos! Veldres kungs runās pirmo reizi.

U.Veldre (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Klausoties dažu deputātu runās, man liekas, ka es atrodos Augstākajā padomē pirms ilgiem gadiem, kur valdīja princips: kas nav ar mums, tas ir pret mums! Es nenosaukšu tos trīs deputātus, kuri kaunināja citus deputātus, kas domāja citādāk. Mēs, deputāti, esam savu vēlētāju, savas tautas sūtīti, un mēs paužam savas domas. Piemēram, braucot pa Latviju - es esmu apbraucis apmēram 35... drusku vairāk, - aptuveni 40 pagastus -, bet nevienā pagastā mums nav pateikts, ka būtu pilnīgi jāatceļ nāvessods. Taisni pretēji! Ar konkrētiem piemēriem tiek stāstīts, ka slepkavas pēc pāris gadiem iznāk no ieslodzījuma un atkal slepkavo. Cilvēki lūdz mūs, deputātus, panākt to, lai valdītu likumība, jo mēs pašlaik pilnīgi droši varam no šīs tribīnes pateikt, ka mums praktiski nedarbojas trešā vara - tiesa un prokuratūra. Tiešām tas tā ir, un es šeit jau ceturto reizi teikšu: kamēr netiks nomainīts ģenerālprokurors Skrastiņa kungs, kamēr mēs, Saeima, neprasīsim tiesai un prokuratūrai ievērot likumību, tikmēr nekā nebūs.

Es tikai gribu pateikt vēl to, ka visa tā skriešana uz Eiropu notiek savtīgu iemeslu dēļ, jo mēs redzējām, kuri te skrēja divas reizes tribīnē un kvēli atbalstīja. Es gribu pateikt, ka viņi tiešām nepauda savu vēlētāju intereses, un šajā gadījumā es esmu pārliecināts, ka šie kungi nākošajā Saeimā neiekļūs, jo nevar būt tā, ka... Vismaz, es domāju, 80%-90% iestājas nevis par pilnīgu nāvessoda atcelšanu, bet izmantot to attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem, lai tomēr sodi būtu stingrāki.

Es tādēļ vēlreiz lūdzu deputātus atbalstīt priekšlikumu, lai neatceltu nāvessodu, jo mēs redzam, ka tas viss tiek darīts tikai šauru ekonomisku grupējumu interesēs. Skatīsimies Latvijas laukus! Kas tad to visu veicināja? - Skriešana uz Eiropu! Mēs iznīcinājām lauksaimniecību un rūpniecību, bet tagad turpinām darīt to pašu. Tā ka aicinu deputātus balsot pēc sirdsapziņas un atbalstīt, lai nāvessods paliek. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ziedonim Čeveram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es stipri apšaubu, ka ir tāds svarīgs un būtisks jautājums “par” vai “pret” nāvessodu, bet to varēs izlemt milzīgā Vislatvijas kopsapulcē.

Jautājums: vai nāvessoda esamība ietekmē kriminālo situāciju valstī? Izejot no tās pieredzes, kas man ir dota, es varētu apliecināt, ka vēl divus gadus atpakaļ, stāvot jūsu priekšā tribīnē, es noteikti būtu aicinājis saglabāt šo nāvessodu, bet, raugoties pēc tās reālās situācijas, kurā mēs atrodamies, mums vajadzētu pateikt, ka nedrīkst atņemt cilvēkam dzīvību. Nekādā gadījumā nevar filozofiski pieiet jautājumam, kādi motīvi cilvēku ir virzījuši uz to, lai viņš kādam citam atņemtu dzīvību.

Bet arī slepkavības ir ļoti dažādas. Ir slepkavības, kas radušās mūsu sabiedrībā tieši pārejas periodā, izejot no sociāli ekonomiskās situācijas valstī, no tā, ka daudzi cilvēki sāka lietot surogātus, kuru iedarbības rezultātā viņiem parādījās agresivitāte, un viņi noslepkavoto citreiz nākošajā dienā pat neatceroties, to, ko viņi ir izdarījuši. Tādu slepkavību skaits mūsu sabiedrībā ir ļoti liels. Vai jūs domājat, ka, saglabājot nāvessodu, mēs spēsim apturēt tos “profesionāļus”, kuru darbs ir pasūtījuma slepkavības? Droši vien, ka ne. Vai mēs ar nāvessodu spēsim apturēt cilvēku, kurš varbūt kļūdas vai alkohola dēļ ir izdarījis kādu slepkavību, ka viņš, zinot to, ka viņam tiks piespriests nāvessods, atturēsies un neizdarīs otru, trešo un ceturto slepkavību? Es domāju, ka ne.

Tagad jautājumā par to, cik ilgi Eiropa ir gājusi uz nāvessoda atcelšanu. Eiropa tiešām pie tāda secinājuma ir nonākusi daudzu gadu garumā, tērējot milzīgus līdzekļus, lai pārorientētu cilvēku domāšanu, bet tanī pašā laikā vēlamais līdz galam vēl nav sasniegts. Piemēram, Beļģijā visu iedzīvotāju milzīgā vēlme atriebties tam noziedzniekam, kurš ir ņirgājies par nepilngadīgajiem, ir sakāpināta.

Es saprotu, ka šodien var atzīt, ka liela daļa sabiedrības nav gatava uzņemties šo nāvessoda atcelšanu, bet vai mēs atrodamies šajā zālē tikai tāpēc, lai vienmēr varētu domāt par to, cik un kā par mums balsos? Vai tajā pašā laikā esam gatavi spert to soli, kurš vēl diezgan lielai sabiedrības daļai šodien nav pieņemams, jo tā daudzas specifiskas lietas nezina. Liela daļa sabiedrības nezina, piemēram, to, ka daudziem slepkavām atrašanās mūža ieslodzījumā ir daudz bargāks sods Dieva un cilvēku priekšā.

Vai kāds no jums, spiežot pogu par to, ka vajag saglabāt šo nāvessodu, ir gatavs uzņemties mūžīgās mokas, jo, nospiežot šo pogu, jūs piedalāties procesā, kas varbūt novedīs pie tā, ka tiks sodīts kāds nevainīgs cilvēks tikai tāpēc, ka viņu būs notiesājis neprofesionāls tiesnesis, bet šo jautājumu būs izskatījuši neprofesionāli policijas un prokuratūras darbinieki? Mūsu sabiedrība vēl ir tikai attīstības stadijā. Vai mēs gribam redzēt sevi Eiropā kā pietiekoši attīstītu tautu, kura patiešām domā par nākotni? Mēs nonāksim pie šā lēmuma pat tad, ja daudzi no jums tomēr atbalstīs nāvessodu, un tas notiks varbūt pēc gada, pēc diviem. Bet vai tas ir šā laika vērts, lai šodien “lauztu šķēpus”?

Daudzas lietas patiešām nav atkarīgas no mums, bet diezgan bieži parlamentāriešiem un valdībai cilvēki uzticas tāpēc, ka šīs institūcijas spēj pieņemt lēmumus izšķirošajā brīdī. Nepārliecināsim cits citu par to, ko dotu vai ko nedotu nāvessods.

Es runāju kā iekšlietu ministrs, kas amatā ir bijis divas audzes. Es runāju kā cilvēks, kurš šobrīd varbūt līdz galam pat nav izpratis to, ka vajadzētu atcelt nāvessodu. Es runāju kā Saeimas deputāts, jo šie lēmumi mums ir jāspēj pieņemt, jo es zinu tikai vienu: atriebība izraisa atriebību! Nežēlība izraisa nežēlību. Mūsu sabiedrība ir ļoti nežēlīga, un nāvessodi tāpat kā slepkavas dzimst tepat apkārtnē, tāpēc ka mēs vēl šodien nepamanām šo milzīgo slodzi, kāda ir radusies un uzgūlusies, šo mūsu tautas sociālo psiholoģisko slodzi, šo sociālo un ekonomisko slodzi. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsojumā par nāvessodu vai nu atturēties, vai balsot par nāvessoda atcelšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Kreituses kundze runās otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es no šīs tribīnes gribētu atvainoties tām mātēm, kurām diemžēl ir nācies piedzīvot savu bērnu bojā eju vardarbības rezultātā, jo šeit atskanēja vārdi: “Nu ko tas dos, ja vienu slepkavnieku nobendēs? Vai tāpēc kas mainīsies?” Jā, mātei mainīsies gan morāli, gan būs aizsargāts nākamais bērns. Manuprāt, bērna dzīvība ir daudz svarīgāka nekā viena slepkavnieka dzīvība.

Ja mēs runājam par kaut ko citu, tad jāteic, ka mūsu valsts ir kļuvusi smieklīga šodien: alkohola ierobežojums, lūk, nebija iespējams tāpēc, ka policija ņemot kukuļus un tik un tā nevarēšot izsekot līdzi. Cigaretēm jāpazemina ievedmuita, jo policija ņem kukuļus un nevarēšot izsekot. Nāvessods nav vajadzīgs, jo prokuratūra nemāk izmeklēt un tiesnesis nemāk nosodīt. Vai mēs nepazemojam paši sevi, savu valsti, ja esam tādu valdību ielikuši un tādu viņu turam? Ja viņa neko nejēdz, tad mums ir jāaiziet pirmajiem no šejienes!

Un vēl viena lieta. Kungi, ja jums nav ko teikt, tad nerunājiet visu laiku par priekšvēlēšanām. Ja jums tas ir aktuāli, tad apspriediet to kaut kur citur, nevis šajā tribīnē! Un, ja mēs runājam par priekšvēlēšanu triku, tad, manuprāt, šodien vajadzētu nosaukt tos politiķus, kuri bija ieinteresēti, lai Stendzenieks iznāktu brīvībā no cietuma. Tad varētu uzskatīt, ka var nospļauties gan uz 18 miljoniem, gan uz tiem cilvēkiem, kuriem šī nauda ir atņemta. Tad varbūt beigtos runāšana par to, ka tauta nezina un deputāti... Nevis deputāti izvēlas tautu, bet tauta izvēlas deputātus!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Andrim Rubinam - pie frakcijām nepiederošam deputātam.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Deputāti! Es gribētu jautāt: kāpēc valstī ir tik augsta noziedzība? Un es gribētu jautāt arī Panteļējevam: kāpēc ir augsta noziedzība un tik augsts slepkavību līmenis? Tās ir sekas, protams! Tas ir tāpēc, ka tās ir komunistiskās audzināšanas un komunistiskās ideoloģijas sekas. Tās komunistiskās ideoloģijas, kurai jūs, Panteļējev, bijāt propagandists un īstenotājs! Jūs, Panteļējev, un citi komunistiskās ideoloģijas propagandisti, noliedzāt ticības mācību, un tāpēc mums ir ļoti augsta noziedzība pašreiz.

Valstī ir ļoti zems ekonomiskais līmenis, un, ja Eiropas Savienība grib dot mums rekomendācijas, tad lai viņa dod arī kaut kādu segumu šīm rekomendācijām. Lūdzu - mēs būsim gatavi nāvessoda atcelšanai varbūt pēc desmit vai divdesmit gadiem, kad valstī būs uzcelti attiecīgi cietumi, kuros būs arī attiecīgas kameras, kur varēs mitināties šie cilvēki, bet pašreiz, kad redzam, ka ir tādi noziedznieki, kas nogalinājuši vairākus cilvēkus, to skaitā bērnus un sirmgalvjus, bet mēs viņus pēc tam, kad ir skaidri redzams, ka viņi ir atņēmuši vairākiem dzīvības, kad ir skaidri zināms un tur nu kļūdīties nekādi nevar... Tad mēs gribam viņus uzturēt visu mūžu.

Pie tam tas valstij izmaksā ļoti lielu naudu, bet tajā pašā laikā mūsu daudzi pensionāri knapi velk dzīvību, jo nav naudas pārtikai.

Tā ka mums ir jāpārdomā, vai mēs ekonomiski esam gatavi to darīt. Man ir saistoši mani vēlētāji un viņu rekomendācijas, nevis Eiropas Savienības rekomendācijas. Tad, kad Eiropas Savienība būs ar mieru uzņemt mūs Eiropas Savienībā, tad, ja mēs gribēsim, es domāju, mums vispirms būs referendums, un tauta nobalsos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Andrejam Naglim - LZS, KDS frakcijas deputātam.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā panākt, lai starp mums būtu izpratne šajā jautājumā - būt vai nebūt nāvessodam? Tas ir tiešām ļoti smags jautājums, jo šis mūsu balsojums tik tiešām daudz ko izšķirs. Vai vienam slepkavam dosim iespēju izrēķināties ar mūsu tuviniekiem, ar mūsu bērniem, paziņām, draugiem, vai arī - gluži otrādi - noliksim to slepkavu pie vietas? Man nav saprotami daudzu izteicieni, tas, ka mēs aizstāvam slepkavas. Es nekādi nevaru saprast, lūk, ko: ja šodien mēs runājam par šo cilvēku aizstāvību, kāpēc tad mēs pagājušajā gadā, kad izskatījām likumu par abortiem, nevarējām aizstāvēt nedzimušos bērnus? Jā, smieklīgi jau tas izklausās, jā, bet kā tad ir tomēr? Vajag padomāt arī šajā ziņā. Jo neaizsargātu bērnu mēs varam noslepkavot, bet slepkavu mēs atkal cenšamies aizsargāt. Un tas nav nekāds brīnums, jo tomēr Latvijā katru gadu tiek noslepkavoti 30-35 tūkstoši nedzimušu bērnu.

Mūža ieslodzījums. Kā to saprast? Ja cilvēks atradīsies mūža ieslodzījumā, viņš domās, kā tikt ārā, un pēc tam, pēc kāda laika ticis ārā, viņš atkal turpinās savu iesākto darbu. Kāda te varētu būt tā īstā nostāja šajā jautājumā? Mēs nevaram pieļaut, ka noziedzniekiem rakstītu aizstāvības likumus, jo tad jau iznāk, ka mēs paši esam līdzdalībnieki šajā jautājumā. Es nekādi nevaru pieļaut to, ka es būtu noziedznieku aizstāvis un viņus aizstāvētu šajos smagajos jautājumos. Es iedomājos: teiksim, šoreiz mēs tā runājam, ka it kā varētu viņus aizstāvēt, bet nezinām, kāda būtu mūsu attieksme tad, ja, teiksim, mūsu tuvinieku - brāli, māsu, tēvu, māti, bērnu vai mazbērnu - kāds nogalinātu. Kāda tad būtu mūsu attieksme? Vajag reāli skatīties šajā jautājumā. Labi, - jā, mēs, kristieši, varam teikt: jā, nu piedosim! Bet es tomēr domāju, ka slepkava nekad nevar tikt aizstāvēts tikai tāpēc vien, jo viņš ir apzināti gājis uz noziegumu, tā nav nejaušība, ka viņš to ir izdarījis.

Kas attiecas uz runām par to, ka tad Eiropas Savienība mūs nesapratīs un Eiropa mūs nesapratīs, man liekas, ka šajā gadījumā Eiropas Savienībai, Eiropai ir tiešām jāsaprot, kāpēc mēs parlamentā balsojam pret nāvessoda atcelšanu. Te ir tiešām problēmas, un Eiropa arī šajā jautājumā mūs noteikti sapratīs. Ir jau arī tā: ja mutē ir sāpošs zobs, vajag “remontēt” to zobu. Bet ja nu tas zobs tomēr nav salabojams? Un tāpat ir ar noziedznieku. Viņš ir bijis cietumā, viņš izlaists, atbrīvots, bet atkal viņš turpina savu neķītro darbu. Tātad viņš ir jāizolē. Tāpat kā sasāpējušais zobs ir jāizrauj, tāpat arī noziedznieks ir jāizolē no sabiedrības. Šajā ziņā es tomēr piekrītu, ka šodien mēs nevaram iestāties par nāvessoda atcelšanu. Darīsim tomēr to, ko prasa mūsu tauta, un nostāsimies tautas pusē!

Es tiešām nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu. Es tomēr aicinu noraidīt to, un arī pats balsošu pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Ziedonim Čeveram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam. Čevera kungs runās otro reizi.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nevar salīdzināt cilvēka dzīvību ar degvīna pudeli. Vēl jo vairāk, - es gribētu pateikt, ka mēs esam iegājuši pasaules vēsturē ar to, ka mūsu valstī ieslodzīto skaits ir 100 tūkstoši, ir vislielākais pasaulē. Vai uz tā pamata mūsu noziedzības līmenis ir samazinājies, jūs jūtaties drošāki? Mēs pa šiem gadiem, no Ģirta Kristovska laikiem, praktiski neesam iedevuši kārtīgu finansējumu, lai varētu to cietumu sistēmu sakārtot pēc Eiropas standartiem. Kaut arī zināmā dvēseliskumā mēs saprotam, ka tie cilvēki, kas atrodas cietumā, arī ir cilvēki, daudzus no viņiem vairs izlabot nevarēs. Bet daudzus no viņiem tomēr var izlabot. Viņiem arī ir savas ģimenes, viņiem aug bērni, kuri tos vecākus gaida. Un ļoti daudzi, atgriežoties sabiedrībā, vispār nezina, ko viņi tālāk darīs. Viņi sākumā ubago, un pēc tam viņi sāk zagt, laupīt un slepkavot. Nē, nu vienkāršākais ceļš ir nospiest pogu, varbūt šodien vajag vispār viņus visus apšaut. Un sākt ar to, ka zaglim nocērt rokas un kājas, un tad viņš vairs nezags, jo nebūs ar ko zagt. Varbūt potenciālos slepkavas mēs vienkārši testēsim, izdomāsim, ka viņiem ir potenciāla slepkavas parametri? Es jums gribu pateikt, ka apmēram 45% no cilvēku sabiedrības var būt potenciāli slepkavas, atkarībā no tā emocionālā brīža, no tās situācijas, kurā viņi atrodas, no nervu stresa un no visa pārējā. Iedomājieties vienu pamatdomu - ka jums patiešām notiek nelaime un ka par jums vai par kādu no jūsu radiem kāds ņirgājas, un ka jums ir ierocis rokās. Iedomājieties sevi - ka jūs aizejat un spriežat tiesu bez tiesas. Bet ja jūs kļūdāties? Un nobeigumā vēl viena pamatdoma: iedomājieties, ka jūs atrodaties baznīcā, kur nav nevienam dotas tiesības spriest par citu likteni, un pamēģiniet, vadoties pēc tās, nospiest šo pogu.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Guntim Eniņam. Eniņa kungs arī runās otro reizi.

G.Eniņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Augsti godātā Saeima! Daži runā kļūdaini vai tīšām sagroza lietas būtību. Saka, ka, lūk, tad, ja piespriedīs un izpildīs nāvessodu diviem vai diviem simtiem, samazināsies noziedzība... Runa šajā gadījumā nav par to, vai noziedzība samazināsies vai nesamazināsies, runa šajā gadījumā ir par morāli, par taisnību, par patiesību. Un šajā sakarībā es pastāstīšu - arī Panteļējeva kungam! - par vienu žurnālisti, sievieti, māti, kura apraksta šādu briesmīgu gadījumu, ka pedofils mazu bērniņu ir izvarojis un pēc tam noslepkavojis, bet nāvessods viņam piespriests nav. Un viņa atklāti pasaka (es aptuveni citēšu, ko viņa saka): “Ja tā izdarītos ar manu bērnu, es sameklētu algotu slepkavu un palūgtu, lai viņš izpilda to nāvessodu mana bērna apgānītājam, noslepkavotājam.” Vai jūs, Panteļējeva kungs un pārējie, gribat, lai šādas attiecības sāktu veidoties? Tādas jau daļēji veidojas, pie mums notiek spridzināšana... tas ir, mūsu valsts ir nespējīga pati to tiesāt.

Un vēl. Attiecībā uz to, ka tika pieminēta Bībele. Es esmu runājis ar Bībeles speciālistiem: pat Jaunajā Derībā nav sacīts, ka nedrīkst izpildīt nāvessodu, tādu rindu tur nav. Un ne par velti te uzstājās arī kristieši, mēs no viņiem dzirdam taisnību. Runa ir par taisnību.

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka, ja mēs pieņemam likumus savai valstij, savai tautai, tad šiem likumiem būtībā būtu arī jāatspoguļo mūsu tautas mentalitāte un attieksme pret šiem jautājumiem kopumā. Vai mūsu tautai raksturīga ir tieksme iznīcināt? Vai varbūt mūsu tautai raksturīgāka ir noziedznieku likšana pie kauna staba? Mēs varētu, teiksim, paanalizēt vēsturi.

Jautājums tātad ir par noziedzību, par noziedzniekiem. Es mēģināšu atgādināt arī mūsu vēsturi. Noziegumi, par kādiem ir tikuši piespriesti nāvesodi, ir valsts mantas izlaupīšana lielos apmēros, valūtas spekulācijas, valsts nodevība un slepkavība. Jautājums ir tātad šāds: par kādām cilvēku kategorijām mēs šodien runājam? Mēs runājam par to cilvēku kategoriju, kuriem ir deformēta attieksme pret savu valsti, pret sabiedrību. (Starpsauciens: “Tas nebija Latvijas valstī, ko tu stāsti...”) Tie ir cilvēki ar deformētu attieksmi. Daba to dara ar dabisko izlasi - vājākos iznīcina. Jautājums - kādu likumu mēs gatavojamies šodien pieņemt? Es te dzirdēju pat tādas domas: tā kā sabiedrībai ir tie noziedznieki jāuztur un ir jādod viņiem ēst un tā kā ir grūtības ar pārtiku, viņi ir jānošauj. Vai tas vispār ir šīs tribīnes cienīgs arguments? Es domāju, ka, ja sabiedrība un tiesu vara apzinās to, ka cilvēks ir noziedznieks, tad viņš ir jāizolē no šīs sabiedrības. Tas ir pilnīgi nepārprotami. Un, kaut gan mūsu sabiedrība šobrīd ir tādā attīstības fāzē, ka šī izolācija varbūt nav iespējama pilnīgā apmērā, tādā, kādā tas mums ir pieņemami, es nedomāju, ka izolācijai alternatīvs variants šādā mūsu sabiedrības vājumā būtu nāvessods, šo cilvēku nošaušana. Tādas runas vienkārši parāda mūsu attieksmi pašiem pret savu valsti un pret saviem līdzcilvēkiem.

Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs arī runās otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Ir Dieva bauslis - tev nebūs nokaut! Bet tajā pašā laikā arī kristīgais pasaules uzskats un kristīgā mācība māca skaidri to, ka valsts var nest arī zobenu un valstij ir pienākums gādāt par sabiedrības drošību. Tās ir funkcijas, kuras laicīgā vara drīkst uzņemties, lai panāktu šo sabiedrības drošību, un valstij šīs funkcijas ir arī jāuzņemas.

Un nav jau, protams, tā, ka kādam šeit ļoti patiktu šī nāvessoda izpildīšana un piespriešana. Tas viss tiešām... tie visi tiešām ir ļoti smagi jautājumi, bet tomēr sabiedrības pastāvēšanas intereses to pieprasa, arī citu cilvēku drošība pieprasa to, lai šādi ārkārtas pasākumi atsevišķos gadījumos varētu tikt izpildīti un lai mēs vienreiz par visām reizēm nepateiktu, ka tas noteikti nekad nevarēs notikt.

Es gribu strikti noraidīt to, ka nāvessoda pastāvēšana būtu pretrunā ar baznīcas mācību. Tā noteikti nav pretrunā, un tā arī ir viena no motivācijām, kāpēc es pats atbalstīšu tā saglabāšanu, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka es nekādā gadījumā neiestājos par biežu šā nāvessoda izpildīšanu. Šie vienkārši ir ārkārtīgi nopietni jautājumi, un mēs nevaram runāt šeit populistiskā, lētā līmenī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šodien mums ir jāizšķiras par ļoti individuālu jautājumu. Nāvessodu nepiešķir citādi, kā tikai individuāli, tā vismaz ir šā Krimināllikuma kontekstā. Un tā ir ļoti grūta izšķiršanās.

Lai atvieglotu sev uzdevumu, kuru pogu spiest, es mēģināju atbildēt uz diviem pamatjautājumiem. Un pirmais no tiem ir saistīts ar vienlīdzības principu. Tas, ka dzīvība ir svēta un ka mēs viens otram to atņemt nedrīkstam, - ir ābeces patiesība no senseniem laikiem. Tā nav apšaubāma patiesība, bet šī patiesība ir spēkā abām pusēm. Tā nedrīkst būt vienpusēja. Sakiet, lūdzu, vai tai 26 gadus vecajai māmiņai un viņas desmitgadīgajai meitiņai, kuras slepkava noslepkavoja un šai mazajai meitiņai pat sirdi izrāva, vai šīm divām sievietēm nebija tiesību uz dzīvi? Uz dzīvību? Šīm sievietēm bija tiesības uz dzīvi. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Vai viņām atgriezīs šo dzīvību?”) Panteļējeva kungs, kad jūs gribēsiet runāt, tad nāciet uz tribīni... (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “...taču neatgriezīs!”) Tad kādēļ mēs skatāmies tikai no slepkavas viedokļa par šo dzīvības aizstāvību, nevis no upuru viedokļa? Vienlīdzībai būs būt! Un, ja šīs vienlīdzības nav, ja tā ir vienpusīga, turklāt vēl apzināti tendēta vienpusība, tad tas jau zināmā mērā ir cinisms, un mēs nevaram pieļaut šo divkosību.

Otrs. Es centos atbildēt uz jautājumu par to, kāda ir izvēles problēma. Galu galā slepkavas izšķiršanās ir viņa paša rokās. Tā ir viņa izvēle - slepkavot vai pagriezties un aiziet nenoslepkavojot. Tā ir viņa izvēle! Pie tam likums ir tikai sekas. Vai tai māmiņai un viņas meitiņai bija kāda izvēle? Viņas priekšā tādas izvēles nebija. Turpretī slepkavam bija tāda izvēle. Viņš varēja aiziet, un tad nekāda slepkavība nebūtu notikusi. Un tie ir svēti vārdi: neslepkavo, un neviens likums nealks pēc tavas dzīvības. Izvēlies to ceļu, lai nebūtu jāslepkavo, un tad nebūs jāuzdod jautājums: vai tas man atgriezīs dzīvību vai neatgriezīs? Skaidrs, ka neatgriezīs! Tomēr šajā dziļi individuālajā procesā, šajā dziļi individuālajā jautājumā būs daļa tādu slepkavu, kas tomēr padomās, ka arī viņš nepaliks nesodīts. Un tas varētu pasargāt ne vienu vien cilvēku no satikšanās ar šādu briesmoni. Tā ir slepkavas brīvprātīga izvēle - slepkavot vai neslepkavot, un, ja viņš ir slepkavojis, tad viņam ir jāsatiekas aci pret aci ar likumu, kas aizsargā sabiedrības tiesības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts - runās otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, Bībelē tik tiešām ir rakstīts: tev nebūs nokaut! Tomēr es gribēju pateikt tikai vienu īsu repliku. Valsts prezidents savā laikā apžēloja vienu slepkavu, kuram bija piespriests nāvessods. Nāvessods tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu, un viņš atradās Daugavpils cietumā. Gada laikā, 1995. gada laikā, viņam bija divi slepkavības mēģinājumi attiecībā pret uzraugiem. No kā tad viņam ir jābaidās? Jo nāvessodu viņam vairs nevar piemērot. Tad aizejiet uz to pašu Daugavpils cietumu vai uz citu vietu, kur sēž šie slepkavas, un pastrādājiet tur par uzraugiem! (Starpsaucieni no zāles: “Lai Panteļējevs aiziet.”) (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Tu ej par šāvēju, es... uzraugu!”) Kādā veidā jūs varat tur atrasties? Un šajā jautājumā tik tiešām ir jābūt vienlīdzības principam.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Juris Dobelis - komisijas vārdā. Lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi, protams, ir ļoti žēl, ka visas šīs debates nebija tad, kad pieņēmām šo projektu otrajā lasījumā. Tad nezin kāpēc zālē bija kapa klusums un īpaši neviens neuztraucās. Tieši tad, kad faktiski konceptuāli vajadzēja runāt.

Otrs. Redzat, mēs jau tik un tā esam pagājuši pretim šo pussoli, jo, piemēram, 37. pantā ir piedāvājums nedaudz mīkstināt šīs iespējas, tātad te ir šis vārds “sevišķi”, 117. pantā vispār par slepkavību pastiprinošos apstākļos ir izņemts ārā. Tāda ir šī virzība.

Un trešais. Cienījamie kolēģi, visi šie nāvessoda izņēmēji! Jūs vienkārši neesat sekojuši šim likumam, tas ir viss, ko es varu pateikt, jo, ja mēs gadījumā trešajā lasījumā izņemam ārā šo nāvessodu... Jūs šodiet pat, šeit sēžot, nesekojāt līdzi, jo 44. priekšlikumā tas ir atstāts. Tad jūs neviens nezin kāpēc nekāpāt tribīnē. Tur jūs to atstājāt! Tagad to izņemdami ārā, jūs nokļūsiet pretrunās.

Otrs. Arī 118. pantā ir atstāts šis nāvessods, un mums nav neviena priekšlikuma par tā izņemšanu. Līdz ar to, ja jau jūs vēlaties šo likumu konceptuāli mainīt vai tamlīdzīgi, tad nevajag to darīt trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā es aicinu noraidīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt 36. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu “nāvessods”. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 124. priekšlikums ir par 36. panta otrās daļas 2. punkta redakciju. Komisija redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. 125. un 126. priekšlikums skar 36. panta redakciju. Komisija 125. priekšlikumu ir pieņēmusi, bet 126. - noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai pret 125. pantu deputātiem iebildumu nav? Deputāti piekrīt arī 126. priekšlikumam... Es atvainojos, 125. priekšlikumam deputāti piekrīt, bet attiecībā uz 126. priekšlikumu deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 127. priekšlikumā ir 36. panta redakcionāls labojums. Atbalstīts!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 128. priekšlikums ir par 4. punkta redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 129. un 130. priekšlikums. Šie divi priekšlikumi ir iekļauti iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 131. priekšlikums ir par panta papildināšanu ar trešo daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 132. priekšlikums ir par 36. panta otrās daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 133. priekšlikums ir par 36. panta pirmās daļas papildināšanu ar jaunu 6. punktu. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 134. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis.135. priekšlikums ir par 37. panta pirmās daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 136. priekšlikums ir par 37. panta papildināšanu ar trešo daļu. Tas ir noraidīts, jo šim priekšlikumam ir vieta citā likumā - Apžēlošanas likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Nē!”) Panteļējeva kungs vairs nevēlas runāt... Vai Seiksta kungs vēlas? Bet es neredzu... Šeit nav... Vēlas runāt Anato... An... Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labi, ka nepateicāt Andrejs Seiksts... Godātie kolēģi! 136. priekšlikums, manuprāt, atrisina varbūt valodnieciskā ziņā to ne sevišķi veiksmīgi, toties konceptuālā ziņā ļoti veiksmīgi atrisina šīsdienas strīdu. Te var tikt aizstāts! Ļausim Valsts prezidentam ar likuma spēku īstenot šo moratorija politiku, ko viņš ir pasludinājis. Likumā paliek, un arī tiesa netiek iespaidota šajā situācijā, bet Latvija skaidri deklarē kursu uz to, ko mēs, valdību veidojošās frakcijas, esam parakstījušas. Starp citu, ir arī 6.protokola ratifikācija. Es ļoti lūdzu nobalsot, lai gan piekrītu, kā to komisijas vārdā sacīja Dobeļa kungs, ka tas tiešām var būt cita likuma priekšmets, tomēr konceptuāli tas atrisina strīdu. Es ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Juris Dobelis.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Es varu vēl vienu reizi atgādināt komisijas lēmumu, ka ir īpašs Apžēlošanas likums, kur varētu šādu normu paredzēt. To nevajag ietvert šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu nr.136! Lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 20, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. Paldies Dievam!

137.priekšlikums ir par attiecīgā teksta maiņu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nr.137. Pieņemts.

J.Dobelis. 138.priekšlikums ir par 38.panta trešās daļas papildināšanu. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šajā punktā ir runa par mūža ieslodzījumu. Es gribu, lai mēs papildinātu šo punktu ar otro daļu, kur būtu ierakstīts, ka brīvības atņemšana uz mūžu nav piemērojama personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas 18 gadu vecumu, un arī sievietēm. Es lūdzu Saeimu pieņemt šo priekšlikumu un tā parādīt savu sapratni attiecībā uz bērniem un sievietēm.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es saprotu Golubova kunga miermīlīgumu un piedodošo attieksmi pret nepilnīgajiem, bet es nesaprotu viņa ierosināto diskrimināciju attiecībā uz sievietēm. Kāpēc viņš grib diskriminēt sievietes? Jo principā, ja mēs paskatāmies vēsturē un papētām fašisma vēsturi un komunisma vēsturi, tad redzam, ka tieši sievietes ir bijušas vēl nežēlīgākas par vīriešiem, veicot spīdzināšanas, un tā tālāk. Tādēļ es šo apsvērumu dēļ aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs vēlas runāt otro reizi.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja nu Vidiņa kungs uzskata, ka šeit ir sievietes diskriminācija, tad es lūdzu balsot par manu priekšlikumu pa daļām. Vienā daļā ir runa par sievietēm, otrā daļā - par bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti vairs nevēlas. Debates beidzam.

Vai Dobeļa kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Man liekas, šis priekšlikums nav balsojams pa daļām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas deputāta Golubova priekšlikumu - papildināt 138.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 19, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 139.priekšlikums. Par 39.panta redakcijas maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu apspriest abus divus priekšlikumus, priekšlikumu 139. un 140., jo tie ir identiski. Par ko tajos ir runa? Atbildīgā komisija iesaka lietot šajā panta daļā vārdus “dzīvesvietas apvidus”: “Arests ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā dzīvesvietas apvidū.” Katrā ziņā man nav zināms, ko ar to atbildīgā komisija domā. Kas ir “dzīvesvietas apvidus”? Tad jau vajadzēja izvēlēties kaut kādu precīzāku apzīmējumu. “Dzīvesvietas apvidus” būtu sadzīvē lietojams jēdziens; es nezinu, kā tiesas varēs to definēt. Jo, lietojot šo likumu tagadējā redakcijā attiecībā uz labošanas darbiem... tad, kad tie vēl bija spēkā kā soda veids, bija noteikts diezgan konkrēts juridisks reģions, kurā to var piemērot. Protams, šajā gadījumā šis jautājums acīmredzot ir daudz aktuālāks un tā vieta varētu būt arī ārpus tās vietas, kur tas cilvēks ir pierakstīts vai kur ir viņa dzīvesvieta. Bet lietot likumā jēdzienu“dzīvesvietas apvidus” - tas nav korekti no likuma viedokļa, un tādēļ es lūdzu atbalstīt gan 139.priekšlikumu, gan 140.priekšlikumu - šos vārdus izslēgt.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es jūs tāpat aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo vārdam “apvidus” nav Latvijā atšifrējuma nedz ģeogrāfiskajā mērogā, nedz arī administratīvajā dalījumā. Un, ja mēs skatāmies no tā viedokļa, ka tūlīt būsim Eiropas Savienībā, kā mums te tika solīts, ja mēs atcelsim nāvessodu (varbūt tagad mazliet aizkavēsimies), tad jāteic, ka Eiropas Savienības pilsoņiem dzīvesvieta ir visa Eiropas Savienība. Un tad laikam šī dzīvesvieta būs tas “dzīvesvietas apvidus”, jo konkrēta pieraksta jau nebūs. Līdz ar to visas šīs valstis kļūs par vienu lielu meklējumu teritoriju, kurā šis cilvēks būs jāatrod. Un man liekas, ka jēdziena “dzīvesvietas apvidus” bezjēdzību parāda šobrīd arī tā situācija, ka neviens nevar pateikt, kur tik ilgi uzturējās Tovancevs. Vai tad viņš ir sodāms par dzīvesvietas mainīšanu, kā tas ir noticis? Viņš saka, ka viņš tepat Latvijā pie tantītes vienā sētā sēdējis. Ja jau mēs nevaram noziedznieku trīs gadus atrast Latvijas teritorijā, vienā lauku sētā, kā mēs viņu atradīsim visā Eiropas Savienībā?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Ata Sausnīša un Juridiskās komisijas analogu priekšlikumu - izslēgt 39.panta pirmajā daļā vārdus “dzīvesvietas apvidū”. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu deputātus atkārtoti piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

J.Dobelis. 141.priekšlikums - par 39.panta otrās daļas teksta maiņu. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. Cienītie kolēģi! Es komisijas noraidījuma pamatojumu nelasu tāpēc, ka tas jums visiem ir acu priekšā, tas šeit ir uzrakstīts. Laika taupīšanas nolūkos es to nelasu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Ja lasām 39.panta pirmo daļu, tad redzam, ka tur ir teikts, ka arests ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā. Un redzams, ka šī īslaicība ir no viena mēneša līdz sešiem mēnešiem. No mūsu viedokļa, kā tas ir ierakstīts Juridiskās komisijas priekšlikumā, īslaicīgs ieslodzījums varētu būt skaitāms no trim dienām. Un mēs ierosinām - no trim dienām līdz sešiem mēnešiem.

Es gribu atsaukties arī uz pirmskara Latvijas sodu likumu praksi, kur arī bija noteikts šis īsais termiņš, kas varētu būt skaitāms nedaudzās dienās. Te var būt visdažādākie gadījumi, kuros nav nepieciešamības tik ilgi kā vienu mēnesi turēt arestā. Bet, kā Druvas kungs teica, tiesas mums ir gudras, taisnīgas un visu to varēs pareizi novērtēt. Tās tad arī var izvērtēt, vai konkrētais cilvēks turams arestā trīs dienas, vienu mēnesi vai sešas dienas. Nevajadzētu to minimālo “latiņu” uzcelt tik augstu.

Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Dobelis.

J.Dobelis. Lūdzu, izšķirsim šo jautājumu ar balsošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - tas ir priekšlikums nr.141. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Balso 46 deputāti.

Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 142.priekšlikums - par 39.panta papildināšanu ar trešo daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 143.priekšlikums - par 39.panta trešās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 144.priekšlikums - par 39.panta ceturtās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 145.priekšlikums - par ceturtās daļas redakciju. Taču šeit, kā jūs redzat, ir runa par piektās daļas izslēgšanu. Tā ka ir jāskatās iepriekš... Vienkārši tam šeit nav vietas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 146.priekšlikums. Faktiski tas jāatbalsta, jo tas saskan ar 38.panta attiecīgā satura redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39.panta piektās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

J.Dobelis. Un, ja tas ir pieņemts, tad 147.priekšlikums vairs nav balsojams, jo mēs esam šo daļu jau izslēguši.

Sēdes vadītājs. Jā. Varam turpināt.

J.Dobelis. 148.priekšlikums - par 40.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 149.priekšlikums. 40.panta pirmās daļas pirmā teikuma papildinājums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Nu mēs esam atkal atbalstījuši šo jēdzienu “dzīvesvietas apvidus”.

150.priekšlikums - par 40.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 151.priekšlikums - par 40.panta ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam izslēgt 40.panta ceturto daļu. Līdz ar to 152. priekšlikums nav balsojams.

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi! Tātad tālāk ir 153.priekšlikums par 41.panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Juridiskā komisija ierosināja šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ: runa ir par naudas sodu. Saskaņā ar atbildīgās komisijas redakciju naudas sods tiek noteikts gan kā pamatsods, gan kā papildsods. Ja tas ir tā, tad iznāk, ka vienu un to pašu sodu vienā un tajā pašā apmērā par vienu nodarījumu varēs piemērot divas reizes. Katrā ziņā likums to neierobežos. Tātad, ja naudas sods, kā pamatsods, ir nosakāms no 1 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, kā to paredz likums, tad tūlīt šajā pašā gadījumā to kā papildsodu atkal varēs noteikt tādā pašā apmērā.

Es atceros tās diskusijas, kad tika uzaicināti pārstāvji, starp Juridisko komisiju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju, un tad mēs par to runājām, ka tad vismaz nevajadzētu piemērot to kā papildsodu tajā gadījumā, ja arī pamatsods ir naudas sods. Šeit, manā skatījumā, nav nekādas loģikas, ja vienu un to pašu sodu vienā un tajā pašā apjomā var piemērot divas reizes par vienu nodarījumu. Tikai vienā gadījumā to nosaka kā pamatsodu, bet otrā gadījumā - kā papildsodu jau faktiski ar domu, lai tas tiktu dubultots. Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt 41.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. 153.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Balso 46 deputāti. Godātie deputāti, es ļoti lūdzu jūs piedalīties balsojumā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 1, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 154.priekšlikums. Godīgi sakot, tas pat nav priekšlikums, bet ieteikums, tāpēc komisija to arī noraidīja. Bet te uzreiz ir jāskatās arī uz 155.priekšlikumu, kur jau ir runa par konkrētu naudas summu. Šeit jūs redzat arī pamatojumu, kāpēc šie priekšlikumi ir noraidīti.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J. Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie deputāti! Latvijā nevienā laika periodā nav bijis šāds soda veids, ka naudas soda apjoms tiek pielīdzināts kaut kādām minimālajām mērvienībām - mēnešalgām vai kaut kam citam. Mēs arī atceramies un zinām... Es saprotu, kādēļ tas notika. Tas notika tad, kad mūsu naudas vērtība bija ļoti nestabila, kad bija inflācija, kad viena vai otra absolūtā vienība praktiski nebija iespējama. Tad radās šis priekšlikums, un es visnotaļ to atbalstīju, bet nu es domāju, ka šodien mēs esam tādā laika periodā, kad mūsu nauda ir tik stabila, ka mēs nevaram vispār iedomāties par to, ka šī naudas vienība šogad, nākošgad vai pēc desmit gadiem kaut kādā veidā varētu devalvēties. Tā ir viena lieta. Tātad nav nepieciešamības pielīdzināt naudas soda apmēru minimālajām mēnešalgām.

Un otrkārt. Mūsu valstī šis likums būs vienīgais, ka naudas sods jeb soda nauda, teiksim, civiltiesībās tiks pielīdzināta minimālajai mēnešalgai. Es ceru, ka vēl šīs Saeimas laikā mēs izskatīsim arī Administratīvo pārkāpumu likumu, bet tur būs pilnīgi citādāk. Tur būs noteiktas šīs, ja tā var teikt, “cietās” naudas vienības, kādas ir paredzētas nākošajā priekšlikumā. Manā skatījumā, tīri no juridiskās tehnikas viedokļa tas ir daudz labāk. Protams, atklāti sakot, es pārāk neceru uz pozitīvu balsojumu, jo pretējā gadījumā laikam būs tā, ka būs jāpārtrauc šā likuma izskatīšana, jo visa šī atsevišķā daļa ir izveidota tā... Katrā ziņā kvalitatīvu šo likumu mēs neveidojam. Es domāju, ka tas mums godu nedara. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Kārlis Druva - LZS, KDS frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sāk izklausīties tā, it kā Aizsardzības un iekšlietu komisija patvaļīgi salika virkni sodu un arī pavirši pieņēma. Es vēlētos dzirdēt, kādēļ nav Gruziņa kunga - Augstākās tiesas tiesneša. Es gribētu dzirdēt arī Niedres kungu - Latvijas Universitātes pasniedzēju, šīs darba grupas vadītāju. Es gribētu dzirdēt arī mūsu Juridiskā biroja tepat Saeimā domas, kura pārstāvji arī piedalījās debatēs un tā tālāk.

Mēs tikko runājām par minimālajām algām jeb par vienībām, kā tās ir nosauktas šajā likumā. Mēs runājām par soda mēriem absolūtajos lielumos, bet paskatīsimies. Ja mēs šodien redzam, ka inflācija ir 7%, un, ja minimālais sods ir 50 latu, tad jūs paši, ja jums vismaz ir bijusi matemātika vidusskolā, varat izrēķināt, cik ātri tas samazināsies. Un ko tad mēs izdarīsim? Mēs īstenībā ieliksim šajā likumā prasību, kas mums pēc pāris gadiem liks no jauna grozīt šo likumu. Kāpēc mēs nevarētu atstāt kaut kādos soda mēros, kuri vismaz šodien mums ir saprotami. Tās varētu būt arī minimālās algas, un tās automātiski seko gadu pēc gada, vismaz katru otro vai trešo gadu mainās šīs minimālās algas. Es ceru, ka ar laiku mēs nonāksim tiktāl, jo es esmu ticētājs tiesu varai, ka tai pašai būs iespēja lemt zināmos apmēros, un tad mums nebūs jānosaka tik konkrēti izteiktas naudas summas pat minimālās algas normās.

Mēs kādreiz to sasniegsim. Varbūt ne šodien, bet es negribētu, ka mēs jau tagad ieliekam likumā tādas normas, kas paredz izmaiņas šajā likumā neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai negribam. Bet šādā gadījumā tas soda mērs vispār neko nenozīmēs. Es vēlreiz saku, ka mēs, komisija, to nelēmām vieni paši. Mēs pat aicinājām Juridisko komisiju, kas arī aktīvi piedalījās šajā darbā. To komisijā lēma kopīgi 14 deputāti, to lēma visi mūsu eksperti. Mēs plaši debatējām.

Es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo komisijas slēdzienu, lai mēs varētu vismaz šajā jautājumā virzīties uz priekšu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Dobeļa kungs vēlas ko teikt?

J.Dobelis. Cienītie kolēģi, ja mēs šos noraidītos priekšlikumus tomēr iebalsosim, tad, piedošanu, mēs tiešām tālāk iebojāsim šo likumu kā tādu. Es pirmīt klusēju par tām dažām normām, kuras bija pietiekoši nevainīgas un kuras tika iebalsotas iekšā. Taču šī norma būtiski maina pieeju likumam arī vairākos citos priekšlikumos, tad mums ir jābūt pavisam citai pieejai. Tā ka es šoreiz tiešām aicinu komisijas vārdā noraidīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas izteikts 155. priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dobelis. Nu tad mums atliek 156.priekšlikums, kurā ir jau 41.panta otrās daļas redakcija. Mēs faktiski tad esam to atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izstrādātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 157.priekšlikumā runāts par konkrētām naudas summām, kuras ir aizvietotas, lūk, atkal ar šīm minimālajām mēnešalgām. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk 158.priekšlikums skar 41.panta ceturtās daļas redakciju, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 159.priekšlikumā ir 41.panta piektās daļas redakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 160.priekšlikums ir par 41.panta sestās daļas izslēgšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 41.panta sestās daļas izslēgšanu. Līdz ar to nav balsojams 161. un 162. priekšlikums.

J.Dobelis. 163.priekšlikums skar 42.panta otrās daļas redakciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšlikums tiek atbalstīts arī no deputātu puses. Pieņemts.

J.Dobelis. 164.priekšlikums skar 42.panta otrās daļas redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 165.priekšlikums skar 42.panta otrās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 42.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 166.priekšlikumā ir 42.panta trešās daļas redakcija. Komisija, nedaudz uzlabojot redakciju, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 167.priekšlikums. 42.panta... Faktiski tas vairs nav balsojams, ir jau atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta arī 167.priekšlikumu, kuru jau ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Dobelis. 168.priekšlikums skar 42.panta ceturtās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 169.priekšlikums attiecas uz 43.panta nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs. Tas ir arī 170. priekšlikums. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim... (No zāles deputāts A.Golubovs: “Nē!”) Deputāti nepiekrīt. Atklājam debates.

Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es nepiekrītu šai redakcijai. Kas te tiek piedāvāts? Te piedāvā izslēgt personas, kuras ir citas valsts pilsoņi. Tātad mēs domājam, ka mēs varam izraidīt no Latvijas Republikas paši savus pilsoņus. Mums jāaudzina savi pilsoņi šeit, nevis jāraida viņi kaut kur ārā no mūsu valsts. Tāpēc es lūdzu atstāt iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā, Dobeļa kungs, vēlaties ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Šeit ir runa par izraidīšanu. Nevajadzētu te īpaši klasificēt, ko un kā izraidīt. Ja ir zināmi pārkāpumi, tad šī izraidīšana ir nepieciešama, tad tai ir arī jānotiek, un tāpēc nevajadzētu uzsvērt tikai citas valsts pilsoņus, jo ir arī dažādi ieklīdeņi, kas nav nevienas valsts pilsoņi, un vēl šeit ir dažāda cita tipa iedzīvotāji, tāpēc es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskā biroja un arī Juridiskās komisijas ieteikto 43.panta redakciju, ko atbalstījusi arī atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Balso 47 deputāti. Lūdzu atkārtotu zvanu un atkārtotu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Dobelis. 171.priekšlikums ir par 43.panta pirmās daļas papildināšanu. Tas uzlabotā redakcijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 172.priekšlikumā tātad ir visas šīs pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izstrādātajai 43.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 173.priekšlikums skar 43.panta otrās daļas redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdz ar to 174.priekšlikumā tiek runāts par otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 175.priekšlikums skar 43.panta trešās daļas redakciju. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Mums vispirms ir jāizskata 176.priekšlikums, kurā runāts par 43.panta trešās daļas izslēgšanu. To komisija ir atbalstījusi.

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Tātad iebildumu nav. Pieņemts. Līdz ar to 175.priekšlikums vairs nav skatāms.

J.Dobelis. Tālāk ir 177.priekšlikums par 44.panta pirmās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdz ar to 178.priekšlikums nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 179.priekšlikums. 44.panta otrās daļas redakcija ir nedaudz izmainīta, bet praktiski tā ir iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. Tātad 179.priekšlikums ir iestrādāts 180.priekšlikumā, kur ir redzama galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 179. un 180.priekšlikumu. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. Līdzīgi ir par 181., 182. un 183.priekšlikumu. Pirmie divi ir iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā nr.183.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 184.priekšlikumā runāts par Krimināllikuma papildināšanu ar 44.1. pantu. Tas ir iestrādāts un tātad pamatā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta atbildīgo komisiju. Pieņemts.

J.Dobelis. 185.priekšlikums skar 45.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 186.priekšlikums skar 46.panta pirmās daļas redakciju. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 187. un 188.priekšlikums skar 46.panta redakciju. Tātad 187. ir iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā, bet šo redakciju vēl ir precizējusi arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. Faktiski tas saskan ar 189.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kurš arī ir tātad atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 190.priekšlikums - par 46.panta papildināšanu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 191.priekšlikums - par 46.panta otrās daļas jaunu redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 192.un 193.priekšlikums skar 46.panta trešās daļas redakciju, kas ir izteikta 193.priekšlikumā, ņemot vērā 192.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atbalstītajai 46.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 194.priekšlikums - par 47.panta pirmās daļas 1.punktu. Šo priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Tātad Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdkopu “vai veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu”, jo uzskata, ka atkārtotība ir pietiekams apzīmējums, lai raksturotu arī recidīvu. Atbildīgā komisija ir norādījusi, ka recidīvs nav tas pats kas atkārtotība. Ja atbildīgā komisija man pateiktu to pantu, kurā ir definēts recidīvs šajā likumā, un es redzētu, ka šā likuma izpratnē tas nav viens un tas pats, tad es varētu arī piekrist šādai motivācijai. Es saprotu, agrāk likumā bija tāds jēdziens “sevišķi bīstams recidīvists”, tas bija noteikts likumā, bet šajā gadījumā, es uzskatu, nav tādas nepieciešamības, jo, es domāju, šeit, Saeimā, sēdošie man piekritīs, ka recidīvs arī ir tas pats kas atkārtotība, tikai ar svešvārdu pateikts.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt?

J.Dobelis. Es komisijas vārdā tomēr aicinātu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt 47.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus, tālāk kā tekstā. 194.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Balso 45 deputāti. Es tomēr aicinu visus tos deputātus, kas staigā pa zāli, atgriezties savās vietās un piedalīties balsojumā. Lūdzu balsošanas režīmu atkārtot. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Dobelis. 195.priekšlikums - par 47.panta pirmās daļas 1.punkta redakcijas maiņu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk - no 196.priekšlikuma līdz 199.priekšlikumam. Faktiski šis teksts ir izteikts 198.priekšlikumā, kur ir iekļauts 196.un 197.priekšlikums. Bet līdz ar to atkrīt 199.priekšlikums. Tātad, ja mēs piekrītam 198.priekšlikumam, par visiem pārējiem nav jāizsakās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto 47.panta pirmās daļas 6.punkta redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. Nu, paldies Dievam, esam nonākuši līdz 200.priekšlikumam. Komisija to ir atbalstījusi, tas skar 47.panta pirmās daļas 13.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 201., 202., 203.un 204. priekšlikums, šie priekšlikumi skar 47.panta ceturtās daļas redakciju, kas ir pieņemta 204.priekšlikumā. Ja nav iebildumu un ja atbalsta šo priekšlikumu, tad par pārējiem trijiem nav jādiskutē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas piedāvāto 47.panta ceturtās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis. 205.priekšlikums - par 48.panta izslēgšanu - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 206.priekšlikums - par 48.panta trešās daļas papildināšanu. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 207.priekšlikums - par 49.panta pirmās daļas redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 208.priekšlikums - par 49.panta trešās daļas redakciju. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 209.priekšlikums - par 49.panta ceturtās daļas izslēgšanu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 210.priekšlikums - par 51.panta pirmās daļas papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 211.priekšlikums - par 51.panta otrās daļas izslēgšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 212.priekšlikums - par 53.panta pirmās daļas redakciju. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 213.priekšlikums - par 54.panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 214.priekšlikums - par 54.panta piektās daļas redakcijas maiņu. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Mums būtu jāatklāj debates, bet vai jums, Kaksīša kungs, divu minūšu pietiks? Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es neredzu nekāda pamata, lai, piemērojot šo soda mēru, nevarētu izdarīt mantas konfiskāciju. Nu, kas tad nosacītais brīvības atņemšanas sods ir tāds - atvainojiet par izteicienu! - par svēto govi? Kādēļ nedrīkst tad piemērot mantas konfiskāciju? Jā, es saprotu, - visus šos ilgos gadus, kopš 1961.gada, kad spēkā ir stājies Kriminālkodekss, tur tā ir ierakstīts. Nu, un tad? Es visu šo laiku esmu uzskatījis, ka nav pareizi tas, ka līdztekus nosacītajai notiesāšanai nevar piemērot arī mantas konfiskāciju. Un tieši tādēļ Juridiskā komisija arī iesniedza šo priekšlikumu, galu galā tas ir zināmā mērā arī bargākas sodu politikas jautājums. Šodienas apstākļos, nosakot nosacītu sodu (it sevišķi par mantiskiem noziegumiem), aizliegt piemērot mantas konfiskāciju - man tas nav pieņemami, tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu izslēgt 54.panta piektajā daļā šos vārdus, tālāk kā tekstā. 214.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - nav, atturas - 11. Tātad priekšlikums ir pieņemts.

Tagad ir laiks pārtraukumam. Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Godātie deputāti, es jums vēlreiz varu paskaidrot, ka šī nav kārtējā sēde. Kārtējā sēdē reģistrācijai ir paredzēti noteikti laiki, bet ārkārtas sēdi mēs beigsim tikai tad, kad būs izskatīta visa darba kārtība. Līdz ar to nav paredzēts, ka mēs pulksten 17.00 vai kādā citā konkrētā laikā beigsim. Saeimas Prezidijs trīs reizes sēdes laikā organizē reģistrāciju. Lūdzu, godātie deputāti, reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Aleksandrs Pētersons, Guntars Grīnblats, Andris Tomašūns, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Jānis Ābele, Pēteris Apinis, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Alfreds Čepānis, Andris Saulītis, Jānis Strods, Leopolds Ozoliņš, Gundars Valdmanis, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 15 un 30 minūtes. Starpbrīdis ir beidzies. Mēs varam turpināt.

215. priekšlikums. Lūdzu!

J.Dobelis. Te ir notikusi 54. panta septītās daļas redakcijas maiņa. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 216. priekšlikumā izteikta 54. panta devītās daļas redakcija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 217. priekšlikums skar 54. panta desmitās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 218. priekšlikumā ir 54. panta desmitās daļas redakcijas piedāvājums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 219. priekšlikums ir par 54. panta desmitās daļas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 220. priekšlikums skar 55. panta pirmās daļas 3. punkta redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Faktiski 221. priekšlikums jau ir iekļauts 220. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Jā, turpināsim!

J.Dobelis. 222. priekšlikums skar 55. panta ceturtās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 223. priekšlikums skar 57. panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 224. priekšlikums par 57. panta pirmās daļas redakcijas maiņu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 225. priekšlikums skar 57. panta otrās daļas redakciju, kas ir atbalstīta daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 225. priekšlikumu? Pieņemts.

J.Dobelis. 226. priekšlikums ir par 57. panta otrās daļas papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 227. priekšlikumā ir 57. panta jaunās - trešās daļas piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam - papildināt 57. pantu ar jaunu trešo daļu? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdz ar to 228. un 229. priekšlikums vairs atsevišķi nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 230. priekšlikums ir par 57. panta papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 231. priekšlikums ir par 57. panta papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī šim atbildīgās komisijas viedoklim par 231. priekšlikumu.

J.Dobelis. 232. priekšlikums skar 58. panta redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 233. priekšlikums kā nebalsojams ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 234. priekšlikums skar 59. panta redakcijas maiņu, bet tas ir noraidīts, jo ir pretrunā ar nākošo - 235. priekšlikumu. Ja mēs atbalstām 235. priekšlikumu, tad 234. būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Tātad - vai pret 234. priekšlikumu, kuru ir ierosinājis Saeimas Juridiskais birojs un kuru atbildīgā komisija ierosina noraidīt, deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to varam skatīt tālāk.

J.Dobelis. 236. priekšlikums skar 59. panta redakcijas maiņu un līdz ar to arī 237. priekšlikumu. Tie abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs esam atbalstījuši 235., 236. un 237. priekšlikumu. Vai deputātiem iebildumu nav? Līdz ar to šie priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu, tālāk! 238. priekšlikums.

J.Dobelis. Par 59. pantu ir vēl divi priekšlikumi - 238. un 239. priekšlikums. Abi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 240. priekšlikums ir par 60. panta redakcijas maiņu. Atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tātad - vai deputātiem nav iebildumu pret 240. un 241. priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā par 61. panta pirmo daļu? Deputāti piekrīt tam. Līdz ar to tālāk mēs skatīsim 242. priekšlikumu.

J.Dobelis. Šis priekšlikums skar 60. panta trešās daļas 1. punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta?

J.Dobelis. Līdzīga redakcija ir ieteikta 243. priekšlikumā par šo pašu punktu, un arī tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti piekrīt tai? Pieņemts.

J.Dobelis. 244. priekšlikumā runāts par 60. panta ceturtās daļas redakciju. Komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta 60. panta ceturtās daļas komisijas ieteikto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 245. priekšlikums ir par 60. panta piektās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 246. priekšlikums ir par 61. panta otrās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 247. priekšlikums skar 62. panta sestās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 248. priekšlikums skar 64. panta ceturtās daļas papildinājumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 249. priekšlikums skar 65. panta pirmās daļas 3. punkta papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 250. priekšlikums ir par 65. panta pirmās daļas 4. punkta redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 250. priekšlikumā ierosinātajai Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijai par 65. panta 4. punktu? Pieņemts.

J.Dobelis. 251. priekšlikums ir 65. panta otrās daļas redakcijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 252., 253. un 254. priekšlikums skar 66. pantu, un faktiski visi trīs priekšlikumi ir iekļauti Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 66. pantu šajā redakcijā, jaunajai 67. panta redakcijai un atbildīgās komisijas izstrādātajam priekšlikumam? Pieņemts.

J.Dobelis. 255. priekšlikumā faktiski ir ieteikums vairākiem pantiem, bet principā šis ieteikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 256. priekšlikums skar 67. panta pirmās daļas redakciju. Pirmais - 256. priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 257. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 258. un 259.priekšlikums, kuri kā ieteikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 260. priekšlikums ierosina 67. panta pirmās daļas papildinājumu ar 3. punktu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 261. priekšlikums skar 68. panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 262. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 263. priekšlikums atkal ir ieteikums, un kā ieteikums tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 264. priekšlikumā ir 68. panta otrās daļas papildinājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 265. priekšlikumā ir devītās daļas nosaukuma piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam par devītās daļas nosaukumu? Pieņemts.

J.Dobelis. 266. priekšlikums komisijas redakcijā ir atbalstīts, faktiski arī 267. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad 266. un 267. priekšlikums, kurus Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvājusi savā redakcijā, ir pieņemts.

J.Dobelis. 268. priekšlikums skar 71. panta redakcijas maiņu. Faktiski arī 269. priekšlikums skar šo redakcijas maiņu. Abi divi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 270. priekšlikums par jauna 71.1 panta ieviešanu šādā redakcijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. Taču ir pieņemts 271. priekšlikums par tādas pašas numerācijas panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai ar jaunu 71.1 pantu atbildīgās komisijas redakcijā? Pieņemts.

J.Dobelis. 272. priekšlikums skar 72. panta redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 273. priekšlikumā ir 73. panta dispozīcijas izvērtējums. Tas daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tas ir kopā ar 274. priekšlikumu...

J.Dobelis. Jā, tie abi skatāmi kopā...

Sēdes vadītājs. Tātad tas ir 274. priekšlikums atbildīgās komisijas variantā, kurā tiek piedāvāta 75. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcija. Pieņemts. Vai deputātiem iebildumu nav? Tātad turpināsim!

J.Dobelis. 275. priekšlikums skar 74. panta redakcijas maiņu, kas ir noraidīta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 276. priekšlikums, kas skar 76. panta pirmās daļas redakcijas maiņu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. 277. un 278. priekšlikums attiecas uz 77. panta redakcijas maiņu. Pants tiek piedāvāts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas variantam? Pieņemts.

J.Dobelis. 279. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Pieņemts.

J.Dobelis. 280. priekšlikums skar 78. panta redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 281. priekšlikums - par 79., 80. un 81. pantu. Redakcijas maiņa ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi ir 282. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai? Pieņemts.

J.Dobelis. 283. priekšlikums ir ievērots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 284. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. 285. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 286., 287. priekšlikums ir atbalstīts. Tie skar 80. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta izmaiņas 80. panta pirmajā daļā? Pieņemts.

J.Dobelis. 288. priekšlikums skar 80. panta otrajā daļā noteikto sankciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 289.priekšlikums ir noraidīts. Motivācija ir tieši tāda pati kā iepriekš.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 290.priekšlikums un 291.priekšlikums, kas skar 81.panta pirmo daļu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 292.priekšlikums skar otrās daļas redakcijas maiņu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 293.priekšlikums - par Krimināllikuma papildināšanu ar jaunu pantu - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (frakcija “Latvijai”).

Godātā Saeima! Mēs zinām, ka Krimināllikums mums ir ļoti “caurs”. Nav, piemēram, kriminālatbildības par to, ka netiek sakārtoti grāmatvedības dokumenti, nav kriminālatbildības par to, ka dokumenti tiek pazaudēti. (To, kas notiek šāda “cauruma” dēļ, mēs jau esam piedzīvojuši ar izmeklēšanu “Lata International” lietā, kur dokumentu mape bieži pazudusi. Ir pazuduši dokumenti no prokuratūras seifiem.) Absolūti nekādas atbildības nav! Pat administratīvā atbildība nav paredzēta.

Šeit ir vēl viens “caurums”. Proti, nav nekādas atbildības, ne kriminālas, ne administratīvas, par to, ka tiek pārkāpta Satversme - pamatlikums. Konstitūcija tiek rupji pārkāpta, bet nav nekādas atbildības. Tas nozīmē, ka ne tikai šāds mēģinājums, bet arī pats Satversmes pārkāpums netiek sodīts. Taču jebkurš demokrātijas ierobežojums sākas ar pamatlikuma pārkāpumu. Jebkurš apvērsums sākas ar pamatlikuma pārkāpumu. Tāpēc šoreiz ir priekšlikums ieviest Krimināllikumā pantu, kas nosaka šādu - ne jau sevišķi lielu - atbildību, kriminālatbildību par Satversmes pārkāpumu, citādi Satversme mums absolūti netiek aizsargāta. Deklaratīva norma bez jebkāda aizsargājuma. Un man gribētos dzirdēt komisijas viedokli un ziņotāja viedokli. Kāpēc joprojām tiek uzskatīts, ka Satversme nav jāaizsargā?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Juris Dobelis vēlas ko teikt? Lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Es varu atgādināt, ka to motivāciju, kas jau šeit ir ierakstīta un ir jums redzama, es negribu atkārtot laika ietaupīšanas dēļ. Nevar iekļaut Krimināllikumā vispārīgas normas. Un šī iemesla dēļ komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Aicinu piekrist komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mauliņa kungs, debates ir beigušās. Komisijas vārdā jau Dobeļa kungs runāja. Lūdzu balsot par 293.priekšlikumu, ko ierosināja deputāts Mauliņš. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 13, atturas - 15. Balso 33 deputāti.

Godātie deputāti, lūdzu pievērsties balsošanai un piedalīties balsojumā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 21, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 294.priekšlikums ir ievērots Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Ja arī deputātiem nav iebildumu, tas tiek pieņemts.

J.Dobelis. 295.priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 296.priekšlikums - par 82.panta pirmās daļas dispozīcijas maiņu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 297.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 298.priekšlikums kā ieteikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 299.priekšlikums - par 84.panta nosaukumu un tekstu - ir mūsu komisijas piedāvājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvājumam attiecībā uz 84.panta nosaukumu un tekstu. Pieņemts.

J.Dobelis. 300.priekšlikums - par 85.panta otrās daļas redakcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 301.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums attiecībā uz 86.panta otrās daļas sankciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 302.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvājums attiecībā uz 88.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 303.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par 88.panta dispozīciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi ir attiecībā uz 304.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 305.priekšlikums - par 88.panta papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 306.priekšlikums - par 89.panta sankcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 307.priekšlikums - par 90.panta nosaukuma un teksta izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 308.priekšlikums - par 90.panta sankcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 309.priekšlikums un 310.priekšlikums skar 91.panta nosaukumu un dispozīcijas papildināšanu. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 309. un 310.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 311.priekšlikums - par 91.panta sankcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 312.priekšlikums - par 92.panta sankcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 313.priekšlikums - par 93.panta dispozīcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 314.priekšlikums - par 93.panta dispozīcijas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 315.priekšlikums un 316.priekšlikums ir par 93.panta sankciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 315. un 316.priekšlikumam, atbildīgās komisijas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 317.priekšlikums - par jauna panta ieviešanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 318.priekšlikums un 319.priekšlikums skar vienpadsmitās nodaļas nosaukumu. Faktiski tie ir savienoti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 318. un 319.priekšlikumu, kā arī atbildīgās komisijas viedoklim par vēlējuma izteiksmē iesniegto 320.priekšlikumu.

Nākamais ir 321.priekšlikums.

J.Dobelis. 321. un 322.priekšlikums - 94.panta sankcijā un visā likumprojekta tekstā mainīt attiecīgos vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 321. un 322.priekšlikumu.

J.Dobelis. 323.priekšlikums - 95.panta sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi - 324.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 325.priekšlikums - par 96.panta pirmās daļas dispozīcijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 326.priekšlikums - 96.panta pirmās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 327.priekšlikums - 96.panta otrās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 328.priekšlikums - 97.panta pirmās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 329.priekšlikums - 97.panta otrās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 330.priekšlikums - 97.panta trešās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 331., 332.priekšlikums - divi savienoti priekšlikumi par 98.panta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 331. un 332.priekšlikumu.

J.Dobelis. 333.priekšlikums runā par šī panta dispozīcijas redakciju. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 334.priekšlikums - 98.panta sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 335.priekšlikums - 99.panta pirmās un otrās daļas redakcijas maiņa. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisijas redakcija ir 336.priekšlikums. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Dobelis. 337.priekšlikums - 99.panta pirmās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 338.priekšlikums - panta otrās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Tas ir ietverts 339.priekšlikumā - atbildīgās komisijas ieteiktajā variantā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 340.priekšlikums - 100.panta pirmās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 342.priekšlikums - otrās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 342.priekšlikums - 101.panta pirmās un otrās daļas redakcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Kas ir redzama arī 343.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā. Tātad deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 344.priekšlikums - 101.panta otrās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 345.priekšlikums - 102.panta nosaukuma maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 346.priekšlikums - 102.panta sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 347.priekšlikumā ir 103.panta dispozīcijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 348.priekšlikums skar 103.panta sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 349.priekšlikums skar 104.panta otrajā daļā paredzēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 350.priekšlikums skar 104.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 351.priekšlikums skar 105.panta otrās daļas redakcijas maiņu. Tas atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 352.priekšlikums skar 106.panta pirmajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 353.priekšlikums skar 106.panta otrajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 354.priekšlikums ir par 107.panta redakciju. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Tātad 355.priekšlikumā ir komisijas izstrādātais variants - 107.panta pirmās daļas redakcija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 356.priekšlikums skar 107.panta otrajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 357.priekšlikums skar trešajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 358.priekšlikums skar 108.panta pirmajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 359.priekšlikums skar otrajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 359.priekšlikumam. Pieņemts.

J.Dobelis. 360.priekšlikums skar trešajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 361.priekšlikums ir par projekta papildināšanu ar 108.1. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam - papildināt projektu ar 108.1.pantu. Tas pieņemts komisijas variantā.

J.Dobelis. 362.priekšlikums ir par 109.panta pirmās daļas dispozīcijas papildināšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 363.priekšlikums ir par 109.panta pirmajā daļā ietverto sankciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 364.priekšlikums ir par otrajā daļā ietverto sankciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 365.priekšlikums ir par 109.panta trešās daļas dispozīcijas maiņu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 366.priekšlikums ir par 109.panta trešajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 367.priekšlikums ir par ceturtās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 368.priekšlikums ir par 111.pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 369.priekšlikums. Līdzīgi kā 112.pantā runa ir par minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 370.priekšlikums ir par 113.pantā minēto sankciju papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 371.priekšlikums ir par redakcionālajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 372. priekšlikums skar 114.panta 4.punkta redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. Cienītie kolēģi, īsu brīdi lietojiet, lūdzu, papilddokumentu nr. 4118-a, kurš visiem tika izsniegts. 373.priekšlikums skar 114.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 373. priekšlikumu - izteikt 114. pantu sekojošā redakcijā... Pieņemts.

J.Dobelis. 374.priekšlikums ir par likumprojekta papildināšanu ar 114.1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 375.priekšlikums ir par 119.panta izslēgšanu. Atbalstīts. Faktiski tas ir 376.priekšlikums, līdz ar to arī 377. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim - izslēgt 119.pantu. Tas ir pieņemts. Līdz ar to nav balsojams 377.priekšlikums.

J.Dobelis. 378.priekšlikums ir par 120. panta pirmās un otrās daļas dispozīcijas papildināšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 379.priekšlikums skar 120.panta otrās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ko nozīmē divu vai vairāku cilvēku nonāvēšana aiz neuzmanības, ja nonāvēšana izdarīta ar sprāgstvielām? Tas nozīmē, ka tās sprāgstvielas nav bijušas paliktas tieši cilvēkam apakšā, bet ka kāds ir braucis spridzināt automašīnu un ka viņam šīs sprāgstvielas ir uzsprāgušas tramvajā, un viņš ir nogalinājis 20 cilvēkus. Tad tas nozīmē, ka viņš ir nogalinājis aiz neuzmanības, jo viņš taču nevienu nav taisījies spridzināt. Bet šeit priekšlikumā nav paredzēti 10 gadi. Te ir teikts: “līdz desmit gadiem”. Tiesa jebkurā gadījumā spēs izskaidrot atšķirību starp šo neuzmanīgo rīkošanos kādā karjerā, kur tehniskām vajadzībām šīs sprāgstvielas tika lietotas, un to, ka šīs sprāgstvielas lietojusi privātpersona kaut kādiem mērķiem, kuru rezultātā gājuši bojā cilvēki.

Šinī gadījumā, ja šeit atstāj šos piecus gadus, tad jebkura tiesa un jebkurš advokāts Latvijā ir pietiekami kvalificēts, lai pierādītu, ka tas cilvēks nav tieši spridzinājis cilvēkus, bet ir spridzinājis veikalu vai mašīnu, vai vēl kaut ko citu, un tad viņš ir aiz neuzmanības nogalinājis. Tāpat arī, ja viņš nav šāvis, teiksim, uz to, kuru tur ir nogalinājis. Tomēr viņš varbūt ir šāvis ar nelikumīgu ieroci un gribējis nošaut, teiksim, savu sievu, bet ir trāpījis kaimiņam. Tad tā arī būs slepkavība aiz neuzmanības, jo viņš taču to negribēja darīt.

Tāpēc es domāju, ka, ja mēs tik ļoti iestājamies par nāvessodiem, tad kāda jēga ir mīkstināt, teiksim, visus šos pantus, jo mēs zinām, kādi tad pārsvarā ir šie noziegumi. Tā ir spridzināšana, šaujamieroču lietošana. Tad kāda jēga ir šeit ieviest ļoti “mīkstus” principus un teikt, ka šie cilvēki to visu dara aiz neuzmanības, bet tajā pašā laikā prasīt šos deklaratīvos divus vai trīs nāvessodus gadā? Tad būsim konsekventi!

Es vēlreiz aicinu balsot “par”, jo te ir teikts “līdz desmit”. Tikpat labi varētu būt trīs gadi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” ierosinājumu - aizstāt 120.panta otrajā daļā vārdu “pieciem” ar vārdu “desmit”. 379.priekšlikums. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 4, atturas - 25. Nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 380.priekšlikums ir par 122.panta redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Dobelis. Līdzīgi noraidīts ir 381.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas... Nē, nepiekrīt! Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

 

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju šo pantu papildināt ar vārdiem “saslimšanu ar toksikomāniju vai narkomāniju”. Ja noziedznieks tam cilvēkam dos kaut kādu narkotiku vai varbūt kādu toksisku vielu un tas cilvēks kļūs par invalīdu - toksikomānu vai narkomānu, tad par to šim noziedzniekam ir jāatbild. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 381.priekšlikumu, kuru izteicis Saeimas deputāts Golubovs! Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Balso 48 deputāti. Tas ir par maz, lai mēs varētu pieņemt lēmumu. Lūdzu atkārtot zvanu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 6, atturas - 42. Nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 382.priekšlikums ir par 122.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto sankciju papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 383.priekšlikums ir par 122.panta otrās daļas 1.punkta papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 384.priekšlikums ir par 122.panta otrās daļas papildināšanu ar 8.punktu. Jau iepriekš līdzīgā situācijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Izlasīsim, kas ir rakstīts 5.punktā: “...ja to izdarījusi personu grupa”. Bet, ja to ir izdarījusi viena persona, lai gan pirms tam bijusi iepriekšēja noruna, tad par to neviens neatbildēs kā par smagu darbību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Dobeļa kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 384.priekšlikumu, ko izteicis deputāts Golubovs. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 8, atturas - 29. Nav pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 385.priekšlikums skar 122.panta trešajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 123.panta redakcija. 386.priekšlikums skar šī panta redakcijas maiņu. Pirmajā daļā par vairāk nekā trijiem apakšpunktiem šie ir priekšlikumi, bet tie visi ir noraidīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 387. un 388. priekšlikums skar 123.panta pirmās daļas dispozīciju un sankcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai. Pieņemts.

J.Dobelis. 389.priekšlikums ir par 123.panta otrās daļas 1.punkta papildināšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 390.priekšlikums attiecas uz 124. pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J. Dobelis. 391.priekšlikums ierosina 125.pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 392.priekšlikums ierosina 126.panta pirmajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 393.priekšlikums ierosina otrajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 394.priekšlikums skar 127.panta pirmās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 395.priekšlikums ir par otrās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 396. priekšlikums. Līdzīgi noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 397.priekšlikums ierosina 127.panta trešajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 398.priekšlikumā ir paredzēta 128.pantā minēto sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 399.priekšlikumā paredzēta 129.pantā minēto sankciju maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 400.priekšlikums ierosina 131.panta pirmās daļas izslēgšanu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 401.priekšlikums ierosina 131.panta pirmajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 402. priekšlikums ierosina otrās daļas redakcijas maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 403.priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 404.priekšlikums ierosina pantu secības maiņu. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam... Nepiekrīt! Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo 404. un analoģisko nākamo - 405.priekšlikumu, kas būtībā ir viens un tas pats priekšlikums. Kāda šeit ir būtība? Tātad to saturs paredz mainīt tikai pantu numerāciju šajā brīdī un pārvietot pantus, kas skar mūsu, laicīgās varas, nosodījumu par aborta izdarīšanu, uz nodaļu, kurā ir ietverti noziegumi pret dzīvību, jo tas šodien ir jāapzinās ļoti skaidri, ka aborts - tā ir vēl nedzimuša cilvēka dzīvības izdzēšana. Cilvēks gan vēl nav dzimis, bet viņa dzīvība tajā brīdī jau ir; pie tam nedzimušam bērnam ir ne tikai dzīvība, bet viņam jau deviņas nedēļas pēc ieņemšanas ir cilvēka ķermenis ar visām tā būtiskajām daļām, un viņam ir sirds, kas pukst viņa krūtīs. Un katru, kam ir interese, es varu iepazīstināt ar šādu pilnīgi skaidru materiālu, kur ir parādīts, kāds izskatās šis bērniņš deviņu nedēļu vecumā pēc viņa ieņemšanas, un tas ir tiešām... Viņš tiešām ir tāds kā bērniņš, un viņam jau ir visas tās ķermeņa daļas, kuras ir cilvēkam; kā jau es teicu, arī sirds pukst viņa krūtīs. Kāds amerikāņu ārsts, kas savā ārsta darbības laikā bija veicis daudzus tūkstošus abortu, kādā reizē veica eksperimentu, nofilmējot šo bērna iznīcināšanas procesu sievietes ķermenī, un tad, kad viņš bija izveidojis speciālu adatu, ar kuru tuvojās šim vēl nedzimušajam bērnam, tajā brīdī, kad šī adata šo bērnu iznīcināja, šā bērna mute atvērās tādā kā kliedzienā. Šo kliedzienu neviens nevarēja sadzirdēt, jo tas bija mēms kliedziens. Bērns izkliedza šo sāpi, nevienam nedzirdot, jo viņam bija lemts nākt šajā pasaulē. Kaut vai saskaņā ar Dieva plānu viņš tika radīts.

Godātie kolēģi, mēs nevaram uzskatīt par medicīnas lietu cilvēka dzīvības izdzēšanu. Šajā konkrētajā priekšlikumā tas ir vienkāršs jautājums, jo runa ir tikai par pantu novietojuma maiņu, par to, kā mēs sabiedrībā vērtējam vajadzību cīnīties pret abortiem, un to, kā mēs vērtējam vajadzību un iespējas vērsties pret abortiem. Jāpanāk, lai tas būtu skaidrā kontekstā ielikts, ka jebkurš aborts - tā ir cilvēka dzīvības izdzēšana.

Es jums gribu atgādināt arī to, ka pirms vairāk nekā gada mēs visi šeit Saeimā, visi deputāti, saņēmām Jāņa Pāvila Otrā enciklisko vēstuli “Dzīvības evaņģēlijs”, kurā skaidri ir parādīts, ka aborts ir viens no briesmīgākajiem noziegumiem, kādu vispār cilvēce pastrādā. Arī daudzi citi autoritatīvi cilvēki ir teikuši to no savas personiskās garīgās pieredzes, ka pasaulē tik ilgi turpināsies dažādi kari un nebūs miera, kamēr būs šī necieņa pret nedzimuša bērna dzīvību, kamēr notiks tās pakļaušana iznīcībai ar vieglu roku. Un šajā ziņā kā vienu no šādiem cilvēkiem var minēt Kalkutas māti Terēzi, kas tagad jau ir aizgājusi mūžībā.

Godātie kolēģi, mēs, runājot par tālākajiem priekšlikumiem, šeit padiskutēsim vēl par to, ko mēs tomēr varētu ielikt Krimināllikumā; par to, kādas sankcijas mēs varam tiešām ielikt jau šodien, kas vērstos pret abortu izdarīšanu.

Es saprotu arī noskaņojumu sabiedrībā un noskaņojumu deputātu vidū, kuri šajā brīdī nebūs gatavi atbalstīt pilnīgu abortu aizliegšanu, un es tiešām saprotu šos cilvēkus. Un tāpēc tas arī nav tas, ko es šajā brīdī šeit ierosinu iestrādāt likumā. Es šeit ierosinu likumā iestrādāt pavisam vienkāršu lietu - tikai pārvietot šo sankciju, par kuru mēs izšķirsimies un kuru mēs attiecināsim uz abortu izdarīšanu. Tātad to sankciju vajadzētu nolikt tajā vietā, kur tai ir jābūt - nodaļā, kura skar noziegumus jeb nodarījumus pret dzīvību.

Tā ir kategoriski nepieņemama un absolūti aplama filozofija, kuru šobrīd tiek mēģināts ielikt šajā Krimināllikumā, tas ir, ka aborta izdarīšana ir tikai kaut kāds medicīniska rakstura nodarījums. Taču tas nav tīri medicīniska rakstura nodarījums.

Neskatoties uz visiem tiem milzīgajiem pasākumiem, kas mūsu valstī ir jāveic, lai šo problēmu atrisinātu, mēs tomēr nedrīkstam atteikties no pašas šīs apziņas, ka aborts ir nodarījums pret cilvēka dzīvību un ka tas patiesībā ir briesmīgs nodarījums, tāpēc visiem kopā ir jāizdara viss iespējamais, lai šo abortu skaitu sākumā vismaz iespējami samazinātu, jo mēs jau šeit esam runājuši, ka patiesībā katra cilvēka dzīvība ir svēta un ka to, ko Dievs ir radījis, cilvēki nedrīkst ar vieglu roku iznīcināt. Es aicinu vispirms atbalstīt šo priekšlikumu par numerācijas maiņu, bet pēc tam diskutēsim tālāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā tas, ko Čerāna kungs teica, zināmā mērā arī ir taisnība, taču šī taisnība nav jāiestrādā šajā likumā un tieši šajā vietā. Ja gadījumā mums ir jāizšķiras, vai Latvijā aborts ir atļauts vai nav atļauts, vai tā ir slepkavība vai tā ir medicīniska manipulācija, un nav svarīgi, kā mēs to saucam, tad ir jāpieņem speciālais likums par reproduktīvo veselību, taču taisni tas, kas atrodas šajā 132.pantā par abortu neatļautu izdarīšanu... Šeit ir runa par to, kādos apstākļos tas notiek. Pieņemsim, ja gadījumā ir bijušas medicīniskas indikācijas, bet grūtniecei sākas problēmas ar veselību, piemēram, sākas intoksikācija sakarā ar nieru nepietiekamību, vai kāda cita veida saslimšana vai kaut kas tamlīdzīgs. Ja ir medicīniskas indikācijas, ka, lai saglabātu šīs grūtnieces dzīvību, viņai ir jāizdara aborts, bet šis aborts tiek izdarīts ārpus slimnīcas... Tādā gadījumā tas attiecas tieši uz šo pantu, ja ārsts ir izdarījis kļūdu. Ja viņš it kā ir izdarījis sievietes labā to, kas viņai ir jādara, bet veicis to nepiemērotos apstākļos, tad arī tādā gadījumā uz viņu attiecas šis pants. Tādā gadījumā to nevar uzskatīt par slepkavību.

Es vienkārši gribu teikt to, ka ne jau šajā vietā un ne jau šajā likumā mums ir jāizlemj, kas tā ir, - vai tā ir slepkavība vai tā ir medicīniska procedūra, un tādēļ es aicinu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, bet pie šā jautājuma mēs varēsim atgriezties tad, kad mēs runāsim par reproduktīvās veselības likumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai” - vēlas runāt otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti un godātais Požarnova kungs! Es ļoti ceru, ka mēs šajā Saeimā tomēr vairs nerunāsim par jūsu piedāvāto reproduktīvās veselības likuma variantu, kurā abortu esam gatavi pielīdzināt bezmaz vai zoba izraušanai. Tas ir absolūti cinisks likumprojekts un absolūti amorāls likumprojekts, un es esmu ļoti priecīgs, ka tas pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā tagad ir tik ilgi nogulējis Sociālo un darba lietu komisijā. Es ļoti ceru, ka tas tur gulēs arī turpmāk, bet tas, kas tiek piedāvāts šajā konkrētajā gadījumā... Es tiešām esmu centies šo problēmu sadalīt, lai šajā brīdī ar šo vienu konkrēto balsojumu mēs varētu izšķirties tikai par to, kurā nodaļā mēs ieliekam šo aborta noziegumu - kurā vietā mēs ieliekam to pašu normu, kura šobrīd jau ir pieņemta attiecībā uz tiem pašiem abortiem, kurus mēs, parlamenta vairākums, gribam uzskatīt par sodāmiem. Tad tos pašus abortus izņemsim ārā no medicīniskās nodaļas un ieliksim iekšā nodaļā par noziegumiem pret dzīvību, šajā brīdī pat neko īpaši nemainot. Tad jautājumu par izmaiņām, par šīs normas pastiprināšanu, mēs risināsim atsevišķi, bet tagad ir lūgums piekrist šim vienam principiālajam momentam. No juridisko seku viedokļa, tas pilnīgi neko neizmainīs šajā brīdī, sankcija paliks tā pati, ja mēs noraidām tālākos priekšlikumus, bet mans aicinājums būs atbalstīt arī tālākos, taču tas būs nākamais lēmums, ko šeit kopīgi varēsim pieņemt, - atbalstīt vai noraidīt. Es aicinu tomēr izdarīt kaut vai šo visminimālāko soli, lai tomēr panāktu to, ka mūsu likumi vismaz jēdzienu līmenī atbilstu zināmiem augstākās patiesības standartiem un respektētu cilvēka dzīvību arī no tā brīža, kad šī dzīvība rodas.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Vai Dobeļa kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

J.Dobelis. Godātie kolēģi, ja mēs pieņemsim 404.priekšlikumu - un līdzīgs ir 405.priekšlikums - un ja mēs vēl pēc tam pieņemsim 406.priekšlikumu, mēs vispār nonāksim ļoti īpatnējā stāvoklī, jo pieņemt šādu panta nosaukumu “Aborta izdarīšana” - tas nozīmē, ka jebkurš aborts tiks iekļauts tajā nodaļā, kurā ir runa par nonāvēšanu. Komisija neatbalstīja nevienu no šiem trim priekšlikumiem, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” deputāta Čerāna izteikto priekšlikumu - 132.pantu un 133.pantu pārcelt pēc 121.panta. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 11, atturas - 33. Nav pieņemts.

Tātad vēl mums ir jāizskata 406.priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. Vai jūs, Čerāna kungs, lūdzat balsojumu par to? Jūs gribat runāt par to? Lūdzu! Atklājam debates par 406.priekšlikumu. Vārds deputātam Čerānam - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es kategoriski nepiekrītu tam, ko Dobeļa kungs teica komisijas vārdā. Viņš tīšuprāt centās sasaistīt 404. un 405.priekšlikumu ar visiem tālākajiem, bet tādas nu ir viņa iespējas. Šajā gadījumā, runājot par šo 406.priekšlikumu, es tikai aicinu izteikt šī panta nosaukumu šādi - “Aborta izdarīšana”. Un par tālāko panta redakciju mēs varētu parunāt tad, kad iesim tālāk uz priekšu. Jo patiesībā jebkurš aborts ir nodarījums, kas vērsts pret cilvēka dzīvību, un mūsu rokās ir vienīgi tas, ka mēs varam lemt par to, kādos gadījumos kādu sodu šajā sakarā piemērot vai nepiemērot. Un par to, kāds tad būs šis konkrētais sods, būtu runa tālāk - 410.priekšlikumā. Bet neatkarīgi no tā, kāds būs mūsu tālākais balsojums, es šajā brīdī aicinu atbalstīt 406.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es domāju, ka šie Kārļa Čerāna centieni būtu jāatbalsta. Nav šaubu, ka aborts ir cilvēka dzīvības atņemšana. Es domāju, ka mums nav šaubu, ka to vajadzētu darīt tik reti, cik vien iespējams. Varbūt Požarnova kungam ir kaut kādā ziņā taisnība, ka dažreiz ārstam ir grūti izlemt, kurš no tiem diviem vai vairāk nekā diviem cilvēkiem drīkst dzīvot. Bet šis ir nopietns jautājums, tas ir dzīvības atņemšanas jautājums. Šajā laikā, kad Latvijas tautai bērni ir ļoti nepieciešami un kad mēs nevaram atrast tādu risinājumu, lai tā māte varētu dzemdēt un varbūt pat tiktu godināta un atalgota par to, ka dod mums jaunu pilsoni, mēs it kā attaisnojam šo procedūru, kura viņai šajos grūtajos laikos, kādi ir šodien, ir visvieglākais risinājums, mēs noslēpjam tās būtību. Aborts ir dzīvības iznīcināšana, un mums te nevajadzētu mēģināt kaut kā līdzsvarot...

Es jums lūgtu padomāt, izprast, par ko ir runa. Runa ir par to, ka aborts ir dzīvības iznīcināšana. Un varbūt tā ir attaisnojama... mūsu Valsts prezidents domā, ka mums ir jābrauc uz Irāku cīnīties ar Sadamu Huseinu, bet citi domā, ka mums vajag bezdeficīta budžeta dēļ nobadināt daudzus vecus ļaudis... Mēs ļoti bieži rīkojamies it kā pret cilvēku dzīvību. Bet šoreiz patiešām, kā Kārlis teica, ir runa par vienu mazu, vēl mēmu cilvēku, par viņa dzīvību tiek lemts... Jā, es saprotu, ka varbūt ir gadījumi, kuros ir jālemj, vai labāk ir tad, ja māte dzīvo, nekā tad, ja bērns piedzimst... Bērnam vajag pilnu nākotni, daudz vairāk gadu, ko dzīvot, nekā tai mātei, kas varbūt jau ir vairākas kļūdas un priekus dzīvē baudījusi... Nav šoreiz jautājums par to, kā sodīt. Jautājums ir par to, kā to noziedzību klasificēt. Aborts ir cilvēka dzīvības atņemšana.

Es jūs lūgtu padomāt un to mazo soli, ko Kārlis mums lūdza, atbalstīt. Mums patiešām vajadzētu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Andrejs Požarnovs - “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēģināšu ļoti īsi izteikties. Tajā brīdī, kad Polijā pieņēma aborta aizliegumu, bija pilnas Lietuvas slimnīcas. Sievietes brauc uz Lietuvu darīt šo noziedzīgo darbību, jo jebkurā gadījumā tā ir mātes atbildība un mātei tas ir jāizlemj. Bet ja mums ir citos likumos teikts, ka ārsta pienākums ir māti atrunāt no aborta izdarīšanas un ārsts ir tiesīgs atteikties... Tādā gadījumā, ja viņš uzskata to par morāli un ētiski nesavienojamu ar viņa ārsta darbības principiem, viņš ir tiesīgs atteikties, taču tā ir ārsta morālā atbildība. Bet, ja Kriminālkodeksā ir rakstīts, ka jebkura aborta izdarīšana ir kriminālnoziegums, tad parādās pretruna divos dažādos likumos. Tādēļ, manā skatījumā, šis sākotnējais panta nosaukums “Aborta neatļauta izdarīšana” ir ļoti korekts, un par neatļautu tā izdarīšanu pienākas sods. Taču es domāju, ka nevarētu uzskatīt, ka par jebkura aborta izdarīšanu ārsts ir obligāti sodāms. Jo šādā gadījumā ir abpusēja atbildība un galvenokārt mātei ir jāizlemj, ko viņa domā darīt.

Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Vēlas runāt otru reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti un godātais Požarnova kungs! Es ļoti ceru, ka jūs nobalsosiet par 410. priekšlikumu, kurš te ir nedaudz tālāk un kurš tiešām paredz ārstam lielāku atbildību par to, ka šāds aborts tiek veikts. Un tiek paredzēts arī noteikt sarežģītāku procedūru, un kas tomēr nebūtu tik vienkārša, kāda tā ir šobrīd. Un lai tomēr tiktu arī sniegta informācija par to, kas patiesībā ir aborts. Bet, protams, tā neapšaubāmi būs sievietes izvēle, un ne par ko citu patiesībā šeit nevar būt runa.

Jautājums ir par to, kā būtu pareizāk šajā brīdī izteikt šā panta nosaukumu. Šeit absolūti nav runa, teiksim, par to, kādas būtu šajā pantā ieliktas iekšā sankcijas. Es tomēr uzskatu, ka šajā gadījumā precīzāk ir šo nosaukumu izteikt tādā redakcijā, kādu es 406. priekšlikumā esmu piedāvājis, un tāpēc es aicinu to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis. Cienītie kolēģi! Ja mēs pieņemam 406. priekšlikumu, tad mēs pakļaujam jebkura aborta izdarīšanu kaut kādai kriminālai atbildībai. Komisija tieši šī iemesla dēļ kategoriski noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Čerāna izteikto priekšlikumu, kurš ir ar numuru 406, - mainīt 135. panta nosaukumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 23, atturas - 27. Nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 407. priekšlikums - 132. panta redakcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 408. priekšlikums - 132. panta pirmās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

J.Dobelis. 409. ieteikums arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

J.Dobelis. 410. priekšlikums konceptuāli ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tiešām ļoti labprāt gribētu dzīvot tādā sabiedrībā, kurā šie drausmīgie noziegumi pret vēl nedzimuša cilvēka dzīvību vairs netiktu izdarīti. Taču es arī šajā brīdī esmu reālists, un tāpēc es saprotu, ka mēs varam uz šādu sabiedrību virzīties tikai soli pa solītim un ka šim jautājumam ir apakšā ļoti daudzas, arī ekonomiska rakstura, problēmas. Šīs ekonomiskās problēmas ir jārisina, bet tomēr ir zināmas lietas, kuras... mēs varam mēģināt iet arī no šī aizlieguma puses... Tomēr ir tādi solīši, kurus mūsu sabiedrība var pilnīgi objektīvi paspert šā aizlieguma pastiprināšanas virzienā. Un tāpēc ir šis mans priekšlikums - 132. panta jauna redakcija. Šā priekšlikuma būtība ir noteikt to, ka krimināli sodāms ir jebkurš aborts, kurš tiek izdarīts bez iepriekšējas noteiktā kārtībā saņemtas rakstiskas, katram gadījumam individuālas atļaujas. Un tad šīs atļaujas devējs būs tas, kurš katrā gadījumā individuāli uzņemsies šo atbildību. Tātad tā situācija būtu nevis tāda, ka ārsts varētu izņemt kaut kādu licenci abortu izdarīšanai, bet tāda, ka tomēr ir vajadzīga kāda speciāla komisija, kas tomēr katrā individuālā gadījumā izšķir, vai šo atļauju dot vai nedot. Es saprotu, ka tas nav īstais risinājums, tas ir pat ārkārtīgi tālu no risinājuma šajā aizliegšanas ziņā. Tas tiešām ir ārkārtīgi tālu, bet tas ir tas solis, ko mēs šajā brīdī varam paspert, lai kaut nedaudz, teiksim, paildzinātu to procedūru, kas notiek pirms katra aborta izdarīšanas. Lai šīs procedūras ietvaros tomēr parādītos vairākas iespējas saņemt šo informāciju par to, kas patiesībā ir aborts, un lai parādītos arī vairāk informācijas par to, kādas ir alternatīvas. Mums Latvijā jau tagad ir sabiedriskas organizācijas, kuras ir gatavas palīdzēt topošajām māmiņām... Protams, mēs varētu vēlēties to, lai šīm sabiedriskajām organizācijām arī valsts sniegtu kādu finansiālu atbalstu un tādā veidā efektīvi realizētu šīs palīdzības programmas. Tas arī ir tas, kas mums ir jādara. Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas tomēr pašreizējā brīdī šo procedūru, šo dažādo instanču procedūru, maksimāli paildzinātu. Jo es saprotu arī šo citu valstu bēdīgo pieredzi. Protams, ir jautājums, kāpēc šī bēdīgā pieredze ir tur šādā veidā izveidojusies, bet viņa ir, un es tomēr ... lai cik arī man pašam nebūtu iekšēji smagi uzrakstīt tomēr šos vārdus par individuālo atļauju, es saprotu, ka problēmas reālai risināšanai tas ir nepieciešams, un es aicinu arī visus jūs tomēr nobalsot par šo kaut pavisam mazo solīti cilvēcīguma virzienā. Mēs neko lielu nebūsim izdarījuši, bet būsim paspēruši vienu solīti pareizā virzienā.

Es aicinu deputātus nobalsot par to un tātad atbalstīt manu - 410. priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens: “Tas mums dārgi maksā!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti saprātīgs ierosinājums. Tas nav tikai Čerāna kunga ātri izdomāts risinājums, bet gan dažās valstīs ļoti pamatīgi visā sabiedrībā diskutēts jautājums, un arī likumdošanā tas atspoguļojas tieši šādā veidā, lai neapietos ar cilvēka dzīvību vieglprātīgi. Mēs varbūt nemaz neiedomājamies par to, kādas sakarības ir šādai vieglprātīgai attieksmei pret cilvēka dzīvību, kura tomēr sākas tādā ļoti neredzamā un neuzkrītošā veidā... iet cauri šai stadijai ikviens cilvēks, kas šodien dzīvo. Taču mēs šeit gribam padarīt to visu tik nenozīmīgu, padarīt šo attieksmi tik vienkāršotu, tādu, kura ir pilnīgi bez jebkādas atbildības.

Ja būs vajadzīga atļauja, ja ar šiem jautājumiem nodarbosies komisija, tur notiks arī padoma došana un saņemšana. Tur būs runa ne vien par sievieti, bet arī par vīrieti. Galu galā - katram cilvēkam ir ne vien māte, bet arī tēvs. Kur tie ir? Kāda veida likums viņus skar? Vecajā Derībā viņus nomētātu ar akmeņiem, ja kāds būtu piekritis tāda veida rīcībai - nedzimušu dzīvību iznīcināt. Nāvessods būtu piemērots.

Bet mēs tā vienkārši to padarām par tādu sievietes problēmu, un tas ir tādēļ, lai būtu vieglāk un lai nevienam nebūtu galvassāpju. Nu tad ir vienalga... nav ne ar vienu nekas jārunā, nekur nekas nav jāapspriež... tad to var nokārtot tāpat kā jebkuras citas slimības ārstēšanu. Ir tiešām ļoti zemisks risinājums. Un es būtu priecīgs, ja šeit būtu vairāk tādu deputātu, kas saredz šo sakarību, nozīmi, kāda ir dzīvības principam vispār, un to attiecīgi novērtētu.

Sēdes vadītājs. Nākamajai vārds Ilgai Kreitusei - pie frakcijām nepiederošai deputātei. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es sieviešu vārdā vispirms gribētu lūgt Saeimas jaunkungus nediskutēt par šīm problēmām, jo jums par to nav nekādas jēgas. Un, lūdzu, neaizskariet mūsu jūtas šeit. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Boka (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā konkrētajā priekšlikumā, tādā redakcijā, kādā tas tiek pasniegts likumprojektā, ir runa par abortiem vispār un par rakstisku atļauju vispār. Es gribētu atgādināt, ka aborti iedalās medicīnisko indikāciju dēļ izdarītos, sociālo indikāciju dēļ izdarītos, komplicētos... un tā tālāk... Vienā šādā priekšlikumā to visu ietvert nekādi nav iespējams. Priekšlikums ir noraidīts pēc būtības. Vajadzēja rūpīgāk to visu pārdomāt, pirms tādu iesniegt. Jo medicīniskas indikācijas, kādas ir abortam, nav apspriežamas, tas nav atļaujams... Tās ir medicīniskas indikācijas. Šis priekšlikums nav izveidots tā, lai to varētu pieņemt. Debates ir jāpārtrauc, un tas ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij un kolēģi! Mēs šeit runājam par kaut ko samērā svētu un vērtīgu. Ir viegli tam lopiskajam cilvēkam aiziet prom un nedomāt, vienkārši to problēmu neapskatīt, nedomāt. Tai meitenītei tas ir grūts lēmums. Aborts liekas vislabākais risinājums, kā visātrāk no tās problēmas tikt prom. Bet viņa pati tiek skarta. Viņa to visa sava mūža garumā atminēsies. Un it īpaši Latvijā... es negribētu ieteikt to kā sava veida rūpniecību, bet baltu, veselīgu bērnu var pārdot - līdz 20 tūkstošiem dolāru. Tā ir liela, liela svētība citās pasaules daļās. Un, ja tai meitenītei būtu laiks apdomāt, ja viņa dabūtu padomu, ja ar viņu prātīgi parunātu, vai tai dzīvībai būtu jāiet bojā? Ārsts, gribēdams nopelnīt savus 30 latus, ņems un to operāciju izdarīs. Daži ārsti piemirsuši, ka viņiem ir svēts zvērests - dzīvību saudzēt. Tā meitene ne visai labi zina... viņai kauns, ka kāds vīrietis viņu ir izsmējis. Viņa nezina ko darīt. Viņa neizprot to vērtību, kas viņā ir. Sieviete ir viena no viscēlākajām būtnēm, jo viņa var dot to dzīvību. Un tad varbūt tādas sievietes, kas... nē, mēs vīrieši nedrīkstam par to runāt. Mēs drīkstam tikai aizstāvēt vīriešus. Mēs nedrīkstam domāt par to tautu, kas nāks. Tas ir Darba partijas mandāts - atļaut ārstiem, kas grib to naudu pelnīt, taisīt tos abortus.

Jā, es “apskaužu” tos lietuviešus, kas dabūja taisīt tiem poļiem tos abortus. Nē, ne īsti... Man ir žēl, ka tā meitene nav dabūjusi vislabāko padomu. Man ir žēl tās dzīvības. Man ir žēl tā trūkstošā latvieša. Kreituses kundzei un viņas palīgiem nav nekāda mandāta lemt par tiem, kas augs Latvijā. Mūsu nākotne ir mūsu rokās, šeit.

Čerāns nekā daudz neprasa, tikai to, lai mēs lūgtu, lai būtu kāda komisija, kas var pārbaudīt: “Meitenīt, vai tu patiešām esi tā labi pārdomājusi? Vai tu nesaproti, ka katrs bērns nes savu svētību? Ja tu to svētību negribi, tad konvertē viņu naudā, bet neiznīcini to puisīti! Bērnus dzemdēdama, tu vari pelnīt vairāk nekā deputāts Saeimā, ja viņš ir godīgs.” Bet nē! Kreituses kundzei un viņas draudzenēm ir tiesības lemt, vai tas latvietis piedzims vai nepiedzims. Tikai viņām! Un neviens to jauno, vēl nepiedzimušo nedrīkst aizstāvēt! Es to koncepciju, Kreituses kundze, pilnīgi noliedzu. Es saprotu, ka galu galā, kā Požarnova kungs teica, mēs nevaram to meiteni piespiest to bērnu dzemdēt vai neiet kaut kur, kur viņa var dabūt to abortu. Mums viņai jāpiedāvā iespējas, lai viņai nav jāiet uz kaut kādu “ķēķi”, kādu “kaktu”, viņai ir jādod padoms, vispusīgs padoms. Jo tas, ka dzemdē bērnu, ir liela svētība. Tas nav nekāds kauns. Bērns nav kaut kāda tāda lieta, no kā jāizvairās un kas jāmet miskastē. Bērns ir liela, liela svētība. Es nezinu, vai es jūs spēju iekustināt. Es zinu, ka Kārlis mēģina. Es zinu, ka es jūs mēģinu iekustināt daudzos jautājumos. Es ceru, ka pa lielākai daļai tajos jautājumos jūsu pašu kabata ir ceļā. Šeit nav jūsu kabata ceļā. Sāksim dot tai meitenei padomu, ar to meiteni atklāti parunāsim par to lielo svētību, to lielo dāvanu, ko Dievs zin kāds vīrietis viņai ir devis. 20 tūkstošus vērts mazulis! Viņa nav jāpataisa par līdzdalībnieci kādā slepkavībā, un nav tā dzīvība jāiznīcina!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs skatām šo priekšlikumu pēc būtības, tad, iespējams, šādu procedūru varētu arī iestrādāt. Var būt, ka tas būtu atbalstāms. Taču es gribētu runāt par procedūru. Proti, šeit ir teikts: “bez noteiktā kārtībā saņemtas rakstiskas katram gadījumam individuālas atļaujas”. Kas nosaka šo kārtību? Kārtība nav noteikta. Vai to noteiks Saeima vai Ministru kabinets, vai Cilvēktiesību birojs, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija? Nav šāda kārtība izstrādāta. Kas būs tā komisija, kura izsniegs šīs atļaujas? Vai šīs atļaujas izsniegšana būs maksas pakalpojums vai bezmaksas pakalpojums? Un tā tālāk, un tā joprojām. Un pie tam pārejas noteikumos nekas nav teikts par to, kad šis pants stājas spēkā. Pēc gada, pusgada vai pēc kaut kāda cita laika? Bet šis ir trešais lasījums. Tiklīdz kā šis likums stājas spēkā, tā momentā, uzreiz, par aborta izdarīšanu, kas veikta bez šīs atļaujas, soda ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Automātiski iestājas juridiska pretruna likumdošanā. Vienkārši šis jautājums tiek risināts mazdrusciņ no otra gala. Varbūt sākumā vajadzētu izstrādāt šo kārtību, izveidot šo komisiju un pēc tam šajā likumā iestrādāt noteiktas soda sankcijas par šīs kārtības neievērošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis. Komisija uzskata šādu priekšlikumu kā konceptuālā ziņā galīgi nepieņemamu un aicina balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu - izteikt 132.pantu šādā redakcijā. Tas ir 410.priekšlikums. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 29, atturas - 24. Nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. 411.priekšlikums - 132.panta otrās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 412.priekšlikums - 132.panta ceturtās daļas sankcijas maiņa.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. 413.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 414.priekšlikums ierosina 133.pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 415.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 416.priekšlikums ierosina 134.panta pirmajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 417.priekšlikums attiecas uz 135.panta nosaukumu un teksta redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 418.priekšlikums attiecas uz 135.panta pirmās daļas redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 419.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Turpināsim!

J.Dobelis. 420.priekšlikums ierosina 135.panta pirmajā daļā ietverto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 421.priekšlikums attiecas uz 135.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 422.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 423.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 424.priekšlikums skar 137.panta redakciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 425.priekšlikums ierosina 137.pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 426.priekšlikums ierosina 138.panta otrās daļas redakcijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 427.priekšlikums ierosina 138.panta otrajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 428.priekšlikums skar 139.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 429.priekšlikums ierosina 140.pantā minēto sankciju maiņu,

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 430.priekšlikums skar 140.panta otrās daļas dispozīcijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 431.priekšlikums ierosina 140.panta pirmajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 432.priekšlikums ierosina 141.panta otrajā daļā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Arī 433.priekšlikumā runāts par šo pašu pantu. Pret šiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 434.priekšlikums ierosina 142.pantā minēto sankciju maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 435. un 436.priekšlikums attiecas uz redakcionālām izmaiņām 143.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 437.priekšlikums attiecas uz sankciju izmaiņām 143.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 438.priekšlikums ierosina 144. un 145.panta apmaiņu vietām. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.Dobelis. 439.priekšlikums, kas skar 144.panta nosaukuma redakciju, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

J.Dobelis. 440.priekšlikums, kas skar 144.panta pirmās daļas dispozīcijas redakciju, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Un tas ir atbalstīts 441.priekšlikumā, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 442.priekšlikums, kas attiecas uz 144.panta pirmās daļas sankciju, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tātad atbildīgā komisija 443.priekšlikumā ir iestrādājusi savu redakciju. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. 444.priekšlikums, kas skar 144.panta otrās daļas dispozīciju, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 445. un 446.priekšlikumu, kuri runā arī par šā paša panta otro daļu. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi savu redakciju, pret kuru deputātiem iebildumu nav. Tiek pieņemta šī redakcija.

Lūdzu, turpināsim!

J.Dobelis. Pēc 446.priekšlikuma mēs esam pusi likumprojekta izskatījuši. Par 144.pantu...

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, varbūt mēs šajā brīdī, kad esam izskatījuši pusi likumprojekta, varētu apstāties, jo tuvojas laiks doties pārtraukumā. Mums tagad būtu jāizlemj, vai pārtraukums ilgs pusstundu vai arī vienu nedēļu, jo desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, kurā aicina: “Ierosinām 11.maija ārkārtas sēdi pārtraukt pulksten 17.00 un turpināt 18.maijā pulksten 9.00.”

Viens deputāts par šo priekšlikumu var runāt “par” un viens - “pret”.

Es ļoti atvainojos, nupat tika iesniegts vēl viens priekšlikums: “Ierosinām pārtraukt ārkārtas sēdi 11.maijā pulksten 17.00 un turpināt to trešdien, 13.maijā, pulksten 12.30.”

Godātie deputāti! Es tikai gribu atgādināt to, ka Prezidijs šodien pieņēma lēmumu izsludināt kārtējo sēdi 13. un 14.maijā, un 13.maijā kārtējā sēde sākas 13.30. Tātad ārkārtas sēdei mums būtu laiks tikai vienu stundu.

Skatīsim priekšlikumus to iesniegšanas secībā. Pirmajā priekšlikumā, ko ierosinājuši 10 deputāti, ir ieteikts pasludināt pārtraukumu uz nedēļu. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Paudīsim savu attieksmi balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 7. Šis priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to otrs priekšlikums vairs nav balsojams.

Godātie deputāti! Reģistrācija šoreiz nav jārīko, jo mums reģistrācija ir jārīko trīs reizes sēdes laikā. Tātad nākošā reģistrācija būs tikai pie ārkārtas sēdes noslēguma.

Izsludinu pārtraukumu ārkārtas sēdē līdz 18.maijam pulksten 9.00 no rīta.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute