Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Vizuāli vērtējot, nepieciešamais kvorums ir, tāpēc paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 16.oktobra sēdi.

Godātie kolēģi, sāksim izskatīt Prezidijā akceptēto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais - Prezidijs ierosina deputātu Bokas, Gannusas, Nagobada, Sausnīša, Kaksīša un citu iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 un Rīgā, Vaļņu ielā 32 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Jurkāna, Urbanoviča, Lujāna, Dozorceva un Staša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu runāt ir pieteicies viens deputāts “pret”, viens - “par”. “Pret” vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu kāpēc tad atkal tieši tagad tik ļoti ir ievajadzējies ņemties ap šo Pilsonības likumu? Jāsaka godīgi, ka jau tiek radīta pilnīga histērija ap to un ka acīmredzot ir ļoti vajadzīgs “iedzīt to ķīli” valdībā, lai tai ir grūtāk šajā brīdī, jo kā nekā tūlīt sāksies darbs pie budžeta pieņemšanas, un galu galā arī vēlēšanas nav sevišķi tālu. Un var taču ļoti veikli tēlot cīņu par stabilitāti sabiedrībā, lai gan notiek taisni otrādi - šī kņada rada lieku destabilizāciju. Neviens nebūt nevēlas izskaidrot patieso stāvokli un, piemēram, atbildēt uz jautājumu, kāpēc no tiem, kuri var kļūt par pilsoņiem, tik maz to vēlas darīt. Nu ja, nepilsoņiem ir bezvīzu režīms ar Krieviju, Krievijā nepilsoņiem ir atvieglojumi viesnīcās un citās vietās, tātad ir tīri skaidri redzami ekonomiski labumi.

Un, protams, vēl ir tā briesmīgā latviešu valodas mācīšanās, kas arī varētu būt izskaidrojums, kāpēc no tiem 120 un vairāk tūkstošiem tikai 4-5% vēlas kļūt par pilsoņiem. Var jau būt, ka kādreiz nākotnē nemaz to valodu nevajadzēs, bet šajā brīdī mēs taču nerunājam par Pilsonības likumu vispār. Mēs runājam par konkrētu dokumentu, par piedāvājumu, kur ir skaidri redzama tieksme izvairīties no prasmes lietot latviešu valodu. Ļoti vienkāršs piedāvājums, - cilvēks dzimis Latvijā, un viss. Ko tas nozīmē? Tātad dzimis jebkurā vietā Latvijā, arī caurbraucošā vilcienā vai mašīnā, varbūt bēgļu nometnē Olainē, un tad tur pasaulē nāks tādi maziņi melni, dzelteni un brūni Latvijas Republikas pilsonīši. Ļoti skaista sabiedrība mums izveidosies tā rezultātā!

Protams, nekādā gadījumā latviešu valodu nevajadzētu mācīties tiem, kuri jau ir krietni gados, tāpēc arī ir konkrēts piedāvājums - papildināt 21.pantu ar otro daļu. Jā, ļoti jauki, ka tie pusmūžnieki, kuri vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem, var nemācīties latviešu valodu, viņiem pietiek, ja viņi saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju. Varbūt vēl pieliksim klāt, ka, ja viņi ļoti labi prot tēlot, ka saprot šo informāciju...

Vai tiešām mēs neesam spējīgi vispirms nopietni izanalizēt esošo stāvokli Latvijas sabiedrībā un saprast, ka briesmas, veidojot divkopienu valsti, ir nevis tur, ka ir liegta iespēja visiem reizē naturalizēties, bet tās briesmas būs tad, ja pavērs šīs iespējas masveida naturalizācijai. (Starpsauciens: “Mēs jau dzīvojam divkopienu valstī...”) Ja mēs šodien esam spiesti dzīvot divkopienu sabiedrībā, ko mums vēsture ir uzspiedusi, tad nekādā gadījumā mēs nedrīkstam nonākt līdz dzīvošanai divkopienu valstī, kur valstī būs pilsoņi, kuri neprot latviešu valodu.

Un tāpēc, ja mēs tiešām nopietni par šādām lietām gribam runāt, tad tas arī ir jādara nopietni, nevis gaudojot, lejot kaut kādas krokodila asaras vai tēlojot lielas rūpes, kas faktiski ir tikai diezgan nepatīkams teātris. Es katrā ziņā nevaru atbalstīt šāda dokumenta kaut kādu tālāku virzīšanu. Tāpat lieks ir arī arguments, ka pēc tam to uzlabos. Vispirms vajag saprast, uz ko mēs virzāmies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs - Tautas saskaņas partijas frakcija - vēlas runāt “par”.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es negribētu mītiņot šodien šeit no tribīnes, es esmu reāls cilvēks un saprotu, cik niecīga ir iespēja šodien sasniegt pozitīvu balsojumu. Ja reiz pastāv šī valdošo frakciju vienošanās - neaiztikt likumu, tad it kā nav nekādas jēgas nevienam argumentam, bet tomēr es mēģināšu paskaidrot, ko mēs piedāvājam un kāpēc mēs to piedāvājam.

Mēs piedāvājam tikai trīs lietas: tātad, izņemt “logus” - tas ir viens; iedarbināt tādu principu - naturalizācija pēc gatavības. Tas ir divi. Mēs gribam atrisināt arī bērnu problēmu. Ir runa par bērniem, kuri ir piedzimuši jau pēc 1990.gada 4.maija, un tiem, kuriem ir pēcpensijas vai pensijas vecums, lai atvieglotu viņiem eksāmenus. Ne vairāk. Lūk, ko mēs piedāvājam!

Vēl dažus vārdus par šo vienošanos. Mums visiem ir skaidrs, ka šī vienošanās formula izveidojās pēc spiediena no vienas partijas puses - no “Tēvzemei un Brīvībai” puses, no partijas, kura normāli cīnās par savu elektorātu un kura pašā sākumā baroja cilvēkus ar pasakām par to, ka visi pārējie varianti, tas ir, nulles varianti... ka tūlīt pusmiljons nenormālu cilvēku apsēdīs naturalizācijas punktus un pēc tam dabūs pilsonību, pēc tam balsos un tālāk sekos Austrumu zābaks, kaļinka-maļinka un Pleskavas desants. Es viņus saprotu - tā ir viņu seja, tāda seja, kāda viņiem ir, bet es nesaprotu citus, es nesaprotu kaut ko citu. Kāpēc citas partijas, valdošās partijas, nedomā par savu seju? Kāpēc “Latvijas ceļš”, kas ir centriski un “eiropeiski” noskaņots, necīnās par savu seju? Kāpēc arī pragmatiskais “Saimnieks” nedara to? Kungi, līdz vēlēšanām atlicis tikai viens gads, un galu galā kāpēc tās partijas nedomā par Latvijas seju, Latviju, kura Eiropas priekštelpā stāv ar tādu svaru bumbu - 700 tūkstošiem nepilsoņu šeit?

Es runāju ar daudziem deputātiem no šīs partijas, un viņi it kā atvainojās. Viņi saka: “Saprotiet, mēs zinām, mēs saprotam, ka jāpaātrina naturalizācija, turklāt obligāti, bet ir tāda identiska situācija, ka viena partija šantažē citas, jo kad viņa izstāsies no valdības, tad šī valdība kritīs, tāpēc ka šī valdība knapi stāv uz kājām, gandrīz ka nestāv. Un, ja nestāv, tad nav ko jaukt Eiropas galvu! Tad pateiksim atklāti: kamēr pastāv šī valdība... (nesaprotams vārds)... nebūs.

Otrais. Es domāju, ka ir jāpārtrauc biedēt publika ar to, ka miljoni nenormālu cilvēku taisās naturalizēties. Atstāsim tos Tabūna kungam! Pa visu šo laiku tikai 5,5 tūkstoši ir naturalizējušies, tas ir mazāk nekā kvota, par kuru runāja “Tēvzemei un Brīvībai”.

Ja Dobeļa kungs šeit jautāja, kāpēc cilvēki nenāk naturalizēties, tad es pateikšu, ka te ir četri faktori, ne vairāk. Ir tāds viedoklis, ka viņi negrib dienēt Latvijas armijā, bet kāpēc tad nenāk jaunas sievietes? Ir viedoklis, ka viņi negrib sev sarežģīt bezvīzu režīmu ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, bet tas attiecas tikai uz 12% - uz ekonomiski aktīvo daļu. Negatīvas emocijas, lai izturētu latviešu valodas eksāmenu. Tas ir nopietni, tas ir būtiski. Un ceturtais - negrib, un viss. Tas arī ir ļoti nopietni. Kāpēc negrib? Sociologi uzskata, ka vecāki, kuriem tagad 40-45 gadi un kuri piedalījās Atmodas procesā, orientē savus bērnus nenākt naturalizēties. Viņi skaidro mums, ekspertiem, ka viņi jūtas piekrāpti, atstumti un ka tāpēc negrib piedalīties šajā procesā.

Deputāti, ja mēs atklāsim “logus”, vai tad tie četri faktori izgaisīs kaut kur? Tie taču paliks! Pirmais un otrais, un trešais, un ceturtais. Un, ja tie paliek, tad nevajag biedēt cilvēkus ar miljoniem. Ekspertu vērtējums ir tāds... un tāds ir arī Naturalizācijas pārvaldes, starp citu, vērtējums, ka, ja atklās “logus”, tad tuvākajā laikā naturalizēsies tikai 40-45 tūkstoši cilvēku, ne vairāk. Tas ir pats iespējamākais. (Starpsauciens: “Laiks!”) Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 34, atturas - 17. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas delegācijas apstiprināšanu”. Godātie kolēģi, jums ir dokuments nr.3242, kuru deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs iekļaujam šo lēmuma projektu kā pēdējo mūsu šīsdienas darba kārtībā. Iebildumu deputātiem... (Starpsauciens: “Ir iebildumi...”) Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Piedodiet! Vai ir kāds, kas ir “pret”, kas vēlas runāt?

Godātie kolēģi, Prezidijs nav saņēmis nevienu iebildumu, un arī neviens no deputātiem runāt nevēlas par šo jautājumu. Tātad es saprotu, ka mēs varam neņemt vērā šos starpsaucienus, jo es nevaru vienkārši te fiksēt, kas šos iebildumus ir izteicis. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs iekļaujam to kā pēdējo šīsdienas darba kārtībā? Paldies, lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus, informēju, ka ir saņemti vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas 10 deputāti laika ekonomijas nolūkā... es atļaušos viņu uzvārdus nenolasīt, lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas un šo jautājumu izskatīt pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi”, kuru mēs tikko esam beiguši skatīt. Un, ja jūs, kolēģi, piekrītat, tad mēs to varētu izskatīt tūlīt. Vai nav iebildumu? Ir iebildums Modrim Lujānam - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vai tad nu jūs tagad labi nesaprotat, ka mūsu cienījamais vairākums kārtējo reizi vienu jautājumu nav izdiskutējis Sadarbības padomē, un, nedod Dievs, opozīcija netīšām ir mēģinājusi paņemt vienu krēslu, mīļoto Ārlietu komisijas krēslu. Un tagad nu sākas steidzama darbība, lai Rubina kungu kaut kā fiksi noņemtu nost, jo, lūk, iespējams, ka vai nu Paulis Kļaviņa kungs, vai citi vairākuma pārstāvji, nav īsti sapratuši “pirksta” nozīmi, tāpēc tagad ir jāmaina pret tiem īsti lojālajiem pakalpiņiem, kas, paskatīdamies mutē Sadarbības padomei, balsos un ņems nost komisijas priekšsēdētāju. Es šodien kategoriski iestājos “pret”. Lai Sadarbības padome kārtīgi izdiskutē, jo citādi atkal varbūt var iestāties kāda valdības krīze vai rasties kāda problēma, ja kāda lielāka frakcija pateiks, ka ies prom, jo varbūt “krēsls” bija piedāvāts viņu darbiniekiem, bet tagad ir iestājies “iztrūkums”. Tādēļ es uzskatu, ka šodien šo svarīgo jautājumu nevar izspriest. Vajag mierīgi saskaņot arī ar komisijas priekšsēdētāju Rubina kungu, un tad attiecīgi nākošajā sēdē mierīgā gaitā šis jautājums tiks izspriests. Es domāju, ka arī opozīcijai kādu krēslu vajadzētu, jo citādi vairākuma pārstāvji patiešām ir pārguruši no amatiem.

Sēdes vadītājs. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Paulis Kļaviņš vēlas runāt “par”. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! Es tiešām pārstāvu ne sevišķi lielu frakciju šinī Saeimā. Un no tā, kur es te atrodos - vienā vai otrā komisijā - , nekāds vairākums nemainīsies un nekas sevišķs nenotiks. Pie tam, jūs jau zināt, ka šinī cienītajā komisijā ir tik daudz gudru galvu - 15 cilvēki, tā ka viena mazumiņa trūkums itin neko nemaina.

Bet saprotiet mani labi: ja es esmu apņēmies strādāt Aizsardzības ministrijā par parlamentāro sekretāru, tad nelieciet man arī piedalīties visos šajos daudzajos pasākumos, kas saistīti ar Ārlietu komisijas darbu. Nāk delegācijas viena pēc otras, dažreiz trīs vienā dienā. Kā lai to cilvēks veic? Bet, ja nevar veikt, tad taču godīgāk ir atteikties no šāda posteņa un veltīt savu laiku tur, kur esi apņēmies strādāt. Jūs saprotiet, - kamēr nebija priekšsēdētāja, es jau nebēgu prom no komisijas. Tagad ir priekšsēdētājs, un viss ir labākajā kārtībā. Es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc mani vajadzētu “piesiet” pie Ārlietu komisijas. Laipni lūdzu balsot par to, lai mani atbrīvo no šā posteņa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 28.

Tā kā lēmums nav pieņemts, lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 36. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamais ir 10 deputātu priekšlikums - iekļaut jautājumu tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Tas ir lēmuma projekts “Par deputātes A.Rugātes atsaukšanu no Mandātu un iesniegumu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.

Un vēl viens iesniegums. Deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes A.Rugātes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” un arī šo jautājumu izskatīt tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu deputātiem nav.

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt darba kārtībā tikko iekļautos jautājumus. Saeimas lēmuma projekts “Par deputātes A.Rugātes atsaukšanu no Mandātu un iesniegumu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu! Balsojums būs aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 22. Deputāte Rugāte tiek atsaukta no Mandātu un iesniegumu komisijas.

Nākamais jautājums - “Par deputātes A.Rugātes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par deputātes Rugātes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 4. Deputāte Rugāte ievēlēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Ir vēl viens 10 deputātu parakstīts iesniegums, kuri ierosina šīsdienas sēdē debatēm paredzēto laiku noteikt šādu: 5 minūtes - pirmo reizi, un divas minūtes - otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsojam!”) Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret debašu laika samazināšanu šajā sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 16, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums - otrā sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus. Divi no tiem ir pieņemti, viens - noraidīts. Pirmais priekšlikums ir deputāta Andreja Požarnova priekšlikums. Kolēģis ierosina papildināt 18.pantu ar šādu teikumu: “Šajā pantā minētie uzņēmējdarbības ierobežojumi neattiecas uz sabiedriskajām organizācijām vai sabiedrisko organizāciju apvienībām, kas, pamatojoties uz pieņemtiem likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, pilda atsevišķas valsts pilnvarotas funkcijas un uzņēmējdarbība ir tieši saistīta ar valsts pilnvarojuma veikšanu.” Tik tiešām, - tās normas, kuras Sabiedrisko organizāciju likumā reglamentē uzņēmējdarbību, ir novecojušas. Kā liecina priekšlikumi, kurus Nevalstisko organizāciju forumā izteica daudzas sabiedriskās organizācijas, ir nepieciešams šīs normas precizēt. To ierosina arī priekšlikuma iesniedzēja Andreja Požarnova partijas biedrs - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, bet ierosina veikt to tieši pretēji, nekā to ierosina mūsu kolēģis Andrejs Požarnovs, - proti, noteikt, ka sabiedriskajām organizācijām nav nekādu uzņēmējdarbības atvieglojumu. Jo šobrīd diezgan daudzas sabiedriskās organizācijas izmanto šīs likuma nepilnības, lai faktiski slēptā veidā nodarbotos ar uzņēmējdarbību, nemaksā nodokļus un arī citādi pārkāpj likumu. Deputāta Andreja Požarnova priekšlikums šo situāciju nelabo, bet, manuprāt, tieši otrādi, pasliktina. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu mazdrusciņ pamatot, kādēļ ir tapis šāds priekšlikums. No vienas puses, mēs ejam uz pilsonisku sabiedrību, tas gan neattiecas uz tiem jautājumiem par pilsoņiem vai nepilsoņiem, bet uz to, ka sabiedriskās organizācijas plašāk piedalās valsts pārvaldes jautājumos. Valsts deleģē sabiedriskajām organizācijām atsevišķas funkcijas. Mēs skatījāmies, kā tas notiek citās valstīs, tikāmies ar Polijas un Vācijas kolēģiem. Tur ir noteikts ļoti vienkārši - ja valsts sabiedrisko organizāciju pilnvaro, tad dod līdzi budžeta finansējumu, un tādā gadījumā nav vajadzīga nekāda uzņēmējdarbība. Pie mums notiek pretēji. Pie mums nosaka, ka sabiedriskā organizācija var pildīt kaut kādas noteiktas funkcijas, bet tikai atsevišķos gadījumos šīs funkcijas tiek papildinātas ar ļoti niecīgu finansējumu. Līdz ar to nosaka, ka visa šī valsts pilnvarojuma veikšana ir kā maksas pakalpojumi. Tā ir uzņēmējdarbība. Un, ja sabiedriskajām organizācijām tagad uzreiz ir jādibina uzņēmumi, no šo organizāciju biedriem parādās pretenzijas: “Kā tad tā? It kā šīs funkcijas ir deleģētas mūsu organizācijai, bet ap šo organizāciju ir izveidojušās visādas SIA, visdažādākie uzņēmumi, visos uzņēmumos ir padomes, un viss šis pilnvarojums tiek traktēts pilnīgi citādāk.” Ja reiz valsts pilnvaroja šo organizāciju, tad lai tādā gadījumā nosaka skaidri un gaiši, ka šo funkciju veiks noteikts uzņēmums un kādā veidā tas viss izskatīsies!

Mēs nupat runājām ar Lagzdiņa kungu. Kā viņš izteicās, tiek gatavoti kompleksi priekšlikumi par to, kādā veidā atrisināt šo jautājumu, bet kamēr šie kompleksie priekšlikumi nav redzēti... varbūt tiešām tie ir labāki un precīzāk izsvērti, bet, tā kā pašreiz šajā likumā tie iekļauti nav, es tomēr gribētu uzturēt spēkā savu priekšlikumu un lūdzu veikt balsojumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām rada izbrīnu, ka centriskās partijas pārstāvis Lagzdiņa kungs, kura partija proponē demokrātiskas sabiedrības teorētisku attīstīšanos, šinī gadījumā iestājas pret šo iniciatīvu. Es labi atceros to, ka savā laikā Tautas fronte pieņēma sabiedriskajām organizācijām, tajā skaitā arī arodbiedrībām, diskriminējošus lēmumus. Radās paradoksāla situācija, ka arodbiedrība vai arī sabiedriskā organizācija var ne no kā funkcionēt. Būsim reālisti! Šinī sabiedrībā, kur ir 90% nabadzīgo cilvēku, no biedru naudām neviena sabiedriska organizācija funkcionēt nevar. Vienīgais jautājums: labi, ja atrastu kādu svešzemju investoru, kas, lūk, izdalīs kādu materiālo palīdzību. To šinī gadījumā šis likums proponē. Jāstaigā apkārt ar pastieptu roku un jāubago. Runāsim konkrēti! Latvijas sabiedriskajām organizācijām jāstaigā apkārt kā diedelniekiem un nepārtraukti jāubago. Jo šodien ir viena lieta - sabiedriskajām organizācijām nav iespēju neko nopelnīt, jo šis likums nedod vairāk par 200 minimālajām darba algām vai arī vairāk par 5 darbiniekiem, ja ir štati; tad uzreiz sabiedriskās organizācijas darbība tiek pārvērsta, atzīta par uzņēmējdarbību un aplikta ar mūsu valsts visai specifiskajiem nodokļiem, un tanī pašā laikā valsts nekādā veidā nedotē... It sevišķi pareizi Požarnova kungs norādīja: ja sabiedriskā organizācija veic reālu valstisku pasūtījumu, valsts nekādā veidā nedotē šīs organizācijas, nepalīdz. Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka var izveidot patiešām demokrātisku nevalstisko mehānismu, kas normāli funkcionē. Patiešām, - citās valstīs ir vai nu no valsts sava veida dotācija - un tad uzņēmējdarbība nav jāveic, tad soda par uzņēmējdarbību, - vai ir atvieglojumi un ir atļauts sabiedriskajām organizācijām pašām nopelnīt. Un man ļoti lielu izbrīnu rada tas, ka šodien “Latvijas ceļa” pārstāvis, tā saucamā kapitāla pārstāvis, šinī gadījumā patiešām uztraucas, ka nabaga sabiedriskā organizācija nopelnīs kādus desmit liekus latus papildus tām 200 minimālajām algām. Es brīnos, no kura laika “Latvijas ceļš” sācis skaitīt citu sabiedrisko organizāciju kabatās naudu. Tas ir drīzāk kaut kāds sociālisma laika atavisms. Nu es nezinu... Ja mēs gribam panākt to, lai sabiedriskās, nevalstiskās struktūras neattīstās, tad vajag arī to atklāti pateikt, un varbūt mums Latvijā nav vajadzīgas tādas nevalstiskas organizācijas.

Šinī gadījumā es aicinu noteikti atbalstīt Požarnova kungu, jo tas būtu solis pretī demokrātijai, lai būtu vairāk tādu sabiedrisko struktūru, kas darbotos un kas katrreiz nestaigātu ar pastieptu roku, vai nu no valsts ubagodamas, vai arī radot noteiktu imidžu ārvalstīs - staigājot apkārt un rādot un stāstot, kādi mēs esam nabadziņi. Taču, ja “Latvijas ceļš” grib pastiprināt šo kampaņu, tad var arī darīt tā, kā Lagzdiņa kungs piedāvā. Es aicinu atbalstīt Požarnovu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu paskaidrot lietas būtību. Tātad, saskaņā ar spēkā esošo uzņēmējdarbības likumdošanu, jebkuram privāto tiesību subjektam - gan fiziskai personai, gan juridiskajai personai, tajā skaitā sabiedriskajai vai politiskajai organizācijai, ja tā grib nodarboties ar jebkāda veida uzņēmējdarbību, - ir jānodibina uzņēmums, jārīkojas tā, kā to nosaka mūsu likumi. Savulaik, izstrādājot likumu par sabiedriskajām organizācijām un mēģinot palielināt demokrātiju šajā jomā, atvieglot sabiedrisko organizāciju darbību, mēs paredzējām šā likuma 18. pantā, tieši tajā pantā, kuru ierosina grozīt Andrejs Požarnovs, zināmus atvieglojumus sabiedriskajām organizācijām, veicot uzņēmējdarbību, - proti, ka tām nav jādibina uzņēmumi, ja tajās strādā mazāk kā 5 cilvēki vai ja to ienākumi ir mazāki par 200 minimālajām algām. Ja mēs pieņemsim Andreja Požarnova priekšlikumu, tad būs tieši pretēji, jo Andrejs Požarnovs ierosina atcelt šo atvieglojumu. Tāda ir šā priekšlikuma būtība. Un, pirmkārt, - atcelt tikai attiecībā uz daļu no sabiedriskajām organizācijām, proti, tās ir tās, kas veic valsts pilnvarotas funkcijas. Starp citu, es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 27. martā ir saņēmusi tieslietu ministra vēstuli ar priekšlikumiem par grozījumiem likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un 8. priekšlikums skan tā: jānosaka, ka sabiedriskās organizācijas var veikt uzņēmējdarbību, tikai nodibinot uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības. To, godāto kolēģi Andrej Požarnov, ierosina jūsu partijas biedrs - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Tādēļ, godātie kolēģi, es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu - papildināt 18. pantu ar teikumu, kāds ir jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - arī 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Aicinu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tā kā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku pēc divām dienām, proti, 18. oktobrī, tieslietu ministrs ierosina papildināt likumprojektu ar noteikumu, ka minētais likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu? Komisijas viedoklis ir akceptēts. Paldies.

J.Lagzdiņš. Es aicinu balsot kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma ir iesniegti seši priekšlikumi.

Pirmais attiecas uz 6. pantu. Juridiskais birojs ierosina 6. pantā aizstāt vārdu “brīdinājums” ar vārdiem “rakstveida brīdinājums”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 12. pantā vārdus “saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību” ar vārdiem “paziņojot par to attiecīgajai pašvaldībai”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums ir par 13. pantu. Juridiskais birojs ierosina likuma 13. panta 7. punktu izteikt precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ceturtais priekšlikums - atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka ar šo grozījumu spēkā stāšanos zaudē spēku Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tā kā pēc divām dienām zaudē spēku attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kuri pieņemti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar noteikumu, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam par Ministru kabineta piešķirto palīdzību Čehijas Republikai - plūdos cietušajiem.

Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija desmit deputātu pieprasījumu noraidīja. Es īsi komentēšu, paskaidrošu komisijas slēdzienu.

Komisijai paskaidrojumu sniedza ārlietu ministrs Birkava kungs un zemkopības ministrs Rāviņa kungs, bija arī Zivsaimniecības pārvaldes pārstāvji ieradušies komisijā un raksturoja šo izveidojušos situāciju pat kā visai kuriozu, jo lietas risinājums ir iestrēdzis abu valstu birokrātijas labirintos. Vēl vairāk - Čehijas birokrāti radījuši grūti pārvaramu barjeru virkni šīs palīdzības saņemšanai un pieprasījuši visdažādākos pierādījumus tam, ka preces, kuras - pamatā tie ir pārtikas produkti, kurus Latvija ir gatava sūtīt uz Čehiju, - ir visaugstākās kvalitātes. Un tā, lūk, šis birokrātiskais “futbols” tiek spēlēts ilgu laiku un ir jau sakrājusies Ārlietu ministrijā vesela bieza mape ar sarakstes dokumentiem, un, kā izteicās Rāviņa kungs, izskatās tā, ka Čehijas puse nemaz nevēlas šo palīdzību saņemt.

Ņemot vērā, lūk, šādus paskaidrojumus un šādu situāciju, komisija noraidīja šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Jāizsaka tomēr nožēla, ka Tabūna kungs nepateica to progresīvo, ko ir izdarījis šis pieprasījums. Pieprasījums atklāja to, ka Latvijā nav mehānisma, kā tūlīt un uz vietas izdalīt līdzekļus, ja notiek katastrofa vai nelaimes gadījums. Visi tie jautājumi iet caur Ministru kabinetu - ar atsevišķiem lēmumiem no atsevišķām ministrijām. Arī tad, ja vajag Latvijā tūlīt naudu katastrofas gadījumā, nevar pieņemt tādu lēmumu, pirms jautājums nav Ministru kabineta sēdē izskatīts. Mēs atceramies, kā veidojās situācija ar Talsiem, bet mēs šinī gadījumā valdībai neko nevarējām pārmest, jo viņiem nebija tādu tiesību. Komisijā izskanēja doma, ka būtu jāierosina, lai Ministru kabinets kaut ko mainītu šinī situācijā - vai nu ar noteikumiem, vai kā citādi. Jautājums par to, kas to ierosinās Ministru kabinetam, Pieprasījumu komisijā atrisināts netika, un arī pati komisija tādu iniciatīvu negatavojas uzņemties.

Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam citam jautājumam. Mēs it kā izskatāmies ļoti labi: mēs piedāvājām, bet viņi nepieņēma. Un sakām - tāpēc, ka viņi baidās no mūsu produkcijas. Bet vai mēs līdz galam izdomājām, kāpēc no mums nepieņēma? Un vai ir pieņemams tas viena deputāta skaidrojums Pieprasījumu komisijā? Viņš teica - tad, kad man gribas ēst, es neskatos, kas tā ir par konservu bundžu, es paņemu konservu bundžu, attaisu vaļā un apēdu tās saturu. Čehi acīmredzot tā nedara. Viņi grib zināt, kas tas ir un kāpēc. Tāpēc būtu vesela rinda secinājumu jāizdara pēc šī pieprasījuma gan tiem pārtikas preču ražotājiem, kas grib iziet Eiropas tirgū, gan tiem, kas organizē šo iziešanu Eiropas tirgū.

Un vēl viena lieta ir tā, ka pieprasījuma rezultātā tomēr izdevās paātrināt šo procesu, lai trīs ministrijas koordinētu savstarpējo darbību un lai nauda nonāktu tur, no kurienes tai jāiet tālāk, lai iegādātos šīs preces. Bet palika neatbildēts viens jautājums: kāpēc mēs piedāvājām šādu palīdzību pārtikas preču veidā? To neizvēlējās cietusī puse. To, ko piedāvāt, izvēlējās Latvija. Vai mēs nepadomājām par to, ka cita veida palīdzība, kā to realizēja Lietuvas puse, ar cilvēkiem, kas palīdzēja grūtā brīdī, ir daudz, daudz efektīvāka, ātrāka un arī lētāka?

Par pieprasījumu. Jā, šodien to var nepieņemt kā pieprasījumu, jo savu darbu šis dokuments ir padarījis un darbība risinās tālāk, bet es vēlreiz gribētu atgādināt, ka tas ir norādījums mūsu ražotājiem: vai jūs patiešām domājat, ka šīs produkcijas kvalitāte ir tik augsta, ja no tās baidās? Varbūt ir jāpārdomā sistēma, kā produkcija nonāk Eiropas tirgū, lai neizraisītu tik daudz pretenziju un tik daudz iebildumu.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kolēģes Kreituses runā izskanēja vārdi, ka Talsu gadījumā mēs valdībai neko nepārmetam. Man tas rada neizpratni: ko gan varēja pārmest valdībai, ja otrajā dienā (svētdien) bija izdalīti nepieciešamie finansu līdzekļi un jau iepriekšējā dienā Katastrofu medicīnas centrs nosūtīja nepieciešamos medikamentus, un tas viss turpinājās.

Vēl gribu parunāt arī par otru domu, kas šeit tika izteikta, - ka valdībā nekas netiek darīts. Valdības kancelejas dokumentu apritē un jau komiteju līmenī ir izskatīts projekts par tādas institūcijas radīšanu, kurai būtu pietiekami lielas tiesības un pilnvaras rīkoties līdzīgās situācijās. Tas ir projekts par ārkārtas situāciju komisijas veidošanu, kurā ietilptu... galvenokārt tai būtu tendence uz Iekšlietu ministriju, bet šajā komisijā ietilptu arī citu ministriju pārstāvji, to skaitā arī no Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas. Tātad es gribu teikt, ka valdības līmenī šis darbs notiek un pie tā strādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs tagad redzam situāciju, kurā viena mūsu likteņbrāļu tautām - čehu tauta - no mums attālinās. Čehija un Latvija viena no otras attālinās. Mēs bijām nolēmuši viņiem tuvināties, izteikt morālu atbalstu. Jo 10 000 latu Čehijai un 10 000 latu Polijai ir tomēr tikai piliens jūrā. Bet tā bija simboliska palīdzība. Ko mēs izdarījām? Mēs trīs mēnešus runājām un tagad lepojamies, ka tas, ko mēs piedāvājām, ir tik “labs”, ka viņiem no tām 10 000 latu vērtajām mantām bija bailes. Piemērots variants būtu bijis tas, ko lietuvieši darīja, - viņi turp aizsūtīja Drošības spēkus, lai palīdzētu nodrošināt kārtību. Vēl labāks variants būtu bijis tas, ko mēs esam darījuši citās avāriju situācijās, - aizsūtīt turp Ozoliņu vai Kalnbērzu, vai kādu citu līdzīgu speciālistu, lai palīdzētu katastrofas vietās. Varbūt piemēroti būtu bijis, ja mēs būtu aizsūtījuši turp kādus korus, lai dotu morālu atbalstu un lai mums būtu draugi tur, kur mums vajag draugus. Viņi ir mūsu likteņbrāļi, jo šodien Centrāleiropa un Austrumeiropa, kurā mēs atrodamies, tiek sistemātiski iznīcināta. Un, ja mēs būtu draugi, ja mēs turētos kopā, tad neviens neko nespētu mums padarīt. Jo Ziemeļamerikā ir 70 miljoni cilvēku, kas tautas atskaitēs saka, ka viņi nāk no šīm zemēm. Bet ir tādas varas, kuras grib, lai mēs nebūtu draudzīgi. Tā mēs, manuprāt, taisām tīšu provokāciju, mēs it kā solām īstu atbalstu, bet - morālā atbalsta līmenī. Un tad mēs nesūtām vis morālo atbalstu, bet izmeklējam - varbūt tikai nejaušības vai nemākulības dēļ - pēc tādas preces, kuras nav pieņemamas. Un tad mēs runājam tālāk un lepojamies, ka mēs esam piedāvājuši tik “labu” preci, ka Eiropa dreb bailēs no Latvijas preces. Šī augstprātība, citu tautu ķengāšana, mūsu internacionālā prestiža graušana, mūsu attālināšana no mūsu likteņbrāļiem, ar kuriem mums šodien ir kopēja lieta, ļoti smaga kopēja lieta, tā, manuprāt, ir vislielākā kaitniecība pret mūsu tautu. Bet mēs šeit stāvam... un tajā Pieprasījumu komisijā pirmais, kurš izteica to domu - un visi tūlīt piekrita, - bija Čepainis pēc dzimtas, Čepānis - pēc amata. Viņš pateica “nē!”. Viņš nesaskata, ka šeit būtu kaut kas jāpārskata. Viss ir kārtībā! Mēs mūsu zemi un mūsu tautu attālināsim no mūsu likteņbrāļiem, tiem, ar kuriem mēs kopā gājām demonstrācijās Melnās lentes dienās (23.augusts. - Red.piez.) Ziemeļamerikā, tiem, ar kuriem mums bija kopīga lieta - pret komunismu. Čehi vēl nesen varbūt pat daudz varonīgāk cīnījās nekā mūsu, latviešu, mežabrāļi. Un mēs no viņiem attālināmies ar šādu nepatīkamu, smirdošu žestu! Pirmkārt, 10 000 latu ir smieklīga summa, mēs esam nabadzīga tauta šodien, bet darīsim kaut ko cēlu! Neņemsim un nesūtīsim turp tādus zivju konservus vai kādus citus konservus, par ko vienkārši tā tauta pasaka, ka viņi tos neņems! Taču mēs vēl lepojamies, ka tās zivis bija tik speciālas, tik “labas”, ka Eiropa dreb bailēs no mūsu zivīm. Eiropa nedreb bailēs no mūsu zivīm, viņa dreb bailēs no tās padomes pārstāvjiem, kas šeit Latvijā valda.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, tā kā jūs minējāt manu uzvārdu, es gribu jums paskaidrot, ka es esmu visnotaļ par kora nosūtīšanu plūdos cietušajiem, bet tikai vakar pieprasīju, lai viņi noteikti dziedātu: “Strauja, strauja upe tecēj’ ”.

Runās Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nupat kā zvanīja ārlietu ministrs, ka tieši vakar vakarā ir saņemta no čehu valdības piekrišana pieņemt šos graudus. Tā ka principā tā ir atrisināta problēma. Ārlietu ministrs uz Saeimas priekšsēdētāja faksu atsūtīja šīs pēdējās informācijas detaļas, bet es domāju, ka tas nemaina lietas būtību. Un faktiski tas nozīmē, ka lieta ir atrisināta. Jau vakar vakarā šī lieta tika atrisināta. Es domāju, ka mums nevajadzētu vairs lieki izvērst debates. Paldies. (Starpsauciens: “Kas ir aizsūtīts?”)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Augsti godātie! Visnotaļ cienījamais Prezidij! Neizvērsīsim debates! Es tikai gribu piemetināt mazu piezīmi pie visa iepriekš teiktā, ko šeit oratori klāstīja. Man bija tieši tāda pati pieredze, kad es ierados Armēnijā pēc zemestrīces 7.dienā. Divas dienas ātrāk neierados gluži vienkārši tāpēc, ka Latvijā bija sestdiena un svētdiena un lidotāji un lidosta nestrādāja. Cilvēki atpūtās. 7. dienā tur bija daži dzīvi palikušie, un viņi bija ļoti priecīgi, saņemot 7000 aerosola balonu, kurus šeit Latvijā strādnieki, tehniķi un inženieri izgatavoja pusotras dienas laikā. Pie tam šis preparāts vēl nebija atļauts plašai medicīniskai lietošanai, nebija izgājis klīniskās pārbaudes, un saņēmis atļauju ražošanai. Es uzsveru to tāpēc, ka šī palīdzība tiešām šajos gadījumos allaž ir vajadzīga tūlīt. Un jo ātrāk, jo tas būtu labāk.

Arī Talsu gadījums pierādīja, ka arī Latvija ir pakļauta traģiskiem notikumiem, traģiskiem gadījumiem un ka mums šādu notikumu paredzēšana ir gluži pavāja, ka mēs neesam tiem gatavi. Kā zināms, līdz pat šodienai vēl nav izveidots šis neskaramo medicīnisko iekārtu, rīku, instrumentu un medicīnisko līdzekļu fonds, kas varētu tikt izmantots tūlīt pēc nelaimes gadījuma.

Tāpat es gribu uzsvērt, ka vakar, apbraukājot visu Latviju, es vēlreiz un vēlreiz pārliecinājos, ka visa Latvija ir viena liela katastrofa, viena liela stihiska nelaime, vai tās seku vieta starp sabrūkošiem kultūras un vēstures pieminekļiem. Es braucu pētīt tieši šo jautājumu. No rīta klīda jau atsevišķi piedzērušies tipi, un kāds Voldemārs klāstīja, cik grūti viņam ir dzīvot šādā pussabrukušā piemineklī, jo neviens neliekas ne zinis. Lūk, gan šie cilvēki, gan pati psiholoģiskā gaisotne, kas valda Latvijā, gan brūkošās ēkas, izlaupītās noliktavas, darbnīcas - tā ir katastrofa, pēc kuras vajag nekavējoties sniegt palīdzību.

Tāpēc es lūdzu ņemt vērā arī Kaksīša kungu, kurš ir atbildīgs tieši par šo tēmu. Viņa pārvaldībā atrodas šie fondi, naudas līdzekļi, kurus vajag mēģināt organizēt, jo tāda palīdzība tiešām ir vajadzīga nekavējoties.

Šāda palīdzība tūlīt ir vajadzīga arī Latvijai. Vismaz tiem cilvēkiem, kuri arvien biežāk mēģina izdarīt pašnāvības, kuriem nav jēgas tālākai dzīvei. Es domāju, ka tieši šajā sakarībā, Kaksīša kungs, lai jūs atcerētos, - ja maz var kaut ko darīt - tas ir jādara nekavējoši, kā to izdarīja Latvijas inženieri, zinātnieki, strādnieki 1988.gadā, sniedzot palīdzību Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es aicinu visus runātājus runāt par lietu. Mēs apspriežam palīdzību Čehijai, nevis Armēnijai.

Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām ir patīkami, ka beidzot Čehiju sasniegs šī palīdzība. Es vienīgi gribēju lūgt precizēt, jo es dziļi satraucos. Es īsti nesapratu, vai patiešām sūtīs kori, pareizi būtu - oktobra mēnesī, lai tas dziedātu: “Strauja, strauja upe tecēj”? Drīzāk jau vajadzētu kaut kādu Ziemsvētku repertuāru. Un, ja Čepāņa kungs šinī gadījumā ir lietas kursā par repertuāru un piedāvā šādu dziesmu, tad varbūt vajadzētu patiešām to nomainīt ar Ziemsvētku repertuāru. Es ceru, ka uz Ziemsvētkiem gan būs kāda jauka Ziemsvētku dziesma, gan arī beidzot būs kāda palīdzība no Latvijas Čehijai. Diemžēl tāda ir tā mūsu dinamika, ka ātri šī palīdzība reāli nesasniedz cietušos. (Starpsauciens: “Asprātīgi...”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pieteikušies debatēs deputāti vairs nav. Debates beidzam.

Godātie kolēģi, vai kāds no deputātiem uztur spēkā balsojumu par pieprasījumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pieprasījuma pieņemšanu Ministru prezidentam Krastam par palīdzības sniegšanu Čehijā plūdos cietušajiem. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir no ceturtās sadaļas likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. Otrais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets.

Māris Vītols, lūdzu, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Es atvainojos, deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3189 un izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu vienīgu priekšlikumu, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta, un es aicinu visu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, es lūdzu visus piedalīties tajā darbā, par kuru mēs saņemam algu, tas ir, likumprojektu pieņemšanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Jautājums nav ne politisks, ne strīdīgs. Gluži vienkārši jānospiež poga. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret minēto termiņu - 23.oktobri - nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.3193. Tātad priekšlikumi otrajam lasījumam ir ienākuši veseli četri. No tiem pirmie divi ir identiski, un tos ir iesnieguši deputāte Seile un frakcija “Latvijai”. Un tie izsaka domu, ka ir jāizslēdz no likumprojekta 1.panta papildinājums. Šis papildinājums nosaka, ka valsts mežu fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ka nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem. Šie abi priekšlikumi - pirmais un otrais - postulē izslēgt šo labojumu. Komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus un iesaka atstāt iepriekšējā lasījuma variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā mēs jau runājām par šo likumprojektu tad, kad to izskatījām pirmajā lasījumā, jāteic, ka šeit parādās tāda norma, kas atļauj turpmāk izvazāt mūsu valstī ne tikai privātos mežus, bet arī valsts mežus. Tādā veidā šie valsts meži tagad tiks dažādām, iespējams, apšaubāmām SIA un tiks iznomāti līdz 20 gadiem. Te faktiski nebūs nekādas reālas kontroles iespējas pār to, kādā veidā šie uzņēmumi veic šo mežu atjaunošanu, un līdz ar to faktiski tiks pavērtas iespējas nekontrolētai šo mežu resursu izvazāšanai - mūsu Latvijas “zaļā zelta” izvazāšanai.

Es, protams, negribu apgalvot to, ka šāda izvazāšana notiks visos gadījumos, bet jau pats fakts vien, ka šāda izvazāšana būs iespējama, ir pietiekams iemesls tam, lai šādu normu noraidītu, jo mums ir nepieciešams mūsu valstī pilnīgi konkrēti aizsargāt šo mūsu valsts “zaļo zeltu”, mūsu pamatresursus, to, kas mums ir vēl atlicis, kad viss pārējais jau ir privatizēts un izlaupīts.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un nobalsot par šā likumprojekta 1.panta izslēgšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Likumprojekta 6.pants jau šobrīd paredz, ka Valsts meža dienests pārvalda mežu un veic ar to darījumus. Līdz ar to Valsts meža dienests var iznomāt uz jebkuru termiņu šo mežu - vienalga, vai tas būtu viens gads, 20 gadu vai 25 gadi. Tā ka šie apšaubāmie SIA var darboties jau šobrīd.

Komisija ir atbalstījusi variantu, ka meža iznomāšanas līgums, nomas līgums, nevar būt īsāks par 20 gadiem, pie kam komisijā ļoti daudzi deputāti uzskata, ka 20 gadi ir pats minimālākais laiks, uz kuru varētu iznomāt mežu platības, nosakot līgumā konkrēti, kā ir jāveic mežu ataudzēšana, atstādīšana un tamlīdzīgi.

Ja mēs izslēgsim šo normu no likumprojekta, tad tas jau nevienam neliegs veikt darījumus ar mežu, tajā skaitā iznomāt. Tikai tad šis termiņš būs variējams, tad varēs iedot mežu vienkārši izlaupīšanai vai izciršanai, neuzliekot par pienākumu veikt pārējos meža atjaunošanai nepieciešamos darījumus. Tā ka, augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā Liepas kungs. Vai jūs kā deputāts vēlējāties runāt?

I.Liepa. Jā, augsti godātais priekšsēdētāj, es gribētu izteikties kā deputāts!

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Imants Liepa - frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību četriem šā jautājuma risināšanas aspektiem.

Pirmais ir tas, ka, lūk, šīs te normas iestrādāšana ar 20 obligātajiem gadiem būtībā attālina no mežu nomāšanas idejas. Un tas ir tādēļ, ka te netiek ievērota likumdošanas konsekvence. Ja tas ir uzņēmējdarbības darījums vai kāds darījums starp diviem dalībniekiem, tad parlamentam nekādā gadījumā nevajadzētu uzspiest ar likumu vienam no darījuma dalībniekiem kaut kādus neizdevīgus nosacījumus, tas ir, tos 20 gadus. Ir pareizi, ka mūsu likumi pieļauj, ka var nodarboties ar meža platību iznomāšanu. Lai tā būtu! Bet lai šīs darījumu puses savstarpēji vienojas, uz cik gadiem tas ir darāms, nevis šeit ar likumu iepriekš nosakot, ka šis nomas laiks nevar būt īsāks par 20 gadiem.

Otrkārt. Kāda ir galvenā argumentācija par labu šiem 20 gadiem? Tā galvenokārt reducējas uz diviem punktiem.

“A” punkts. Tas ir, ka šiem nomniekiem būs labāka ieinteresētība uzturēt meža infrastruktūru un kopt mežaudzes. Šāds pieņēmums neatbilst pašreizējai likumdošanai, jo likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” paredz, ka Valsts meža dienests ir tas, kas rūpējas, lai jebkurš izmantotājs vismaz 3 gadu laikā atjaunotu mežu, lai sakārtotu risas, lai sakārtotu visus pārējos infrastruktūras elementus un tā tālāk. Šāds pieņēmums nav nekas cits kā a priori pieņēmums, ka kāda valsts institūcija - šinī gadījumā Valsts meža dienests - nepilda tās funkcijas, kas tai ir uzliktas kā pienākums.

Otrs - “B” punkta argumentācijā ir tas, ka, lūk, lielās firmas nespēšot konkurēt ar mazajiem sīkuzņēmējiem mežu izsolēs, jo, lūk, šīs te mazās firmas izvairoties no nodokļu maksāšanas un līdz ar to esot konkurētspējīgākas izsolēs. Tā ir pilnīga nepatiesība un atkal balstās uz a priori pieņēmumu par to, ka kāda valsts institūcija - šinī gadījumā Valsts ieņēmumu dienests - nepilda savas funkcijas. No vieniem ievāc, bet no otriem neievāc šos te nodokļus, motivējot ar to, ka no vieniem ir viegli ievākt, bet no otriem ir grūti. Mēs nevaram pieņemt likumus, a priori pieņemot, ka mūsu valsts institūcijas nepilda tām uzliktos pienākumus.

Tālāk - 3.punkts. Naudas atgriešanās mežā. Lūk, izsolēs nauda 2,5 vai pat vairāk reižu ir lielāka par celma naudu. Un nekādu aprēķinu mums nav, cik liela būs nomas maksa un vai tā kompensēs, lūk, šajās izsolēs iegūto naudu. Nekādu aprēķinu nav. Ja mums izsolēs ieņēmums ir 2,5 un vairāk reizes lielāks, nekā tas ir celma naudas gadījumā, tad tādā gadījumā, ja 70% nonāks Valsts mežsaimniecības attīstības fondā, mežsaimniecībām būtu pietiekoši daudz naudas, lai tās varētu pasūtīt tādus vai citādus apsaimniekošanas pasākumus mežā, to skaitā arī veikt bēdīgās infrastruktūras uzturēšanu. Visu ietekmē tikai naudas trūkums. Un, ja šāda nauda 2,5 reizes vairāk atgriežas atpakaļ kā minimums, tad šīs naudiņas pietiktu arī šādām vajadzībām. Tāpēc te nevajadzētu runāt par kaut kādām ieinteresētībām un tā tālāk.

Un visbeidzot - nevajag jaukt apsaimniekošanas modeli! Mums apsaimniekošanas modelis ir Valsts meža dienests, šī valsts institūcija, kas uztur šo te rūpi, lai meži būtu kārtībā un lai tam ir pietiekoši naudas. Un, ja viņš to dara, tad tas ir labi. Tas ir viens modelis, tāpēc šeit nevajag likt iekšā administratīvo laiku meža apsaimniekošanas modelī. Šāda jaukšana ir tikai kādas atsevišķas grupas interesēs. Es nevaru piekrist arī meža sardzes skaitliskai samazināšanai. Tas jau ir ļoti nopietns reģionālās bezdarba novēršanas aspekts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Man ļoti reti ir domas, kas nav tādas pašas kā godātajam Liepas kungam, bet es domāju, ka ir ļoti nepareizi salīdzināt celma naudu ar nomas naudu. Jo, ja mēs ņemam tikai celma naudu no valsts mežiem, tad kaut kas nav kārtībā. Ir jābūt arī izciršanas koncesijas naudai. Un šis nomas variants, manuprāt, ir samērā neprātīgs, tāpēc ka cilvēki it kā nomās. Un ko viņi darīs? Viņi izcirtīs! Un tad būs nepieciešami 19 gadi, kad mēs gaidīsim, vai viņi patiešām to mežu atjaunos. Tas it kā ir viņu uzdevums, un mēs skatīsimies. Un viņi teiks: mēs to darīsim rīt, parīt, bet 20 gadu tas mežs netiks apkalpots, jo tanī līguma daļā, kas paliek spēkā pēc izciršanas, tur nekādas peļņas vairs nav. Un tā SIA, kas tur stāstīs katru dienu, ka viņa atjaunos to mežu... Un, ja tā neatjaunos to mežu, kā tad mēs piespiedīsim, kad mēs tai atņemsim šo koncesiju un kā mēs atgūsim no viņas to, ko viņa nopelnījusi izcērtot?

Šis iznomāšanas variants ir traģisks, bet tas šo to gan parāda, kā mūsu Leiškalna kungs iebāž mums visiem mutē, ka mēs domājam, ka 20 gadi būtu tas īsākais nomas laiks. Es tā nemaz nedomāju. Es domāju, ka mēs varam iedot vienam cilvēkam varbūt koncesiju, lai viņš izcērt to mežu, un tad lai viņš 6 mēnešu laikā iestāda to, ko viņš ir izcirtis, un lai viņš atstāj drošības naudu, ka viņš to izdarīs. Tā būtu prātīga mežu apsaimniekošana. Šī programma ir vienkārši meža iznīcināšana.

Es arī gribētu druscītiņ pieminēt latviešu tautas, mūsu zemes iedzīvotāju, senās tradīcijas. Un mūsu tautasdziesmās ir tāda doma, ka, ja ir bēda, tad tā bēda ir jāliek zem akmeņa un jāiet pāri dziedādamam. Nevar būt strauja, strauja upe, kā mūsu asprātīgais priekšsēdētājs iesaka. Bet, ja mēs varam palīdzēt kādiem cilvēkiem, kuriem ir bēda, varam palīdzēt pacelt viņus, viņu garu, viņu morālo spēku, viņu pašcieņu, viņu sapņus ar dziesmu, tad to mēs varētu čehu gadījumā izdarīt. Bet Čepāņa kungam ir tik šaurs repertuārs un tik krasi joki... Atkal apvainojums čehu tautai...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu nenovirzīties no apspriežamā temata!

G.Valdmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba - LZS, KDS un LDP frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums visiem ir pamazām jākļust par saimniekiem savā vidē, tajā skaitā arī mežā. Un, ja mēs veidojam modeli nākotnei, tad pastāv divi varianti: jākļūst vai nu par mežu, tajā skaitā arī valsts mežu īpašniekiem, vai nomniekiem. Tā var reāli kļūt arī par saimnieku. Jo mēs pamatā turamies pie principa - pašreiz valsts mežus neprivatizēt. Līdz ar to visreālākais modelis, kā var valsts mežus apsaimniekot, ir tos nodot nomā. Šeit ir ļoti daudz priekšrocību, salīdzinot ar to, kas ir pašreiz izveidojies. Pašreiz ir noslēgti tikai līgumi par ļoti mazu meža daļu apsaimniekošanu. Lielākā daļa visu šo problēmu gulstas uz Valsts meža dienestu un valsti kopumā. Un līdz ar to visi riski, visas problēmas, kas saistītas ar meža apsaimniekošanu, ir jārisina it kā valstij, un ir atkal jāmeklē papildu līdzekļi no budžeta, lai to segtu. Nododot mežus nomā, mēs iegūstam daudz perspektīvāku meža apsaimniekošanu. Ja ir jau noteikts minimālais termiņš - 20 gadi (tas ir pats minimālākais laiks, bet būtībā vajadzētu būt vismaz 40 gadiem), tad nomnieks, ieguldot šeit savus līdzekļus, strādātu nākotnei. Gan sakārtotu infrastruktūru, kas atrodas mežā, gan domātu arī par to, ka ir iespēja arī nākamajai paaudzei šai mežā saimniekot. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu par minimālo pašreizējo termiņu - vismaz 20 gadi. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par apspriežamo jautājumu? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Imants Liepa.

I.Liepa. Diemžēl es tikai izmantošu tās divas minūtes, bet es biju pacēlis roku, pirms jūs ar to āmuru uzsitāt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Liepas kungs.

I.Liepa. Nu ko tad... Diemžēl man bija ko komentēt attiecībā uz tām debatēm, kas te noris. Un, ja Saeima atļauj man runāt tās divas minūtes, es varu...

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

I.Liepa. Redziet, šie pirmā un otrā priekšlikuma iesniedzēji neiestājas pret nomu kā tādu. Lai nomā kaut vai uz simts gadiem vai uz trīssimt gadiem - es pieļauju, ka Latvija pastāvēs visu šo laiku, - bet lai nomas laiku nosaka šī darījuma abas puses, savstarpēji vienojoties, nevis a priori ar likumu uzspiežot ierobežojumus vienai pusei! Dilbas kungs sacīja, ka, lūk, visas problēmas, kas saistītas ar mežiem, tiks uzveltas uz Valsts meža dienesta pleciem. Tas ir ļoti normāli: Valsts meža dienests ir organizēts kā valsts institūcija tieši tāpēc, lai viņš šīs problēmas atrisinātu.

Tālāk. Par līdzekļiem. Es jau sacīju, kādi ir līdzekļi, izsolot mežu. Iznāk, ka, tā teikt, atgriežas mežā atpakaļ vismaz 25 reizes lielāka summa nekā tagad. Un visbeidzot Dilbas kungs akcentēja domu, ka viņš domā... Lai pieņemtu likumu, ir labi, ka domā, bet ir vajadzīga arī, tā teikt, kvantitatīva argumentācija. Šādas kvantitatīvas argumentācijas attiecībā uz šiem 20 gadiem nav, un, ja Valsts meža dienestam ir jāizšķiras, vai noslēgt līgumu vai ne, un ja viņš ir spiests to noslēgt uz tiem 20 gadiem, tad viņš var vispār atteikties... attiecīgā virsmežniecība var vispār atteikties no šādas nomas noslēgšanas. Lūk, šādas piespiedu normas ieviešana šajā likumā tikai attālina no nomas idejas kā tādas. Es kā deputāts aicinu pieņemt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputāte Seile, bet komisijas vārdā, protams, es esmu spiests teikt, ka komisija neatbalsta šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātes Seiles un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izslēgt likumprojekta 1.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 21, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tālāk ir 3.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Seile. Šo priekšlikumu komisija neatbalsta un noraidījumu motivē ar to, ka Seiles kundzes priekšlikumā ir minēts meža valsts ministrs un ka mums pašreiz meža valsts ministra nav. Tātad ir loģiski piekrist komisijas viedoklim un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Arī 4.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile, un tas nosaka, ka, saimnieciskos mežus, teiksim, nododot citā īpašumā un tā tālāk, ir vajadzīgs ikreizējs meža valsts ministra rīkojums. Un, tā kā mums meža valsts ministra nav, ir runa par to, ka tas tiek darīts ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, un tas ir loģiski. Un līdz ar to komisija, iestādamās par Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, iesaka noraidīt deputātes Seiles ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tie ir visi priekšlikumi, un komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts mežu izmantošanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus attiecībā uz trešo lasījumu.

I.Liepa. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 23.oktobrim. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr.3192. 1.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Es varbūt nelasīšu to visu, jo jums visiem šis teksts ir priekšā. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs, viņš ierosina izslēgt 1.panta 3.punktu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija neatbalsta arī 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta 4.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija tāpat atbalsta 5.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija neatbalsta deputāta Dinēviča iesniegto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija neatbalsta arī 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu arī pret komisijas atzinumu par 7.priekšlikumu. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina atbalstīt 8.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta deputāta Dinēviča iesniegto 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija noraida 10.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Dinēvičs.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu deputāts Dinēvičs vēlas runāt. Lūdzu! Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gan lūgtu balsot par 10.priekšlikumu, to variantu, ko es biju piedāvājis, tas ir, ka piegādājami to izdevumu obligātie eksemplāri, kuru metiens ir vismaz 500 ekseplāru. Ja tie izdevniecībā ir. Kāds ir motīvs, kāds ir iemesls tam? Motīvs ir vienkāršs: jo kārtējo reizi mēs ar šādu lēmumu ignorējam mazos un vidējos uzņēmumus Latvijā. Šajā gadījumā par maziem un vidējiem uzņēmumiem es uzskatu mazās un vidējās tipogrāfijas, kuras ir lielākoties mācību iestādēs. Pirmkārt, tās ir pieaugušo izglītības sistēmas mācību iestāžu tipogrāfijas, kurām ir izdevniecības tiesības, un, otrkārt, tās ir universitāšu izdevniecības un arī citas mācību iestāžu izdevniecības, kuras ir licencētas. Kopumā Rīgā vien varētu būt aptuveni 75 tādas mazās tipogrāfijas. Un tas nozīmē, ka tad, ja šādai mazai tipogrāfijai ir jāizsniedz 14 eksemplāri... Mazās tipogrāfijas, kas ir mācību iestādēs, parasti sagatavo mācību līdzekļus, izdales materiālus, par naudu, ko viņas saņem no tiem cilvēkiem, kuri ir nākuši mācīties. Viens otrs šāds mācību līdzeklis, viena otra šāda brošūra un grāmata kā mācību līdzeklis maksā ne mazāk kā 2,5 līdz 3 latus, un šīs mazās tipogrāfijas tiražē tos līdz 50 ekseplāriem, jo mācību grupai lielāku skaitu nevajag. Un, ja no šiem 50 eksemplāriem vēl 14 eksemplāri ir tagad par šādu lielu summu jānosūta kaut kur citur, tas nozīmē, ka šīs mazās tipogrāfijas cietīs zaudējumus, jo tas, kas ir ielikts likumā par kompensāciju no nodokļiem, nedarbojas attiecībā uz šīm tipogrāfijām un principā tās nekādu kompensāciju par to nesaņems. Tādēļ es aicinu deputātus balsot un aizstāvēt mazās un vidējās tipogrāfijas, it sevišķi tās, kuras ir tajās mācību iestādēs, kas nodarbojas ar pieaugušo izglītību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Dinēviča kunga priekšlikumā ir zināma daļa loģikas, bet es gribu deputātiem atgādināt, ka komisija visus priekšlikumus izskatīja, pieaicinot ieinteresētās personas - gan Bibliotekāru biedrības pārstāvjus, gan Nacionālās bibliotēkas pārstāvjus, gan arī Izdevēju asociācijas pārstāvjus -, un ka faktiski par visiem atbalstītajiem vai neatbalstītajiem priekšlikumiem var teikt, ka jebkurš lēmums tika pieņemts konsensusa rezultātā pēc savstarpējas vienošanās. Un, ja šajā gadījumā mēs pieņemtu Dinēviča kunga priekšlikumu, tad ļoti daudzi varbūt būtiski izdevumi - jā, tiesa, tie ir nelielās tirāžās izdoti - varētu aiziet vienkārši nebūtībā, nepaliktu nekādas liecības. Un tādēļ visi klātesošie speciālisti tomēr aicināja noraidīt šo priekšlikumu, un arī es aicinu, neskatoties uz zināmo daļu loģikas, kas ir šajā priekšlikumā, tomēr atbalstīt komisijas ieteikto variantu, proti, noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Dinēviča priekšlikumu - papildināt 5.panta pirmo daļu ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 15, atturas - 30. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 11.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 13.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dinēvičs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta 14.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta 15.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 15.priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta arī 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija noraida 17.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dinēvičs.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija noraida arī 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija noraida arī 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19.priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina 20.priekšlikumu. Pati komisija tātad ierosina aizstāt 7.pantā attiecīgos vārdus, tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 7.panta 9., 10., 11. un 12.punkta izmaiņām. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta Juridiskā biroja iesniegto 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta 22.priekšlikumu, ko arī ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienītie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu, un īpašs paldies arī deputātam Dinēvičam par lielo ieinteresētību likuma izskatīšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma - divi paziņojumi. Vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu vēstuli. Sakarā ar to, ka Armēnijas Republikas parlaments - Nacionālā asambleja - izveidojis Armēnijas un Baltijas valstu draudzības grupu, deputāti lūdz Saeimu izveidot Latvijas un Armēnijas starpparlamentāro grupu Latvijas Republikas Saeimā. Vēstuli ir parakstījuši 10 deputāti, un es nolasīšu viņu uzvārdus: Ābele, Tomašūns, Panteļējevs, Keišs, Seiksts, Lībane, Kristovskis, Inkēns, Birzniece un Marjaša. Es aicinu godātos deputātus, kā arī citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas izveidošanā, sapulcēties Saeimas Viesu zālē tagad, uzreiz, pārtraukumā, lai noturētu pirmo šīs grupas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Es atvainojos Amerika kunga vietā: sadraudzības grupu lūdzu pulcēties Baltajā zālē. Lūdzu Baltijas asamblejas delegācijas locekļus ierasties Viesu zālē.

Un otrs paziņojums. Es nokļūdījos Pilsonības likuma balsojumā: kur bija “pret”, tur ir “par”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Un, kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, godātie kolēģi, sveicam mūsu kolēģi Normundu Pēterkopu, viņam šodien paliek 36 gadi. (Aplausi.)

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Jānis Bunkšs, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša, Anna Seile, Andris Tomašūns un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 36 deputāti.

Lūdzu zvanu un lūdzu deputātus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē.

Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu rezultātu!

Paziņoju pārtraukumu... Atvainojiet, tātad 50... 51 deputāts. Turpināsim sēdi!

Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es lūdzu uzmanību! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3194. Atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu četru deputātu parakstītu priekšlikumu, un komisija to atbalsta nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns par šo jautājumu - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj, godātie deputāti! Es vispirms gribu nosaukt, kas tie ir par deputātiem, kuri ir iesnieguši šo priekšlikumu. Un tie ir deputāti Gannusa, Apalups, Deņisovs, Panteļējevs un Ojārs Grinbergs. Mēs labi redzam, ka no valdošo partiju “virsotnēm” tikai deputātam Panteļējevam nav bijis bail parakstīt pašam šādu likuma grozījumu, bet tie deputāti, kuri praktiski identisku tekstu ir parakstījuši un iesnieguši uz pirmo lasījumu, ir deputāti Čepānis, Daudišs, Ameriks, Jirgens un Ernests Jurkāns. Šoreiz viņi ir izvairījušies un savā vietā uz ambrazūrām bīdījuši citus savus kolēģus, kuru uzvārdi varbūt tautā nebūs tik pazīstami. Bet lietas būtība no tā nemainās.

Tātad šis grozījums ir kārtējā diversija pret Korupcijas novēršanas likumu, jo tas atkal paredz pa aplinkus ceļiem dot iespēju dažādām valsts amatpersonām ieņemt valsts pilnvarnieku amatus dažādās uzņēmējsabiedrībās. Un runa šeit konkrēti ir par valsts vai pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, gan arī par pilsētu un pagastu pašvaldību domju amatpersonām. Tagad šie piedāvātie grozījumi atkal grib paredzēt šiem cilvēkiem praktiski neierobežotas iespējas iekļūt dažādās uzņēmējsabiedrībās.

Un jāsaka pilnīgi skaidri, ka šeit ar šiem grozījumiem ir redzama atsevišķu personu un grupējumu interešu ietekme. Un tiešām ir ļoti žēl, ka šādi grupējumi... Es arī varu saukt viņus pilnīgi vārdā; tas ir Ventspils grupējums, kura priekšgalā ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, un tāds grupējums kā šis var raustīt “aiz diedziņa” lielu Saeimas daļu un ļoti ietekmīgus politiķus. Man tiešām ir kauns par to, ka mūsu Saeimā pēc tam, kad Saeima jau otrajā lasījumā šīs plašās korupcijas veicinošās normas ir noraidījusi, uz trešo lasījumu atkal no kaut kurienes šī norma izlien ārā. Saeima šeit jau bija atradusi pilnīgi normālu kompromisu otrajā lasījumā par to, kādā veidā šīm amatu ierobežošanas normām būtu šeit jābūt.

Bet tagad atkal dažiem deputātiem tas nepatīk, acīmredzot Lembergs tomēr ir zināmas naudas summas attiecīgo partiju kasēs iemaksājis, un tagad deputātiem tas ir “jāatstrādā”. Tiešām ir ļoti žēl, ka šeit tādi procesi notiek un ka šeit absolūti nedomā par to, kādā veidā mūsu valstī ierobežot korupciju, bet domā tikai par to, kādā veidā atkalpot priekšvēlēšanu kampaņā saņemto naudu. Un tas tiešām ir, manuprāt, nožēlojami, ka daži deputāti var pieļaut tādu domu, ka mums Latvijā korupcijas vēl ir par maz un ka būtu jāveicina iespēja, teiksim, šai korupcijai vēl dažādos veidos izplatīties. Un to varētu darīt atkal pa visādiem aplinkus ceļiem, kaut kādos likumos mēģinot ieslīdināt dažādas normas, kas būtībā atļautu apiet Korupcijas novēršanas likumu.

Es uzskatu, ka mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu, tāpēc aicinu arī visus deputātus to noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, kas attiecas uz ambrazūrām, tad, protams, labāk uz tām ir bīdīt deputātu Apalupu nekā jūs, jūs par švaku esat...

Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Par pilnvarnieku problēmu ir ārkārtīgi daudz runāts no šīs tribīnes un ir izskanējuši dažādi viedokļi. Es negribētu vēlreiz atkārtot savu viedokli - tas ir noraidošs pret šo priekšlikumu, bet es gribētu minēt vēl vienu argumentu.

Un proti. Manuprāt, demokrātiskā valstī nav ieteicams atsevišķām personām vai šauram personu lokam nodot ne tikai administratīvo un politisko varu, bet arī ekonomisko varu. Un, ja mēs dosim tiesības ministriem, deputātiem un arī pašvaldību vadītājiem, kā to piedāvā šā priekšlikuma autori, kļūt par valsts pilnvarniekiem, tad mēs atsevišķām personām dosim ļoti lielu ekonomisko, politisko un administratīvo varu. Un tad patiešām būs tā, kā to teica Čerāna kungs, - tad šie cilvēki arī lielā mērā ietekmēs parlamenta darbu un valdības darbu. Manuprāt, demokrātiskā valstī vieniem ir jānodarbojas ar saimniecības lietām, otriem - ar politiku un vēl citiem - ar administrēšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jurkāna kungs.

E.Jurkāns. Cienījamais Čerāna kungs un cienījamais Lagzdiņa kungs! Taisni otrādi! Šīs divas normas no Korupcijas novēršanas likuma paplašina to personu loku, kurām ir iespējas būt par pilnvarniekiem. Un kas tad ir slikts, ja pašvaldības vēlētu institūciju pārstāvji... nevis vēlētas, bet amatpersonas var būt par pilnvarniekiem. Un šis projekts arī nosaka, ka nevar būt vairāk kā trijās. Un te nekas nav pretrunā. Un nevajag mānīt radioklausītājus.

Tāpēc personīgi es atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputātu priekšlikumu - izteikt likumprojekta 8. pantu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 16, atturas - 6. Pieņemts.

E.Jurkāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 14, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

Godātie kolēģi! Lai izskatītu šo likumprojektu, nepieciešamais... Godātie kolēģi, ir piecu deputātu iesniegums - pārcelt 16. oktobra sēdes darba kārtības 16. punktu - “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” aiz apstiprinātās darba kārtības 39. punkta. Izskatīsim šo piecu deputātu iesniegumu!

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Vai deputāti šim iesniegumam piekrīt? Piekrīt. Paldies. Pieņemts. Darba kārtībā ir izdarītas attiecīgās izmaiņas.

Un vēl viens iesniegums, godātie kolēģi, šajā laikā ir ienācis par izmaiņām darba kārtībā. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas sēdes darba kārtību papildināt ar lēmuma projektu par steidzamības noņemšanu, priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu un likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Pievienots Saeimas lēmuma projekts. To parakstījis komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druva.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Nevēlas. Vai iebildumu pret šo lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā deputātiem nav? Vai kolēģiem nebūtu iebildumu, ja mēs to izskatītu tūlīt? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu deputātiem nav. Paldies.

Tad komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums ir triju likumu grozījumi, kurus ir paredzēts izskatīt 16. oktobra sēdē. Mēs lūdzam šo dokumentu izskatīšanas laiku pārcelt uz 23. oktobri, lai mēs varētu sakārtot vairākus grozījumus, ne vien šos. Jo mums ir vēl trīs grozījumi, un mēs gribam salikt visus tos kopā vienā grozījumā. Mēs arī lūdzam šobrīd atsaukt steidzamības kārtību.

Tātad lūdzu jūsu atbalstu, lai noņemtu steidzamības kārtību šiem trim grozījumiem un pārceltu datumu uz 23. oktobri, līdz kuram varētu iesniegt papildu labojumus šiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais pēc pašreizējās numerācijas ir darba kārtības 17. jautājums - likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”.

Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 2945.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja un akceptēja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Ābele. Komisija lūdz labojumus iesniegt līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja priekšlikumi otrajam lasījumam tiek iesniegti līdz 24.oktobrim? Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Paldies par darbu!

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Pirmais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets. Ir iesniegts arī alternatīvais likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu. To iesniegusi Juridiskā komisija.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie deputāti! Tiek skatīts dokuments nr. 3183-a. Tas ir Juridiskās komisijas alternatīvais likumprojekts. Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un nolēma atbalstīt Juridiskās komisijas alternatīvo likumprojektu, nevis Ministru kabineta iesniegto. Lūdzam atbalstīt to pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Rubina kungs! Godātie kolēģi, tā kā Ministru kabinets savu likumprojektu šajā jautājumā ir iesniedzis, bet atsaucis vēl nav, šķiet, ka to grib izdarīt Kaksīša kungs. Lūdzu! Juris Kaksītis Ministru kabineta vārdā.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es Ministru kabineta iesniegto likumprojektu atsaucu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad turpinām izskatīt likumprojektu, par kuru Ārlietu komisijas vārdā ziņoja deputāts Rubins. Atklājam debates, Rubina kungs!

Pirmais grib runāt debatēs Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija speciāli uzaicinājusi uz komisijas sēdi pārstāvjus no Ārlietu ministrijas, konkrēti ārlietu ministru, kā arī pārstāvjus no Sorosa fonda un no Izglītības un zinātnes ministrijas, tātad visas ieinteresētās puses. Mēs rūpīgi uzklausījām visus viedokļus un nonācām pie secinājuma, ka ir jāatbalsta šī ideja par augstskolas veidošanu. Tādējādi komisija atbalsta Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Tā ka es lūdzu arī respektēt mūsu komisijas viedokli un arī pārējos deputātus pievienoties mūsu komisijas slēdzienam, jo es vēlreiz atkārtoju, ka mēs ļoti rūpīgi izvērtējām visus “par” un “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rubina kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst?

A.Rubins. Komisijas vārdā es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

A.Rubins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris, Rubina kungs? Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr. 785. Ārlietu komisija izskatīja šo tirdzniecības līgumu ar Polijas Republiku un lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, dokumenta reģistrācijas numurs ir 785, bet izskatāms Saeimā ir dokuments nr. 2779.

A.Rubins. Pareizi. Atvainojiet!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu jūsu apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam, Rubina kungs.

A.Rubins. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 23.oktobris? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Strādājam ar dokumentu nr. 3105 un nr. 3185. Ārlietu komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Rubins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Runāt arī neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, aicinu visus atbalstīt starptautiskā nolīguma ratificēšanu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Rubins.

A.Rubins. Deputāti, strādājam ar dokumentu nr. 3105 un nr.3185. Komisija izskatīja šo likumprojektu un ierosina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

A.Rubins. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lēmuma projektu “Par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu” , kas mums ir 40.punkts, lūdz izskatīt kā 22.punktu. Tātad - tūlīt.

Vai kāds vēlas par šo iesniegumu runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens: “Nevēlas...”) Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Paldies. Esam vienojušies. Izskatām darba kārtības 40.jautājumu.

Saeimas lēmuma projekts “Par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”.

Komisijas vārdā - deputāte Inese Birzniece. Lūdzu!

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij un kolēģi! Jums vajag sameklēt dokumentu nr. 3242, tas ir, Saeimas lēmuma projektu:

1) apstiprināt Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komisijas Latvijas delegāciju šādā sastāvā, kāds ir minēts dokumentā;

2) apstiprināt par delegācijas vadītāju Andri Ameriku;

3) apstiprināt par delegācijas vadītāja vietniekiem deputātus Edvīnu Inkēnu un Juri Sinku.

Šis lēmums ir vajadzīgs, jo mums 3. un 4.novembrī šeit, Rīgā, ir paredzēta Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komisijas pirmā jeb izveidošanas sēde. Tas ir Eiropas līguma ietvaros. Mums būs regulāra sadarbība. Divas reizes gadā būs sanāksmes: vienu reizi - Rīgā, arī otrreiz - Rīgā, maijā, kā ir paredzēts. Un pēc tam pēc sešiem mēnešiem ir paredzēts rīkot sanāksmi Briselē. Mērķis ir šāds: mūsu apvienotajā komitejā viena puse ir no Eiropas parlamenta deputātiem un otra puse ir no Latvijas Republikas Saeimas, un mēs kopīgi izskatām jautājumus, kas ir saistīti ar Latvijas centieniem integrēties Eiropas savienībā, un visus jautājumus, kas ir saistīti ar Eiropas līgumu. Šis lēmums tika sastādīts pēc Frakciju padomes ieteikuma, un Frakciju padome to apstiprināja, tādēļ es lūdzu Saeimu nobalsot, apstiprināt un pieņemt šo lēmumu šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs par šo lēmuma projektu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu, kas izklāstīts dokumentā nr. 3242. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas sastāvs ir apstiprināts.

Godātie kolēģi, tagad izskatām darba kārtības 22.jautājumu. Likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godāto Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatām jautājumu “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Dokuments nr. 3153. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Vītols. Godātie kolēģi, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir konceptuāli atbalstījusi Ieguldījumu sabiedrību likumu. Šā likuma mērķis ir sakārtot un veicināt vērtspapīru tirgus attīstību Latvijā (tātad tas būs saistīts ar riska samazināšanu darījumos ar vērtspapīriem) un veicināt privāto uzkrājumu vērtspapīru tirgū. Šis likums definē ieguldījumu sabiedrības statusu, nosakot, ka ieguldījumu sabiedrība “ir finansu un kredīta publiska akciju sabiedrība, kuras vienīgie darbības veidi ir ieguldījumu fondu pārvalde un to ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības”. Šis likums ir saskaņots ar Igaunijas un Lietuvas līdzīgiem likumiem, un ir ņemta vērā šo valstu pieredze šādu likumu izstrādāšanā, lai perspektīvā varētu darboties vienota Baltijas valstu vērtspapīru tirgus regulējošā kārtība. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus attiecībā uz otro lasījumu.

M.Vītols. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 30.oktobrim un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 6.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Vītola kunga minētajiem termiņiem - priekšlikumus iesniegt līdz 30.oktobrim un likumprojektu izskatīt sēdē 6.novembrī? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3191. Izskatām dokumentu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika saņemti divi likumprojekti - grozījumi Reliģisko organizāciju likumā. Komisija izskatīja frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu (dokuments nr.2706) un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu (dokuments nr.2979) un nolēma:

1) konceptuāli atbalstīt minētos likumprojektus un izstrādāt alternatīvu likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā;

2) saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu ierosināt atzīt alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim vispirms jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka steidzamība nav vajadzīga, un aicinu arī pārējos kolēģus neatbalstīt steidzamību, jo šis likumprojekts nav tik kardināls un ass, ka tas ar tādu steidzamību ir jāpieņem, lai tas sāktu darboties Latvijas valstī. Ir likums par reliģiskajām organizācijām, kurš jau darbojas, un tādēļ es aicinu šoreiz iet normālo likumdošanas ceļu, kas ir ar trim lasījumiem, jo es domāju, ka arī šajā likumprojektā tiks doti papildu labojumi un ar tiem būs jāiepazīstas arī dažādu reliģisko draudžu pārstāvjiem. Un tādēļ, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi, skatot šo likumprojektu straujā tempā - pirmais lasījums, otrais, un tas tiek pieņemts -, es aicinu, kolēģi, dot tam normālu likumdošanas iniciatīvas ceļu, lai tas mierīgi... Varbūt var runāt vienīgi par to, ka komisija nosaka īsākus termiņus, kamēr dod priekšlikumus, bet, tā kā šis likums skar daudzu reliģisko kopienu un draudžu problēmas, es vēlreiz aicinu šajā gadījumā neforsēt un veikt trīs lasījumus.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt arī deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā viens no sākotnējā likumprojekta iesniedzējiem es tomēr gribētu lūgt visus jūs atbalstīt steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Šī likumprojekta būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Tā būtība ir dot reliģisko organizāciju struktūrvienībām, kas ir tradicionālās reliģiskās konfesijās - Romas katoļu konfesijā, luterāņu konfesijā - un kas tiek sauktas par diecēzēm, juridiskas personas statusu, lai viņi varētu darboties gan kā humānās palīdzības saņēmēji, gan arī dažādos citādos veidos. Šis likumprojekts Saeimā ir iesniegts jau pavasara sesijā, un mēs esam to ilgi gaidījuši, un tāpēc es domāju, ka noteikti vajadzētu šo steidzamību atzīt. Man tiešām ir ļoti žēl, ka mums parlamentā ir tādi spēki, kas ir ar zināmu sociālistisku orientāciju un kas vienā vai otrā veidā cenšas bloķēt vai novilcināt šo reliģisko organizāciju jautājumu sakārtošanu. Es domāju, ka mums tas šeit nebūtu vajadzīgs. Var būt, ka, lai iesniegtu priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu, to termiņu var noteikt arī nedaudz garāku par divām dienām. Un es domāju, ka visas šīs ieinteresētās grupas, kuras mums valstī ir vai varētu būt, šā likuma grozījumus ir redzējušas, šo ideju viņas zina un šeit nevarētu būt nekādas problēmas ar šī jautājuma atrisināšanu. Šeit tiešām nav šajā brīdī nekādu konceptuālu grozījumu, un es tiešām aicinu nepakļauties šīm dažādajām sociālistiski orientētajām provokācijām un nobalsot par steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Naglis. Tā kā komisija to ir konceptuāli atbalstījusi, tagad būtu jāizlemj jautājums par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu šim likumprojektam. Manuprāt, mums ir jāpieņem šis likumprojekts pirmajā lasījumā, jo tur ir arī daudzas labas lietas attiecībā tieši uz diecēzēm un tamlīdzīgas, taču taisnībai par labu man ir jāsaka, ka šis likumprojekts ir sagatavots pa roku galam vai ka to ir sagatavojuši ļaudis, kuri ir ārpus praktiskās kristietības, kuri īsti nezina, kāda ir situācija, lūk, šajā jomā. Kāpēc es tā saku? Vispirmām kārtām šis likumprojekts par reliģiskajām organizācijām atstāj “ārpus borta” Latvijas Bībeles biedrību. Bībeles biedrība ir visā pasaulē starptautiski atzīta organizācija, kuras galvenais mērķis ir misijas darbs, evaņģelizācijas darbs. Ja mēs vārdu “evaņģelizācija” saprotam bībeliskā izpratnē, tad man ir jāteic: mīļie kolēģi, Bībelē nekur nav runāts - un it īpaši Jēzus nekur nav runājis - par kādu citu reliģisku darbību kā vienīgi par evaņģelizāciju, misijas darbu. Tas Bībelē ir izteikts Jēzus vārdiem: “Ej un sludini!” Līdz ar to tieši Bībeles biedrība ir tā organizācija, kura pilnībā īsteno šo bībelisko pavēli, reliģisko darbību - sludināt. Viņa izplata Bībeles un ar Bībeli saistīto literatūru, sludinot Dieva vārdu. Un, lūk, šajā sakarībā es noteikti iebilstu pret šo likumprojektu, un arī otrajā lasījumā būs mani priekšlikumi par to, ka Bībeles biedrība pēc sava satura un pēc savas būtības nav nekādā gadījumā atstājama, tā sakot, “aiz borta”.

Otra lieta, par ko es gribu runāt, ir tā, ka “aiz borta”, ārpus šīm reliģiskajām organizācijām, tiek atstātas arī dažādas misijas, kuras nepieder pie konfesijām, proti, starpkonfesionālas misijas. Es saprotu, ka liela daļa kolēģu var nezināt, ko tad īsti dara misija un ko tā nozīmē. Vārds “misija” arī nozīmē to pašu evaņģelizāciju, kā galveno savas darbības mērķi uzskatot Dieva vārda sludināšanu. Taču misijai šis sludināšanas veids ir mazliet savādāks - ne tik daudz ar vārdu sludina, kā ar darbiem. Misija tātad tiek veikta gan caur ārstniecību, gan caur aprūpi, gan caur palīdzību vientuļiem, slimiem, veciem ļaudīm, arī caur bērnu aprūpi veic šo Dievvārdu sludināšanu. Latvijā ir vairāki desmiti misiju, kuras pēc šī likumprojekta pieņemšanas paliks, tā sakot, “karājoties gaisā”, jo viņas nevēlas pieslieties nevienai no esošajām konfesijām (un tas arī, manuprāt, nav vajadzīgs, ja viņas līdz šim ir darbojušās kā starpkonfesionālas; cik man ir zināms, arī Baptistu savienība nemaz neilgojas visas šīs daudzās misijas uzņemt savā paspārnē un uzņemties par tām atbildību). Tā ka, es domāju, tā ir otrā būtiskā kļūda un nepilnība šajā likumprojektā.

Trešā lieta, par ko es gribētu īpaši runāt un īpaši uzsvērt, saistās ar diakoniju. Šorīt es saņēmu steidzīgu faksu no Liepājas, no Diakonijas centra, no Intas Puriņas un mācītāja Mārtiņa Urdzes, par to, ka, lūk, arī diakonija ir īpašs reliģiskas organizācijas veids. Šobrīd diakonijas darbojas kā bezpeļņas SIA, bet arī diakonijas galvenais mērķis ir Dieva vārda sludināšana, evaņģelizācija. Diakonija arī to dara īpaši specifiski - palīdz cilvēkiem, aprūpē, apkopj vientuļus, pamestus ļaudis, veido zupas virtuves, izplata literatūru, un tā tālāk, šī lieta ir ļoti, ļoti plaša. Īsāk sakot, diakonija ir rūpes par cilvēku visā viņa kopumā, par garu, par dvēseli, par miesu. Es pieļauju, ka šī likumprojekta autori nav iedziļinājušies šajā jautājumā vai arī nav īsti izpratuši to reliģisko dzīvi, kas šobrīd notiek Latvijā. Mīļie draugi, mums ir jāatzīst pavisam atklāti, ka reliģiskā dzīve nav tikai četru vai sešu konfesiju ietvaros, reliģiskā dzīve Latvijā ir ļoti plaša, un it īpaši reliģiskā darbība, par ko mēs šeit runājam, ir plaša un bieži vien ļoti cieši saistīta ar šo bībelisko izpratni, ar misiju, ar evaņģelizāciju, un mēs nedrīkstam to izslēgt no šī likumprojekta. Tāpēc es aicinu, protams, nobalsot pirmajā lasījumā, taču būt ļoti uzmanīgiem otrajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze. Otrais debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms jāteic, ka arī es, vienas no šīm likumdošanas iniciatīvām ierosinātājs, aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo, kā jau šeit tika teikts, tas dod reliģisko organizāciju struktūrvienībām - diecēzēm - iespēju iegūt juridiskās personas statusu. Bet, izmantojot šo iespēju un ņemot vērā to, ka likumprojekts ir atzīts par steidzamu, es gribu šeit konceptuāli parunāt par tām problēmām, kuras mums šeit būtu jāatrisina. Tas ir saistīts ar valsts reliģijas politiku un ar to, kādā veidā mēs to veidojam, kādā veidā mēs to atspoguļojam Reliģisko organizāciju likumā. Tas, kas, manuprāt, šajā valsts reliģijas politikā būtu jāievieš un jānosaka ar likuma spēku, ir valsts atbalsts tradicionālajām reliģiskajām konfesijām, vispirmām kārtām jau tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Kāda ir motivācija šādam viedoklim? Motivācija ir tāda, ka šajā brīdī viens no mūsu valsts sabiedrības pamatuzdevumiem ir veidot tikumisku jauno paaudzi, tas ir, tādu paaudzi, kura stāv uz stabiliem morāliem pamatiem un kurai ir skaidras pamatvērtības, un kura spēj šīs pamatvērtības nest sabiedrībā un īstenot savā rīcībā. Un tieši šajā jautājumā tradicionālās kristīgās konfesijas ir pierādījušas to, ka tās var valstij ļoti būtiski palīdzēt. Un tāpēc valsts uzdevums arī šajā brīdī ir izmantot to iespējamo palīdzību, ko tai var sniegt šīs tradicionālās kristīgās konfesijas, un aicināt šīs konfesijas to darīt un šajā procesā visādā veidā atbalstīt šo kristīgo konfesiju palīdzības sniegšanu. Šajā sakarā viens no frakcijas “Latvijai” ierosinājumiem attiecībā uz šī likumprojekta otro lasījumu būs noteikt, ka Latvijā pastāv valsts atzītas tradicionālas konfesijas. Tās būtu piecas kristīgās konfesijas, kā arī Mozusticīgo konfesija. Raugoties tīri no vēsturiskajiem aspektiem, būtu nepareizi to ignorēt.

Otrs jautājums, kas, mūsuprāt, būtu vēl šajā likumā jāizšķir, ir tas, ka būtu jāprecizē jautājums par ticības mācības skolotāju algām. Līdz šim Saeima ir ļoti pareizi pieņēmusi lēmumu par to, ka ticības mācība skolās ir iespējama, un tagad šeit ir jāietver tas, kas ir faktiski pietrūcis šajā Saeimas lēmumā, - ir jānosaka arī tas, ka valstij ir jāuzņemas sniegt zināmu atbalstu šiem ticības mācības skolotājiem, finansējot viņu algas no valsts budžeta. Ņemot vērā to, ka faktiski šo ticības mācības skolotāju šobrīd vēl nav tik daudz, cik mēs varētu vēlēties, šāda atbalsta uzņemšanās šajā brīdī no valsts prasītu vairāk tikai labo gribu, jo tas nav jautājums par lieliem finansu līdzekļiem.

Vēl šeit varētu piebilst, ka tas būtu tieši labi - to saskaņot ar šo valsts atbalstu tradicionālām kristīgām konfesijām pilnīgi konkrētā veidā.

Kas attiecas uz Prēdeles kundzes teikto, es diemžēl nevaru piekrist, jo es domāju, ka dažādām nekonfesionālām misijām un dažādām biedrībām, kuras nav tieši saistītas ne ar vienu reliģisko konfesiju, - ka tām, manuprāt, šo reliģiskās organizācijas statusu dot nevajadzētu. Viņas var pastāvēt kā organizācijas, viņām nebūt nav “jāpakaras gaisā”, jo mūsu valstī pastāv arī tāda kategorija kā sabiedriskās organizācijas. Man bija diskusija ar misijas “Pakāpieni” vadītāju, vēstuļu apmaiņa, kur es tieši uz šādu iespēju norādīju. Tur, pēc manā rīcībā esošās informācijas, problēmas ir atrisinājušās. Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu saprast, ka reliģija ir reliģija un ka tā ir saistīta ar pilnīgi konkrētām konfesijām.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iedomājieties, - no cienījamu ticīgu cilvēku mutes es par to, ka es ieteicu šo likumprojektu skatīt trijos lasījumos, dzirdēju to, ka es esot provokators, un vēl kaut kādas citas lietas. Cienījamais Čerāna kungs! Ja mēs izlasām šo likumprojektu un arī Ministru kabineta priekšlikumu, tad iznāk, ka jūsu draudze vai jūsu ticība būtu jāpārbauda - vai jūs esat tik iecietīgs pret citām ticībām? Jo šeit, tajā skaitā 11.panta pirmās daļas 3.punkta labojumā, ir ierakstīts par to. Jautājums: vai vispār var reģistrēt neiecietības un naida idejas pret kādām citām reliģiskām grupām vai kopienām? Tātad ir jautājums: ja Saeimas zālē ir neiecietība, kādas tad īsti ir attiecības jums ar visiem ārpus Saeimas zāles? Tas būtu attiecināms arī uz jums, Čerāna kungs, par jūsu izteicieniem par provokācijām.

Tagad pāriesim pie paša jautājuma. Man liekas, ka es gribēju arī norādīt, kādēļ jābūt trim lasījumiem. Tādēļ, ka, likumu pieņemot steidzamības kārtībā, reliģiskie grupējumi mēģinās panākt savu atsevišķo grupu interešu lobismu. Būsim reālisti! Man ļoti lielu izbrīnu radīja tas, ka, izrādās, tikai kristīgās grupas, lūk, palīdzot cilvēkiem. Es uzskatu, ka krišnaīti pabaro cilvēkus varbūt vairāk nekā, piedodiet, Čerāna kungs, kāda jūsu reliģiskā kopiena. Tādēļ būsim reālisti! Ja mēs runājam par valsts reliģijas likumu, kas saistīts ar daudziem cilvēkiem, ar dažādām reliģijām, ar dažādiem domāšanas veidiem vai ticības veidiem, tad būsim demokrātiski! Gan Nagļa kunga vai kāda cita, arī Čerāna kunga, gan arī citu cilvēku reliģiskajām jūtām ir jābūt pārstāvētām šinī likumā. Bet, ja mēs pārvērtīsim to - Čerāna kungs tikko šeit proponēja, ka, lūk, tikai piecām kristīgām grupām būs kaut kādas valsts subsīdijas - , tad ir jautājums: kur, Čerāna kungs, paliks dievturi, un kur lai paliek budisti vai krišnaīti? Kādēļ jūs šeit aicināt Saeimu... un proponējat neiecietību pret citām reliģiskajām grupām? Kur ir jūsu morāle, Čerāna kungs? Jūsu mute pati runā pretī, pats šinī gadījumā esat klasisks provokators.

Tādēļ es vēlreiz aicinu veikt otro lasījumu un līdz tam noteikt diezgan ilgu laika periodu. Man, es vēlreiz saku, izraisa uztraukumu 11.panta pirmās daļas 3.punkts. Es neesmu pret to, ka uzmanīgi skatās uz kādām netradicionālām, jaunām reliģijām, kas ienāk Latvijā. Bet šis izplūdušais jēdziens... paklausieties: “tā ar savu darbību (mācību) apdraud sabiedrisko drošību vai kārtību, veselību vai morāli...” Es nevaru saprast, vai tas ir kā Bišera kunga izstrādātais ētikas kodekss, vai atkal būs kaut kādi vīri, kas ies pārbaudīt, vai tas ir morāli, jeb vai uzrakstīs Čerāna kungs sūdzību, un tad to grupu, kādu reliģisko grupu, kas normāli veiks savu darbību, vairs nereģistrēs, jo viņi būs pārkāpuši, kā Čerāna kungam liekas, morāli.

Es ļoti pievēršu uzmanību šim 11.panta punktam. Tas ir ļoti diskutabls, un tādēļ es aicināju veikt trīs lasījumus. Un par to, ka es teicu, ka trīs lasījumiem ir jānotiek, Čerāna kungs sāk šeit no tribīnes piedēvēt man kaut kādas provokatīvas tieksmes. Es šinī gadījumā aicinu vienkārši normāli apspriest šo likumu, lai tiktu ievērotas visu grupu reliģiskās intereses, lai nenotiktu atkal kaut kādi skandāli, lamāšanās, kurās būtu vainīgi mēs - deputāti.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātais Lujāna kungs! Es jums gribu pateikt pilnīgi skaidri, ka mana morāle ir tur, kur tai ir jābūt.

Un otrkārt. Es gribu kategoriski iebilst pret jūsu mēģinājumu reliģisko organizāciju lomu reducēt tikai uz cilvēku pabarošanu. Tas ir klaji ateistisks sauklis, un es tam nekādi nevaru piekrist. (Starpsauciens: “Bravo!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Nagļa kungs.

A.Naglis. Komisijas vārdā es aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Acumirkli! Steidzamība, godātie kolēģi, mums ir pieņemta. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

A.Naglis. Paldies. Lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav? Nav. Paldies. Ir tomēr iebildumi? Nu varbūt pasakiet, Nagļa kungs, tātad arī izskatīšanas datumu.

A.Naglis. Izskatīšana būtu 6.novembrī.

Sēdes vadītājs. Līdz 22.oktobrim iesniegt priekšlikumus un 6.novembrī veikt izskatīšanu. Ir citi priekšlikumi.

Deputāts Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sakarā ar to, ka šis likumprojekts ir diezgan nopietns un tur ir par ko padomāt, es lūdzu noteikt 6.novembri kā priekšlikumu iesniegšanas datumu un kā izskatīšanas datumu - 13.novembri.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Nav. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsosim par tālāko ierosināto termiņu - par priekšlikumu iesniegšanu līdz 6.novembrim un izskatīšanu 13.novembra sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 9. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, ziņojuma apstiprināšanu”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā deputāts Viktors Stikuts. Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3170. Uzreiz gribu kā komisijas priekšsēdētājs atvainoties visiem deputātiem par tām neērtībām, kuras jums ir sagādātas sakarā ar to, ka nepārtraukti no dažādām institūcijām tiek iesniegti materiāli kā papildinājums dokumentam, ko mēs šodien izskatīsim. Šinī sakarā es gribu teikt, ka šie papildinājumi liecina par to, kā valsts institūcijas, kuras ir minētas mūsu komisijas galaziņojumā, interpretē vienu vai otru komisijā atspoguļotu materiālu. Un es gribu teikt, ka dokuments, ar kuru mēs strādājam šodien, ir tikai dokuments nr.3170 un neviens cits, jo visi pārējie ienākušie materiāli ir tikai informācijai un katra deputāta zināšanai, lai katrs no jums varētu izvērtēt un pie sevis secināt, kā komisija ir darbojusies vai nav darbojusies. Un spilgts piemērs tam ir Latvijas Bankas šodien iesniegtā informācija, kurā ir redzams, kā vienas institūcijas dažādas amatpersonas atkarībā no amata ranga pakāpes mēģina skaidrot materiālu, kas attiecas tieši uz Latvijas Banku.

Es negribu visu uzmanībai tagad sākt lasīt šo te garo materiālu galaziņojumam, bet man ir sagatavots saīsināts variants komisijas galaziņojumam, jo es uzskatu, ka galaziņojumam šis materiāls jums bija pietiekoši sen iesniegts, tāpēc domāju, ka visi deputāti ar to ir iepazinušies. Tomēr es gribu atspoguļot šā galaziņojuma tekstu, nemainot faktu būtību, mazliet saīsinātā variantā, ja jūs man dotu tam savu piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Acumirkli! Tātad Stikuta kungs ierosina tikai fragmentāri un daļēji iepazīstināt jūs ar šā ziņojuma niansēm, kuras mums ir izklāstītas... (No zāles deputāti Dz.Ābiķis, J.Vidiņš: “Nevajag! Nevajag! Balsojam!”) Nu nekliedziet, es diezgan labi dzirdu! Švaki redzu, bet dzirdēt dzirdu labi. Nekliedziet! Ar tām, kas ir izklāstītas dokumentā nr.3170-a. Tur ziņojums ir atspoguļots pilnībā.

Kā jau Stikuta kungs teica, ir ienākuši arī atzinumi vai vērtējums par šo komisiju no Latvijas Bankas, no Finansu ministrijas un no Latvijas Bankas Valūtas operāciju pārvaldes Ārējā parāda vadības daļas vadītājas Birkas kundzes. Tātad es saprotu, ka lielākā daļa kolēģu uzklausīt Stikuta kungu vairs nevēlas. Vajadzības nav pēc tā. Vai ir vajadzīgs balsojums par to? Stikuta kungs vēlas. (No zāles deputāts I.Bišers: “Kārtības rullis paredz ziņotājam tiesības ziņot!”) Daļa deputātu pret to iebilst.

V.Stikuts. Es domāju, ka ir vajadzīgs balsojums.

Sēdes vadītājs. Vai Stikuta kungam dosim vēl vārdu ziņojuma sniegšanai, ja deputātu lielākā daļa, kā es saprotu, ir pret to? Tātad, godātie kolēģi, ir jāpiebilst arī tas, ka Kārtības rullis paredz ziņotājam dot vārdu, līdz ar to šis jautājums nav apspriežams. Vārds Stikuta kungam. Lūdzu!

V.Stikuts. Tātad, cienījamie kolēģi, Saeima 1997.gada 17.aprīļa sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem. Laikā no 17.aprīļa līdz 30.septembrim ir notikušas komisijas 16 sēdes, kurās komisija par galveno uzdevumu uzskatīja analizēt kļūdas kredītu piešķiršanas mehānismā, noteikt cēloņus situācijai, ka zaudējumi, kas radušies piešķirot G-24 kredītus, tiek segti no valsts budžeta, un noteikt to amatpersonu loku, atbildīgās amatpersonas, kuras veica šo kredītu sadali.

Komisija ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Valsts kontroles slēdzieniem, dokumentiem no Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un prokuratūras. Komisija noklausījās Latvijas Bankas viceprezidentu Rimševiču, Valsts kases pārvaldnieku A.Veisu, Riska vadības departamenta vecāko ekspertu P.Dzintaru, Norēķinu departamenta vecāko eksperti J.Auziņu, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības virsprokuroru Ē.Zvejnieku, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru G.Grūbi, bijušo lauksaimniecības ministra pirmo vietnieku un ministra vietas izpildītāju Andri Šķēli, kā arī 5. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas audioierakstus ar Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojumu, A.Platača, D.Ģēģera, I.Godmaņa, A.Šķēles un J.Kinnas ziņojumiem.

Komisijas uzdevums - analizēt tikai G-24 kredītu piešķiršanas pareizību - ierobežoja un sarežģīja komisijas darbu, jo G-24 kredīti ir tikai 3 kredītlīnijas, tas ir, Eiropas Ekonomiskās kopienas, Svenska Exportkredit un Finnish Export Credit aizdevumi. Pareizāk būtu bijis vērtēt ārvalstu aizdevumu piešķiršanu kopumā, iekļaujot arī Starptautiskā valūtas fonda un citus aizdevumus, jo personas, kas dalīja šos kredītus, bija tās pašas.

Kā zināms, G-24 kredīts tika piešķirts, lai Latvija varētu uzlabot maksājumu bilanci, kā arī nodrošināt moderno iekārtu iepirkšanu un tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos. 1993. gada janvārī Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Eiropas Ekonomisko kopienu par 80 miljoniem ekiju liela G-24 kredīta piešķiršanu. Tika noteikts, ka šie līdzekļi jāatmaksā aizdevējam pēc 7 gadiem. Toreiz tikko neatkarību atguvušajai valstij vēl nebija ne pieredzes tik liela apjoma kredīta dalīšanā, ne arī atbilstošas likumdošanas.

Un, ja ar kredīta dalīšanas tiesiskās bāzes izstrādāšanu veicās pietiekami labi, tad, kā redzam šodien, nevienu sevišķi nemulsināja, ka praktiskā ziņā šī smalkā sistēma izrādījās nefunkcionējoša jau tūlīt pēc tās radīšanas. Lai gan kompetences un atbildības sfēras dacādām ministrijām un resoriem bija noteiktas visai tieši, taču katras šīs institūcijas iekšienē eksistēja kaut kas līdzīgs “melnajam caurumam”, un situācija, ka vidējā līmeņa darbiniekiem nav noteikta pienākumu un atbildības sadale, jau sākotnēji radīja haosu, ļaujot visiem “galiem” grimt ūdenī.

Pirmais G-24 kredīts no Eiropas Ekonomiskās kopienas tika sadalīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 22. februāra sēdē akceptētajiem un 1993. gada 16. martā papildinātajiem noteikumiem “G-24 kredītu finansēšanas organizācija un nosacījumi”.

Komisija, izskatot visus šos noteikumus par kredītu sadali, vadījās tikai pēc tā laika likumdošanā esošajiem normatīvajiem aktiem, un pati no sevis komisija šeit nav neko izdomājusi. Un šodien, izskatot šo jautājumu par kredītu sadali, es kā komisijas priekšsēdētājs mēģināšu šo lietu skatīt, attiecīgi minot katru atbildīgo institūciju, kura piedalījās tieši šo kredītu sadalīšanā.

Viena no atbildīgajām institūcijām, kurai bija noteikts tieši sekot, kā kredītu sadalīšana notiks, kādas ir prioritātes kredītu sadalīšanā, bija Ekonomikas ministrija, un atbildības pakāpe Ekonomikas ministrijai par šo kredītu sadali acīmredzot ir vislielākā, un tieši tāpēc ir tāds moments, ka mēs, komisija, pirmos nosaucām tos cilvēkus, kas it kā bija atbildīgi par šo kredītu sadali, un tika nosaukta Bataragas kundze, Vītoliņš un citi atbildīgie darbinieki... Šeit galīgi nav ko apvainoties, jo komisija neuzskatīja par nepieciešamu kādu cilvēku tiesāt, komisijai vajadzēja izvērtēt apstākļus, kā notika kredītu dalīšana, un nosaukt pēc parlamenta dotā uzdevuma vainīgās amatpersonas, kuras pieļāva, ka tie kredīti, kuri tika dalīti, tika dalīti nepareizi vai arī vienkārši tika izsaimniekoti.

Šinī sakarā, cienījamie kolēģi, es domāju, ka daudzi šeit nāks tribīnē un uzstāsies, un dažādi vērtēs komisijas darbu, bet es arī domāju, ka komisijai pats galvenais uzdevums nebija vis izdarīt secinājumus - kā to mēģina tagad uzspiest -, kas būs rīt, bet mēs vērtējām, var teikt, vēsturiski to, kas ir noticis un šo vēstures atstāto mantojumu uz šodienu. Un tamdēļ tie secinājumi tagad, kurus atsūta Latvijas Banka un pārējās institūcijas, vairāk it kā mēģina uzspiest viedokli, ka nekas nav noticis, ka ir pietiekoši objektīvi dalīti līdzekļi. Šinī sakarā es kā komisijas priekšsēdētājs mēģināšu šo viedokli apstrīdēt, norādot uz situāciju, ka faktiski valsts augstākās amatpersonas, izmantojot momentu un piesedzoties ar it kā valstisko nepieciešamību, brīžiem tika uzņēmušās pārāk lielu personisko atbildību un mēģināja ietekmēt šos te procesus, kas nosaka šo kredītu atmaksāšanu. Kā piemēru var minēt to, ka tiek pagarināti kredīta atmaksāšanas termiņi, ka šodien vispār nepastāv kredītu pagarināšanas termiņu nosacījumi valstī kā tādi, un tad attiecīgi kāds ministrs kādā ministrijā, teiksim, izlemj... viņš tad arī nolemj pagarināt šo kredītu, var teikt, gandrīz vai vienpersoniski. Tas ir uz Šķēles kungu attiecināms piemērs, kad viņš, būdams vienā amatā - gan finansu ministrs, gan premjerministrs, ir pieņēmis lēmumus par kredītu pagarināšanu pārstrādes uzņēmumiem, kuriem faktiski jau šodien vajadzēja šos te kredītus atmaksāt.

Šis piemērs un arī vairāki citi piemēri, kas minēti galaziņojumā, liecina par tādu situāciju, ka valstī faktiski valda pietiekoši liela bezatbildība augstāko institūciju darbībā, kur nav konkretizēti un nav sadalīti konkrēti amata pienākumi ministrijās zemākstāvošajiem darbiniekiem, un tad rodas tāda situācija, ka kādā brīdī šis konkrētais darbinieks uzņemas pārāk lielu iniciatīvu un pārāk lielu atbildību par vienu vai otru lietu, bet, ja nākas par šo lietu atbildēt konkrēti, tad vainīgo nav.

Cienījamie kolēģi! Es negribu lasīt, teiksim, šīs te visas tabulas un veikt vērtējumus, es domāju, ka vērtējumus jūs jau katrs pats esat izdarījis un ka varbūt, nākot šeit un uzstājoties tribīnē, varēsit mani papildināt vai arī apstrīdēt, bet komisijas locekļi, komisijas deputāti šo galaziņojumu ar vienu iebildi - no Bunkša kunga puses - ir parakstījuši. Es uzskatu, ka šis ir pietiekami kompetents un pietiekami analītisks dokuments, un es arī domāju, ka nav nekādu ierobežojumu, ja mēs arī Saeimā šodien šo dokumentu pieņemam un apstiprinām, un nākotnē arī no Saeimas puses mēģinām kotrolēt šo situāciju, lai līdzīgi gadījumi valstī ar naudas izšķērdēšanu neatkārtotos. Līdz ar to ir nepieciešams veikt daudz izmaiņu Kriminālkodeksā un citās likumdošanas sfērās, lai nepieļautu līdzīgu naudas izsaimniekošanu.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt komisijas galaziņojumu un līdz ar to beigt šīs komisijas darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Valdmanis - Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij, Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es ļoti cienu Stikuta kungu un zinu, ka komisija daudz strādāja un pēc savas izpratnes ir veikusi labu darbu. Un mēs tur redzēsim un redzam nekaunīgas rīcības, par kurām vajadzētu cilvēkus sodīt, un būs pārbaude, vai mēs gribam šos cilvēkus sodīt vai ne.

Es gan gribētu izvirzīt plašāku jautājumu - G-24 kredīta struktūra kā tautas izlaupīšanas koncepcija vai kā daļa no tautas aplaupīšanas koncepcijas. Un, lai jums to ilustrētu, es gribētu parādīt kontrastu. Šis kredīts bija domāts lauku atbalstīšanai... Un, ja tas būtu pareizi izdalīts un būtu pareizi saimniekots, tad tur tomēr būtu notikusi liela tautas aplaupīšana. Paskatīsimies kontrastu šajā aizdevumu programmā, kur mēs dabūjām kredītu no G-24 par 6% gadā, bet Latvijā tika nolemts... Mūsu Latvijas Bankas prezidents un citi, kurus es negribētu apzīmēt, kādi cilvēki viņi ir... šie ierēdņi nolēma, ka Latvijā vajadzētu būt kredīta likmei 10% mēnesī, un tā attaisnojām to, ka 6% nauda kļūst par 18% naudu. Vai pat vēl dārgāka, jo praksē neviens pilnīgi to naudu nedabūja. Tur bija jāmaksā kukuļi, lai dabūtu šo naudu kā līgumā - par 18% gadā. Tie, kuri aizņēmās to naudu par 18% - es tagad nerunāju par dalīšanas vai par izsaimniekošanas negodībām - un kuri godīgi atmaksāja, kā Andris Rubins to darīja ar savu kredītu, maksāja 18% gadā. Viņi maksāja tiem godavīriem, kuri kontrolēja tās bankas, kas jūsu naudu aizsūtīja uz ārzemēm, 12% gada nodevu, tas ir divreiz vairāk, nekā mums bija jāmaksā tiem, kuri mums to naudu aizdeva. Tātad, ja tā nauda būtu pareizi dalīta un būtu pareizi saimniekots... Stikuta kungs mums stāsta, ka tā nav, bet, ja tā būtu, ja nekādu nekārtību dalīšanā nebūtu, ja nekādu nekārtību saimniekošanā nebūtu, kā tas bija Rubina kunga gadījumā, ko viņš arī tiesas priekšā pierādīja, tad saskaņā ar tautas aplaupīšanas programmu no Rubina kunga uzņēmuma būtu izzagti 12% gadā. Bet skatieties, kas notiek, ja... Līdzīga nauda ar 6% likmi ir vajadzīga, lai palīdzētu pilnveidot Krievijai tranzītceļus caur Latviju. Tad tas kredīta procents paliek 6% apmērā, un neviens nedrīkst vairs no tā kredīta zagt tos 12% gadā... Un laikam tur būs mazākas dalīšanas problēmas, jo “Ventspils nafta” paņem visu to naudu... vai Ventspils osta paņem visu to naudu... Un varbūt tur būs godīga saimniekošana, jo tur nebūs šīs tautas iznīcības spraugas - tās spraugas starp 6% kredīta, ar kuru mūsu lauku cilvēki, mūsu studenti un mūsu mājīpašnieki varētu dzīvot, varētu veidot bagātības... tur nebūs tās spraugas starp 6% gadā un 18% gadā. Un, kā jūs zināt, tas kredīts 18% gadā bija ļoti vēlams, jo tie, kuri grib mūsu tautu iznīcināt, bija noteikuši 10% mēnesī kredīta likmi, bet tie, kuri to darīja, tie, kuri to izdomāja...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs...

G.Valdmanis. ... Es lūdzu vienu minūti vairāk uz manas otrās runas rēķina ...

Sēdes vadītājs. Vai dosim? Nē, Valdmaņa kungs, absolūtais vairākums ir pret to. (No zāles atskan, ka ir jābalso.).

G.Valdmanis. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par to, vai Valdmaņa kungam pagarināt runas laiku par 1 minūti. Lūdzu rezultātu... 37 - par, 23 - pret, 7 - atturas. Lūdzu, turpiniet!

G.Valdmanis. Paldies, kolēģi! Man ir prieks, ka tomēr tik daudzi no jums, kas ir pat Padomes pārstāvji, nolēma, ka ir labāk, ka Valdmanis runā 1 minūti tagad, nevis 2 minūtes vēlāk.

Skat, par šo tautsaimniecības iznīcināšanu tie, kuri to izdomāja... mēs to atbalstījām, lai viņi paliek amatā. Neviens no viņiem neiet cietumā, neviens no viņiem netiek apdraudēts ar to, ko Stikuta kungs mēģina darīt... Saprotiet, ka šīs lielās noziedzības pret tautu var notikt tikai it kā likumīgā kārtā. Visas lielās noziedzības pasaulē, arī genocīds, kas šodien notiek pret latviešu tautu, var notikt tikai likuma kārtībā. Likuma vārdā veda uz Sibīriju, likuma vārdā žīdus veda uz krematorijām, ar likumu arī Padomes pārstāvji iznīcina mūsu tautu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Saņemot šo dokumentu, es tiešām jutos vīlies, jo tik vāji sagatavots dokuments, kāds ir šis, ļauj un dod iespēju tādiem populistiskiem apgalvojumiem, kādus mēs nupat dzirdējām no Valdmaņa kunga. Un, otrkārt, tas ļoti viegli dod argumentus tam, lai šajā dokumentā minētos faktus vienkārši apgāztu.

Es minēšu varbūt dažus piemērus. Viens piemērs ir ļoti vienkāršs. 4. lapaspusē ir minēts, ka Ekonomikas ministrija (iekavās - ministrs O.Kehris), pati kļuvusi par G-24 kredītu parādnieci. Pirmkārt, Kehra kunga laikā šis kredīts tika piešķirts Latvijas Attīstības aģentūrai, un tikai cita valdība un pilnīgi cits ministrs pieņēma lēmumu... vai viņu laikā pieņēma lēmumu par šā kredīta nodošanu Ekonomikas ministrijai. Šie cilvēki nav nosaukti. Līdz ar to es dodu jums šo vienkāršo piemēru, bet šādi piemēri un daudz sarežģītākā formā turpinās.

Tajā pašā lappusē mēs atrodam, ka Ekonomikas ministrija, sākot no 1993.gada, pamatojoties uz septembra rīkojumu nr. 42, ir noteikusi prioritātes un kritērijus, lai izvērtētu I grupas kredītu pieprasītāju biznesa plānus, taču prioritātēs nav atrodami tādi rādītāji kā kredītspēja un maksātspēja. Pirmkārt, netiek pateikts, ka II grupas kredīti, sākot no minētā rudens, ir tie kredīti, kurus piešķīra attiecīgā valdība, kurā darbojās Bataragas kundze, kas šeit tiek minēta. I grupas kredīti vispār netika piešķirti šīs valdības laikā.

Pie kam, ja runājam par II grupas kredītiem, ir jāteic, ka ziņojumā nav parādīta procedūra, ka biznesa plānus faktiski iesniedza komercbankas, kuras arī novērtēja gan maksātspēju, gan kredītspēju attiecīgajiem uzņēmumiem. Neparādās fakts, ka visas, es uzsveru, nebankrotējušās bankas ir šos kredītus atdevušas. Teiksim, es domāju, ka tas ir pietiekošs pamats, lai spriestu par izvēlētās pieejas pareizību, par Ekonomikas ministrijas lomu komercbanku darbības novērtējumā. Tas ir pilnīgi cits jautājums. Šāda veida fakti un uzskaitījumi ziņojumā ir atrodami ļoti daudzās vietās, līdz ar to es rezumēju, ka attiecībā uz šo problēmu loku ziņojumā vienkārši netiek analizētas kļūdas un nepilnības dažādu valdību laikā. Tāpat nav informācijas par izsniegtajiem un atdotajiem kredītiem dažādu valdību laikā. Ir nosauktas tikai atsevišķas personas. Līdz ar to ziņojums tādā formā, kādā tas ir iesniegts, kļūst tendenciozs.

Otra problēmu grupa ir saistīta ar to, ka ziņojums vispār nedod apkopojošu pārskatu par kopējo bilanci G-24 kredītu jautājumos. Šādus skaitļus mēs vienkārši neatrodam, tāpēc mani, piemēram, ļoti izbrīnī kaut vai presē izskanējusī ziņa, ka 52 miljoni ir tie zaudējumi, kas ir saistīti ar G-24 kredītiem. Šādus skaitļus un tādu pamatojumu mēs ziņojumā vienkārši neatrodam. Ja tādi skaitļi ir un ja tāds pamatojums ir, tad tam vajadzētu parādīties šajā ziņojumā.

Trešā problēmu grupa ir saistīta ar to, ko komisija vispār neizdarīja. Laiks, kas bija atvēlēts komisijas locekļiem, lai iepazītos ar ziņojuma tekstu, bija vienas nakts garumā. Līdz ar to nopietna ziņojuma apspriešana komisijā nevarēja būt un faktiski tā arī nenotika. Loģiski, ka dažādas pretenzijas un labojumi parādījās tikai pēc tam.

Ceturtā problēmu grupa faktiski ir saistīta ar komisijas priekšlikumiem, un es domāju, ka tā ir visvājākā vieta šajā ziņojumā. Ja jūs tā uzmanīgi paskatāties, tad redzat, ka tie divi priekšlikumi, kuri tika noklausīti šeit Saeimā... šo divu amatpersonu ziņojumi faktiski ir gandrīz viss, kādi priekšlikumi ir iedoti.

Tie secinājumi, kas ir saistīti ar prokuratūras secinājumiem, atsevišķos gadījumos var izraisīt pat zināmu, es varētu atļauties teikt, pārpratumu, jo, ja mēs ierakstām šajā tekstā, ka ar tradicionālām pierādījumu iegūšanas metodēm nav iespējams pierādīt personu darbības subjektīvo pusi, tad man jājautā: kādas darbības tad mēs aicinām atbalstīt? Līdz ar to es varu teikt, ka komisija ar šo ziņojumu ir nonākusi pretrunā ar sev izvirzīto uzdevumu - noskaidrot kredītu piešķiršanas pareizību un atmaksāšanas iespējas, bet tā vietā ir minējusi vispārzināmas valsts struktūras, atsevišķus uzvārdus un ticamības labad nosaukusi vēl arī atsevišķus uzņēmumus, kuri jau tā ir...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas...

J.Bunkšs. Es atvainojos, es beidzu. ... Kuri jau tā ir prokuratūras uzmanības lokā. Tāpēc es aicinu šo projektu neatbalstīt un nodot faktiski pārstrādāšanai.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Es domāju, ka komisija ir izdarījusi lielu darbu, tajā skaitā arī Stikuta kungs. Taču es gribu runāt šeit par dažiem datiem. Savulaik arī mana firma bija ņēmusi kredītu un to kredītu ir atdevusi 1997.gadā, un ir bankas “Baltija”parakstīts dokuments, ka viņi apliecina, ka SIA “DERMA-PHARM-RIGA” ir izpildījusi līgumsaistības pret šo banku, un dokuments ir parakstīts 1997.gada 17.janvārī. Es cerēju ieraudzīt komisijas slēdzienā, tabulā, ka tur tiešām būs pieminēta mana bijusī firma un ka būs pieminēts, ka kredīts ir atdots. Diemžēl - es jau to teicu arī Stikuta kungam - šeit tabulā ir redzams, ka tas kredīts it kā esot jāatdod - nevis bankai “Baltija”, bet it kā vēl 2000.gadā bankai “Parex”. Saprotiet, vēlreiz 200 000 dolārus mēs neatdosim. Stikuta kungs gan teica, ka te ir noteikti kļūda, jo viņam tādus datus deva ministrija, kurai viņš prasīja. Tāpēc es domāju, ka šī komisija kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valsts finansēs nav kārtības, jo nav kārtības vispār ar to kredītu izdošanu, ar to kredītu uzraudzīšanu un apsaimniekošanu. Es domāju, ka vislielākā kļūda savulaik bija tā, ka tad, kad deva šos kredītus, par tiem negarantēja Latvijas Banka, bet pieprasīja - tur bija tāda vienošanās, - ka visiem kredītiem vajadzēja iet caur komercbankām. Tajā pašā laikā valsts it kā garantēja par komercbankām, bet, kad tās komercbankas sabruka un bankrotēja, tad vairs par viņām negarantēja. Liela kļūda jau bija arī tā, ka savukārt komercbankas vienmēr pieprasīja, lai kādas struktūras galvotu. Līdz ar to kredītu ņēmējam bija, protams, kaut kādas zināmas saistības ar galvotājiem, un tas ir dabīgi.

Tā ka es domāju, ka kopumā tas, kā komisija ir strādājusi, ir apsveicams. Viņa ir izdarījusi zināmu darbu un ir vēlreiz apliecinājusi to, ka turpmāk ļoti stingri jāraugās uz kredītu došanu un tām iespējām, kā tos var atdot. Es uzskatu, ka vispār pašreiz mūsu valstī vajadzētu ņemt kredītus un vajadzētu dot mazus kredītus tām zemnieku saimniecībām, kuras var galvot ar savu īpašumu vai ar saviem... teiksim, traktoru iegādei, un tā tālāk. Mums taču ir galīgi sabrukusi lauksaimniecība, tāpēc ka Latvijā zemniekiem nav naudas, nav pat dažu tūkstošu, ar ko apsaimniekot savu zemi. Nav pat benzīna iegādei. Tāpēc tā būs vēlreiz mācība, ka stingri jāraugās uz kredītu sadali. Es domāju, ka var pieņemt šo komisijas ziņojumu. Protams, es visus esmu informējis, un es informēju arī Stikuta kungu... ja tur vēl papildus tiek kādreiz izdarīti kādi labojumi vai kas... lai tomēr izdarītu tādus labojumus. Es domāju, ka nevienam nevar būt nekādu domstarpību, ka savas saistības mana bijusī firma ir izpildījusi.

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis - Latvijas Zemnieku savienība.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātā Saeima! Piedalījos komisijas darbībā un gribu papildināt ar sekojošo: mēs nebijām faktiski pilnvaroti novest šo lietu līdz galīgai juridiskai konsekvencei. Manas uzstāšanās galvenais mērķis ir pasvītrot šo nepieciešamību, lai Saeima attiecīgo lēmumu arī pieņemtu. Tas ir, es nevaru paredzēt citādu šā jautājuma atrisinājumu, kā nodot to prokuratūrai un tiesai, kas novestu lietu līdz galīgai, loģiskai konsekvencei. Mēs esam lietu ievadījuši un savu tiesību robežās esam darbu darījuši, bet - nepārsniedzot šīs tiesības. Lieta nav novesta līdz galīgai konsekvencei. Es pastāvu uz to.

Tālāk. Paplašinot šo jautājumu, es gribu teikt sekojošo: būtu pienākums Saeimai uzņemties atbildību, lai šāda izmeklēšana līdz galīgai loģiskai un juridiskai konsekvencei tiktu veikta par visām finansu afērām, kurās ir iejauktas firmas un bankas. Es, protams, neesmu ideālists, līdzšinējā tiesu pieredze rāda, sākot jau ar Haritonovu un beidzot ar Laventu, ka īpaši tiesai mēs uzticēties nevaram. Bet cita mehānisma mums nav. Un es neredzu arī citu iespēju, kā šo mehānismu pilnveidot, kā likt tam strādāt stingrā Saeimas prasību un uzraudzības garā. Visiem šiem gadījumiem būtu jātiek izmeklētiem. Es kādreiz jau nosaucu dažādās finansu afēras un panamas. Kopš neatkarības atjaunošanas tautai ir nolaupīti apmēram 1,7 - 1,8 miljardi latu. Šis skaitlis nav īsti pareizs, bet, ja kādam būtu iespējas to precizēt, kuru man nav, tad tas izrādīsies krietni lielāks. Mēs neesam tiesīgi uz to noskatīties no malas.

Mūs māca premjeri - īpaši atzīmēju iepriekšējo premjeru - un saka, ka tauta nestrādā līdz spēku izsīkumam.

Atbildu: iepriekšējās valdības ir daudz darījušas, lai pilnīgi sagrautu jebkuru darba motivācijas mehānismu. Par kādu motivācijas mehānismu var būt runa, ja cilvēks strādā, nopelnīto ieliek bankā, bet tur veikli darboņi viņu apzog - un izrādās, ka vainīgo nav! Kamēr šī lieta netiks izlabota - un galvenā atbildība šajā ziņā gulstas tomēr uz Saeimu, - tikmēr lai nerunā par darba un ražošanas motivāciju! Nevienam nav motivācijas strādāt, ja viņam nav garantijas par sava nopelnītā saglabāšanu.

Saknes ir iegājušas ļoti dziļi. Ja lietas ir tādas, kādas tās pašlaik ir, tas nozīmē, ka korumpētā biznesa intereses jau ir iefiltrējušās tajās struktūrās, kuru pienākums ir šīs afēras apkarot līdz to pilnīgai iznīcināšanai. Katrai negācijai mēs varam atrast savu specifisku cēloni, bet visas tās sakļaujas vienā kopējā. Es gribu šo dziļāko cēloņu sakarību formulēt. Tā ir politiskās elites un korumpētā biznesa alianse, to saaugums, kas jau reizēm nogājis līdz personālajai ūnijai. Lūk, šī ir visa ļaunuma sakne, un galvenā atbildība par to ir jāuzņemas Saeimai, un jārīkojas tādā garā un virzienā, kādu es minēju sākumā, - līdz juridisko konsekvenču galīgai īstenošanai.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Godātie kolēģi, pirms balsošanas pēc būtības ir jāizskata deputātu Bunkša un Grīga parakstīts dokuments, kurā viņi, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, ierosina nodot šo ziņojumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai papildu ziņu ievākšanai un ziņojumā minēto faktu precizēšanai. Tātad pirms balsošanas par lēmuma projektu mums jāizlemj šis divu deputātu priekšlikums. Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Bunkša un Grīga priekšlikumu - ziņojumu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai papildu ziņu ievākšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 10, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet vēl pirms tam vārds Ilmāram Bišeram. Paziņojums.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Nākamajā pārtraukumā, pulksten 15.00, lūdzu pulcēties Saeimas komisiju Satversmes otrās daļas izstrādei (par cilvēktiesībām). Lūdzu sapulcēties šeit, blakus, Dzeltenajā zālē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Imants Liepa, Ruta Marjaša, Normunds Pēterkops (ir zālē), Anna Seile, Viktors Stikuts (ir zālē), Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Māris Vītols un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu deputātus ieņemt vietas sēžu zālē.

Nākamais ir darba kārtības 25.jautājums (pēc pašreizējās numerācijas) - lēmuma projekts “Par Nikolaja Vederņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Nikolaja Vederņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem un pieņēma pozitīvu lēmumu, un aicina arī jūs pieņemt tādu.

Pāris vārdu par Nikolaju Vederņikovu. Akadēmiķis Nikolajs Vederņikovs darbojas koksnes ķīmijas nozarē. Pamatojoties uz teorētisko pētījumu rezultātiem, Vederņikovam pirmo reizi pasaules rūpniecības praksē ir izdevies atrisināt pilnīgas lapkoku koksnes polisaharīdu izmantošanas problēmu, iegūstot gan furfurolu, gan raudzējamos cukurus. Viņš ir daudzu zinātnisko publikāciju autors, izcils zinātnieks, praktiķis un teorētiķis. Atmodas laikā Vederņikovs aktīvi atbalstīja cīņu par Latvijas neatkarību, un pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada maijā viņš izstājās no PSKP, 1991.gada janvārī kopā ar Koksnes ķīmijas institūta darbiniekiem dežurēja pie Ministru padomes ēkas, balsoja par telegrammas nosūtīšanu Gorbačovam un pats aizsūtīja telegrammu Petera kungam, atbalstot Latvijas neatkarību. Piebildīšu, ka Vederņikova kungs pilnībā pārvalda latviešu valodu. Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs kāds vēlas runāt? Pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Deputāti nepiedalās balsošanā, zālē kvorums acīm redzami ir. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Vēlreiz balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 6. Nikolajs Vederņikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” (Mandātu un iesniegumu komisija) un alternatīvais lēmuma projekts “Par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” (Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi alternatīvu lēmuma projektu “Par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”, mēs centāmies, lai šis lēmuma projekts būtu maksimāli lietišķs. Ar šo normatīvo aktu mēs uzdotu konkrētus pienākumus Saeimai, valdībai un citām institūcijām. Lēmuma projektā būtu noteikti konkrēti termiņi pasākumu realizēšanai. Pirmais lēmuma projekta punkts: uzdot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un Valsts ieņēmumu dienestu iesniegt Saeimai izskatīšanai:

pirmkārt, līdz šā gada 15.novembrim - grozījumus Korupcijas novēršanas likumā;

otrkārt, līdz šā gada 15.decembrim - grozījumus citos likumos, kas saistīti ar Korupcijas novēršanas likumu.

Es gribētu jūs informēt, ka grozījumu projekts jau ir izstrādāts, jau ir notikušas divas komisijas sēdes, kurās kopīgi ar Tieslietu ministrijas vadību, Ģenerālprokuratūras vadību un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem tiek precizētas likumprojekta normas.

Otrais lēmuma projekta punkts uzdod Ministru kabinetam, pirmkārt, līdz nākamā gada 1.februārim iesniegt Saeimai izskatīšanai grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot sodus par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem. Es gribētu jūs informēt, ka šobrīd spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss šādus sodus neparedz. Šobrīd par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem var sodīt tikai ar kriminālsodu vai ar disciplināro sodu. Otrkārt, tiek uzdots Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami Korupcijas novēršanas likuma vienveidīgai un precīzai piemērošanai. Manuprāt, šis punkts ir pats svarīgākais, jo galvenais iemesls, kādēļ daudzām valsts amatpersonām pēdējā pusgada laikā ir bijušas problēmas ar Korupcijas novēršanas likuma ievērošanu, bija tas, ka pēc tam, kad 5.Saeima pieņēma Korupcijas novēršanas likumu un 6.Saeima to precizēja, valdība diemžēl neizstrādāja un nepieņēma tā saucamos likumam pakārtotos aktus, ar kuru palīdzību tiktu nodrošināta šī likuma vienveidīga un precīza ievērošana. Ja šādi akti būtu pieņemti, problēmu būtu daudz mazāk, tajā skaitā arī ministriem un deputātiem.

Trešajā lēmuma projekta punktā tiek uzdots Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim... Godātie kolēģi, man komisijas vārdā ir jāatvainojas, jo šeit ir tehniska kļūda - šeit datums nav vis 1.janvāris, bet, tāpat kā iepriekšējos punktos, 1.februāris. Tiek uzdots līdz šim datumam nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļu ar nepieciešamajām finansēm un materiāltehniskajiem resursiem.

Tāds īsumā ir piedāvātā lēmuma projekta teksts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Faktiski jau Lagzdiņa kungs pateica to, par ko es gribēju runāt, proti, ka 3.punktā būtu jānosaka nevis 1.janvāris, bet 1.februāris. Un, ja ar materiāltehnisko bāzi domāta arī darbinieku skaita palielināšana, tad es pilnīgi piekrītu, jo, saskaroties ar šiem jautājumiem, konstatēju, ka tur šobrīd strādā katastrofāli nepietiekams cilvēku skaits; manuprāt, tikai trīs cilvēki nodarbojas ar šiem jautājumiem, un dabīgi, ka tos nav iespējams atrisināt. Protams, ja finansējums tiek paredzēts, tad arī štatu skaita palielināšanā nav problēmu. Ja Saeima piekrīt, atzīst, ka 1.janvāris, kas ierakstīts dokumentā, ir tehniska rakstura kļūda, un akceptē 1.februāri, tad man arī nekādu iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Es aicinu kolēģus atbalstīt lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es tā saprotu, ka Bišera kungs izsaka neizpratni, jo mums ir iesniegti divi šī lēmuma projekti. Vienu ir iesniegusi Mandātu un iesniegumu komisija (dokuments nr.3076), un otrs ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Jā, ir notikusi tehniska kļūda, Bišera kungs ir bijis pieteicies debatēs. Lūdzu! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija savu ziņojumu ir iesniegusi rakstveidā, tas ir deputātiem izdalīts, un tāpēc es neuzskatu par nepieciešamu ziņot vēlreiz, jo es uzskatu, ka visi deputāti ir ar to iepazinušies. Tāpēc es piekrītu, ka mēs šodien runātu tikai par šiem lēmumu projektiem. Papildus Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegtajam lēmuma projektam ir tagad izstrādāts jauns lēmuma projekts, kas principā attīsta to pašu domu, kas ielikta mūsu projektā, un varbūt to precizē. Mandātu un iesniegumu komisija neiebilst, ka šis lēmuma projekts parādītos arī šādā redakcijā. Jo, kad mēs rakstījām par izskatīšanu, par šāda uzdevuma došanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, mēs uzticējāmies, ticējām, ka šī komisija nekavēsies, un tāpēc neuzrādījām attiecīgus termiņus, un mēs neesam maldījušies, jo šī komisija, kā mēs dzirdējām, jau ir izstrādājusi... Bet, ja šie termiņi, pastāvot šādiem apstākļiem, tiek ielikti, mēs, protams, neiebilstam. Vienīgā zināmā problēma bija līdz šim par 3.punktu, jo mūsu komisijai bija zināmas šaubas, vai ir izvēlēts īstākais ceļš, ka kontroli pār šo likumu veic Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienesta pamatfunkcija ir valsts budžeta papildināšana. No cīņas pret korupciju šis valsts budžets nekādā mērā nepapildinās, un tāpēc arī saprotams, ka Valsts ieņēmumu dienests šī likuma ievērošanai ir pievērsis mazu vērību un faktiski līdz šim Mandātu un iesniegumu komisijai nekādas ziņas par to nav sniedzis. Un tāpēc mēs gribējām te izteikt vispārīgā veidā domu, ka valdībai vajadzētu pārdomāt, kuram tad īsti būtu ar to jānodarbojas. Pie Tieslietu ministrijas tagad ir izveidota Korupcijas novēršanas padome, tātad it kā šī ministrija ir to uzņēmusies. Faktiski līdz šim ar šo jautājumu nopietni ir nodarbojusies tikai prokuratūra. Kā zināms, prokuratūra izvērtē Valsts prezidenta, ministru un parlamenta locekļu rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam un patlaban nodarbojas ar Valsts kontroli. Varbūt, ja prakse to rādīs, būtu vērts šīs funkcijas vispār nodot prokuratūrai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka prokuratūra tomēr ir neatkarīga institūcija, ko nevar teikt par Valsts ieņēmumu dienestu. Kā Valsts ieņēmumu dienests varētu kontrolēt savu finansu ministru, kura pārraudzībā viņš darbojas, un citas valdībā esošas amatpersonas? Jo tās tomēr ir personas, kas strādā valdības aparātā un saņem no valdības naudu. To nevar teikt par prokuratūru. Tāpēc mēs izteicām vispārīgā veidā šo jautājumu. Bet, ja nu jautājums ir atrisināts un valdība tomēr turas pie ieskata, ka tam ir jāpaliek tur, un ir pat atradusi nākamā gada budžetā naudu šim nolūkam, šī jautājuma atrisināšanai, tad līdz ar to komisija nekādā ziņā neuzstāj, neprasa balsojumu par šo jautājumu - savu lēmuma projektu

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Apspriežot šo lēmuma projektu, varbūt nebūtu īstais laiks izvērsti debatēt par to, kura institūcija būtu tā, kas kontrolētu Korupcijas novēršanas likuma izpildi, jo šis jautājums tiek reglamentēts pirmām kārtām Korupcijas novēršanas likumā un, negrozot Korupcijas novēršanas likumu, mēs, neapšaubāmi, nevaram arī koriģēt lēmuma projektu. Es gribu jūs tikai informēt, ka pagājušajā nedēļā, 8.oktobrī, šis jautājums tika pārrunāts ar ģenerālprokuroru un prokuratūra kategoriski neiebilst Bišera kunga idejai. Bet apspriedīsim to tad, kad būs konkrētie grozījumi Korupcijas novēršanas likumā.

Es aicinu balsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Tā kā Mandātu un iesniegumu komisija neprasa balsojumu par savu iesniegto lēmuma projektu, balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto lēmuma projektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr.3173A (ir labojums 3.punktā - vārdu “1.janvārim” vietā ir vārdi “1.februārim”). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, kā jūs zināt, darba kārtības 27., 28., 29.jautājumu mēs pārcēlām pēc komisijas ierosinājuma. Tagad izskatām darba kārtības 30.jautājumu. Likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokuments nr.3227. Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā komisija nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam nesaņēma. Bet komisijai pašai ir priekšlikums - pārejas noteikumos precizēt atsauci uz publikāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam - precizēt atsauci uz publikāciju? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Lībane. Tādā gadījumā varam balsot par likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma “Grozījums Civillikumā” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tas ir kārtējais grozījums likumā “Par pašvaldībām”. Tas ir saistīts ar Rīgas Domes darbību. Iesniegts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Pamatideja šiem grozījumiem ir šāda: Rīgas Domei ir vēlme - tīri praktiska vēlme - uzlabot savus darba apstākļus attiecībā uz administratīviem darbiem un arī saistībā ar deputātiem. Tātad, lai šo saimniecības pārvaldīšanu optimizētu, ir tapis šis likumprojekts.

Mēs esam saņēmuši piecus priekšlikumus. Pirmais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisijā par to tika diskutēts. Mēs uzskatījām par lietderīgu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mums tomēr vajadzētu iedziļināties šī likumprojekta būtībā un neiziet tam cauri pilnīgi formāli, jo šeit šī ideja ir atļaut Rīgas Domei veidot dažādas institūcijas, kam viņa varētu deleģēt pati savas funkcijas, kuras viņai likums piešķir kā pašvaldībai. Šajā konkrētajā gadījumā runa ir par to, ka, lūk, Rīgas Domes izveidotās institūcijas, nevis pati pašvaldība varētu iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas. Domāju, ka šis ir pietiekami būtisks jautājums, kura izlemšanai varbūt vajadzīgs arī politisks lēmums, kura pieņemšanā piedalās visi šeit pārstāvētie politiskie spēki, visi deputāti, un līdz ar to šo iecelšanu deleģēt kaut kādām atsevišķām šīs pašvaldības iestādēm nebūtu pamata, jo situācija var izveidoties tāda - un nav bez pamata bažas, ka tieši tāda daudzos gadījumos tiešām izveidosies, - ka lielās frakcijas Rīgas Domē, kas ir tādas pašas kā lielās frakcijas Saeimā, varbūt vēl ņemot klāt arī kādu no sociāldemokrātiem, var savā starpā vienoties un ielikt kaut kādu politisko pārstāvniecību vienā vai otrā institūcijā, un līdz ar to pārējiem deputātiem un pārējiem politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti Rīgas Domē, faktiski tiktu atņemtas šīs tiesības lemt par pašvaldības uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Šeit faktiski tiek dota iespēja atņemt tiesības izlemt pašvaldības jautājumus vēlētām amatpersonām un aizstāt tās ar ieceltām amatpersonām, kas var tikt ieceltas dažādu iemeslu dēļ. Es domāju, ka šajā 9.punktā - tur ir runa par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem - šo funkciju nevajadzētu deleģēt šīm iestādēm, jo jāņem vērā, ka šādu vadītāju nebūs tik daudz un šo darbu var ļoti labi izdarīt pašvaldības. Šādas optimizācijas ieviešana nekādu būtisku labumu arī pašas pašvaldības darbā nedos.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un izslēgt no likumprojekta iespēju Rīgas Domei deleģēt tās institūcijām šo amatā iecelšanas funkciju. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Attiecībā uz vispārējo pārskatīšanu es atļaušos nepiekrist cienījamā Čerāna kunga viedoklim, ka tas tika pārskatīts, kā saka, garām ejot. Komisijas sēdē par to tika diskutēts. Komisijas sēde tika slēgta informācijas trūkuma dēļ. Komisijā tika uzaicināts Rītiņa kungs, tātad Rīgas mēra vietnieks. Ar viņu tika diskutēts par šo jautājumu. Viņš šīs lietas visas izstāstīja, un šeit, kolēģi, parādās tāda situācija, ka principā par Rīgu kā par pašvaldību būtu jābūt pilnīgi atsevišķam likumam. Mēs esam spiesti “lāpīties” tikai tāpēc, ka Rīga ir ļoti liela pašvaldība un tai, protams, ir problēmas. Šeit nav nekā slikta, ka Rīgas Dome veido savas institūcijas, un, dabīgi, viņa ir tiesīga gan iecelt, gan atcelt no amata attiecīgo pašvaldību institūciju vadītājus. Un tā ir ļoti normāla prakse, tā tas arī notiek.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot “pret” frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - svītrot likumprojekta tekstā no likuma 21.panta jaunās trešās daļas redakcijas skaitli “9”. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 29, atturas - 11. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir analogas dabas otrais priekšlikums, kuru arī iesniedza frakcija “Latvijai”, bet komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāns vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Situācija šeit ir ļoti līdzīga, tikai tā funkcija, kuru Dome deleģē Domes institūcijām, ir daudz būtiskāka. Un tā ir funkcija - lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu. Tātad tā ir tipiska pašvaldības funkcija. Ja pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz kādu nekustamā īpašuma objektu, tad par to pašvaldībai arī pašai ir jālemj. Tagad šīs pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas attiecīgais punkts paredz Rīgas Domei tiesības atļaut arī šo jautājumu izlemt atsevišķām pašvaldības institūcijām. Šajā gadījumā tiešām nav nekādu šaubu, ka lielās partijas - “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”, Demokrātiskā partija Saimnieks, varbūt arī sociāldemokrāti savā starpā vienojas, deleģē kādus pārstāvjus un klusi nolemj, attiecībā uz kuriem īpašumiem izmantot šīs pirmpirkuma tiesības un uz kuriem - neizmantot.

Nevienam nav noslēpums, ka visām šīm partijām ir kādi savi atbilstoši cilvēki, un šādas normas pieņemšana faktiski ļauj klusībā bez publiskas apspriešanas šīm pašvaldību iestādēm atteikties no pirmpirkuma tiesībām tādos gadījumos, kad tur ir kāds viņu cilvēks ieinteresēts šā īpašuma pirkšanā. Es uzskatu, ka šādas normas pieņemšana ir absolūti nepieņemama, jo tā vistīrākajā veidā veicina politiskās korupcijas iespēju.

Es aicinu deputātus apzināties šīs situācijas nopietnību un atbalstīt šo priekšlikumu vismaz par šīs funkcijas izslēgšanu. Šis patiesībā ir pats nopietnākais priekšlikums, pats būtiskākais priekšlikums šajā likumprojektā. Es aicinu nepieļaut šādu korupcijas veicināšanu tieši politiskā līmenī. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai jūs pievērstu uzmanību tam priekšlikumam, kuru ir atbalstījusi komisija. Un konkrēti runa ir par to, ka Dome var deleģēt. Tas nenozīmē, ka Domei tiek šīs tiesības atņemtas, ka tagad obligāti ir jālemj jaunizveidotām institūcijām, ka Domei pār to nav kontroles. Šeit ir runa par to, ka Dome var deleģēt. Un, ja gadījumā Dome saskata, ka veidojas tāda situācija, kādu Čerāna kungs pieminēja, - ka veidojas korupcija, tad Dome var atkal atgriezties pie iepriekšējās kārtības, ka viņa izskata šos jautājumus.

Man liekas, ļoti pareizi minēja komisijas priekšsēdētājs Kalviņa kungs, ka mums ir jāņem vērā tas, ka Rīga ir liela pašvaldība ar ļoti lielu iedzīvotāju skaitu un līdz ar to ar lielu risināmo uzdevumu loku. Un, ja mēs Domi pārslogosim ar ikdienas pienākumiem, tad viņai vispār neatliks laika domāt par stratēģiskām lietām, un līdz ar to šis Domes darbs tiks paralizēts. Bet, lūdzu, ņemiet vērā arī to, ka šeit nav kategoriskas pieskaņas, bet ir tikai vārds “var”. Un Dome nekādā gadījumā nezaudē šo kontroles iespēju.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām saprotu, ka Dome kādos gadījumos var arī nedeleģēt šīs funkcijas, bet nez vai tāpēc tiek piedāvāts šāds likuma grozījums, lai Dome nedeleģētu šīs funkcijas - lemt par pirmpirkuma tiesību realizāciju attiecībā uz īpašumu.

Tas ir skaidrs, ka arī Zundas kungs šeit pārstāv tādu partiju, kura acīmredzot ir ieinteresēta, lai Dome varētu arī šīs funkcijas attiecīgajos gadījumos deleģēt un lai šo triju vai četru partiju pārstāvji varētu pēc tam klusībā par šo īpašumu lemt. Tā faktiski ir atteikšanās no Domes kā vēlētu amatpersonu kopuma kontroles un lemjošās funkcijas realizācijas attiecībā uz pašvaldību īpašumu. Tātad, deleģējot šīs funkcijas, Domes vairākums būtībā uzurpē tiesības lemt par šo īpašumu tikai viņiem, bet opozīcijai faktiski šeit nepaliek pilnīgi nekādas iespējas pat izteikt savu viedokli un nepaliek arī iespēja kontrolēt to, kas tur notiek. Un vēl vairāk. Arī tie atsevišķie pozīcijas deputātu pārstāvji Rīgas Domē, kuriem varbūt ir palicis vēl kaut nedaudz godaprāta, faktiski tiek izslēgti no spēles, jo šādās institūcijās jau nu tiks salikti tādi cilvēki, kuri tiešām izdarīs to, kas lielajām partijām būs vajadzīgs.

Es tomēr aicinātu neapkaunot pašiem sevi ar šādas normas atstāšanu šeit un aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par tās izslēgšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vairāk debatēs runāt neviens nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi! Šeit es galīgi neredzu apkaunošanas pazīmes, tas ir pilnīgi izslēgts. Man nav arī informācijas, kurš ar kuru vienosies, kurš kuram ko pārdos. Mums ir kaut kāda tāda negatīva tendence. Nekas vēl nav noticis, bet mēs jau sakām - tur tiks zagts, tur tiks korumpēts, tur tiks iebāzts kabatā.

Kas attiecas uz pārvaldes sistēmu, tad ir pilnīgi saprotams kaut vai no elementārās menedžmenta teorijas, ka šeit jāveidojas struktūrai, jo ir liels konglomerāts. Līdz ar to, lai efektīvāk pārvaldītu savus īpašumus un kārtotu jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotājiem un visiem pārējiem, tas ir pilnīgi normāli.

Un mēs bezmaz vai katru dienu sakām, ka mēs uzticamies pašvaldībām. Tad kur ir problēma? Mēs uzticamies un dodam pašvaldībām šīs te tiesības, šo iespēju deleģēt, un lai tās strādā. Tik tiešām, kā Zundas kungs teica, ja viss paliks, lūk, bez šīm iespējām deleģēt, tad Dome vienkārši nebūs spējīga strādāt. Vienkārši nebūs elastīga. Un jebkurā gadījumā Dome ar savu balsojumu, ar politiķu balsojumu var to vai citu lēmumu atsaukt vai apturēt.

Tā ka es aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu - svītrot likumprojekta tekstu, kāds jums ir lasāms izdalītajos dokumentos. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 33, atturas - 6. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Trešais priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Tas ir analogas dabas, un es negribu atkārtot to, ko es jau pateicu. Es aicinu to noraidīt. Komisijas vārdā es to noraidu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Runās Čerāna kungs.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es lūdzu balsojumu un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums ir absurds pat no gramatiskā viedokļa, jo šeit ir runa, ka, lūk, šī pašvaldības ieceltā iestāde kādu kaut kur ievēlēs. Šādas funkcijas nevar pēc būtības tikt... pēc formas tās faktiski nevar tikt deleģētas, tāpēc es aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs vairāk neviens nevēlas runāt? Paldies. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Komisijas vārdā vēl vēlas runāt Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Cienījamie kolēģi, gribu atgādināt, ka šis ir otrais lasījums. Ja ir problēmas ar gramatiku, mēs elementāri varam labot trešajā lasījumā, bet šoreiz ir runa par šī priekšlikuma būtību, un komisijas vārdā es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 31, atturas - 12. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. Ceturtais priekšlikums. Tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, arī tas ir analogas dabas. Komisijas vārdā aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

J.Kalviņš. Tālāk. Piektais priekšlikums. Komisijas vārdā jāteic, ka tas bija, mūsuprāt, komisijasprāt, daudz vērtīgāks priekšlikums. To ir iesniegusi Kreituses kundze. Šeit ir rakstīts, ka mēs esam to noraidījuši, bet mēs principā to noraidījām daļēji, jo pēc diskusijas komisijā un pēc konsultācijām ar juristiem... šīs normas ir jau atrunātas likumos, un līdz ar to komisija ir spiesta šo priekšlikumu noraidīt, lai tas nedublētos. Es arī jūs aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ja jau jūs uzskatījāt par iespējamu noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumus, tādā gadījumā es lūgtu jūs tomēr atbalstīt vismaz šo priekšlikumu, kurā arī vismaz kaut kāds ierobežojums šo pašvaldību iestāžu patvaļai tiek noteikts. Un, ja vēl šeit komisijas pārstāvis, kas komentēja, bija gatavs atzīt to, ka šis priekšlikums kaut kādā veidā ir labs, tad, es domāju, mums vajadzētu to uzklausīt un nobalsot par to, un šo pašvaldības iestāžu patvaļu kaut kādā veidā vismaz ierobežot, un neļauties arī tām provokācijām, ka tad mums šeit kaut kāda dublēšanās tiktu ieviesta... Es domāju, ka dublēšanās nekad nenāks par sliktu tajos gadījumos, kad runa ir par valsts vai pašvaldību īpašuma aizsardzību.

Es aicinu atbalstīt deputātes Kreituses priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kalviņa kungs.

J.Kalviņš. Godīgi sakot, jāteic, ka es šeit nekur neredzu pašvaldības patvaļas pazīmes. Taču, kas attiecas uz šo priekšlikumu, es vēlreiz gribu atkārtot, ka no visiem iesniegtajiem priekšlikumiem tas bija, mūsuprāt, viskvalitatīvākais. Bet šīs normas jau ir fiksētas, un nav nekādas jēgas tās fiksēt vēlreiz. Tā ka es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Kreituses priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... (Starpsauciens: “Valdmani, balso!”)

Vēlreiz lūdzu zvanu! Deputātus, kuri guļ, lūdzu pamosties un piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Daži nepamostas, bet rezultātu vienalga vajag... Lūdzu... Par - 10, pret - 27, atturas - 14. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Lūgums kolēģiem nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 11, atturas - 7. Pieņemts. Deputāti pamodušies - gandrīz visi.

Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Ir tāds priekšlikums attiecībā uz trešo lasījumu, ka ar nedēļu pilnīgi pietiks. Tātad termiņš ir 1997. gada 23. oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt minētajam termiņam - 23. oktobris? Piekrīt. Paldies.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis ( Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 3206.

Laikā starp pirmo un otro lasījumu Kārtības ruļļa 95. panta noteiktajā kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts. Arī Juridiskā komisija nav izteikusi vēlēšanos kaut kā precizēt pirmajā lasījumā pieņemto 177. panta tekstu, tādēļ man nav ko piebilst par šo likumprojektu, un, ja nebūs neviena, kas vēlas piedalīties debatēs, es aicināšu par to nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Atkal aizmiguši... Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu - iespējami nervozu un skaļu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu.

J.Kaksītis. Lūdzu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23. oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret minēto termiņu - 23. oktobri - nav? Pieņemts. Paldies.

J.Kaksītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums - likumprojekts “Par epidēmisko drošību”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3211.

Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi priekšlikumus no Labklājības ministrijas un no Saeimas Juridiskā biroja, un ir arī pašas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir mainīt likuma nosaukumu - ka šis likums varētu saukties “Epidemioloģiskās drošības likums”. Komisija pati ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt, un likuma nosaukums tiek mainīts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 1. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim atzinumam? Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 2. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 3. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Pocarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 1. panta 8. punktā izdarīt grozījumus atsevišķos vārdos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 9. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 1. panta 10. punktu. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un izmainījusi turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 10. punkta svītrošanai un tālāko punktu numerācijas maiņai?

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 13. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 23. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 33. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 2. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 3. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot 4. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 4. panta svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 5. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 5. panta (pēc jaunās numerācijas - 3. panta) “Epidemioloģiskā drošība” redakcijai? Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 6. panta (pēc pirmā lasījuma numerācijas) redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 6. pantu (pēc vecās numerācijas)? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 7. panta pirmajā daļā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 7. panta otrajā daļā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 7. panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - likumprojekta otrās nodaļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta otrās nodaļas nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 8. panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “organizē un vada epidēmiskās drošības pārraudzību, tai skaitā”. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 8. pantu ar jaunu (trešo) daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 8. panta papildināšanai ar jaunu trešo daļu piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Es atvainojos... Es izlaidu vienu priekšlikumu. Komisija ir precizējusi 5. panta otrās daļas (pēc jaunās numerācijas) redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti tam piekrīt? Varbūt, godājamo referent, pie redakcionāliem precizējumiem mēs neapstāsimies. Ja kādam deputātam būs iebildumi, tad viņš cels roku un pieteiksies debatēs, bet jūs par tiem vienkārši neziņojiet.

A.Požarnovs. Tātad ...

Sēdes vadītājs. 13. priekšlikums.

A.Požarnovs. 13. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums - 9. panta trešajā daļā aizstāt atsevišķus vārdus, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 9. panta trešajā daļā izslēgt atsauci uz likuma publikāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 9. panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta ceturtās daļas svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 9. panta piekto daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 9. pantu ar jaunu daļu... tās redakcija jums ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 9. panta piektās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 10. panta 1. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 10. panta 1. punkta svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. 19. priekšlikums 15. lapaspusē. Tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 10. pantu ar jaunu daļu jums izteiktajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 10. panta otrās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 11. pantu jaunā redakcijā. Pēc jaunās numerācijas tas ir 8. pants. Komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 8. panta - “Pašvaldību kompetence” - redakcijai, panta pirmajai un otrajai daļai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 13. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 14. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 11. pants, un deputāti 11. panta pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 15. panta otro daļu un šā panta normas iekļaut 8. pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. 24. priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 16. panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 16. panta otrās daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - svītrot 16. panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 26. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 17. panta pirmo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 17. panta pirmās daļas svītrošanai.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - 17. panta otrajā daļā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 17. panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 17. panta piekto daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 18. pantu. Un komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 18. panta svītrošanai?

A.Požarnovs. 31. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 20. panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16. panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukuma “Pretepidēmijas pasākumu organizēšana” redakcijai piekrīt.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 20. panta pirmajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt 20. pantu ar jaunu otro daļu, tās redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšllikums - aizstāt 20. panta otrajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 20. panta trešajā daļā pirmo teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums - izslēgt 20. panta ceturto daļu. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt 20. panta ceturtās daļas svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 21. panta pirmās daļas otro teikumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Pocarnovs. 38. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 22. panta otrās daļas 2. punktā mainīt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 39. ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 24. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti likumprojekta 20. panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un tekstam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 25.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 26.panta otrajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 26.panta otrajā daļā atsevišķus vādus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 26.panta ceturtajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 26.panta ceturtās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - aizstāt 27.panta otrajā daļā atsevišķus vārdus, dodot jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 35. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 27.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 27.panta trešās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 27.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šai redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 28.pantu, mainot pantu tālāko numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 28.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 29.panta nosaukumu un pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 24.pants. Godātie kolēģi deputāti piekrīt šā panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 29.panta trešo daļu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 40.priekšlikums. 37.lappusē ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 32.pantu. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 32.panta svītrošanai. Pieņemts.

A.Požarnovs. 41. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 35.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 29.pants. Tā nosaukumam un redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 42.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 36.panta pirmajā daļā mainīt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 36.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 36.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 36.panta ceturtās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt 36.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 37.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas - 31.pants. Tā nosaukumam un redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izteikt 37.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. 37.panta otrās daļas redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 48. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 37.panta piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 38.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.panta pirmās daļas svītrošanai. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 38.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 39.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 39.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 40.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - izslēgt 40.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums - 40.panta ceturto daļu uzskatīt par otro un izteikt to jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 40.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir 56.priekšlikums 49.lapaspusē. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 44.panta pirmo daļu uzskatīt par otro un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - apvienot 44.panta otro un trešo daļu un uzskatīt to par panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pēc jaunās numerācijas likumprojekta 38.panta nosaukumam un abu daļu redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - vienpadsmitās nodaļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 60.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt 50.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 50.panta svītrošanai.

A.Požarnovs. Pēdējais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Pocarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Par trešo lasījumu, Požarnova kungs, lūdzu savus priekšlikumus!

A.Požarnovs. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 27.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 27.oktobri? Iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Apsardzes uzņēmējdarbības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2730 - “Apsardzes uzņēmējdarbības likums”. Šim likumprojektam ir diezgan gara vēsture. Pirmo reizi parlamentā līdzīgs likumprojekts tika iesniegts pusotru gadu atpakaļ, bet pēc tam tas tika noraidīts un pa dažādiem parlamenta kabinetiem ceļoja pusotru gadu.

Ko izsaka šā likumprojekta būtība? Šis likumprojekts mēģina sakārtot apsardzes uzņēmējdarbību. Gribu atgādināt, ka Latvijā darbojas 198 firmas, kuras nodarbojas ar apsardzes darbību. Šis likumprojekts arī reglamentē kārtību, kādā ārzemju firmas var piedalīties apsardzes uzņēmējdarbībā. Ārzemju apsardzes firmas nedrīkst iegūt kontrolpaketi, lai veiktu uzņēmējdarbību Latvijā. Likumprojekts arī reglamentē to, ka ar šaujamieročiem apsardzes darbību var veikt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, nevis tā, kā tas ir bijis līdz šim, ka diemžēl arī nepilsoņiem ir pieejami ieroči. Komisija diezgan ilgi diskutēja par šo likumprojektu, tā ir atradusi arī atsevišķas neprecizitātes, bet tāpēc tiks iedots pietiekami ilgs termiņš, lai varētu pie likumprojekta nopietni pastrādāt. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

J.Ādamsons. Lūdzu iesniegt priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai par šo likumprojektu līdz 20.novembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 20.novembrim. Vai iebildumu nav? Nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dokuments nr. 3228.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es lūdzu koncentrēties! Izskatīsim likumprojektu!

K.Lībane. Es uzreiz gribu teikt, ka likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts Ministru kabineta iesniegtais grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā ar reģistrācijas numuru 817. Tas ir likumprojekta reģistrācijas numurs. Dokumenta kādreizējais numurs bija 2905.

Pirmais priekšlikums, kurš ir iekļauts tabulā, ir tieši ir no šā apvienotā likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 88. panta pirmās daļas 6.punkta redakciju, kas ir dokumenta 5.ailē, iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir par Latvijas Civilprocesa kodeksa 138. pantu. Šeit Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt pantu jaunā redakcijā, atrunājot arī Kuģu reģistru un padarot mazliet specifiskāku iepriekšējā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret likumprojekta 138.panta pirmās daļas papildināšanu ar 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Juridiskā komisija ir precizējusi 344.1. panta redakciju. Tīri redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 344.1. panta redakcijas labojumiem piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Atbildīgā komisija izdarīja tehniska rakstura grozījumu, papildinot 344.4.pantu ar jaunu ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 344.4. panta papildināšanu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Visbeidzot pēdējā lappusē - tabulas 4. lappusē jūs redzat, kā tiek atrunāta spēkā stāšanās. Likuma 1.pants stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri. Vismaz tā to piedāvā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus “Pārejas noteikumi”. Atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to varam balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

Par trešo lasījumu lūdzu, Lībanes kundze, jūsu priekšlikumus!

K.Lībane. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 23.oktobrim, protams, ja nevienam nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu - 23. oktobri - iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Jūsu darba kārtībā ir dokuments nr. 3113. Tas ir deputātu Jurkāna, Rāznas, Dinēviča un Amerika iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību”” pirmā lasījuma redakcijā.

Likumprojektā ir divi laboti panti. Atbildīgā komisija, pieaicinot Eiropas integrācijas biroju un Eiropas lietu komisiju, likumprojektu ir analizējusi. Uzskatu, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā ir jāizdara daži labojumi likumprojekta 19.pantā, nosakot, ka patērētājam jābūt informācijai ne tikai par importa preču, bet par jebkuru preču kvalitāti, lai viņš var salīdzināt preces, neizdalot īpaši importu. Un es aicinu jūs atbalstīt šo nopietno dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts. Par otro lasījumu, Leiškalna kungs, kādi ir jūsu apsvērumi?

K.Leiškalns. Paldies, deputātu kungi, par balsojumu! Otrajam lasījumam priekšlikumus es aicinu iesniegt līdz šā gada 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 23.oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.3155. Tie ir grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”. Ir iesniegts priekšlikums - izdarīt grozījumus likumā par svētku un atceres dienām un 2.pantā iekļaut jaunu punktu šādā redakcijā: “20.janvāris - 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena”. Pamatojums ir visiem izsniegts, visi ir iepazinušies, tāpēc vajadzētu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus, Nagļa kungs, par otro lasījumu!

A.Naglis. Otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 22.oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas padomes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu par Eiropas padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un otro, ceturto, piekto un sesto protokolu”, pirmais lasījums. Deputāts Indulis Bērziņš. Lūdzu!

Godātie kolēģi, lūdzu vēl nedaudz koncentrēties!

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Ārlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē, un Ārlietu komisijas vairākums ir nobalsojis par šo likumprojektu un aicina jūs nobalsot par likumprojektu “Par Eiropas padomes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu...” un tālāk kā tekstā pirmajā lasījumā. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

I.Bērziņš. Es lūgtu deputātus iesniegt labojumus uz otro lasījumu līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 22.oktobri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Jevgēnija Kotomina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Jevgēnija Kotomina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un atzina, ka Jevgēnijs Kotomins ir cienīgs saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Minēšu dažus viņa biogrāfijas faktus. Profesors Kotomins ir viens no Latvijas Zinātnieku savienības dibinātājiem Atmodas laikā. Vēlāk bijis arī tās valdes loceklis, atbildīgais par ārzemju sakariem. Profesors Kotomins ir pasaulē pazīstams zinātnieks un viens no vadošajiem Latvijas fiziķiem. Viņš arī šobrīd vada Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta laboratoriju. Dokumentiem ir pievienota Cietvielu fizikas institūta rekomendācija, kā arī pārējie dokumenti, kas attiecas uz pilsonības piešķiršanu. Piebildīšu, ka profesors Kotomins labi runā latviski. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 3, atturas - 3. Jevgēnijs Kotomins uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, ir ienācis sešu deputātu sekojošs iesniegums. Godātie kolēģi, vēl nedaudz sekunžu uzmanības! “Sakarā ar to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Reliģisko organizāciju likums” deputāti balsojot pieņēma līdz 6.novembrim, bet likumprojekta izskatīšanu Saeimā noteica 13.novembrī, ko praktiski nav iespējams veikt, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli lūdzam pārbalsot minēto lēmumu un likumprojekta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā kā steidzamu noteikt 27.novembrī.” Seši deputāti parakstījušies. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo jautājumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā 27.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 1. Par otrā lasījuma datumu tiek noteikts 27.novembris.

Godātie kolēģi, un vēl viens darba kārtības jautājums! Tātad tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 54 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai izskatītu grozījumus Satversmē.

Tikko Prezidijā vēl ir ienācis 10 deputātu parakstīts dokuments, kuri sakarā ar to, ka nav izskatīti visi šā gada 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi, bet uz deputātu jautājumiem sniegtas atbildes rakstiski, lūdz pārcelt 16.oktobra sēdi no 17.30 līdz 19.00 uz šā gada 23.oktobri. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? “Pret” vēlas runāt Janīna Kušnere.

J.Kušnere (frakcija “Latvijai”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Būtu interesanti zināt šo iesniedzēju uzvārdus, varbūt jūs mūs varētu informēt.

Sēdes vadītājs. Laika ekonomijas nolūkā nenosaucu tos. Piedodiet!

J.Kušnere. Bet es gribētu tomēr iebilst pret šo nepārtraukto pārcelšanu, un te ir jāuzsver vairāki momenti. Pirmkārt, Kārtības ruļļa 120.pants paredz, ka atbildēm uz jautājumiem ne biežāk kā reizi nedēļā nosakāma, es uzsveru - nosakāma, atsevišķa kārtējā sēde. Godātie kolēģi, vai vārds “nosakāma” neuzliek to kā pienākumu? Un, ja tas ir pienākums, tad tādā gadījumā tas ir jāpilda, un šajā gadījumā Saeima grib atteikties no šā pienākuma pildīšanas. Tātad es domāju, ka šajā gadījumā nevajadzētu aizbildināties arī ar Kārtības ruļļa 40.pantu, kurā teikts: “...izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima”. Arī šajā gadījumā ir vārds “lēmusi”, respektīvi, “lēmusi Saeima” ir pirms Prezidija izsludinātās sēdes laika un vietas. Tātad šādu lēmumu pati Saeima pirms Prezidija lēmuma par sēdes izsludināšanu nav pieņēmusi un nav nobalsojusi.

Bez tam, neraugoties uz šiem Kārtības ruļļa pārkāpumiem, frakcija “Latvijai” gribētu zināt, kas notiek ar Ministru kabineta locekļiem, ar ministriem, ar valsts ministriem, ar valsts sekretāriem, ar parlamentārajiem sekretāriem un visbeidzot arī ar pašu Ministru prezidentu: vai viņi regulāri katru nedēļu tieši ceturtdien slimo? Ja tā, tad kas tā ir par tādu slimību un kāpēc ar to sirgst tieši Ministru kabinets? Varbūt ārsti no valdošās koalīcijas varētu paskaidrot šīs epidēmijas būtību? Vai arī te būtu jāaicina profesors Andris Rubins palīgā?

Tā kā nekādas skaidrības par Ministru kabinetu nav, tad varbūt ir vēl kāds cits izskaidrojums, kāpēc ministri nevar ceturtdienās būt klāt Saeimā? Varbūt tieši ceturtdienas ir tās dienas, kad valdības augstākie amatvīri dodas komandējumos uz ārzemēm? Laikam jau šī atpūta mierā un klusumā ir ārkārtīgi nepieciešama, lai nedēļas sākumā ar jauniem spēkiem gudrotu, kā nabagos aplaupīt vēl vairāk un vairot savu labumu. Vai visbeidzot izskaidrojums ir vēl vienkāršāks - ir jāizsaka pieņēmums, ka Ministru kabinets vienkārši baidās no šīm atbildēm, bet baidās tas, kurš ir vainīgs. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par 10 deputātu priekšlikumu - pārcelt vakara sēdi uz nākamo ceturtdienu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 8. Sēde tiek pārcelta.

Godātie kolēģi, pārējie darba kārtības jautājumi, kas bija paredzēti šīsdienas sēdē, ir izskatīti. Es lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu, bet vārdu paziņojumam lūdz Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (frakcija “Latvijai”).

Godājamie kolēģi! Latvijas-Grieķijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus Induli Bērziņu, Jāni Ābeli, Inesi Birznieci, Ilmāru Bišeru, Juri Celmiņu, Gunti Eniņu, Edmundu Grīnbergu, Jāni Kazāku, Janīnu Kušneri, Antu Rugāti un tos deputātus, kuri vēl gribētu darboties šajā grupā, lūdzu uzreiz pēc sēdes beigām pulcēties nelielai organizatoriskai sapulcei šeit blakus - Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Jānis Bunkšs, Ervids Grinovskis, Edmunds Grīnbergs, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Kristovskis, Ruta Marjaša, Jānis Mauliņš, Antons Seiksts, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns, Juris Galerijs Vidiņš, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu 16.oktobra Saeimas sēdi. Nākamā kārtējā sēde 23.oktobrī pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute