Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1997.gada 11.decembra sēdi.

Izskatīsim Prezidija akceptēto darba kārtību.

Pirmais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Lāčplēša ielā 43/45 nodošanu Latvijas Grāmatrūpniecības arodu savienībai”. Iesnieguši deputāti Kreituse, Kreituss, Ādamsons, Urbanovičs, Vītols.

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, dokumentā nr.3474-b deputāts Vītols atsauc savu parakstu zem iesniegtā likumprojekta. Taču nupat esam saņēmuši deputātu Lujāna un Staša paziņojumu, ka viņi pievienojas deputātu iniciatīvai šajā likumprojektā, par kuru tikko runājām, tāpēc šis jautājums ir izskatāms.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi pret tā nodošanu? Ilga Kreituse pieteikusies runāt. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ja nevienam nebūs iebildumu, es, protams, neaicināšu balsot par nodošanu komisijai, bet es jūs aicinu neiebilst pret nodošanu komisijai, jo šinī gadījumā šis ir viens no tiem īpašumiem Rīgā, par kuru varētu būt vismazākās šaubas, jo mēs visi - arī tie, kuri ir dzimuši pēc Otrā pasaules kara, ļoti labi šo namu atceramies ar vienu nosaukuma - “Poligrāfiķis”, Poligrāfiķu klubs, kur mūsu bērni gāja gan dejot mācīties, gan dziedāt mācīties, gan arī poligrāfiķi tur pulcējās kopā. Un tā ir tā vieta, kur vienmēr ir saimniekojuši grāmatnieki un tie, kuri ir drukājuši un strādājuši pie poligrāfiskajiem darbiem. Mūsu rīcībā ir arī dokuments... varbūt deputātiem tā vēl nav, bet tas noteikti nonāks Juridiskās komisijas rīcībā - tā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņa, kas norāda uz to, ka šis namīpašums ir piederējis Latvijas Grāmatrūpniecības arodsavienībai un nav mainījis savu īpašnieku līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā.

Tāpat šis jautājums 1997.gada 14.novembrī ir izskatīts tiesā, kur tiesa ir konstatējusi faktu, ka tas gan ir bijis īpašums, bet par īpašuma tiesību atjaunošanu tā ir norādījusi, ka viņi šo faktu nevar izskatīt līdz galam, jo nav tāda likuma, kas Latvijā paredzētu šo īpašumtiesību atjaunošanu. Līdz ar to, kā mēs zinām, tas ir individuāli pieņemams akts.

Visi šie dokumenti ir, tikai šeit ir vēl viena problēma, kas pamato to, kāpēc tas ir jānodod Juridiskajai komisijai. Tātad tiesa ir pieņēmusi izskatīt šo lietu, labi zinādama, ka nav likuma, kas tai ļautu šo lietu atrisināt, bet vienlaicīgi tā ir iekasējusi nodokli atbilstoši likumam - procentuāli no īpašuma vērtības. Tas ir jautājums, ko varbūt vajadzētu tālāk apspriest arī Juridiskajā komisijā, - vai ir iekasējama nauda un nodoklis, iepriekš zinot, ka lieta tiesā nav atrisināma? Vai šeit neveidojas zināma disonanse starp iesniedzēju un tiesas institūcijām? Tomēr es domāju, ka tas šodien nav diskutējams jautājums, ka tas ir pārspriežams juristiem savā starpā un tālākajā tiesvedībā. Tāpēc es deputātus aicinātu neiebilst pret šā dokumenta nodošanu Juridiskajai komisijai, kur tiks iesniegts pilns dokumentu klāsts par īpašuma tiesībām, komisijā virzīt to tālāk un Saeimai pieņemt savu lēmumu jau atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret šā likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budceta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Vents Balodis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu! Piecas minūtes.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Prezidijs kādu laiku atpakaļ nodeva valsts kontroliera Raita Černaja iesniegto priekšlikumu par jaunas komisijas izveidošanu, kas nodarbotos ar Valsts kontroles materiālu izskatīšanu, un uzdeva šo jautājumu izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Komisija sāka aktīvu darbību un aizsūtīja vēstules visām frakcijām un komisijām, lūdzot no tām atzinumu, to, kādas būtu viņu domas par šādas komisijas izveidi. Gribu teikt, ka vairākums frakciju un komisiju atzinīgi izteicās par šādas komisijas izveides nepieciešamību, uzsverot arī to, ka 6.Saeimas laikā jaunas komisijas radīšana būtu problemātiska un ka to būtu lietderīgi darīt līdz ar 7.Saeimas darbības uzsākšanu, bet pašreiz to varētu izveidot kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apakškomisiju. Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā vārdā ir iesniegusi šo priekšlikumu un ir mainījusi to, gan uzskatot, ka šai komisijai ir jānodarbojas ne tikai ar Valsts kontroles materiālu izskatīšanu, bet arī ar visām citām lietām par sabiedrisko līdzekļu tērēšanu. Tādēļ mēs esam ierosinājuši to veidot ar nosaukumu “Sabiedrisko izdevumu uzraudzības komisija”. Ierosinām noteikt, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar 7.Saeimas darbības uzsākšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu”” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies, lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti iebildumus neceļ. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Romas konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī nevēlas. Paldies. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Veldres un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt “par” deputāts Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godājamo Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām un gribu īsi paskaidrot būtību, kāda problēma šeit ir izveidojusies, kura ir jāatrisina likumdošanas ceļā. Šis likumprojekts paredz grozīt likumu “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” un paredz no šā likuma 19.panta astotās daļas izsvītrot vārdus “attiecīgajā Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā”. Šī astotā daļa runā par tā valstij piederošā īpašuma vērtību, ko starpsaimniecību uzņēmums bez maksas ir nodevis juridiskajām personām un pašvaldībām. Un runa ir par situāciju, ka šī īpašuma vērtība pārsniedz valsts kapitāla apjomu šajā uzņēmumā. Šajā situācijā jau šobrīd likums nosaka to, ka starpsaimniecību uzņēmumiem ir izmaksājama kompensācija. Tajā pašā laikā pievienotie vārdi “attiecīgajā Latvijas Republikas likumā noteiktajā kārtībā” ir bijuši par pamatu tam, ka dažādas valsts institūcijas ir atrunājušās vispār no nepieciešamības šādu kompensāciju izmaksāt, pamatojoties uz to, ka šāda kārtība nevienā likumā vispār nav noteikta.

Mēs faktiski šobrīd esam nonākuši paradoksālā situācijā, jo, no vienas puses, likums paredz to, ka ir izsniedzama kompensācija, bet, ņemot vērā faktu, ka neviens likums nav nofiksējis šo kārtību, kādā tā ir izsniedzama, šī norma nedarbojas. Tāpēc ir šis priekšlikums - atrisināt šo situāciju. Sākotnējais piedāvājums ir tāds - izsvītrot šos vārdus, kas izraisa šo pretrunu un faktiski izslēdz šīs kompensācijas izmaksāšanas iespēju, lai šī norma - 19.panta astotā daļa - reāli varētu darboties. Ja uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju tiktu uzaicināti uzņēmuma “Kuldīgas laukceltnieks” pārstāvji, viņi varētu izstāstīt šo problēmu ļoti detalizēti, bet arī frakcijas “Latvijai” deputātu rīcībā ir materiāli, kas parāda dažādu ministriju - gan Zemkopības ministrijas, gan Finansu ministrijas - attieksmi pret šīs problēmas risināšanas nepieciešamību.

Es lūgtu neiebilst arī pret šā likumprojekta nodošanu komisijām. To vajag nodot komisijām, izvērtēt pēc būtības jautājumu un atrast optimālu risinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par”? (No zāles deputāts K.Čerāns: “Es runāju “par””.) Atvainojiet, Čerāna kungs, man likās, ka jūs aicināt nenodot komisijām. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Balsot? (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 15, atturas - 32. Lēmums nav pieņemts. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Godātie kolēģi! Izskatīsim darba kārtības otro sadaļu Valsts kontroliera Raita Černaja zvēresta nodošana.

Černaja kungs, lūdzam jūs Saeimas tribīnē!

R.Černajs (valsts kontrolieris).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Augsti godātie deputāti! Vispirms, izmantojot izdevību, gribētu izteikt lielu pateicību par man dāvāto uzticību, atkārtoti ievēlot par Latvijas Republikas valsts kontrolieri. Stājoties pie valsts kontroliera pienākumu pildīšanas, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Paldies, Černaja kungs! Saeimas vārdā apsveicu jūs ar zvēresta nodošanu un pienākumu pildīšanu! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms izskatām darba kārtības trešās sadaļas jautājumu, ir saņemti divi iesniegumi. Juridiskā komisija lūdz izslēgt no šā gada 11.decembra Saeimas sēdes darba kārtības 20.jautājumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Latvijas Republikas Advokatūras likums””. Tā kā komisija pati ir šā likumprojekta autore un pati lūdz izslēgšanu, šeit nekādas debates un apspriešana nav nepieciešama. Tas tiek svītrots no darba kārtības.

Vēl viens iesniegums. 10 deputāti ierosina šīsdienas sēdē noteikt debašu laiku: 5 minūtes - pirmo reizi, 2 minūtes - otro reizi.

Vai par šo iesniegumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”?

Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. (Zālē ovācijas un aplausi.)

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Paldies, Prezidij, Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Liels prieks šeit atkal būt pēc atvaļinājuma. Man būtu bijis grūti veikt to netīro darbu, ko jūs darāt, arī naktī tajā piedalīties, un, ja es būtu no sēdes aizgājis un to boikotējis, kā es to domāju darīt, tad man būtu atvilkta alga. Bet nu es drīkstēju mājās sēdēt, kopā ar tautu klausīties, kā jūs gudri un pareizi lēmāt, un saprast, ka lielākā daļa tautas aizgāja gulēt, pirms tas netīrais darbs tika izdarīts, un tie pat nezinās par to grēku.

Bet jautājums šeit tagad ir, vai mēs atkal darīsim to pašu - ierobežosim runas laiku tā, lai mēs īsti nesaprastu lietas būtību. Kā viens no mūsu kolēģiem teica, trijās vai piecās minūtēs var daudz ko izdarīt, bet ne dziļi izklāstīt kādus jautājumus. Mums šodienas darba kārtībā ir vairāki jautājumi, kuros vajadzētu dzirdēt no ministriem viņu viedokli, vai kā, un mums vajadzētu iedomāties, ar kādiem ieročiem mēs Latviju aizstāvēsim. Mēs atsakāmies no viena un otra, bet mums tomēr NATO it kā spīd, un tā tālāk. Ir vairāki jautājumi, kuri ir nopietni, kurus vajadzētu apskatīt. Es redzu, ka mēs visi, arī es šodien... tribīnē stāvot, es nerunāšu tās pirmās piecas minūtes. Es esmu pateicis, ko es gribēju pateikt. Bet vai mēs patiešām nevaram uzticēties viens otra godaprātam, ka mēs runāsim par lietu? Neierobežosim to laiku! Es redzu, ka tie, kas visvairāk, teiksim, šo tribīnes laiku notērē, ir tie, kas nāk augšā tribīnē, sevi aizstāvēdami, un tad runā vairākas reizes stundā un domā, ka tas ir tautai gods. Kā mums trūkst, ka mēs nevaram paši sevi kontrolēt? Lai tauta lemj, vai mēs runājam par lietu vai ne. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns vēlas runāt “par”.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir Adventes laiks, tuvojas Ziemassvētki, patiešām vajadzētu atbalstīt šo vairākumu. Un tādēļ pastāv šī iniciatīva, jo citādi... patiešām Valdmaņa kungs varbūt nezina, ka pēdējā sēdē no pārguruma premjerministrs gandrīz atteicās no varas vai gribēja padzīt vairākuma kolēģus. Tādēļ es aicinu arī tagad nepārpūlēt mūsu vairākuma gudrākās galvas un arī premjerministru, citādi netīšām vēl iestāsies paātrināta valdības krīze. Iedomājieties, kas notiks, ja pirms Ziemassvētkiem un pirms Jaunā gada iestāsies valdības krīze? Ne Ulmaņa kungs varēs atpūsties, ne nākamais valdošais vairākums varēs atpūsties. Un tādēļ patiešām jāteic: jo mazāk runās, jo ātrāk visas lietas ies uz priekšu.

Tuvojas Ziemassvētki, un Grīga kungs ar Čevera kungu varēs sacensties šaušanā. Iespējams, ka nebūs letāla iznākuma galarezultātā. Tādēļ es aicinu kolēģus - patiešām atbalstīsim šo vairākumu! Arī opozīcija aicina - atbalstīsim šo vairākuma iniciatīvu! Mums ir jānosargā premjera veselība. It sevišķi tagad, kad es iepazinos ar Godmaņa biogrāfiju, es ceru, ka Krasta kungam nav “jāsēž uz narkotikām”, lai varētu labi veikt valdības darbu, tādēļ es aicinu nesatraukt mūsu premjerministru, Valsts prezidenta kungu un valdošo vairākumu! Viņu nervi ir tautas bagātība, tādēļ saglabāsim viņus, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par debašu laika samazināšanu. Piecas minūtes - pirmo reizi, divas minūtes - otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 20, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Ventspils pilsētas tiesas tiesneša Arvīda Stradiņa pirmstermiņa atbrīvošanu amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr. 3486. Ventspils pilsētas tiesas tiesnesis Arvīds Stradiņš ir vērsies pie Tieslietu ministrijas ar iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu. Sakarā ar viņa lūgumu arī tieslietu ministrs lūdz atbrīvot Stradiņu no Ventspils pilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izskatījusi un atbalstījusi un aicina Saeimu balsot par attiecīgo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 2. Arvīds Stradiņš atbrīvots pirms termiņa no Ventspils pilsētas tiesas tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu”.

Godātie kolēģi, izskatām dokumentu nr. 3496, nr.3496A un nr. 3496B, kuros saskaņā ar Frakciju padomes lēmumu ir izvirzītas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja kandidatūras: Rita Dindune, Pēteris Miļūns un Arnis Cimdars.

Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par balsošanas secību? Vai balsosim ar vēlēšanu zīmēm vai kā citādi?

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā kandidātu skaits pārsniedz vietu skaitu, respektīvi, uz vienu vietu ir izvirzītas trīs kandidatūras, es domāju, demokrātiskāk un pareizāk būtu ļaut balsot par visiem trim kandidātiem uzreiz. Tas ir iespējams, tikai balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Tāpēc ierosinu rīkot vēlēšanas ar vēlēšanu zīmēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, priekšlikumu, ko izteica Bišera kungs, saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām var iesniegt tikai 10 deputāti. Ja deputāti uztur šo priekšlikumu spēkā un ja ir vajadzība, var izsludināt pārtraukumu, kamēr šo priekšlikumu sagatavo 10 deputātu vārdā. Ja deputāti tam piekrīt un iebildumus neceļ, mēs varam piekrist šādai kārtībai, vai arī lūdzu kādus citus priekšlikumus. Ja ir ierosinājums balsot aizklāti, tad aizklātai balsošanai, kā jūs zināt, ir dodama priekšroka.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Bišera kunga priekšlikumu? (Starpsaucieni no zāles: “Nav! Ir!”) Godātie kolēģi, tā kā es dzirdu balsis, ka tomēr ir iebildumi, mēs nedrīkstam pārkāpt Kārtības rulli. Lūdzu, kādi ir citi priekšlikumi? Balsot ar elektronisko balsošanas sistēmu par katru kandidātu atsevišķi iesniegšanas secībā.

Ilga Kreituse vēlas kaut ko teikt. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Tos, kas protestē pret vēlēšanu zīmēm, es lūgtu apdomāties un atcelt savu protestu. Mums nav tiesību pārtraukt vēlēšanas tajā brīdī, kad viens ir saņēmis vairāk nekā pusi. Mums ir jābalso par visiem iesniegtajiem kandidātiem. Un, ja visi trīs saņems vairāk nekā pusi no zālē esošo deputātu balsu, tad visi trīs būs ievēlēti. Vienīgais atrisinājums ir vēlēšanu zīmes. Tāpēc lūdzu vēlreiz apdomāties. Saeima jau divas reizes ir pārkāpusi likumu un divas reizes ir veikusi nelikumīgus likuma pieņemšanas variantus, un pēdējais tāds bija brīdī, kad mēs pieņēmām budžetu, jo tad jau mēs pārkāpām likumu. Principā 1998.gada budžets ir viltus budžets, jo mēs balsojām neatbilstoši Kārtības rullim un 70 priekšlikumi palika vispār nenobalsoti. Bija noteikta kārtība, ka komisijas priekšlikums ir balsojams pēdējais, nevis pirmais, un to nosaka Kārtības ruļļa 101.pants. Es negribu, lai Saeima visu laiku turpinātu darboties pretēji likumam. Tāpēc lūgums tiem, kas protestē pret vēlēšanu zīmēm, atsaukt savu priekšlikumu un balsot tomēr ar vēlēšanu zīmēm, jo, es jums saku vēlreiz, var izveidoties situācija, ka visi trīs izvirzītie būs ievēlēti.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es arī ļoti gribu atbalstīt deputāta Bišera ierosinājumu - balsot ar vēlēšanu zīmēm, jo tas bija ļoti labi motivēts, un tāpēc mums absolūti nav nekāda pamata meklēt šeit citus risinājumus. Ja mēs šeit mēģinātu, teiksim, balsot ar balsošanas iekārtu, tad neapšaubāmi tas būs demokrātijas pārkāpums. Ņemot vērā to, ka es redzu, ka ir iesniegts šis priekšlikums ar 10 parakstiem, es aicinu par to nobalsot un vēlēšanas izdarīt ar vēlēšanu zīmju palīdzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi! Es domāju, ka varētu kaislības izbeigt. Ir iesniegts priekšlikums ar 10 deputātu parakstiem. Deputātus, kuri vēlas kādu priekšlikumu iesniegt, es lūdzu palasīt šādos gadījumos Kārtības rulli un tad rīkoties attiecīgi.

Paldies. Ir desmit deputātu iesniegums - balsot ar vēlēšanu zīmēm.

Par šo iesniegumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Tādu deputātu acīmredzot nav. Paldies. Priekšlikums tiek pieņemts. Balsojam ar vēlēšanu zīmēm. Vai balsu skaitītāju vārdā Lībanes kundze vēlas ko teikt? Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Balsošanas kārtība, kolēģi, paliek tāda pati kā iepriekš. Pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu, otrais - uz rezultātu paziņošanu. Visus balsu skaitītājus lūdzu sekot man Dzeltenajā zālē, kur arī notiks balsošana.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir jautājumi? Nav. Pārtraukums līdz balsošanas sākumam.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Skaitītāji savu darbu ir pabeiguši. Lūdzu, pulcēsimies sēžu zālē.

Balsu skaitīšanas komisijas vārdā ziņos deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mēs darbu patiešām laimīgā kārtā esam jau pabeiguši pirmajā balsošanas reizē, un varu jums pastāstīt, ka kopumā tika izgatavotas 100 zīmes, deputātiem tika izsniegta 81, bet atlikušās 19 - dzēstas. No vēlēšanu kastes tika izņemtas visas izsniegtās - 81 vēlēšanu zīme. Par derīgām arī tika atzītas visas no kastes izņemtās zīmes.

Un tātad: par kandidāti Ritu Dinduni tika nodotas 14 balsis, par kandidātu Pēteri Miļūnu - 4 balsis un par kandidātu Arni Cimdaru - 43 balsis, līdz ar to Arnis Cimdars ir ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, ar ko arī apsveicam viņu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sveicam Cimdara kungu sakarā ar ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju!

Vai Cimdara kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Cimdars (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs).

Godājamo Prezidija priekšsēdētāj, Prezidij, godājamie deputāti! Atļaujiet man izteikt pateicību par izrādīto uzticību. Es gribētu jums teikt, ka es apzinos šā amata nopietnību un atbildību, kā arī apgalvoju to, ka pildīšu savus pienākumus saskaņā ar likumu un pēc labākās sirdsapziņas. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Izskatīsim ienākušos iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas Saeimas darba kārtībā lēmuma projektu “Par Andra Līgotņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli” un lūdz to izskatīt kā darba kārtības 14. punktu.

Godātie kolēģi! Tā kā Cimdara kungs, kurš bija Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis, tagad ir ievēlēts par tās priekšsēdētāju, mums ir atbrīvojusies viena vieta, un mēs varam izskatīt šo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi?

Kārlis Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godāto Prezidij, augsti godātie deputāti! Es aicinātu šobrīd šo lēmuma projektu darba kārtībā neiekļaut, bet dot iespēju visām Saeimas frakcijām, visiem deputātiem izvirzīt savas kandidatūras Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam. Un tāpēc es aicinu noteikt termiņu, līdz kuram frakcijām un deputātiem ir jāiesniedz savi priekšlikumi, lai pēc tam mēs demokrātiskā kārtā varam par šīm kandidatūrām izlemt balsojot. Tāpēc šodien es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu... tā iekļaušanu darba kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi! Tā kā pret šo patstāvīgo priekšlikumu deputāts iebilst, tad mēs šodien to darba kārtībā iekļaut nevaram. Čerāna kungs izteica vēlmi noteikt termiņu. Vai mēs to varētu izlemt jau nākamajā sēdē - 18. datumā? Deputātiem nav iebildumu? (Starpsaucieni no zāles: “Jā! Nav!”) Paldies. Tad esam par to vienojušies.

Vēl ir saņemts iesniegums no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”, dokumenta numurs... Te ir uzrādīta izskatīšana pirmajā lasījumā, un deputāti iesaka to izdarīt pēc darba kārtības 20. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Iebildumu nav. Paldies. Tātad šāds lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pirmais priekšlikums attiecas uz likumprojekta ievaddaļu. Tā kā...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Lagzdiņa kungs! Mēs izskatām dokumentu nr. 3445-a.

J.Lagzdiņš. Jā, tieši tā! Tātad atbildīgā komisija ierosina ievaddaļā izdarīt redakcionālu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izdarīt izmaiņas ievaddaļā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu 32.1. panta otrajā teikumā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Bišera priekšlikumu 32.1. panta otrajā teikumā? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskais birojs ierosina papildināt 32.1. pantu ar ceturto teikumu šādā redakcijā: “Jaunizveidotā politiskā organizācija (partija) savos statūtos norāda, ka tā ir sabiedriskās organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja.” Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā gan deputāta Ilmāra Bišera, gan Juridiskā biroja priekšlikumus, atbildīgā komisija ir izstrādājusi 32.1. panta jaunu redakciju, izdarot grozījumus arī citās daļās.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti komisijas atzinumam piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā tieslietu ministra un deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, kas tika izteikts jau pirms pirmā lasījuma, atbildīgā komisija ir izstrādājusi pantu, kas reglamentē kārtību, kādā politiskās organizācijas vai partijas pārveidojas par sabiedriskajām organizācijām. Tādējādi atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 32.2. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret likumprojekta papildināšanu ar 32.2. pantu, tā nosaukumu un redakciju iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Sestais priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt likumu ar 40.1. pantu nolūkā... Tātad kolēģis ierosina papildināt likumu ar šādu pantu, lai reglamentētu politisko organizāciju pārveidošanu par sabiedriskajām organizācijām. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi, ietverot to 32.2. pantā...

Sēdes vadītājs. ... Par kuru mēs jau esam nobalsojuši.

J.Lagzdiņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tātad vēl deputāts Ilmārs Bišers ierosina - ietvert 40.1. pantā normu, ka tādā gadījumā, ja politiskā organizācija (partija) piecu gadu laikā nav piedalījusies ne Saeimas, ne pašvaldību vēlēšanās, tieslietu ministrs šādos gadījumos var brīdināt attiecīgo politisko organizāciju, ka tai 3 mēnešu laikā ir vai nu jāpārveidojas par sabiedrisko organizāciju, vai jālikvidējas. Ja šāda prasība, kā to ierosina kolēģis, netiktu ievērota, tad tieslietu ministrs pieņem lēmumu par attiecīgās politiskās organizācijas vai partijas likvidāciju. Atbildīgā komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka šis priekšlikums ir nedemokrātisks, ka šis priekšlikums uzliktu par obligātu pienākumu pat vismaznozīmīgākajai politiskajai organizācijai par katru cenu veidot kandidātu sarakstus gan Saeimas, gan arī pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi šā priekšlikuma rezultātā gan parlaments, gan arī pašvaldības politiskā spektra ziņā būtu vēl sadrumstalotākas.

Un, treškārt, Ilmāra Bišera priekšlikumā ietvertā norma nav realizējama, tāpēc ka 3 mēnešu laikā būtu iespējams tikai brīdināt. Faktiski šī norma gan ir realizējama no tieslietu ministra puses, bet, kā jūs zināt, pašvaldību un Saeimas vēlēšanas saskaņā ar mūsu grozījumiem pēdējos likumos notiek reizi četros gados, un, ja līdz vēlēšanām ir atlikuši, teiksim, 3 gadi, tad nav iespējams izpildīt kaut kādā mērā šo tieslietu ministra brīdinājumu, jo vienkārši nav iespējams šīs vēlēšanas noorganizēt, jo likums nosaka vēlēšanu periodiskumu. Vienīgi tad, ja nu zināmos gadījumos ir ārkārtas vēlēšanas, kā to paredz Satversme. Tādēļ atbildīgā komisija šo Ilmāra Bišera priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man būtu diezgan daudz iebildumu pret komisijas pārstāvja izteiktajām domām, taču es uzskatu, ka diskusija šobrīd - pēc tam, kad jau ir nobalsots grozījums 32.2. pantā, šie iebildumi vairs nav nozīmīgi, jo šis lēmums ir pieņemts, un tad šis jautājums ir atrisināts tur. Tāpēc es savu priekšlikumu šajā ziņā atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Lagzdiņš. 7. priekšlikums. Ņemot vērā Juridiskās komisijas priekšlikumu, proti, papildināt likuma 43. panta pirmo teikumu pēc vārdiem “kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi” ar vārdiem “kas sasnieguši 18 gadu vecumu”. Atbildīgā komisija atbalstīja šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kam ir precizējošs raksturs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo atbildīgās komisijas atzinumu par Juridiskās komisijas priekšlikumu iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais grozījumus, ko ierosina izdarīt atbildīgā komisija, proti, papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas dotu tiesības tām sabiedriskajām organizācijām, kuras jau līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim ir pieņēmušas lēmumu par pārveidošanos par politisko organizāciju un likuma noteiktajā kārtībā iesniegušas attiecīgos dokumentus reģistrācijai Tieslietu ministrijā... ka šīm organizācijām vairs nebūtu atkārtoti jāpieņem šāds lēmums. Godātie kolēģi, faktiski šāda organizācija ir tikai viena - tā ir visiem zināmā sabiedriskā organizācija “Helsinki-86”. Mēs šeit negribējām tieši nosaukt šīs organizācijas vārdu, ietvert nosaukumu, bet faktiski šī norma ir vērsta tikai un vienīgi pret to, lai šai organizācijai atkārtoti nebūtu jāsasauc kongress un lai tai nebūtu atkārtoti jāiesniedz dokumenti Tieslietu ministrijā, ko viņi jau šobrīd ir izdarījuši. Aicinu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā... teksts jums ir redzams... iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu pieņemt pēdējā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3507 otrajā lasījumā. Tas ir likumprojekts “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli”. Lasījums pa pantiem.

Pirmais priekšlikums ir no Juridiskā biroja par likumprojekta nosaukumu. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums tāpat nāk no Juridiskā biroja par nodaļas nosaukumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 1.panta nosaukumu jums redzamajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 1.pantā par terminiem... Nē, 4.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja un neskar pašus pantus, tātad tas ir sakārtojošas dabas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 1.pantu - termina skaidrojumu, ko ierosinājis Juridiskais birojs. Komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Turpat pie tā paša panta ir 6.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 1.panta terminu skaidrojumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums par terminu skaidrojumiem arī saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat arī 9.priekšlikums par terminu skaidrojumu ir no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 2.pantu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.pantu labo arī ministrs Zīle. Komisija šo redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums ir no deputāta Jāņa Bunkša, un tas ir par 2.panta pirmo daļu. Komisijas slēdziens ir neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Kas attiecas uz šo priekšlikumu, viens no iemesliem, kāpēc tādu priekšlikumu esmu iesniedzis, ir tas, ka man šķiet, ka dažnedažādas komisijas mums nupat aug kā sēnes pēc lietus, un man dažbrīd ir tāda sajūta, ka mums vajadzētu mainīt Satversmi vai vismaz likumu “Par Ministru kabineta iekārtu” un turpmāk ministriju vietā gluži vienkārši rakstīt “komisijas” un saukt ministrus par komisāriem, jo, teiksim, attiecībā uz ikvienu šādu jautājumu, kur rodas kaut kāda problēma, ir uzreiz piedāvājums veidot kaut kādas komisijas. Jā, es nebrīnītos arī par to, ka kāds tiktāl aizdomātos - un tādi precedenti un priekšlikumi jau Ministru kabinetā šajā gadā ir bijuši, - ka turpmāk šādu komisiju vietā gluži vienkārši būs SIA uzņēmējdarbības atbalsta kontrolei. Un tas, ka pieaug šādu dažādu komisiju skaits, aiz kurām gluži vienkārši var valdības atbildīgas amatpersonas aizslēpties, ir viens no iemesliem, kāpēc ir šis mans priekšlikums. Taču, ņemot vērā to, ka šajā gadījumā, tieši šai specifiskajai vajadzībai, šādas komisijas izveidošanu ir ieteikusi Eiropas Savienība, es savu priekšlikumu atsaucu.

K.Leiškalns. Jā, augsti godātie deputāti, komisijas vārdā es gribētu pateikt, ka, neskatoties uz to, ka Bunkša kungam ir liela daļa taisnības, protams, Satversme mums nav jāmaina, jo Satversme izpildvaru valstī nodod Ministru kabinetam, kas var izveidot komisijas, nosakot tām darbības apjomu ar savu nolikumu. Jāteic, ka mēs labi zinām, ka šobrīd Latvija jau ar vienu kāju ir Eiropas Savienībā un šādas komisijas izveidošanu paredz Eiropas Savienības direktīva, un, ņemot vērā tieši šo Eiropas komisijas iebildi, komisija neatbalstīja Bunkša kunga priekšlikumu. Bet nu pārejam pie 14.priekšlikuma, ko ir iesniedzis finansu ministrs Zīle, tas ir par izmaiņām 2.pantā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 2.panta otrajā daļā labojumus piedāvā arī deputāts Bunkšs, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs vēlas runāt. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu es neatsaukšu. Paskatīsimies, kas tātad tiek piedāvāts 2.panta otrajā daļā. Kas attiecas uz pirmo teikumu, man nebūtu iebildumu, jo šajā likumā tālāk, šī paša panta ceturtajā daļā, ir precizēts, ko nozīmē valsts kontrolēts uzņēmums. Tiktāl, manuprāt, viss varētu būt arī kārtībā. Taču 2.panta otrās daļas beigas - ka valsts atbalsts var izpausties arī kā valsts vai pašvaldību investīcijas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un tamlīdzīgi pasākumi -, manuprāt, galīgi neiet kopā ar, teiksim, likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikumiem. Un tieši tāpēc es piedāvāju izdarīt šajā panta daļā šādu precizējumu - papildināt panta otro daļu ar to, ka uz tām valsts institūcijām un pašvaldībām, kuras ir saņēmušas šo atļauju realizēt valsts atbalstu, neattiecas likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. Bez tam, kas attiecas uz terminu “tamlīdzīgi pasākumi”, tas, manuprāt, galīgi nav skaidrs. Kas ir domāts ar vārdiem “tamlīdzīgi pasākumi”? Manuprāt, ir pilnīgi lieki šie šajā likumā ierakstītie divi vārdi, tie ir noteikti jāsvītro no otrās daļas. Un tāpēc es lūdzu balsot gan par vienu, gan par otru manu priekšlikumu, kas ir saistīti ar šo - otro - daļu, un balsot par tiem atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Faktiski nav atbalstāma nedz komisijas piedāvātā redakcija, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā, nedz arī deputāta Jāņa Bunkša redakcija. Kāda ir situācija? Tātad līdz 1994.gada pavasarim, kad iepriekšējā Saeima pieņēma likumu “Par valsts un pašvaldību mantas un finansu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu”, pašvaldībām bija tiesības neierobežoti izsniegt kredītus un dažādā citādā veidā dot garantijas privātfirmām. Rezultāts bija tāds: kā jūs atceraties, bija Liepājas rajona gadījumi, tas, ka Jēkabpils pašvaldība garantēja kredītus un arī pati izsniedza šos kredītus. Tātad faktiski līdz 1994.gada pavasarim pašvaldības varēja nodarboties ar pašvaldībām netipiskām funkcijām, izsniegt kredītus, tātad ar banku funkcijām nodarboties. Tātad gan šis likums, gan arī Jāņa Bunkša priekšlikums faktiski atjauno to situāciju, kāda bija līdz 1994.gada pavasarim. Līdz 1994.gada pavasarim jautājumu par kredītu piešķiršanu lēma paši deputāti, tautas vēlētie priekšstāvji, taču tagad ar to nodarbosies kāda mistiska komisija, tā nodarbosies ne tikvien ar investīcijām, kredītiem, bet arī ar visādiem šādiem tādiem likumā neformulētiem tamlīdzīgiem pasākumiem. Mēs par to runājam un šodien arī grozīsim acīmredzot Korupcijas novēršanas likumu. Korupcijas novēršanas likums ir likums cīņai pret sekām, bet šajā likumā mēs ieliekam korupcijas cēloņus, godātie kolēģi. Nu, tad nav jēgas vispār mums te kādus likumus pieņemt, ja mēs paši ar vienu likumu sev radām pamatkorupciju, ar otru likumu cenšamies kaut ko šeit daļēji labot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols - LZS, KDS frakija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es tiešām ļoti vēlos, lai jūs saprastu šā likuma būtību. Šā likuma būtība nav noteikt un novadīt konkrētus valsts atbalsta instrumentus, bet principā šis likums ir par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, tā uzraudzību un kontroli. Un ne jau šī komisija būs tā, kas dalīs jeb sadalīs šo valsts palīdzību konkrētām firmām, bet katrs valsts atbalsta projekts, neatkarīgi no tā, vai to vēlas īstenot kāda no ministrijām vai pašvaldībām, būs jāpiesaka šajā komisijā un te jāsaskaņo noteiktas procedūras. Piemēram, konkrēts gadījums ar Krājbanku. Ja šāds likums būs stājies spēkā, tad gadījumā, ja Krājbankai privatizācijas gaitā būs piešķirtas šīs kvotas, tas būtu jāsaskaņo un šis projekts jāpiesaka šajā komisijā un jāargumentē, ar ko tas ir pamatots, un tā tālāk. Tā ka, kā jūs redzat, šeit ir uzsvērta pavisam cita puse - tas nav atbalsta likums, bet tas ir atbalsta uzraudzības un kontroles likums, tātad jāraugās no šīs puses. Es tad arī aicinu pievērsties šim jautājumam.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Bunkša priekšlikumu, jo viņš jau pēc savas iekšējās loģikas ir absurds. Un tas absurds slēpjas tajā faktā, ka viņš piedāvā ieviest tādas valsts un pašvaldību institūcijas, uz kurām turpmāk neattieksies likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” noteikumi. Tas faktiski tiešā veidā ir piedāvājums, ka, lūk, dažas pašvaldības un valsts institūcijas turpmāk varēs izšķērdēt valsts un pašvaldību finansu līdzekļus un mantu. Es domāju, tas ir absurds, teiksim, no iekšējās loģikas viedokļa. Ja mēs gribam panākt kaut kādu kārtību mūsu valstī, tad šī otrā daļa noteikti nav atbalstāma.

Ja tiek balsots atsevišķi par pirmo un otro, tad mēs tamlīdzīgus pasākumus, protams, varam svītrot, tā ka te nebūtu liela problēma, ņemot vērā to, ka šis ir otrais lasījums un priekšā būs vēl trešais lasījums, kur varēs šo redakciju precizēt, bet šajā brīdī es aicinātu godātos deputātus vismaz nepieņemt tiešām absurdu normu, kas tieši veicinās valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu. Es aicinu noraidīt šo deputāta Bunkša priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Papildinot to, ko teica Kārlis Čerāns, es gribētu informēt, ka likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka ne tikai ierobežojumus garantiju došanai, tātad kredītu izsniegšanai vai citām finansiālām darbībām, ko veic pašvaldības vai valsts institūcijas, bet nosaka arī zināmus ierobežojumus sponsorēšanai, bet atbalsts uzņēmējdarbībai nekādi nav saistāms ar sponsorēšanu, jo parasti tiek sponsorētas fiziskās personas vai kādas nevalstiskas organizācijas. Ja mēs ierakstīsim šādu normu un pateiksim, ka uz tām institūcijām, kuras saņem šo valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībā, neattiecas Korupcijas novēršanas likums, tad tādā gadījumā iznāks tā, ka neattiecas arī šie sponsorēšanas ierobežojumi. Un tas nu galīgi nav pieņemami, jo tā ir pavisam cita lieta, kas nav saistīta ar atbalstu uzņēmējdarbībai.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs. Otro reizi.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Par to, kas attiecas uz manu pirmo priekšlikumu. Tātad es ierosinu svītrot 2.panta otrajā daļā vārdus “un tamlīdzīgi pasākumi”. Attiecībā uz šo priekšlikumu es noteikti pastāvu, ka tas ir jābalso šajā zālē, jo, ja mēs lasām to, kas ir rakstīts konkrēti šā likuma 2.panta otrajā daļā, tad tas, ko Māris Vītols teica, varbūt ir arī pareizi pēc būtības, bet šajā pantā ir rakstīts un mēģināts noformulēt, ko nozīmē valsts atbalsts, un šeit ir rakstīts: “Valsts atbalsts var izpausties...”. Tāpēc es aicinu balsot par šo manu pirmo priekšlikumu - par šo otro daļu - izslēgt vārdus “un tamlīdzīgi pasākumi”.

Bez tam, ņemot vērā šo diskusiju, kas šeit bija, un lai novērstu pārpratumus, šo priekšlikuma otro daļu tomēr atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tās debates, kas norisinājās šajā zālē, līdzīgā veidā notika arī komisijā, un ir pilnīgi skaidri viedokļi gan vienai, gan otrai pusei.

Kas attiecas uz deputāta Bunkša priekšlikuma pirmo daļu, varu sacīt, ka tā, protams, ir balsojama, bet tā izslēdz attiecīgajai komisijai un Ministru kabinetam iespēju rīkoties arī plašāk un reizēm varbūt arī veikt neordināru pasākumu virkni, bet, protams, skaidrojums ir tāds, ka tas tā ļauj rīkoties ar jebkuru pasākumu, kas varbūt neatbilst arī šim likuma garam. Tā ka aicinu balsot un vairs nediskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie kolēģi, deputāts Bunkšs savā 15.priekšlikumā atsauca šā priekšlikuma otro daļu, bet uzstāj balsot par sava priekšlikuma pirmo daļu. Tātad, godātie kolēģi, balsosim deputāta Bunkša priekšlikumu - izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus “un tamlīdzīgi pasākumi”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Bunkša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 1, atturas - 27. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Apsveicu deputātu Bunkšu! Un ir vēl 16.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, par to pašu 2.pantu. Komisijas slēdziens ir atbalstošs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Bunkša, ir vairāk deklaratīvs nekā konkrēts. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribētu novērst pārpratumu, kāpēc deputāts Bunkšs tik daudz grib šoreiz runāt. Es teikšu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs visus tos priekšlikumus, kurus esmu iesniedzis kā savus, izdiskutējām, līdz beigās sastrīdējāmies un nepieņēmām nekādu lēmumu. Tāpēc man neatlika nekas cits, kā vien tos iesniegt atbildīgajam ziņotājam.

Viens no šiem diskusijas momentiem tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija tāds, ka, protams, šeit atkal ir ierakstīta ļoti laba deklaratīva norma, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām finansiālajās attiecībās un tā tālāk ir jāievēro atklātības princips. Un tad ir jautājums: ko nozīmē vienkārši minēt “atklātības princips”? Kur šis atklātības princips ir formulēts? Ko tas nozīmē? Vai tas nozīmē, ka es, Jānis Bunkšs, aizeju pie pašvaldības un saku: “Man ir uzņēmums, un es tev, pašvaldības vadītāj, atklāti saku, ka man ir vajadzīga nauda, bet mēs varbūt bišķīt varam padalīties, ja tu piešķirsi...” Vai to nozīmē šis atklātības princips? Un tāpēc man liekas, ka arī šādas deklaratīvas formas un šādi deklaratīvi panti šajā likumā nav jāraksta. Tad ir jāatsaucas vai nu uz likumiem, kur šādi atklātības principi ir noformulēti, vai, teiksim, šie atklātības principi ir jāformulē kaut vai, pieņemsim, ar Ministru kabineta noteikumiem. Tāpēc ar šo priekšlikumu vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to, ka vismaz trešajā lasījumā šī 2.panta trešā daļa ir precizējama vai arī jārīkojas tā, kā ir teikts manā priekšlikumā, - ir jāpapildina, iespējams, ar jaunu nodaļu, ja nav iespējams izdarīt atsauces. Taču atstāt šo daļu tādā veidā, kā tā ir šeit, nevar. It sevišķi tāpēc, ka manu priekšlikumu komisija nav pieņēmusi - šo pantu nav precizējusi un arī jaunu nodaļu nav izveidojusi. Protams, pēc būtības šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Komisijas vārdā es gribu pateikt tikai to, kas izskanēja arī komisijā, - deputātam Bunkšam un Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, taču ar labiem vēlējumiem vien šīs problēmas nevar atrisināt. Kādam ir jāapsēžas, jāuzraksta iecerētā jaunā nodaļa un jāliek citiem priekšā ar savu vai komisijas parakstu. Bet priekšlikums tik tiešām nav balsojams.

Pārejam pie 18.priekšlikuma, kas saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir par dažu vārdu izslēgumu 2.panta trešajā daļā. Komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums ir par to pašu 2.pantu. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir konceptuāli atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Un tas ir 20.?

K.Leiškalns. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 19. un 20.priekšlikumu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Pārejam pie 21.priekšlikuma, un tas atkal ir deputāta Bunkša priekšlikums par 2.pantu, bet diemžēl komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Turpretī 22.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 2.pantu, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja vēl joprojām par to pašu 2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums - Juridiskais birojs par 2.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums. 2.pants. Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 3.panta, un tur pirmais ir 26.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta, bet redakciju pārceļ uz iepriekš minēto 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 27.priekšlikumu, kas turpina uzlabot 3.pantu, ir iesniegums no finansu ministra Roberta Zīles. Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 3.pantu tāpat ir Juridiskā biroja 28.priekšlikums jūsu tabulās. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums ir deputāta Bunkša priekšlikums par izslēgumu 3.pantā. Komisija neatbalsta, bet deputāts Bunkšs mēģinās zāli pārliecināt par pretējo.

Sēdes vadītājs. Debatēs runās Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man nebūtu iebildumu, ja no šīs valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroles tiek izslēgtas tādas struktūras, kas ir saistītas ar izglītības pakalpojumiem un ar veselības aprūpi. Faktiski tā ir valsts un pašvaldību atbildība par šiem jautājumiem - gluži tāpat kā sporta pasākumi, sociālā aprūpe, vārdu sakot, visi tie pakalpojumi, kuri ir saistīti vai nu ar pašvaldību darbu, vai ar valsts struktūru darbu. No šā viedokļa tātad es domāju, ka ir arī pareizs šis piedāvājums.

Taču man galīgi nav saprotams, kādēļ no šīs valsts atbalsta kontroles, no šiem vispārējiem noteikumiem būtu jāatsakās attiecībā uz divām nozarēm, kas šeit ir minētas, - uz lauksaimniecību un uz zvejniecību. Vai tas tiešām nozīmē, ka lauksaimniecības un zvejniecības nozarēm piešķirtais valsts vai pašvaldību atbalsts vispār netiks kontrolēts? Varbūt tur ir kāda cita - īpaša kārtība? Ja ir kāda cita - īpaša kārtība, tad, iespējams, tā tas var arī palikt. Taču, tā kā manā rīcībā šobrīd nav informācijas par to, ka kaut kā citādāk tiks kontrolēts vai vēl kāda cita struktūra iesaistīsies visā šajā atbalsta kontrolē, tad es domāju, ka, ja vienā valstī saskaņā ar Eiropas Savienības priekšlikumiem tiek veidota vienota struktūra, kā jau iepriekš šeit tika minēts, tad arī šīs nozares ir iekļaujamas kopējā kontroles sistēmā.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šeit nu ir tā reize, kad Saeimas zemnieku atbalstītāji var parādīt šo savu atbalstu zemniekiem un lauksaimniecībai kā tādai, jo faktiski Eiropas Savienības praksē tiešām lauksaimniecība un zvejniecība ir šīs te jutīgās nozares, kuras netiek pakļautas vispārējām valsts atbalsta kontroles prasībām. Piemērs ir tāds, ka šis likums nosaka konkrētus atbalsta kontroles ierobežojumus. Piemēram, valsts atbalsts vienā nozarē nedrīkst radīt pārprodukciju šajā nozarē vai radīt kādu citu problēmu šajā gadījumā. Parasti šīs te divas nozares - lauksaimniecība un zvejniecība - netiek pakļautas šīm stingrajām prasībām, līdz ar to faktiski tirgus šajās divās sfērās arī Eiropas Savienībā visu laiku ir deformēts, tur visu laiku ir šīs lielās subsīdijas, un principā tā ir Eiropas Savienības valstu iekšējā vienošanās, ka abas šīs sfēras ir ārpus šīm stingrajām uzņēmējdarbības atbalsta uzraudzības prasībām. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu sākotnējā variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Deputāts Vītola kungs ļoti precīzi izteica komisijas viedokli šajā jautājumā. Varbūt viņš misējās, sacīdams, ka netiek pakļautas valsts atbalsta kontroles prasībām, bet viss pārējais ir tieši tā. Tāda ir motivācija, kas spieda komisiju noraidīt deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Jāņa Bunkša priekšlikumu nr.29 - svītrot 3.panta otrās daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 17, atturas - 21. Šis priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 30.priekšlikums par 3.pantu, kas saņemts no Juridiskā biroja, patiesībā redakcionāli precizē nule kā izskatīto tēmu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs savā 31.priekšlikumā ierosina izslēgumu 3.pantā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums. 3.pants. Deputāts Bunkšs. Komisija ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Komisija piekrīt svītrot septīto daļu, bet astoto daļu atstāj. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Autors arī neprotestē. Paldies, pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! 33.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par 3.panta devīto daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 4.panta. Tur ir Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās daļas pirmo teikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Deputāts Bunkšs 35.priekšlikumā par šo likumprojektu ierosina aizstāt 4.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Komisija ir noraidījusi deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. Par 4.pantu Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu nr.36. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 4.pantu ir arī 37.priekšlikums jūsu tabulās. Iesniedzējs -Juridiskais birojs. Komisija atbalsta trešās daļas pirmā teikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 4.pantu vēl ir finansu ministra Zīles kunga 38.priekšlikums jūsu tabulās. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums. To izteicis Juridiskais birojs par to pašu 4.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Arī 40.priekšlikums, bet jau par 5.pantu, ir saņemts no Juridiskā biroja, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums ir par 5.panta 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 42.priekšlikumu Juridiskais birojs iesniedzis par 5.panta 2.punktu, kurā ierosina izmaiņas. Komisija atbalsta Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums ir par 6.panta izslēgšanu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā debatēm laika līdz pārtraukumam vairs nav, mēs tās uzsāksim pēc pārtraukuma.

Tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavota izdruka, godātie kolēģi, sveiksim mūsu kolēģi Valdi Nagobadu, kuram pirms dažām dienām palika 55 gadi! (Aplausi.)

Paziņojumam vārdu lūdz Dzintars Ābiķis - par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Es aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, man te saka priekšā, ka Nagobada kungam bija ne tikai dzimšanas diena, bet šodien ir arī vārda diena. Sveicam arī tajā!

Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Indulis Emsis, Ojārs Grinbergs, Aigars Jirgens, Jānis Kazāks, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tomēr sēdes vadītājam nav pārliecības par to, ka zālē ir nepieciešamais deputātu skaits, tāpēc lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai, lai zinātu, vai esam pilntiesīgi pieņemt lēmumus. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 63 deputāti. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tā vajag strādāt!”) Tātad mēs varam turpināt izskatīt likumprojektu “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli”.

43.priekšlikums. Debatēs vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks jautājums Finansu ministrijai. Es uzstājos šobrīd kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumu - izslēgt 6.pantu no šā likuma. Par ko ir runa 6.pantā, un kā tas iekļaujas likuma struktūrā? Tātad šis likums definē, nosaka, kuros gadījumos varētu tikt sniegts šis valsts atbalsts, un kā vienu konkrētu gadījumu paredz tieši to atbalsta formu, kas saistīta ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu. Šim nolūkam Latvijā ir izveidota valsts akciju sabiedrība “Latvijas eksportkredīts”. Ja tiek vispār no likuma izslēgts laukā šāds pants, kas nosaka šo iespēju atbalstīt eksporta operācijas, garantēt tās un nodarboties ar kreditēšanu, tad faktiski šā likuma kontekstā šīs akciju sabiedrības darbība automātiski tiek atzīta par nelikumīgu.

Var piekrist Juridiskā biroja priekšlikumam par to, ka ir jāizvairās no atsaucēm uz Pasaules tirdzniecības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības organizācijas prasībām, kur nav šie līgumi juridiski saistoši šobrīd, tādēļ Finansu ministrija attiecībā uz trešo lasījumu piedāvā savu redakciju, lai šajā likumprojektā iestrādātu nevis šīs atsauces, bet gan galvenos eksporta kreditēšanas, kā arī garantēšanas, apdrošināšanas nosacījumus. Bet šis pants ir jāsaglabā likumā, un es aicinu Saeimu neatbalstīt šobrīd šā 6.panta izslēgšanu un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti vairāk debatēs runāt nevēlas. Vai Leiškalna kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja uzmanības vērsumu, jāteic tā, un patiesībā ir nonākusi pie slēdziena, ka 6.pants ir izslēdzams šobrīd no redakcijas teksta. Es personīgi gan domāju, ka mēs varētu atstāt 6.pantu, nosakot attiecīgu spēkā stāšanās laiku pārejas noteikumos, bet, tā kā es šobrīd runāju komisijas vārdā, man ir jāaicina jūs balsot, ņemot vērā to, ko teica Māris Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! (No zāles deputāte A.Seile: “Neviens neprasa balsojumu!”)

K.Leiškalns. Prasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vītola kungs lūdza balsojumu. Godātie deputāti, balsosim par 43.priekšlikumu, kuru ir izteicis Juridiskais birojs un kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, tas ir, izslēgt likumprojekta 6.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 45.priekšlikumā, kuru ir iesniegusi frakcija “Latvijai”, ir prasīts izslēgt likumprojekta 7.pantu. Patiesībā...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, mums nākamais ir 44.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš līdz ar to jāizskata, jo iepriekšējais balsojums bija savādāks nekā atbildīgajā komisijā.

K.Leiškalns. Es atvainojos! Jā, augsti godātie deputāti. Šeit, tabulā, gan ir tiešām ierakstīts, ka priekšlikums nav skatāms, bet acīmredzot priekšlikums ir šobrīd jāizskata, jo mēs neesam atbalstījuši atbildīgās komisijas priekšlikumu par četrdesmit trešo... Kā redzat, komisijas viedokļa šeit nav. Mums atliek izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 44. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Juridiskais birojs ierosina izteikt 6.panta nosaukumu šādā redakcijā: “6.pants. Ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu saistītais valsts atbalsts”. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 4. Nav nepieciešamais deputātu skaits piedalījies balsojumā. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es aicinu piedalīties balsošanā un izteikt savu attieksmi. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Nākamais priekšlikums par 7.pantu ir no frakcijas “Latvijai”. Komisija atbalsta frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par 7.panta izslēgumu. Es domāju, ka šī norma patiesībā ir noteikta likumā par starptautiskajiem līgumiem. Es domāju, ka zāle varētu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums ir par trešās nodaļas nosaukumu, to ierosina Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi nosaukuma maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jānis Bunkšs. Par 8.panta pirmās, otrās, trešās un piektās daļas izslēgšanu. Un tā tālāk. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit pirmīt izskanēja tādi apgalvojumi, ka šis likums galvenokārt regulēs uzņēmējdarbības atbalsta kontroli, nevis pašu šo atbalsta piešķiršanu un tos noteikumus, tad galīgi nav saprotams, kādēļ ir parādījies piedāvātajā redakcijā šis 8.pants - kvēls atbalsts reģionālajai attīstībai, kā to nupat izmainīja.

Reģionālās attīstības kritēriji, kad ir piešķirams atbalsts reģionālajai attīstībai. To, manuprāt, mums nosaka likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Šeit tiek minēta faktiski šī procedūra. Ar šo jautājumu strādā Reģionālās attīstības padome un acīmredzot strādās arī topošā SIA “Reģionālā attīstība”, varbūt arī kāda cita struktūra. Tad ir jautājums: kura komisija tad kuru kontrolēs galu galā? Vai, teiksim, kura komisija būs tā, kas noteiks šos kritērijus? Kurš likums būs tas, kurš noteiks kritērijus uzņēmumiem īpaši atbalstāmajos reģionos? Manuprāt, tie kritēriji, kuri pieminēti 8.pantā, ir zināmā mērā pretrunā ar tiem, kas minēti likumā par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Labākajā gadījumā tie varētu tikt dublēti. Līdz ar to man liekas, ka ir pilnīgi lieka šādas nodaļas ierakstīšana šajā likumā, ja tie vienkārši dublē vai pat rada apstākļus un kritērijus, kas ir pretrunā ar manis iepriekš nosaukto likumu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem. Ja jau šāda nodaļa šeit tiek ierakstīta, tādā gadījumā šādai nodaļai drīzāk vajadzētu regulēt šīs savstarpējās attiecības starp tām daudzajām struktūrām un tiem likumiem, kādi šobrīd attiecībā uz reģionālās attīstības atbalstu eksistē. Tāpēc es piedāvāju izslēgt šā panta attiecīgās daļas, kuras šeit ir minētas.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti un godātais Bunkša kungs! Tieši šeit jau ir tā būtiskā atšķirība starp Reģionu atbalsta likumu un šo konkrēto likumu, ka tātad likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” ir noteiktas šīs atbalsta formas, instrumenti, kas pamatā tiek izmantoti, lai atbalstītu tajā skaitā uzņēmumus īpaši atbalstāmajos reģionos. Šā likuma mērķis ir faktiski kontrolēt šo valsts atbalstu, lai novērstu vairākas lietas:

1) iekšējās konkurences izkropļojumu;

2) valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu.

Tāpēc šeit ir noteikti konkrēti nosacījumi jeb konkrēti noteikumi, kādā veidā ir šī ierobežošana. Noteikt, ka šis atbalsts īpaši atbalstāmajos reģionos jeb reģionālajai attīstībai tiek sniegts. Šie likumi nav pretrunā. Ja jūs runājat par to, kura komisija kuru kontrolēs, tad ir jāteic, jā, šī komisija kontrolēs visu valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. Šī būs tā komisija, kurai tiks pieteikti visi atbalsta projekti visos valsts pārvaldes līmeņos - gan pašvaldību, gan ministriju līmenī. Ar šo komisiju būs jāsaskaņo gan Privatizācijas aģentūrai, gan visām citām valsts iestādēm šie atbalsta projekti. Likumā būs noteiktas tās normas, uz kuru pamata šī komisija šīs kontroles jeb projektu saskaņošanu veiks. Es nevaru atbalstīt Bunkša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs vēlas runāt otro reizi. Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Māris Vītols runāja pilnīgi pareizi, un tas bija tas, ko arī es apmēram gribēju šeit vismaz... apmēram šajā likumā gribēju atrast. Bet, ja šajā likumā mēs lasām to konkrēto tekstu, tad redzam, ka tur ir rakstīts pavisam kas cits. Jau šā paša panta - 8.panta pirmās daļas 2.punktā ir vienkārši formulēts, kādi ir tie kritēriji, kad uz reģionu ir attiecināmi īpašā reģiona, teiksim, statusam paredzētie kritēriji, - šeit ir minēts dzīves līmenis, iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju ienākumi, bezdarba līmenis. Faktiski nav ne vārda par to, kādas būs šīs attiecības - kas kur ko iesniegs un kādas būs tās funkcijas, ko veiks Reģionālās attīstības padome un ko veiks šī īpašā komisija.

Sēdes vadītājs. Otrreiz vēlas runāt arī Māris Vītols. Viņš vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Bunkša kungs! Es jums varu piekrist tikai daļēji. Tieši tā, kā jūs arī sacījāt. Jūs piedāvājat izslēgt trešo daļu. Trešajā daļā ir konkrēta norma, konkrēts noteikums, kas skan: “Reģionālā valsts atbalsta maksimālā intensitāte ir 75% neto subsīdijas ekvivalents no sākotnējo investīciju summas vai 2000 latu par radīto darba vietu.” Kas tad tie ir? Vai tie nav konkrēti noteikumi, noteikumu prasības? Pēc šādas shēmas ir veidots, uzbūvēts viss šis likums. Piemēram, jūs savā priekšlikumā piedāvājat izslēgt arī to daļu, kurā ir šie konkrētie kontrolskaitļi. Es aicinu neatbalstīt šeit Bunkša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es ceru, ka jūs būsiet pamanījuši, ka 47. priekšlikums, kas nāk no Bunkša kunga, ir jāskata kontekstā ar 48. priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs. Šeit tik tiešām ir atruna par to... vai nu ir īpašais statuss, vai ir vismaz viens no noteikumiem, priekšnoteikumiem, kas ir ierakstīti šī likuma 8. panta redakcijā.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs neatbalstīt Jāņa Bunkša priekšlikumu, bet atbalstīt Juridiskā biroja precizēto redakciju 8. pantam. Tas ir 48. priekšlikums jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 47. priekšlikumu, tas ir, deputāta Bunkša kunga izteikto priekšlikumu, - izslēgt 8. panta pirmo, otro, trešo un piekto daļu un panta ceturto daļu pārcelt uz ceturto nodaļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 18, atturas - 22. Balsojuši ir 49 deputāti, tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu zvanu!

Lūdzu atkārtoti balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 18, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpināsim!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 48. priekšlikums ir par šo pašu pantu - 8. pantu, par jaunu tā redakciju, un tas ir no Juridiskā biroja. Komisija ir nolēmusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 49. priekšlikums - par 8. pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 50. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Par 8. pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 51. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 8. panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 52. priekšlikums - par 8. panta piekto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ir izskatīts 8. pants, kas jaunajā redakcijā šobrīd mums ir 7. pants. Pārejam pie deputāta Bunkša priekšlikuma, kas jūsu tabulās ir priekšlikums nr. 53, - par 9. panta ceturtās daļas pārcelšanu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.

K.Leiškalns. 54. priekšlikums - par 9. panta pirmo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 55. priekšlikums - no Juridiskā biroja. Par vārdu aizstājumu 9. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 56. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par ceturtās nodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 10. panta, kas jaunajā redakcijā būs 9. pants. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus par nosaukuma izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Tas ir priekšlikums nr. 57. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 58. priekšlikums ir nākamajā lappusē. Tas ir ļoti nopietns priekšlikums no mūsu finansu ministra Zīles kunga, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi pilnā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 59. priekšlikums - par 10. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 60. priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Juridiskais birojs, atkal ir runa par 10. pantu. Komisija atbalsta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Mēs esam izskatījuši 10. pantu, kas jaunajā redakcijā ir 9. pants. Pārejam pie 11. panta (vecajā redakcijā). 61. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 62. priekšlikums - par šo pašu 11. pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 63. priekšlikums - labojumi 11. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Finansu ministrs Roberts Zīle papildina 11. pantu, tabulā tas ir 64. priekšlikums. Komisija finansu ministru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Atkal finansu ministra priekšlikums - 65. priekšlikums. Un atkal 11. pants (vecajā redakcijā). Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 66. priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle papildina 11. pantu ar jaunu - trešo daļu. Komisija finansu ministra priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. Tāpat komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par izslēgumu 11. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam arī piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 68. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par izmaiņām 11. pantā. Komisija ir akceptējusi šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 69. priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Par jaunu 11. panta sestās daļas redakciju. Komisija atbalsta finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs prasa mainīt piektajā daļā vārdus... tālāk kā tekstā. Tas ir 11. pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 11. pantu vēlreiz labo Juridiskais birojs. Komisija šo labojumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Izmaiņas 11. panta redakcijā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Jūsu tabulās tas ir 72. priekšlikums. Komisija šīs izmaiņas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tām? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina vārdu nomaiņu 11. panta sestajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Esam izskatījuši pirmā lasījuma redakcijas 11. pantu un to akceptējuši jaunajā redakcijā kā 10. pantu.

Pārejam pie 74. priekšlikuma. 12. panta nosaukuma izmaiņas ierosina Juridiskais birojs. Komisijas rezolūcija ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 75. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 12. panta otrās daļas redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 76. priekšlikums ir par 12. pantu, tā ir sīka redakcionāla izmaiņa, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 77. priekšlikums. Iesniedzis finansu ministrs Roberts Zīle. Par papildinājumu 12. pantā. Komisija, rūpīgi izskatot, ir atbalstījusi finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 78. priekšlikums ir par šo pašu - 12. pantu. Iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Par aizstājumu šajā pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 79. priekšlikums - par 12. pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Papildinājums piektajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši 12. pantu (jaunajā redakcijā - 11. pantu) un pārejam pie 80. priekšlikuma - 13. panta nosaukuma papildinājuma. Šis priekšlikums ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.Leiškalns. 81. priekšlikums - par 13. panta pirmo daļu. Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 82. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par aizstājumu 13. panta otrajā daļā. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret šo atbalstu? Pieņemts.

K.Leiškalns. 83. priekšlikums - redakcionāls labojums 13. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 84. priekšlikums. Vēl joprojām aktīvais Juridiskais birojs ierosina 13. panta 4. punktā aizstājumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Pieņemts.

K.Leiškalns. 85. priekšlikums attiecas uz 13. pantu. Juridiskais birojs ierosina izslēgumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 86. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 13. pantu. Komisija pilnībā atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 87. priekšlikums - par 13. panta trešo daļu. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 88. priekšlikums - aizstājums 13. pantā. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 89. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par 13. panta trešo daļu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns. 90. priekšlikums ir aicinājums precizēt. Komisija šo aicinājumu nav atbalstījusi, un es domāju, ka priekšlikums šobrīd nav balsojams. Vai nu Bunkša kungam ir jāiesniedz konkrēta redakcija, vai komisija pati attiecībā uz trešo lasījumu mēģinās ko precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Līdz ar to mēs varam turpināt.

K.Leiškalns. Pārejam pie 91. priekšlikuma, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Par 13. panta trešās daļas 7. punktu. Komisija jauno redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 92. priekšlikums. Deputāts Bunkšs ierosina precizēt redakciju, bet pats neiesaka konkrētu skaitli. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

K.Leiškalns. 93. priekšlikums - redakcionāls labojums 14. pantā. Tātad mēs esam izskatījuši 13. pantu (pēc jaunā varianta - 12. pantu). Ierosina redakcionālu labojumu 14. pantā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs attiecībā uz 14. panta pirmo daļu ir iesniedzis priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns. 95. priekšlikums. Deputāta Bunkša aicinājums precizēt. Komisija nav ņēmusi vērā.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim - neatbalstīt?

K.Leiškalns. Komisija nevarēja atbalstīt, jo ir tikai aicinājums, bet nav precīzas redakcijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

K.Leiškalns. 96. priekšlikums - par 14. pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. 4. punktā ir vārdu aizstājums. Komisijas viedokļa šeit nav, bet komisija acīmredzot ir ņēmusi vērā Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 96. priekšlikuma atbalstīšanu? Iebildumu nav? Pieņemts.

K.Leiškalns. 97. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bunkšs. Par izmaiņām 14. panta otrajā daļā. Komisija šo deputāta Bunkša priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 98. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Par izmaiņām 14. pantā. Komisijas atbalstu ir guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 99. priekšlikums - par 14. panta trešo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 100. priekšlikums, iesniedzējs ir Juridiskais birojs. Aizstājums 14. pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 101. priekšlikums. Finansu ministrs Roberts Zīle ierosina izteikt 14. panta ceturto daļu jums redzamajā redakcijā. Komisija ministra priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam? Pieņemts.

K.Leiškalns. 102. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Izmaiņas 14. panta piektajā daļā komisija atbalsta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Atvainojiet! Vēlas... paldies. Turpināsim!

K.Leiškalns. Paldies. 103. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Vēl joprojām skatām 14.pantu. Izmaiņas sestās daļas 1. punktā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 104. priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, tas, protams, ir atbalstīts. Par izslēgumu septītajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam svītrot 14. panta septīto daļu?

Vēlas runāt Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie deputāti! Godātā sēdes vadība! No Finansu ministrijas viedokļa, šis ir ļoti būtisks jautājums šajā likumā, tā ir viena no svarīgākajām prasībām, ko šī likuma kontekstā izvirza Eiropas komisija, proti, lai, risinot vienu uzņēmējdarbības problēmu, netiktu radīta cita ekonomiska problēma, šajā gadījumā pārprodukcija kādā konkrētā nozarē. Izņēmumi ir lauksaimniecība un zvejniecība, kur šādas prasības nav, bet visos pārējos gadījumos ir svarīgi noteikt šo principu, ka valsts atbalsts nedrīkst izraisīt šo pārprodukciju. Tātad valsts atbalsts, risinot vienu problēmu, nevar radīt citas problēmas. Lūdzu neatbalstīt atbildīgo komisiju šeit.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā? Vai balsosim, Leiškalna kungs?

K.Leiškalns. Augsti godātais priekšsēdētāj! Man jāpasaka komisijas motivācija attiecībā uz šo izslēgumu. Jāteic, ka pārprodukcija ir fakts, kas ir konstatējams pēc norisēm, un, sniedzot valsts atbalstu kādai no nozarēm vai uzņēmumiem, mēs nevaram iepriekš paredzēt šo pārprodukciju, šis paredzējums var būt nepilnīgs, nepiepildīties un tamlīdzīgi. Tieši tāpēc atbildīgā komisija ir izslēgusi septīto daļu, jo tas nav iepriekš konstatējams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 104.priekšlikumu - svītrot 14.panta septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par- 11, pret - 22, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Esam pabeiguši skatīt 14.pantu, kas šobrīd ir 13.pants jaunajā redakcijā, un pārejam pie 105.priekšlikuma, kurš ir par 15.panta pirmo daļu un kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas slēdziens - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 106.priekšlikumu ir iesniedzis... Es atvainojos, par 15.pantu vairāk priekšlikumu nav. Līdz ar to mēs esam akceptējuši jauno redakciju, kas tagad ir 14.pants, un pārejam pie 16.panta. Un tūdaļ ir 106.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Bunkšs, - par aizstājumu 16.panta pirmajā, trešajā un piektajā daļā. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 107.priekšlikums - par 16.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 108.priekšlikums, tas pats 16.pants, Juridiskais birojs iesniedzis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 109.priekšlikums ir par otrās daļas izslēgšanu 16.pantā. To iesniedzis deputāts Bunkšs. Komisija beidzot ir vienisprātis ar deputātu Bunkšu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Arī šis ir ļoti būtisks jautājums šī likuma kontekstā. Finansu ministrija uzskata, ka tas princips, ka valsts atbalsta projekts, kas ir ieviests bez iepriekšējas pieteikšanas, ir nelikumīgs, ir viens no galvenajiem šī likumprojekta pamatprincipiem, kas ļauj vispār šai Valsts atbalsta uzraudzības komisijai pildīt tās funkcijas. Ja mēs viņai atņemam šo instrumentu, tad faktiski šī komisija nevar pildīt savas funkcijas un šis likums nedarbojas tādā veidā, kādā tas ir veidots un iecerēts. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir būtiski, lai šis likums varētu darboties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Lai gan kā indivīds es piekrītu Mārim Vītolam, man ir jāsaka, ka komisija Bunkša priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 106.priekšlikumu - Jāņa Bunkša priekšlikumu svītrot 16.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 16, atturas - 34. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 110.priekšlikums - par 16.panta trešo daļu. Iesniedzis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 111.priekšlikums. Ir vienojies Juridiskais birojs ar deputātu Bunkšu par ceturtās daļas izslēgšanu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Šis priekšlikums ir iesniegts, tiešā veidā pamatojot šo normu uz atbilstošiem Eiropas Savienības noteikumiem valsts atbalsta jomā. Tie nosaka šos konkrētos izņēmumus, kuri ir šajā panta daļā. Izslēdzot faktiski, protams, uz to attiecīgi tiek norādīts no Eiropas komisijas puses. Agrāk vai vēlāk... Saglabājot šo normu, tā nekam neko nekaitē. Tāpēc es aicinu saglabāt šo normu un neatbalstīt priekšlikumu svītrot to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 111.priekšlikumu - Juridiskā biroja un deputāta Bunkša priekšlikumu svītrot 16.panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 12, atturas - 39. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam pie 112.priekšlikuma, tas ir par šā paša panta - 16.panta - piekto daļu. Juridiskais birojs iesniedzis, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. Līdz ar to, godātie deputāti, mēs esam izskatījuši 16.pantu, kas jaunajā redakcijā ir 15.pants, un pārejam pie 17.panta redakcijas. Tūdaļ ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums (nr.113) - 17.panta pirmās daļas redakciju izteikt šādā redakcijā. Komisija atbalsta ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums ir Juridiskā biroja ieteikums attiecībā uz 17.panta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi, iekļaujot galīgajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja ieteiktais 17.panta papildinājums ir jūsu tabulās priekšlikums nr.115. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 116.priekšlikums ir par 17.panta trešo daļu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 117.priekšlikums. Deputāts Bunkšs ierosināja aizstāt vārdu “komisija” ar vārdiem “finansu ministrs”. Komisija nav atbalstījusi. Manuprāt, mēs esam nobalsojuši par komisiju, un līdz ar to tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns. 118.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Deputāti būs pamanījuši, ka šobrīd esam nonākuši pie 18.panta. Komisija ir atbalstījusi izmaiņas trešajā daļā. Nē, komisija nav atbalstījusi!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 118.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu? Tas nav guvis komisijas atbalstu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 119.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir par 18.panta ceturto daļu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 120.priekšlikums: ierosina 18.pantu izteikt jaunā redakcijā. Priekšlikuma autors ir finansu ministrs, bet komisija titulu nav ņēmusi vērā, priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 121.priekšlikums - par 18.panta piekto daļu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 122.priekšlikums ir par 18.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 123.priekšlikums, 18.pants vēl joprojām. Iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. 124.priekšlikums ir par izmaiņām 18.pantā. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. 125.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 18.panta devīto daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi! Šī ir pēdējā reize šā likuma izskatīšanā, kad es kāpju tribīnē, lai aizstāvētu Finansu ministrijas viedokli. Šis ir pats būtiskākais jautājums no visiem šiem priekšlikumiem, un mēs Finansu ministrijā iestājamies par to, lai nesvītrotu šo daļu. Te galvenokārt ir jautājums par to, lai valsts atbalsts, kurš nav pieteikts saskaņā ar procedūru šajā komisijā un ir pretrunā ar šā likuma prasībām, būtu piedzenams no atbalsta saņēmēja. Tā ir galvenā svira jeb galvenais instruments, kādā veidā piespiest valsts un pašvaldības institūcijas pieteikt komisijā šos plānotos valsts atbalsta projektus. Tas ir arī instruments, kā var novērst nelikumīga valsts atbalsta radītos konkurences deformējumus, tātad ļautu atjaunot status quo situāciju. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un saglabāt šeit iepriekšējo redakciju, lai šis likums varētu darboties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim Juridiskā biroja 125.priekšlikumu - svītrot 18.panta devīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 19, atturas - 34. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka Vītola kungs vairāk gribēja runāt par redakciju, nevis par spēkā esošo pirmā lasījuma redakciju, tātad gribēja runāt par priekšlikumu, ko iesniedzis finansu ministrs - izteikt 18.panta devīto daļu sekojošā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr.126, un komisija to nav atbalstījusi, bet es saprotu, ka iepriekšējais balsojums liecina par to, ka deputāti sliecas atbalstīt finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par 126.priekšlikumu? Vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim finansu ministra ierosināto 126.priekšlikumu - izteikt 18.panta devīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 127.priekšlikums ir uzmundrinošs vai uzvedinošs, bet, manuprāt, nav balsojams, taču finansu ministrs Roberts Zīle ierosina 18.panta desmito daļu izteikt attiecīgajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Atbalsta. Tas ir pieņemts.

K.Leiškalns. 129.priekšlikumā Juridiskais birojs ierosina izmaiņas 18.panta vienpadsmitajā daļā. Komisija šīs izmaiņas atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns. 130.priekšlikums ir par papildinājumu likumprojektā - ar jaunu sesto daļu attiecīgajā redakcijā. Komisija finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta sestās nodaļas nosaukumu un redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Septītā nodaļa.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem iebildumu nav.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tātad mēs pārejam pie 131.priekšlikuma - aizstāt vārdus “pārejas jautājumi” ar vārdiem “pārejas noteikums”. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns. Un tad nāk 132.priekšlikums - pēdējais priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs par izslēgumu pārejas noteikumos. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1., 2. un 3.punktu. Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es aicinu balsot par nule kā izskatītā likumprojekta otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es gribētu komisijas vārdā ierosināt iesniegšanas termiņu, ņemot vērā parlamenta brīvdienas, bet komisijas turpinās strādāt līdz 1998.gada 20.janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu - 1998.gada 20.janvāri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, deputātu kungi, prieks strādāt kopā ar jums!

Sēdes vadītājs. Nākamais kārtības jautājums - likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Trešais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Ābele. Lūdzu!

J.Ābele (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3005.

Sēdes vadītājs. 3505.dokuments.

J.Ābele. Piedodiet, nr.3505. Likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Skatīsim to trešajā lasījumā. Par likumprojektu ir ienākuši seši priekšlikumi, kuri visi ir atbalstīti, līdz ar to likumprojektā ir izdarīti daži redakcionāli precizējumi.

Tātad 1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, izslēgt 1.panta 4.punktā vārdus “šā likuma izpratnē”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 2.priekšlikums - izteikt 6.panta otro teikumu šādā redakcijā. Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas atzinums - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. 3.priekšlikums - izteikt 7.pantu šādā redakcijā. To iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija daļēji šo priekšlikumu ir atbalstījusi un iestrādājusi nākamajā - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas ieteikto 7.panta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. 4.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs jau to izlēmām.

J.Ābele. Skatīsim tālāk! 5.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 20.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele. Un pēdējais - 6.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, - izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā... Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Ābele. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Ābele. Paldies deputātiem par raženu darbu!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3508. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Trešais lasījums. Tātad šeit ir šādi priekšlikumi.

Par 14.panta piekto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ieteikts divos variantos: tātad vai nu aizstāt vārdus “dzīvesvietas dzimtsarakstu nodaļā” ar vārdiem “Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē”, vai arī izmantot otro variantu. Juridiskā komisija to ir daļēji atbalstījusi, iesniedzot savā redakcijā, kas ir redzama labajā malā, - izslēgt ceturto daļu un papildināt ar piekto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu - svītrot likumprojekta 14.panta ceturto daļu un papildināt 14.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Vairāk nekādi citi priekšlikumi nav saņemti, tādus nav ierosinājusi arī Juridiskā komisija, tāpēc aicinu balsot kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts “Epidemioloģiskās drošības likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3511.

Uz trešo lasījumu priekšlikumus ir iesnieguši Juridiskais birojs, Labklājības ministrija un arī pati atbildīgā komisija. Pārsvarā visi priekšlikumi ir atbalstīti, ir panākts kompromiss.

Sāksim ar 1.priekšlikumu. Tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums nr.1., kas ir atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 1.panta 1.punktu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 2.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 3.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 4.priekšlikums. Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 5.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 6.priekšlikums saņemts no Labklājības ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 7.priekšlikums arī saņemts no šīs ministrijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

R.Jurdžs. 9.priekšlikums, ko iesniegusi komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdcs. 10.prieklikums. Iesniegusi ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 11.priekšlikums. Iesniegusi komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 12.priekšlikums arī saņemts no komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 13.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 14.priekšlikums. Iesniegusi komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 15.priekšlikums saņemts no komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 16.priekšlikums arī saņemts no šīs komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 17.priekšlikums. Iesniegusi komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Jurdžs. 18.priekšlikums - Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdcs. 19.prieklikums. Iesniegusi komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. Precizēts 21.pants. 20.priekšlikums. Iesniegusi Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdcs. 21.prieklikums. Iesniegusi komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

R.Jurdžs. 22.priekšlikums. Iesniegusi komisija. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdcs. Līdzīgs ir 23.priekšlikums - komisijas priekšlikums, kas atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 26.panta redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 24.priekšlikums, kurā Sociālo un darba lietu komisija mainījusi nodaļas nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti sestās nodaļas nosaukumam - “Vakcinācija un darbs ar infekcijas slimību izraisītājiem” - piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 25.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 26.priekšlikums - Labklājības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Jurdžs. 27.priekšlikums, ko iesniegusi Labklājības ministrija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 31.panta otro daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 28.priekšlikums - izslēgt 34.panta otro daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 34.panta otro daļu. Pieņemts.

R.Jurdžs. 29.priekšlikums - izteikt 35.pantu jaunā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 35.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 30.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izslēgt 36.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 36.pantu. Pieņemts.

R.Jurdcs. 31.prieklikums, ko iesniegusi komisija, - izteikt jaunā redakcijā nodaļas nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti devītās nodaļas nosaukumam piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs. 32.priekšlikums. Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Jurdžs. 33.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - papildināt devīto nodaļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 37.panta pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdcs. 34.prieklikums, ko iesniegusi komisija, - izslēgt 38.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 38.pantu.

R.Jurdžs. 35.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izslēgt desmito un vienpadsmito nodaļu un uzskatīt to par devīto nodaļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta desmitās un vienpadsmitās nodaļas svītrošanai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 36.priekšlikums, ko iesniegusi komisija. Dota jauna panta redakcija. Ir atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 41.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

R.Jurdžs. 37.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1.punktu. Pieņemts.

R.Jurdžs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Epidemioloģiskās drošības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos darba kārtības 20.jautājumu mēs pēc komisijas lūguma esam svītrojuši, bet esam vienojušies, ka izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3483 “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Godātie kolēģi! Šeit ir tikai viens grozījums, tas neizdara likuma pantos izmaiņas, bet nosaka kārtību, kādā likums stājas spēkā, proti, ka tas stājas spēkā vienlaicīgi ar Ieguldījumu sabiedrību likumu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

M.Vītols. Godātie kolēģi! Uz tā pamata, ka pašreiz likuma redakcija nosaka, ka likums stājas spēkā 1.janvārī, mēs ierosinām, lai tas stātos spēkā vienlaicīgi ar Ieguldījumu sabiedrību likumu. Lūdzu nobalsot šodien steidzami arī otrajā lasījumā un pieņemt šo likumu galīgajā lasījumā. Ja jums nebūtu iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.3417. Tas ir “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, ko iesniedzis Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina Saeimu atzīt šo likumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu - atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

M.Vītols. Šeit faktiski ir tikai viens grozījums, tas paredz noteikt to, ka valsts turpmāk atsakās no muitas un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumiem, ievedot preces Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt otrajam lasījumam priekšlikumus līdz 15.decembrim un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 18.decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS frakcija).

Godātie kolēģi, izskatām dokumentu nr. 3387. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītais likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Par šo likumprojektu, ko iesniegusi valdība, ir jāsaka, ka tas ir vismaz problemātisks. Tajā ir vesela virkne būtisku momentu, kuri ir šādi.

Pirmais problemātiskais moments ir tāds, ka šajā likumprojektā, kas nosaka pašvaldību finansu izlīdzināšanu, šajā gadā ir absolūti pazudis jebkāds pašvaldību ienākumu prognožu novērtējums. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan uz nekustamā īpašuma nodokli. Faktiski iznāk, ka mēs šobrīd ar likumu vairs nenosakām šo nodokļu prognozes. Un rodas jautājums: par ko lai Finansu ministrija uzņemas tālākas garantijas? Kā lai viņa tālāk garantē, ka valsts kaut ko varēs kompensēt tad, ja kaut kas pašvaldībām neizpildīsies? Es domāju, ka šie ieņēmumi no nodokļiem, šis prognožu novērtējums, - tas ir jautājums, kurš ir principiāli risināms ar likuma palīdzību.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska un kas piešķir negatīvu iezīmi šim likumprojektam, ir tā, ka ir ļoti primitivizēti pašvaldību finansu izlīdzināšanas kritēriji. Faktiski mēs redzam, ka šeit ārpus šiem pamatkritērijiem ir iedzīvotāju skaits, ka pastāv tikai trīs citi kritēriji, un tie ir šādi: bērni līdz sešu gadu vecumam, jaunieši 17-18 gadu vecumā un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma. Absolūti nav ņemtas vērā ne tādas lietas kā bezdarbnieku skaits, ne arī dažādu infrastruktūras objektu uzturēšanas nepieciešamība, nedz arī kādi citi kritēriji. Mēs zinām, ka Eiropas valstīs kritēriju skaits attiecīgajā pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā sniedzas vairākos desmitos. Tur šī finansu nepieciešamība ir izvērtēta ļoti rūpīgi. Šeit mēs redzam, ka šis finansu nepieciešamības izvērtēšanas darbs ir veikts ļoti pavirši.

Trešā lieta, kas ir būtiska un kas negatīvi ietekmē šo pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu, ir tā, ka tajā nav iestrādāts valsts budžeta dotācijas mehānisms. Mēs labi zinām, ka pašvaldības ir šogad prasījušas vismaz 30 miljonus latu - papildu dotāciju no valsts budžeta. Šī prasība ir absolūti pārkāpta attiecībā uz pašvaldību veicamajām funkcijām un šo funkciju realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Mēs nevaram dzīvot tā, ka naudas daudzums tiek palielināts tikai valsts centrālajā aparātā, kaut arī vajadzīgām programmām, protams. Neviens negrib apstrīdēt to, ka valsts centrālajā aparātā vajadzīgas programmas, bet ir nepieciešams to līdzekļu mazumiņu, kurš ir, sadalīt taisnīgi, neveidot šo bezdeficīta budžetu tikai uz pašvaldību rēķina. Tātad šeit nav absolūti iestrādāta šī valsts budžeta dotācija. Tā kā pašvaldībām nav šo pietiekamo līdzekļu, rodas, protams, konflikts starp donoru pašvaldībām un pašvaldībām, kuras saņem šos līdzekļus no finansu izlīdzināšanas fonda. Donorpašvaldības, dabiski, izvirza prasības, ka viņas negrib tik daudz maksāt. Mēs redzam, ka republikas pilsētām ir jāmaksā daudz, bet tajā pašā laikā, no otras puses, ir tās pašvaldības, kurām šie līdzekļi ir jāsaņem viņu elementāro funkciju veikšanai, un to prasības ir ne mazāk pamatotas. Līdz ar to valsts, atsakoties no savas dotācijas jeb faktiski šobrīd paredzot viņu mērķdotācijas tikai 8 miljonu apmērā prasīto 30 miljonu vietā, faktiski veido pašvaldību starpā šīs neatrisināmās problēmas. Es domāju, šie momenti ir pietiekami, lai šodien šo likumu pirmajā lasījumā neatbalstītu.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - pašvaldību lietu valsts ministrs.

Ē.Zunda (pašvaldību lietu valsts ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā ir objektīva realitāte, ka Latvijas pašvaldības savā starpā ir ļoti atšķirīgas. Ir atšķirīgas viņu finansiālās iespējas. Tātad pašvaldību finansu ieņēmumi ir ļoti atšķirīgi. Daudzos gadījumos šīs pašvaldību finansiālās iespējas ir atkarīgas nevis no viņu saimniekošanas iespējām vai no viņu neizdarībām, bet no tīri objektīviem iemesliem. Lai veicinātu pašvaldību finansiālo iespēju savstarpējo izlīdzināšanu, ir nepieciešams Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums. Tas nav mūsu izdomājums, tā tas ir ne tikai Latvijā vien. Šāda finansu izlīdzināšana pastāv daudzās pasaules valstīs, jo sevišķi Eiropas valstīs.

Es gribu aicināt jūs atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā, jo šeit ir iestrādātas dažas jaunas normas, kuru nebija līdzšinējā pašvaldību finansu izlīdzināšanas praksē. Proti, mēs ieviešam vidusjoslu pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmā, vārdu sakot, mēs radām vienu daļu pašvaldību, kas pārtiek no saviem finansu ieņēmumiem. Tās ir pašvaldības, kuru vidējie ieņēmumi, rēķinot uz iedzīvotāju šādā joslā - no vidējiem par 10% uz augšu un par 10% uz leju. Tā ir viena būtiska pazīme. Tātad, ja šīs pašvaldības gūst ienākumus, viņas netiek pakļautas izlīdzināšanai, viņām netiek atņemti līdzekļi. Tā sakot, veidojam pašvaldību vidusšķiru. Tas ir viens moments.

Tām pašvaldībām, kuru ieņēmumi pārsniedz ieņēmumus virs šīs vidusjoslas, tiek izņemti 50% no pārsnieguma, bet arī šajā gadījumā tiek iestrādāts aizsargmehānisms. Ja pašvaldībām tiek ar izlīdzināšanas mehānismu faktiski izņemts vairāk nekā 35%, tad viņām šī izlīdzināšana apstājas. Tā sakot, nedrīkst izņemt vairāk nekā 35% no pārsnieguma. Tas ir otrs moments.

Trešais moments. Piedāvājot šo likumprojektu, mēs centāmies pāriet no ikgadējās izlīdzināšanas kārtības pieņemšanas uz pastāvīgo izlīdzināšanas kārtību, kas būtu ilgstošam laika periodam. Tātad šis piedāvātais likumprojekts ir ilgāka laika likumprojekts. Tās lietas, kas būtu koriģējamas, teiksim, šinī gadā, vai tās lietas, kas saistītas ar pāreju no līdzšinējās kārtības uz turpmāko kārtību, ir iestrādātas pārejas noteikumos.

Par tām dažām lietām, kuras šeit pieminēja Čerāna kungs. Par izņemšanu no lielajām pilsētām. Tā ir pārejas noteikumu norma, un šī pārejas noteikumu norma ir nepieciešama tāpēc, lai neradītu lielus satricinājumus attiecībā pret situāciju, kāda pastāvēja iepriekšējā gadā un iepriekšējos gados.

Mēs nevaram izdarīt revolucionārus lēcienus tieši finansu jomā un lielus satricinājumus, bet mums ir jārada pašvaldībām skaidrība un pārliecība, kā tas notiks turpmāk, lai vairāk motivētu viņu rīcību, lai vairāk motivētu viņu saimniecisko darbību. Tāpēc, godātie kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā. Protams, mēs šeit varam iestrādāt arī tos priekšlikumus, kurus Čerāna kungs minēja, jo jums jāsaprot arī tā situācija, ka, no interešu viedokļa attiecībā pret izlīdzināšanu, pašvaldības jebkurā gadījumā sadalīsies divās - vismaz iepriekš tās bija sadalītas divās - grupās. Viena - kuras dotē. Otra - kuras saņem. Ieviešot šo jauno likumu, mēs tās sadalām trijās grupās: viena, kuras dotē, otrā - kuras saņem, un trešā - kuras nepiedalās. Mēs mazinām šo antagonismu ar to, ka mēs šādā veidā pieejam pašvaldību finansu izlīdzināšanai. Tāpēc no šā viedokļa lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Bunkšs (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist aicinājumam šo likumprojektu nepieņemt, pirmkārt, jau tāpēc, kā Zundas kungs šeit paskaidroja, ka šis likums ir paredzēts ilgākam laika periodam, bet visus tos jautājumus, kuri saistīti ar nākamā gada finansu izlīdzināšanu, un arī pašu šo pārejas periodu ir mēģināts noteikt pārejas noteikumos. Ja mēs šo likumu vispār nepieņemam, tad nākamajā gadā, it sevišķi lauku pašvaldības, paliks tikai viņu faktisko ieņēmumu līmenī. Ja, teiksim, ir kādas pašvaldības kā, pieņemsim, Krāslavas rajona Šķeltovas pagastā, kur šajā gadā tiek prognozēts tikai 10 latu uz vienu iedzīvotāju iekasēt, tad šī pašvaldība, nepieņemot izlīdzināšanas noteikumus, gluži vienkārši būs pakļauta pilnīgam bankrotam. Tāpēc šai nostājai, ka varētu vispār nepieņemt likumu, nekādā gadījumā nevar piekrist, un es aicinu, teiksim, šādus aicinājumus šeit neatbalstīt.

Protams, likumprojektā ir zināmi trūkumi, taču principā šis ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izskatīt šo likumprojektu trijos lasījumos ar domu, ka janvārī tas varētu stāties spēkā. Līdz ar to tos trūkumus, kuri šobrīd pastāv, ir iespējams pēc likumprojekta iesniegšanas novērst.

Par dažiem no tiem es varētu pateikt. Teiksim, viens no jautājumiem, kas šeit tika kritizēts, ir jautājums par to, vai likumā norādīt konkrētās kritēriju vērtības un kas veiks aprēķinus. Tie ir jautājumi, par kuriem faktiski ir politiski jāizšķiras. Šādi priekšlikumi droši vien būs, un, ja tie būs, tad otrajā lasījumā par tām lietām vajag diskutēt gan komisijā, gan, iespējams, arī šeit un izvēlēties to variantu, kas politiski ir vispieņemamākais.

Es nevaru piekrist tam viedoklim, ka likumprojektā absolūti nekas nav pateikts saistībā ar valsts budžeta dotācijām. Vajag uzmanīgi palasīt likumprojektu, kur 4.panta pirmajā daļā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka šis likumprojekts, ja to pieņems kā patstāvīgu likumprojektu ilgākam laika periodam, ir iekļaujams valsts budžeta sagatavošanas procedūrā. Tātad gluži tāpat, kā mēs to šajā gadā darījām ar likumiem par nodokļiem. Ja šajā likumā būs paredzēti grozījumi (neatkarīgi no tā,vai tas būtu 1999. vai kādu citu gadu tālāk), tad šajā valsts budžeta sagatavošanas procedūrā būs jāpievieno konkrēti aprēķini.

Ja šī redakcija jums šķiet par “mīkstu” vai tā nav skaidra, tad šo redakciju nākošajos lasījumos var precizēt, lai tā būtu nepārprotama un skaidra.

Protams, pastāv problēma ar šiem 15% no lielajām pilsētām, bet, kā jau šeit minēja Zundas kungs, te ir mēģināts šo problēmu zināmā mērā mīkstināt, neiekļaujot to pamattekstā, bet iekļaujot šo jautājumu pārejas noteikumos, respektīvi, attiecinot tikai uz nākamo gadu.

Bez tam jau šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā arī es darbojos, ir iesniegti vismaz divi priekšlikumi, kādā veidā šo 15% problēmu tomēr var pārvarēt nākamajā gadā, nepadarot to tik nepārvaramu, kā tas, teiksim, varētu likties šobrīd. Tāpēc arī šie jautājumi par 15% ieņēmumu paņemšanu no lielajām pilsētām ir risināmi nākamajos lasījumos.

Bez tam es gribu teikt, ka visi tie alternatīvie likumprojekti, kuri šobrīd ir pieejami, principā neatšķiras. Galvenā, būtiskā atšķirība, kas ir starp Latvijas Pašvaldību savienības iesniegtajiem priekšlikumiem, atsevišķu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem un tiem priekšlikumiem, kuri nākuši no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda padomes, ir jautājumā par valsts dotācijas apjomu. Protams, šī starpība ir no 1,8 miljoniem līdz 28 miljoniem, kas ir minimālā prasība no Latvijas Pašvaldību savienības puses, bet tā šobrīd, šajā mirklī, ir grūti izpildāma. Taču es domāju, ka nekas mūs netraucē, ja Latvijas Pašvaldību savienības prognozes ieņēmumu daļā piepildīsies, šo valsts dotācijas daļu pārskatīt.

Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību, un domāju, ka visi priekšlikumi, kas tiks iesniegti gan atbildīgajā komisijā, gan citur, tiks rūpīgi izskatīti, tāpēc aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un ļoti rūpīgi strādāt pie otrā un trešā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es viennozīmīgi esmu par to, ka pašvaldībām ir jābūt Finansu izlīdzināšanas likumam, un es nepaužu tādu pozīciju, kādu šeit pauž atsevišķi radikāļi, kuri uzskata, ka šādai izlīdzināšanai vispār nebūtu jābūt. Taču valdībai ir jāstrādā, valdībai ir jāpiedāvā risinājumi šā finansu izlīdzināšanas mehānisma iedibināšanai un tāda likuma izstrādei, kas atbilstu gan pašvaldību, gan iedzīvotāju interesēm. Un tas ir arī valdības un Saeimas vairākuma uzdevums - atrast arī šo valsts budžeta dotāciju pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Un tikai tad šis Finansu izlīdzināšanas likums varēs pilnvērtīgi darboties, ja tur būs šie kritēriji, ja būs iestrādāta iekšā arī šī nodokļa prognoze, kurai tur ir obligāti jābūt, un ja būs arī šī budžeta dotācija. Kamēr tas nav izdarīts, es uzskatu, ka šāds likumprojekts ir atdodams atpakaļ valdībai pārstrādei vai arī būtu noraidāms, pēc tam pieprasot no valdības iesniegt attiecīgi uzlabotu likumprojektu vēl vienu reizi. Bet šodien es nevaru nobalsot par šādu likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Nepārprotami piedāvātais likumprojekts ir labāks, nekā bija iepriekšējos gadus, tomēr tam ir arī zināmi trūkumi.

Pirmkārt, likumprojekta variantā pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinā tiek ņemti vērā tikai pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un no Valsts budžeta likumā noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas. Taču pilnīgi netiek ņemts vērā tas, ka vērtētie ienākumi daudzās Latvijas pašvaldībās nebūt nav galvenais pašvaldībām ieskaitāmo nodokļu un nenodokļu ieņēmumu avots. Līdz ar to pašvaldības būtiski tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā. To pierāda ieņēmumu īpatsvars pašvaldībām ieskaitāmo nodokļu un nenodokļu ieņēmumos.

Otrkārt, mākslīgi tiek radīts galvenais pašvaldību finansu izlīdzināšanas rādītājs, vērtējot ieņēmumus vidēji uz vienu iedzīvotāju valstī. Tāpat kā iepriekšējos gados, atkārtojas garie aprēķini, kam pamatā nav reāli iegūstamas un pārbaudāmas informācijas.

Un tad, manuprāt, būtiskākā lieta, par kuru jau te runāja iepriekšējie runātāji, ir tā, ka no pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina it kā pazūd 15% no 7 republikas pilsētu vērtētajiem ieņēmumiem, kurus kārtējo reizi plāno novirzīt no budžeta pašvaldībām neiedalītās dotācijas daļējai segšanai, it kā slēpjoties aiz saukļa: “Par labu laukiem!” Tomēr iznāk galīgs absurds, ka visa Latvija ir lauki, izņemot 7 lielās pilsētas, jo te ir tāds piemērs: ja salīdzina divas blakus esošas pilsētas - Jelgavu ar 71 000 iedzīvotāju un Dobeli - ar 13 000 iedzīvotāju, tad nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju abām pilsētām praktiski ir vienādi - 80 latu. Tā ka nav korekti izdalīt tikai šīs 7 lielākās pilsētas.

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz trūkumiem, es aicinu balsot pirmajā lasījumā un, kā jau teica Bunkša kungs, pēc tam rūpīgi pastrādāt vēl pie tā likumprojekta, cenšoties novērst šos trūkumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols. Pirms es aicinu jūs balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, es tikai gribēju minēt nelielu precizējumu pie Ābiķa kunga teiktā. Likumam ir divas daļas - ieņēmumu izlīdzināšanas daļa un izdevumu izlīdzināšanas daļa. Izdevumu izlīdzināšanas daļā ir ietverti visi nodokļi. Tā ka šeit tas nebalstās uz kaut kādu vienu noteiktu ienākuma veidu.

Es aicinu balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus uz otro un tālākajiem lasījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 6, atturas - 3. Pieņemts.

Kādi apsvērumi būtu par otro lasījumu?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 19. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Vītola kunga minēto datumu - 19. decembri? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Par šo likumu mēs esam no šīs tribīnes jau vairākkārt runājuši, tādēļ atļaujiet man tikai nedaudz pieskarties galvenajiem grozījumiem, kuri ir ietverti apskatāmajā likumā.

Es gribētu jums atgādināt, ka šis likums tika izstrādāts, pamatojoties uz mūsu pašu, tas ir, uz Saeimas lēmumu. Šā likuma izstrādē piedalījās Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta vadības pārstāvji.

Pirmais grozījums attiecas uz likuma 5. pantu. Šā panta jaunajā redakcijā ir precizētas valsts amatpersonu kategorijas, šajā sarakstā ir iekļautas atsevišķas jaunas valsts amatpersonas, un tur tātad ir Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru un valsts ministru padomnieki, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, kā arī vēl citas kategorijas.

5. panta trešā daļa uzliek par pienākumu Ministru kabinetam, lai būtu zināma skaidrība valsts amatpersonām, vai uz viņām attiecas Korupcijas novēršanas likums, publicēt visu valsts amatpersonu kategoriju sarakstus.

Ļoti plašas diskusijas ir izraisījis likuma 12. pants, kas nosaka aizliegumu izmantot valsts un pašvaldību mantu personiskās interesēs.

Īpaši nekomentējot šā grozījuma plusus un mīnusus, es gribētu jums tomēr atgādināt, godātie kolēģi, ka, ja gadījumā šī norma tiktu pieņemta, tad ar pārejas noteikumiem tiek ierosināts uzdot Ministru kabinetam, ministrijām, pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām līdz nākamā gada 1. maijam pieņemt normatīvos aktus, kas reglamentētu kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts un pašvaldību mantu, un tad šī norma stātos spēkā ne jau kopā ar šo grozījumu pieņemšanu, godātie kolēģi, bet gan ar nākamā gada 1. jūliju.

Nākamais grozījums attiecas uz tām normām, kas reglamentē kārtību, kādā amatpersonas pilda amatu savienošanas un darba pildīšanas ierobežojumus. Šīsvasaras korupcijas skandāls, godātie kolēģi, lielā mērā radās tāpēc, ka iepriekšējā valdība nepildīja šobrīd vēl spēkā esošā Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 1. punktu, kas uzdeva valdībai izstrādāt noteikumus, kādi ir piemērojami attiecībā uz Korupcijas novēršanas likuma prasībām, tajā skaitā minot amatu ierobežojumu prasības. Kādā veidā tas ir izpildāms? Un, tā kā šādu noteikumu nebija, kārtība visā valstī nebija vienoti reglamentēta, kādā gadījumā deputātiem, ministriem un citām valsts amatpersonām jāpārtrauc pildīt neatļautus amatus, tad diemžēl daļa amatpersonu nevarēja, bet varbūt arī negribēja šos noteikumus ievērot, un tā daudzi, pašiem negribot, nonāca konfliktā ar likumu.

Tagad ir izstrādāts 17. pants, kas sīki reglamentē tās lietas, ko vajadzēja darīt valdībai, - reglamentēt termiņus un kārtību, kādos gadījumos pēc ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā attiecīgā persona ieņem neatļautus amatus vai pilda šādus darbus un kādā kārtībā, kādos termiņos un secībā ir šie attiecīgie ierobežojumi jāievēro.

Līdz šim spēkā esošajā Korupcijas novēršanas likumā amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus reglamentēja 12. un 19. pants. Savukārt šie likumi ir saistīti ar dažādām atsaucēm, arī ar atsauci uz 5. pantu, kurā ir minētas attiecīgās valsts amatpersonu kategorijas. Un šīs krustveida atsauces, faktiski trīskāršās atsauces, lielā mērā apgrūtina valsts amatpersonām un arī kontrolējošajām institūcijām piemērot un izprast šo likumu. Tādēļ darba grupa, izstrādājot grozījumu projektu, visas tās normas, kuras paredz amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumus, ietvēra vienā - projekta 19. pantā, kas saucas “Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi”.

Kopumā raksturojot šos ierobežojumus, es gribētu, kolēģi, teikt tā: tātad, pirmkārt, vairākām amatpersonu kategorijām ir dotas iespējas ieņemt amatus, ko spēkā esošais likums neparedz. Piemēram, Saeimas deputātiem būs dotas tiesības ieņemt amatus arī reliģiskajās organizācijās, kā arī amatus, kas attiecas uz visām amatpersonām attiecīgajā institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savu darbu vai ieņem amatu.

Ļoti būtiski šie grozījumi skar tātad zemākās kategorijas valsts ierēdņus, kā arī militārpersonas un policijas darbiniekus. Kā jūs atceraties, šobrīd neviens policijas darbinieks, neviens ierēdnis un neviena militārpersona nedrīkstēja ieņemt kādus blakusamatus vai pildīt citus darbus, izņemot tos, kurus paredzēja Korupcijas novēršanas likuma 12. un 19. pants, turklāt policijas darbinieki vispār nevarēja veikt nekādus citus papildamatus vai darbus.

Tātad ne spēkā esošajā, bet piedāvātajā grozījumu projektā ir ielikta tāda formula, ja tā varētu teikt, ka tie ierēdņi, kuri neveic varas funkcijas un nepieņem lēmumus, kuri neveic reālas kontroles vai uzraudzības funkcijas, neveic izziņas funkcijas, ka šie ierēdņi ar attiecīgās civiliestādes vadītāja atļauju var pildīt jebkādu blakusamatu, to skaitā algotu vai nealgotu amatu.

Kas attiecas uz militārpersonām un uz policijas darbiniekiem, tad mēs esam piedāvājuši tādu formulu, ka Ministru kabinets apstiprina to policijas darbinieku un militārpersonu sarakstu, uz kurām attiektos šie Korupcijas novēršanas likuma amatu ierobežojumi.

Turklāt ir vēl kāda ļoti svarīga norma, kas piedāvāta 19.1. pantā. Tās vēl nav šobrīd spēkā esošajā likumā, bet tā paredzēta, lai radītu pilnīgu skaidrību. Proti, valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par tiem amatiem, kurus ar likumu ir atļauts veikt papildus. Šobrīd tātad ir zināma pretruna starp 12. pantu un 20. pantu, un, ja mēs negrozīsim likumu, tad mēs zināmā mērā varēsim tuvākajā vai tālākajā nākotnē pakļaut kritikai atsevišķas valsts amatpersonas.

20. pantā, kur ir runa par uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas ierobežojumiem, pats būtiskākais grozījums attiecas uz policijas darbiniekiem. Pašlaik spēkā esošajā likumā ir norma, kas aizliedz policijas darbiniekiem nodarboties ar jebkāda veida uzņēmējdarbību. Šī norma nav mūsu pašu savulaik izdomāta, bet pārņemta no tolaik spēkā esošā Policijas likuma. Šī norma ir svītrota no piedāvātā likuma teksta, un tas nozīmē, ka policijas darbinieki var šā likuma ietvaros nodarboties ar uzņēmējdarbību, proti, pirkt akcijas, būt akcionāri, pārdot tās un veikt citas darbības, kas nav aizliegtas ar šo vai Policijas likumu.

23. pants spēkā esošajā likumā reglamentē pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Ar grozījumiem mēs paredzam, pirmkārt, pienākumu norādīt deklarācijā visa veida ienākumus, kas pārsniedz 500 latu apmēru, kā arī norādīt tikai tos bezskaidras un skaidras naudas uzkrājumus, kuru summa atsevišķi pārsniedz tātad šos 500 latus. Spēkā esošajā likumā nav noteikta šāda latiņa.

Un visbeidzot vēl viens svarīgs grozījums skar 25. pantu, kur ir noteikts, ka gadījumā, ja valsts amatpersona beidz pildīt savus valsts amatpersonas pienākumus, bet turpina pildīt vēl kādu citu valsts amatu, kas ir minēts 5. pantā, tad šai valsts amatpersonai nav jāiesniedz tā saucamā nobeiguma deklarācija. Atcerieties, godātie kolēģi, ka tad, kad bija valdības krīze, atsevišķi ministri, kuri aizgāja no valdības, turpināja pildīt tātad deputāta pienākumus, bet presē tika izvirzīts jautājums par to, vai viņiem ir vai nav jāiesniedz šīs deklarācijas... Tātad... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Laiks! Jāni, tev pietiek!”) Dobeļa kungs, jūs netraucējiet!

Tātad tas bija pēdējais grozījums, godātie kolēģi, un es aicinātu šo likumu atbalstīt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Es gribētu jau sākotnēji jūs informēt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs līdz 15. janvārim, ja gadījumā jūs to atbalstīsiet. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad likumprojekta apspriešanu, debates, turpināsim pēc pusdienu pārtraukuma.

Es tagad lūdzu zvanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties.

Kamēr tiek gatavota izdruka un Rudzīša kungs nolasa tās rezultātus, vārds paziņojumam Ludmilai Kuprijanovai par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Sociālo un darba lietu komisiju un Demogrāfijas apakškomisiju uz kopīgo sēdi komisijas telpās. Tūlīt pēc reģistrācijas.

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Vents Balodis,

Indulis Emsis,

Aigars Jirgens,

Ernests Jurkāns,

Jānis Kazāks,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 14.00, turpinām mūsu sēdi. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. Atbildīgās komisijas vārdā ziņojumu sniedz Jānis Lagzdiņš. Deputāti vēlas izteikties debatēs, un pirmais vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. (Starpsauciens no zāles: “Nav zālē!”) Lujāna kunga nav zālē.

Nākamais debatēs vēlas runāt Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī uzmanīgi pētīju šo likumprojektu, apsverot visus “par” un “pret”, un neatkarīgi no tā, ka es ļoti cienu Jāni Lagzdiņu kā cilvēku un viņa labos nodomus, man tomēr radās iespaids, ka šis likumprojekts ir sastādīts tīri no tāda cilvēka viedokļa, kurš dzīvo pilsētā un pazīst tikai pilsētas bruģi. Īpaši tas izpaužas, runājot par aizliegumu ieņemt amatus. 19.pantā ne ar vienu vārdu nav minēti zemnieki, kuri varētu kļūt par pagastu priekšsēdētājiem, zemnieki, kuri varētu kļūt par Saeimas deputātiem, un nav skaidrs, kā šajā gadījumā situācija izveidotos. Jo, piemēram, es, kā zemnieks, kuram pieder 120 hektāri zemes un kurš likumīgā ceļā nokārtojis visas saistības ar valsti, reģistrējis savu zemnieka saimniecību Uzņēmumu reģistrā, maksā zemes nodokli un gūst no zemkopības darba arī ienākumus (jo es uzskatu, ka zemes kopšanas darbs arī ir uzņēmējdarbības veids, tikai savdabīgāks), varu teikt, ka man vienam, bez palīgiem, apsaimniekot 120 hektārus nav iespējams un es vienalga, gribot vai negribot, atstāšu kādu iespaidu uz šiem cilvēkiem, jo man būs jākoriģē šie cilvēki viņu darbā. Taču es neredzu šeit likumā ne ar vienu vārdu atrunātu šo lietu. Sanāk tā, ka man pēc Saeimas beigām, tad, kad man beigsies šis termiņš, ir vai nu jākļūst par ubagu, vai arī šajā gadījumā jāmeklē atkal fiktīva izeja un sava zemnieku saimniecība jānoformē uz kāda cita cilvēka vārda, lai viņš tad ar pilnvarojumu veic saimniecisko darbību manā vietā. Jo, piemēram, ja man pieder mežs, 70 hektāri, un man ir mežizstrādes projekts, pēc projekta es redzu, ka man ir jāveic mežā darbi un jāpārdod tie koki, un es gūstu peļņu, bet es to nedrīkstu darīt. Es nedrīkstu peļņu gūt no šīs savas darbības. Tas ir galīgi šķērsām, un es domāju, ka, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad, gatavojot to trešajam lasījumam, vai nu šī lieta būtu galīgi jāmaina un jāpilnveido, vai arī... es pat piekristu viedoklim, ka šis ir ļoti vājš likumprojekts, tas ir rakstīts vispārīgā formā, un faktiski šeit jau arī citās vietās atklājas trūkumi. Tā, piemēram, policijas darbinieki vai armijas cilvēki nedrīkst nekādu darbu pildīt bez augstāka priekšnieka, es tā saprotu, piekrišanas; tas nozīmē, ka tas augstākais priekšnieks dos atļauju savam padotajam tikai tad, ja tas padotais ar to priekšnieku varbūt sarunās un viņam samaksās. Es nevaru piekrist šādai lietai un uzskatu, kolēģi, ka, ja mēs neko nespēsim pamainīt... es domāju, ka trešajā lasījumā nav iespējams veikt izmaiņas, un es vispār aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, jo faktiski mēs, deputāti, un arī tie pagastu deputāti, kuri tiks ievēlēti un kļūs par pagastu priekšsēdētājiem, viena aktīvākā cilvēku daļa laukos, tiek tik ļoti stingros rāmjos ielikti, ka viņiem faktiski no visa jāatsakās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Papriekš paldies, ka šoreiz, kad es iesniedzu lūgumu runāt, man atļāva runāt un Jirgena kungs nespēja beidzamo reizi... Saprotu, ka Pieprasījumu komisija nespēja to jautājumu izskatīt, bet par to mēs debatēsim nākamnedēļ. Bet tagad, mīļie kolēģi, padomes pārstāvji un tautas kalpi, runa ir par korupcijas novēršanu. Mēs novērsīsim korupciju ar šo likumu, kas pasaka, kā un vai drīkst halturēt. Un visvairāk drīkst halturēt tad, kad premjerministrs tev iedod tādu labu padomes darbu par to, ka tu esi labs Sadarbības padomes kalps. Un tas paliks spēkā - vienalga, ko Lagzdiņa kungs tur saka. Es gribētu runāt par īsto korupcijas novēršanu, par to, kam es ceru, būtu jābūt šajā likumā. Pagājušajā nedēļā... šonedēļ, pirmdienas vakarā, uz “Latvenergo” 3 miljonu lietas komisiju atnāca Krasta kungs. Es viņam prasu: “Premjer, šinī zemē, kā mums Ādamsona kungs saka, 65 miljoni latu gadā aiziet garām valsts kasei - no alkohola akcīzes nodokļa vien. Vai tā ir?” (Starpsauciens no zāles: “Tā ir!”) Šis paklana galvu. Es saku: “Premjer, es esmu četras vai piecas reizes uzstājies par to, ka 20 miljoni latu gadā iet garām tāpēc, ka nav reģistrētas Rīgas ostas zemes, vai tas tā ir?” Šis klana galvu. Es saku: “Premjer, kāpēc tad mēs izmeklējam lietu par 3 miljoniem latu, ja mēs zinām, ka nauda jau visu laiku iet garām? Kāpēc nav izveidota speciāla komisija, ar preses piedalīšanos, lai runātu par tiem kontrabandistiem? Kāpēc nav izveidota speciāla izmeklēšanas komisija, lai runātu par tiem, kas te sēž un tur sēž, un nezin kur sēž, kas Rīgas ostas valdē sēž un nemaksā tos nodokļus valsts kasē?” Un mēs runājam tālāk. Izrādās, ja mēs pareizi regulētu to enerģiju, ko Daugava mums dod, ja mēs lietotu visas mūsu HES kā enerģijas noliktavu, mēs varētu pārdot mūsu enerģiju par apmēram simts miljoniem latu vairāk gadā, bet tagad tas viss arī iet garām un nav nevienas izmeklēšanas komisijas. Un tad es prasu: “Premjer, kas te notiek? Par cik tad mēs to “Latvenergo” domājam privatizēt?” - “O, laikam 14 miljoni latu.”

“Bet, premjer, šīs mūsu iestādes iekārtas ir vērtas 3 miljardus latu”. - “O, vai tad mēs tik daudz naudas dabūtu no kāda pircēja? Tad, saproti, tam pircējam būtu jāliek augstāki tarifi, mēs to nevaram, mēs pārdosim “pa lēto”.” Es saku: “Tad, premjer, dod man visu “Latvenergo”, būs vēl lētāk!”

Korupcija, korupcijas novēršana - ko tas mums nozīmē? Lagzdiņa kungs, tas nenozīmē likumu, ar ko mēs varam halturēt. Un, ja mēs gribam būt nopietni, ja mēs gribam mūsu tautai labu, tad ķersimies pie korupcijas novēršanas īstā veidā, ņemsim šo likumu un izstrādāsim (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Ko likums var darīt?”), ka mēs, tautas kalpi, nedrīkstam sēdēt komisijās, kurās maksā 800 latus par to pašu, par ko mēs šeit komisijā dabūjam 6 latus. Es no savas kabatas finansēju Hipotēku banku, pats maksāju naudu desmit ierēdņiem, un tas rēķins par to parādu vēl stāv iesniegts mūsu Sadarbības padomei, neviens man to parādu nemaksā atpakaļ, bet tas ir manā deklarācijā. Ķersimies pa īstam klāt pie korupcijas novēršanas! Es šodien sēdēju pusdienlaikā komisijā, tur mēs raudam, ka Rīgā trūkst 2 miljoni latu, lai varētu sagādāt maznodrošinātajiem dzīvokļus, kad viņus liek ārā. Bet tie 20 miljoni latu, kas iet garām valsts kasei? Premjers par tiem zina, bet nespēj dot rīkojumu, lai tā ostas zeme tiktu ierakstīta zemesgrāmatā. Un pa nakti mēs šeit tautai nolēmām, kam būs un kam nebūs... Mēs to naktī darām, bet mēs visi šeit zinām, kur tā korupcija ir, un tā neslēpjas šā halturēšanas likuma pārkāpumos. Ķersimies klāt pie šā likuma kārtīgi un novērsīsim to korupciju, kas šinī valstī valda!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Ļoti grūti sekot augstajiem lidojumiem, kuros šobrīd bija Valdmaņa kungs, bet es gribu runāt par nepieciešamību, kas mūs šobrīd spiež pieņemt šo likumprojektu, šos labojumus konkrētajā likumā, un aizstāvēt likumprojekta autoru un varbūt arī līdzautoru viedokli un mūsu komisijas viedokli. Es runāšu par tiem pantiem, kuru labošana ir aktuāla, un šajā ziņā pirmais, manuprāt, ir šā Korupcijas novēršanas likuma 20.pants. Jūs zināt, ka 20.pants šobrīd ir līdzīgs mīnai ar laika degli. Lai gan atbildīgā komisija un Korupcijas novēršanas likuma izstrādes apakškomisija ir devusi Prokuratūrai zināmu skaidrojumu (mums patiesībā nav tādu tiesību), ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmi, šis pants ir diezgan bīstams, tas ir noteikti jāizlabo. Tāpat ir jāatceras iepriekšējā vasarā notikušais tā sauktais (es uzsveru - tā sauktais) korupcijas skandāls. Toreiz daudzas valsts amatpersonas (teiksim labāk tā) nonāca it kā pretrunā ar šo likumu viena iemesla dēļ - tādēļ, ka likumā nebija atrunāts, kā ir jārīkojas uzraudzības institūcijai situācijā, kad deputāts, valsts ierēdnis vai kāda cita augsta amatpersona ir izdarījusi visu, ko prasa no viņa šis likums, bet institūcija, kurā viņš ir ieņēmis atbildīgu amatu, nav šīs izmaiņas fiksējusi Uzņēmumu reģistrā. Tad likums patiesībā nonāca strupceļā, un Prokuratūrai un arī komisijai, kas uzraudzīja šo lietu, bija diezgan lielas grūtības izdarīt kādu precīzu slēdzienu. Daudzi cilvēki tika minēti avīžu slejās kā iespējami korumpanti, un tikai pēc trim četriem mēnešiem komisija, parlaments un Prokuratūra atzina, ka šeit nav bijuši likumpārkāpumi. Protams, var runāt par jautājumiem, ko šeit izvirzīja Nagļa kungs, bet tie ir jautājumi, kas ir risināmi katram deputātam. Katram deputātam ir ne tikai jāfiksē, ka likums top, likums virzās kaut kādā veidā uz priekšu, bet jāsniedz savi priekšlikumi redakcijas labošanai. Tas pats attiecas uz pantiem, kas nosaka amatpersonas rīcību ar valsts mantu, arī šeit redakcija ir uzlabojama vai varbūt ir svītrojama, ja nevar precīzi fiksēt, kur tad ir tā valsts mantas izmantošana darba vai uzdevuma realizēšanas nolūkos vai personīgos nolūkos. Bet tas jau ir mūsu darbs, tāpēc mēs šobrīd runājam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai tālāk attīstītu redakciju, noslīpētu to un pieņemtu likumu, kurš nav dažādi interpretējams un tulkojams. Tā ka, augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pašreizējā situācija ir daudz bīstamāka. Mums ir iespējams divos lasījumos novērst pretrunas starp likumā ierakstītajām normām un reālo dzīvi, institūciju spēju uzraudzīt šo normu realizāciju dzīvē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt tās komisijas vārdā, kurai nācās izstrēbt daudz no tā, kas bija sastrādāts sakarā ar to iepriekšējo likumu, kas tika pieņemts lielā steigā, 5.Saeimai beidzot savu darbu. Un mēs pārliecinājāmies, ka tur bija sagāzts viss vienā kaudzē, gan īsti pārkāpumi, gan šķietami pārkāpumi, un pie tam vēl bija radīta tāda situācija, ka varēja apvainot cilvēkus korupcijā tur, kur korupcijas faktiski nebija. Diemžēl mūsu ziņojumu par to neizdevās noklausīties, jo laikam daļai deputātu tas būtu bijis nepatīkams, un panāca, ka šis ziņojums netika uzklausīts šajā zālē, bet tika publicēts. Un es domāju, ka tā darba grupa, kas izstrādāja šos labojumus, varēja rūpīgāk iepazīties ar tiem faktiem, ko mēs konstatējām, jo uz daudziem trūkumiem, uz kuriem mēs vērsām savu uzmanību, diemžēl šī darba grupa nav vērsusi uzmanību un nav devusi nekādus priekšlikumus. Tā vietā ir parādījušās dažas tādas normas, kuras arī turpmāk un vēl vairāk var sacelt šādus tā saucamos korupcijas skandālus. Un tajā skaitā ir arī jautājums par valsts mantas izmantošanu personiskās interesēs. Mums prasa pieņemt šobrīd likumu, saskaņā ar kuru varētu sodīt par to, kas šodien nav tiesiski noregulēts. To taisās darīt tikai pēc gada, pēc gada noregulēt. Pie tam to regulēs dažādas iestādes - visas iestādes, valdība, uzņēmumi, valdes un tā tālāk, un katra regulēs savādāk. Vienā uzņēmumā būs atļauts darbiniekam zvanīt pa dienesta telefonu sievai uz māju, otrā - nebūs, trešajā būs vēl kaut kādi noteikumi, un tā tālāk. Šeit vispār jāsaka, ka tas jautājums ir vispār ievilkts Korupcijas novēršanas likumā pilnīgi nepamatoti, jo ar korupcijas novēršanu tam jautājumam nav nekāda tieša sakara. Tas ir jautājums par valsts mantas nelikumīgu izmantošanu vai valsts mantas izšķērdēšanu. Mums šāds likums jau ir. Tad būtu jāpadomā un, ja tajā ziņā kaut kas jādara, tad tas jāpievieno tam likumam. Bet tagad iznāk, ka valsts augstākajām personām ir aizliegts izmantot valsts mantu savās interesēs, bet zemāk stāvošiem nav tāda aizlieguma. Es domāju, ka būtu jābūt vispārējam likumam, kurš attiecas uz visiem, visiem, visiem, kam ir pieeja valsts mantām, -neskatoties uz to, vai tā ir valsts amatpersona vai nav.

Tātad man ir diezgan daudz iebildumu, un tāpēc es nožēloju, ka mums nebija ciešāka kontakta ar šo darba grupu. Bet katrā ziņā es tomēr gribētu lūgt atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo ir jānovērš tās kļūdas, kas jau ir. Te ir daudzi derīgi priekšlikumi, dažas lietas, kas ir derīgas, un pārējo mēs paši vēl varam piestrādāt otrajā un trešajā lasījumā, lai novērstu esošās kļūdas. Jo tas, ka tiktu atstāts spēkā esošais likums, man liekas, varētu radīt vēl nevēlamākas sekas.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Paldies tiem, kas jau aicināja atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Es arī gribu aicināt darīt to, jo mūsu sabiedrībā izskan domas... un tās ir pauduši arī deputāti, kas acīmredzot gribētu, lai mūsu valstī vispār nebūtu Korupcijas novēršanas likuma. Un, ja tagad šāds likums ir, tad ir dzirdami šie viedokļi, ka nekādā ziņā šo likumu nedrīkst uzlabot, padarīt efektīvāku, lai tas precīzāk nošķirtu reālo korupciju vai reālās korupcijas iespēju no tās situācijas, kad amatpersona patiesībā nav vainīga tajā formālajā interešu konfliktā, kas ir izveidojies. Protams, grozot Korupcijas novēršanas likumu un izlabojot tās neprecizitātes, kuras tur ir un kuras arī tiek izmantotas kā kritika pret šo likumu vispār, mums attiecībā uz šiem grozījumiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai mēs nepieļautu šo korupcijas novēršanas normu mīkstināšanos, un tādēļ atšķirībā uz šā likuma lasījumiem tiešām būs ļoti nopietni jāstrādā, ļoti rūpīgi jāizvērtē tie priekšlikumi. Un tādēļ ir aicinājums atbildīgajai komisijai un deputātiem tomēr pieiet šim jautājumam ar atbildību un neradīt mūsu valstī papildu iespējas korupcijas attīstībai, salīdzinot ar to situāciju, kāda ir šobrīd, kad korupcija mūsu valstī ir izplatījusies ļoti plaši. Ja mēs šādā veidā pieiesim šim jautājumam un atradīsim šīs saprātīgās normas, tad, es domāju, arī šo pirmajā lasījumā pieņemto redakciju var precizēt. Es domāju, ka normai, kas aizliedz amatpersonām izmantot valsts mantu personiskajās interesēs, ir jāpaliek vienā vai otrā variantā. Varbūt tā redakcija, kas ir šobrīd, nav pati veiksmīgākā. Es domāju, ka noteikti ir jābūt prasībai valsts amatpersonu deklarācijās norādīt ne tikai uzkrājumus, bet arī ienākumus, kas bijuši attiecīgā perioda laikā. Tas viss veicinās šo “caurspīdīgumu”. Un es arī domāju, ka ir ļoti pareizi, ka deputātiem nav jādarbojas uzņēmumu padomēs, ka deputāti var atsevišķos gadījumos strādāt citos amatos tikai Saeimā un Ministru kabinetā, nevis ārpus... Es piekrītu arī tam, ka attiecībā uz zemākām amatpersonām, uz ierēdņiem, kuri nepieņem lēmumus, kas var skart kādu ārpus viņu tiešās pakļautības esošu personu (es uzskatu, ka ierēdnis šādus lēmumus nepieņem un ka viņš ir pēc sava statusa šajā valsts hierarhijā novietots diezgan zemu) - ka attiecībā uz viņiem šie amatu savienošanas ierobežojumi var tikt noteikti vieglāki. Es domāju, ir ļoti pareiza šeit šī tendence, ka amatu savienošanas ierobežojumi tiek pastiprināti tikai attiecībā uz augstākām amatpersonām, nevis uz visu šo plašo amatpersonu loku. Mums ir ļoti stingri jāskatās uz tām amatpersonām, kuras var pieņemt šos lēmumus, kas ietekmē kādus privāttiesību subjektus, tajā ziņā mums ir jābūt maksimālai stingrībai, bet ir jāatrod šis balanss, un es domāju, ka šis likumprojekts ir solis šāda pareiza balansa virzienā.

Ar šādu aicinājumu atbalstīt tagad šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam pie tā strādāt, nepieļaujot šī likuma nepamatotu mīkstināšanos, es arī gribu pie jums vērsties un lūgt balsojumā izteikt savu attieksmi. Atbalstošu attieksmi.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atcerieties, - kad mēs, būdami pavisam svaigi, jauni un skaisti deputāti, sākām apspriest deputāta Lagzdiņa iesniegto Antikorupcijas likumu, visi bijām lielā sajūsmā, ka nu mēs būsim ārkārtīgi godīgi, nekorumpēti, un paši vienbalsīgi nobalsojām par to, kas vēlāk izrādījās nepavisam ne par tik skaistu likumu, par tik tīru un smaržīgu izdētu oliņu, kura, vēlāk plīstot, padarīja nepatīkamu mūsu klātbūtni gan Saeimā, gan pasaulē. Jo, atcerieties, veselu pusgadu brēca gan televīzija, gan avīzes, gan citi informācijas līdzekļi par to, ka, lūk, Latvijas valsts parlamentā ir, pēc oficiālām ziņām, vismaz 48 korumpēti deputāti. Korupcijas skandāls pārņēma ne tikai mūsu valsti, to zināja arī Eiropas valstis, to zināja pasaule. Tad, kad tas izrādījās pārsvarā blefs, par to neatvainojās ne žurnālisti, ne Uzņēmumu reģistra atbildīgās personas, kurām mēs, apspriežot naktī budžetu, tagad piešķīrām vēl apmēram miljonu dolāru viņu prāta un datoru apskaidrībai. Neatvainojās arī Šķēles kungs, kurš šķaidīja ministru krēslus, līdz uzrāvās uz cietāka rieksta. Bet šis skandāls bija vajadzīgs. Kam? Šķiet, ka vajadzēja atbaidīt investorus. Lasi un klausies! Pircējus. Jo Latvija kļuva arvien pievilcīgāka, arvien skaistāka un pircēju radās arvien vairāk. Nu, lūk, tie, kas izraisīja šo korupcijas skandālu, cerēja, ka tās cenas Latvijas privatizējamajiem uzņēmumiem, enerģētikai, veikaliem, laukiem, zemei kritīsies. Droži vien arī ievērojami nokritās šīs cenas. Droši vien šis skandāls - es pat nešaubos par to - bija vajadzīgs ņirdzīgajiem klusējošajiem advokātiem. Var būt, ka šis skandāls bija vajadzīgs Rubika, Haritonova un Laventa tiesnešiem. Var būt, ka šis skandāls bija vajadzīgs benzīna kontrabandas turpināšanai Jūrmalas bāzes īpašniekiem. Var būt, ka šis skandāls bija vajadzīgs Ķeguma spēkstacijas un arhitekta Laubes projektētās Ķemeru viesnīcas privatizācijai, un tā tālāk, un tā joprojām. Jūs taču ļoti labi atceraties, kā viņi uzpūta... Valsts ieņēmumu dienests vēlāk it kā mazgāja rokas nevainībā, saņemdams mūsu deklarācijas un lūgdams nokārtot lielākus vai mazākus pārkāpumus. Mēs to izdarījām, jo tiešām varbūt neprecīzi izpratām Uzņēmumu reģistra lomu šajā skandālā. Toties tie, kam interesēja šis skandāls, ļoti labi saprata Uzņēmumu reģistra nozīmi un atbildību. Kam bija vajadzīgs šis skandāls? Domāju, ka tas nebija vajadzīgs Lagzdiņa kungam. Izrādījās, ka vairāki citi ar līdzīgu uzvārdu, uzņēmēji, strādā sekmīgi, un Lagzdiņa kungs cieš vienkārši tāpēc, ka viņam ir tāds pats uzvārds.

Vai tas bija varbūt vajadzīgs tiem, kas gatavojās privatizēt mūsu monopoluzņēmumus, enerģētiku, un kas ir privatizējuši “Latvijas gāzi”, un kas privatizēs “Latvijas balzamu”?

Ļoti lūdzu jūs šoreiz nerīkoties kā toreiz, kad mēs skatījām šo Antikorupcijas likumu, nopietni palasīt gan labojumus, gan iepriekšējās tēzes šajā likumā un iesniegt loģiskus, mūsu garam atbilstošus priekšlikumus, neapvainojot, neaizskarot pašcieņu, jo neba jau par Saeimas deputātiem strādās tikai nespējīgie, nabagi un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Mīļie korumpantu kungi! Sāksim ar to, ka mēs jau, kā jau pareizi norādīja, gandrīz visi esam korumpēti, esam pašrocīgi korumpējušies, paši pieņemot šos interesantos lēmumprojektus. Es tikko sēdēju aizmugurē un ļoti nopietni pārdomāju jautājumu - kādēļ atkal parādījies šis Korupcijas novēršanas likums? Tas ir vai nu tādēļ, ka tuvojas jaunās vēlēšanas, vai tādēļ, ka ir jākrīt valdībai. Jo parasti tas ir kā dabas parādība.

5.Saeima uzdāvināja šo likumu 6.Saeimai. Pēc tam 6.Saeima ilgi domāja, ko tālāk ar to izdarīt. Pēc tam krita viena valdība. Tagad tuvojas vēl viens jautājums - vai nu būs vēlēšanas, vai valdība kritīs. Es domāju, līdz vēlēšanām vēl tālu, tādēļ varētu gandrīz izteikt prognozi, ka gan jau tuvākajā laikā atkal kritīs valdība.

Cienījamie kolēģi! Es gribu arī pievērsties tiem apstākļiem, kas vienmēr ir ļoti oriģināli šinīs Korupcijas novēršanas likumos, un es domāju, ka arī Lagzdiņa kungam tie jāapdomā. Es domāju, tas ir nopietns jautājums. Kad cienījamais Ulmaņa kungs bija Indijā - ja es nekļūdos, protams, un ja tā nebija preses “pīle” - , tad viņam taisījās uzdāvināt ziloni. Pēc likuma šis zilonis būtu jānodod Ministru kabineta glabātavā, un pēc tam Ulmaņa kungs varētu viņu izpirkt. Iespējams, tādēļ Ulmaņa kungs nepaņēma uz Latviju līdzi šo labo dāvanu. Es domāju, Rīgas Zooloģiskajā dārzā vēl viens zilonis būtu vajadzīgs, bet diemžēl sakarā ar to, ka ir visi šie Ministru kabineta noteikumi un ir Korupcijas novēršanas likuma noteikumi, pēc tam netīšām vēl no Ulmaņa kunga piedzītu ziloņa rēķinu.

Kādēļ es šo norādu? Šis jautājums man ļoti atgādina 12.pantu. Cienījamie kolēģi, es labprāt varētu pat atbalstīt šo Korupcijas novēršanas likumu, jo pagaidām neesmu korumpējies un nezinu, kādā veidā to izdarīt (taču iespējams, ka kāds mani konsultēs). Bet, redziet, cienījamie kolēģi, tad būtu jābūt arī labojumam likumā par Valsts prezidenta darbību, jo etiķete vismaz līdz šim mūsu valstī un pasaules valstīs nosaka, ka Valsts prezidenta kundze brauc ar Valsts prezidenta kunga mašīnu, bieži vien brauc viņam līdzi, reizēm arī atļaujas iedzert šampanieti uz valsts rēķina, tātad mūsu pirmais upuris būs cienījamais Ulmaņa kungs. Būsim reālisti! Būs pirmais upuris. Līdz ar to šis 12.pants uzreiz “iesit” Valsts prezidentam.

Tāpat arī pārējie panti... Es jau uzdevu Lagzdiņa kungam jautājumu - kādēļ abos divos vai trijos Korupcijas novēršanas likuma izskatīšanas laikos tajā nav iekļauts jautājums attiecībā uz to, ka diplomāti, kas pārstāv Latvijas valsti ārzemēs, pēkšņi var andelēties, piedodiet par rupju izteicienu, ar sīpoliem - tulpju sīpoliem? Tātad tas nozīmē vai nu to, ka nav pietiekama finansējuma un viņi, tā teikt, ir jānoliek uz pašfinansēšanos, vai arī tas var parādīties kā sava veida korupcijas fakts. Jo, cienījamie kolēģi, viņi pārstāv Latvijas valsti tanī valstī un viņi var savārīt ziepes caur korupciju, konkrētu korupciju. Tātad šis punkts arī nav ielikts.

Protams, man ļoti interesanti un patīkami bija lasīt, ka viens no iepriekšējiem mēriem ir beidzot samaksājis to naudu, ko viņš koruptīvā ceļā ir saņēmis par darbu ostas valdē. Un jaunais mērs, kas tur iesēdās, teica: “Es tur strādāšu pa velti, hobija kārtā.” Protams, hobijs ir vienmēr labs, bet tad atkal ir jautājums. Man vienmēr ir jautājums - ko mēs gribam panākt ar noteiktā likuma normu ieviešanu? Lagzdiņa kungs, iedodiet arī pretējo paketes daļu! Jūs kuluāros vienmēr atzīstat - tas ir par sociālo aizsardzību. Par šo amatpersonu kaut kāda veida sociālo aizsardzību. Jo man patiešām bija kauns lasīt Godmaņa grāmatu, kurā... Pēc tam, kad premjerministrs aiziet no sava amata, viena no varbūtībām, ja viņam nav tādu “dzelzs iekšu”, kādas vismaz bija Godmaņa kungam, ir, iespējams, tā, ka viņš nosēdīsies kaut kur uz ielas... Un diez vai visiem premjerministriem ir konsultantu firmas. Tas arī ir jautājums.

Tātad, ja mēs vienreiz gribam reāli runāt par šo mehānismu, ir jāieslēdz abpusējs mehānisms. Un vienreiz atklāti un legāli ir jārunā ar sabiedrību. Es varu no šīs tribīnes vēlreiz atklāti pateikt, ka es šo likumu neatbalstīšu. Es atturēšos, jo es nebaidīšos kā lielākā daļa, kas šeit baidās, jo vakarā, iespējams, kārtējo reizi televīzijā ziņos vai avīzē rakstīs: lūk, kāds korumpants atzinies. Nu beigsim mānīt paši sevi! Ja nav vienota visa tā pakete, tad beigsim taisīt šo priekšvēlēšanu teātri!

Ja mēs gribam atkal kārtējo reizi pastumt šim likumam apakšā kaudzēm cilvēku, tad tikpat labi uzdosim otru jautājumu: cik izmaksās šīs visas izdarības? Cik ir jaunu štata vienību jāatver, lai kontrolētu, cik izmaksās šie zaudējumi sakarā ar šo neglīto izskatu ārzemēs, kur paši esam to cirku radījuši? Šie ir divi jautājumi, kas nav atrisināti, un šie mehānismi nefunkcionē. Tādēļ es vēlreiz pasaku: mēs jau varam notēlot, lai presei būtu par ko papriecāties, un teikt, ka, lūk, nu tagad vienbalsīgi mēs balsosim. Nu balsosim vienbalsīgi, taču mēs kārtējo reizi paši sevi mānīsim.

Paldies par uzmanību. Man atvēlētais runas laiks ir beidzies. (Starpsauciens no zāles: “Bet ko tu gribēji pateikt?”)

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vēlreiz atgādināt, kādēļ šie grozījumi parādījās. Ne tādēļ, ka Jānis Lagzdiņš vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to vēlējās, bet tādēļ, godātie kolēģi, ka ir objektīva nepieciešamība izdarīt grozījumus. Tādēļ, ka ir Saeimas pieņemts lēmums, kas uzdeva mums šos grozījumus izstrādāt. Protams, tādēļ, ka jūs, godātie kolēģi, šovasar daudzkārt publiski uzstājāties un teicāt, ka Korupcijas novēršanas likums ir jāatver. Tas ir fiksēts daudzviet, tādēļ arī likums tiek grozīts. Man šķiet, godātie kolēģi, ka daļa nav lasījusi likumu.

Es gribu atgādināt, ka likums, kas ir spēkā, netika vis izstrādāts steigā. Likums tika pārstrādāts. Tad, kad mēs paši pirmajos mēnešos šeit sākām darbu, mūsu uzdevums bija likuma darbību apturēt. Tad kopīgi strādājot, Bišera kungs, Juridiskā komisija iesniedza gandrīz katram pantam jaunu redakciju. Spēkā esošais Korupcijas novēršanas likuma teksts, jo īpaši 12. un 19.pants, runā par amatu savienoanas ierobecojumiem.

Kolēģi Bišer un visi kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā, es jums katram individuāli nosūtīšu Kaksīša kunga, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, parakstītu vēstuli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurā ir fiksēti priekšlikumi par spēkā esošā likuma 12. un 19.pantu, un šīs piedāvātās redakcijas ir gandrīz analoģiskas tām, kas ir šobrīd spēkā. Šos priekšlikumus ierosināja tolaik Juridiskā komisija, kurā strādāja viens habilitēts zinātņu doktors un četri juridisko zinātņu doktori. Tas nav Jāņa Lagzdiņa izdomājums. Šīs amatu ierobežojumu normas galvenokārt ir mūsu Juridiskās komisijas priekšā liktās redakcijas. Tāda ir patiesība. Katrs ar to var iepazīties arhīvā un mūsu komisijā.

Tagad par konceptuālām lietām. Valdmaņa kungs teica, ka tas nav īsts Korupcijas novēršanas likums. Neapšaubāmi, Valdmaņa kungs, jums ir taisnība. Šis ir likums cīņai ar korupcijas sekām, ar aisberga redzamo daļu. Bet šodien pat vienā likumā mēs ielikām korupcijas cēloņus - mēs devām mistiskai komisijai izvērtēt, kurai firmai būs atvieglojumi un kura firma saņems milzu summas no valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tad nu vērtēs, un nebūs vis tā, kā teica viens otrs kolēģis, - ka, lūk, korupcija būšot tad, kad priekšnieks, policijas nodaļas vadītājs, dos atļauju ceļu policistam strādāt kādu darbu. Lūk, tā būšot korupcija! Bet tad, kad miljonus dalīs kaut kāda mistiska komisija, - lūk, tad nav korupcijas cēloņu!

Korupcijas cēlonis, godātie kolēģi, ir arī tas, ka mēs mēnešiem un gadiem vilcināmies privatizēt lielos uzņēmumus un dažkārt vilcināmies, manuprāt, tīši. Jo ilgāk laiks ievelkas, jo ilgāka ir šī nedrošības situācija un neskaidrība, jo vairāk ir iespēja šajos saduļķotajos ūdeņos “zvejot” labas lietas. Lūk, šīs sociāli ekonomiskās lietas ir pamatā korupcijai.

Par sociālajām lietām. Lujāna kungam ir simtprocentīga taisnība, ka ne ar ierobežojumiem un sodiem var korupciju novērst, bet gan uzlabojot sociālo stāvokli atbildīgām un mazāk atbildīgām valsts amatpersonām. Neapšaubāmi, ne jau tikai ar negatīvo, bet arī ar pozitīvo.

Stikuta kungs ļoti pamatoti kritizēja. Paldies. Tiešām attiecībā uz zemniekiem jums ir pilnīga taisnība tajā ziņā, ka nav īpaši atrunātas tiesības, teiksim, darīt šo darbu. Taču nevienam Latvijas iedzīvotājam netiek liegts būt zemnieku saimniecības īpašniekam. Arī es esmu 56 hektāru lielas zemes īpašnieks, un neviens man neliedz būt īpašniekam. Neviens neliedz tos kokus tur cirst... (Starpsaucieni no zāles: “Tā nav! Nav tā!”)

Tālāk. Godātie kolēģi, vēl par dažiem ierosinājumiem, kurus izteica Valdmaņa kungs. Pat tad, ja mēs pārņemsim visideālāko, teiksim, ASV vai Zviedrijas antikorupcijas likumdošanu mūsu valstī, tā nedarbosies. Tā nedarbosies! Ja mēs pārcelsim visideālāko kādas zemes likumdošanu uz Latviju, tā nedarbosies, jo mēs, tie, kuri vadām valsti, un tie ierēdņi, kuri strādā, negrib pildīt šos likumus ne zemes jomā, ne sociālajā jomā, ne antikorupcijas jomā. Kolēģi, vaina nav mūsu likumos! Vaina ir mūsos pašos un mūsu cilvēkos! (No zāles deputāts A.Saulītis: “Muļķības! Likumos vaina ne cilvēkos!” Starpsauciens: “Saulīti, klusē!”)

Godātie kolēģi! Leiškalna kungs šeit runāja par acīm redzamām pretrunām spēkā esošajā likumā. Šā iemesla dēļ arī jūs vasarā ierosinājāt atvērt likumu, un es domāju, ka šis darbs ir jādara. Likums ir jāatver, likums ir jāpilnveido, jāpadara taisnīgāks, bargāks un izpildāmāks. Tāds ir mūsu uzdevums. Es aicinu balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 15.janvārim. (Starpsauciens no zāles: “Par īsu!”)

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

N.Pēterkops (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es piedāvāju noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.februāri. (Starpsauciens no zāles: “Kurā gadā?”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Godātie kolēģi! Es aicinu izšķirties par kompromisa variantu un pieņemt 20.janvāri, jo tas mums dotu iespēju pastrādāt janvārī pēc ziemas sesijas sākuma. Tas tomēr dotu arī zināmu virzību uz priekšu šim likumprojektam, kura tam būtu jāpiešķir. Mans priekšlikums ir noteikt 20.janvāri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti priekšlikumus par termiņiem izteikt nevēlas. Mums ir ierosināti trīs termiņi, un atbilstoši Kārtības rullim vispirms ir balsojams tālākais.

Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” - 1. februāri. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 2. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 1.februāris. Tiem deputātiem, kuri domā, ka ir vairākgadu termiņi, var pateikt, ka tas ir 1998.gada 1.februāris.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Otrais lasījums. Dokuments nr. 3509.

Pirmais saņemtais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - aizstāt 30.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu “valsts” ar vārdu “militārais”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

A.Požarnovs. Otrs ir deputātu Vidiņa, Pētersona, Jurdža, Pēterkopa un Grīga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs. Trešais ir deputātu Vidiņa, Pētersona, Jurdža, Pēterkopa un Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas... Vēlas runāt Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāpēc atkal ir tāda absolūti nepamatota kautrība, tiklīdz mēs pieskaramies jautājumiem, kas skar mūsu valsts valodu? Kāpēc? Lūdzu, apskatieties, kas ir noraidīts! 38.pantā it kā ir noteikts, ka arī Valsts valodas centram ir zināmas tiesības runāt par darba līguma laušanu. Ja mēs noraidām šādu priekšlikumu, tad sakiet, lūdzu, kur parādās šī Valsts valodas centra darbība? Kurā vietā tā parādās? Jo tieši Valsts valodas centra uzdevums ir sekot, kā ievēro Valsts valodas likumu.

Mani tiešām savādas sajūtas pārņem, katru reizi klausoties un redzot mūsu kaut kādu galīgi nesaprotamo, reizēm gribas teikt, gļēvulību, labākajā gadījumā - kaut kādu jocīgu miermīlību, tiklīdz mēs runājam par to, ka šeit tiem, kuri uzturas mūsu valsts teritorijā, ir jāievēro mūsu likumi. Te jau vairs nav runa par prašanu vai neprašanu. Te nav runa par to, kā kurš kurā vietā runā. Te ir runa par mūsu likumu ievērošanu.

Man arī liekas, ka šis papildinājums ārkārtīgi skaidri izsaka jautājuma būtību. Runa taču ir par tiem darbiniekiem, kuri atkārtoti pārkāpj Latvijas Republikas Valodas likumu. Nav taču runa par kaut kādiem nejaušiem gadījumiem. Nu kā jūs varat atbalstīt tāda cilvēka darbošanos valsts un pašvaldību uzņēmumos un arī uzņēmējsabiedrībās, ja šis cilvēks neciena mūsu valodu? Kā mēs varam atbalstīt to, ka viņš šeit var strādāt? Es nesaprotu tos argumentus, kādi ir bijuši komisijai, kura ir noraidījusi šādu priekšlikumu, jo priekšlikums ir ārkārtīgi skaidrs un vienkāršs.

Ja jūs atceraties pēdējā laikā šīs karstās pārrunas par visu to, kas ir saistīts ar Pilsonības likumu, tad zināt, ka šajās pārrunās gandrīz neviens nenoliedz tieši to galveno faktu, ka ir jābūt šai cieņai pret mūsu latviešu valodu, ka tas ir vienīgais, kas mums ir jāaizstāv visiem spēkiem. Visiem spēkiem!

Ir ļoti skaidrs šis priekšlikums - tas ir piedāvājums cilvēkiem ievērot likumu, kurš skar mūsu valodu, taču mēs mierīgi un ar vēsu prātu to neatbalstām. Tas nozīmē, ka mēs paveram ceļu jebkuram cilvēkam, jo, ja viņš skaidri un gaiši redz, ka mēs šeit, Saeimā, nekādu nopietnu vērību nepiegriežam šīm Valsts valodas likuma ievērošanas lietām, tad jau viņam veidojas ļoti vienkāršs un skaidrs uzskats - tas nozīmē, ka viņš var visu atļauties. Mēs jau tāpat ik uz soļa sastopamies gan ar mūsu valodas neprašanu, gan ar mūsu valodas kropļošanu, gan, es pat reizēm teikšu, ar nicinošu attieksmi pret valsts valodu.

Tāpēc es ļoti aicinu, cienījamie kolēģi... Te vairs nav runa par kaut kādu politisku pārliecību, te ir runa par mūsu latviešu pašlepnumu. Vai tiešām mēs ļausim savā zemē pārkāpt paši savu likumu, kas skar mūsu valsts valodas lietošanu? Es atkārtoju vēl vienu reizi, ka šeit ir runa par šā likuma pārkāpšanu, pie tam par atkārtotu pārkāpšanu.

Līdz ar to es ļoti aicinātu kolēģus atbalstīt deputātu Vidiņa, Pētersona, Jurdža, Pēterkopa un Grīga priekšlikumu un iestrādāt šo normu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es mazliet no cita skata šo jautājumu mēģināšu izgaismot.

Principā šeit ir runa par to, lai būtu mehānisms, kā tikt vaļā no likuma hroniska pārkāpēja, un man liekas, ka tas nav nekas slikts. Redzat, līdz šim 38. pants attiecas tikai uz vadītājiem un viņu vietniekiem, bet vienkāršs darba darītājs, teiksim, pārdevējs, principā varēja šo Valsts valodas likumu neievērot. Viņam neko praktiski nevarēja izdarīt, laikam tikai uzlikt naudas sodu administratīvā kārtā. Ņemot vērā šo grozījumu, ja mēs šodien to pieņemsim, varēs skaidri no šā darbinieka, kas šo likumu pārkāpj, atbrīvoties.

Cienījamie kolēģi, es gribētu vērst uzmanību uz Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, kur ir skaidri un gaiši pateikts: ja minoritāšu pārstāvis grib integrēties valstī un sabiedrībā, viņa pienākums ir apgūt valsts valodu. Mēs ļoti bieži runājam par šo minoritāšu tiesībām, bet aizmirstam apskatīt otru lietas pusi - pienākumus, kuri viņām ir jāpilda pret valsti, un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta to tieši skaidri un gaiši pasaka, ka viņu pienākums ir apgūt šo valsts valodu.

Ja mēs gadījumā šo ierosināto grozījumu nepieņemsim, tas nozīmēs tikai to, ka mēs nepilsoņiem atkal atņemam jebkādu stimulu integrēties mūsu sabiedrībā un naturalizēties.

Man nāk prātā šie nesenie grozījumi Farmācijas likumā, kurus mēs pieņēmām. Faktiski Saeima ar nospiedošu balsu pārsvaru sašaurināja naturalizācijas “logus”. Un, lai arī cik tas paradoksāli būtu, pirms tam vēl bija kaut kāds stimuls naturalizēties, lai iegūtu pilsonību un lai varētu nodarboties ar farmācijas uzņēmējdarbību, turpretī tagad mēs ar savu lēmumu šo stimulu “nogriezām”, un principā šie cilvēki tagad var arī neiegūt Latvijas pilsonību, jo viņiem tas vairs nav vajadzīgs, jo viņi arī bez tās var labi nodarboties ar šo uzņēmējdarbību.

Tamdēļ es, cienījamie kolēģi, ļoti lūgtu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es domāju, ka arī vecajā variantā faktiski nevarēja palikt tā, kā bija, bet te ir viena problēma. Arī jaunais variants ir uzrakstīts ne visai precīzi, bet vecajā variantā arī nevar palikt. Es esmu, piemēram, par šo jautājumu interesējies... Teiksim, Kvebekas likums ir tāds, kur ir uzsvērts, ka viņiem visur ir jārunā franču valodā publiskās vietās. Tātad šeit ir palikusi viena neizstrādāta lieta, ko, es domāju, var novērst uz trešo lasījumu. Kas, teiksim, notiks ar uzņēmumu, kur, piemēram, uz sešiem mēnešiem vai uz vienu gadu tiek uzaicināts cilvēks, kuram tur būtu jāuzstāda kaut kādas iekārtas vai vienu gadu šīs iekārtas jāapkalpo. Tātad iznāk, ka viņš nevar strādāt šajā valstī. Te būtu kaut kādā veidā tas jānodala. Vai Valodas centrs to var pateikt šinī gadījumā.... Es domāju, ka kritērijs ir ļoti elementārs. Ja šī darbavieta ir vairāk vai mazāk publiska vai sabiedriska, kas izsludina... Taču, ja viņa, pieņemsim, ir slēgta tipa... kaut kāds mazs uzņēmums ar trim vai četriem cilvēkiem, kur varbūt divi cilvēki ir uzaicināti tehnoloģijas dēļ, - un nav svarīgi, vai tie būtu kādi ķīmiķi vai kaut kādi darbgaldu inženieri, kas tieši strādā pie šīs iekārtas -, tad te varētu būt zināma problēma, kaut gan es domāju, ka to var novērst, ierakstot iekšā uz nākošo lasījumu, ka tas ir tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kādu tehnoloģisku procesu dēļ nav jāpieaicina no ārvalstīm, jo citādi mēs drusciņ nonāksim pretrunā ar Eiropas līgumu... Un igauņiem jau bija tā problēma, kad Valsts prezidents neparakstīja līdzīgu labojumu, atsaucoties uz to, ka slēgtajās, mazajās uzņēmējsabiedrībās tas nav vajadzīgs. Tāpēc es vienkārši aicinātu drusciņ padomāt, kā to noformulēt, lai tā nebūtu...

Bet es gribētu teikt, ka, protams, nav pieļaujama arī tāda situācija, kāda ir tagad Latvijā, it sevišķi Latgalē, kur tiek publiski izsludināta pieņemšana darbā. Cilvēki aiziet uz uzņēmumiem, teiksim, Rēzeknē vai Daugavpilī, bet tur nav neviena cilvēka, kas ar viņiem spēj parunāt valsts valodā. Tā ka ir jāatrod šis risinājums un jāpieņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Kārlis Čerāns - frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu visus šobrīd apspriest apspriežamo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” un arī šobrīd konkrēti iesniegto grozījumu. Es gribētu aicināt arī Kiršteina kungu šeit neizvirzīt, teiksim, apspriešanai jautājumus, kuri būtu regulējami Valsts valodas likumā, jo šobrīd mēs neskatām Valodas likumu. Šobrīd mēs skatāmies tikai to jautājumu, ka neatkarīgi no tā, kāds mums ir Valodas likums, šis likums tomēr ir jāievēro, un tie cilvēki, kuri šo Valodas likumu neievēro, ir saucami pie pilnīgi konkrētas atbildības. Un šeit ir arī šī pilnīgi konkrētā atbildība, ka pēc Valsts valodas centra ierosinājuma, ja kāds atkārtoti neizpilda šīs prasības, viņš ir jāatlaiž no darba. Tātad te ir pilnīgi konkrēta lieta, bet par to, vai šis likums attiecas tikai uz apkalpojošo sfēru, vai tas attiecas pilnīgi uz visiem uzņēmējiem, vai tas attiecas uz speciālistiem, kuri uzaicināti no ārzemēm, vai neattiecas - par to visu mēs varēsim spriest tad, kad skatīsimies šo Valodas likuma redakciju. Un par šo jautājumu mēs tad arī debatēsim.

Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka šeit nav nekādas runas ne par pilsoņiem, ne par nepilsoņiem. Tas vienādi attiecas gan uz vieniem, gan uz otriem. Šeit ir jautājums tikai par to, ka mūsu pašu Valodas likums ir konkrēti jāievēro, un es domāju, ka mums ir jācenšas izvairīties... mums ir obligāti jāizvairās no visām tādām situācijām, kad mums likumā ir kaut kāda reglamentējoša norma, bet nav mehānisma, kas piespiež šo normu īstenoties. Līdz ar to mums ir šīs “mirušās” normas, un, ņemot vērā, ka mums ir jāatsakās no šīm “mirušajām” normām... Faktiski tās normas, par kurām mēs esam politiski izšķīrušies, mums ir jāiedzīvina, tāpēc es arī aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Te nevar būt divu dažādu domu. Tas ir jāatbalsta, un skaidrs.

Es lūdzu deputātus to izdarīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu Valodas likumu. Starp citu, es jau 80. gadu sākumā laikam biju viens no Latvijā pirmajiem, kas oficiāli, publiski izvirzīja priekšlikumu, ka latviešu valoda ir jāpasludina Latvijā par valsts valodu. Tad, kad vēl bija padomju vara. Un es arī piedalījos 1988. gadā šā likuma izstrādāšanā.

Taču es domāju, ka mums ir jārēķinās ar to, ka Valodas likums nevar tikt pacelts pāri citiem likumiem un citiem tiesību principiem. Un šeit ir runa par to, ka darba līgumā, kas ir noslēgts, iejaucas kaut kāds “trešais spēks”, institūcija, kas sāk noteikt, kuri darbinieki ir jāatlaiž un kuri - ne. Šeit ir runa par darba līguma laušanu, un te ir savi zināmi principi, kad darba līgumu var lauzt un kad nevar. Šeit tiešām viens izņēmums jau ir izdarīts attiecībā uz vadītājiem, jo citādi tos laikam ir grūti ietekmēt, un tas ir izdarīts. Taču man liekas, ka mēs nevaram izdarīt tādus izņēmumus attiecībā uz visiem... ka kādu cilvēku par to, ka viņš ir divreiz atbildējis krieviski, tūliņ jau padzen no darba un padara par bezdarbnieku. Es domāju, ka Eiropā tādus mūsu priekšlikumus tiešām uzskatīs par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Jautājums ir par ko citu: ja ir vajadzīgs, tad paaugstināsim dažādus sodus - administratīvos, kaut vai kriminālos sodus par Valodas likuma pārkāpumiem, bet nerīkosimies pretēji vispārējiem darba tiesību principiem.

Un tāpēc es uzskatu, ka tādā redakcijā, kādā tas šeit ir iesniegts, to nekādā ziņā nevarētu pieņemt. Ja attiecīgais vadītājs nespēj nodrošināt savā iestādē likuma izpildi, tad, lūdzu, mums te būs iespējas, kā to nodrošināt, bet, ja tas ir vērsts uz ierindas darbiniekiem un uz viņu darba līgumu laušanu, tad tas nav iespējams, jo tādā gadījumā mums pēc šīs inspekcijas parādīsies vēl ap pussimta dažādu citu inspekciju, kuras arī gribēs pierādīt, ka arī tās ir svarīgas inspekcijas un arī aizsargā svarīgas lietas... Piemēram, tās, kuras aizstāv darba drošību, cīnās pret sprādzienbīstamību un tā tālāk, un, ja arī tās pieprasīs, ka, ja persona ir divreiz pārkāpusi tās aizsargājamā likuma normas, tad arī tās var pieprasīt, lai atlaiž no darba. Un tā mēs pilnīgi sagrausim tiesisko bāzi darba likumdošanai.

Sēdes vadītājs. Nākamais vēlas runāt Viktors Dinēvičs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Dinēvičs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Man liekas, ka mēs varam kļūt smieklīgi vispār Eiropā, pieņemot šādus labojumus attiecīgajā likumā, jo faktiski šis labojums pārliek atbildību no darba devēja uz darba ņēmēja pleciem. Un es nesaprotu, kas ir devis tiesības iejaukties uzņēmējdarbības iekšējās lietās, jo šāds līgums starp darba devēju un darba ņēmēju nav nekas cits, kā vien uzņēmuma darbības iekšējie noteikumi. Un šajā sakarībā tā vietā, lai sodītu par Valodas likuma pārkāpumu darba devēju, mēs meklējam “malējo”, kuru pēc tam atbrīvos no darba tikai tāpēc, ka darba devējs viņu ir nepareizi pieņēmis darbā. Es piekristu jebkuram labojumam, kas “sistu” darba devēju.

Ja mēs gribam runāt vēl tālāk, tad gribu sacīt, ka šobrīd Briselē atrodas mūsu premjerministrs. Viņš aizstāv Latvijas intereses, bet būtu interesanti zināt, kādā valodā. Un, ja viņš tās aizstāv nelatviešu valodā, tad varbūt ierosināsim jautājumu par to, ka arī viņu vajadzētu atbrīvot no darba. Man liekas, mēs sākam kļūt smieklīgi šajā ziņā, un tādēļ es to neatbalstu, bet aicinu arī pārējos neatbalstīt šādu papildinājumu, kas neatbilst cilvēktiesībām. (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Cilvēka tiesības, bet manas tiesības?”)

Sēdes vadītājs. Nākamais runās Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, esmu sajūsmināts un, es domāju, arī saprotu, kādēļ šie kolēģi devuši šo labojumu. Es arī nesen drausmīgi cietu, kad aizgāju uz Adenauera fonda rīkoto konferenci Rīgā, kur piedalījās arī Ārlietu ministrija, ārlietu institūti un kur visa darbība notika angļu valodā. Protams, man bija patīkami klausīties caur austiņām šo tulkojumu, bet tad man ir jautājums: kas šā likuma iniciatīvas rezultātā būs jāatlaiž no darba - Adenauera fonda dibinātāji vai Adenauera fonda darbinieki? (No zāles deputāts J.Vidiņš: “Tu izlasi to projektu!”) Es īsti nevaru to saprast. Tāpat man ir vēl kāds jautājums. Vidiņa kungs, ja jums dikti gribas arī šādas attiecības skaidrot, aizejiet uz “Lattelekom” vadības sapulcēm! Tad ir jautājums, vai būs kāds jāatlaiž no darba vai beidzot jālauž līgums ar “Lattelekom”, jo vismaz vadošie darbinieki tur runā angļu valodā un spiež savus darbiniekus runāt angļu valodā. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šeit ir nopietni jāpadomā. Es ne tikai gribu norādīt Vidiņa kunga satraukumu par krievu valodas lietošanu uzņēmējstruktūrās. Man ir jautājums: kas beidzot ies un risinās šīs pašas angļu valodas, vācu valodas un citu valodu pielietojumu Latvijas teritorijā? Bieži vien reklāmas sludinājumos ir ierakstīts, ka darbinieku pieņem darbā tikai tad, ja viņš labi, perfekti zina angļu valodu. Tur nevienu neinteresē, vai tu zini latviešu valodu vai krievu valodu, tur saziņas valoda ir angļu valoda, un tas notiek Latvijas teritorijā! Tas mani varbūt vairāk varētu uztraukt, ja jau mēs tā deklaratīvi gribam aizsargāt Valodas likumu un to risināt arī caur Darba likumu kodeksu.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Es tā īsti neesmu izpratis, ko vēlas šī priekšlikuma iesniedzēji. Ja tur ir doma par krievu valodu un nepilsoni, tad jāteic, ka par to es te izlasīt nevaru. Es redzu, ka te ir pieminēts darba devējs. Tas nozīmē, ka šodien, vismaz pagaidām, es redzu piecu cilvēku, deputātu, kopu, kas šeit Saeimā paziņo, ka valsts valodas inspektoriem būs ļoti lielas tiesības. Bet šie pārkāpumi zināmā veidā skars jebkuru īpašuma formu, jebkuru mūsu investoru. Tas skars faktiski Latvijas attīstības ceļu nākotnē, jo pēc valodas inspektora pieprasījuma varēs atlaist no darba japāni, angli, vācieti. Es stipri šaubos, vai Krasta kungs šodien veic vai rīt veiks sarunas par tieši tādu pozīciju, lai varētu stimulēt tautsaimniecības attīstību. Es vienkārši iedomājos situāciju. Vienkārši padomāsim! Šobrīd Saeimas absolūtais vairākums atbalsta piecu deputātu gribu, par to tik enerģiski runā mūsu kolēģi. Kas notiks, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu? Es domāju, mēs pirmām kārtām nostādītu mūsu Ministru prezidentu Krasta kungu ļoti interesantā situācijā. Faktiski mēs pilnīgi apgriežam kājām gaisā valdības deklarāciju, tuvināšanos Eiropas Savienībai, tik vēsturiskā brīdī - 24 stundas pirms sarunu sākšanās. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Bet tas taču nav tas jautājums!”) Nē, tas ir tieši tas jautājums, jo tas neskar Valodas likumu, tas skar 38.pantu, kurš saucas “Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses”. Darba līguma laušana. Un vienkārši tagad, kamēr vēl nav noticis balsojums, pamēģiniet, cienījamie iesniedzēji, padomāt, kādas sekas radīsies, ja Saeimas absolūtais vairākums to atbalstīs. Es tā jūtu, ka, šo patriotisko jūtu vadīti un uzklausot un saprotot Dobeļa kunga kvēlās runas, atbalstīs. (Starpsauciens no zāles: “Nav runa par patriotismu...”) Es vismaz sāku spriest, ka noteikti vajadzētu atbalstīt. Bet kas notiks pēc šī balsojuma, un uz kurieni tad mēs īstenībā ejam? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad nu kārtējo reizi atkal mēs parādām, kādi mēs esam un ko mēs aizstāvam. Bišera kungs teica, ka tad, ja divas reizes kāds atbildēšot krieviski, tas tikšot atlaists no darba. Bišera kungs, 50 gadus viņi runā, ņirgājas par mums! Es jums skaidri un gaiši saku - ņirgājas par jums un par mani, bet neviens nav atlaists no darba. Taču jūs sakāt, ka tad, ja kāds divas reizes parunās krievu valodā, viņu atlaidīs no darba. Kur jūs dzīvojat? Slēgtā telpā un absolūti nezināt, kas notiek Latvijā? Iespējams, ka jūs jau dzīvojat slēgtā telpā. Es slēgtā telpā nedzīvoju un zinu, kas notiek. Paskatieties, ko šodien laikrakstā “SM” raksta 240 krievu valodas pasniedzēji, veselas organizācijas, un ko viņi saka! Viņi saka, ka pasludināt latviešu valodu par valsts valodu un pārējās par svešvalodām - tas esot absurds, jo par svešvalodām nedrīkstot pasludināt nevienu no valodām, kurās, Latvijā dzīvojot, runā kādas valsts iedzīvotāji. Tātad armēņu valoda šeit arī nav svešvaloda, un tā tālāk. Paklausieties, kas notiek! Dinēviča kungs teica, ka būšot smieklīgi, ja šo likumprojektu pieņemšot. Līdzīgi teica Čevera kungs. Būs smieklīgi, ja mēs šo priekšlikumu nepieņemsim. Vai nav laiks latviešu valodu patiešām pacelt attiecīgajos augstumos? Bišera kungs, jūs par to uztraucaties. Latviešu valodu beidzot ir laiks pacelt valsts augstumos, valsts valodas augstumos. Mēs to nedarām, neesam darījuši un, kā izskatās, negribam darīt. Es tomēr ceru, ka vairums deputātu, sirdsapziņas un valstiskuma interešu vadīti, atbalstīs šo priekšlikumu. Man vienkārši vairāk nav ko teikt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Pašreizējās likumdošanas mērķis, protams, nav atriebties kādam par kaut kādiem nodarījumiem pagājušo 50 vai pat 70 gadu laikā. Ja mēs mēģināsim šādā veidā būvēt likumus, tad mums nekas neiznāks, tad jāņem zobens un jādodas Saules kaujā no jauna.

Bet tagad runāsim par lietu. Protams, es varu uztvert un saprast domu, ko šie pieci deputāti ir ielikuši savā priekšlikumā. Doma pēc būtības nav slikta, tikai forma, kādā tā ir pateikta (un to jums visprecīzāk stāstīja Bišera kungs), manuprāt, nav tā īsti pieņemama. Jautājums ir par darba līgumiem, kuri ir noslēgti saskaņā ar likumu. Likumu, kas precīzi norāda, kurām amatpersonām un kurās darba vietās valstī līgumslēdzējai pusei, tātad darba ņēmējam, ir jāprot latviešu valoda. Es domāju, ka šis priekšlikuma projekts ir pārstrādājams un ka ir uzskatāms: ja tiek konstatēts, ka viena no pusēm, slēdzot līgumu, ir pārkāpusi tā nosacījumus, starp kuriem ir arī valsts valodas zināšana, tad līgums nav spēkā no noslēgšanas brīža, jo līgums ir radīts uz netiesiskiem pamatiem vai uz pamatiem, kas maldina vienu no līgumslēdzējām pusēm, vai viena no līgumslēdzējām pusēm, kas ir darba devējs, apzināti nav izpildījusi likuma normu. Šādā veidā acīmredzot mums tas ir jāiestrādā. Neapšaubāmi, Valsts valodas likums ir spēkā. Valsts valodas likums šajā zemē paredz amatus un vietas, kurās ir nepieciešama valsts valodas zināšana dažādās tās pakāpēs, un, neapšaubāmi, jābūt arī sankcijai. Šobrīd mums sankcijas ir tā sauktie naudas sodi. Jā, pareizi pateicu - naudas sodi, nevis soda naudas. Bet, protams, ja kāds līgums ir slēgts uz nelikumīgiem pamatiem, tas ir atzīstams par spēkā neesošu, un es iesaku deputātiem, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu, sagatavot precīzu un citiem likumiem atbilstošu priekšlikumu attiecīgā likuma nākamajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums, neatkarīgi no tā, kā kurš izturas pret tā būtību, nav šī likuma objekts, jo ir runa par darba līguma laušanu. Trešās personas iejaucas tur, kur darba līgums ir noslēgts no valsts puses. Nevar ielauzties trešā persona līgumā, kas ir noslēgts starp uzņēmēju un darbinieku. Var manis pēc pastiprināt valsts valodas pozīcijas, bet patiešām tas nav Darba likumu kodeksa objekts. Un, ja notiks pozitīvs balsojums, tad mēs varētu mierīgi šo likumu kodeksu apstādināt, jo tas vairs nebūs Darba likumu kodekss, tas būs politiski deklaratīvs dokuments. Es domāju, ka mums ir daudz citu likumu, kur mēs varētu to deklarēt, bet ne šajā kodeksā. Es lūgtu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izvairīsimies te runāt par kaut kādu ārzemnieku pieņemšanu darbā vai kaut ko tamlīdzīgu! To visu var paredzēt darba līgumā. Runa ir par konceptuālu balsojumu, kurš nosaka, vai mēs sodām mūsu Valodas likuma pārkāpēju vai nesodām un vai mēs viņu sodām tad, ja viņš to atkārtoti izdara. Ja mēs to nedarām, tad viņš varēs simtreiz pārkāpt mūsu Valodas likumu un turpināt strādāt. Vai mēs to gribam panākt? Visas attiecības ir ļoti korekti iestrādājamas. Uzaiciniet jebkuru speciālistu. Visu to jūs varat paredzēt likumā, nav absolūti nekādu pretrunu. Mēs varam precīzāk formulēt šo domu, varam paredzēt līgumu anulēšanu, ja ir pārkāpumi, bet nevaram atstāt 38.pantā Valsts valodas centra pieprasījumu un nerunāt par to, uz kāda pamata Valsts valodas centrs to pieprasa. Valsts valodas centrs var to pieprasīt tikai par Valodas likuma pārkāpšanu, ne par ko citu. Mēs paši esam nonākuši nepatīkamā pretrunā - iespējas mēs it kā esam devuši, bet īstenot šīs iespējas Valsts valodas centrs nespēj. Tā kā tas ir otrais lasījums, paldies Dievam, es aicinu konceptuāli balsot par šīs normas iestrādāšanu. Tiešām vairāki priekšlikumi, kurus izteica tie, kas uzstājās, ir vērtīgi, lai precizētu šo papildinājumu pēdējā - trešajā - lasījumā. Es aicinu atbalstīt šo normu konceptuāli.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Liels paldies deputātam Dobelim, ka viņš skaidri pateica, par ko te ir runa, - ka te ir runa par soda uzlikšanu. Un mums neviens sodu likums, ne Administratīvo sodu likums, ne kādi citi likumi, neparedz tādu sodu kā atlaišanu no darba pēc kādas trešās - valsts kontrolējošās - instances priekšraksta. Tā ka mēs šajā gadījumā nevaram izdarīt tādus izņēmumus.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu paskaidrot šajā gadījumā. Darba līgums ir civiltiesisks akts, kas tiek noslēgts konkrētā jurisdikcijā Latvijas Republikas jurisdikcijā, un līdz ar to šī līguma nosacījumiem ir jāatbilst likuma prasībām. Šeit, protams, ir vairākas iespējas. Viena no iespējām Valodas inspekcijai ir griezties tiesā, ja, teiksim, viena no pusēm nepiekrīt... neviena no pusēm nepiekrīt šī līguma laušanai. Ja Valodas inspekcija to prasa, bet darba devējs nepiekrīt, tad var griezties tiesā ar prasību atbrīvot vainīgo no darba par Valodas likuma normu nepildīšanu. Tā varētu būt. Jūs tiešām gribat šo normu ielikt kā sankciju, bet šai normai ir jābūt drīzāk tādēļ, lai pateiktu, kā rīkoties situācijā, kad abas divas puses, gan darba devējs, gan darba ņēmējs, pārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu. Šis tiešām nav soda likums, un mums nevajadzētu šo likuma izpildes prasību pārvērst sankcijā. Es gribēju to teikt. Un jums, Dobeļa kungs, tiešām ir iespējams trešajam lasījumam sagatavot redakciju, kas izriet no likumiem un nav motivēta pāridarījumos un atriebībā vai kur citur. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Pirmo reizi.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Kolēģi! Mēs esam Latvijā, un, bez šaubām, ir visiem skaidrs, ka dažās darba vietās mēs lietojam tikai latviešu valodu. Citādi jājautā - kas notiks diplomātiskajā korpusā, kad mēs kādu vācu ierēdni nosauksim par “Herr”? Padomāsim, lai visi skaidri zina, ka mēs runājam latviešu valodā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam.

Andrejs Požarnovs vēlas ko teikt komisijas vārdā?

A.Požarnovs. Komisijas vārdā lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu priekšlikumu - papildināt 38.pantu ar šādu rindkopu. Tas ir priekšlikums nr.3. Atbalstīšana vai neatbalstīšana - atkarībā no jūsu viedokļa. Atbildīgās komisijas viedoklis - neatbalstīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 22, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Paldies “Latvijas ceļam”!)

A.Pocarnovs. 4. un 5.prieklikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - pēc būtības izsaka likuma 74.panta 1. punktu tieši tādā pašā redakcijā, tikai sadala to divās daļās, jo tas attiecas uz atvaļinājuma piešķiršanu. Vienkārši šeit tiek atdalīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums no pēcdzemdību atvaļinājuma. Teksts ir sadalīts divos atsevišķos apakšpunktos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli attiecībā uz 4. un 5.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Pocarnovs. Komisija ir precizējusi 103.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret precizēto 103.panta redakciju. Pieņemts.

A.Požarnovs. 6.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - gan panta nosaukumā, gan pantā aizstāt vārdus “obligātais valsts dienests” ar vārdiem “militārais obligātais dienests”. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Požarnovs. Deputāta Druvas priekšlikums - papildināt 176.pantu ar sesto daļu. Šeit ir izklāstīta redakcija. Šī redakcija attiecas uz tēviem, kas audzina bērnus vieni paši, bez mātēm. Komisija šo redakciju ir precizējusi, ņemot vērā nupat izdarīto labojumu, ka 74.panta 1.punkts ir sadalīts divos apakšpunktos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Kārlis Jūlijs Druva - LZS, KDS frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribu izteikt sirsnīgu pateicību komisijai par to, ka atbalstīja manu priekšlikumu, kas pirmo reizi piešķir tādas pašas tiesības aizgādņiem un arī tēviem, kas audzina bērnus bez mātēm. Vēl jo vairāk es gribu izteikt sirsnīgu pateicību Ivetai Reinholdei, kas ir studente Latvijas Universitātē un kas nāca ar šo priekšlikumu, lai varētu šādu priekšlikumu pieņemt. Jo vairāk mēs šādā veidā ļausim arī mūsu studentiem piedalīties, jo interesantāks viņiem būs tas, kas notiek mūsu Saeimā. Vēlreiz paldies komisijai par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tātad deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu attiecībā uz deputāta Druvas priekšlikumu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu nobalsot par likumprojekta redakcijas pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosauciet atbildīgās komisijas vārdā termiņus trešajam lasījumam.

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 16.decembris? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā ziņos Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamie deputāti! Darba kārtībā ir dokuments nr.3396 un nr.3514. Likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu, ierosina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību, pirms mēs izskatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā?

Vēlas runāt deputāts Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas pārstāvji! Man nesen kāds teica, ka tauta laikam varbūt nezina, kāpēc es saku “Padomes pārstāvji”, kad es atgriežos pie tiem rīkojumiem, kas tika izdoti Maskavā un paredzēja pārņemt ekonomisko varu, bet pēc ekonomiskās varas pārņemt politisko varu, ko Šķēles kungs arī izdarīja. Un tā mums ir Sadarbības padome. Bet ko viņi pārstāv - mēs it kā zinām.

Šis likums, par kuru mēs tagad runājam, ir par spīdzināšanu, par necilvēcīgu rīcību un par pazemojošu rīcību. Diemžēl tas šajā versijā jau ir uzrakstīts likums un attiecas tikai uz cilvēkiem, kuri ir ieslodzījumā. Man draugi stāsta, ka šā likuma tapšanas laikā trīs Sadarbības padomes vadošās personas esot sanākušas kopā un teikušas: “Par ko runāsim - vai par maznodrošinātajiem vai par ieslodzītajiem?” Un diezgan ātri nolēmušas, ka viņi maznodrošināti nav un nebūs, tad jau labāk nokārtot to, ka netiks spīdzināti, ka netiks pieļauta necilvēcīga rīcība un netiks pazemoti tie, kuri ir ieslodzīti vai tiks ieslodzīti.

Draugi, šeit ir daudz ko domāt. Ir Adventes laiks, un mēs zinām, ka tas ļaunais darbs, ko mēs izdarījām naktī no 4. decembra uz 5.decembri, ka tas daudzus cilvēkus spīdzina, pazemo un ir necilvēcisks. Mēs zinām, ka tas ir nevajadzīgi, jo premjers piekrīt, kad runā par to naudu, kas iet kasei garām, par tām lielajām summām, kas saistītas ar kuģiem, un visu to, kas tiek izvests no mūsu zemes.

Taču mēs uztraucamies par steidzamību. Nerunāsim par tiem citiem, bet kā steidzamu pieņemsim vienu ļoti svarīgu likumu, jo šis ir tas minimālākais, kad runā par noziedznieku vai vienkārši zemāku cilvēku no mūsu cilvēkiem, kas runā par to, kādas tiesības ir viņam.

Mēs viņam tās it kā nodrošināsim, bet mūsu maznodrošinātajiem cilvēkiem, mūsu pensionāriem, mūsu invalīdiem? Un arī mūsu piketētājiem, kas šeit stāvēja ārpus Saeimas un gribēja ar mums runāt, mūs iespaidot? Gribēja būt klāt, kad mēs tos likumus pieņemsim, kuri noteiks viņu nākotni nākamajā gadā. Mēs viņus vienkārši izsmējām, mēs viņus spīdzinājām ar to, ka mēs to sēdi pārcēlām uz nakti. Arī tad, kad mēs nolēmām kādam pensionāram vai represētajam pārlemt viņa kategoriju, tad, kad mēs nolēmām, ka mums nav diezgan naudas, lai kāds invalīds varētu braukt sabiedriskajā transportā par brīvu. Mēs to cilvēku spīdzinājām un pazemojām, kad mēs braucām viņam garām ar ātru mašīnu, taurēdami, lai viņš skrien no ielas nost... Mēs to cilvēku pazemojām! Bet mēs par šādām elementārām lietām šeit negribam runāt. Mēs steidzami paiesim šiem minimālajiem cilvēktiesību un cilvēkcieņas jautājumiem garām. Un mēs cienīsim tikai tādus kā Stendzenieku, kā Haritonovu, varbūt vēl kādu citu no mūsu augstajiem cilvēkiem, kuri aizies aiz restēm, jo mēs viņiem nodrošināsim, ka viņus nespīdzinās, ka pret viņiem necilvēcīgi neizturēsies.

Mīļie draugi, kas kaiš mūsu tautai, mūsu maznodrošinātajiem, ka mēs nevaram viņiem nodrošināt to pašu?

Mēs tagad Ārlietu komisijā par šo jautājumu runājām, un Ozoliņš un es uzstājos “pret”, kad par steidzamību mēs sākām runāt. Mēs teicām, ka pat cietumnieks dabū 1,30 latu dienā. Turlā kungs mūs koriģēja: “Tā nu gan nav, Gundar! Cietumnieku ēdināšanai mēs izdodam tikai 30 santīmu dienā!” Bet padomājiet, cik daudziem no mūsu tautas nav pat šo 30 santīmu dienā. Pensija to nepieļauj, lai gan viņi bija nopelnījuši pensiju. Bet viņiem mēs nekā nenodrošināsim! Mēs tikai ieslodzītajiem daudz ko nodrošināsim.

Es domāju, ka mums vajadzētu šo jautājumu lēnām un prātīgi pārrunāt. Skat, arī šodien mums ir vēl daudz laika līdz pilnai darba dienai. Runāsim šodien, runāsim atkal! Apzināsim pašu minimālāko, ko mēs mūsu tautai, mūsu maznodrošinātajiem varētu solīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdmanis, kā es sapratu, runāja “pret”. Vai “par” kāds no deputātiem vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Rubins. Komisija lūdz balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir viens iesniegums par debatēm. Es pēc tam precizēšu, vai tas tā ir. Taču, pirms mēs to izskatām, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina turpināt 1997.gada 11.decembra Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanas.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu priekšlikumu - turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Atbilstoši iesniegumam, kurš tika iesniegts Saeimas Prezidijā, debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Valdmaņa kungs, vai jūs vēl gribat runāt vai jūs jau izteicāt savu viedokli? (No zāles deputāts G.Valdmanis: “2 minūtes otru reizi. Īsi un kodolīgi!”)

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Sadarbības padomes locekļi! Pārstāvji un tautas kalpi! Mani ļoti apbēdināja, ka pret steidzamību bija tikai 3 balsis. Es saprotu, ka es neesmu jūs aizkustinājis, ka jums patiešām ir vienaldzīgi tie, kuriem nav bijis tas gods būt ieslodzītajiem, jo tiem mēs neko nenodrošinām. Mēs viņus pat tīši spīdzinām, bet par to mēs nerunāsim.

Mēs šodien pieņemsim šo likumu kā steidzamu divos lasījumos, varbūt pat sarīkosim otro lasījumu jau šodien, un tā tas temats paies mums garām. Mums ir naudas diezgan, kas plūst garām mūsu budžetam, mums ir bagātības diezgan, ka 20 miljardi ir aizplūduši kuģos un citās lietās. Arī beidzamajos septiņos gados... Mēs esam vēl bagāta tauta, mēs varētu nodrošināt to pašu visiem mūsu zemē, bet mēs par to negribam pat runāt.

Man ir ļoti žēl un man ir kauns, ka pat šajā Adventes laikā es nespēju neviena no jums sirdsapziņu... ka tikai vēl divas citas sirdsapziņas spēju aizskart. Man ir kauns par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs rakstveidā pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Andris Rubins.

A.Rubins. Es lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus!

A.Rubins. Kolēģi, tā kā šis dokuments tika atzīts par steidzamu, ir ienākuši daži Ārlietu komisijas priekšlikumi, kurus es gribētu, lai jūs atbalstāt un balsojat otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret dotā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šodien? Iebildumu nav. Lūdzu!

A.Rubins. Ir redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad, godātie kolēģi, tas ir dokuments nr. 941. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Rubins. Redakcionāli precizējumi ir izdarīti 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret redakcionālajiem precizējumiem 2.pantā neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. Ir redakcionāli precizējumi arī 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Pret 3.panta redakcionāliem precizējumiem deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. 4.pantā pēc vārda “kārtībā” papildināt ar vārdiem “un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs, vairs nav par ko runāt. Jūs neesat rakstveidā iesniedzis nekādu priekšlikumu par paziņojumu. Viss. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Eiropas Konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās papildprotokoliem” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 3, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par kopīgo jūras robežas punktu Baltijas jūrā”.

Godātie kolēģi, te ir nepareizi norādīts darba kārtībā. Tas ir otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, mēs jau esam izskatījuši šo jautājumu pirmajā lasījumā. Tas nav bijis atzīts kā steidzams. Attiecīgi uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu iesniegumu. Tā kā nav labojumu, es aicinu jūs nobalsot par šo likumu otrajā lasījumā kopumā un attiecīgi izskatīt to šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par kopīgo jūras robežas punktu Baltijas jūrā” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība”, protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā Andris Rubins - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3516. Ir priekšlikums arī šo likumprojektu pieņemt kā steidzamu. Ierosinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti var runāt “par” vai “pret” šo priekšlikumu. Vēlas runāt Gundars Valdmanis - Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Valdmani, tu beidz!”)

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs it kā uzturam Aizsardzības ministriju, mēs atsakāmies no viena ieroča pēc otra. Mēs paņemam mūsu jaunatni spaidu kārtā, liekam viņai iet dienestā. Mēs nezinām, ko mēs darām. Mums Aizsardzības koncepcijas nav. Mēs nezinām, ko mēs ar šiem puišiem darīsim. Es zinu, ka mēs viņiem mācām Doma baznīcā angļu valodu. Bet ko mēs darām? Vai mēs esam to izdomājuši? Manuprāt, šādu likumu nedrīkstētu pieņemt neatkarīgi no tā, vai tas ir labs vai slikts, pirms Aizsardzības ministrija nav nolikusi mums uz galda kaut kādu aizsardzības koncepciju. Mums tādas nav! Varbūt, ja mums tāda būtu, tad mūsu robežas varētu nosargāt tikai ar šādām lāzeru ierīcēm, kas cilvēkus padara aklus uz laiku vai kā citādi. Es nezinu... Bet ko mēs šeit darām ārpus konteksta? Mums nekāda konteksta nav.

Ministriem un viņu padomniekiem, kā es saprotu, tur ir kādas 200 štata vietas un vēl viņiem maksā prēmijas. Viņi staigā tautas priekšā kā kaut kādi varoņi vai pārstāvji, bet viņi mums nevar pateikt, kā un ko, un kāpēc. Mēs bez konsultēšanās Ārlietu komisijā ar viņiem nolemsim, ka mēs viņiem atņemsim šo ieroču iespēju. Mēs to darīsim ar steidzamību. Tad, kad mēs būsim jau pieņēmuši šo lēmumu ar diviem balsojumiem, tad atnāks Dalbiņa kungs un teiks: “Bet, puiši, ko jūs esat izdarījuši!” Vai arī atnāks kāds cits...

Es domāju, ka mēs esam tik daudz kļūdu šeit, Saeimā, pieļāvuši. Kāpēc mums tas ir jādara? Tad vismaz ar steidzamību ne! Pieņemsim varbūt šo pirmajā lasījumā - ja tā vispār ir kāda gudrība - un lūgsim, lai uz otro lasījumu ierodas kāds no Aizsardzības ministrijas un mums paskaidro, kāpēc viņi piekrīt vai ko viņi zaudēs, ja mēs to pieņemam, un kā tas saskan ar viņu koncepciju. Vai tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Bet mēs šeit ar šo steidzamību vienkārši slīdēsim pa šo kalnu lejā, pat neuzklausījuši tos, kurus mēs algojam un prēmējam it kā par to darbu, ko viņi mūsu tautas labā dara. Draugi, tas ir ārprāts! Nedarīsim tā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs runāja pret steidzamību. Par steidzamību vēlas runāt Modris Lujāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šoreiz kategoriski nevaru piekrist Valdmaņa kungam. Tāpat kā Valdmaņa kungam arī man ir šausmīgi bail no Sadarbības padomes, no šā nezināmā monstra. It sevišķi iepazīstoties nopietni ar šo likumprojektu, kurā ir rakstīts “par redzi afektējošiem lāzerieročiem”. Es personīgi uzskatu, ka mums ir nekavējoties šī konvencija jāratificē, jo citādi, ja Sadarbības padome un Prezidijs sāks lietot redzi afektējošus lāzerieročus, tad patiešām opozīcijai ies vāji. Tādēļ es aicinu nekavējoši šo iniciatīvu pieņemt.

Valdmaņa kungs, protams, var padiskutēt ar cienījamo Jundža kungu par iespējamību, kad tuvākā gadsimta laikā Latvija varēs nopirkt pirmo kaujas lāzeru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu - atzīt darba kārtības 27.jautājumu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamību ir atzīts.

A.Rubins. Paldies. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs būtu ieskatījušies šā papildprotokola tekstā, droši vien mūs visus pārņemtu šermuļi, jo šeit ir uzskaitīti šie lāzerieroči, kuri var padarīt cilvēku aklu. Tur ir arī aprēķins, cik aklu šie ieroči var padarīt un drīkst padarīt un cik aklu tie nevar padarīt. Un ir pat tādas mērvienības, ko sauc par snelleniem. Es pirmo reizi to lasu un saprotu, bet nez vai kāds no jums zina paskaidrot, ko tas nozīmē. Un mēs vērojam, ka, šķiet, cilvēce vai pasaule, vai mūsu valsts krīt kaut kādās galējībās, jo mēs nupat pieņēmām konvenciju par to, ka nedrīkst spīdzināt, ka nedrīkst pazemot cieņu cietumniekiem, bet tajā pašā laikā mēs pazemojam cieņu un spīdzinām jebkuru no mūsu iedzīvotājiem.

Man vakar sūdzējās pensionāre, kura jau 15 gadu sirgst ar nierakmeņiem, bet Latvijā ir tikai divi nierakmeņu skaldīšanas aparāti, un tur viņai pieprasa 300 latu. Tātad viņai būs jācieš šīs sāpes droši vien līdz nāvei. Vai tā nav cilvēka spīdzināšana?

Šinī gadījumā mēs skatām, kas tad notiks, ja lietos vienu vai otru lāzerieroci, vai būs pietiekami daudz šo snellenu, lai aizliegtu šo lāzerieroci, kas tā saucamo ienaidnieku padarīs aklu. Un, lūk, ko šā protokola izpratnē saka 4.pants: “Nepārejošs redzes zudums ir neatgriezenisks, un nelabojams redzes zudums personai ievērojami...” Iedomājieties: “...ievērojami atņem darbspējas bez izredzēm tās atgūt”. Ievērojams darbspēju zudums rodas, redzes uztveres spējai kļūstot mazākai par 20/200 snelleniem, mērot abām acīm kopā.

Manuprāt, sabiedrība tiešām ir absurda, un, ja man stāsta, ka Amerikas vidusskolās vecākajās klasēs - tas ir, 16, 17, 18 gadu veciem pusaudžiem - 80% gadījumu ir pozitīva HIV reakcija, tātad viņi ir inficēti ar AIDS vīrusu, tad man šķiet, ka cilvēce un sabiedrība, lūk, tuvojas kādam varbūt pat loģiskam norietam, jo mēs ar savu uzvedību, ar savām domām, ar saviem pārdzīvojumiem un to realizāciju dzīvē bieži esam zemiski un netālredzīgi.

Es aicinu šo konvenciju pārskatīt un šoreiz varbūt pieņemt pirmajā lasījumā, lai mēs varētu ar to sīkāk iepazīties, bet vēlāk gan nevajadzētu steigties, jo varbūt ir jāizdara kādi labojumi vai grozījumi, uzsverot manis iepriekš teikto. Bez tam derētu papētīt, kas tad ir šie snelleni, lai mums tomēr balsojot būtu arī kāda jēga un saprašana par šo konvenciju, arī par tās grozījumiem un par šādiem papildprotokoliem, kurš saucas “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem”.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo ierosinājumu pirmajā lasījumā noraidīt, bet to no jauna virzīt apspriešanai ne tikai Ārlietu komisijā, bet arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Mūsu Aizsardzības spēkiem ir jāiepazīstas ar to, par ko šeit ir runa. Tad mūsu komisija varēs informēt, ar ko te ir darīšana. Mēs spriežam par lietām, par kurām mēs nezinām. Tad atļausim par to vispirms lietpratējiem runāt un izteikt savas domas un tikai tad mēģināsim pievienoties vai nepievienoties. Bet tagad to darīt ir par agru.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs ir vēl kāds pierakstījies runāt? Nav. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Vai Andris Rubins komisijas vārdā vēlas ko teikt?

A.Rubins. Pāris vārdu! Latvijas Republika ir šīs konvencijas dalībvalsts kopš 1993. gada. Pievienojoties šai konvencijai, Latvijas Republikas aizsardzības intereses netiek skartas. Pašlaik tas nešķiet reāli, ka Latvija pārredzamā nākotnē spētu iegādāties šo ļoti dārgo lāzertehniku pat vēl konvencionālākai lietošanai, teiksim, artilērijas vai raķešu iekārtu notēmēšanai un tamlīdzīgi.

Ieguvums būtu tikai politisks. Esot starp pirmajām valstīm, kas paziņo par savu piekrišanu minētajam protokolam, Latvija dod ieguldījumu šīs konvencijas attīstībā, vienlaicīgi ceļot Latvijas prestižu.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981. gada 10. aprīļa konvencijas “Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība” protokolam “Par redzi afektējošiem lāzerieročiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

A.Rubins. Deputāti, es lūdzu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts Leopolds Ozoliņš iebilda pret to, ka likumprojektu varētu izskatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

A.Rubins. Termiņš - 17. decembris.

Sēdes vadītājs. Tātad Rubina kungs ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17. decembri. Ir arī citi priekšlikumi.

Paulis Kļaviņš - LZS, KDS frakcija. Lūdzu! Deputāti runā no tribīnes.

P.Kļaviņš (LZS, KDS frakcija).

Tam nav nekādas nozīmes, ja mēs tik īsu termiņu dodam šī likuma apskatīšanai, aplūkošanai. Ņemot vērā, ka tagad būs Ziemassvētku brīvlaiks, mums ir vajadzīgas vismaz savas trīs nedēļas. Es ieteiktu līdz kādam 20. janvārim dot mums laiku, un mēs neko nezaudēsim. Itin neko. Nav nekāda steiga vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Savu priekšlikumu vēlas izteikt arī Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Man, klausoties Kļaviņa kungu, rodas jautājums - vai aizsardzības ministrs vairs nav Ministru kabineta sastāvā? Jeb vai kristīgie demokrāti uzskata, ka Jundzis vairs nav aizsardzības ministrs? Es nesaprotu šo uzstāšanos. Šis ir Ministru kabineta iesniegts priekšlikums. Tur piedalās aizsardzības ministrs, un tur pieņem lēmumu, piedaloties aizsardzības ministram. Tagad runāt par to, ka nav bijis iespēju ar to iepazīties speciālistiem... Piedodiet, - tātad jūs uzskatāt, ka Ministru kabinets iesniedz diletantiskus dokumentus? (No zāles deputāts G.Valdmanis: “Jā!”) Nu, par Valdmaņa kungu es nešaubos, bet es bišķiņ brīnos par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Es domāju, ka aizsardzības ministrs ir Ministru kabineta sastāvā, un tāpēc es faktiski neizsaku papildu priekšlikumu, bet vienkārši ierosinu atbalstīt 17. decembri.

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir vispirms jābalso par tālāko datumu, tas ir 1998. gada 20. janvāris, kuru ierosina deputāts Paulis Kļaviņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi pret deputāta Pauļa Kļaviņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret- 46, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to spēkā ir šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. decembris.

A.Rubins. Paldies.

Sēdes vadītājs. Un tagad, Rubina kungs, mums vajag izskatīšanas termiņu.

A.Rubins. 18. decembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Aida Prēdele - LZS, KDS frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un to izskatīja ar pozitīvu rezultātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu “Par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 6. Vitālijs Aņiko uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Aida Prēdele - LZS, KDS frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS frakcija).

Šī komisija izskatīja ar pozitīvu lēmumu arī jautājumu par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies debatēs? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu “Par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 9, atturas - 4. Romāns Potaņins uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā ziņos Aida Prēdele - LZS, KDS frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS frakcija).

Ar pozitīvu lēmumu komisijā tika izskatīts arī jautājums par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu “Par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 5. Sergejs Novikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pirms paziņot par sēdes slēgšanu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas Prezidija 1997. gada 8. decembrī izsludinātajā darba kārtībā un šā gada 11. decembra otrās - jautājumu un atbilžu - sēdes sākumu noteikt no pulksten 16.00 līdz 17.30.”

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu noteikt otrās - jautājumu un atbilžu - sēdes sākumu pulksten 16.00 un turpināt sēdi līdz 17.30, kā to paredz Kārtības rullis. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties, un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta... Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātiem!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Pēteris Apinis,

Alfreds Čepānis,

Indulis Emsis,

Aigars Jirgens,

Jānis Kazāks,

Roberts Zīle,

Gundars Valdmanis,

Jānis Urbanovičs,

Jānis Straume,

Andris Rubins,

Leopolds Ozoliņš.

Sēdes vadītājs. 1997. gada 11. decembra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde būs 18. decembrī, tā būs pēdējā mūsu sēde rudens sesijā, atbilstoši mūsu lēmumam.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.B ērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute