Latvijas Republikas 6. Saeimas

rudens sesijas 31. sēde

1996. gada 21. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē!

Turpināsim izskatīt jautājumu, kas tika skatīts iepriekšējā Saeimas sēdē, likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jānis Rāzna - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Tātad mēs palikām pie 95. priekšlikuma. Pirms mēs sākam tālāk izskatīt šo priekšlikumu, es gribētu jums vēl pateikt, ka 33. panta otrā lasījuma redakcija atrodas 32. lappusē otrajā ailītē un uz šo pantu attiecas arī šis priekšlikums. Bet trešā lasījuma redakcija ir 31. lappusē, un tas šobrīd jau ir 32. pants. 95. priekšlikums ir Juridiskā biroja ieteikums - izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu dotajā redakcijā. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, izsakot nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav? Paldies. Turpināsim!

J.Rāzna. 33. lapaspuse, 96. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Bartaševičs - izteikt 33. panta pirmo daļu dotajā redakcijā. Komisija daļēji ir atbalstījusi, un šobrīd viņš ir iestrādāts, kā jau teicu, 32. panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča ierosinājumu - izteikt 33. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā, kas šobrīd ir iestrādāta, kā Rāznas kungs jau ziņoja, 32. pantā, iebildumi ir? Iebildumi deputātiem ir.

Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinātu neatbalstīt un lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai citu priekšlikumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par 32. panta redakciju. Man gan šeit kolēģi saka priekšā, ka to mēs jau pagājušajā sēdē esam balsojuši. Lūdzu, tātad balsosim par 32. panta iesniegto redakciju, kura deputātiem ir izklāstīta dokumenta 31. lappusē labajā pusē. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 15... 11 ... Nav kvoruma!

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta 32. panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 19. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 97. priekšlikums. Deputātes Seiles ierosinājums - izteikt 33. panta pirmo daļu dotajā redakcijā. Komisija daļēji ir atbalstījusi, un tas ir iestrādāts 32. pantā.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu neatbalstīt... izteikt attieksmi balsojot un saglabāt otrajā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kādi citi viedokļi ir? Citu viedokļu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par deputātes Seiles priekšlikumu - izteikt 33. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 26, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk. 35. lapaspuse. 98. priekšlikums attiecas uz 34. pantu, kas būtībā ierobežo gan fiziskajām, gan juridiskajām personām maksimālos zemes iegūšanas apmērus gan pagastā kopumā, gan arī vienai fiziskajai personai. Un šeit ir divi priekšlikumi. 98. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Seile un Rāzna, nosaka, ka būtībā 28. panta pirmās daļas 3.b punktā un otrajā daļā minētās fiziskās un juridiskās personas var iegūt zemi viena pagasta teritorijā līdz 1/10 daļai vai viena fiziskā persona - 100 hektārus. Un šeit ir arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, kurš nosaka, ka viena fiziskā vai juridiskā persona var iegūt līdz 1/10 daļai vienā pagastā šo zemi. Tāpēc šeit deputātiem ir jāizšķiras, par kuru priekšlikumu viņi balsos.

Tātad pirmais - 98. priekšlikums - ir deputātu Seiles un Rāznas ieteikums - izteikt 34. pantu dotajā redakcijā. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un izteikusi nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es gribētu lūgt sēdes vadītāja atļauju ļaut man izteikties par visiem attiecībā uz šo pantu iesniegtajiem priekšlikumiem, aicinot balsot pret visiem atbildīgās komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem un saglabāt otrā lasījuma redakciju, kas, manuprāt, ir ļoti veiksmīga. Es to daru viena vienīga iemesla dēļ - lai man nebūtu jānāk tribīnē par katru priekšlikumu un jāaicina jūs katru reizi to darīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, godātie Prezidija locekļi, labrīt, Saeimas deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību šim ļoti konceptuālajam pantam. Seiles un Rāznas priekšlikums, kuru atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc būtības nosaka ierobežojumus citām juridiskajām personām un āvalstu personām iegādāties zemi vairāk par vienu desmito daļu no lauku pagasta. Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums, kas ir nākošais un ir apzīmēts ar 99. numuru, nosaka, ka katra persona var iegādāties vienu desmito daļu no pagasta zemes. Tas nozīmē, ka desmit ārvalstu personas vai citas juridiskās personas no mūsu draudzīgās austrumu kaimiņvalsts var nopirkt visu šī pagasta zemi.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt gan Seiles un Rāznas variantu, kuru ir ierosinājusi Centrālā zemes komisija, bet mēs šo priekšlikumu vienkārši esam parakstījuši, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas variantu, jo Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet neatbalstīt Ministru prezidenta ierosināto variantu. Ja nu gadījumā Saeimai gadās tāpat kā pagājušajā sēdē un tā nevar nobalsot par šādiem priekšlikumiem, tad, manā izpratnē, pareizāks ir variants, kuru ieteica Kristiāna Lībane, jo šis variants vienkārši paredz, ka Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus zemes pirkšanai. Tas ir nedaudz labāks. Protams, komisijas variants ir tas variants, ka tikai 1/10 daļu šīs citas juridiskās personas un ārvalstu personas var nopirkt no pagasta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Atvainojiet, Lujāna kungs, es atvainojos jums - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" ).

Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu "Latvijas ceļa" problēmas, viņi laikam visa frakcija šodien ir izkāpusi no gultas ar nepareizo kāju, jo visi priekšlikumi tiek bloķēti, ieteikti un aizliegti. Šinī gadījumā es tomēr atbalstītu komisijas iesniegto variāciju, kāda tā ir, un viņa ir pietiekami loģiska. Diemžēl šodien es nevaru uzticēties arī Ministru kabinetam, jo šis kabinets tiešā veidā nav tautas kabinets, tas ir šauras grupas, tajā skaitā "Latvijas ceļa", kabinets, un es nebrīnītos, ja apolitiskais... politiski bezatbildīgais Šķēle nopirktu vienu pagastu saskaņā ar šādu likumu, ja mēs atstāsim to tā, ka Ministru kabinets pats lems, teiksim, kā šī zeme tiek pārdota. Un šinī gadījumā komisijas variācija, kurā ir 100 hektāru ierobežojums un kurā ir arī, teiksim, norādīts, cik viena persona var iegūt, ir loģisks un normāls. Cita lieta, ka varbūt nākotnē kādreiz patiešām šos jautājumus varētu izskatīt, bet es nebrīnītos par to, ka Šķēles kungs iegādātos kopā ar kādu rūpnīcu arī kādu pagastu un ka pēc tam izrādītos, ka tas kļuvis par apolitiska premjerministra pagastu. Un tādēļ es arī šinī gadījumā piedāvātu atbalstīt komisijas variantu un diemžēl neatbalstīt Ministru kabineta variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Godātie kolēģi Saeimā! Šodien mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā - vai atbalstīt grozījumus izskatāmajā likumprojektā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un sākt labprātīgi un likumīgi pakļauties jaunai un šoreiz nu jau galīgai kolonizācijai par dolāriem, zeltu, sertifikātiem un viltu. Jāuzsver, ka tas ir gan daudz civilizētākā veidā, nekā bija iepriekš - bez tankiem un lopu vāģiem, bez šķēpiem un uguns. Vai uzdrīkstēsimies brīvi laist pasaules tirgū Latvijas lauku zemi? Lasi, klausies un saproti - tas ir pārdot Latviju, pārdot Tēvzemi, Dzimteni, pārdot upes, mežus, pakalnus, birzis un svētozolus katram, kas nav Latvijas pilsonis... Lasiet, lūdzu, uzmanīgi, skatieties un sekojiet līdzi likumprojekta tekstiem! Turklāt katram līdz 100 hektāriem. Visiem, kas nāca ar asinīm, kas nāks "atmazgāt" netīro naudu, kas nozaguši latus un dolārus bankrotējušās bankās un firmās.

Akceptējot šos grozījumus, Latvija drīz vien likumīgi piederēs tiem, kuri izsenis to kārojuši izmantot un piemēslot. Šoreiz var teikt, izmantojot investīcijas un daudzos gadījumos pārdodot to tālāk tad, kad zemei patiešām būs viņas īstā cena, ja vispār var runāt par Latvijas zemes pārdošanu svešajiem. Pašreiz esošais likums jau paredz samērā brīvu zemes tirgu. Vai izskatāmie grozījumi un papildinājumi par Latvijas ūtrupi nav 1994. gada 30. aprīļa Krievijas un Latvijas līguma 4. panta par militāro personu īpašumu aizsardzību pildīšanas apliecinājums, kurš paredz īpašas cieņas izrādīšanu Sarkanās armijas virsnieku īpašumiem Latvijā? Izskatāmo grozījumu pieņemšana, to skaitā valsts zemes privatizācija, nododot valsts akciju sabiedrības privatizācijas aģentūru rīcībā un tirgošanā, ņemot vērā, ka zemes vērtība, arī meži, auglīgās aramzemes, tajā skaitā izrakteņi, ir 20, 35 un vairāk reižu zemāka nekā citās valstīs, kuras, pakļaujoties savienību, ūniju, apvienoto banku un starptautisko tirgotāju spiedienam, ļauj savu zemi brīvi tirgot... Jāpiezīmē, ka Čehija nepārdod savu zemi ārvalstniekiem, nepilsoņiem. Arī Polija, Singapūra, Ālandu salas, kas ir Eiropas savienībā, un citas. Pasaulē ir pietiekami dolāru un zelta, lai aicinātu pārdot, nodot un ciestu klusu, lai paņemtu stūrī iedzītās, nodzirdītās, lauku un banku afērās piekrāptās, inflācijas, aukstuma un bada nomāktās tautas pēdējo relikviju - zemi.

Zeme ir pamatvērtība neatkarībai, brīvībai, pašcieņai. Tikai 13 Saeimas deputāti pirms mēneša balsoja pret deklarāciju, kas apliecināja Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. Okupācijas - tātad kolonizācijas fakta atzīšanu. Dažas nedēļas pēc tam, turklāt zaimojot valsts svētkus - 11. un 18.novembri, mēs grasāmies tiem un vēl citiem, kas ir šīs kolonizācijas īstenotāji, pārdot katram vismaz pa 100 hektāriem Latvijas.

Patiesi ir jājautā: kam deklarācija, kam zeme? Tas nav arguments pašreiz - brīvajam Latvijas zemes tirgum! Akceptējot to un pārdodot zemi vāciešiem, kanādiešiem, dāņiem, kurdiem, Sarkanās armijas virsniekiem, mēs tālāk triecam tautu bezcerībā, grūtsirdībā. Tauta, neredzot savas valsts attīstību, bet redzot bezjēdzīgu savu bagātību un dzimtenes izpārdošanu, mirst. Atcerieties, ka pašnāvību skaits aug! Jau šodien blakus 44 000 zārku tiek kārti tikai 22 000 šūpuļu. Ko mēs, tā lemdami, gatavojam Latvijai?

Šie trešajā lasījumā izskatāmie un komisijas atbalstītie grozījumi būtu noraidāmi kopumā. Ir izstrādājams īpašs likums par Latvijas zemes neaizskaramību. Tāds likums ir nododams tautas nobalsošanai.

Latvijas zeme - tā ir Latvija, tie ir neatkarības cīņu upuri, tās ir senču kapavietas. Tie ir likteņi. Tā ir Latvijas tautas pastāvēšana. To izšķirt Saeimai nav tiesību. Tas ir jālemj tautai. Tāpēc es lūdzu kopumā nobalsot, kad būs šī balsošana, pret šo likumprojektu, bet pašreiz balsot pret šo punktu, jo mēs, deputāti, arī esam iedzīti stūrī ar šādu tekstu, kāds mums ir acu priekšā un kas varbūt vēl nav skāris katra sirdi un sirdsapziņu. Aicinu balsot šo 34.pantu pa daļām. Tur ir tieši divas daļas. Par vienu desmito daļu, ja mēs vispār atļaujamies nobalsot Latvijas pārdošanu... par vienu desmito daļu mēs varētu arī balsot. Un otra daļa - par šiem 100 hektāriem, kas ir paredzēti ārvalstu fiziskajām personām, kas ir paredzēti Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas pilsoņi. Vajadzētu balsot šo pantu pa daļām, bet kopumā nobalsot "pret". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neesmu daudz aizņēmis jūsu laiku, apspriežot šo ļoti svarīgo likumprojektu, bet tomēr nedaudz gribu pasacīt jums šodien arī savu viedokli. Es kārtējo reizi lūdzu, kā es daudzkārt esmu jūs lūdzis, runājot par svarīgiem likumprojektiem, apstāties, apdomāties un atjēgties. Atcerieties, kā bija ar Dienesta likumu, to, kādu mēs viņu pieņēmām. Tagad viņš ir atkal atpakaļ Saeimā. Prezidents ir atsūtījis atpakaļ, jo nebija īstas atbildības valsts un tautas priekšā.

Redziet, arī apspriežot šo likumprojektu, daudzi nemaz nesaprot, par ko ir runa. Nupat tribīnē bija Lujāna kungs, un izrādās, ka viņš nesaprot, par ko ir runa. Runa, Lujāna kungs, ir nevis par to, ko jūs teicāt, ka Šķēles kungs var nopirkt saskaņā ar šo punktu visu pagasta teritorijā esošo zemi, jo viņš ir pilsonis tāpat kā jebkurš cits Latvijas pilsonis. Šeit ierobežojums ir pavisam cits - vienu desmito daļu. Tomēr Rāznas kungs un Seiles kundze, pēc tam arī atbildīgā komisija, atbalsta un paredz, ka tomēr to drīkst pirkt absolūti brīvi faktiski, varētu sacīt, arī nepilsoņi, ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un tā tālāk, un tā tālāk. Lūk, tā ir būtība! Tātad Lujāna kungs šoreiz absolūti nav sapratis. Cita lieta, ka ir cilvēki, kuri arī negrib saprast un tīšuprāt samudžina šo likumprojektu, un tā tas arī ir iznācis.

Tagad jūs visi esat liela jautājuma, dilemmas priekšā: ko darīt ar šo likumprojektu? Balsot "par" to vai nodot atpakaļ? Attiecīgajās frakcijās jau top attiecīgi lēmumi un ir vēl pārdomas, tāpēc es aicinu jūs vēlreiz padomāt, padomāt patiešām par to, par ko emocionāli uztraucās - un pareizi to darīja - Ozoliņa kungs.

Mēs šodien sastapām šeit cilvēkus, kuri piketēja un izteica savu viedokli. Es biju patīkami pārsteigts, ka šeit piketētāju pulkā bija daudz jauniešu, kuri uztraucas par valsts nākotni. Jā, par mūsu zemi, un tas ir ļoti būtiski. Mēs bieži vien jauniešiem pārmetam, ka viņi nesaprot un negrib saprast, ka viņi ir it kā pasaules pilsoņi, kā šeit bieži vien ir pavīdējis. Bet, redziet, ka tā tas nav! Viņi attiecīgajā brīdī šodien ir šeit un pasaka savu "nē", lai visi pasaules laimes meklētāji šeit nevarētu paņemt Latvijas zemi.

Zināt, man ir tāda nojauta, ka mēs 5. un tagad - 6. Saeimā darām gandrīz visu, lai 700 000 nepilsoņu, neiegūstot pilsonību, iegūtu absolūti līdzīgas, vienādas tiesības ar pilsoņiem. Šis arī ir viens no variantiem, kādā veidā mēs atkal nepilsoņus pielīdzinām pilsoņiem, ļaujot viņiem, kuri nav tikai nepilsoņi, kas vienkārši atbraukuši no Amerikas, no Vācijas, no kaut kurienes... bet tie ir vai nu bijušie okupanti, vai kolonizatori, rusifikatori, un nebaidīsimies no šiem vārdiem! Tāda ir patiesība, tāda ir bijusi vēsture, tāda ir bijusi satriecošā mūsu īstenība šos 50 gadus. Tādēļ es, neiestājoties pret brīvu zemes tirgu, pret to, lai nenāktu šeit investīcijas, ka varētu nopirkt arī ārvalstu pilsoņi - juridiskās personas, arī nepilsoņi, tomēr gribētu uzlikt attiecīgas bremzes, lai nevarētu Latvijas zemi patiešām iegūt jebkurš. Un šeit ir saprātīgs variants - desmitā daļa no pagasta teritorijas, kuru var iegādāties brīvi jebkurš. Tāpēc es lūdzu to atbalstīt, bet mana runa ir vērsta uz to, lai tomēr, balsojot un domājot par šo likumprojektu kopumā, aicinātu jūs vēlreiz un vēlreiz to nopietni padomāt no pilsoņa pozīcijām, no valsts pozīcijām un no latviešu tautas pozīcijām. Paldies jums!

Sēdes vadītājs.Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Runa šodien ir par mūsu tēvuzemi, par kuru cits ir solījies likt uz ežas galvu, lai to sargātu, citi ir krituši un miruši, lai šo zemi sargātu priekš mums. Ja mums to atņemtu karā, tad mēs varētu cerēt viņu atkarot atpakaļ, bet, ja mēs kādas dziļas nodevības dēļ šo zemi pārdosim, tad tā zeme, juridiski pareizi noformulēta, būs pārdota, un tad viņa būs prom, līdz kamēr viņu spēsim atpirkt.

Tagad ir jautājums: kas ar mums notiek? Mēs jau redzam, kā tā "melnā ķepa", kas mūsu zemi ir pārņēmusi, kā viņa virza lietas uz priekšu. Mums solīja: par daudz neuztraucieties, pirmajā lasījumā mums vajag druscītiņ zemi dot, lai investoru nomierinātu! Bet, zināt, Rietumu, Austrumu un Centrālajā Eiropā visveiksmīgākā zeme investoru piesaistīšanai ir Čehija. Un viņi šo zemi nedod pārdošanā.

Es vakar Ārlietu komisijā prasīju Birkava kungam: vai ir kāda sapratne šajā valdībā, kas ir investīcijas, to piesaistīšana un kas ir mantojumu izpārdošana? Es dabūju atrunas, bet es to ne visai labi sapratu, ka valdība to saprot. Mēs tagad paņemsim... ja šis likums "izies cauri", tad mēs ņemsim un pārdosim mūsu senču bagātību - mūsu ostas, mūsu tranzītceļus un atdosim tos it kā uz visiem laikiem.

Tagad skatieties, kā tā lieta tiek bīdīta uz priekšu! Pirmkārt, Šķēles kungs pienāca un teica, ka mums jādod viņam mandāts, lai izpildītu mūsu programmu. Mēs viņam iedevām šo mandātu. Tad viņš atnāca atpakaļ un mums pateica: nē, tā gan nebūs! Mums ir jāpilda viņa programma. Es jums apgalvoju, ka lielākā daļa no mums ir pret stratēģisko... vismaz mūsu platforma bija pret stratēģisko īpašumu privatizāciju, pret liela mēroga zemes izpārdošanu. Mēs līdz ar to tikām ievēlēti šajā Saeimā, bet Šķēles kunga programma... es neticu, ka tā ir Šķēles kunga programma. Šķēles kungs jau sen ir sēdējis šajā valsts valdīšanā pie kādām citām varām, un šim grupējumam ir griba nopirkt mūsu ostas, mūsu tranzītceļus un nopirkt viņus "par sviestmaizi".

Tagad, skat, viņš ir ticis "seglos". Tagad mums it kā viņš ir jāklausa, bet tagad mūs mierina: pirmajā lasījumā tikai to, kas ir vajadzīgs, lai investorus nomierinātu! Otrajā lasījumā mums sola, ka būs labi ierobežojumi, būs varbūt 5 hektāri, varbūt būs 10 hektāri, būs šādi ierobežojumi, būs tādi ierobežojumi. Un mēs aizejam mājās: "Fū, nav jau tik slikti! Gan jau galu galā ar kopīgu domāšanu mēs atradīsim prātīgu ceļu."

Skatieties, kas tagad notiek! Visskaistākā no mums, deputātiem, - Lībanes kundze vērš pirkstu uz leju, un visas norunas, godīgā Lībanes kundze, kas bija otrajā lasījumā, ir lauztas, visi ierobežojumi tiek izmesti ārā. Un tagad mūs bīda tālāk. Atkal solījums! Bet saprotiet, ka Šķēles kunga komanda un "Latvijas ceļš" nevienu solījumu nekad nav domājuši turēt, viņi te ir tikai tādēļ, lai mūs mānītu.

Tagad mums sola tā: pabeigsim šo trešo lasījumu - vienalga, cik pavirši,- un tad balsosim vēlreiz un atdosim atpakaļ komisijām. Bet skatieties - kā Lībanes kundze rāda ar pirkstu, tā divas trešās daļas no Saeimas pagaidām balsos. Mums ir palicis ļoti maz pantu, kur ielikt pat vismazāko ierobežojumu. Šis ir viens no tiem. Nebūsim pavirši! Ieliksim to! Es ceru, ka mēs nosūtīsim šo tautas nodevības aktu atpakaļ uz komisiju, lai to tur pārspriestu un ieliktu tajā visu to, ko mums solīja otrajā lasījumā. Bet es neticu, ka tas tā notiks.

Es tikko gāju apkārt un teicu: lietosim Kārtības ruļļa 140.pantu un ieviesīsim aizklātu balsojumu, lai to disciplīnu nevarētu mums uzspiest! Jo es vēl ticu, ka kādi 50 Saeimas deputāti, ja nebūtu frakcijas disciplīnas, darītu to, kas ir tautai labs. Bet īpatni ir tas, ka bija tādi, kas izteica tādu domu, ka nē - tas noņemšot vainu no tiem, kas balsos par zemes izpārdošanu. Mēs neesam noņēmuši vainu no tiem, kas balsoja par tautas "gaisa piļu" sagraušanu. Tad tā lieta ietu uz priekšu.

Šķēles kungs un "Latvijas ceļš" māk mūs mānīt - puspēdu pa puspēdai... līdz kamēr mēs būsim tajā kārtuvē, un tad mums paspers prom to ķeblīti un tauta raustīsies... Un beigās samierināsies. Bet jūs zināt, kā...

Mīļie kolēģi, balsosim vismaz par šito beidzamo ierobežojumu, un tad redzēsim, vai tas godaprāts, kad mēs to visu atdosim atpakaļ komisijai, paliks spēkā! Neiesim tā kā aitas uz beidzamo balsojumu un pēc tam neplātīsim rokas un neteiksim: mēs ticējām! Tā lieta ir par daudz svarīga. Visi prātīgie ierobežojumi līdz šim momentam ir bijuši izmesti. Lībanes kundzes smukais pirksts... es saprotu, ka laikam citas frakcijas arī ir nolēmušas, ka viņas ies līdzi, un mēs balsojam pagaidām 1:2, lai to zemi paturētu mūsu tautai. Lūdzu, balsosim vismaz par šito niecīgo ierobežojumu! Paldies.

Sēdes vadītājs.Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau otru dienu cīnāmies par šito likumu - viens otram gribam uzspiest savas domas un savu pārliecību. Ļoti labi, ka no tribīnes izskan patriotiski saukļi: "Nepārdosim savu zemi!", "Neiztirgosim savu zemi!" un tā tālāk... Bet mēs aizmirstam, ka šī zeme pieder nevis mums, deputātiem, bet cilvēkiem, kā juridiskām, tā fiziskām personām. Tai zemei ir saimnieks. To zemi apsaimnieko cilvēki jeb juridiskās personas, kas par to atbild. Un mēs nelemjam - pārdot, nepārdot, cik pārdot, kā pārdot, cik procentus un tā tālāk... Bet šis jautājums ir jālemj pašam zemes īpašniekam, kam tā zeme pieder. Viņš var brīvi lemt, cik procentus, cik hektārus... kādā platībā to zemi pārdot un kam to pārdot. Un tāpēc mēs gribam likt visādus ierobežojumus, bet aizmirstam vienu lietu - ka mūsu vadības laikā, mūsu brīvvalsts laikā, mums tā zeme ir palikusi bezvērtīga, par viņu neviens nedod šodien gandrīz ne kapeiku. Tūkstošiem un tūkstošiem hektāru stāv aizlaisti atmatā, tur aug krūmi, šī zeme pārpurvojas, un tāpēc šī zeme nevienam nav vajadzīga, nav vajadzīga šodien tam saimniekam, kas to apsaimnieko. Mēs neviens nerunājam par cēloņiem, mēs runājam par sekām, bet cēloņi ir tie, ka mēs, vadot tautsaimniecību un valdot valsti jau sesto gadu, nekā neesam darījuši tanī lietā, lai tai zemei būtu vērtība, lai tā zeme dotu augļus, lai tā zeme būtu šodien zelta vērta, un tad neviens zemes īpašnieks netaisītos pārdot ne ārzemniekam, ne arī kādam citam. Bet šodien, kad mēs esam noveduši tautu un zemniecību tik tālu, ka tā zeme vairs nav vajadzīga, un tad liekam virsū vēl ierobežojumus, iegrožojumus, sakām, ka nedrīkst, un tā tālāk... Tā ir mūsu vaina, tā ir bijušās valdības vaina un vispirmām kārtām "Latvijas ceļa" vaina, jo tas visu laiku bija valdībā un visu laiku šo lietu vadīja. Un tagad mēs strīdamies. Un, kas attiecas konkrēti uz šo punktu, es domāju, ka bez šaubām, nedrīkst to atstāt Ministru kabineta ziņā, kurš nosaka, cik var pārdot un kā var pārdot. Tas jāiestrādā jau šodien likumā - vai 10% vai 20%, vai viens vai cik... Bet, es domāju, mums ir dažādi reģioni un daždažāda tajos ir zemes vērtība; vienā reģionā jeb rajonā zemes vērtība ir augsta - līdz 60 ballēm, bet otrā ir 28 balles, un taisni tur, kur tā zemes vērtība ir 60 balles, bez šaubām, arī pirkt gribētāju netrūkst. Bet tāpēc, es domāju, labāk būtu, ja šo jautājumu lemtu uz vietas vai nu rajonu, vai pašvaldību padomes, kas ierobežo vai neierobežo šo zemes pārdošanu. Bet vēlreiz atgādinu, ka mēs nedrīkstam ierobežot īpašumtiesības un pārdošanu. Tas, cik pārdos, jāregulē tam cilvēkam jeb tai personai, juridiskajai vai fiziskajai, kam šī zeme pieder. Tas, cik viņi pārdos, tā ir viņu darīšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms neilga laika šeit, Saeimā, ar balsu vairākumu nobalsoja par Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un šajā sakarībā es gribētu jums nolasīt vienu līgumu, kas tika noslēgts 5.Saeimas laikā, 1994.gada 30.aprīlī, un tā ir Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, un 4.panta 1.punkts skan tā: Latvijas puse garantē militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem dzīvojamo platību lietošanu valsts un resoru dzīvojamo fondu mājās, kā arī apstiprina viņiem esošās īpašumtiesības, to skaitā īpašumtiesības attiecībā uz dzīvojamām mājām, dzīvokļiem, garāžām, būvēm kolektīvajos dārzos, vasarnīcām un citiem nekustamās mantas veidiem un tās valdījuma tiesībām. Tad jājautā: kas tie ir - tie nekustamās mantas veidi? Un šā likumprojekta 34.pants paver šiem militārajiem pensionāriem un viņu pēcnācējiem legālas iespējas iegādāties zemi pagastos, rajonos - visā valstī. Tā ka es uzskatu vispār šo likumu par amorālu un ierosinu vispār noraidīt šo likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Izskatot šo likumu kopumā un it sevišķi šo pantu, ko mēs pašreiz skatām, manī raisās divējādas jūtas. Pirmais būtu jautājums par šiem 10% - vai vajadzētu pārdot tādā apjomā šo zemi ārzemju investoriem un kāpēc. Mēs iepazināmies ar tehnoloģiju "Canadian Agra" Dobeles rajonā. Ja var ar vienu agregātu dienā apsēt 100 hektārus un novākt ar kombainu 600 hektārus sezonā, tad tā ir tehnoloģija, kādai vajadzētu būt mūsu lauksaimniecībā. Man 80.gadu beigās nācās kopā ar ārzemju tehnologiem strādāt ar toreizējās Rietumvācijas tehnoloģijām un ar Anglijas tehnoloģijām un iepazīties ar zemnieku dzīvi Anglijā. Jau toreiz izvirzījās jautājums par to, ka zeme ir jāaizlaiž atmatā un šādā veidā jātur septiņus astoņus gadus vai varbūt vēl ilgāk. Un kāpēc? Tāpēc, ka Anglijā lauksaimniecības produktu tirgus ir pārsātināts par 130%. Bez šaubām, tas, ko dara "Canadian Agra" Dobeles rajonā, ir labs piemērs mūsu valdībai, kā jārūpējas par savu lauksaimniecību. Šeit tiek investēts no Kanādas valdības puses viens miljons Kanādas dolāru. Šis būtu pozitīvs moments, bet tālāk, skatoties, kas tur notiek un ko viņi gatavojas darīt ar zemi, rodas vēl kāda piezīme. "Canadian Agra", kurai ir 1500 hektāri, specializējas graudaugu audzēšanā un strādā ar zaudējumiem, pat ja ir šī modernā tehnoloģija, kas viņiem... nu, nav visai moderna, bet pietiekami moderna. Tad, kad uzdevām jautājumu: "Cik tad jums vajag to zemi?", - viņš saka - vismaz 3000 līdz 3500 hektāru. Un ko tad viņi tagad dara? Man ir informācija tieši no zemniekiem, ka viņi apseko katru zemnieku sētu, sagrupē tās, kuras pirkt pirmām kārtām - no tiem, kas ir nabadzīgi un nevar savu zemi apsaimniekot, pie tam arī taisās dot visiem tādu priekšrocību, ka pēc tam viņi varēs strādāt šajā firmā kā algotais darbaspēks. Sagrupē - otrām kārtām, sagrupē - trešām kārtām... Gatavojas nopirkt visu šo zemi no Jelgavas līdz Aucei. Tas pats notiek Vidzemē, kur dāņi darbojas, tas pats notiek Tukuma rajonā un acīmredzot arī citur. Ja zemi nopērk izmantošanai un uz tās ražo cilvēcei nepieciešamos pārtikas produktus, tad it kā viss būtu kārtībā, bet, ja šo zemi uzkrāj kā kapitālu, lai pēc tam izdevīgi pārdotu, tad vairs kārtības nav. Tā ir amorāla rīcība, par ko Grīga kungs runāja.

Tagad padomāsim tālāk kā saimnieki. Ja pārtikas produkti pārsātinātu tirgu Eiropā, tādā gadījumā mēs, iestājoties Eiropā, arī nonāksim līdzīgā situācijā, ka mums šos pārtikas produktus it kā nevajadzēs ražot, mēs tos saņemsim varbūt lētāk, ražotus ar augstākām tehnoloģijām, ar lielāku darba ražīgumu, kāds ir Eiropā, nevis pie mums, un tādā gadījumā mums sava zeme būs varbūt jāatstāj atmatā. Eiropas savienība Somijai par katru hektāru maksā diezgan ievērojamas summas, tie ir tiešie mērķmaksājumi, lai šī zeme netiktu apstrādāta un neražotu. Lai aizsargātu Eiropas tirgu. Kas tad notiks, ja mēs pagastā šos 90% pārdosim? Notiks tas, ka ārzemnieki pat par dīkā stāvošu zemi saņems maksu un mūsu valstij, mūsu pagastiem, kas varētu paši saņemt par šo zemi maksu, tas aizies secen. Tādēļ es nevaru piekrist, ka ir, teiksim, šie 90%, bet varu piekrist, ka ir tikai 10%, - lai investētu līdzekļus tehnoloģijām, šķirnēm, mēslojumiem, pesticīdiem un tā tālāk, lai varētu normāli ražot produkciju. Es arī aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu par šo vienu desmito daļu, tas būtu vajadzīgs, lai uzsāktu šo procesu. Un galu galā ar šo likumu dzīve nebeigsies. Mēs paskatīsimies, kas notiks pēc gada vai diviem gadiem, un tad jau mēs varēsim atgriezties un atkal tālāk soli spert, ja tas būs nepieciešams un būs lietderīgi. Pagaidām es uzskatu, ka nav lietderīgi. Un arī bez "Canadian Agra"... es nezinu, varbūt kāds šodien var pateikt, ka tiek investētas lielas summas lauksaimniecībā un ka tas viss ir lietderīgi, pagaidām man tādas informācijas nav, tāpēc es aicinu piekrist komisijas viedoklim. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! 50 gadus šī zeme jau piederēja valstij, un, es domāju, varbūt arī tāpēc ļoti daudziem liekas (un no psiholoģiskā viedokļa to var saprast), ka privātīpašums kā tāds vispār nav privātīpašums, ka privātīpašnieks ir neizglītots, viņš ir muļķis, viņš nezina, ko ar savu īpašumu darīs, un ka mums privātīpašnieki būtu nepārtraukti jāpamāca, kam viņi drīkst pārdot, cik daudz viņi drīkst pārdot, kurās dienās viņi drīkst pārdot, cik procentus un tā tālāk... Mēs neesam vēl pieraduši pie domas, ka katrs Latvijas pilsonis ir brīvs cilvēks un ka viņš saskaņā ar Civillikumu pats ir spējīgs izdomāt, kādā veidā viņš izmantos savu īpašumu. Es domāju, reiz mums vajadzētu saprast, ka mums nav jālemj brīvu valsts pilsoņu vietā. Tas ir viens.

Otrs. No kurienes, ja ne no Padomju Savienības, šī ticība visādiem "maģiskiem" skaitļiem? Bija piecgades, bija septiņgades, tagad ir parādījusies viena desmitā daļa... Tad visur būs pilnīgi vienādi: Zemgalē - viena desmitā daļa, Latgalē - viena desmitā daļa, visur viena desmitā daļa... Un ja nu kaut kur būs divas desmitās daļas? Kas tad notiks? Tad būs nacionālā katastrofa.

Nākamais. Mēs runājam par to, ka mēs neļausim no pārējām deviņām desmitdaļām iekasēt ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli, un zemes nodokli. Tas, ka te ir minēta šī viena desmitdaļa, nenozīmē neko vairāk, kā... ka tad, ja uz šīs vienas desmitdaļas, ja mēs esam atļāvuši to pārdot, kāds saimniekos desmitreiz labāk nekā uz deviņām desmitdaļām, - ka tad mēs no šīs vienas desmitās daļas iegūsim desmitreiz lielāku nodokli. Kas mūs interesē? Kas interesē pagastu, kas interesē valsti un kas interesē pilsoni? Mūs interesē, lai mēs varētu savākt pietiekami daudz nodokļu, lai mēs varētu būvēt ceļus, piešķirt šos līdzekļus bērnudārziem, skolām un izmaksāt algas. Tātad katram, kas saka, ka drīkst pārdot tikai desmito daļu, ir šeit jānāk un jāpasaka, ka no atlikušajām deviņām desmitdaļām mēs ne gribam iekasēt kārtīgus ieņēmumus. Bāna kungs ļoti precīzi pateica, ka ir ieguldīts viens miljons. Ja katrā pagastā, Bāna kungs, tiktu ieguldīts viens miljons, kāds būtu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis, pat to, kas nedzīvo laukos? Jūs taču nenoliegsiet, ka šie ienākumi tad būtu nesalīdzināmi lielāki.

Nākamais. Mums vajadzētu saprast, ka, pieņemot šādu normatīvu, kaut kādu ierobežojumu - viena desmitā daļa, un izpārdodot kādā pagastā, teiksim, 10% zemes, mēs bremzējam arī Hipotēku un zemes bankas darbību. Jo banka taču izpētīs... Jebkurā gadījumā, ja kāds no atlikušajām deviņām desmitdaļām gribēs saņemt kredītu, viņš praktiski nekādu kredītu nedabūs, tāpēc ka ļoti labi ir zināms, ka šeit zemes vērtība kā tāda nepieaugs. Tātad arī kredīta iespējamā potenciālā vērtība kā tāda nepieaugs. Un šis kredīta ņēmējs var arī nedabūt šo kredītu, jo banka viņam var ļoti mierīgi pateikt: "Mīļais cilvēk, "kāto" atpakaļ uz savu pagastu! Tur viena desmitdaļa zemes ir pārdota, un es skaidri zinu, ka attiecībā uz atlikušajām deviņām desmitdaļām nav neviena interesenta un neviena pircēja un ka to atlikušo deviņu desmitdaļu, to zemes gabalu, vērtība ir nulle. Līdz ar to jūs varat dabūt bankā kredītu - apaļu nulli." Jebkuram tas taču ir skaidrs. Tā ir elementāra saimnieciskā darbība. Parunājiet ar jebkuru ierēdni jebkurā bankā, un viņš jums paskaidros: ja šīs deviņas desmitdaļas vairs nevar būt pārdodamas, tādā gadījumā nekādas pieprasījuma vērtības tām nav. Ja pieprasījuma vērtība ir nulle, tad arī jūsu kredīta ieguves iespējas ir nulle.

Līdz ar to es aicinu tomēr atmest šīs bailes no tā, ka Latvijas pilsoņi ir neapzinīgi, ka viņi ir neizglītoti: nu daži cilvēki, kas ir "aizsēdējušies" ar šo padomju pieredzi, viņus mācīs un ierādīs viņiem, ko viņiem darīt un ko viņiem nedarīt. Mums vajadzētu beidzot saprast, ka katrs ir brīvs cilvēks un daudz labāk izrēķinās. Neviens taču neskries to zemi pārdot tikai tādēļ, lai izpārdotu. Latvietis ļoti sīki izrēķinās, kādi ienākumi viņam var būt vienā gadījumā un kādi ienākumi viņam var būt otrā gadījumā. Un, ja viņš gribēs saimniekot, tad viņam ir jādod iespēja dabūt šo kredītu. Ja mēs šo iespēju viņam nedosim, loģiski, ka mēs varam turpināt šādā garā un pieņemt visādus ierobežojumus.

Un vēl. Visi ierobežojumi ir absolūti muļķīgi un neko nav devuši. Pavērojiet, kas ir noticis, teiksim, kaut kur aiz Kauguriem, Rīgas jūrmalā, kur nekādu zemi vēl nopirkt nevarēja! Nav absolūti nekādas atšķirības. Ja kāds tur grib uzcelt māju, tad viņš atrod kaut kādu tantiņu... Tātad - labāk lai viss šis process ir kontrolējams, lai tas ir atklāts, lai var iekasēt normāli šos nodokļus un lai nekādā veidā netiek bremzēts nekustamā īpašuma tirgus. Es vēlreiz atkārtoju: vienkārši smieklīgi ir likt ierobežojumus nekustamā īpašuma tirgum un likt ierobežojumus, kaut kādus potenciālos ierobežojumus, Hipotēku un zemes bankas darbībai.

Es aicinu noraidīt jebkādus ierobežojumus.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, bija patīkami noklausīties LNNK stratēģa Kiršteina runu. Tikai es labi nesapratu, ko katrs saka - Tabūna kungs un Kiršteina kungs. Laikam abi divi kungi nedaudz... nav šodien satikušies, nav sarunājuši.

Tabūna kungam es gribētu paskaidrot, ka es domāju, ka viņam vajadzēja ātrāk dot labojumus, jo... es ar šausmām iedomājos, kas notiks, ja kādreiz Tabūna kungs nomirs. Protams, es nevēlu viņam to lietu. Bet vai netīšām negadīsies Tabūna kungam blakām kāds nepilsonis? Iedomājieties, Tabūna kungs guļ vienā kapsētā ar nepilsoni! Tas būtu pilnīgi šausmīgi! Vajadzētu no LNNK iesniegt labojumu, ka nepilsoņiem jābūt atsevišķām kapsētām un ka arī pilsoņiem, tajā skaitā LNNK aktīvistiem, jābūt atsevišķai kapsētai. Lai būtu reiz īsta kārtība Latvijā.

Cienījamā Kiršteina kunga viedoklis, protams, ir saprotams: no kā akas dzer, tā dziesma arī ir jādzied. Un, tā kā Kiršteina kungs, kļuvis par ministru, visu laiku nodarbojies ar valdības aizstāvību, tas ir dabiski.

Redziet, te ir viena tāda niansīte, ka 28. pantā, kur cienījamā valdība, kā intereses, kā Kiršteina kungs saka, vajag noņemt... viņas "garās rokas" un ietekmi... Šeit parādās cita paradoksāla situācija, ka, ja es pareizi saprotu, otrajā daļā tur ir ierobežojumi, valdība grib saglabāt sev tiesības attiecībā uz ierobežojumiem. Un līdz ar to, protams... Kiršteina kungs, kur tad jums būs tas brīvais zemes tirgus tad, ja valdība tanī brīdī, kad apolitiskam vadītājam ienāks prātā ieviest kādā pagastā ierobežojumus... tad jums tas brīvais tirgus un ķīlas zīmes un viss cits... tas viss var izbeigties. Un ir jautājums - kas vairāk ietekmē tomēr? Vai šinī gadījumā ir noteiktas tiesības attiecībā uz zemi, ko var saņemt... un, piedodiet, nekāda valdība un pagasta "veči" nejauksies iekšā, viņi nav tiesīgi... vai arī saglabājam to, ka jebkurā brīdī no valdības puses atskanēs uzkliedziens īpašniekam, ka šinī vietā "Latvijas ceļam" jāiedod kādi pāris hektāri zemes, lai varētu rādīt ar pirkstu uz leju vai uz augšu. Protams, tas ir atkal nākamais jautājums. Tādēļ šinī gadījumā es uzskatu: jā, šis likums ir visai specifisks. Kopsummā, saliekot kopā visas tās pūles un garīgās tēzes, un dažādos viedokļus, viņš ir tāds nedaudz specifisks izveidojies, tāds kā lupatu deķis. Vienīgais galvenais šinī brīdī ir tas jautājums: ja mēs parausim stiprāk, tad atkal tas "lupatu deķis" izjuks un tā lieta paliks uz vietas. Tādēļ es vēlreiz tomēr aicinu kolēģus atbalstīt komisijas variantu, un varbūt kādreiz nākotnē mēs šo likumu varētu pārskatīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es vēlējos paskaidrot, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šādu ierobežojumu, ka juridiskās personas no citām valstīm, kas nav Latvijas Republika, tomēr tiek ierobežotas zemes pirkšanas darījumos.

Lieta ir tāda, ka ir viena mūsu pašu pilsoņu grupa, kura nav saņēmusi pietiekamā platībā zemes īpašumus. Tie ir daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie cilvēki, kuri parasti lauku apvidos vai ciematos dzīvo, un viņiem nebija lielas prioritātes iegādāties šo zemi pēc zemes reformas noteikumiem. Mēs visi atceramies, ka pirmām kārtām zemi iegādājās bijušie zemes īpašnieki, viņi atjaunoja zemes īpašuma tiesības, arī viņu mantinieki. Pēc tam - tie, kuriem attiecīgajā pašvaldībā ir mājas. Un šie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir palikuši praktiski tukšā, varbūt ar pushektāru, varbūt ar 0,2 hektāriem. Un, domājot tieši par šiem cilvēkiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina pagaidām atstāt šos "žņaugus" pilnīgi brīvam zemes tirgum, lai nebūtu jāsākas... lai mēs paši saviem cilvēkiem dotu vēlreiz iespēju nopirkt no kaimiņa zemi. Jo kurš gan pārdos savam nabaga kaimiņam zemi, ja viņš pats uz tās nesaimnieko, ja turpat ir blakus bagātais pircējs no Kanādas vai Vācijas. Lūk, tāda ir šā ierobežojuma jēga.

Un tāpēc aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto variantu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Valdmaņa kungs, es atvainojos, ka es aizkavēju jūsu uzmanību jau otro reizi. Bet, tā kā es runāju pašā sākumā, es vēlreiz gribētu jums atgādināt un paskaidrot, ka otrā lasījuma redakcija ir ļoti korekta gan no satura, gan formas, gan juridiskā viedokļa. Tieši komisijas akceptētais variants, trešajam lasījumam piedāvātais variants ir tas, kas padarītu šo tiesību normu samērā sarežģītu, smagnēju un grūti piemērojamu. Mums diemžēl ir tāda prakse, ka mēs daudzas tiesību normas pieņemam smagnējas un grūti piemērojamas. Nedarīsim šoreiz tā un pieturēsimies pie otrā lasījuma redakcijas!

Es aicinu jūs balsot par visiem komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem un šoreiz tos neatbalstīt, bet atbalstīt tās pašas atbildīgās komisijas viedokli, kāds bija otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka mēs šodien, sākot savu darba dienu, ļoti precīzi demonstrējam attieksmi pret darbu. Ja mēs pagājušajā reizē vēl būtu strādājuši minūtes desmit, tad mēs būtu balsojuši par, pret vai kaut kā citādāk un šīs garās diskusijas vispār nebūtu bijušas. Un šoreiz it kā būtu jārunā tikai par 98. priekšlikumu, bet praktiski katrs runātājs šeit runāja gan par visu likumprojektu, gan par daļām un neievēroja, absolūti neievēroja normālo secību, kādā ir jāizskata likumprojekti. Mums ir jāizskata priekšlikumi viens pēc otra. Ja mēs runājam par 98. priekšlikumu, tad arī runāsim par 98. priekšlikumu! Viens te aicina visu likumu noraidīt, otrs aicina visu likumu atbalstīt, un tā tālāk.

Protams, kārtējo reizi mācība pašiem priekš sevis, jo runājot par tālāko... tad mēs varam spriest, kas būs 99. priekšlikumā un kas būs simtajā... Tikai... es tiešām aicinu kolēģus runāt konkrēti par katru pantu, un tad var runāt "par" un "pret".

Nobeidzot jāsaka, ka es tiešām varētu atbalstīt komisijas redakcijas tikai pirmo daļu. Diemžēl. Jo man pārliecība ir, ka nepilsoņiem Latvijā nepienākas zeme privātīpašumā, un acīmredzot es palikšu pie šiem uzskatiem. Tātad, ja mēs vispār esam spējīgi atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, tad mans balsojums "par" būs tikai par pirmo daļu. Jābalso vienalga būs, lai mēs vispār tiktu līdz galīgajai balsošanai. Es varu piedāvāt šādu priekšlikumu - balsot pa daļām, un otro daļu es katrā ziņā neatbalstītu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Otro reizi.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Lujāna kungs mani gribētu redzēt "aiz mākoņa maliņas", bet - nekā nebija! - te es esmu, un es ceru, ka te es būšu, lai cīnītos pret tādiem kā Lujāna kungs, kurš, lūk, tos, kuri Latviju vēl grib saglabāt kā Latviju, gribētu redzēt "aiz mākoņa maliņas". Nekā nebūs, Lujāna kungs! Mēs darīsim visu, lai noliktu pie vietas visus tos, kuri ir tīkojuši (es atkārtoju - kuri ir tīkojuši) pēc mūsu zemes un kuri ir valdījuši te, un kuri grib valdīt nākotnē. Darīsim visu, lai viņus noliktu pie vietas. Un tāpēc es esmu šeit. Un ne tikai es, arī daudzi citi. Un tāpēc mēs uztraucamies par to, kas šeit notiek.

Bet es gribētu arī pateikt dažus vārdus manam partijas biedram Kiršteina kungam. Deviņas desmitdaļas. Kiršteina kungs, par tām deviņām desmitdaļām zemes maksās nodokļus. Nekur tie nepazudīs. Taču šīs deviņas desmitdaļas nevarēs nonākt to rokās, kuri tīko pēc šīs zemes, kuru mēs gribētu pakļaut "brīvajam lidojumam". Tā ka tajā ziņā mums, protams, ir atšķirības, bet, es domāju, tas nav tik briesmīgi. Katram ir savas domas, un katram ir savs viedoklis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es aicinu visus deputātus savas savstarpējās simpātijas vai antipātijas izteikt nevis no tribīnes, bet kaut kur ārpus šīm telpām. Jo katram ir tiesības izteikt savu viedokli, kāds nu tas viņam ir un kādu viņš vēlas. Bet lūdzu nekomentēt citu cilvēku izteiktos viedokļus

Imants Liepa - frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es runāšu ciešā kontekstā ar 98.priekšlikumu. Un tomēr, lai saprastu šī priekšlikuma jēgu un būtību, es pašā sākumā no tā mazliet atkāpšos. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Ko vajag, ko nevajag - to es pats zināšu.

Un tā. Ja mēs paskatāmies Latvijas vēsturē, tad redzam, ka pēdējos gados ir iestājies tāds posms, kuru varētu saukt par intensīvu Latvijas pamatvērtību izpārdošanas posmu. Lai tie nebūtu tikai tukši vārdi, es minēšu dažus piemērus.

Un, lūk, tā ir stratēģisko virzienu privatizācija. Tā ir ideja par valsts mežu izdāļāšanu par sertifikātiem. Tā ir ideja par atteikšanos no Abrenes, un galu galā tas ir arī tā saucamais brīvais zemes tirgus. Es par šo jautājumu esmu uzstājies divas reizes un argumentēju savu domu ar ekspertu viedokli, kuru bija iesnieguši Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mežu zinātnes cilvēki, tāpēc es neatkārtošu šo argumentāciju. Bet šī argumentācija dalījās trīs aspektos: pirmais bija politiskais aspekts, otrais bija ekonomiskais aspekts un trešais bija kultūrvēsturiskais aspekts. Es neatkārtošu šo visu, izņemot to daļu, kas varbūt ieviestu skaidrību viena otra deputāta priekšstatos par to, vai pasaules praksē patiešām ir tā, ka tauta un valsts savas pamatvērtības var izpārdot bez ierobežojumiem - pilnīgi brīvi, bez jebkādiem ierobežojumiem.

Un, lūk, tā gluži vis nav. Paskatīsimies uz tādu bagātu valsti, kāda ir Amerikas Savienotās Valstis. Tur ir tādi štati, kur vispār nedrīkst zemi ārzemniekiem pārdot. Un ir štati ar nopietniem ierobežojumiem. Un, ja mēs skatāmies pasaules mērogā, tad paskatīsimies pāri Eiropai un skatīsimies arī uz citām zemēm. Bet galu galā mums nav jāvadās pēc citām valstīm, kopējot tās, bet radoši jāpiemēro viņu pieredze mūsu konkrētajiem apstākļiem.

Tātad notiek nežēlīga vispārēja valsts pamatvērtību izpārdošana. Un rodas jautājums: kas tas ir? Vai tā ir valsts tālredzīga stratēģija, kas atmaksāsies, teiksim, pēc 10, pēc 15 vai pēc 20 gadiem? Ja tā ir valsts tālredzīga stratēģija, tad kur ir šo stratēģu argumentācija? Es vēl neesmu šādu argumentāciju dzirdējis, izņemot pieņēmumus un pieļāvumus apmēram tādā griezumā, ka būs investīcijas. Sakiet, lūdzu, kādas investīcijas būs, ja kādu pagastu pārdos ārzemniekam, šo lauksaimnieciski un mežsaimnieciski izmantojamo zemi? Pieredze, ko mēs ieguvām Dobeles rajonā "Canadian Agra" apmeklēšanas laikā, liecina, ka šīs investīcijas pēc savas struktūras absolūti nesekmē mūsu valsts ekonomikas tālāko attīstību, tas ir, te tiek ieguldīti līdzekļi minerālmēsliem, pesticīdiem, citiem vārdiem sakot, šogad iegulda un šogad vai nākamgad tos paņem atpakaļ, bet paliekošu investīciju šeit nav, pretēji tam, kā tas ir priekšlikumā - ja šī platība tiek pārdota rūpnieciskām vajadzībām, tad tur ceļ rūpnīcu un tad patiešām tur ienāk investīcijas, ar kurām var rēķināties ilglaicīgi. Taču šeit nekā tāda nav.

Otrs arguments. Mūsu zeme ir pielīdzināta nulles vērtībai... vispār ļoti mazvērtīga ir šī zeme. Jājautā: kas ir tas, kādēļ šī zeme pašreiz Latvijas apstākļos ir nonākusi līdz šādam mazvērtības līmenim? Tātad es šeit neredzu, ka šāda intensīva, apsēsta pamatvērtību izpārdošana sakristu ar valsts stratēģiskajām interesēm. Ja tas tā nav, tad kas tas ir?

Tam ir īslaicīgs efekts, ka, teiksim, pašreizējās Saeimas vai pašreizējās valdības laikā var parādīt, ka, lūk, mēs esam ieguvuši... Protams, zemi pārdodot, kaut kāda naudiņa ienāks, bet mēs būsim ieguvuši īslaicīgu efektu, un tad lai pēc tam tie, kuri nāk pēc mums, jo mūžīgi jau mēs neviens nepaliksim savos amatos... lai pēc tam tie, kuri te nāks, tiek ārā no šīm problēmām, kuras šādu īslaicīgu efektu, sindromu dēļ ir radušās valstī. Ja tas nav pat īslaicīgs efekts, kas tad tas ir? Vai tas ir lobisms? Ja tas ir lobisms, tad kā labā tas strādā? Lūk, tas ir jautājums, par kuru ir jāpadomā, balsojot par 98.priekšlikumu, kas tomēr mēģina ierobežot to, lai, nopērkot visu pagastu vai blakuspagastu, vai vēl blakuspagastu, veselus valsts reģionus nevarētu izpārdot. Tā vietā, lai domātu par valsts stratēģisko attīstību, mēs nodarbojamies ar šādiem īslaicīgiem efektiem, lai gan valsts stratēģiskās attīstības jomā vajadzētu domāt par to, kā iekasēt nodokļus un nodevas, un nevis divu trešdaļu apjomā, bet lai iekasētu vismaz, teiksim, 80 vai 85% apjomā. Kādam būtu jādomā par to, kā iekārtot darba vietas, kā radīt iespējas cilvēkiem strādāt, lai viņi šīs iespējas varētu izmantot, par to, kāda ir reģionālā attīstība, jo Latvija nav tikai Rīga, bet viss reģions, un Latvijas turpmākā nākotne ir atkarīga arī no reģionu attīstības. Mēs neko tādu neesam dzirdējusi un redzējuši. Lūk, visa tā rezultātā, kā arī ņemot vērā to, ka tas, šāda masveidīga izpārdošana nav valsts stratēģiskajās interesēs, ka tam visam varētu būt tikai īslaicīgs efekts vai pat lobija efekts, es aicinu nobalsot par 98.priekšlikumu tādu, kādu to ir ierosinājuši Rāznas kungs un Seiles kundze. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rāznas kungs, vai vēlaties ko piebilst?

J.Rāzna. Es vienkārši deputātiem gribu atgādināt. Kā jūs atceraties, tad 29.panta otro daļu mēs iebalsojām tādu, ka tur ir noteikts, kuri nedrīkst pirkt zemi, - tātad 3. "b" punktā minētās personas un 28.panta otrajā daļā minētās personas. Un kādiem mērķiem nedrīkst pirkt zemi. Kā jūs atceraties, mēs iebalsojām, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām šīs personas zemi nevar pie mums nopirkt. Un, ja tā, tad, manuprāt, šis 34.pants vispār ir lieks, bet, ja mēs gribam balsot un izteikt savu attieksmi, tad, ja mēs atbalstām Ministru prezidenta Šķēles kunga ierosinājumu - 99.priekšlikumu, tad praktiski viņš ir identisks 34.panta otrā lasījuma redakcijai. Ja mēs gribam noteikt kādus ierobežojumus, tad, manuprāt, ir jāatbalsta 98.priekšlikums, bet šajā sakarībā es negribu vairs neko teikt. Es vienkārši lūdzu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsojot izteikt... Roberts Jurdžs - par procedūru.

R.Jurdžs (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Te bija Leopolda Ozoliņa lūgums - balsot pa daļām -, un, tā kā komisija ir sadalījusi šo priekšlikumu pa daļām, tad es uzskatu, ka sākumā jābūt balsojumam pa daļām, un tas izteiks arī visu kopumā. Aicinu balsot par Rāznas un Seiles priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jurdža kungs, acumirkli, kur jūs redzat komisijas slēdzienu - sadalīt šo priekšlikumu pa daļām?

R.Jurdžs. Es domāju, deputāti nav vainīgi, ka komisija nav noformējusi pareizi tabulu. Kā mēs redzam, šeit ir divas daļas, bet otrajā lasījumā nav nevienas daļas. Kā viņas te radušās - šīs divas daļas?

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Jūs tātad ierosināt 34.pantu, kas ir izklāstīts ieteicamajā redakcijā pēdējā ailē labajā pusē... tur šīs daļas ir - pirmā un otrā daļa. Kristiāna Lībane - lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Lieta tālāk būtu virzāma, manuprāt, saskaņā ar Kārtības rulli. Vispirms ir jābalso par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, par kuriem deputāti pieprasa balsojumu. Un tikai pēc tam, kad šie priekšlikumi būtu vai nu atbalstīti, vai noraidīti - atkarībā no tā varētu balsot par komisijas redakciju kopumā, un tad šo komisijas redakciju kopumā varētu savukārt sadalīt divos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu - izteikt 34.pantu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk mums ir jābalso vai jāapspriež, ja deputāti to vēlas, 99.priekšlikums - Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums. Deputāti tam piekrīt. Vai kāds vēlas runāt debatēs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es lūdzu pievērst jūsu uzmanību tam, ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka desmit personas, kuras nav Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas, bet ir citas personas, var nopirkt veselu pagastu, tāpēc es jūs ļoti aicinu noraidīt šo priekšlikumu un kopumā atbalstīt komisijas redakciju, kaut vai balsojot divās daļās par šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti un Seiles kundze! Manuprāt, komisijā balsojot, mēs tomēr pieņēmām vienskaitlī, ka viena persona nedrīkst iegūt vienā pagastā vairāk par desmitdaļu. Es jūs negribu apvainot, varbūt es maldos, bet, manuprāt, mēs pieņēmām vienskaitļa redakcijā, un tas ir tapis, šo redakciju rakstot kompjūterā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile. Otro reizi.

A.Seile. Leiškalna kungs, vajag būt uzmanīgākam, no šīs augstās tribīnes izsakot tādus apvainojumus. Jā, es tieši strādāju darba grupā, bet šajā variantā - "viena persona" vai "vienas personas"... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedoklis nebija Ministru prezidenta pusē. Pārbaudiet pēc protokola un tad runājiet! (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Piedodiet!")

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es tiešām vēl nedzirdēju pagaidām no šīs tribīnes, ka kāds censtos aizstāvēt šo Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikumu un prasīt par viņu balsojumu. Tā kā komisija to nav atbalstījusi un neviens no deputātiem balsojumu neprasa, tad viņš vienkārši nav balsojams, un mēs varam skatīt tālāk. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Kāpēc?")

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, jūs kļūdāties! Tādi aicinājumi - balsot par šo priekšlikumu - izskanēja. Lūdzu, nemēģiniet maldināt pārējos deputātus!

Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas.

Neskatoties uz Čerāna kunga iebildumu, es tomēr aicinu balsot par Ministru prezidenta Andra Šķēles ierosinājumu - aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus "šīs personas" ar vārdiem "šī persona". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 28, atturas - 6. Jābalso otro reizi. (Zālē troksnis.) Piedodiet, pieņemts!

Lūdzu, tālāk!

J.Rāzna. Tālāk ir 100. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bāns. Komisija to daļēji ir atbalstījusi. Šeit ir neliela kļūda, jo mums faktiski tas skan tā, ka pirms vārdiem "otrajā daļā" papildināt ar tekstu "pirmās daļas 3.-b un 5.punktā". Kā jūs atceraties, 5.punktu mēs izslēdzām vispār. Tātad te ir tikai 3.-b.punkts. Komisija to daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 101.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Šeit kolēģi protestē. Mums ir jābalso par 34.panta redakciju.

J.Rāzna. Kāpēc?

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Lujāna kungs, jūs ceļat roku un vēlaties pieteikties debatēs, bet tad, kad es jums dodu vārdu, tad jūs sakāt, ka jūsu viedokli paudīs Seiles kundze. Vai jūs tam piekrītat, Seiles kundze?

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, es varu no augstās tribīnes teikt: es dāmu gribēju palaist, lai viņa aiziet pirmā uzstāties.

Sēdes vadītājs. Jūs cēlāt pirmais roku.

M.Lujāns. Tā kā es jau esmu nokļuvis šajā tribīnē, tad es tomēr piedāvātu kolēģiem padomāt. Ja mēs tagad nobalsojam šo deputāta Bāna priekšlikumu, tad kāds iznāks 34.pants, jo mēs noraidījām Rāznas kunga un Seiles kundzes priekšlikumu? Tad iznāk, ka 28.panta otrajā daļā... tālāk pirmās daļas 3.-b un 5.punktā "un minētajām personām"... Vienkārši tur vai nu redakcionāli jāgroza šis labojums... jo citādi iznāk īpatnējs traktējums. Protams, mēs šajā gadījumā varam nobalsot, bet es saku, ka tas ir redakcionāli... Tur vēl būtu labojumi jāizdara. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti, šajā gadījumā atkal ir iznācis kaut kāds "ķīselis" mūsu lielajā likumdošanas "katlā". Redzat, Šķēles kungs savu priekšlikumu iesniedza par vēlu. Viņš to iesniedza tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, un tika nokavēti šā priekšlikuma iesniegšanas termiņi. Tātad Šķēles kunga priekšlikums viens pats bez Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītās redakcijas nemaz nevar eksistēt. Es jums nolasīšu, kā šādā gadījumā skanētu šis pants. Viņš skanētu tā: "Šīs personas" nomainīt ar vārdiem "šī persona"". Bet paša teksta šāda nav. Jūs neatbalstījāt Seiles un Rāznas iesniegto priekšlikumu, kur bija šis teksts, kuram labojumu bija iesniedzis Ministru prezidents.

Kas tagad atliek? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija šos priekšlikumus atbalstījusi un savā variantā pēdējā ailītē devusi šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju. Bet viņa nav ierosinājusi savu priekšlikumu otrajā ailītē. Tāpēc šoreiz, vadoties pēc ļoti dziļas taktikas, es aicinu jūs nebalsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas labajā pusē izteiktajiem priekšlikumiem, lai eksistē šie divi Ministru prezidenta iedomātie vārdi vieni paši.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, argumentāciju par to, balsot vai nebalsot par šo Šķēles kunga priekšlikumu, vajadzēja izteikt pirms balsošanas. Tagad Saeima ir nobalsojusi. Jūs atkal gribat iedzīt mūs stūrī un iztaisīt tā, ka mēs kaut ko esam nepareizi izdarījuši, Seiles kundze! Varbūt balsošanas rezultāti būtu citādi, ja mēs, deputāti, zinātu šo jūsu argumentāciju pirms balsošanas.

A.Seile. Jā, bet es jau neesmu tiesīga reaģēt uz visiem priekšlikumiem, kur nu vēl Ministru prezidenta priekšlikumu kritizēt. Tāpēc es vienkārši neapdomāju, ka šādas sekas var iznākt. Es tās pamanīju tagad, kad visi izsakās par šo priekšlikumu. Es domāju, ka liela nelaime jau nebūs, ja šie divi vārdi arī eksistēs mūsu likumdošanā. Tie paliks mūsu vēsturē, varbūt arī žurnālistiem kā lielākais kuriozs ilgu gadu laikā... Bet man liekas, ka tomēr vajadzētu atgriezt likumprojektu atpakaļ, lai mēs visas šīs normas un redakcijas varētu sakārtot kopā ar juristiem, kuri savu spriedumu par līdz šim iebalsotajām normām jau ir izteikuši. Bet tas būs vēlāk skatāms jautājums, kad mēs pabeigsim visa likuma teksta, visu priekšlikumu izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Andris Šķēle - Ministru prezidents.

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Cienījamā Seiles kundze! Es piedalījos komisijas sēdē un komisija manā klātbūtnē nobalsoja par "šī persona". Es ar visu atbildību jums to paziņoju. Man nav skaidrs, kā pēc tam jums, uzņemoties redakcionāli labot šos pantus, parādījās "šīs personas".

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane vēlas izteikties par to, kā lieta tālāk virzāma.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka deputātu Rāznas un Seiles priekšlikums nav identisks atbildīgās komisijas piedāvātajai 34.panta redakcijai kopumā. Līdz ar to fakts, ka mēs noraidījām deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu, neko briesmīgu šajā situācijā nav ieviesis. Mēs varam turpināt balsot par priekšlikumiem, un, ja tiks pieņemta atbildīgās komisijas formulētā 34.panta redakcija, tad tā tiks pieņemta ar Ministru prezidenta Šķēles ierosināto un mūsu akceptēto grozījumu.

Situācija, par kuru runāja Seiles kundze, būtu iespējama tikai tad, ja viņas un Rāznas kunga ierosinātā redakcija būtu pilnīgi identiska tai, kura parādās pēdējā ailē, bet tā tas nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, ir izskanējuši vairāki deputātu priekšlikumi par to, ka 34.panta redakcija trešajā lasījumā balsojama pa daļām. Tas pilnībā atbilst Kārtības rullī izteiktajām prasībām. Šeit iebildumi, kolēģi, nekādi nevar būt. Šīs divas panta daļas, godājamie kolēģi, jums ir redzamas. Bet saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jāvienojas, vai mēs tiešām izskatīsim 34.pantu pa daļām. Tas mums ir jānobalso vispirms. Tāpēc, kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu - balsot 34.panta galīgo redakciju pa daļām.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 27, atturas - 10. Diemžēl šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ mums ir jābalso 34.pants tādā redakcijā, kādā tas ir izklāstīts dokumenta 35.lappusē labajā augšējā stūrī. 34.pants - "Iegūstamo zemes īpašumu lieluma ierobežojumi". Ar diviem apakšpunktiem. Balsosim par šo redakciju kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par panta redakciju kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 38, atturas - 16. Šī redakcija nav pieņemta. Spēkā paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

J.Rāzna. 101.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu 35.pantu.

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties runāt par šo priekšlikumu, Valdmaņa kungs?

G.Valdmanis. Par iepriekšējo kārtību.

Sēdes vadītājs. Par iepriekšējo kārtību, Valdmaņa kungs, runāt nevar. Kārtības rullī nav paredzēts runāt par iepriekšējo kārtību.

G.Valdmanis. Mēs nobalsojām pret to, tad mums būs jābalso pa daļām.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, jums vēl nav dots vārds tribīnē! Atvainojiet, lūdzu! Ļoti lūdzu, - atvainojiet! Bet jums nav dots vārds. Un balsošanas rezultāti ir tādi, kādi viņi ir, un apstrīdēt viņus nav nekāda pamata. Ja jūs vēlaties to darīt, tad, lūdzu, Kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedziet rakstisku lūgumu.

(Valdmanis kaut ko saka. Zālē troksnis.)

Lūdzu, Rāznas kungs, runājiet tālāk! Turpināsim izskatīt likumprojektu.

J.Rāzna. Valdmaņa kungs, ejiet vietā! 101.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, es saprotu, kā jūtas tie, kuri vēlējās vienu rezultātu, bet tas nav panākts. Ir pārdzīvojums un emocionālā spriedze, bet es ļoti lūdzu ievērot kārtību Saeimas sēžu zālē! Es ļoti lūdzu visus to darīt. Lūdzu, Rāznas kungs, turpināsim!

J.Rāzna. 101.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma papildināt likumprojektu ar jaunu 35.pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu - papildināt likumprojektu ar jaunu 35.pantu. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 36.lappuse. 102.priekšlikums. To iesniedzis deputāts Endziņš - papildināt likumu ar 7.nodaļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja. Būtībā šeit ir runa par ceļu servitūtu un blakustiesībām. Šīs servitūta tiesības šajā likumā ir noteiktas 22.pantā, un tāpēc komisija uzskatīja, ka šim likumam nav jārunā par servitūtiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par komisijas slēdzienu par deputāta Endziņa priekšlikumu? Runāt vēlas Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Es tomēr, kolēģi, lūdzu jūs balsot par šo priekšlikumu, jo ceļu servitūts ir ļoti specifisks servitūts, kas varētu tikt risināts šā likuma kontekstā.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs, Lībanes kundze, aicināt balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu.

Vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP partijas frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot kā viena no Tautsaimniecības, agrārās, vides un re ģionālās politikas komisijas loceklēm, kas piedalījās šī priekšlikuma apspriešanā, kāpēc komisija noraidīja Endziņa kunga priekšlikumu par ceļu servitūtiem. Jā, tik tiešām šīs lietas ir ārkārtīgi sarežģītas, bet ceļu servitūtu noteikšanas kārtību nosaka mūsu Civillikums. Izlasīsim pirmo rindkopu, ko ir ierosinājis Endziņa kungs, to, ar ko viņš ierosina papildināt Civillikumu pēc būtības: "Ja kāda īpašnieka zemes gabalam, kuru tas ieguvis zemes reformas gaitā, nav pievedceļa pie valsts vai pagasta ceļa, viņam ir servitūta tiesības lietot citos zemes gabalos esošos ceļus vai iekārtot tos no jauna." Šādas normas Civillikumā nav. Civillikumā ir tāda norma, ka var ceļu servitūtu noteikt vienojoties. Protams, ka pie katra īpašumā nodota zemes gabala ir jābūt ceļam. Bet kādā veidā notiek šī vienošanās? Tas ir, ja nevar noslēgt vienošanos, tad atliek tiesa. Un tiesa izlemj: jā, šim cienījamajam cilvēkam, kam tālumā ir zemes īpašums, ir jātiek pie savas zemes! Un tiesa tad nosaka, cik plata zemes josla šā ceļa ierīkošanai ir nepieciešama.

Tālāk šajā priekšlikumā praktiski tiek atkārtotas Civillikumā jau esošās normas, bet vēl tālāk tiek arī pateikts, ka zemes lietotājs var iegūt un izmantot ceļu aizsardzības zonu apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumos noteiktajā kārtībā. Viss šis ir Civillikumā noteikto normu atkārtojums, tāpēc īstenībā ir lieka šī norma šajā likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums tūlīt sāksies pārtraukums. Tā kā desmit... piedodiet, pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, par kuru mums ir jābalso pēc 102.labojuma pieņemšanas vai nepieņemšanas, - izsludināt 30 minūšu pārtraukumu, tad es ļoti lūdzu jūs līdz pārtraukumam minūtes laikā tomēr izlemt bez lielām debatēm jautājumu par 102.priekšlikumu. Ja nu ne, ja kolēģi protestē, tad mums atkal ir pieteikusies vesela virkne deputātu... Neviens deputāts runāt nevēlas par 102.priekšlikumu. Varam balsot? (Starpsauciens: "Balsojam!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Endziņa priekšlikumu - papildināt likumu ar 7.nodaļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 31, pret - 27, atturas - 15. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Piedodiet, vispirms reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties!

Tagad ir divi paziņojumi. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - paziņojums Latvijas un Uzbekijas starpparlamentu atbalsta grupai.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Latvijas un Uzbekijas parlamentu atbalsta grupas locekļi! Lūdzu uz pāris minūtēm īsam paziņojumam tepat blakus - Spoguļu zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns... Ervids Grinovskis ir zālē. Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Jānis Mauliņš, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Jānis Rāzna... ir zālē. Atis Sausnītis, Juris Sinka un Leonards Teniss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas sēžu zālē!

Izskatīsim vairākus Prezidijā saņemtos dokumentus par to, kā lieta virzāma tālāk.

Vispirms ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegts dokuments, kurā viņi raksta sekojošo: "Izskatot Saeimas sēdē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā lasījumā, tika pieņemtas atsevišķas normas, kuras ir pretrunā ar likumprojekta būtību, kā arī ir radušās vairākas terminoloģiskas nesaskaņas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu komisija lūdz sēdi minēto likumprojektu nepieņemt trešajā lasījumā un nodot to atpakaļ atbildīgajai komisijai sagatavošanai no jauna trešajam lasījumam, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 25. novembrim." To ir parakstījis komisijas priekšsēdētāja biedrs Edgars Bāns.

Pirms mēs runājam "par" vai "pret" un izskatām šo iesniegumu pēc būtības, gluži vienkārši informēju godājamos kolēģus, ka esam saņēmuši arī 6 deputātu parakstītu iesniegumu - to parakstījuši deputāti Gredzens, Putniņš, Grinovskis, Rugāte, Vītols un Prēdele -, kurā arī viņi lūdz sakarā ar dažādām pretrunām likumprojekta pantos nodot to atpakaļ atbildīgajai komisijai.

Un trešais iesniegums par šo pašu jautājumu ir deputātu Straumes, Lībanes, Vītola, Kaksīša un Zīles parakstīts dokuments, kurā viņi lūdz atlikt likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā uz divām nedēļām.

Tātad šādi trīs dokumenti ir saņemti. Bet tagad, lūdzu, pēc kārtas.

Par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto dokumentu runās Anna Seile kā šīs komisijas locekle. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu pilnvarota runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Šis likums ir ārkārtīgi sarežģīts, un viņš veidojas no divām daļām. Pirmā likuma daļa būtībā ir likuma normas par zemes reformas kārtību. Otrā daļa, kura sākas ar 6. nodaļu, ir par zemes pārdošanas kārtību.

Kā mēs visi esam sapratuši no šī likuma, zemi var sākt pārdot, kamēr zemes reforma attiecīgajā pašvaldībā nav beigusies, ja zeme ir ierakstīta zemesgrāmatā. Šajā pirmajā daļā ir ļoti daudzas normas, kas būtiski vienkāršo dokumentu iesniegšanas un zemes piešķiršanas kārtību. Tāpēc likumu ilgstoši atlikt nebūtu vajadzīgs, jo šīm normām ir jāsāk darboties. Tā, piemēram, ir stipri saīsināta dokumentu iesniegšanas procedūra, un mantiniekiem vairs nav jāpieprasa miršanas apliecība par bijušo zemes īpašnieku, ja viņš pats zemes reformas gaitā nav pieteicies. Šī daļa ir tāda, kurai jādarbojas.

Otrā daļa - 6. nodaļa -, kas regulē zemes pirkšanas un pārdošanas kārtību, nu mums ir nobalsota, bet nav pieņemts likums galīgajā lasījumā. Ja mēs nenoteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu - es domāju, tam ir jābūt pietiekami īsam - un vienkārši atliksim šī jautājuma skatīšanu līdz zināmam laikam, tad saskaņā ar Kārtības rulli komisijai kopā ar Juridisko biroju un citām kompetentām personām, arī frakciju pārstāvjiem nebūs iespējams iestrādāt priekšlikumus un pārveidot jau nobalsotos pantus.

Un tagad es gribu pievērst jūsu uzmanību tiem pantiem, kuri zināmā mērā ir pretrunā ar visu koncepciju, kādu mēs gribējām izveidot, Saeimā pieņemot šo likumu. Nepamatotas privilēģijas ir iedotas citām juridiskajām personām no valstīm, ar kurām nav noslēgti nekādi līgumi, bet lieli apgrūtinājumi ir radīti tām juridiskajām personām no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvalstu līgumi par investīciju ieguldīšanu un aizsardzību, tātad no tām drošākajām valstīm. Tādas valstis ir 17. Nobalsotais un Saeimā apstiprinātais teksts paredz, ka šajos līgumos ir jābūt precīzi fiksētām tiesībām iegādāties zemi Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām. Šajos 17 noslēgtajos līgumos šādas atrunas nav. Tas nozīmē, ka šīs mums draudzīgās valstis , kuras ir gatavas aizsargāt savas investīcijas, savus ieguldījumus, nevarēs praktiski iegādāties zemi, jo nākošais likuma pants pasaka, ka citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šī panta pirmajā daļā, var iegūt zemi ar ierobežojumiem. Šajā pirmajā daļā minētās draudzīgās valstis tātad vispār nevarēs iegūt zemi. Es domāju, ka šāda norma ir jālabo.

Ir vēl vairākas citas tāda veida neatbilstības, kuras parasti rodas tad, ja ir ļoti daudz priekšlikumu un ja Saeimas deputātiem, dažādām frakcijām ir pretēji viedokļi, un tas ir normāls process. Mēs ļoti daudzus likumus, arī Lauksaimniecības likumu, arī likumu par obligāto militāro dienestu esam atgriezuši atpakaļ komisijā un noteikuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Un šīs normas, kurām es gribu pievērst jūsu uzmanību, ir 32. pantā, jo iznāk tā, ka nepilsonim zeme nevar būt. Ja pašvaldība tam nepiekrīt, ka viņam ir šis zemes īpašums, tad valstij šī zeme ir jāatpērk. Gudrs nepilsonis jebkurā gadījumā saglabās sev zemes lietošanas tiesības uz mūžu ar mantošanas tiesību pāreju un vēl saņems no valsts likuma "Par piespiedu atsavināšanu valsts vajadzībām" kārtībā samaksu. Šeit kaut kas ir jāprecizē.

Tāpēc es ļoti lūdzu izvērtēt visus iesniegtos priekšlikumus, bet atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Jums visiem ir tiesības iesniegt šos labojumus, bet juristiem - vēl krietni pastrādāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" - vēlas runāt "pret".

R.Zīle (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Šis Čepāņa kunga nolasītais trešais priekšlikums ir ne tikai par lietas atlikšanu uz divām nedēļām (šī norma ir ielikta tāpēc, lai mēs šodien varētu turpināt sēdi saskaņā ar Kārtības ruļļa 136. pantu), bet tika arī ierosināts nodot šo likumprojektu tādā izskatā, kādā tas ir nolasīts, juridiskai precizēšanai Juridiskajam birojam, jo tam saskaņā ar Kārtības rulli ir konkrētas juridiskās precizēšanas iniciatīvas. Tādā situācijā mēs, bez šaubām, varētu radušās juridiskās pretrunas šinī likumā atrisināt juridiskā ziņā korekti, bet faktiski nemainīt mūsu politisko nostādni, kāda ir jau nobalsotajā trešā lasījuma redakcijā, ko mēs esam lasījuši iepriekšējā sēdē un ko arī šodien skatām pa pantiem. Un pēc divām nedēļām, pēc tam, kad Juridiskais birojs būs izdarījis precizējumus, mēs varētu atgriezties pie likuma pieņemšanas galīgajā redakcijā. Tāpēc es aicinu attiecībā uz šo pirmo priekšlikumu balsot "pret", bet balsot "par" attiecībā uz priekšlikumu atlikt lietas izskatīšanu uz divām nedēļām un nodot šo likumprojektu juridiskai precizēšanai Juridiskajam birojam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt balsojot savu attieksmi pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai, lai to no jauna sagatavotu trešajam lasījumam, un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 25. novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 43, atturas - 8. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Izskatām nākamo. Kā jau teicu, seši deputāti - Gredzens, Putniņš, Grinovskis, Rugāte, Vītols un Prēdele - ir iesnieguši Prezidijam šādu dokumentu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu lūdzam likumprojektu nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai un noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam. Tas nepieciešams, lai novērstu līdz šim trešajā lasījumā nobalsotā likumprojekta teksta pretrunas dažādos pantos un Saeima pieņemtu šo likumu atbilstoši Latvijas tautas interesēm."

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo dokumentu? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Piedodiet... Vēlas runāt Viesturs Gredzens - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Gredzens (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Seiles kundzes teiktajam, ka šis likumprojekts ir jāpārskata, juridiski jāprecizē, jo tajā ir ļoti daudzas neskaidrības. Ir jāiegūst laiks, lai mēs sīki izpētītu, par ko galu galā esam balsojuši. Diemžēl mūsu frakciju uztrauc daudz kas cits. Mēs zinām, ka šāda veida likumprojekta - likumprojekta par Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un mežu zemes izpārdošanu - apspriešana nebija paredzēta nevienas partijas pirmsvēlēšanu programmā. Kā tad tādi punkti tagad uzreiz radās bez vēlētāju ziņas? (Starpsauciens: "Bija...") Mūs uztrauc vēlētāju uztraukums, kas jūtami pieaug lauku rajonos, un taisni tāpēc mums ir jāiegūst laiks, lai dotu iespēju - varbūt ne tik daudz mums, deputātiem, bet gan mūsu vēlētājiem - izteikt savu viedokli. Izskan pat atsevišķi draudi "torpedēt" vietējo padomju vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas, un tas jau ir galēji bīstami. Taisni tāpēc mums ir jāiedod laiks uzklausīt vēlētāju viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Grinovska kungs, attiecībā uz šo dokumentu vairs nevar runāt "par", var runāt tikai "pret", bet, tā kā jūs esat lūdzis šo dokumentu izskatīt, tad arī jūs, loģiski, gribēsit runāt "par". Runāt "par" vairs nevar, bet "pret" var runāt.

Valdmaņa kungs vēlas runāt "pret". Lūdzu! Gundars Valdmanis - Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs redzējām no beidzamā balsojuma, cik grūti mūsu tautai ies. Es savu sakāmo gribētu drusku "būvēt" uz Gredzena kunga domas... (Starpsauciens: "Tu jau nerunā "pret") Tiem, kas šitanī Saeimā sēdēs kopā ar mani nākamo reizi, šitas likums nebūs spēkā. Un es jums pateikšu, kāpēc. Tieši Gredzena kunga minētā iemesla dēļ. Mēs esam šeit ievēlēti tādēļ, ka pārstāvam kaut kādu noteiktu platformu. Ja būtu "startējusi" tā platforma, kas atļauj gandrīz brīvi iztirgot Latvijas zemi, viņa nebūtu dabūjusi pat minimālos 5% balsu. Un es jums pateikšu, ka, ja šis likums tā ies uz priekšu, es iesniegšu Eiropas Parlamentu asamblejā sūdzību par demokrātijas stāvokli Latvijā. Jo tas viss, kas pie mums no āra atnāk, uzbur kaut kādu koncepciju. Tas, ka mēs tagad strauji, ar lielu ātrumu, pārdosim Latvijas stratēģisko... tas nav tautas interesēs. Man ir bailes, ka tagad notiks tā: mēs nosūtīsim šo likumprojektu uz Juridisko biroju, lai tas veiktu precizēšanu, un tad mēs šito nejēdzīgo likumu tomēr "izsitīsim cauri". Nonāksim atpakaļ turpat, kur mēs bijām pēc otrā lasījuma, kad mums visiem tika apsolīts iepriekšējās debatēs, ka būs šitādi aizliegumi, būs tādi aizliegumi, būs vēl kādi aizliegumi.

Augsti godātā Lībanes kundze skaidroja, ka viņai ļoti patīkot otrā lasījuma redakcija. Viņa ir pilnīgi piemirsusi solījumus, kas ir bijuši doti gandrīz visiem mums šeit Saeimā, ka ierobežojumi būs. Es nezinu, ko jums ieteikt, ja mēs tiktu atpakaļ uz otrā lasījuma variantu. Bet, ja mēs nobalsosim "par" attiecībā uz šito, tad es jums ieteiktu tā... ka mēs atkal skatīsim pantu pa pantam un sāksim no otrā lasījuma bāzes. Labi, - lai Juridiskais birojs tad nāk ar savu priekšlikumu... Es neizprotu, ka... Kārtības rullī ir pateikts... kāds formulējums būs... Bet es izprotu, ka mēs sāksim no otrā lasījuma un būs jauns priekšlikums attiecībā uz katru pantu, un mēs debatēsim par jaunu. Es gan ierosinu rūpīgi apdomāt, vai mēs varam šito draņķību lasīt uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret sešu deputātu parakstīto iesniegumu - nodot šo likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai un noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai izskatāmo likumprojektu vēlreiz sagatavotu trešajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 12. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Un pēdējais. Deputātu Straumes, Lībanes, Vītola, Kaksīša un Zīles parakstīts dokuments, kurā viņi raksta: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu lūdzam nosūtīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" Juridiskajam birojam juridiskai precizēšanai un pārtraukt likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā uz divām nedēļām." Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegto dokumentu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 5. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms sākam izskatīt Prezidija ieteikto darba kārtību, mums ir jāizskata ļoti daudz priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Sāksim skatīt tos iesniegšanas secībā.

Vienpadsmit deputāti (laika ekonomijas nolūkā atļaujiet nenolasīt viņu uzvārdus) ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu par Viktora Gustsona iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu Prezidijs šo iesniegumu ir izskatījis un nodevis to izskatīšanai atbildīgajai komisijai, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, un tikai pēc tam, kad šī komisija būs izskatījusi minēto priekšlikumu un sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu, mēs to varēsim izskatīt Saeimas sēdē.

Nākamais. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Druvas kungs lūdz Saeimas 21.novembra sēdes darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā pirmos trīs jautājumus iekļaut likumprojektus "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" (patlaban tas ir kā 42. punkts), "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" (patlaban tas ir 43.punkts) un "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (tas ir 44.punkts). Tātad Druvas kungs komisijas vārdā lūdz iekļaut tos sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". ... Tā ir septītā sadaļa, godājamie kolēģi! Septītā sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".(Pirmais šīs sadaļas jautājums ir 47.punkts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".) Pašlaik tie ir, kā jau es minēju, 42., 43. un 44. punkts. Taču mums ir jārespektē tas, kas ir rakstīts šajā dokumentā, - Druvas kungs lūdz izskatīt tos tieši šajā sadaļā kā pirmos. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo dokumentu?

Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai".

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Mēs Aizsardzības un iekšlietu komisijā šo jautājumu neesam apsprieduši, vismaz Druvas kungs ar mani, savu vietnieku jeb biedru, šo jautājumu nav pārrunājis. Tā ka, es domāju, mani kolēģi mani atbalstīs, un es domāju, ka mēs varētu atsaukt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšsēdētāja biedra priekšlikumu neizskatīt šo jautājumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk. Ir piecu deputātu parakstīts dokuments (parakstījuši to ir Lagzdiņš, Endziņš, Ābiķis, Seiksts un Lībane), kurā viņi saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" (tas pašreiz ir darba kārtības 59.punkts) un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" (darba kārtības 60.punkts) izskatīt kā vienotu darba kārtības punktu un to izskatīt darba kārtības trešajā sadaļā kā pirmo, bet likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" (58.punkts) un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju""(33.punkts) izskatīt darba kārtības trešajā sadaļā kā otro un trešo. Tātad, kolēģi, vispirms viņi lūdz abus likumprojektus "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" (59. un 60.punkts) izskatīt trešajā sadaļā kā pirmo punktu. Trešā sadaļa - tie ir Saeimas 31.oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti, un šī sadaļa sākas ar 14.punktu. Tātad šie pieci deputāti aicina 59. un 60.punktu izskatīt kā 13.punktu. Vai attiecībā uz šo iesniegumu kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Neviens nevēlas. Balsot vajag? (Starpsauciens: "Vajag!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk. Viņi lūdz 58. un 33.punktu izskatīt darba kārtības trešajā sadaļā kā otro un trešo, tātad pēc tiem, par kuriem mēs nupat nobalsojām.

Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Saskaņā ar spēkā esošo Pašvaldību vēlēšanu likumu Centrālajai vēlēšanu komisijai pašvaldību vēlēšanas jāizsludina ne vēlāk kā šā gada 9.decembrī. Valdība ir iesniegusi grozījumu Pašvaldību likumā, proti, ierosina noteikt tādu sistēmu, ka tiešās vēlēšanās vēlētu rajona padomju vietā turpmāk rajona padomes tiek veidotas no pagastu padomju priekšsēdētājiem un pilsētu domju priekšsēdētājiem. Ja mēs šodien pieņemtu šādu grozījumu pirmajā lasījumā, tad automātiski būtu jāizdara arī grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā un jāizskata valdības un atbildīgās komisijas izstrādātais alternatīvais projekts.

Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir skatāms kompleksi, saistībā ar iepriekš nobalsoto darba kārtības punktu - grozījumiem Pašvaldību likumā, turklāt šiem likuma grozījumiem, ja mēs tos akceptētu, būtu jāstājas spēkā ne vēlāk kā 8.decembrī, lai Centrālā vēlēšanu komisija varētu rīkoties atbilstoši mūsu balsojumam. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. "Pret" runāt vēlas Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti negribas runāt "pret", bet man citas iespējas nav. Es gribu teikt sekojošo. Es cienu Lagzdiņa kunga mērķtiecību. Ja ar tādu būsim apveltīti mēs katrs no savas komisijas, tad kas no tās darba kārtības beigās paliks? Tā tomēr ir sastādīta pēc sistēmas, kuru mēs paši esam akceptējuši. Vispirms ir skatāmi Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi, tad ir trešie lasījumi un tā tālāk. Lagzdiņa kungs, es varu tādus pašus argumentus minēt, runājot par darba kārtības 17. jautājumu - jautājumu par zemes piespiedu atsavināšanu. Un, ja mēs šodien to neizskatīsim un ja mēs izdarīsim šīs izmaiņas, tad, vienkāršoti runājot, mēs tur arī paliksim. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Bet tad nebūs vēlēšanas?..") Es nedrīkstu ar jums debatēt no tribīnes, bet es varu tomēr pateikt, ka tad arī nebūs Juridiskajai komisijai pirmdien ko darīt jautājumā par lidostas "Rīga" zemi. Un Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem noteikumiem arī nāk termiņš virsū. 6.februāris nav aiz kalniem. Īres likumam termiņš ir 1.janvāris, arī likumam par transporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu 1.janvāris ir termiņš. Un tā tālāk.

Lieta ir tā, ka nevar sēdes sākumā tā ņemt un "sajaukt" šo darba kārtību. Es cienu šīs intereses, mums visiem ir jāciena šīs intereses, bet to nedrīkst darīt uz citu interešu rēķina, tādēļ es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms balsošanas gribu pateikt deputātiem, ka vēl ir 22 iesniegumi par darba kārtības izmaiņām. Tā ka mēs līdz vakaram droši vien tiksim galā ar tām, bet jautājumus, protams, neizskatīsim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu iesniegumu - izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamo iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā ir iesnieguši pieci deputāti - Putniņš, Lībane, Straume, Kaksītis, Bāns un Vītols. Lūdzu deputātus sekot līdzi uzmanīgi! Viņi lūdz izdarīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā šādus grozījumus: pēc darba kārtības 17. jautājuma (likumprojekts "Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā...") izskatīt šādus likumprojektus: "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" (tas pašreiz ir 20.punkts), "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" (tas ir 29.punkts), "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā"" (30.punkts), "Grozījumi likumā "Par cukuru"" (35.punkts), "Grozījums likumā "Par veterinārmedicīnu"" (36.punkts), "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" (37.punkts), "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (44.punkts), "Grozījumi Augstskolu likumā" (52.punkts), "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā" (53.punkts) un "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" (56.punkts).

"Par" vai "pret" sakarā ar šo iesniegumu vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šī likumu grozījumu pakete ir tā, ko ir iesniegusi Saeimā valdība, tātad Ministru kabinets, un tie attiecas uz mūsu šāgada budžeta projektu. Tātad, ņemot vērā budžeta tālākvirzīšanas un apspriešanas intereses, būtu ļoti svarīgi, ka mēs apkopotu, vienkopus sagrupētu šos Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus, ka ir jāizdara grozījumi citos likumos, lai budžets atbilstu pašreizējai likumdošanai. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Šos dokumentus saņēmu pirms pārtraukuma. Man ir arī Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegtie darba kārtības labojumi, kuri ir tieši tādi paši kā šo deputātu ierosinātie. Tādēļ jautāju - vai kāds vēlas runāt "pret"? Runāt neviens nevēlas. Vai mēs varam bez balsošanas piekrist šiem labojumiem? Vajag balsot. (Starpsauciens: "Balsojam...") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par šīm darba kārtības izmaiņām. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 8, atturas - 9. Šis priekšlikums ir pieņemts. Tātad pēc darba kārtības 17. jautājuma mēs izskatīsim virkni likumprojektu, kuri šobrīd ir iekļauti darba kārtībā citās pozīcijās.

Vēl viens iesniegums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt 21.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - pārcelt darba kārtības 47.punktu (likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" izskatīšana trešajā lasījumā) un kā pirmo trešās sadaļas punktu izskatīt pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Mēs jau esam ar jums vienojušies par 59. un 60.punkta izskatīšanu trešajā sadaļā. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" attiecībā uz šo komisijas iesniegumu?

Aristids Lambergs - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Kā jūs zināt, dzīvokļu privatizācija nekustas uz priekšu bez šīm likumprojektā minētajām izmaiņām. Tas ir svarīgi visā mūsu valstī un ļoti daudziem mūsu pilsoņiem, lai varētu privatizēt savus dzīvokļus. Likumprojekts nav garš un nav arī ietilpīgs. Tātad es lūgtu varbūt jūsu atbalstu šīm darba kārtības izmaiņām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai "pret" kāds vēlas runāt? Pret neviens...

Oskars Grīgs - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es neesmu konkrēti pret šā likumprojekta pārcelšanu uz augšu, es esmu principā pret šādām darba kārtības izmaiņām, jo tā ir galīga necieņa pret Saeimas Prezidiju. Tas jau kļuvis par normu no sēdes uz sēdi, un var būt, ka šī darba kārtība mums nav vajadzīga šodien, varbūt palūgsim izveidot jaunu saistībā ar šīm izmaiņām. Es domāju, ka, ja ir kādi likumi, kuri ir ļoti steidzīgi, tad tos varētu izskatīt ārkārtas sēdē, sakoncentrējot tos vienā ārkārtas sēdē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, pašlaik jau mēs to darām un gatavojam jaunu darba kārtību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu par darba kārtības izmaiņām. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 14, atturas - 12. Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Aicinu deputātus piedalīties balsošanā par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu - mainīt darba kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 15. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Un pēdējais. Godājamie kolēģi, mēs esam saņēmuši saskaņā ar Kārtības rulli desmit deputātu - Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka, Kušneres, Grīnberga, Liepas, Rubina, Lujāna un Bartaševiča parakstītu pieprasījumu Latvijas Republikas ekonomikas ministram Guntaram Krastam par nelikumībām valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijā. Godājamie kolēģi, saskaņā ar Kārtības rulli mēs viņu varam iekļaut sadaļā "Prezidija ziņojumi" un pieņemt lēmumu vai nepieņemt lēmumu par šī pieprasījuma nodošanu Pieprasījumu komisijai tālākai izskatīšanai. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs viņu iekļaujam otrajā sadaļā - "Prezidija ziņojumi" kā četrpadsmito pēc pašreizējās numerācijas? Nav iebildumu. Paldies.

Tātad otrās sadaļas - "Prezidija ziņojumi" darba kārtība.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Staša, Kalnbērza, Lujāna un Bartaševiča iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? (Starpsauciens: "Balsojam!") Pieprasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Kreituses, Prēdeles, Inkēna, Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. "Pret" vēlas runāt Edmunds Grīnbergs - frakcija "Latvijai".

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Šis grozījums paredz to, ka turpmāk Saeimas sēdēs, kur tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem, nav veicama deputātu reģistrācija. Ar šiem grozījumiem deputāti, minētā grozījuma iesniedzēji, grib panākt, ka Saeimas sēdēs, kas noteiktas atbildēm uz jautājumiem, deputātu apmeklējums ir brīvprātīgs. Mēs redzēsim situāciju, ka šajās sēdēs atradīsies pieci vai desmit deputāti, bet tajā pašā laikā gribu norādīt uz to, ka šāda situācija būtu klajā pretrunā ne tikai ar Saeimas kārtības ruļļa 15.pantu, bet arī ar Latvijas Republikas Satversmi, kuras 23.pants nosaka, ka Saeimas sēdes var notikt tad, ja tajās piedalās vismaz puse no Saeimas deputātiem.

Pie reizes gribu vēl piebilst, ka nesen, apmeklējot un iepazīstoties ar Francijas Nacionālās asamblejas darbu, mēs vērojām, ka tieši tās sēdes, kurās tiek uzdoti daudzi būtiski jautājumi ministriem no dažādu partiju un deputātu puses, un ne tikai no opozīcijas, tiek apmeklētas visvairāk un diskusijas te notiek visintensīvāk. Šāda rakstura sēdes Francijas parlamentā notiek vienu stundu, un sēžu biežums atkarīgs no uzdoto jautājumu apjoma. Tā kā Francijas konstitūcijā nav prasības par puses deputātu klātbūtni, tad Senāta sēdē, kur noritēja likumprojekta grozījumu skatīšana, vērojām to, ka tur piedalījās tikai 12 no 322 deputātiem.

Līdzās tam, ka šis grozījums ir antikonstitucionāls, tas aicina arī uz necieņas izrādīšanu pret Saeimas vadības realizēto darba uzraudzību. Vai mūsu valsts ministri strādā tik priekšzīmīgi, ka tas nav nepieciešams? Mēs nepārtraukti pārliecināmies, ka nebūt tas tā nav. Kaut vai vakardien, kad Ārlietu komisija pieprasīja ārlietu ministra Birkava kunga demisiju. Nesen arī izglītības un zinātnes ministrs nespēja argumentēti atbildēt uz deputātu jautājumiem par skolā izmantoto mācību grāmatu saturu. Tādēļ, cienījamie deputāti, aicinu noraidīt šo Satversmei neatbilstošo likuma grozījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Ja jūs būtu līdz galam iedziļinājušies Satversmē un Latvijas Saeimas darbībā, tad jūs 18.novembrī nedrīkstējāt šeit sēdēt, jo mums katru gadu notiek vismaz četras sēdes, kurās deputāti netiek reģistrēti ne sēdes sākumā, ne sēdes beigās, ne arī tiek konstatēts klātesošo skaits. Pēdējā šāda sēde šeit sākās 1996.gada 18.novembrī pulksten 12.00, un tā bija tāda pati sēde, ko jūs gribat attiecināt šobrīd uz sēdēm, kuras tiek organizētas jautājumiem un atbildēm.

Bet kāpēc es gribētu aicināt jūs tomēr nodot komisijām? Tāpēc, ka šeit ir divējādas iespējas. Ja mēs izturamies... Ir likumdošanas sēdes un šīs sēdes, kurās tiek izskatīti jautājumi, un tad ir iespēja risināt šo jautājumu divējādi: pieņemot šo īpašo pantu, kas nosaka, ka jautājumu un atbilžu sēdēs deputāti netiek reģistrēti tāpat kā svinīgajās sēdēs, un to varētu attiecināt uz visām sēdēm, kurās netiek izskatīti likumdošanas jautājumi. Šobrīd diemžēl ir izveidojusies tāda situācija, ka tie Saeimas deputāti, kuri nav parakstījuši šos jautājumus, zālē izpilda sliktāku funkciju nekā skatītāji teātra zālē, jo teātra zālē skatītājam ir trīs tiesības - aplaudēt, svilpt un iziet ārā. Mums ir tikai divas tiesības - aplaudēt un svilpt, bet iziet ārā tiesību nav. Tāpēc, ja runājam par cilvēktiesībām un deputātu tiesībām, varbūt Valdmaņa kungam ir taisnība, ka mums būtu jāsāk kaut kur sūdzēties. Bet šajā gadījumā ir arī otra izeja. Ja Juridiskā komisija tomēr izvērtēs - un šeit zālē ir arī Satversmes tiesas tiesneši šobrīd - un atzīs, ka šāds labojums Kārtības rullī, lai gan Satversme paredz to, ka Saeima ar Kārtības rulli nosaka savus iekšējos darbības noteikumus... bet, ja tāds tomēr nav pieņemams, tad mēs varam steidzamības kārtā - es domāju, ka šeit deputātiem nevarētu rasties iebildumi, - izdarīt papildinājumu, Satversmes 23.pantā ierakstot: "Saeimas sēdes, kurās izskata likumdošanas jautājumus, var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas deputātu." Līdz ar to mēs novērstu šo pretrunu, kas ir ar svinīgajām sēdēm vai piemiņas sēdēm, kuras notiek Saeimā. Bet man būtu lūgums deputātiem ļaut to izšķirt Juridiskajai komisijai, vai nu nākot ar alternatīvu likumprojektu, vai pieņemot to, ko ir ierosinājuši deputāti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 12, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par Ventspils brīvostu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. "Pret" vēlas runāt Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs neiebildām pret Liepājas brīvostu, mēs neiebildīsim pret Balvu rajona brīvās ekonomiskās zonas radīšanu, bet mēs iebilstam pret Ventspils brīvostu tāpēc, ka šis ir vislielākais un visrentablākais rajons Latvijā, ko visi mēs ļoti labi zinām. No šī rajona mēs tagad noņemsim nodokļus un praktiski, kā es saprotu, lielāko daļu ienākumu. Tie vairs neienāks valsts kasē.

Šobrīd mēs raudam, ka nevar izveidot bezdeficīta budžetu, un, lai tādu uztaisītu, atņemam grūtdieņiem pabalstus un citus atvieglinājumus, bet tajā pašā laikā sapņojam par likumprojektu, kas atņems ienākumus valsts budžetā. Un trakākais vēl ir tas, ka te nav ne Finansu ministrijas vērtējuma, ne arī kaut kādu nopietnu aprēķinu, cik valsts zaudē līdz ar to. Turklāt ir aprēķini, ka Ventspils ostu var attīstīt pietiekoši labi ar pašreizējo peļņu, lai tikai būtu pietiekoši labi ceļi, kas ved uz Ventspili, un pietiekoši labi degvielas pārvadi. Un vienu jaunu grib būvēt arī daļēji ar Ventspils peļņas palīdzību. Tad kāda jēga te ieviest brīvo ekonomisko zonu - brīvostu? Nekādi to neredzu! Vai tikai tāpēc, lai varētu labāk tur "šeftēties" bez muitas? Atsevišķas struktūras, kuras tur izmanto zemi, brauks atkal tālāk uz tā saucamajām ofšora zonām. Nav tam nekāda pamatojuma! Nekādu nevar redzēt pamatojumu, tāpēc frakcija "Latvijai" ir pret šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es aicinu nobalsot par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Pirmkārt, lai Mauliņa kungs varētu ar viņu iepazīties, otrkārt - izlasīt to, lai viņam nebūtu jārunā muļķības. Treškārt, es gribētu arī atgādināt, ka šajā laikā Mauliņa kungs varēs iepazīties ar tādu pilsētu kā Hamburga vai Brēmene pieredzi, lai viņš saprastu, ka nav nekāda sakara starp brīvostu un, teiksim, kaut kādu bagātu valsti vai nabadzīgu valsti. Te ir pavisam citas lietas, tāpēc es aicinu vēlreiz nodot to komisijām, lai visi var ar šo likumprojektu iepazīties. Paldies. (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Vajag argumentēt...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 6, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Muitas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, es aicinu šo likumprojektu nodot arī Eiropas lietu komisijai, nosakot Eiropas lietu komisiju par līdzatbildīgo.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputātu par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Iebildumu pret Čerāna kunga priekšlikumu deputātiem nav. Paldies. Kopumā par likumprojekta nodošanu komisijām iebildumu arī nav. Paldies. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Arī vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz noteikt ierobežojumus tiesību iegūšanai uz invaliditātes pensiju. Šis likumprojekts nosaka to, ka, lai iegūtu tiesības uz invaliditātes pensiju, tad par šo personu līdz tam ir jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām ne mazāk par trim gadiem. Valdība pamatoti paredz, ka šāds nosacījums samazinās invaliditātes pensiju saņēmēju skaitu. Šie ir citāti, ko mēs varam izlasīt Labklājības ministrijas sagatavotajā anotācijā un ko mēs redzam arī paša likumprojekta tekstā.

Es domāju, ka labi saprotama ir Ministru kabineta ciniskā motivācija šim priekšlikumam no budžeta viedokļa. Toties no pavisam vienkāršas loģikas un no cilvēcības viedokļa šis priekšlikums ir absolūti absurds. Ja turpmāk invaliditātes pensiju varēs saņemt tikai tie cilvēki, par kuriem vismaz trīs gadus ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad tas nozīmē, ka tie cilvēki, kas ir invalīdi kopš dzimšanas un kas nekad nav spējuši pilnvērtīgi strādāt, nekad arī šo invaliditātes pensiju nesaņems.

Kuram ierēdnim ir varējusi ienākt prātā tik perversa ideja? Zem anotācijas atkal mēs redzam labklājības ministra Makarova parakstu. Vai tiešām jūs to gribat, Makarova kungs, lai mūsu valstī būtu tādi invalīdi, kas nesaņem invaliditātes pensijas? Es gribu teikt, ka no morāles viedokļa šāda likuma norma ir sātaniska - liegt vienai daļai invaliditātes pensiju tikai tādēļ, ka viņi, būdami invalīdi, nav spējuši šo pensiju sev sakrāt. Kur ir kristīgā sava tuvākā mīlestība, palīdzība vājākajam? Un kad vienreiz Ministru kabinets un Saeima - šīs valsts valdība un likumdevējs - beigs rīkoties tieši pretēji? Patiesībā šeit runa nav par kristīgo tuvākā mīlestību. Līdz tādai no savas sātaniskās bedres valdība acīmredzot nekad nepacelsies. Jautājums patiesībā ir par elementāru cieņu pret līdzcilvēku. Es aicinu deputātus noraidīt šo sātanisko likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par šo jautājumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Kārlis Čerāns - par priekšlikumiem, lai noteiktu papildu komisiju.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es aicinu nodot arī Eiropas lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Čerāna kunga priekšlikumu? Nav. Kopumā pret likumprojekta nodošanu Prezidija atzinumā minētajām komisijām iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" neviens runāt nevēlas. Iebildumu pret Prezidija atzinumu arī nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt Jānis Kazāks. Frakcija "Latvijai".

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Dārgie kolēģi! Es jums varu uzreiz pateikt, ka runāšu "pret". Kāpēc? Redzat, manā uztverē, šis jaunais dokuments tiešām ir vajadzīgs, jo šeit viņš izslēdz daudzus vecās sistēmas valsts pārvaldes struktūru nosaukumus, bet 15.pants faktiski satur šo būtiskāko šā likumprojekta izmaiņu un tās būtību. Kas šeit ir? Šajā 15.pantā praktiski notiek centralizācija. Mēs ar šo pantu likvidējam ar lielām grūtībām Latvijas Republikā Atmodas laikā izveidoto vietējo, municipālo, policiju. Dabiski, dažās vietās tā strādā, dažās vietās tā arī nestrādā. Bet tādā veidā, likvidējot to arī tajās vietās, kur tā ļoti labi strādā, mēs panāksim pretēju efektu. Tāpēc, es domāju, atbalstīsim šo municipālo policiju, šobrīd noraidīsim šo likumprojektu un rīkosimies vietējo iedzīvotāju interesēs. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tieši šā iemesla pēc, ko nupat minēja kolēģis Kazāka kungs, es aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Galu galā šeit ir jāsaprot, ka Latvijas Atmodas laiks tomēr ir mazliet pagājis un ka tā policija, kas tika radīta kā alternatīva milicijai, ir sevi "izdzīvojusi". Latvijas policijas paspārnē faktiski ir izveidojies pašvaldību "ierocis", ko tautā sauc par pašvaldības reketu. Jebkurā variantā, tad, kad mēs ejam uz taupības programmām un runājam par bezdeficīta budžetu, kad atņemam pat invalīdiem pēdējo pensiju, Rīgā, piemēram, 2 miljoni latu tiek novirzīti pašvaldības policijas vajadzībām. Kādām vajadzībām? Vai tāpēc, lai viņas varētu izraisīt pat starptautiskus skandālus, kad ārvalstu vēstniecības vēršas pie deputātiem, lai pārtrauktu policijas, un galvenokārt municipālās policijas, patvaļīgo rīcību? Nevienu nopietna kriminālnozieguma atklāšanas, nevienu nopietnu personas un īpašuma aizstāvības darbību municipālā policija pēdējā laikā veikusi nav. Tāpēc aicinu nodot šo likumprojektu komisijām, un es esmu ļoti priecīgs, ka tiek atklāts šis likums, lai viņā vēl varētu veikt attiecīgus labojumus un sakārtot policijas darbu atbilstoši civilizētai sabiedrībai.

Papildlūgums. Lūdzu nodot kā blakuskomisijai arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, jo policija galu galā ir viens no valsts pārvaldes aparātiem un instrumentiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 5. Likumprojekts attiecīgajām komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Rubina, Krisberga, Sinkas, Ozoliņa, Priedkalna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt Kristiāna Lībane - frakcija "Latvijas ceļš".

K. Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt, ka šā likumprojekta izskatīšanai sadaļā "Par saņemtajiem likumprojektiem" Saeima, šī Saeima - 6.Saeima, jau ir pievērsusies vairākkārt. Vairākas reizes Saeima šo likumprojektu nav nodevusi komisijām, tātad ir noraidījusi to pēc būtības. Es nedomāju, ka mums ir iemesls savu attieksmi mainīt. Būsim konsekventi! Argumenti arī no šīs tribīnes jau ir izskanējuši vairākkārt, un galvenais arguments ir tāds, ka šajā likumprojektā iestrādātās tiesību normas ir pretrunā ar Satversmi.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti un Prezidij! Vakar mēs Ārlietu komisijā izskatījām šo likumprojektu, šo paredzēto grozījumu, un nobalsojām, ka to vajag nodot komisijām. Vairākas reizes jau ir par to runāts šeit, Saeimā, un visiem jau faktiski ir skaidrs, un es domāju, ka šoreiz vajadzētu nodot šo likumprojektu komisijai, lai komisija izlemj, vai ir vajadzīgs izdarīt tādu grozījumu. Galvenā runa ir par to, ka lielākā daļa Saeimas deputātu, vai apmēram lielākā puse, gribētu, lai izdarītu šādas izmaiņas, ka vēstnieku kandidatūras tiktu apspriestas Saeimā. Šeit galvenās izmaiņas ir tieši attiecībā uz Latvijas vēstniekiem, kas pārstāv mūsu valsti ārzemēs. Tāpēc es lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot un tādējādi izteikt savu attieksmi pret Saeimas atzinumu par likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos 1981.gada 10.aprīļa konvencijas "Par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kuriem ir neselektīva darbība" protokolam "Par redzi afektējošiem lāzerieročiem"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret"? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos, mums jāpieņem lēmums par deputātu pieprasījuma ekonomikas ministram Krastam par nelikumībām valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijā nodošanu Pieprasījumu komisijai.

Par pieprasījuma motivāciju vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Mēs visi esam saņēmuši - vismaz frakcijās - atklātu vēstuli no valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" pilnvarotās pārstāves Butānes kundzes. Šīs vēstules virsraksts ir "Par tiesisko pamatu valsts īpašuma izzagšanā", un šī vēstule satur dziļu sāpi par mūsu valsts ekonomiskajiem un privatizācijas procesiem, skatot tos kontekstā ar mūsu valsts un tautas izdzīvošanas un attīstības tendencēm. Vēstulē tiek minēti fakti, ka Ventspils ostas holdinga izveidotās SIA "pārpumpē" korumpēto ierēdņu kabatās līdz 200 miljoniem dolāru. Šī ir milzīga summa, kuru atgūstot Latvijas tautsaimniecībā varētu samērā viegli atrisināt skolotāju algu problēmas, medicīnas darbinieku materiālo stāvokli, varētu veikt demogrāfiskās investīcijas, paaugstinot bērnu kopšanas pabalstus un pabalstus par bērnu audzināšanu, un arī uzlabot veco ļaužu sociālo stāvokli. Mēs varam arī atcerēties presē nesen parādījušās publikācijas par nelikumībām Ventspils ostā, un tas ir mūsu, deputātu, pienākums - reaģēt uz tām, jo runa ir par ļoti lielām naudas summām, un patiesībā šis ir jautājums, kuru atrisinot pastāv iespēja mums pavērt mūsu tautai ceļu uz gaišāku nākotni. Šajā konkrētajā vēstulē Butānes kundze runā par nelikumībām, kas, viņasprāt, ir pieļautas viena konkrēta valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijas gaitā. Iepazīstoties ar papildu materiāliem par šo procesu, var secināt, ka situācija veidojas tiešām drausmīga. Problēmas būtība ir tajā apstāklī, ka pēc "Ventspils transporta ekspedīcijas" privatizācijas izsludināšanas un pretendentu pieteikšanās termiņa beigām Privatizācijas aģentūra neuzsāka šā valsts uzņēmuma privatizācijas noteikumu izstrādāšanu, bet izsludināja jaunu privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas konkursu, kas, atšķirībā no sākotnējā konkursa, bija starptautisks un izvirzīja pretendentiem vēl virkni papildu nosacījumu. Ir jāpiebilst, ka likumā nekur nevar atrast, ka Privatizācijas aģentūrai būtu tādas tiesības izsludināt jaunu privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas konkursu. Bet problēma ar to nebeidzas.

Saprotams, ka šā valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" darba kolektīva vadošos speciālistus pārstāvošais uzņēmums - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Centrālais Baltijas tranzīts" - iesniedz tiesā prasību par šā starptautiskā konkursa atzīšanu par nelikumīgu. Bet atbildētājs - ekonomikas ministrs - nosūta savu juristu, kas aicina tiesu pārtraukt tiesvedību, jo, lūk, Privatizācijas aģentūras rīcība neesot pārsūdzama, un tiesa šo lūgumu apmierina, un tiesvedība tiek pārtraukta. Šis ir tiesu prakses precedents, kas liecina par to, ka Privatizācijas aģentūras rīcība un lēmumi tiesā nevar tikt pārsūdzēti. Vai tas tāpat būs citos gadījumos? Ekonomikas ministrija arī aicina aizstāvēt šādu viedokli par Privatizācijas aģentūras rīcības nepārsūdzamību. Runa nav par to, ka šī lieta tiek izskatīta pēc būtības, bet Ekonomikas ministrijas prasība ir pārtraukt tiesvedību. Un te nu mēs redzam, cik tālu mēs patiesībā esam no tiesiskas valsts. Mūsu valstī pastāv institūcija, kas, kā iznāk, ir pāri likumam, un tā ir Privatizācijas aģentūra, un turklāt tā ir tāda institūcija, kura veic mūsu sabiedrībā ārkārtīgi būtisku darbu - darbu, no kura ir atkarīga valsts "seja" nākotnē, darbu, kurš ir saistīts ar milzīgu likumpārkāpumu risku, ar milzīgu interešu konfliktu, ar risku, jo katrs tās lēmums skar pilnīgi konkrētu privāttiesisko subjektu intereses.

Un tāpēc mēs savā pieprasījumā uzdodam jautājumu ekonomikas ministram, vai viņš uzskata par pareizu un atbilstošu demokrātiskiem tiesiskas valsts principiem šo situāciju, ka attiecībā uz sūdzību par prettiesisku Privatizācijas aģentūras rīcību tiek tiesā atteikta tiesvedība, un arī pieprasām veikt tuvākajā laikā konkrētu rīcību, lai panāktu šā konkrētā juridiskā konflikta rezultāta izvērtēšanu pēc būtības un novērstu līdzīgu precedentu atkārtošanos nākotnē.

Attiecībā uz konkrēto gadījumu ar "Ventspils transporta ekspedīciju" mums ir vēl cita motivācija, kas norāda uz dažādiem aizmuguriskiem darījumiem šajā privatizācijā, bet pie tā visa mēs acīmredzot vēl atgriezīsimies, šo jautājumu skatot Pieprasījumu komisijā un pēc tam Saeimas sēdē izskatot jautājumu par pieprasījuma virzīšanu.

Gribu tikai pateikt, ka mums šeit nav jāpieņem lēmums, mums ir vienkārši jānodod šis pieprasījums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka pieprasījums, kura teksts jums ir izsniegts, tiek nodots Pieprasījumu komisijai? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Iebildumu nav. Paldies. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar darba kārtībā izdarītajām izmaiņām, lūdzu, izskatīsim tagad jautājumu, kurš pēc pašreizējās numerācijas ir 59.punkts - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Jums izskatīšanai ir piedāvāti divi likumprojekti. Vienu no tiem ir izstrādājusi valdība, otru ir iesnieguši pieci Saeimas deputāti. Tā kā par rajonu padomju saglabāšanu vai likvidāciju ir ļoti daudz runāts gan Saeimā, gan dažādās komisijās, gan arī prese par to ir rakstījusi un šis jautājums ir apspriests dažādās sabiedriskās institūcijās, šodien es pieskaršos tikai galvenajiem šīs reformas aspektiem.

Pirmais un galvenais jautājums: ar ko abos likumprojektos piedāvātais pašvaldību modelis atšķiras no šobrīd likumdošanā nostiprinātā?

Abu likumprojektu autori piedāvā:

pirmkārt, pāriet uz viena līmeņa pašvaldībām, tas ir, noteikt, ka mūsu valstī, ja šis ierosinājums tiktu pieņemts, būs tikai pilsētu pašvaldības un pagastu pašvaldības un nebūs vairs rajonu pašvaldību;

otrkārt, rajona padomi, kas, kā jūs zināt, šobrīd ir rajona augstākā pašvaldības lēmējinstitūcija, likumprojektu autori ierosina pārveidot par pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāju izveidotu lēmējinstitūciju;

treškārt, abi likumprojekti ierosina samazināt rajonu padomju pastāvīgās funkcijas;

ceturtkārt, tiek grozīta rajonu padomju un to funkciju finansēšanas kārtība;

piektkārt, tiek izveidota spēcīga izpildinstitūcija - rajona izpilddirektors.

Otrais konceptuālais jautājums - kāpēc esošais rajonu pašvaldību modelis ir jāgroza?

Pirmkārt, rajonu pašvaldībām nav savu ienākuma avotu.

Otrkārt, rajonu pašvaldībām laika gaitā samazinās funkcijas. Lielākā daļa no esošajām rajonu pašvaldību funkcijām, godātie kolēģi, ir administratīvi tiesiska rakstura, nevis tādas funkcijas, kuras ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Faktiski rajonu pašvaldības veic administratīvi tiesiskas funkcijas, nevis vietējas funkcijas, kuru izpildē būtu pieļaujama dažāda risināšanas metode.

Ceturtkārt. Rajonu pašvaldībām nav savu pilsoņu, nav savu iedzīvotāju. Tādi ir tikai mazām pašvaldībām - pagastu un pilsētu pašvaldībām.

Trešais konceptuālais jautājums - kādas ir abos likumprojektos ietvertā modeļa priekšrocības salīdzinājumā ar esošo?

Pirmkārt. Rajonu padomes tiktu veidotas racionālāk, tātad tiktu nevis tiešās vēlēšanās ievēlētas, bet tās veidotu pagastu padomju priekšsēdētāji un pilsētu domju priekšsēdētāji. Tādējādi no valsts kopbudžeta rajona padomju veidošanai nebūtu nepieciešams iedalīt līdzekļus.

Otrkārt. Rajonu padomju sastāvs, kas tiktu veidots no pagastu padomju priekšsēdētājiem un pilsētu domju priekšsēdētājiem, kļūtu nesalīdzināmi kvalitatīvāks nekā esošais, jo par šo padomju locekļiem kļūtu profesionāļi, kas diendienā strādā savos pagastos un savās pilsētās un ir daudz kompetentāki iedzīvotāju problēmās un ir daudz kompetentāki risināt un izlemt arī rajona līmeņa jautājumus.

Treškārt. Ja tiktu pieņemts vai nu valdības, vai piecu deputātu ierosinātais modelis, tad rajona padomes locekļu saikne ar saviem vēlētājiem kļūtu daudz ciešāka, jo šobrīd esošo rajonu padomju deputātu saikne ar vēlētājiem... faktiski šādas saiknes nav, jo deputāti sanāk uz padomes sēdēm reizi divos mēnešos un faktiski nav informēti par iedzīvotāju problēmām.

Ceturtkārt. Šādi veidots rajona padomes sastāvs ir taisnīgāks, jo katrs pagasts un katra pilsēta būtu pārstāvēta ar savas pašvaldības vadītāju un nebūtu tādas situācijas, kāda šobrīd ir, - ka dažās pašvaldību, rajonu pašvaldību padomēs ir pārstāvēti tikai atsevišķu pagastu deputāti, pat teorētiski nav iespējams pārstāvēt visus pagastus un pilsētas, jo maksimālais rajonu padomju deputātu skaits ir 15, savukārt ir rajoni, kuros ir vairāk nekā 30 pagasti un pilsētas. Piedāvātā modeļa pieņemšanas gadījumā katru pagastu un katru pilsētu pārstāvētu profesionālākais pašvaldības darbinieks - attiecīgās pašvaldības vadītājs.

Piektkārt. Ja tiktu pieņemts šis modelis, tad rajona padomes budžets tiktu veidots daudz taupīgāk un apdomīgāk, jo to veidotu mazo pašvaldību vadītāji, kuri izlemtu, cik liela naudas summa būtu jāatstāj pagastu un pilsētu pašvaldību funkciju nodrošināšanai un cik lieli finansu līdzekļi būtu iedalāmi kopīgo funkciju realizācijai.

Sestkārt. Šāds piedāvātais modelis, ja to pieņemtu, veicinās mazo pašvaldību labprātīgu apvienošanos, jo, nepastāvot rajona padomei, agri vai vēlu mazo pašvaldību deputāti nonāks pie ļoti objektīva lēmuma, ka ir jāapvienojas lielākos veidojumos, un tādējādi valdībai nebūs nepieciešams veikt kaut kādus administratīvus piespiedu pasākumus, lai veicinātu mazo pašvaldību apvienošanos.

Kādas ir piedāvātā modeļa nepilnības? Neapšaubāmi, nav ideāla varianta, un arī šim modelim ir daži trūkumi.

Pirmkārt. Ja rajonu padomes tiktu veidotas no pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētājiem, tad šis veidošanas mehānisms, neapšaubāmi, būtu mazliet nedemokrātiskāks, jo iedzīvotāji, visa rajona iedzīvotāji kopumā, nevarēs izteikties par attiecīgajiem pagastu un pilsētu pašvaldību vadītājiem, par tiem varēs balsot tikai un vienīgi kā par deputātu kandidātiem attiecīgo pagastu un pilsētu iedzīvotāji. Bet, manuprāt, šis iebildums ir tīri teorētisks.

Otrais un daudz būtiskākais trūkums, manuprāt, varētu būt tas, ka atsevišķos rajonos tad, ja tiktu ievēlēti varbūt ne pārāk kompetenti pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāji un varbūt lielā mērā nomainītos vadība, varētu būt grūtības ar rajona padomes budžeta veidošanu, jo, gluži loģiski, pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāji pirmām kārtām domātu par savu mazo pašvaldību interesēm. Bet likumā ir ielikta norma, kas uzliek par pienākumu rajona padomei veikt šīs obligātās funkcijas, un nepildīšanas gadījumā ir likumā paredzētas arī zināmas sankcijas.

Piektais jautājums, godātie kolēģi, ir tas, par ko es gribētu jūs informēt, proti: ar ko atšķiras abi likumprojekti?

Konceptuālā ziņā abi projekti ir identiski, bet ir arī vairākas atšķirības. Valdības sagatavotajā likumprojektā ir paredzēts, ka rajona padomi veido arī republikas pilsētu domju priekšsēdētāji. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šādu ideju neatbalstīja, jo mēs uzskatām, ka nebūtu lietderīgi, piemēram, Ventspils domes priekšsēdētājam ieiet kā loceklim Ventspils rajona padomē un arī deleģēt atbilstošo finansējumu šīs padomes funkciju veikšanai, ja ņem vērā, ka Ventspils pilsētā dzīvo 50 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt Ventspils rajonā - 12 tūkstoši. Rīgas rajona padomes gadījumā šāda situācija būtu pavisam nepieņemama. Šeit no zāles izskanēja replika - kur tas ir rakstīts? Tas ir rakstīts valdības iesniegtā likumprojekta 11. pantā.

Otrā atšķirība. Valdības iesniegtajā likumprojektā ir paredzēts, ka rajonu padomes veic civilās aizsardzības nodrošināšanu attiecīgā rajona teritorijā, kā arī izveido un finansē skolu valdi. Piecu deputātu iesniegtajā likumprojektā ir noteikts, ka viena no obligātajām rajonu padomju funkcijām ir veco ļaužu pansionātu izveidošana un uzturēšana. Arī tā nav būtiska atšķirība, tā ir labojama otrā lasījuma laikā.

Valdības piedāvātajā likumprojektā ir mazliet precīzāk un labāk formulētas izpilddirektora funkcijas. Savukārt piecu deputātu iesniegtajā likumprojektā ir paredzēts, ka lēmumu pieņem balsojot, nevis vienojoties, kā tas ir valdības projektā. Manuprāt, nebūs iespējams rajona padomes locekļiem vienoties pēc konsensusa principa. Būs jāpieņem lēmums tā, kā tas tika darīts līdz šim, proti, balsojot.

Valdības izstrādātajā likumprojektā nav noteikts, ka rajona padomes lēmumiem ir obligāts raksturs. Piecu deputātu iesniegtajā likumprojektā tas ir paredzēts. Lūdzu skatīt 83.pantā paredzētos labojumus. Piecu deputātu iesniegtā likumprojekta trūkums ir tas, ka nav izstrādāti pārejas noteikumi. Valdības sagatavotajā likumprojektā dažas pārejas formulas ir ieskicētas.

Godātie kolēģi, atbildīgā komisija, balsojot ar 5 balsīm "par" un 4 balsīm "atturas" un "pret", atbalstīja 5 deputātu iesniegto likumprojektu un ar 4 balsīm "pret" un 3 balsīm "par" noraidīja valdības iesniegto projektu. Lai kuru projektu jūs, godātie kolēģi, šodien atbalstītu, jūs atbalstīsiet abos projektos ielikto koncepciju. Es atbildīgās komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs runās Aigars Jirgens - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" iebilst pret abiem šiem projektiem, jo uzskata, ka tie nav pietiekami pārdomāti, un šis referenta sniegtais pamatojums, kāpēc būtu šis rajonu pārvaldes modelis jāmaina, šie argumenti bija mazpārliecinoši. Jo, proti, galvenais visos šajos argumentos bija apsvērums, ka vēlētāji, Latvijas Republikas pilsoņi katrā rajonā, nav tie, kuri var ievēlēt visprofesionālākos cilvēkus, cilvēkus, kuri prot taupīgi rīkoties ar naudu, bet ka, lūk, pagastu un vietējo mazo pilsētu vadītāji būs tie, kas labāk varēs iecelt šos profesionālākos cilvēkus. Katrā ziņā, no demokrātijas viedokļa, Latvijas kopējā attīstībā tas, neapšaubāmi, ir solis atpakaļ. Un, godīgi sakot, man nav saprotams, kāpēc pa rtija "Latvijas ceļš", kura līdz šim ļoti stingri ir iestājusies par tuvināšanos Eiropas principiem un Eiropas savienības valstu likumdošanas normām, pēkšņi nolemj ierosināt spert soli atpakaļ no šīm normām. Jo lielākajā daļā, vismaz divās trešdaļās, Eiropas savienības valstu ir tieši vēlētas reģionālās pārvaldes. Un arī rajons Latvijā, neapšaubāmi, ir pašreiz uzskatāms par reģionu kā administratīvi teritoriālu vienību.

Otrām kārtām, šajos projektos nav redzama arī kopējā pašvaldību reformas koncepcija, nav skaidrs, kā tad īsti notiks šo mazo pašvaldību apvienošanās, un nav skaidrs arī tas arguments, kāpēc šī pagastu vecāko un pilsētu domju priekšsēdētāju veidotā rajona padome veicinās pašvaldību apvienošanos, bet rajona iedzīvotāju tieši vēlētā rajona padome šo procesu kavēs. Katrā ziņā bez plašāka un pārliecinošāka izklāsta man nav saskatāma nekāda loģika šajos apgalvojumos, tie ir pagaidām tukši apgalvojumi, lai mēģinātu panākt šā likumprojekta pieņemšanu Saeimā.

Un pats pēdējais. Pilnīgi nepieņemami ir tas, ka Saeimā diskusija par šo pārvaldes modeli, par šīm konceptuālajām izmaiņām, tiek uzsākta divas nedēļas pirms tam, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai ir likumdošanā noteikts pienākums izsludināt pašvaldību vēlēšanas. Tas ir ārkārtīgi nenopietni, cienījamie kolēģi. Ja to gribēja darīt, tad tas bija jādara vismaz gadu iepriekš, vismaz uzsākot 6.Saeimas darbu, bet, cik man zināms, neviena partija savās priekšvēlēšanu programmās nerakstīja, ka tā gatavojas likvidēt vēlētas rajonu padomes.

Tāpēc es savā un arī savas frakcijas vārdā vēlreiz aicinu nepieņemt nedz Ministru kabineta iesniegto, nedz frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegto likumprojektu un abus šos likumprojektus noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Bet, Pēterkopa kungs, mums ir līdz pārtraukumam atlikušas kādas astoņas minūtes. To jums būs par maz vai par daudz? Vēlaties runāt pilnu laiku - 15 minūtes. Paldies.

Tādu pašu vēlmi runāt, izmantojot savas ministra tiesības, ir izteicis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunova kungs. Tā kā pagaidām debatēs pieteikušies vairāk nav, mums būtu jāizsludina pārtraukums.

Pirms pārtraukuma, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Pirms reģistrācijas vārdu paziņojumam lūdz Jānis Kazāks - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Aizsardzības un iekšlietu komisiju lūdzu sapulcēties uz divām minūtītēm tepat, Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Paziņojumam vārdu neviens vairāk nevēlas. Piedodiet. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Kārlis Jūlijs Druva, Indulis Emsis, Aivars Endziņš, Gunta Gannusa, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Atis Sausnītis, Juris Sinka, Leonards Teniss. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām debates par likumprojektu "Grozījumis likumā "Par pašvaldībām"".

Runās Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Līdz ar šī likumprojekta izskatīšanu faktiski turpinās diskusija par rajonu pārvaldes modeli. Kā ministrs šajā diskusijā es iesaistījos pēc tam, kad faktiski pozīciju cīņa jau bija sākusies. Varbūt mazliet no vēstures.

Jūs atceraties, ka Ministru prezidents Šķēles kungs ierosināja valdības ieceltu rajona priekšnieku, kuru ieceļ, saskaņojot to ar pagastu padomēm, pilsētas domi (padomi) un arī rajona pārvaldi. Ministru kabinets to konceptuāli atbalstīja, taču, tālāk izskatot konkrēto likumprojektu, vairākums ministru to noraidīja. Arī pagastu priekšsēdētāju sanāksmē noraidīja valdības ieceltu rajona priekšnieku, šo pārvaldes modeli, toties nevarēja vienoties, ko vēlēt rajonā un kā vēlēt, es šeit domāju, kā izveidot padomi, - vai viņu vēlēt vai deleģēt no pagastiem un rajonu pilsētām.

Kāda, manuprāt, situācija ir šodien? Un šeit es ļoti atvainojos deputātiem par to, ka dažas lietas es atkārtošu, par kurām jau šeit runāja deputāts Lagzdiņš. Acīm redzami rajonu līmenis šodien ir problemātisks, un viņš būtu jāpārskata. Kāpēc? Tāpēc, ka rajonu pašvaldību funkcijas tiešām ir samazinājušās, it sevišķi pēc tam, kad medicīnas aprūpe tika centralizēta un kļuva reģionāla. Bet šajā gadījumā ar reģionālu nav jāsaprot tikai rajons. Pēc tam, kad pilsētu, es šeit domāju vienu no rajona pilsētām, un pagastu pašvaldību funkcijas ir paplašinājušās, kas ir ļoti dabiski, jo viņas atbild par savu teritoriju, pagastu pašvaldības jau tā, laika gaitā izdarot labojumus likumos, nav pakļautas rajona padomei. Arī tas ir pareizi. Piemēram, rajonā ir skolu valde. Šī skolu valde koordinē skolu darbu, atbild par metodisko darbu, bet par skolas, bērnudārza vai citas ārpusskolas iestādes atvēršanu vai slēgšanu lemj pagasts un pilsētas padome vai dome, kuras teritorijā atrodas šī iestāde. Un tā ir vispārēja pašvaldību darba prakse.

Savukārt ministriju dienesti, kuru rajonā tiešām ir ne mazums, jo dažreiz te ir 30, 40 vai pat 50 dažādu ministriju dienestu, viņi nav pakļauti rajona padomei. Rezultātā, kā man izteicās daži rajonu padomju priekšsēdētāji, atnāk cilvēks, piemēram, taisnību meklēt pie rajona pirmās personas vai sūdzēties par pagasta darbinieku vai valsts iestādes darbinieku rajonā, rajona padomes priekšsēdētājs pat nevar pieprasīt paskaidrojumus, kur nu vēl norādīt ierēdnim, valsts ierēdnim vai pagasta ierēdnim, uz viņa darbības nepareizību, nelietderību vai nelikumību. Ja runa ir par nelikumību, tad rajona padomes priekšsēdētājam ir jāiesniedz šis priekšlikums atbildīgajam ministram. Bet cilvēki to nesaprot. Kādreiz rajonā varēja sūdzēties, un sūdzību labāk vai sliktāk izskatīja rajona padomē.

Un tagad par rajonu. Ko mēs uzskatām par rajonu? Šeit lieto šo vārdu "reģions". Latvijas Pašvaldību savienība, piemēram, starpvalstu lietās rajonu sauc par reģionu. Arī šeit no tribīnes izskanēja šis vārds, ka tas ir reģions. Tiešām mēs varam uzskatīt rajonu par reģionu, bet te gan jāatzīmē viens, - tas, ka, piemēram, citās Eiropas valstīs reģiona izpratne vai pieredze, kā šis reģions darbojas, ir stipri vien lielāka. Būtu nepareizi lielo Zviedrijas reģionu pārvaldi - un tur ir gan valsts pārvalde, gan padome - , šo pārvaldi attiecināt uz Latvijas mazajiem reģioniem. Salīdzinot ar Zviedriju. Piemēram, Stokholmas reģionu pašvaldības slēdz sadarbības līgumu ar Rīgas pilsētu, Rīgas rajonu vai Jūrmalu. Tādi, viņu izpratnē, varētu būt sadarbības partneri, šie trīs lielumi, jo, viņu izpratnē, tas ir reģions. Tā tas ir Zviedrijā.

Šeit par šo sadarbību jāsaka, ka tas ir ļoti pozitīvi. Mums daudzas rajonu padomes ir noslēgušas sadarbības līgumus ar daudzām Zviedrijas un citu valstu pašvaldībām, un viņas, protams, tagad ir bažīgas par savu statusu, par to, kā šī sadarbība tālāk attīstīsies.

Ko paredz piedāvātais likumprojekts? Rajonu padomes veic tās pašvaldību funkcijas, kuras likumā ir noteiktas rajonu teritorijā, kuras ir atlikušas... kā jau es teicu, kuras nav nodotas pilsētām vai pagastiem un kuras nevar veikt pagastu vai pilsētu padomes. Protams, var arī būt tādas funkcijas, kuras pagasti un pilsētas tam deleģē, savstarpēji vienojoties. Rajona padomē netiek vēlēti deputāti, bet tā sastāv no pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētājiem. Šī padome ieceļ izpilddirektoru, bet tas savukārt atbilstoši likumam pats pieņem darbā darbiniekus vai atsevišķu kategoriju kandidātus iesniedz apstiprināšanai padomē. Te, manuprāt, ir galvenais klupšanas akmens. Pēc šī projekta pagastu priekšsēdētāji vērtēs rajonu darbinieku darba efektivitāti un atbilstību amatam. Faktiski no priekšniekiem viņi pārvēršas par izpildītājiem. Es šeit runāju par darbiniekiem rajonos, bet, no lietderības viedokļa raugoties, nenoliedzami jau sen vajadzēja vērtēt, piemēram, rajonu darbiniekus, viņu lietderību pēc tā, ko viņi un kā viņi dara pagastu un rajona pilsētu interesēs. Protams, cilvēcīgi var saprast, ka tas nepatīk.

Faktiski runa ir arī par to, kas efektīvāk pieņems lēmumus un efektīvāk viņus pildīs. Kā jau teicu, 11 deputāti nevar pārstāvēt, piemēram, 30 pašvaldības, tas ir, pagastus un pilsētas kopā. Bet uz šo jautājumu viennozīmīgi atbildēt, protams, nevar. Ir plusi un ir mīnusi. Pluss ir tas, ka tādā veidā ieceltas un apstiprinātas, piemēram, skolu valdes rekomendācijas, protams, pagasti respektēs, manuprāt, vairāk. Protams, var izteikt arī citu pieņēmumu, ka skolu valde būs atkarīga no pagastu padomju priekšsēdētājiem, bet vēlreiz ir jāņem vērā funkcijas, ka skolu valdei tās ir koordinēšana un metodiskais darbs. Viņas funkcijas ir metodiskas, un līdz ar to šajā gadījumā, ja viņu akceptē tie, kuriem pēc tam pašiem šīs rekomendācijas ir jāpilda, tad, dabiski, šeit var būt arī pozitīvi momenti. Ceļu naudu, autobusu dotācijas jau tagad rajonos dala nevis deputāti, bet pagastu vadītāji. Jau tagad pagastu vadītāji ir izveidojuši savas padomes. Protams, ir arī kurioza situācija, ka rajona padomes priekšsēdētāju uzaicina uz šīm padomēm ar vienas lēmējbalss tiesībām. Citur atkal iniciatīva ir rajona padomes priekšsēdētāja rokās un veiksmīgi darbojas pagastu un pilsētu priekšsēdētāju klubi vai klubiņi, kā nu kur viņus sauc, kur faktiski neformāli izlemj svarīgākos rajonu jautājumus.

Bet, protams, šeit deputāts Lagzdiņš runāja par mīnusiem. Ir, protams, arī mīnusi. Pagastu vadītāji tādā veidā, atrodoties padomē, katrs "deķīti" var vilkt uz savu pusi jeb "deķi" var vilkt uz savu pusi. Dažu rajonu vadītāji apgalvo, ka pagastu vadītāji nekad nespēs vienoties par kopējām lietām, ka pagasti ir vāji, ka viņi ir jāvada un viņiem jāpalīdz "no augšas". Un situācija ir patiesi dažāda.

Es negribētu šo sarežģīto situāciju vispārināt, tikai pasakot atsevišķus apgalvojumus, un līdz ar to vispārināt. Faktiski tādā veidā izveidotu padomi nevar saukt par pašvaldību, bet tai tuvāks būtu vārds "pašpārvalde", jo to veidotu vēlēti padomju priekšsēdētāji. Vai šodien ir alternatīva? Protams, var palikt tā lieta tā, kā viņa ir šodien, bet paši rajonu vadītāji negrib... vismaz sarunās ar mani viņi negrib piekrist tam modelim, kurš šodien veidojas, tam, ka šī rajona padome ir starp "debesīm un zemi", tas ir, pagasti nav pakļauti, valsts iestādes nav pakļautas, viņi pilda savas šaurās funkcijas un turpina strādāt. Protams, tā arī var būt.

Vai ir alternatīva? Jā, alternatīva ir, un viņa tika piedāvāta, bet diemžēl tikai idejas līmenī, jo neviens likumprojekts pagaidām nav izstrādāts. Piemēram, rajonu vadītāji piedāvā paplašināt rajona padomes funkcijas, stipri paplašināt rajona padomes funkcijas, lai viņa varētu pārraudzīt pagastu un pilsētu padomes un lai viņa varētu arī pārraudzīt valsts iestāžu darbu rajonā. Ir saprotama tāda vēlme. Tas ir tuvs modelis tam, kāds bija padomju laikā, bet jāsaka, ka šis modelis... te gan jāsaka arī tas, ka paralēli šim modelim, piemēram, Greiškalna kungs ir piedāvājis izveidot izpildkomiteju, kuras puse būtu padomes locekļi un otra puse - valsts iestāžu vadītāji. Bet es vēlreiz saku, ka mēs par to varam spriest tikai idejas līmenī. Man personīgi liekas problemātiska šī pārraudzība no juridiskā viedokļa, jo faktiski nekur, nevienā likumā pārraudzība no juridiskā viedokļa īsti nav formulēta. Es tur sastopos ar pārraugāmām lietām un pārraugāmām organizācijām, piemēram, ministrijā. Un, ja mēs šeit domājam, ka šī pārraudzība būs tikpat veiksmīga, kāda tā kādreiz bija, tad jāsaka viens: kādreiz, padomju laikā, kā jūs zināt, šī pārraudzība notika efektīvi tāpēc, ka virs izpildkomitejas un padomes trešajā vai ceturtajā stāvā atradās cita organizācija, tas ir, partijas komiteja, un līdz ar to šī pārraudzība toreiz bija organizēta, kā jūs saprotat, uz citiem principiem.

Un tagad par galveno - par finansēm. Vienā no pēdējām tikšanās reizēm ar rajonu un pagastu vadītājiem Daugavpils rajonā padomes izpilddirektors, kritiski izsakoties par diskusiju par rajonu padomēm, teica, manuprāt, ļoti zīmīgus vārdus: "Galvenais, lai būtu finansējums funkciju veikšanai. Naudu sadalīsim vai nu kopā ar pagastu priekšsēdētāju padomi, vai deputātu vēlētu padomi." Tiekoties ar rajonu padomju priekšsēdētājiem... un, ja viņi tagad mani klausās varbūt, tad es viņiem gribētu apliecināt to, ko es teicu šajā tikšanās reizē, to, ka visas tās funkcijas, kuras ir noteiktas rajona padomei ar likumu... piemēram, ar likumu ir noteiktas skolu valdes, arī citas lietas ir noteiktas ar likumu, ka šīs funkcijas ir jāfinansē no valsts budžeta, viņas nevar finansēt tādā veidā, ka par to lemj pagastu padomju vai pilsētu domju priekšsēdētāji. Nevar būt tāda situācija, ka skolu valdes finansējumu lemj šī padome un pasaka, ka tai nav vajadzīga šī valde. Vai arī pasaka, ka tai nav vajadzīgs rajona arhitekts, ka nav vajadzīgs rajona teritoriālais plānojums, ka nav vajadzīgs šis attīstības plāns vai cits, kas saistīts ar attīstību. Un tāpēc Finansu izlīdzināšanas likumprojektā šie līdzekļi ir jau paredzēti.

Šeit var runāt, diskutēt par likumprojektu, ko, manuprāt, ļoti neveiksmīgi autori ir uzrakstījuši, no kura tiek secināts tas, ka šajās padomēs ietilps arī republikas pakļautības pilsētu vadītāji. Tā tas nekad nebija domāts, un nekur tas pat netika diskutēts. Bet es gribu vēlreiz pateikt, it sevišķi tagad, rajonu darbiniekiem, ka viņiem nebūtu jāuztraucas, jo tām funkcijām, kuras ir rajona padomei noteiktas ar likumu, Finansu izlīdzināšanas likumā finansējums ir paredzēts, un tas, manuprāt, ir pats galvenais. Protams, tās funkcijas, kuras nav paredzētas ar likumu, tās vajadzēs finansēt vienojoties.

Un šeit, noslēdzot šo garo uzrunu par šiem diviem likumprojektiem, jāteic, ka viņu būtība ir viena un tā pati un nav svarīgi... ja jūs esat ar mieru to atbalstīt, tad nav svarīgi, kuru no viņiem jūs atbalstīsit. Es tikai varu informēt valdību atbalstošās frakcijas, ka par šo valdības likumprojektu balsoja visi valdības ministri, bet atturējās Ministru prezidents Šķēles kungs, un viņš motivēja savu atturēšanos ar to, ka viņš pastāv uz savu priekšlikumu, kurš netika atbalstīts.

Un vēl varbūt tikai tāda piezīme par Eiropas savienību. Šeit izskanēja tāda doma, ka mēs, šo likumprojektu izskatot un akceptējot, vadāmies pēc tā, kas notiek Eiropas savienībā. Šajā sakarā man bija saruna ar Somijas ministru, kurš nodarbojas ar šīm lietām, un, kā jūs zināt, Somijā un Igaunijā rajonu līmenī ir valdības iecelts prefekts jeb priekšnieks un pārvalde. Un es viņam prasīju: "Kā tad jūs tagad iesiet Eiropas savienībā ar šo savu modeli, kā viņš korespondējas ar to, kas notiek Eiropas savienībā?" Un tad viņš bija ļoti izbrīnījies, viņš teica: "Bet mēs Eiropas savienībai piedāvājam savu modeli!" Un tad man dažreiz liekas, ka mēs vietā un nevietā piesaucam Eiropas savienību, tad man gribas jautāt: interesanti, vai mēs domājam Eiropas savienībā aizstāvēt savu viedokli, savas intereses vai Latvijā aizstāvēt Eiropas savienības intereses?

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tēvzemei un Brīvībai")

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, abi šie likumprojekti ir ļoti līdzīgi, bet atšķiras tikai dažās niansēs. Tāpat kā mans partijas biedrs Aigars Jirgens, kas pauda jau frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" viedokli šajā jautājumā, arī es turpināšu šo pašu domas virzienu.

Jau daži iepriekšējie runātāji mēģināja aizstāvēt šos likumprojektus un stāstīt, kas te varētu būt labs, savukārt es esmu oponents šajā jautājumā un tam nepiekrītu, tāpēc mēģināšu teikt to, kas tomēr ir slikts. Tad, protams, mums visiem ir jāizvēlas, ko mums tālāk darīt.

Vispirms jau par pašu ideju - likvidēt rajonu padomes kā pašvaldības. Tātad mēs atsakāmies no otrā līmeņa pašvaldības, bet abi šie likumprojekti viņu vietā kaut ko piedāvā, kaut kādu formu, bet tomēr kā no pašvaldībām viņi atsakās. Te rodas jautājums: kāpēc ir šīs bailes no šīs otrā līmeņa pašvaldības formas? Kāpēc ir šī neuzticība attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, pilsoņiem, kuri izvēlētu šo pašvaldību? Protams, atbildi katrs var iegūt, analizējot to darbības gaitu, kāda tā ir ielikta jau šajā pašvaldību reformā pašā sākumā.

Runājot par Eiropas savienības pieredzi. Protams, mēs varam balstīties uz Somiju vai uz Igauniju, bet varam balstīties arī uz modeļiem, kādi ir Francijā vai citās Eiropas valstīs. Bet tomēr gribu piezīmēt to, ka vairākumā veco Eiropas valstu, kurām ir stabila ekonomika, ir vairāku līmeņu pašvaldības, nevis tikai viena līmeņa pašvaldības. Tur ir divu vai pat triju līmeņu pašvaldības, kur katra, protams, tiek ievēlēta visdažādākajā veidā, vai nu tiek pakāpeniski deleģēta, vai kā citādi, bet tur ir šīs vairāku līmeņu pašvaldības.

Protams, tas nav raksturīgs Austrumeiropas valstīs, kuras ir tikko atbrīvojušās no šīs padomju zonas, viņām, protams, ir raksturīga pāreja uz viena līmeņa pašvaldību - uz centralizētu, un te tas ir. Vai šajā gadījumā bijušie vadoņi - komunistisko partiju vai sociālistisko partiju vadoņi - mēģina šādā veidā noturēt sev varu? Bet viens gan ir raksturīgs - tas, ka šīs formas smaržo mazāk pēc demokrātijas. Tajās valstīs, kur šie demokrātijas pamati ir "izgājuši cauri" jau vairākiem gadiem, tomēr pastāv šīs vairāku līmeņu pašvaldības. Tādēļ tur ir dota lielāka uzticība attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, ļaujot pašiem izvēlēties sev šo pašpārvaldi.

Neredzu iemeslu, kāpēc mums ar vienu spalvas vilcienu vajadzētu likvidēt visus tos iesāktos darbus, kas pašlaik notiek rajonu pašvaldībās šajā līmenī, sadarbojoties ar Eiropas savienības un citu demokrātisko zemju pašvaldībām. Vai šajā gadījumā kāda pagasta pašvaldība vispār varēs runāt ar kādu tā līmeņa pašvaldību, kas ir Vācijā, Austrijā vai Francijā? Salīdzināsim viņu attiecības! Tās pat nav salīdzināmas.

Gorbunova kungs minēja, ka rajons ir par mazu attiecībā, piemēram, pret Zviedrijas reģionu. Pilnīgi pareizi, bet mēs vēl... ja tas mums jau ir par mazu, tad mēs līdz ar to pataisīsim vēl mazāku, un tad lai viņi risina šīs sarunas...

Kāpēc mums ir jāizvēlas šī sadarbība, šī investīciju piesaiste, ko pašlaik dara pašvaldības? Kāpēc mums tā ir jāizjauc? Neredzu pamata. Tieši otrādi! Mums būtu jādomā, kā no 26 rajoniem varbūt uztaisīt vēl nākamo līmeni, lai būtu šis novadu līmenis, lai tas parādītos.

Kad mums izveidojās Kurzemes reģions, kad mums izveidojās Zemgales reģions, tad tas var jau vest šīs sarunas, tad pašvaldības var vest šīs sarunas. Bet mēs pārejam uz sīkāku dalījumu un atstājam vienu līmeni.

Abos projektos ir piedāvātas hipotēzes, ka tā būs labāk. Bet te nav klāt nekur - ne valdības, ne arī "Latvijas ceļa" projektā - šī ekonomiskā pamatojuma, kas tiešām pierādītu, ka tā būs labāk. Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka abos priekšlikumos saglabājas izpildinstitūcija. Tātad izpildinstitūcija atkal "ēdīs" tos pašus rajona budžeta līdzekļus, kas visu rajonu pašvaldībām ir 4 miljoni. Tātad atkal viņas "ēdīs". Kur ir šī ekonomija, uz ko ir šī ekonomija? Vārdos - jā, bet reāli darbos?

Protams, mēs runājam par to, ka ienāk iekšā ekonomiskā, biznesa, domāšana. Kur šeit ir šis biznesa plāns ar visiem šiem pamatojumiem, kam mēs varam piekrist: un tad iesim uz priekšu un risināsim šo variantu? Ir tikai teorija. Vai šī reforma ir laikā vai pāragra, vai novēlota? Katrā ziņā tā nav laikā. Viņa jau nāk par vēlu, lai risinātu šo jautājumu tūlīt. Savukārt mums vēl ir laiks, lai sagatavotu pārējās pašvaldības, pirmā līmeņa pašvaldības, tam, lai, risinot pēc kāda laika šo problēmu, tā būtu savlaicīga.

Ko nozīmē, ja mēs tūlīt decentralizēsim šīs rajona funkcijas uz pašvaldībām, kuras tam nav sagatavotas? Protams, mēs varam teikt un rādīt piemērus, ka, lūk, tādas un tādas pašvaldības ir gatavas pārņemt šīs rajona funkcijas. Bet vai Latvijā visas pašvaldības ir vienādas? Tad jau mums nebūtu vajadzīgs izlīdzināšanas fonds. Mums ir dažāda attīstība šīm pirmā līmeņa pašvaldībām, un, visām uzliekot vienādi virsū šo decentralizācijas procesu, mēs nonāksim pie otra - pāragra decentralizācija pēc kāda laika veicinās centralizācijas procesu.

Šobrīd mēs gribam piedāvāt, sākot ar nākamo gadu, četras reformas:

Pirmā ir izglītības reforma, tad veselības reforma. Nākamā ir bezdeficīta budžeta reforma un vēl klāt šī pašvaldību reforma. Un visu šo uzlikt uz viena līmeņa - uz pirmā līmeņa pagasta un pilsētas - pašvaldībām. Vai šajā gadījumā mēs negribam izjaukt šīs iepriekš minētās reformas?

Frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegtajā variantā rajonu padomes nenodarbosies ar skolu izlīdzināšanas jautājumiem. Kā šajā gadījumā realizēsies skolu, izglītības, finansēšanas reforma? Savukārt valdības piedāvātajā projektā viņi tomēr par to ir padomājuši un ir piedāvājuši.

Mēs atsaucamies uz to, ka ļoti daudzi pilsētas un pagasta, kā arī rajona vadītāji saka, ka vecais variants neder, ka tā, kā ir šobrīd, nevar. Jā, tā tas ir! Arī es esmu ticies ar ļoti daudziem gan pagastu un pilsētu vadītājiem, gan arī ar rajonu vadītājiem. Ir vairākas problēmas, bet vai šajā gadījumā, likvidējot šo rajona padomi kā pašvaldību, mēs šo problēmu atrisinām? Šo problēmu mēs jau neatrisinām.

Kādi tad ir negatīvie argumenti pret padomēm, kas ieceltas no pašvaldībām? Ieceltā padome nav atbildīga iedzīvotāju priekšā, tas nav demokrātiski. Iedzīvotājiem nav tiešas ietekmes uz šo rajona padomi. Viņiem ir ietekme uz vietējo pagastu, bet vietējo pagastu šajā gadījumā pārstāv jau izvēlētā persona, un līdz ar to šī demokrātija samazinās.

Savukārt ko mēs varam vainot - vai šādu pašvaldības rajona padomes veidošanas formu? Šajā gadījumā varētu būt arī šī pārstāvība, bet mēs baidāmies no tiešām vēlēšanām.

Otrs negatīvais moments. Rajonu padomes būs politiski vājas, jo īstā vara būs pašvaldībām, kas iecels padomes locekļus. Un vājas tajā ziņā, ka nostiprināsies izpildvara. Abos iesniegtajos projektos tiek piedāvāta spēcīga rajona izpildvara. Šobrīd daudzās rajonu padomēs nebija šādas izpildvaras, bet bija spēcīga lēmējvara.

Rajona padomei būs grūti pieņemt smagus un nepopulārus lēmumus, jo padomes locekļi aizstāvēs savas pašvaldības intereses, piemēram, kur novietot šīs atkritumu izgāztuves un kur tos pārstrādāt.

Rajonam ir administratīvās izmaksas, kas, to likvidējot, varētu tikt samazinātas, ja valsts vai pašvaldības var lētāk veikt agrākās rajonu funkcijas.

Protams, mēs varam runāt un vēl daudzus citus momentus nosaukt, kuri ir pretargumenti šai reformai. Aicinu deputātus šoreiz šos abus likumprojektus noraidīt. Domāsim par šīm problēmām, kā izlīdzināt šos konfliktus starp rajoniem, starp rajona padomi un vietējām - pagasta un pilsētas - padomēm, meklēsim tur šos ceļus, kur šīs problēmas ir. Domāsim, kā tās atrisināt, bet nevis izvēlēsimies tādu variantu, ka vienkārši vienu no posmiem likvidēsim. Problēma no tā, kā es saku, nemainīsies. Problēma paliks, un mēs tik un tā pie tās nonāksim, jo šīs funkcijas diemžēl kādam būs jāpilda.

To jau pierādīja arī tas, ka Šķēles kungs piedāvāja šīs funkcijas vispār nodot pirmā līmeņa pašvaldībām. To nevarēja ne "Latvijas ceļš", ne arī valdība savā priekšlikumā, un nu mēs redzam, ka šobrīd ir žēl, ka visas šīs funkcijas vēl nevar nodot pirmā līmeņa pašvaldībām. Tātad ir vajadzīgs kaut kas. Bet kāpēc šis kaut kas ir jāveido citādākā formā, nevis tā, kā tas ir šodien? Es iestājos par vēlētām pašvaldībām un to, lai mums Latvijā būtu divu līmeņu pašvaldības. Tas būs demokrātijas nostiprinājums, nevis pretējs ceļš - demokrātijas samazināšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātais premjerministr! Godātie un augsti cienījamie Saeimas deputāti! Vārds ir stiprs ar to, ka mēs varam to izrunāt un tajā ir kāda doma. Kad vārds ir tapis par terminu, tad mēs to stiprinām ar tulkojumu vai skaidrojumu, bet bieži vien darām to ļoti savtīgi un ieinteresēti.

Es negribu ar šo teikto aizskart vai aizvainot kādu, kurš ir runājis pirms manis, bet es nevarēju par to nedomāt, kaut vai tādēļ vien, ka termins "līmenis" - tas vien jau sevī iekļauj vairākas pakāpes, kuras atrodas viena virs otras vai viena zem otras.

Kas attiecas uz šo pārmetumu, ka nedrīkst atbalstīt centralizāciju, kura tiek piedāvāta no valdības puses, realizējot valstī pašvaldību reformu, pavisam drīz debatētāju teiktajā tas pārvēršas par pilnīgi pretējo, proti, ka nedrīkst šo decentralizāciju realizēt vēl nesagatavotās vietējās - tātad pagastu un pilsētu - pašvaldībās. Bet kā tas īsti ir? Centralizācija vai decentralizācija? Ja vadās pēc hartas, tad patiešām tā ir decentralizācija. Tādēļ, ka vara teritorijā tiek pietuvināta iedzīvotājam vistuvāk, nevis attālināta no tā.

Kas attiecas uz viena līmeņa pašvaldībām, patiešām mēs ārkārtīgi grūti ejam uz šo demokrātiju pagasta un pilsētas pašvaldībā. Jau aizvadītajos divos gados rajonu pašvaldības bija patiešām ļoti sarežģītā situācijā, jo faktiski tām nebija nekādas noteikšanas pār vietējām - pagastu un pilsētu - pašvaldībām, un tajā pašā laikā arī vietējās pašvaldības nebija pietiekami stipras, nebija pietiekami apzinājušas un nebija šo divu gadu laikā pietiekami attīstījušas sev jau faktiski noteiktās iespējas tapt profesionālākām, tapt spējīgākām, stiprākām un patstāvīgākām un, lūk, veicināt šo pašvaldību reformu pašām no sevis, nevis gaidīt, kad valdība pasludinās tādu vai citādu reformu, un tad vai nu iebilst, vai piekrist tai un zināmā mērā samierināties tikai un vienīgi ar izpildītāja lomu.

Vietējām pašvaldībām - pagastam un pilsētai - ir pilnīgi līdzvērtīgas funkcijas. Cits jautājums - cik gatavi un spējīgi šīs funkcijas realizēt ir gan pagasti, gan pilsētas un kādas ir šīs finansiālās bāzes? Tādēļ, rajonu pārvaldībā šobrīd esošās iestādes pārņemot, vietējām pašvaldībām rodas šis jautājums: par kādu naudu mēs to uzturēsim? Šis jautājums, patiešām jāpiekrīt, nav savlaicīgi pārdomāts, risināts un gatavots.

Taču var vienmēr pārmest tiem, kuri veicina un steidzina reformu. Varbūt biežāk ir jāpaskatās, vai paši esam gribējuši reformu? Tādēļ es uzskatu, ka šīs patstāvības, profesionalitātes, atbildības un šo attiecību - varas un iedzīvotāju attiecību - veicināšanas dēļ mēs patiešām pildām šīs hartas nosacījumus un tuvojamies tiem pilnīgi un pārliecinoši. Taču diemžēl ne vienmēr un ne visur. Tas jau ir atkarīgs no tā, cik aktīvas ir pašas vietējās pašvaldības un kādas ir iedzīvotāju attiecības ar savu varu, kas ir viņiem vistuvāk.

Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijā par šiem jautājumiem ir diskutēts ļoti daudz, un šie viedokļi nebūt nav saskanīgi, tie ir atšķirīgi, un es pārstāvu to deputātu daļu, kuri uzskata, ka šīs reformas, kuras ir iesāktas, ir jāturpina un patiešām ir jācenšas pastiprināt vietējo pašvaldību spēku un vietējo pašvaldību atbildību. Un, ja runājam par gada sākumā tik ļoti aktīvi ierosināto administratīvi teritoriālās reformas procesu, pret kuru bija iebildes, ka arī tas tiek it kā, lūk, nolaists "no augšas", ar varu tiek savienoti pagasti, ar varu tiek nosaukts iedzīvotāju skaits, teritorijas lielums un visi pārējie parametri, ka tas nav demokrātiski, - ja runājam par šo procesu, tad jāsaka, ka tiešām es arī piederēju pie tiem, kas diezgan sīvi pretojās šādai administratīvi teritoriālajai reformai, jo tai nebija ne sociāli ekonomiskās, ne politiskās motivācijas. Taču tad, ja mēs veicinām vietējās pašvaldības patstāvību, ja mēs veicinām tās izaugsmi, ja mēs veicinām tās varas patieso izpratni un funkciju izpildes gribu un vēlmi, - tad gan mēs veicinām šo teritoriālo reformu. Pirmām kārtām tādēļ, ka, apsverot savas iespējas nodrošināt funkcijas, kuras ir paredzētas likumā, šī vietējā pašvaldība būtu ieinteresēta sadarbībā ar blakus esošajām, un tad arī veidotos šī teritoriālā bāze, funkciju un arī finansiālā bāze, lai administratīvā reforma varētu pāraugt un izveidotos dabīgā attīstības ceļā, un tad nekur neviens vairs nevarētu pārmest, ka mēs realizējam voluntāru reformu - reformu, kura notiek tikai tāpēc, ka mums tā gribas. Tā negribas.

Tas pilnībā atbilstu arī hartas prasībām par reģionālajām pašvaldībām, jo, gluži dabīgā veidā attīstoties šai teritoriālajai reformai un administratīvajai reformai to pastiprinot, pēc manis iepriekš aprakstītā, veidotos arī dabīgā tendence izveidot reģionus. Taču neviens no tiem, kuri ir nopietni diskutējuši par šo jautājumu, nekad nav apstiprinoši atbildējis, ka esošie 26 rajoni ir pārveidojami par 26 reģioniem. Taču nosaukt skaitli, cik ir jābūt reģioniem, - tas ir neiespējami, un to pat nedrīkst darīt. Tam ir jānotiek dabīgā veidā tad, kad tam ir sociāli ekonomiskais un politiskais, un teritoriālais pamatojums un kad tas ir nācis "no apakšas". Tad tā būs patiešām absolūti patiesa pārstāvniecība reģionālo interešu nodrošinājumam - arī tad, ja atsauksimies uz starptautiskiem dokumentiem.

Es gribētu ar piemēru parādīt vietējās pašvaldības sūro ikdienu. Tie ir pagasti, kuri šobrīd nav gatavi šai pārejai. Tam var piekrist - liela daļa... Bet, godātie kolēģi, pēdējo mēnešu laikā es esmu bijusi apmēram trešdaļā republikas rajonu un neskaitāmās pašvaldībās, un ļoti daudzās vietās es redzēju atgādinājumu, lai vietējie iedzīvotāji pagastos neaizmirstu nomaksāt nodokli par zemi līdz 1. novembrim, taču es nekur vietējās pašvaldībās neredzēju atgādinājumu, ka līdz 1. novembrim ir iespējams pieteikties kā zemes lietotājiem, lai pēc tam to varētu izpirkt par sertifikātiem. Vai tas neliek domāt par to, cik profesionāli un cik ieinteresēti vara vispār tiek izprasta un realizēta iedzīvotāju labā?

Ir nepārvarama pretruna starp pašvaldībām - donoriem - un starp šo līdzekļu tērētājiem, un šo pretrunu mēs nevarēsim atrisināt nekā citādi, kā tikai pastiprinot pašvaldību sociāli ekonomisko attīstību un to bāzi, ar kuru paši var nodrošināt savu dzīvi.

Likumprojektā ir piedāvātas, lūk, šīs deleģētās padomes. Par šīm padomēm izsakās ārkārtīgi skeptiski gan kuluāros, gan arī samērā oficiālās tikšanās reizēs. Patiesībā tas ir tāds neauglīgs zieds, kuru neapputeksnēs ne labvēlība, ne savstarpēja izpratne, nedz arī finanses, un tā šis rūgtais auglis, ja mēs to pieņemsim, mums būs jānorij. Taču kāds kuram no tā labums? Vai stiprināsies vietējā pašvaldība? Vai valsts varēs labāk pārvaldīt savas institūcijas, kuras atrodas rajonu teritorijās un konkrētās pašvaldībās?

Mūsu frakcija ir iesniegusi arī alternatīvu priekšlikumu, kādā veidā meklēt kompromisu, izvēloties to personu, kura varētu pārstāvēt valsts pārvaldes intereses rajonā esošo pašvaldību teritorijā. Šī pati procedūra, ka šī persona var tikt deleģēta vai vēlēta no ievēlēto pašvaldību deputātu puses, tātad patiesībā jau saskaņota darbam un pieņemta, novērtēta kā persona, kura ir šai sadarbībai spējīga un ir pierādījusi savu spēju darboties šādā veidā... Tad, Ministru kabinetam ieceļot šo amatpersonu, patiesībā ir izpildīta tā demokrātija, kuru mēs jau šajās debatēs pieminējām, proti, lai abas puses - gan valsts vara, gan arī pašvaldību vara - meklētu šo reformas optimālo izeju un atrisinātu šīs reformas gaitā radušās problēmas. Tad arī nerastos tas dīvainais pārpratums, kurš parādās argumentos, kas ir grūti pieņemami. To, ka Ventspils rajonā ir 13 000 iedzīvotāju, bet Ventspils pilsētā - 51 000 iedzīvotāju, ir grūti pieņemt kā argumentu neiespējamībai reformēties, taču nav nekāda priekšlikuma, kādā veidā varētu attīstīt arī rajonā esošo teritoriju, lai noteicošais šo pašvaldību attīstībā būtu ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī tie ekonomiskie procesi, kuri tiktu rosināti šajos pagastos. Šādi priekšlikumi - ar ļoti retiem izņēmumiem - netiek piedāvāti.

Un vēl. Es gribētu pieminēt šo atbalstu pašam pirmajam priekšlikumam, kurš tika izteikts par valsts pārvaldi rajonā. Es gribu teikt, ka ļoti daudzi pašvaldību vadītāji - gan rajonu līmeņa, gan pagastu līmeņa - mums ne reizi vien šajos mēnešos ir teikuši, ka šis variants būtu vispieņemamākais. Jo ir bijis pietiekams laiks, lai analizētu, kādas var būt sekas un kāds var būt attīstības process, ja tiktu pieņemts viens no piedāvātajiem likumprojektiem. Un, lūk, šī valsts pārvalde rajonā... Mēs no Kultūras ministrijas puses redzam kultūras procesā šo valsts nodrošinājuma nepieciešamību, redzam to kā pastiprināti iespējamu tieši tad, ja ir šī valsts pārvalde. Tad ir šī metodiskā, šī koordinatīvā daļa un nekādā veidā netiek traumēta iniciatīva un pašierosme pašvaldībās. Cits jautājums - vai šobrīd ir pietiekams finansiāls atbalsts, lai noturētu tās infrastruktūras un tās kultūras grupas vai veidojumus, kas šobrīd jau pastāv Latvijā? Un šajā sakarībā es gribētu atsaukties uz kādu politisku argumentu, kuru es vakar izdzirdēju vienā no darba grupām, - ka, lūk, tas mums varbūt nemaz nav tik svarīgi. Es pret to absolūti iebilstu. Es gribētu darīt jums zināmu, cik kultūra mums ir nozīmīga. Ja mēs uzskatām, ka kultūra savu ir padarījusi, tad atgādinu, ka aizvadītajos 10 gados kultūra mūs ir uzmodinājusi, kultūra ir apliecinājusi mūs kā Eiropā nepieciešamu reģionu. "Var būt, ka tagad šī kultūra nemaz nav vairs tik ļoti vajadzīga?" - šāds bija politiskais arguments, lai neatbalstītu no valsts puses šo reģionālo kultūras decentralizācijas procesu. Tam es nekādi nevaru pievienoties un uzskatu, ka, lai veicinātu pagastu atbildību, zināmā mērā ir vajadzīga šī sadarbība ar rajona valsts pārvaldi, kultūras koordinatīvā funkcija. Mēs varētu veikt arī šo darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Jautājums, kuru mēs šobrīd izskatām, skar konstitucionāla rakstura tiesības, proti, vēlēšanu tiesības, un skar arī tādu ārkārtīgi būtisku jautājumu kā jautājumu par valsts pārvaldes reģionālā mezgla organizāciju. Jautājumu par šo reģionālo jeb rajonu mezglu var skatīt vismaz trijos dažādos aspektos.

Pirmais aspekts ir tās funkcijas, kuras ir veicamas šajā mezglā, tātad rajona posmā. Otrais aspekts ir nepieciešamā aparāta lielums, un trešais jautājums ir komplektēšanas veids, veids, kādā mēs izveidojam šo rajona pašvaldību jeb pašpārvaldi. Šie jautājumi ir principā dažādi, un nekādā ziņā nav korekti funkciju trūkuma dēļ, aparāta minimalizācijas vēlmes dēļ un budžeta līdzekļu ekonomijas vēlmes dēļ izvirzīt kādus argumentus attiecībā uz komplektēšanas veida maiņu. Jo plašākas vai šaurākas funkcijas var tikt noteiktas gan tieši ievēlētai, gan ieceltai, gan arī no pagastu un pilsētu vadītājiem sastādītai reģionālajai pašpārvaldei. Tāpat arī aparāta lielums un finanses, kam ir jāatbilst funkciju apjomam, var tik noteiktas katrā konkrētajā gadījumā lielākas vai mazākas. Jautājums, ko mēs šodien lemjam, ir tikai par to - ļaut vai neļaut iedzīvotājiem pašiem vēlēt padomi, tātad vēlēt savu reģionāla līmeņa pašvaldību.

Šī piedāvātā reforma tātad nekādā ziņā nerisina līdzekļu ekonomijas jautājumu, jo tiešās vēlēšanas nekādā ziņā nav dārgākas un darboties var tāpat, kā vienā, tā otrā veidā tiek izveidota šī rajona pašvaldība jeb pašpārvalde. Un, tā kā nav nopietnu argumentu par labu vēlētas rajona pašvaldības, šā posma, likvidācijai, tad es uzskatu, ka nav nepieciešamības spert demokrātijas jomā šo atpakaļsoli, kurš būtībā liegtu pašai tautai izvēlēties, kādu viņa grib redzēt savu reģionālo - rajona līmeņa - pašvaldību.

Pretargumenti šajā sakarā ir minēti daudzi, un viens no tiem ir distances palielināšana starp centrālo varu un pašvaldībām. Šobrīd rajona padomes struktūra tomēr pārstāv pietiekami lielu iedzīvotāju daudzumu, tā ir pietiekami liela struktūra, un viņa var būt nopietns diskusijas partneris centrālajai varai. Savukārt, ja šai centrālajai varai būs jāveic diskusijas ar katru no šiem pagastiem atsevišķi, tad ir skaidrs, kurš šajās diskusijās gūs virsroku.

Ar šo lēmumu mēs faktiski izjaucam varas balansu starp centrālo varu un pašvaldībām, novirzot šo "smaguma centru" atkal centrālās varas virzienā un līdz ar to vājinot demokrātijas sistēmu Latvijā.

Šādai no pagastu vadītājiem un pilsētu vadītājiem sastādītai padomei nebūs tiešās politiskās atbildības vēlētāju priekšā un būs liela izpildvaras autonomija, padome varēs darīt praktiski visu, ko viņa gribēs, tiks samazināta šādā veidā šīs izpildvaras kontrole. Tāpat arī vēlētu deputātu skaita samazināšana veicinās autoritārismu, jo tad samazinās to cilvēku skaitu, kuri aktīvi un organizētā veidā iesaistās šajā demokrātijas stiprināšanas jomā un arī iedzīvotāju interešu aizsardzības jomā. Cits jautājums, protams, ir par to, cik šie pašreiz ievēlētie deputāti šobrīd aizstāv šīs cilvēku intereses, bet es domāju, ka tas ir jebkurā gadījumā viņu pienākums un viņiem ir iespēja to darīt, un šis jautājums ir jārisina citā veidā, nevis likvidējot šo rajona pašpārvaldes posmu.

Gribu šajā sakarā uzsvērt, ka valsts nekādā ziņā nav privātuzņēmums un ka sevišķi jau tās valdības ieceres, kas bija saistītas ar tieši Ministru prezidentam atbildīgu rajonu pārvaldnieku iecelšanu, ir ārkārtīgs drauds Latvijas demokrātijai un arī šī sistēma nav labāka. Līdzās šim efektīvas funkcionēšanas aspektam ir jāņem vērā arī iedzīvotāju pārstāvniecības aspekts un iespējamās kontroles aspekts. Tātad - arī tāds aspekts kā iedzīvotāju kontrole pār vēlētās varas funkcionēšanu. Šajā piedāvātajā modelī šis kontroles aspekts tiek būtiski vājināts.

Kas attiecas uz Eiropas savienību, man tiešām nav pārliecības, ka šis piedāvātais modelis būtu labāk atbilstošs Latvijas interesēm un ka tādu mēs varētu pārstāvēt Eiropas savienības struktūrās. Bet tas varbūt būtu cits jautājums.

Es gribētu šajā sakarā tikai uzsvērt, ka bez vēlētas rajonu pašvaldības Latvija nākotnē zaudēs savu potenciālo pārstāvniecību Eiropas savienības Reģionu komitejā, kura ir Eiropas savienības visjaunākā institūcija un kuras ideja ir iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības Eiropas savienības politikas veidošanā. Faktiski Latvija, likvidējot šīs vēlētās rajonu pašvaldības, brīvprātīgi atsakās no šīs savas pārstāvniecības, kāda nākotnē tai varētu būt šajā institūcijā. Tāpat mēs varam minēt arī tādu Eiropas padomes institūciju kā Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongress, kurš sastāv no divām palātām - vietējo pašvaldību palātas un reģionālo pašvaldību palātas. Ja mums nav vēlētu reģionālo pašvaldību, tad mums nav arī šīs pārstāvniecības Eiropas padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa reģionālajā palātā. Tiks zaudētas arī kooperācijas iespējas starp reģioniem, jo sadarbības partneriem ir jābūt līdzvērtīgiem, un tiks zaudētas arī saites ar dažādiem iespējamiem finansiālās palīdzības avotiem - no dažādiem Eiropas fondiem un arī no savu partneru pašvaldībām. Rodas, protams, jautājums - kam tas ir izdevīgi? Es domāju, ka tas var būt izdevīgi tikai tiem spēkiem, kas negrib mūsu integrēšanos Eiropas struktūrās.

Reizē ar šo likumprojektu mēs veidojam arī pretrunu ar Eiropas savienībā pastāvošo subsidaritātes principu, kas nosaka, ka katru funkciju risina tā vara, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem. Es nekādā ziņā neiebilstu pret rajonu pašvaldību funkciju nodošanu vietējām pašvaldībām, bet jautājums, kuram šie iepriekšējie runātāji gan nepieskārās, ir pēc būtības jautājums par funkciju nodošanu no valsts - centrālā - līmeņa uz rajonu līmeni. Es tiešām piekrītu tam, ka šis - rajona - posms ir jāreorganizē šajā funkciju nozīmē un atstāt tikai šādas administratīvas uzraudzības funkcijas nebūtu vērts... teiksim, tādēļ veidot šo pašvaldību... Bet ir jautājums par to, ka šeit ir jāpiešķir būtībā citas un būtiskas funkcijas, kā tas ir Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā. Reģionālais līmenis ir atbildīgs par slimnīcām, veselības apdrošināšanu, sociālajām institūcijām, vidusskolām, galvenajām skolām, reģionālajiem teātriem un orķestriem - un arī par reģionālo attīstību. Šīs ir funkcijas, kuras var tikt veiktas reģionu līmenī, un saskaņā ar subsidaritātes principu nav pamata to visu veikt centrālās varas līmenī.

Šīs pārmaiņas šeit ir nepieciešamas, un arī iepriekšējie runātāji pieminēja Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, kurai Latvija ir pievienojusies. Tas ir ļoti labi, bet kolēģi aizmirsa to, ka Eiropas savienībā top Reģionālo pašvaldību hartas projekts, un to, ka no 15 Eiropas savienības valstīm desmit valstīs, tas ir, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Dānijā un Zviedrijā, ir vēlētas reģionālās pašvaldības. Ir sagaidāms, ka šī Reģionālo pašvaldību harta, kas tiek izstrādāta Eiropas savienībā, tiks kādā no tuvākajām Eiropas padomes sanāksmēm pieņemta, un šajā sakarā secinājums ir tāds, ka, likvidējot šīs vēlētās rajonu pašvaldības, Latvija rīkojas pilnīgi pretēji Eiropas padomes vadlīnijām. Jo nav jau mums šī politika jāveido tikai tādēļ, lai mēs kaut kā formāli ievērotu tos Eiropas savienības likumus, kas mums šobrīd ir saistoši. Bet ir nepieciešams, lai arī mūsu politikas gars un mūsu politikas vadlīnijas būtu atbilstošas šīm Eiropā pieņemtajām normām un attīstības pamatvirzieniem.

Es gribu norādīt šajā sakarā arī uz to, ka likumprojektam "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā", kas ir neapšaubāmi cieši saistīts ar šo likumu, ir pievienots "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokols", kur Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis ir skaidrs. Skaidri pasaka: "Uzskatām, ka likumprojekts ir jānoraida, jo tā pieņemšana izraisītu gan vispāratzītu demokrātijas normu, gan starptautisku līgumu, gan likumu pārkāpumus. Rajonu pašvaldību likvidācija viennozīmīgi vērsta uz varas centralizāciju. Pašvaldību reformu koncepcija paredz, ka pastāv divu veidu pašvaldības - rajonu pašvaldības un pilsētu vai pagastu pašvaldības. Neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām pirmsvēlēšanu programmā neizvirzīja priekšlikumu likvidēt rajonu pašvaldības. Tādējādi šāda valsts iekārtas maiņa, kas saistāma ar Latvijas pilsoņu politisko līdzdalības tiesību rajona jautājumu izlemšanā samazināšanu, netika paredzēta un tai nav vēlētāju mandāta." Tāds ir Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka mēs esam saņēmuši signālus par šīs reformas sasteigtību un par to, ka, veicot šo reformu šādā ārkārtīgi straujā tempā, var tikt rajonu pašvaldībām būtiski apgrūtināta to iedzīvotājiem vajadzīgo funkciju izpildīšana, ko tās šobrīd veic. Tiešām, - šī situācija ir diezgan kritiska. Situācija nekādā ziņā nav piemērota šādām diskusijām. Mēs par šādiem konstitucionāla rakstura grozījumiem diskutējam tikai četrus mēnešus pirms vēlēšanām, tādā sasteigtībā. Un, ja mēs runājam par šiem konkrētiem signāliem, tad jāsaka, ka šeit ir signāli no Dobeles rajona padomes, kas iebilst pret šādu nesagatavotu reformu, kuras pamatā nav neviena normatīvā akta. Tas viss būtu par pamatu rajona padomes iestādēs un uzņēmumos strādājošo darbinieku brīdināšanai par darba līgumu laušanu. Ir arī citas pretenzijas pret šo reformas sasteigtību.

Iepriekšējie runātāji minēja vēl argumentu, kas attiecas uz rajonu padomju likvidāciju, - ka šim pārvaldes posmam nav savu līdzekļu. Tad man ir jautājums - kas pie tā ir vainīgs, ka šim pārvaldes posmam nav savu līdzekļu? Kas ir vainīgs pie tā, ka viņiem tika atņemti šie 20% no uzņēmumu ienākuma nodokļa, tādējādi likvidējot šo rajonu padomju ieinteresētību veikt pasākumus rajona dzīves attīstības nodrošināšanai un saimnieciskās darbības stimulēšanai? Tātad šeit mēs atkal redzam šo centrālās varas "roku" - vispirms atņem līdzekļus un pēc tam, pamatojoties uz to, ka šo līdzekļu nav, pasaka: jūs nekam vairs neesat vajadzīgi, jūs neko neesat spējīgi izdarīt, tagad mēs jūs varam beidzot likvidēt! Ārkārtīgi bīstamas tendences mēs redzam arī tad, ja skatāmies jauno 1997.gada budžeta projektu - tiek samazināta arī vietējo pašvaldību pašu ieņēmumu bāze. Tā ka šīs tendences ir vienas un tās pašas, un es nedomāju, ka mums šīm tendencēm vajadzētu ļauties.

Nobeigumā. Es domāju, ka mums ir jāstrādā pie rajonu pašpārvaldes, pie šā posma optimizācijas, jāveic šī funkciju pārdale par labu šim - rajonu -posmam un par sliktu centrālajam valsts aparātam, un, ja mēs gribam pārveidot... gribam nonākt pie lielākiem reģioniem, nekā šie rajoni ir šobrīd, tad nevajadzētu to sākt ar soli pretējā virzienā, proti, ar likvidāciju.

Es aicinu neatbalstīt nevienu no šiem diviem apspriežamajiem likumprojektiem. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā nu ir sakritis, ka ar Leiškalna kungu mēs nupat atgriezāmies no Prāgas, kur tieši Eiropas līmenī mēs cilājām jautājumu par pašvaldību centralizāciju, decentralizāciju un par varas koncentrāciju un dekoncentrāciju. Redzat, mums Saeimā laikam šis otrais jēdziens ir pilnīgi neskaidrs, un arī Austrumu un Rietumu parlamentārieši atzīmē, ka viena lieta ir decentralizācija, bet pavisam cita lieta ir dekoncentrācija.

Tagad pāriesim pie tēmas. Ja mēs uzskatām, ka visa pasaule principā šobrīd proponē iešanu uz varas decentralizāciju, tad varētu teikt, ka postsociālistiskās valstis šobrīd drīzāk izbauda pretējo procesu - varas centralizāciju, ko ir radījusi nevis valdības kaprīze, bet gan dzīves nepieciešamība.

Cienītie runātāji, tie, kuri iestājās par sīku decentralizāciju! Nejauciet veco Eiropas valstu demokrātijas pieredzi ar tās demokrātijas pieredzes iedīgļiem, kas tikai vēl šobrīd ir Latvijā. Citur vairākus gadsimtus ilgā demokrātijas skola Latvijā ir pirmos gadus. Un līdz ar to runāt par demokrātiju, aizmirstot, ka labajā pusē demokrātijai ir anarhija, ir ļoti nenopietni no deputātu puses. Līdz ar to vajadzētu padomāt, kas tad ir rajonu pašvaldību tā saucamais otrais līmenis. Ko tad viņš pārstāv? Iedzīvotājus? Iedzīvotāji ir pagastos un pilsētās. Teritoriju? Teritorija ir pagastos un pilsētās. Naudas līdzekļus? Bet, ja mēs ejam tiešām uz taupīgu budžetu, vai tad mums ir vajadzīgi naudas līdzekļi, kurus bez pagastiem un pilsētām iztērē mistiskā pašvaldība rajonos? Mēs ļoti labi zinām, kādas kolīzijas notiek rajonu centru pilsētās, kad divas "baltās mājas" nespēj sadalīt savu kompetenci, funkcijas un pat kvadrātmetrus, kuros dzīvot.

Bija ļoti īpatnējs oponējums, ka iedzīvotājiem nebūs iespējas izteikt vēlmi, brīvi un demokrātiski vēlējot. Es gribu atgādināt, ka projektā rajona pašvaldības līmeni sastāda pagasta pirmās personas, kuras brīvās demokrātiskās vēlēšanās ir ievēlējuši iedzīvotāji. Kur tad ir šis antidemokrātisms? Man negribētos šeit runāt par tām funkcijām, kuras varētu izpildīt ieceltie spēcīgie administratori. Lūk, šeit laikam valdība gan sajauca, kas ir decentralizācija un kas ir varas dekoncentrācija. Nevar pārvaldīt teritoriju administrators! Atvainojiet, tas ir autoritatīvs režīms, bet teritoriju var pārvaldīt demokrātiski vēlētu priekšstāvju padome. Lūk, tā ir decentralizācija! Šeit kļūdās visi. Kā mūsu premjers, tā arī mūsu deputāti. Acīmredzot nedaudz pietrūkst kompetences.

Es aicinātu atbalstīt piecu deputātu izstrādāto likumprojektu. Kāpēc tieši šo? Pirmkārt, ir ētiskais moments. Cienījamā valdība, nu nav solīdi nodarboties ar plaģiātismu! Pieci deputāti izstrādā likumprojektu, un mēs redzam, kad viņš ir iesniegts, bet paiet zināms laiks, nebūt ne stundas un ne dažas dienas, un Saeimā nonāk analogs, tikai juridiski nedaudz vārgāks likumprojekts. Un mēs esam spiesti skatīties divus. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija reaģēja ļoti precīzi un korekti - piecu deputātu projektu atbalstīt, valdības likumprojektu noraidīt! Princips, protams, tiek ievērots, ka demokrātiski vēlētās pašvaldības pagastos un pilsētās izveido rajona padomi. Konkrēta izpildvara, nevis, atvainojiet, vārgi šļupstoši ievēlēti cilvēciņi rajonā realizēs rajona funkcijas. Izpilddirektoru var nozīmēt un par slikti darītu darbu arī atcelt no darba. Tātad izpildvara, iedzīvotāju konkrētu vēlmju piepildījums tiks veikts ļoti precīzi un korekti.

Tāpēc, atklāti sakot, mani dziļi izbrīnīja viena mana kolēģa uzstāšanās, kuru es pazīstu kā labu Rīgas rajona valdes vadītāju, enerģisku uzņēmēju un pat uzņēmējdarbības apvienības vadītāju un kurš mēģināja ārkārtīgi nepārliecinoši, neticot pats saviem vārdiem, pierādīt, ka šeit būs kaut kāds milzīgs demokrātijas pārkāpums.

Ja mēs runājam par to, kam tas būtu izdevīgi, lai mums būtu vairāku līmeņu pārvaldes, tad arī tas ir skaidrs. Es netaisos atbalstīt Briseles intereses un runāt ar reģionālām pārvaldēm, nevis ar valsti. Vispirms mums jāpārstāv Latvijas intereses, un tikai pēc tam jādod iespēja reģionālām konsultatīvām padomēm Eiropas līmenī sašķelt vienoto valsts politiku. Šeit es varu atbalstīt tikai premjerministra līniju. Tad, kad mūsu valsts nav tik bagāta, ka maciņi var būt katrā ģimenē, katrā pagastā, katrā rajonā vai reģionā, tad ir jācentralizējas. Un šī tendence eksistē praktiski visās postsociālistiskajās zemēs. Tādi ir parlamenta darbības semināra pēdējie rezultāti.

Un pats pēdējais. Ja kāds uzskata, ka pašvaldībās ir jātaisa politika, tad lai kandidē 7.Saeimas vēlēšanās. Politiku taisa šeit. Pašvaldības ir vajadzīgas saimnieciskajai darbībai ar spēcīgi izteiktu saimniecisko struktūru un izpildvaru. Kā var izskaidrot to, ka šodien visās pašvaldībās vesela rinda iedzīvotāju nav saņēmusi siltumu un salst? Salst skolas, bērnudārzi un slimnīcas. Tajā pašā laikā Latvijai tika piedāvāta "siltināšanas" programma, kurai nebūtu jāņem ne kredīts, ne būtu jāmaksā procenti. Vajadzēja tikai garantijas. Garantijas, ka trešās puses maksātājs saņems atpakaļ savus kapitālieguldījumus, piespiežot maksāt parādniekus. Jau pirmajā gadā iedzīvotāji varētu saņemt siltumu un pareizos līmeņos pilnu komfortu, bet nebija neviena, kas to dara. Tāpēc, ka rajoniem jau nekas neinteresēja. Interesē konkrēto pašvaldību vadītājiem, kuri, sanākot kopā, varēja, varētu vienoties. Un tā atkal palika vecā sistēma ar parādiem un aukstumu. Arī par to ir vērts padomāt, ka tikai tad, ja rajona padomē būs konkrētu padomju vadītāju konsolidācija un kopējo interešu atrašana, tad vai varēs no tā pagasta "veča" izspiest lieku latu nevajadzīgu funkciju veikšanai? Un acīmredzot jau visām mūsu pašvaldībām ir vienīgā interese, lai mūsu iedzīvotāji justu pašvaldību rūpi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt piecu deputātu izstrādāto likumprojektu un līdz ar to automātiski neatbalstīt valdības iesniegto likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 21 deputāta iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 52.pantu ierosinām pārtraukt debates par likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma." Saskaņā ar Kārtības rulli viens var runāt "par" un viens var runāt "pret" šādu iesniegumu. "Pret" vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens no zāles: "Kas tad nu ir...")

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ko nozīmētu tas, ja Saeima pieņemtu šādu priekšlikumu. Pirmo reizi mūsu parlamenta vēsturē tiek iesniegta tā saucamā pārejas formula, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja Saeima tagad ar balsu vairākumu atbalstīs šo priekšlikumu, tad mēs, godātie kolēģi, ne tikai izbeigsim debates, bet mēs bez balsošanas pēc būtības par abiem iesniegtajiem likumprojektiem pāriesim pie nākamā darba kārtības punkta, tad tas nozīmē, ka gan valdības, gan piecu deputātu projekts tiks noraidīts pēc būtības. Tātad mēs šoreiz balsosim nevis par debašu slēgšanu, bet, godātie kolēģi, par abu projektu noraidīšanu. Saku to, lai nebūtu šeit pārpratumu, jo nav runa tikai par debašu slēgšanu. Es kategoriski vēršos pret šādu priekšlikumu un aicinu balsot pret frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" un pret frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt "par" neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Saskaņā ar 65.panta ceturto daļu pēc ne mazāk kā 20 deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.pants) izbeigt debates. Pēc tam apspriežamajā lietā vārdu dod vienīgi runātājiem, kuri pieteikušies 59.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, tas ir, var izteikt frakciju viedokli un runāt referents, Ministru prezidents un Ministru kabineta pārstāvis.

Godātie deputāti, bet mēs neesam pieņēmuši lēmumu, vai mēs izbeidzam debates un pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma vai ne. Šeit ir teikts - vārdu dod pēc tam. Tā ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 52. un 54.pantu es aicinātu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret šo 21 deputāta iesniegto priekšlikumu... Jā, pārtraukt debates un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 39, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts.

Tātad ārpus kārtas vārdu lūdz Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Diemžēl mums nav ideāla varianta, par kuru simtprocentīgi varētu teikt: jā, tas ir šis variants un ne cits! Taču mana runa būs par kaut ko citu. Mēs varam debatēt, cik daudz demokrātijas ir vienā variantā, cik - otrā, mēs varam debatēt par to, kā šī demokrātija izpaužas, vēlot pagastā vai vēlot rajonā, bet, ja kolēģi deputāti izvirza argumentus un sāk runāt par rajonu funkcijām, un sāk runāt neprecīzi, tad es uzskatu par savu pienākumu vienkārši izteikt savu viedokli, jo šeit teiktais aiziet uz skolām, aiziet uz rajonu padomēm, aiziet pie darbiniekiem, pie skolotājiem, tātad aiziet šī informācija, kura ir nepatiesa. Un, proti, šeit deputāts teica par to, ka skolu valdes izlīdzinās skolotāju algas. Tas ir pilnīgi nepareizi, skolu valde nekad nav līdzinājusi skolotāju algas un arī nelīdzinās. Un tāpēc, lai būtu skaidrība jaunajā budžeta projektā, finansu izlīdzināšanas likumprojektā ir paredzēts, ka skolotāju algas no 1. līdz 12.klasei ir nosakāmas kā mērķdotācijas, un neviens tur neko nelīdzinās. Un savukārt bērnudārzu, dažādu ārpusskolas, ārpusklases iestāžu darbinieku algas ar normatīviem tiks tālāk novirzītas caur izlīdzināšanas fondu.

Tālāk - šī saruna par izpildvaru, par to, ka tagad padomē nav izpildvaras. Taču saskaņā ar šiem likumprojektiem veidojas spēcīga izpildvara. Es tad gribētu jautāt, ko deputāti saprot ar izpildvaru, to šādi apzīmējot. Ja jūs domājat, ka tagad ir tikai 11 deputāti rajonā un neviena vairāk tur nav, tad tas ir vai nu informācijas trūkums, vai pilnīga dezinformācija. Katrā rajona padomē strādā darbinieki, kuru mazākais skaits ir 30, bet lielākais ir 67-70. Ja jūs to uzskatāt par izpildvaru, tad varbūt, bet tā nav izpildvara, tie ir darbinieki, un to, cik liels skaits viņu ir šodien un cik būs pēc šī likumprojekta, jūs, protams, varat salīdzināt.

Tālāk. Par šiem signāliem, kurus ir saņēmusi kustība "Latvijai". Nu tie nav signāli, tā ir vēstule no Dobeles rajona padomes, un to ir parakstījis rajona padomes priekšsēdētājs, bet par darbiniekiem es vēlreiz gribu atgādināt. Tātad pirmais. Tās funkcijas, kuras ir noteiktas likumos, tās ir finansējamas un tiks finansētas no valsts budžeta, un tas ir paredzēts arī likumprojektā par finansu izlīdzināšanu. Tās funkcijas, kuras nav paredzētas likumos un kuras rajona padomē būs jālemj, tās tiešām ir problemātiskas, bet ne jau tāpēc, ka šis varbūt jaunais likumprojekts... ja paliks arī vecais, tad nekas netiks mainīts, jo tās funkcijas, kuras nav noteiktas likumos, tiešām ir problemātiskas, jo, pastāvot finansu trūkumam, protams, tur būs jālemj. Bet arī šajā situācijā tagad nekas nav jādara, bet tas acīmredzot būs jādara pēc 9.datuma.

Es vairs varbūt necentīšos par to runāt, bet šo priekšlikumu par trijiem līmeņiem Latvijā demokrātijas vārdā es nekādi nevaru pieņemt. Es saprotu, ka, teiksim, var runāt par šīm vēlētajām lietām un domāt, kā te būtu labāk darīt, un katram deputātam ir savi argumenti, bet atsaukties uz Francijas vai Vācijas pieredzi... Francijā ir trīs līmeņi ar valdības ieceltiem prefektiem, ar prefektūrām, ar visiem šiem milzīgajiem aparātiem, un to attiecināt tagad uz Latviju un piesaukt kā kaut kādu pozitīvu piemēru... Es nu nekādā gadījumā to nevaru atbalstīt, un es negribu, lai mēs demokrātijas vārdā maldinātu ar šādiem apgalvojumiem. Labi, ja mums ir nauda, mēs varam radīt šos trīs demokrātijas līmeņus, bet tad mēs, godātie kolēģi, nesauksim viņus par reģioniem, jo tiešām tas nav latvisks vārds. Mums ir novadi, apgabali, varbūt apriņķi, varbūt vēl kā citādi, bet tad mēs sadursimies ar jautājumu: kur mums būs galvaspilsēta, piemēram, Latgalē - vai Rēzeknē vai Daugavpilī? Un vēl citi jautājumi radīsies, ja mēs tagad sāksim propagandēt, ka mums vajag vēl trešo līmeni. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - LNNK un LZP frakcija, bet, Kalviņa kungs, līdz pārtraukumam ir 5 minūtes. Godājamie kolēģi, tādējādi mēs esam spiesti izsludināt pārtraukumu piecas minūtes agrāk par paredzēto termiņu. Tātad pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpinām debates par apspriežamo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Runās Jānis Kalviņš - LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ko Ministru prezidents Šķēles kungs ir saņēmis "mantojumā" Viņš ir "mantojumā"saņēmis domu, ka ar pašvaldībām var darīt, ko grib, kā grib un cik grib un ka visas vainas ir meklējamas pašvaldībās.

Es esmu ievērojis, ka attiecībā uz vismaz trim lietām mēs visi esam ļoti kompetenti. Manā skatījumā, šīs lietas ir šādas: tā ir izglītība, un, kā mēs visi ļoti labi zinām, tās noteikti ir medību lietas... Un pats par sevi saprotams... te saka priekšā... ļoti iespējams, ka arī tā... un, protams, pašvaldības. Kas attiecas uz jūsu izteikumiem un runām, es respektēju jebkuru viedokli, ir daudz informācijas, pēc kuras var spriest par katra runātāja zināšanu līmeni pašvaldību jautājumos. Gan lokālajā mērogā, gan attiecībā uz visu valsti, valsts pārvaldi kā tādu. Caur pašvaldību prizmu.

Protams, ir patīkami uzklausīt jūsu teikto, no tā veidojot zināmu datu bāzi, lai izdarītu secinājumus par tālāko likumprojekta iespējamo virzību Saeimā, par iespējamo sakārtošanu.

Vēl gribu pateikt lielu paldies Šķēles kungam par to, ka viņš šo problēmu ir iekustinājis un ka mēs par šo lietu tik karsti debatējam. Ja mani atmiņa neviļ, tad iepriekš, pirms kāda laika, runājot par pašvaldībām, tik lielas aktivitātes un tik lielas intereses nebija. Tas ir pluss. Tas ir solis uz priekšu, tas ir solis mūsu izaugsmē.

Diemžēl šodien vairāk vai mazāk ir vārdu spēle, jaukāk vai mazāk jauki izveidoti teikumi, bet es ļoti gribu atbalstīt un akcentēt Čerāna kunga domu, ka mums šodien ir jāizlemj skaidri un gaiši - dosim vai nedosim iespēju iedzīvotājiem pašiem izvēlēties rajona vadību. Jo kaut kāds rajona pārvaldes līmenis, kaut kāds šāds posms jau paliktu, bet tā vairs nebūtu pašvaldība. Tas būs kaut kāds man neizprotams veidojums.

Tad, kad mēs runājām par zemi, par zemes tirdzniecību, uzsvērām tādu lietu, ka iedzīvotājs, īpašnieks pats zinās, ko darīt ar zemi - kam pārdot, kur ieķīlāt. Pilnīgi pareizi. Kāpēc tad šajā gadījumā mēs negribam ļaut viņam pašam izdarīt izvēli, lai rajona vadībā būtu tie, kam viņš ir uzticējis kārtot savas problēmas reģionālā līmenī? Dosim tādas iespējas viņam arī šoreiz, lai viņš pats izvēlas, kurš būs rajona priekšgalā! (Starpsauciens: "Bez problēmām...")

Runājot par profesionalitāti, mēs diemžēl bieži vien nonākam pretrunās. Daugavpils pilsētā pašlaik ir diezgan liela aktivitāte attiecībā uz Vidavska kungu, jo viņš tiek uzskatīts par saimnieciski domājošu cilvēku. Uzskata, ka viņš ir labs vadītājs, ka viņš ir līderis savā pašvaldībā. Es pilnīgi piekrītu tam. Neiedziļinoties šajā lietas būtībā. Bet, ja būs šis variants, kas tiek pašlaik piedāvāts, mēs rajona vadībai, šim posmam atņemsim saimnieciski domājošus cilvēkus, iniciatīvas bagātus cilvēkus. Es pietiekami labi pazīstu savus kolēģus. Viņi liela daļa tādi arī ir, viņi pasaka skaidri un gaiši: "Es vienkārši nebūšu par nerru!"

Savulaik bija tā saucamās konsultatīvās padomes: salasījās pagastu vadītāji, valsts iestāžu vadītāji un ieteikumu formā lēma tādu vai citu jautājumu. Šīs padomes piedzima un tūlīt arī nomira kā eksistēt nespējīgas. Pašlaik arī tiek piedāvāts šāds variants, ka pagastu vadītāji iecels izpilddirektoru, kurš būs gan ar "aizsietu muti", gan ar "sasietām rokām", protams, bez finansējuma.

Es ieteiktu citu variantu: pagasta vadītājs ievēlē rajona vadītāju, rajona vadītājs ievēlē premjeru un pie reizes arī Saeimu. Iznāk kolosāla "tīrkultūra" ļoti augstā profesionālā līmenī. Un nekādu problēmu. Par Valsts prezidentu... Es nezinu, kā mēs šeit varētu savilkt kopā...

Rodas jautājums, kāpēc ar pašvaldībām tā var darīt, izrīkoties, kā vēlas? Jo tas tā ir. To neviens, es domāju, nenoliegs. Un arī šīsdienas presē mēs redzam, ka pašvaldību reitings ir zemāks pat par mūsējo. Saeimai uzticas vairāk nekā pašvaldībām. Rodas jautājums: kāpēc?

Es mēģināšu to ilustrēt ar psiholoģiskas dabas piemēru. Kaut kad viduslaikos cauri pūlim ved noziedznieku, kurš ir izdarījis slepkavību. Ved, lai viņam atdalītu galvu no ķermeņa. Jautājums: ko domā cilvēki, kuri tur stāv un pēc tam noskatīsies uz šo eksekūciju? Lielākā daļa domā: jā, viņš ir izdarījis noziegumu, galvu nost, un nav problēmas. Tikai retais aizdomājas, kāpēc viņš to ir izdarījis, kāpēc viņš līdz tam ir nonācis. Lūk, es jūs arī aicinu iedomāties līdz tam, kāpēc pašvaldības tik tālu ir novestas.

Atgādināšu dažus momentus. 1993.gada 28.septembrī valdība apstiprināja pašvaldību reformu koncepciju, kurā bija rakstīts, ka līdz tā paša gada 15.oktobrim viņa jānodod Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Es vienkārši netiku pasekojis līdzi šim dokumentam. Vai tas tur vispār ir nonācis? Tur sākās ļoti laba lieta. Proti, ir runa par izmaiņām Satversmē. Es neuzstāju, ka Satversmē būtu vajadzīga nodaļa vai vesela daļa par pašv aldībām, bet noteikti ir vajadzīgi daži teikumi, kas skaidri un gaiši nosaka pašvaldību vietu un lomu valstī un kas skaidri un gaiši nosaka pašvaldību budžeta nemainību. Tas tur nav teikts. Līdz ar to ar pašvaldībām var rīkoties, kā grib. Caur pašvaldību neizdarībām, kuras, protams, ir, var noslēpt savas neizdarības.

Ja mēs parēķinātu un ja mums būtu dati par nelietderīgi izmantoto naudu uz vienu "galviņu", uz vienu iedzīvotāju... Diez vai valdība būtu izmantojusi līdzekļus lietderīgāk nekā pašvaldības. Bieži tiek pārmests, ka ir izšķērdīgi, ka svaidās ar naudu pa labi un pa kreisi. Ir, protams, gadījumi, kad neapzinīgs vadītājs ir izlietojis naudas līdzekļus nelietderīgi. Bet tajā pašā laikā pašvaldības, šajā gadījumā rajonu pašvaldības, ir novestas tik tālu, ka dotācijās ir vairāk nekā 90%. Kāpēc mēs baidāmies uzticēties? Kāpēc mēs baidāmies uzticēties iedzīvotājiem, kuri izvēlēs sev vadītāju? Kāpēc mēs baidāmies uzticēties šim valdības posmam? Lai viņš pats ievāc nodokļus! Tad būs skaidri un gaiši redzams, vai tas cilvēks ir vadītājs vai ir dzenams projām. Viņš ir saimnieks vai nav saimnieks. Tad mēs varēsim spriest precīzāk.

Par reformām kā tādām. Es esmu dzirdējis - vairāk netieši, mazāk tieši - par to, ka es esot reformu pretinieks. (Es pats mīlu visu pateikt, kā saka, "uz aci", un mīlu, ka arī man to pasaka. Skaidrs, ka brīžiem tas tā nav pateikts.) Gluži otrādi, - es esmu par reformām. Par. Bet - izmantojot to, kas ir mūsu rīcībā, to, ko mēs varam sakārtot. Es nebūt negribu šajā sakarā minēt Dānijas vai Zviedrijas, vai Amerikas variantus. Mums vajag izstrādāt savu, Latvijai atbilstošu modeli un nepieļaut savas kļūdas uz citu kļūdu rēķina. Kurš mums to liedz? Neviens to neliedz.

Tālāk. Par rajonu skaitu un pagastu skaitu. Protams, ka to ir par daudz. Bet ir daudz aktīvu pašvaldību un jau notiek apvienošanās. Kāpēc mēs negribam uz šo apvienojošos pašvaldību bāzes savākt informāciju un paanalizēt, kā ir tad, kad veidojas lielākas municipalitātes? Kā tas notiek? Pēc tam mēs nonāksim pie konsekventa varianta, ka pagastu skaits samazināsies un, protams, arī rajonu skaits samazināsies. Jo pašreizējā situācijā, protams, tas ir par daudz.

Vēl. Par izšķērdību. Ja runā par rajonu un pagastu izšķērdību, tad tūlīt vajadzētu pavilkt paralēles ar valsts institūcijām, kuras ir katrā rajonā. To ir stipri daudz. Šajā ziņā gan ir iespējams parunāt par izšķērdību, bet tas nav šīsdienas jautājums, un par to es negribu runāt.

Vēl. Man nav pieņemama šī sasteigtība, kāda ir pašlaik. Viss tiek darīts pa galvu, pa kaklu - kaut tikai ātrāk, kaut tikai būtu kas izdarīts. Par kvalitāti šajā gadījumā mēs vienkārši nedomājam, esam to aizmirsuši. Es aicinu kolēģus līdz 25.datumam vēl iesniegt priekšlikumus attiecībā uz likumprojektu par pašvaldībām, kurš ir uz vecā likuma bāzes. Viss ir mūsu rokās. Iesniedziet priekšlikumus, un pie tiem strādāsim.

Vēl daži sīkumi. Es personīgi uzskatu, ka nav tādu lietu, par kurām nevarētu vienoties. Un šajā gadījumā arī vecais modelis, kāds tas pašlaik ir spēkā, dod iespēju vienoties, jo šeit principā nekādu problēmu nav. Bet mēs gribam ar vienu "naža griezienu" atrisināt visas pašvaldību problēmas Latvijā. Tas vienkārši, maigi sakot, ir nenopietni.

Un vēl divas lietas. Pirmā. Tiek runāts par ekonomisko pamatojumu. Principā par to nav ko runāt. Tāda vienkārši nav.

Otra - par budžetu. Budžeta apspriešana ir ļoti interesanta, pat amizanta. Savlaik rajonu vadītāji tika izsaukti uz Finansu ministriju, nosēdināti pie galda, nolikti fakta priekšā - tādi būs jūsu cipari. Varēja, protams, strīdēties, varēja kaut ko ierosināt, bet tas parasti netika ņemts vērā. Varēja sarakstīt priekšlikumus - tie tāpat netika ņemti vērā. Pašlaik visiem, kam ir darīšana ar budžetu, ir iespēja to aizstāvēt. Pašvaldības stāv "aiz barjeras" un gaida, kādi cipari parādīsies, mēģina "zvejot" tos pa Finansu ministrijas gaiteņiem. Vēl līdz pat šim brīdim nav oficiāli parādījies pašvaldību budžetu izlīdzināšanas mehānisms 1997.gadam, nav zināms kāds tas būs. Protams, mums tiek prasīti priekšlikumi, mēs tos, protams, iesniedzam, bet tas tiek darīts, nezinot šo mehānismu. Vienkārši mēģinām uzminēt, kas un kā tur varētu būt.

Šīs savas uzstāšanās nobeigumā es vēlreiz uzsveru, ka es esmu par reformām, bet - par pārdomātām reformām. Un aicinu nesasteigt tās pašā pēdējā brīdī tikai tāpēc, ka līdz 9.datumam ir jāizsludina vēlēšanas. Man ļoti bail, ka mēs pieņemsim ļoti, ļoti vāju likumprojektu. Es negribu šajā sakarā pārmest Lagzdiņa kungam, pasarg Dievs, es ļoti augsti vērtēju viņa profesionalitāti. Bet šajā gadījumā tas ir tāds izmisuma solis. Un aicinu pie šā jautājuma strādāt uz vecā likuma bāzes un tik tiešām reizi par visām reizēm noteikt precīzi pašvaldību vietu un lomu valsts pārvaldē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātais premjerministr! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es izmantošu iespēju runāt no šīs tribīnes, lai izteiktu savu personīgo vērtējumu attiecībā uz tiem dokumentiem un to ideju, kas šodien tiek piedāvāta un par ko mums ir konceptuāli jāizšķiras, lai konceptuāli atbalstītu vienu no šiem dokumentiem vai neatbalstītu šos dokumentus.

Man gribot negribot ir jāsāk ar to tēmu, ar ko nobeidza iepriekšējais runātājs, - ar mūsu reformu tempu. Diemžēl politiķiem nav laika izvēlēties, nav iespējas izvēlēties laiku, kurā ir jāizdara daudzi dažādi darbi dažādās nozarēs, un tādā situācijā ir pašreizējā valdība, tādā situācijā ir pašreizējais parlaments, kam ļoti īsā laikā ir jāizdara ļoti daudz darbu, jāveic ļoti daudzas reformas, kuras ir jāuzsāk šodien, bet kuras mēs ceram pabeigt četru, piecu, sešu gadu laikā.

Nav apskaužama šī situācija, kurā mēs esam. Bet mums šajā reformu procesā ir pirmām kārtām jāraugās, lai augstais reformu temps neietekmētu reformu kvalitāti. Iesniegto likumprojektu kvalitāte ir tā, kura diemžēl man šodien no šīs tribīnes ir jāapšauba.

Ja mēs runājam par reformām pašvaldību sektorā, tad jāsaka, ka šeit ir nepieciešams veikt ļoti rūpīgu un padziļinātu analīzi. Modelis, kurš tiek piedāvāts, ir principā jauns modelis. Kā viņš darbosies? Vai šodien šo likumprojektu iesniedzēji spēj precīzi paredzēt sekas, spēj paredzēt to, kā šie modeļi darbosies, ja tos ieviesīs? Vai likumprojektu iesniedzējiem ir prognozes, analīze par to, kādā veidā šie modeļi, kas šeit tiek piedāvāti, tiks ieviesti dzīvē? Un vai vispār būs iespējams tos ieviest dzīvē? Diemžēl, tā kā šis ir pilnīgi jauns modelis, kurš tīrā veidā nepastāv un nedarbojas nevienā pasaules valstī, mums nav arī tās privilēģijas skatīties uz citu valstu pieredzi, kā mēs darām, ieviešot citas reformas. Mēs tad skatāmies, kā šī reforma, kas ir tikusi ieviesta, ir darbojusies pirmajā, otrajā, trešajā gadā, kādas tur ir bijušas problēmas, uz ko mums būtu vairāk jāakcentē uzmanība. Šis ir principā jauns modelis, kurš nepastāv citās valstīs un kura sekas ir ļoti grūti prognozējamas. Tas nozīmē, ka mēs eksperimentējam. Mums ir jāpasaka, ka tas, ko mēs gribam izdarīt, ir eksperiments, kura sekas ir grūti paredzēt, un, ja šis eksperiments pierādīsies dzīvotnespējīgs, mēs riskējam diskreditēt visu reformu procesu kopumā, jo šī reformu daļa ir viena no visa lielā reformu bloka sastāvdaļām. Tas mums ir jāsaprot, un mēs nevaram riskēt ar dzīvotnespējīgiem eksperimentiem un tādējādi mest ēnu uz visu reformu procesu kopumā. Kad konsultējamies ar speciālistiem, kuri prognozes spēj veikt, viņi saka, ka tas, kas šeit tiek piedāvāts, tas nedarbosies. Praksē ieviest to būs ļoti grūti. Liela daļa pagastu un pašvaldību vadītāju šodien kritizē esošo situāciju, tāpēc vajadzētu loģiski to visu izskatīt no viena gala līdz otram, un pirmais jautājums, uz ko ir jāatbild, - vai reforma ir vajadzīga? Es uzskatu - jā, reforma ir nepieciešama, jo tādi rajoni, kādi tie ir šobrīd, neizpilda savu uzdevumu visas valsts pārvaldes, visas šīs valsts politiskās sistēmas ietvaros. Tāda rajonu pārvalde, tāda rajonu pašvaldība, kāda tā ir šodien, savu uzdevumu, savas funkcijas neveic - ne no ekonomisku, ne no citu funkciju pamatojuma viedokļa. Ir jāmaina šī sistēma, kāda tā ir attiecībā uz rajonu pašvaldībām, jāmaina tieši no funkciju viedokļa, jo šādu rajonu turpmāka pastāvēšana nav lietderīga. Līdz ar to mēs esam pateikuši, ka reforma principā ir nepieciešama. To atzīst gan rajonu vadītāji, gan arī pirmā līmeņa pašvaldību - pagastu un pilsētu pašvaldību - vadītāji.

Tālākais, kas tiek piedāvāts. Šis modelis, šī rajonu padome... Principā mums piedāvā kaut ko citu, nevis izšķirties par tīru viena līmeņa pašvaldību sistēmu, kurā ir tikai šīs pirmā līmeņa pašvaldības jeb municipalitātes, teiksim, pagastu un pilsētu pašvaldības un stipra, stipra centrālā vara... vai arī divu līmeņu pašvaldības, kur ir reģionālā pašvaldība, kura ir daudz lielāka teritorijas ziņā, kura aptver daudz lielāku teritoriju un kura veic šajā teritorijā atbilstoši lielas funkcijas... Tas ir tas iemesls, kāpēc mēs runājam par subsidaritātes principu kā nepieciešamību katrai funkcijai valsts pārvaldē atrast visefektīvāko vietu, kur to realizēt. Tas ir šis subsidaritātes pamats. Mūsu valstī ir funkcijas, politiskas funkcijas, saimnieciskas funkcijas, kuras var veikt visefektīvāk tikai un vienīgi reģionālās pašvaldības līmenī, bet - lielākas reģionālās pašvaldības ietvaros, vai tie būtu apvidi vai sauktos kā savādāk, kā mēs tos nosauktu latviski. Bet tas, ka šāds reģionālais līmenis pašvaldībās ir nepieciešams, - tas arī ir mans viedoklis. Sarežģīts ir process, kā uz to pāriet, un tas mehānisms ir jāpiedāvā. Bet šis priekšlikums, kas šeit tiek parādīts, neparāda šo pāreju, bet parāda kaut ko pavisam citu. Rajona padome, kas šeit ir iekļauta, manuprāt, nedarbosies - arī tā iemesla dēļ, ka ir ļoti vājš un nepārdomāts šīs padomes funkciju finansēšanas mehānisms, nosakot, ka pirmā līmeņa pašvaldības piedalās ar šo savu finansējumu šo rajonu padomju funkciju veikšanai. Godīgi sakot, - runājot ar pagastu vadītājiem un ar mazo pilsētu vadītājiem, kļūst skaidrs, ka jau šodien iezīmējas ļoti atšķirīgas intereses starp šīm pašvaldībām. Šīs funkcijas ir kopīgas, taču redzējumi attiecībā uz to, kādi ir katras šīs pašvaldības pienākumi un attīstības stratēģija, ir ļoti dažādi. Šodien mazās pilsētas un pagasti daudzos rajonos runā atšķirīgā valodā, viens otru nesaprot, un viņiem būs ļoti grūti (lai neteiktu - neiespējami) vienoties par kopīgu rajona līmeņa funkciju finansēšanu. Es uzskatu, ka viņi vienkārši nespēs vienoties par to, kā finansēt no vietējiem budžetiem šīs rajonu funkcijas. Un pat tad, ja, teiksim, pirmajā posmā būs šī vienošanās, tad, redzot to, ka neefektīvi darbojas šīs rajonu padomes, šī skolu valde un tā tālāk, ka šis lietderības koeficients ir ļoti zems... tas savukārt mazinās arī pašvaldību intereses savus līdzekļus tērēt šajā rajonu līmenī. Vēl vairāk. "Latvijas ceļa" piedāvātajā projektā ir dota iespēja, ka šī rajona padome nosaka mehānismu, kā tiek veidots budžets. Tātad viņi paši vienkārši balsojot var noteikt jebkādu budžeta sastādīšanas veidu, kas ir pavisam nepieņemams, zinot šīs atšķirīgās intereses, kas ir starp pirmā līmeņa pašvaldībām. Tas paver teorētisku iespēju, ka pagasti vienojas un pasaka, ka pilsētas ir tās, kuras pamatā finansē šīs rajona padomes funkcijas. Šāda iespēja pastāv, tāpēc ka šis pagastu deputātu kopskaits un arī, teiksim, viņu balsu īpatsvars šajā padomē, protams, būs ļoti nomācošs.

Tā ir viena puse. Tālāk - par demokrātiju. Tas, kas šeit ir izskanējis attiecībā uz demokrātiju... Ir bieži bijušas manipulācijas ar šo terminu. Mēs no šīs tribīnes nepiedodami manipulējam ar demokrātijas ideāliem, piesaucot tos, bet īstenībā mēs vienkārši neieliekam to jēgu, kāda varētu būt demokrātijai, ja mēs runājam par stipru vietējo pašvaldību. Jāsaka, ka demokrātiju, šos demokrātijas ideālus, vairāk diskreditē nevis tas, cik līdzdalīgi pašvaldības ievēlēšanā ir pilsoņi, bet gan tas, vai pašvaldības spēj vai nespēj tikt galā ar tām funkcijām, kuras ar likumu viņām ir nodotas. Ja šodien mēs pilsoņiem ļaujam vēlēt vietējās pašvaldības, bet tām nepietiek līdzekļu, lai tās izpildītu savus uzdevumus un tiktu galā ar šīm funkcijām, tad tas ir vairāk demokrātiju diskreditējošs apstāklis.

Es gribētu šajā sakarā pabeigt ar to, ka, manuprāt, neviens no šiem priekšlikumiem, šiem likumprojektiem, nav šodien atbalstāms. Mums ir mērķtiecīgi jāvirzās uz lielākas reģionālās pašvaldības veidošanu. Nebūtu arī lietderīgi ievēlēt martā rajonu padomes, lai tās turpina eksistēt bez finansēm, bez nodokļu bāzes, bez nopietnām funkcijām. Bet būtu jāievēlē šīs pirmā līmeņa pašvaldības, jāturpina reforma, jāturpina apvienot šos pagastus un pilsētu līmenī šīs pašvaldības, un tad pēc viena gada darba vai pēc pusotra gada darba, kad būtu veikta visa analīze un būtu visas iestrādes un priekšnosacījumi, mēs varētu ļaut un dot iespēju vēlēt šīs apgabalu pašvaldības jeb reģionu pašvaldības. Pa šo laiku mēs sakārtotu sistēmu un noteiktu mehānismu, kā mēs nonākam līdz tieši vēlētām rajonu pašvaldībām.

Līdz ar to varētu būt šāds ierosinājums - neievēlēt rajonu pašvaldības pavasarī un strādāt pie tā, lai maksimāli drīz mēs varētu vēlēt reģionālās jeb apgabalu pašvaldības tiešās demokrātiskās vēlēšanās. Neatkarīgi no tā, vai tas būs gadu vai divus gadus pēc vietējo pašvaldību vēlēšanām. Bet tādu es redzu šo pāreju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es domāju, runājot par šo jautājumu, tā īsti netika skarts jautājums par to, kāds ir reformas mērķis, kāds ir reformas uzdevums, lai gan būtībā tas ir pats pirmais, ar ko būtu jāsāk, lai apzinātos, vai šāda reforma ir nepieciešama. Vai tāda reforma, kas tiek piedāvāta ar šiem likumprojektiem, būtu nepieciešama.

Šeit tika daudz minēts vārds "demokrātija" un tas, ka mums nepieciešams demokratizēt sabiedrību. Es domāju, domstarpību par to šajā auditorijā nav. Bet kā to var izdarīt? Kā var demokratizēt sabiedrību? Sabiedrību var demokratizēt tādā veidā, ka varu nodod maksimāli tuvu iedzīvotājiem. Maksimāli tuvu iedzīvotājiem ir vietējās pašvaldības, tas ir, pašvaldības pilsētās un pagastos. Mēs varam izveidot divus vai trīs līmeņus, pat četrus. Vai no tā demokrātijas būs vairāk? Es domāju, ka demokrātijas būs vairāk tad, ja tam, kam tā vara ir iedota, viņa būs reāli iedota vara - reālas funkcijas, nauda un atbildība. Jūs ļoti labi saprotat to, ka funkciju daudzums un naudas daudzums pašvaldībām ir viens nemainīgs, viens konstants lielums. Ja mēs šo naudu, funkcijas dalīsim vairākām pašvaldībām, vairākiem līmeņiem, tad mēs tikai novājināsim šīs pašvaldības, un tāpēc es domāju, ka mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs veidojam stipras vietējās, tas ir, pagastu un pilsētu pašvaldības. Taču, ja mēs veidosim vēl cita veida pašvaldības, tad mēs šīm pašvaldībām atņemsim šo stiprumu, šo varu un šo naudu.

Kas attiecas uz to, ka zināmā mērā šeit izskanēja kā politiska spekulācija doma, ka iedzīvotājiem tiks atņemtas politiskas tiesības - iespēja tiešā veidā vēlēt rajonus. Tad es jums varu pateikt, ka puse Latvijas iedzīvotāju pēc esošās kārtības šādas tiesības nesaņem, jo Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā un citās lielās pilsētās iedzīvotāji nemaz nevēlē rajona pašvaldību. Kāpēc neviens par to nesatraucas? Tātad puse Latvijas iedzīvotāju jau nevēlē rajonus tiešā veidā, viņi vispār nevēlē rajonus, viņiem vispār nav nekādas teikšanas, bet nevienam nav ienācis prātā satraukums, ka mēs esam diskriminējuši, sadalījuši visu Latvijas sabiedrību divās daļās - vieni, kuri vēlē rajonus, un otri, kuriem nav jāvēlē. Kāpēc tā? Es domāju, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienādi un ka pret visiem ir jābūt vienādai attieksmei. Tā ka šī politiskā spekulācija par to, ka Latvijas iedzīvotājiem tiek atņemtas tiesības vēlēt rajonus, nav patiesa. Tas jau ir sen tādā gadījumā izdarīts. Bet es gribu, lai visi iedzīvotāji būtu vienādi.

Vēl gribu uzsvērt to, ka ar piedāvātajiem likumprojektiem rajonu padomes netiek likvidētas, rajonu padomes tiek veidotas citādāk. Rajonu padomes tiek veidotas no pilsētu un pagastu priekšsēdētājiem, un šie cilvēki ir vēlēti, un viņi būs vēlēti pat divās kārtās. Pirmā kārta, kad viņš tiks ievēlēts par attiecīgās padomes vai domes deputātu, un otrā kārta, kad viņš tiks ievēlēts par šīs padomes priekšsēdētāju. Vārdu sakot, viņš būs dabūjis ļoti uzticamu iedzīvotāju mandātu. Un es domāju, ka šis mandāts ir pilnīgi pietiekošs, lai viņš savu pilsētu vai pagastu pārstāvētu attiecīgā rajona padomē. Un šī pārstāvība būs daudz labāka un demokrātiskāka, jo ar to tiks pārklāts viss rajons, jo, pastāvot vecajai kārtībai, var izveidoties tāda situācija, ka rajonu deputāti ir vēlēti tikai no vienas pilsētas vai no viena rajona gala. Tagad ir daudz labāka pārstāvība. Rajona padome tiek veidota vienmērīgi no visas rajona teritorijas.

Otrs moments, ko šeit Lagzdiņa kungs jau uzsvēra. Šie cilvēki būs daudz kompetentāki un daudz atbildīgāki, un nav nemaz jābaidās par to, vai viņi aizstāvēs sava pagasta intereses. Mums ir jāaizstāv kaut kas, un arī viņiem ir jāaizstāv sava pilsēta un pagasts. Un tie būs ieinteresēti cilvēki. Un es neticu bažām par to, ka šie cilvēki nespēs risināt kopīgos jautājumus. Viņi spēs kopīgos jautājumus risināt!

Un vai jūs domājat, ka rajona padome būtu jāveido tāpēc, lai no spēka pozīcijas atrisinātu šo jautājumu? Tipisks piemērs ir Rīgas un Stopiņu pagasta konflikts par atkritumu izgāztuvi. Vai jūs domājat, ka šo jautājumu labāk varētu atrisināt, ja mēs izveidotu vienu Rīgas rajona pašvaldību, kas attiektos gan uz Rīgas, gan uz Stopiņu pagastu, un ar spēku noteiktu, ka Stopiņu pagastā jābūt atkritumu izgāztuvei? Arī šinī situācijā mēs to nedarām un netaisāmies darīt. Un jebkurā gadījumā tas ir vienošanās jautājums. Tā ka, es domāju, pagasti varēs vienoties, jo tā būs viņu kopējā interese, tā būs arī viņu konkrētā atbildība savu iedzīvotāju priekšā.

Par pārstāvību. Es varu pateikt to, ka es ilgāku laiku darbojos Eiropas pašvaldību kongresā - divus gadus. Un man jāsaka Čerāna kungam, ka viņš jauc divas lietas - Eiropas savienību ar Eiropas padomi. Šis Eiropas pašvaldību kongress ir viena no Eiropas padomes institūcijām. Eiropas padomē ir trīs institūcijas - Pašvaldību kongress, Ministru komiteja un Parlamentārā asambleja. Tātad man bija iespēja un es tur darbojos. Nesen es atgriezos no Strasbūras, kur darbojos šādā komitejā. Ne tikai kongresā, bet arī pastāvīgajā komitejā. Tad šīs bažas par to, ka, ja Latvijā reģions tiks veidots pēc piedāvātā varianta, tad viņam nebūs pārstāvības Eiropas institūcijā, ir nepareizas.

Pavisam vienkārši. Tātad būtībā šis te mūsu priekšlikums ir līdzīgs Igaunijas variantam. Igauniju šādā gadījumā pārstāv šī jaunā... jeb mūsu gadījumā - jauna padome. Igaunijā to sauc par rajona asociāciju. No pilsētu un pagastu vecākajiem ir izveidota asociācija. Tātad tā ir rajona institūcija, un viņai ir visas tiesības sevi pārstāvēt Eiropas padomē, Eiropas pašvaldību kongresā, komitejā un citās institūcijās. Tā ka šeit spekulācijas par šo tēmu ir drusciņ veltas.

Bez tam es gribēju pateikt arī no savas praktiskās pieredzes. Es esmu nostrādājis par pilsētas vadītāju, pilsētas pašvaldības vadītāju, septiņus gadus un zinu savu viedokli. Protams, arī kolēģu viedokli. Rajons mums nekad nav līdzējis risināt mūsu konkrētās pašvaldības problēmas. Es atļaušos pat teikt - tieši otrādi. Daudzos gadījumos tika pat traucējis. Un bija lielas vaimanas tad, kad mēs pārņēmām arvien vairāk funkciju no rajona pašvaldības, lai realizētu pilsētā... Es pateikšu, kādas tās bija, - siltumtīklu uzņēmums, komunālais uzņēmums. Visu, kas kādreiz piederēja rajonam, nu pārņēma pašvaldības, arī kultūras namu un bibliotēkas. Bija lielas vaimanas: vai, vai, viņi nepavilks! Tieši otrādi! Šīs problēmas tika risinātas pat labāk, jo vietējās pašvaldības kļuva par atbildīgākiem saimniekiem savās teritorijās, savu iedzīvotāju priekšā, un tas situācijai nāca daudz, daudz par labu. Es domāju, ka šis process ir viennozīmīgi jāturpina, arī atlikušās funkcijas jānodod vietējām pašvaldībām, un to, ko viņas uzskatīs par kopīgi risināmu, lai risina kopīgā veidā. Tā nebūs traģēdija. Es domāju, vienīgās bažas, vienīgā problēma šeit būs tāda - kā sadalīt tās mašīnas, tos "Volvo", ko rajonu pašvaldības ir sapirkušas.

Tāpēc no savas puses un arī no mūsu frakcijas puses mēs atbalstām iesniegtos likumprojektus, kas pēc būtības abi konceptuāli ir vienādi, bet, ja tā mēģina sīkāk izsvērt, tad man liekas, ka šis piecu deputātu iesniegtais priekšlikums varētu būt tas labākais, uz kura bāzes varētu attīstīt tālāk tās idejas, kas bija ieliktas gan vienā, gan otrā variantā. Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt atbilstoši komisijas lēmumam to likumprojektu, par kuru ir attiecīgi lēmusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Ja runā no tālākās perspektīvas viedokļa, es zināmā mērā piekrītu Vītola kungam, kas teica, ka ir jāveido reģions. Reģionam ir jābūt daudz lielākam no nākotnes viedokļa. Ja reģions paliek šāds, kāds viņš ir tagad, tad viņš kavēs reformu, un tāpēc, ja mēs tiešām atzīstam to, ka reģionam jābūt lielākam, tad mums ir jāatsakās no esošā reģiona, kāds ir šinī brīdī. Šeit ir mēroga jautājums. Ja reģions būs pietiekoši liels un distancēts no vietējām pašvaldībām, tad tas nepārklāsies funkciju ziņā. Viņi viens otram netraucēs, viņi visu spēs risināt. Bet mūsu apstākļos, kad rajoni ir nelieli un arī pašvaldības ir nelielas, viss ir tik tuvā distancē, ka viens otru traucē, tāpēc rodas varbūt nevajadzīgi konflikti. Tāpēc, arī runājot par vēlēšanām, es esmu par to šinī brīdī, lai nākošā gada martā mēs vēlētu vietējās pašvaldības, bet atteiktos vēlēt rajonu pašvaldības, turpinot meklēt variantus, kā izveidot efektīvus reģionus, kas varētu optimizēt valsts pārvaldes struktūru.

Un beidzot vēl par vienu lietu - par tempu. Es esmu novērojis tādu lietu. Ja kāds iebilst pret reformu, viņš saka, ka reformas temps ir par strauju, lai gan būtībā ar to viņš pasaka, ka mēģina novilcināt jautājumu. Jā, nekad mēs nevarēsim viennozīmīgi pateikt, ka mums ir viss skaidrs, ka mūsu jautājumi ir atrisināti. Tā tas vienmēr būs, bet es neredzu principiālas grūtības, kas šo lietu neļautu atrisināt tā, kā to piedāvā likumprojekti. Es teicu arī to, ka man to ļāva secināt nevis tas, ka man tā liekas, bet tas, ka es to esmu diezgan ilgā pieredzē uzkrājis. Un tā ir mana pārliecība, ka tas darbosies un ka tas nāks kopumā par labu valstij, tātad arī šīs valsts iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nepārprotami te ir diezgan liela loģika - vienkāršot valsts pārvaldi, precīzāk noteikt funkcijas un līdz ar to pārvaldi padarīt vienkāršāku un lētāku. Un tāpēc arī premjera iniciatīva un to deputātu iniciatīva, kuri ir iesnieguši likumprojektu, ir ņemama vērā. Bet, manuprāt, lai šo reformu veiksmīgi īstenotu, mums ir jāievēro viens apstāklis, kas var izšķirt reformas rezultātu vispār. Un tas ir jautājums par finansējumu. Nepietiekama finansējuma apstākļos iecerētā reforma diemžēl reālo dzīvi padarīs nevis labāku, bet sliktāku. Ja pašvaldību izlīdzināšanas fondā valsts budžetā pašvaldībām uzticēto funkciju nodrošināšanai naudas būs nepietiekami, tad neizbēgami šī reforma krīzi padziļinās. Es varu nosaukt kaut vai vienu piemēru. Pirmkārt, cietīs tās institūcijas, kuras šobrīd ir rajona pakļautībā, piemēram, ārpusskolas mācību iestādes, sporta skolas, kas šobrīd ir rajonu pakļautībā. Ja šī sporta skola rajonā, kur ir neliels rajona centrs, paliks kā pilsētas sporta skola, un tā tas būs, tad nepietiekama finansējuma apstākļos, ja šī naudiņa pašvaldību izlīdzināšanas fondā nebūs pietiekamā daudzumā paredzēta, tad pagasti elementāri atteiksies piedalīties šīs sporta skolas finansēšanā un sporta skola pārtrauks savu eksistenci, jo atšķirībā no lielajām pilsētām, kur pamatā šajā sporta skolā mācās vai trenējas vietējās pilsētas skolēni un arī attiecīgi lielāka pilsēta to finansē, rajonā tomēr tas šobrīd ir citādāk, jo, piemēram, tādā pilsētā kā Talsos vai Kuldīgā, tur šajā sporta skolā lielākā daļa ir bērni no rajona pagastiem. Un, pie nosacījuma, ja nebūs pietiekams finansējums, tad šī labi iecerētā reforma diemžēl izgāzīsies, jo, pirmkārt, nepietiekama finansējuma apstākļos visa vaina tiks novelta uz to, ka ir veikta nepārdomāta reforma. Šī reformu valdība cietīs krahu, un vispār izgāzīsies reformu ieceres Latvijā kopumā. Un līdz ar to politiski šī valdība būs zaudētāja un arī reformām var vispār tikt pārvilkts uz ilgu laiku Latvijā liels krusts, tāpēc es personīgi atbalstīšu pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo konceptuāli viņš ir pareizs - vienkāršot valsts pārvaldes mehānismu, padarīt to lētāku, precīzāk noteikt funkcijas. Es to atbalstīšu. Bet šis likumprojekts nepārprotami, tālāk to izskatot, ir jāskatās ciešā kontekstā ar likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, ar likumu par valsts budžetu, jo, es vēlreiz atkārtoju, ja finansējums būs nepietiekams, un šobrīd diemžēl pēc manā rīcībā esošās informācijas tas tā ir, tad šī reforma cietīs krahu un izgāzīsies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka es zināmā mērā esmu nonācis tādā šizofrēniskā situācijā. Man pašam šķiet, ka tie piedāvātie projekti ir nepareizi un viņi nebūtu jāatbalsta, taču man nav izdevies, teiksim, savā partijā un frakcijā pārliecināt citus par šādu te viedokli, un tāpēc to, ko es teikšu, uzskatiet par dziļi subjektīvu viedokli un par maniem mēģinājumiem izkļūt no šīs šizofrēnijas.

Pirmkārt, ievadam divi tādi momenti. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan viens, gan arī faktiski otrs likumprojekts vairāk ir radies kā alternatīva Šķēles kunga piedāvātajam variantam, kurā viņš paredzēja iecelt šos rajonu vadītājus. Protams, šāda, manā skatījumā, klaji nedemokrātiska forma, ka vēlētu padomi aizstāj ar valdības ieceltu, nav tas labākais risinājums, un tāpēc es šeit saskatu mēģinājumu rast kaut kādu kompromisu starp premjera piedāvāto un varbūt to, kas mums šobrīd ir vajadzīgs.

Otrs. Es gan premjerministra piedāvājumā, gan arī šajos likumprojektos saskatu zināmā mērā arī šīs te rajona pārvaldes formas maiņu. Ar šo te formu tiek mēģināts izdarīt spiedienu uz pašvaldībām, lai pašvaldības meklētu sava darba optimizēšanas labāko variantu. Jo šķiet, ka te ir paņemts no pašvaldību reformu plašā klāsta tikai viens kaut kāds atsevišķs aspekts, tātad faktiski ar šo formu ir mēģināts risināt un mēģināts identificēt vai "noķert" labākos risinājumus, kas varētu vēlāk noderēt reformu gaitā.

Protams, es varu arī mēģināt izskaidrot to vai citu pieeju, bet man būs, es domāju, problēmas, lai atbalstītu kādu no pašlaik piedāvātajiem variantiem. Tehniski galvenais jautājums - un par to mēs esam arī frakcijā runājuši un partijas darba grupā, kas mums bija izveidota, - ir tas, vai Latvija šobrīd var iztikt vispār bez šī vidējā pārvaldes posma. Nosacīti sakot, vienalga, vai tā ir pašvaldība, vai tā ir valsts pārvaldes iecelta kaut kāda forma, šobrīd Latvijā mūsu infrastruktūras attīstība, tātad komunikācijas, ceļi, šīs sakaru iespējas, mums ļāva atteikties vispār no šī vidējā posma. Tas arī faktiski ir viens, manuprāt, no galvenajiem jautājumiem, caur kuru tad vajadzētu mēģināt meklēt risinājumus pašvaldību reformai un administratīvi teritoriālajai reformai Latvijā. Pilnīgi nevietā ir ironizēšana par to, ka, ja mēs ieviesīsim Latvijā 15 vai 5, vai vēl vairāk līmeņu, tad tas būs demokrātiskāk. Labākajā gadījumā to var uzskatīt par joku. Bet tā reālā situācija ir tiešām tāda, un Latvijai kā nelielai, mazai valstij šis jautājums ir jāatrisina. Ir mums centrālā valdība, ir pašvaldības, tātad šie divi līmeņi. Vai Latvija ir pietiekoši liela, lai mums būtu nepieciešamība izveidot arī šo starplīmeni, vienalga, lai kā arī viņu sauktu, - par apriņķi, par rajonu vai par reģionu? Varbūt mēs atradīsim kādu citu nosaukumu šim starpposmam.

Tālāk, manuprāt, vēl ir vesela virkne iemeslu, kuru dēļ ir jūtama neapmierinātība vispār ar pašvaldību darbu, ne tikai ar rajonu pašvaldību. Un viens no tādiem kavēkļiem, manuprāt, ir neizpratne par to, ka pašvaldība nozīmē arī pašu atbildību. Un arī šeit tika minēts viens no iemesliem, kura dēļ ir neefektīva rajona pašvaldības darbība. Ja cilvēks atnāk un sūdzas par to, ka pilsēta vai pagasts nav risinājis kādu jautājumu, tad rajons neko nevar darīt. Es šo situāciju salīdzinātu ar to, ka, teiksim, kaimiņš iet pie otra kaimiņa un saka: "Es netieku galā ar savu bērnu. Ko man darīt?" Tas ir apmēram tas pats.

Bet šeit jau tā būtība ir pilnīgi kur citur. Diemžēl mums valstī bijušo partijas komiteju vietā, par kurām arī Gorbunova kungs šeit minēja, nav izveidota struktūra, kura tik tiešām reāli uzklausītu cilvēkus, kuri nav spējuši atrisināt ar pašvaldību, vienalga, vai tā ir pagasta vai rajona pašvaldība, to kompetencē esošos jautājumus. Jau kuro gadu mēs runājam par to, ka Latvijā būtu nepieciešams ieviest administratīvās tiesas sistēmu, kurā varētu izskatīt šādas te pretenzijas par administratīvajiem pašvaldību lēmumiem. Savā laikā tika konceptuāli noraidīta ombudsmena institūcijas ieviešana Latvijā, kuras uzdevums, līdzīgi tam, kā to dara mūsu kaimiņu zemēs, Skandināvijā, būtu izskatīt iedzīvotāju sūdzības. Lūk, tie ir jautājumi, ar kuru starpniecību vajadzētu mēģināt risināt, kādā veidā, teiksim, rīkoties cilvēkam, kurš nav apmierināts ar pašvaldības to vai citu lēmumu.

Otrs. Mēs joprojām kaut kā, manuprāt, tiešām nesaprotam šo jautājumu, kas ir iedzīvotāju vai pilsoņu pārstāvība pašvaldībā. Tā ir politika. Tie ir tie paši pašvaldību politiķi. Un šajā gadījumā pašvaldību līmenī tas nenozīmē neko citu kā vien šo pašvaldību politiku, kā iespēju izvēlēties starp vairākiem, dažādiem risinājumiem. Tā, protams, nav politika, kas ir saistīta varbūt ar valsts aizsardzības vai ārpolitikas veidošanu, bet tā ir pavisam vienkārša, normāla pašvaldību politika, kad šiem pārstāvjiem ir jāizvēlas, kā, teiksim, izlietot kaut vai tos pašus pašvaldības trūcīgos līdzekļus - vai, teiksim, izmantot tos atkritumu savākšanas sistēmas uzlabošanai pašvaldībā vai vienkārši atbilstoši iedzīvotāju interesēm tie labāk būtu izlietojami sociālās palīdzības dažādiem risinājumiem. Arī šajā pārstāvības formā šie pašvaldību deputāti vai politiķi, protams, var būt profesionāļi. Profesionāļi kā politiķi, kuri spēj piedāvāt šos labākos izvēles ceļus, bet nevajadzētu šo pašvaldības politiķi, šo pašvaldības deputātu vai iedzīvotāju, vai pilsoņu pārstāvi jaukt ar profesionāli, teiksim, inženieri, kurš pārzina ceļu asfaltēšanas lietas, kurš pārzina finanses vai kurš pārzina kaut vai zobu labošanas problēmas. Mēs neievēlam pašvaldībā vienkārši zobu tehniķus, bet ievēlam cilvēkus, kuri pārstāv zināmas attiecīgās teritorijas daļas intereses. Un tāpēc, manuprāt, šeit ir ļoti nevietā daudzos gadījumos runāt par to, vainot šo rajona pašvaldības ievēlēšanas kārtību, ka mēs atradīsim profesionālākus cilvēkus.

Tālāk ir tiešām reālas problēmas, kas ir saistītas ar funkcijām. Un tās funkcijas, kas šobrīd ir palikušas rajonu pašvaldību pārziņā, tik tiešām varētu uzlūkot kā nepietiekošas. Latvijas Pašvaldību savienība ir sastādījusi sarakstu, kur ir minēts ne mazāk kā desmit funkciju, kuras ir saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un kuras efektīvāk būtu sniegt tieši šādā plašākā mērogā. Un konkrēti te jau - kaut vai tā pati minētā veselības aizsardzība. Ābiķa kungs pieminēja jautājumus, kas ir saistīti ar sp orta attīstību Latvijā. Tā ir virkne funkciju vai atbildību, kas saistītas ar kultūras iestāžu uzturēšanu, ar profesionālo izglītību, un tā mēs varētu minēt arī tālāk. Tā ka, arī domājot par administratīvi teritoriālo reformu un par nākamajām pašvaldību reformām, jāteic, ka šis jautājums par vidējā līmeņa izveidošanu nepārprotami ir saistīts arī ar funkcijām vai atbildību, ko šāds vidējais līmenis varētu veikt. Ja mēs minam kādus piemērus no ārvalstīm, tad arī tā ir tāda raksturīga kļūda, ka mēs vienmēr izvēlamies to piemēru, kurš mums ir izdevīgākais. Es šoreiz neizvēlēšos Somiju, jo Somija tiešām ir "baltais zvirbulis" Eiropas savienībā, nevis Eiropas padomē, kurā ir šī vienlīmeņa pašvaldība un kurai ir zināmas problēmas ar pārstāvību Reģionu komisijā un dažās reģionālajās struktūrās. Es runāšu par valstīm, kuras ar šo problēmu, kā veidot šo vidējo pārvaldes līmeni, jau ir saskārušās.

Viens piemērs, kurš mums ir ļoti labi zināms un kuru mēs arī daudz izmantojām savā valstī, ir Dānija. Apmēram 15 gadu Kopenhāgenas apgabalā darbojās sistēma, kādu šobrīd piedāvā vai nu viens, vai otrs no iesniegtajiem likumprojektiem, un galu galā dāņi bija spiesti atzīt, ka tā ir neefektīva. Mums nav jāmeklē nemaz tik tālu. Paskatīsimies nedaudz pagātnē Rīgu, kad Rīgā bija sešas rajonu pašvaldības un viena Rīga. Un tad varam arī paanalizēt, cik veiksmīgi notika šīs vienošanās, īpaši, ja tās bija saistītas ar kaut kādu finansu līdzekļu pārdali vai ar kaut kādu funkciju uzdošanu tai vai citai Rīgas pašvaldībai.

Ungārijā jau tradicionāli kopš Ungārijas pirmajiem neatkarības gadiem, jau viduslaikos, ir iedibināts vidējais posms. 1990.gadā tālaika konservatīvā valdība bija iecerējusi atjaunot pirmskara centralizēto pārvaldes sistēmu rajonos, respektīvi to, ko faktiski šobrīd piedāvāja arī Šķēles kungs, tas ir, rajona pārvaldi veidot no valdības ieceltiem pārstāvjiem. Diemžēl, ņemot vērā to, ka Somijas konstitūcija... Es atvainojos, ka Ungārijas konstitūcija prasa divas trešdaļas balsu parlamentā, lai mainītu pašvaldību sistēmu, šis priekšlikums "negāja cauri". Tā rezultātā Ungārija uz četriem gadiem izvēlējās modeli, ko šobrīd piedāvā un kas arī ir līdzīgs tam, kas ir abos likumprojektos. Pēc četru gadu darba Ungārija ir atteikusies no šādas kārtības un pārgājusi atpakaļ uz tieši ievēlētām padomēm.

Čehijas premjerministrs, varētu teikt, arī atbalsta Šķēles kungu un ir pārliecināts par to, ka rajoni ir jāveido tādā veidā, ka valdība nosaka pārvaldi rajonos, un šī iemesla dēļ vairākas reizes Čehijas parlamentā ir noraidīti priekšlikumi ar mēģinājumiem izveidot vēlētu rajonu vai reģionālo līmeni Čehijā, lai gan Čehijas prezidents, jums visiem labi pazīstamais Vaclavs Havels, gluži pretēji aizstāv tieši vēlētu pašvaldību radīšanu Čehijā.

Lielu lomu, protams, šeit dažādu šādu priekšlikumu izveidošanā vai arī pašreizējās situācijas vērtēšanā nospēlē subjektīvais faktors. Ir pilnīga taisnība, un to es jau laikam teicu, ka rajonu pašvaldību vadītāju funkcijas, salīdzinot ar tām, kādas viņas bija pirms pieciem gadiem, ir samazinājušās. Un zināmā mērā to ietekmes un varas, teiksim, vakuums, ja tā to var teikt, rada zināmu neapmierinātību un rada arī vēlēšanos it kā atgūt šīs iepriekšējās pozīcijas. Nav noslēpums arī tas, ka bieži vien attiecības starp rajona padomi un attiecīgo pagastu vai pilsētu vadītājiem nav tās labākās. Un it sevišķi tas bija vērojams tieši šajā pārejas periodā, kad daļa funkciju no rajona tika nodota pilsētām un tur arī radās zināmas pretenzijas. Bet tajā pašā laikā jāsaka, ka esmu runājis ar vairākiem rajonu vadītājiem un viņi man arī ir teikuši, ka, ja būtu zinājuši, ka tās lietas pavērsīsies tā, kā ir pašlaik, tad noteikti būtu jau šajā gadā spējuši ieekonomēt, zināmā mērā varbūt pat ignorējot attiecīgā rajona iedzīvotāju prasības. Būtu spējuši ieekonomēt un ir gatavi arī nākamajos gados ieekonomēt tos pašus 4 miljonus latu, par kuriem mēs šeit esam runājuši, ka tie varētu dot ekonomiju centralizētas pārvaldes sistēmas ieviešanas gadījumā vai varbūt, pastāvot piedāvātajiem modeļiem.

Es uzskatu, ka pati galvenā problēma, kas Latvijā šobrīd būtu risināma, ir tā, ka būtu nepieciešama ļoti pārdomāta un arī izdiskutēta koncepcija par administratīvi teritoriālo reformu, kurā galvenie jautājumi būtu saistīti ar pagastu darba optimizāciju, kurā būtu rajona vai reģionālā līmeņa optimizācija, un to skaitā būtu jārisina arī jautājums par tā saucamajām republikas pilsētām. Mēs nedrīkstam piemiegt acis, redzot problēmas, kuras it kā kļūdas dēļ šobrīd ir parādījušās valdības alternatīvajā projektā. Taču tā ir reāla problēma, un arī tā būtu jārisina. Un šīs koncepcijas ietvaros galvenā uzmanība būtu jāpievērš pakalpojumiem, finansu bāzei, teritorijas lielumam. Bet šodien man cits nekas neatliks, kā vien acīmredzot būs jāseko Šķēles kunga piemēram un jāatturas no jebkādu šo likumprojektu apstiprināšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es ceru, ka jūs esat šajās garajās debatēs sapratuši, ka kaut kas nav īsti kārtībā, un es uzskatu - un mēs jau sākumā uzskatījām - ka šādu likumprojektu iesniegšana un šādas reorganizācijas pieteikums pats par sevi ir obstrukcija jeb, ja izmantojam NKVD instrukciju sakarā lietoto formulējumu, piesātinājums. Proti: tad, kad vajag attaisnot citu likumu neizdošanu, citu jautājumu nerisināšanu - tad vajag iedot kaut kādu likumprojektu, kas ir principā bezjēdzīgs, un tad to gari, gari apspriest, lai kavētu laiku, lai novērstu uzmanību no nopietnām lietām. Te pareizi aizrādīja Kārlis Čerāns, ka nevienas partijas pirmsvēlēšanu programmā nebija paredzēts samazināt demokrātiju vai likvidēt rajonu padomes. (Starpsaucieni: "Kā tad nebija... Bija!") Pēkšņi tas viss rodas - nāk "no malas", nokrīt kā no gaisa pēc Ministru kabineta vēlmes. Tajā pašā laikā Ministru kabinets neiesniedz daudzus jau sen gaidītus likumprojektus - gan par komercdarbību, gan par finansiālo apriti, par... vēl nav nokārtoti jautājumi arī par to, kādā veidā tiek īstenībā likvidēti uzņēmumi, kuri ir bankrotējuši. (Mēs zinām, ka banka "Baltija" būtu varējusi pastāvēt, ja būtu kapitalizēti visi to cilvēku ieguldījumi, kas tur bija naudu noguldījuši, un ja nebūtu pārdoti "par sviestmaizi" visi tie kompjūteri, daudzās dārgās iekārtas un nami un īres tiesības, kas piederēja ļoti plaši izplatītajām bankas "Baltija" nodaļām.) Visi šie jautājumi un visi šie likumi nav nokārtoti... Arī Krimināllikums nav kārtībā (piemēram, par protekcionismu joprojām nav paredzēta kriminālatbildība). Un tajā pašā laikā mēs nodarbojamies ar sīku lietu - jautājumu par to, vai rajonu pašvaldības vēlēsim vai nevēlēsim. Darām to apstākļos, kad mums jau briest totalitārisms, ko mēs redzam no premjera izturēšanās un arī no likumdošanas, var teikt, ievirzes. Tajā pašā laikā mēs mierīgā garā te par to runājam, ne ar vārdu nepieminot, ka tā ir reizē obstrukcija, tīšs piesātinājums, lai nedarītu nopietnu darbu. Mēs jau pieredzējām... jūs paši balsojāt par Ministru kabineta iesniegtajiem likumprojektiem, noraidīdami to vienu likumprojektu... "par" bija tikai 13 balsis, balsojot par otro likumprojektu, "par" bija tikai 3 balsis, un, balsojot par trešo likumprojektu, "par" nebija neviens. Tādus likumprojektus iesniedz Ministru kabinets! To mēs varam redzēt. Ja jums interesē, paskatieties, tie, kuri nav pievērsuši uzmanību šādam brīnumam! Šobrīd, es redzu, atkal būs tā, ka tas likumprojekts būs veselu dienu mūs nokavējis un jēgas nebūs nekādas; cilvēki izrunājās par sāpīgiem jautājumiem - jā, jūs visi to redzējāt, - bet tie neattiecās uz jautājumu, vai mēs atņemsim demokrātiju, vai atņemsim tiešās vēlēšanas vai ne. Jautājums ir tikai par tiešām vēlēšanām, un līdz ar to visa organizācija būs citāda. Kāpēc vajadzīgs laika kavējums šādiem jautājumiem? (Starpsauciens: "Nekavēsim laiku!") Mēs pašlaik mācāmies demokrātiju, un tas ir brīnums, ja mūsu sabiedriskās organizācijas, kas... Jebkurā nobriedušā demokrātijas zemē ir šādas organizācijas, kas būtībā izsver likumprojektus, un tikai tad šie likumprojekti tiek novirzīti līdz likumdevējam. Mums šādu sabiedrisku organizāciju nav. Likumprojektus mēs varētu lūgt izskatīt padomēs, mēs varētu mācīties, lai, ievēlot rajonu padomes, cilvēki politiski aktivizētos un būtu tiešām tautas vara, demokrātija. Mēs domājam jau par ieceltām vai divpakāpju vēlēšanās izveidotām rajonu padomēm. Tajā pašā laikā ir tādi absurdi argumenti kā tas, ka būšot vienkāršāk. Bet kas traucē normāli ievēlētām padomēm būt vienkāršām, viņu pārvaldes aparātam būt vienkāršam? Būšot lētākas pārvaldes struktūras. Bet kas gan viņām traucē tagad veidoties lētākām un kas traucē izveidot viņas lētākas? Kas traucē? Tas taču absolūti nav atkarīgs no veidošanas veida, tas ir atkarīgs no ieinteresētības un arī zināmā mērā no valdības, "no augšas", un no mūsu, likumdevēju, tā teikt, izveidotajiem noteikumiem.

Ja mēs iecelsim - es nezinu, kā viņus īsti sauks, - prefektus vai priekšniekus jeb komisārus... bet vai jums nešķiet, ka tas ļoti atgādinās tos sekretārus, kas īstenībā tika iecelti, bet skaitījās ievēlēti rajonā? Arī tie sekretāri - komunistiskās partijas sekretāri vai priekšsēdētāji- faktiski tika iecelti. Mēs taču neaizvērsim acis pagātnes priekšā. Vai mēs vēlamies tādu centralizāciju, kur noteicējs būs atkal kaut kāds centrs? Šoreiz tas būs Ministru kabinets, nevis Centrālā komiteja. Atšķirība būs tikai tāda, ka Ministru kabinets, nevis kādreizējā Centrālā komiteja izvēlēsies tos rajonu vadītājus un visu diktēs. Ja mēs gribam uz šādu sistēmu iet, tad teiksim tā: "Labdien, vakardiena! Ejam atpakaļ." Tikai būsim panākuši haosu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Jau sešus gadus mēs esam brīva valsts. Par daudzām lietām mēs esam runājuši, esam likumprojektus taisījuši, bet, kā šodien Kalviņa kungs mums atgādināja, bieži tur nekādas kvalitātes nav. Daudzējādā ziņā tautai nemaz nesāpētu, ja būtu vēl Padomju Savienības laikmeta likums par pašvaldībām vai par zemi, vai par militāro dienestu, vai par pārtikas koptirgu. Bet, kā Mauliņa kungs teica, mēs tiekam iedzīti... mēs redzam to netaisnību, to neprātu, to ārprātu. Un mēs sākam debatēt par šiem jautājumiem. Asi. Es varu būt asāks nekā daži citi. Bet saprotiet, ka šie ir, kā Mauliņa kungs teica, "sānu" jautājumi.

Mēs taču visi zinām, ka prioritāra problēma Latvijā šodien ir kriminālie elementi (varbūt pat kriminālo elementu pārvalde pār valdību), ekonomiskās attīstības problēmas, varbūt arī ārlietu orientācija. Viss cits ir sekundārs. Ja mēs šo ekonomiku savestu kārtībā, mums nebūtu jārausta tas "deķis" no vienas puses uz otru.

Bet, saprotiet, - kā Mauliņa kungs pareizi teica, tas brīnumu taisītājs, kas cirkā ir redzams, arī šeit kaut ko dara, un skat': caps! - pazūd latviešu kuģniecība, caps! - latviešu elektrokompānijas aiziet kaut kur...

Pie mums Ārlietu komisijas sēdē nesen bija taivanieši, un pirmais, kas tur uzstājās, teica: "Ziniet, es jūsu tautu apbrīnoju! Mēs Taivanā nekad neuzdrošinātos runāt pat par ostu vai par elektrotirgu, vai par dzelzceļa privatizāciju. Tas mums liktos pilnīgs absurds." Un tad viņš minēja, ka kāds Privatizācijas aģentūras priekšnieka vietnieks Agnārs Johansons esot viņam drošsirdīgi skaidrojis, ka tas viss ir pareizi un labi. Tad sesija ritēja tālāk, un es, tā kā par daudz bieži šādas sesijas Ārlietu komisijā esmu jaucis ar savu runāšanu, šoreiz nolēmu turēt muti, bet tad, kad mēs gājām projām, es pie tā puiša, kas bija no Taivanas, piegāju klāt un teicu: "Zini, būtu labi, ja jūs mācītos no mūsu pieredzes, nevis no mūsu brašajiem vārdiem." Viņi sāka smieties. Viņš teica: "Mēs nekad tādas muļķības nedarītu." Bet mēs šeit tās darām.

Tagad Šķēles kungs mūs vada, 43 projektus viņš mums ir iedevis, un mēs būsim vainīgie tad, kad, kā Kalviņa kungs teica, tauta mūs vedīs, lai mums nocirstu galvas, mēs būsim vainīgie tāpēc, ka mēs Saeimā neko neesam darījuši, lai novērstu tās sāpes un raizes, kas tautai ir, mēs nebūsim tās risinājuši. Šķēles kungs mūs būs iebāzis... programmu? Es jums teikšu tā - interesanti, ka Gorbunova kungs... es viņam sēžu blakus... arī viņam ir pirksts pāri pār muti, sešus gadus tribīnē sēdēja un stādīja darba kārtību. Kāpēc darba kārtībā nekad nebija jautājuma par reģionālo elementu izspiešanu no valsts? Kāpēc nekad nebija nopietnu jautājumu par ekonomisko attīstību un kāpēc vienmēr Saeima bija nodarbināta...? (Starpsauciens: "Tāpēc, ka Valdmaņa nebija...")

Kāpēc? Gorbunova kungs, varbūt paskaidrosit, kādai varai jūs kalpojat, un arī jūs, Šķēles kungs!

Tālāk. Es esmu strādājis pie tā jautājuma par tautas pašattīrīšanu. Tas vēl nav pilnīgi gatavs, bet 30.novembrī, sestdienā, Sarkanajā zālē lūdzu ierasties tos, kas par to interesējas un grib tam visam pielikt savu roku, pirms mēs to projektu virzīsim uz Saeimu. Es jūs lūdzu tur nākt.

6.decembrī mēs liksim uz galda ekonomiskās attīstības koncepcijas pamatprincipus. Vienalga, vai tie būs gatavi vai ne. Tautai ir jāsāk ticēt, ka viņa spēj attīrīties no tiem... Man tā stāsta, ka 6% drīkstēja būt partijā un 20.daļa no tiem drīkstēja būt nomenklatūrā... Mums ir tikai viens vai divi procenti no tautas, kuri ir jāsāk drusciņ pabakstīt. Jāpārbauda un jāredz, ko mēs ar viņiem varam darīt.

Mūsu tautai iet grūti. Mums pašiem šis attīrīšanās process ir jāsāk. Mums tas ekonomiskās attīstības process ir jāsāk, un nedrīkst vairs gaidīt. Man patiktu atnākt šeit tik spodram, ka mani visas baznīcas atbalstītu un visi teiktu: "Tā ir pilnīgi spodra programma!" Bet mēs varam kopīgi to mēģināt veidot. Lūdzu, neklausieties, ka Šķēles kungs jums saka, ka jūs nedrīkst atnākt un palīdzēt to spodrināt un ka tas ir aizliegts.

Jūs, sarkanie kungi, kas mūsu tautu grib iznīcināt, - jūsu varai ir jābeidzas! Un mums šeit, Saeimā, ir jāsāk strādāt pie tiem jautājumiem, kas tautai sāp. Vēlēšanu laikā mēs visi runājām, ka mēs visus tos zagļus un bandītus, un banku izlaupītājus... ka mēs ar viņiem tiksim galā un ka būs ekonomiskā attīstība, un ka mēs paaugstināsim pensijas un darīsim visu kaut ko. Mēs esam redzējuši šīs agendas, kuras mums liek priekšā Saeimā... ka viņas nekur neved... šīs agendas - darba kārtības, atvainojiet! - nekur neved, varbūt uz kaut kādām lielām kļūdām, runājot par pašvaldības jautājumiem... tur mēs daudz neko nevaram tautas labā iegūt šā vai tā, bet, saprotiet, mūsu dārgais laiks tiek tādējādi novirzīts. Es ieteiktu mūsu Prezidijam sākt kārtīgāk domāt par darba kārtību, lai nebūtu tā, ka mēs pusi dienas pazaudējam, darba kārtību kārtojot. Un lai šos jautājumus, ko Šķēles kungs mums ir atsūtījis, visus 43... lai nosaka kā nākamo pārskatīšanas dienu 29.februāri (tas būtu, tā teikt, pieklājīgi). Un ķersimies pie darba!

Pirmais jautājums ir kriminālo elementu izdzīšana no valsts. Otrs jautājums ir ekonomiskās attīstības programma. Es ticu, ka mēs varētu apskatīties ministriju budžetus un "apgriezt" tos visus līdz vienam latam gadā, mēs no tā neko nezaudētu. Ķersimies klāt pie ekonomikas attīstības programmas!

Es jūs lūgtu darīt tāpat ar šo jautājumu. Mēs jau redzējām, kādu labu lēmumu mēs beigās pieņēmām sakarā ar to Militārā dienesta likumu... tas mums bija jādara arī ar Zemes likumu... Un mums būs tāpat jādara ar šito un ar visiem 43 Šķēles kunga iesniegtajiem nepārdomātajiem variantiem.

Šķēles kungs nav muļķis. Viņa komanda nav muļķe. Viņi dod mums tādus nesagatavotus, nepārbaudītus dokumentus... no pašvaldībām jau ir lūgums, ka tā lieta jau nav... Viņš mums tādus nesūtītu, ja viņš nezinātu, ko viņš dara. Viņš zina, ko viņš dara. Viņš vienkārši ņem un saērcina mūs vienu pret otru, un tikmēr darbs, kas ir tautai vajadzīgs, netiek veikts un nevirzās uz priekšu. Es aicinu ne tikai Birkava kungu, bet arī Šķēles kungu nolemt, ka viņi demisionēs. Un iesim pa citu ceļu. Bet šito programmu, to, kas tagad notiek... atliksim šo jautājumu uz 29.februāri!

Sēdes vadītājs. Kaut arī es zinu, ka tas ir bezcerīgi, es tomēr gribētu aicināt Valdmaņa kungu izvēlēties izteicienus, apzīmējot savu kolēģu un valdības locekļu darbu.

Anatolijs Gorbunovs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs - atsakās no vārda. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Klausoties valdības iesniegtā likumprojekta un piecu deputātu iesniegtā likumprojekta kritizētājus, tā vien šķita, ka šo likumprojektu autori ir iecerējuši mūsu valsts pārvaldes un it īpaši pašvaldības sistēmā veikt īstu revolūciju. Bet jāsaka, ka mēs neesam pelnījuši šos laurus, mēs bijām ļoti uzmanīgi un ļoti pieticīgi, iesniegdami šos likumprojektus, jo tie grozījumi, kas ir ietverti šajos likumprojektos, paredz tikai nelielu reformiņu, ja tā varētu teikt.

Un, proti, ir grozījumi divos svarīgos aspektos. Paredz, ka rajona padomi nevis vēlētu tiešās vēlēšanās visi rajona iedzīvotāji, bet gan izveidotu tādējādi, ka rajona padomē tiktu iekļauti tiešās vēlēšanās ievēlēti pagastu padomju priekšsēdētāji un pilsētu domju priekšsēdētāji. Pēc amata principa.

Otrais būtiskais grozījums ir tas, ka rajona padomes un tās izveidoto institūciju un uzņēmumu finansēšanai netiek paredzēti valsts budžetā noteikti finansu līdzekļi - 15% no ienākumu nodokļa -, bet ka par šā finansējuma lielumu lemj pagastu un pilsētu pašvaldību vadītāji.

Šādi izveidotas rajonu padomes, kas sastāvēs no profesionāļiem, kuri diendienā strādā savā pašvaldībā un diendienā tiekas ar saviem iedzīvotājiem, sekmīgāk spēs veikt tieši tās pašas funkcijas, ko šobrīd veic esošās rajonu padomes. Tā tas ir pēc šo likumprojektu autoru uzskatiem un visdziļākās pārliecības.

Es gribētu jūs aicināt atbalstīt šo nelielo reformu, tādējādi apliecinot, ka vispār šis parlaments ir spējīgs iet reformu ceļu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Mums ir iesniegti divi likumprojekti, par kuriem deputāti debatēs izteicās, ka tie ir analoģiski, taču, tā kā otrajā lasījumā mēs varēsim izskatīt (ja pieņemsim pirmajā lasījumā) tikai vienu no tiem, balsosim par katru no tiem iesniegšanas secībā.

Pirmais. Lūdzu deputātus balsot un izteikt savu attieksmi pret likumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 1684 un kuru ir sagatavojuši pieci Saeimas deputāti - Lagzdiņš, Apinis, Panteļējevs, Kristovskis un Keišs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 25, atturas - 16. Šis likumprojekts nav pieņemts.

Tagad lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 1739 un kuru ir Saeimā iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 15. Arī šis likumprojekts nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... Godājamie kolēģi, vai ir ziņotājs par nākamo darba kārtības jautājumu? Tā kā ziņotāja par to nav, izskatām...

Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1740. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", trešais lasījums.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt likuma preambulu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt likuma preambulu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 1. panta 6. punktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 1. panta 10. punktu šādā redakcijā un atbalsta to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 1. panta 15. un 16. punktu šādā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Komisija... Piedodiet... Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Krisbergs. Deputāta Pēterkopa kunga ierosinājums izteikt 18. panta otrās daļas 1. apakšpunktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu izteikt 18. panta otrās daļas 1. apakšpunktu citādā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 42. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 43. panta pirmo daļu ar šādiem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs ierosina izslēgt no likumprojekta 43. panta piekto daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs papildina 47. panta piekto daļu ar šādiem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tātad pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs precizē 59. panta pirmās daļas 7. punktu, un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 66. panta pirmo daļu šādā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskā komisija ierosina izteikt 74. panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā, un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu un ir iestrādājusi panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 74. pantu šādā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs iesaka skaidrot 75. panta septīto daļu, un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu un ir to iestrādājusi panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti Juridiskā biroja priekšlikumam un komisijas slēdzienam par 75.panta septīto daļu piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija ierosina grozīt 75. panta daļu numerāciju - likumprojekta sesto daļu noteikt kā jaunu panta otro daļu un izteikt šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta, iestrādājot panta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - grozīt 75. panta daļu numerāciju? Neiebilst. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu - pašreizējā redakcijā paredzēto XVII nodaļu iekļaut likumprojektā kā XV1 nodaļu un šajā nodaļā esošos punktus attiecīgi numurēt. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 76. panta (73.1 panta) pirmo daļu šādā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 76. panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

V.Krisbergs. Juridiskais birojs 76. panta (73.1 panta) trešajā un ceturtajā daļā izmaina vārdus, un atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Krisbergs. Atbildīgā komisija izsaka 76. panta (73.1 panta) ceturto daļu šādā redakcijā un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums izteikt 76. panta (73.1 panta) ceturto daļu šādā redakcijā. Diemžēl atbildīgā komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu izteikt 76. panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav? Pieņemts.

V.Krisbergs. Nav atbalstīts arī deputāta Pēterkopa kunga priekšlikums izslēgt 76. panta (73.1 panta) ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēterkops vēlas runāt. Normunds Pēterkops - frakcija "Tēvzemei un Brīvībai". Bet, Pēterkopa kungs, vai 8 minūšu jums pietiks?

Diemžēl izteikties Pēterkopa kungs nevarēs. Mums ir šajā brīdī jāpārtrauc likumprojekta izskatīšana.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi, mēs pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Esam tikuši līdz 21. priekšlikumam, kuru ir izteicis deputāts Pēterkops, - par 76. panta ceturtās daļas izslēgšanu.

Lūdzu deputātus sagatavoties reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr reģistrācijas rezultāti tiek apkopoti, ir viens paziņojums.

Godājamie kolēģi, lūdzu mirkli uzmanības! Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 25. novembrī pulksten 11.00, izsludināta ir arī darba kārtība, kura sastāv no 18 punktiem, - dokuments tiks rīt ievietots jūsu individuālajās pastkastītēs. Tātad atkārtoju - Saeimas ārkārtas sēde būs 25. novembrī pulksten 11.00. Tā ir pirmdiena, nākamā pirmdiena, godājamie kolēģi!

Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Indulis Bērziņš,

Ilmārs Bišers,

Imants Daudišs,

Oļegs Deņisovs,

Roberts Dilba,

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins (ir zālē),

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Rudīte Leitena (ir zālē),

Valdis Nagobads,

Andrejs Panteļējevs,

Andrejs Požarnovs,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas 1996. gada 21. novembra sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 21.novembra

rudens sesijas 31.sēde

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos"" (3.lasījums)

(Turpinājums) (Izskatīšana pārtraukta, nodots

Juridiskajam birojam)

(1675. un 1675.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Rāzna (33.pants) - 1.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Lībane - 2.lpp.

- 3.lpp.

Debates - dep. K.Lībane - 3.lpp.

- dep. A.Seile - 4.lpp.

- dep. M.Lujāns - 5.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 5.lpp.

- dep. P.Tabūns - 8.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 9.lpp.

- dep. L.Stašs - 12.lpp.

- dep. O.Grīgs - 13.lpp.

- dep. E.Bāns - 14.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 15.lpp.

- dep. M.Lujāns - 18.lpp.

- dep. A.Seile - 19.lpp.

- dep. K.Lībane - 20.lpp.

- dep. J.Dobelis - 20.lpp.

- dep. P.Tabūns - 21.lpp.

- dep. I.Liepa - 22.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 25.lpp.

- dep. K.Lībane - 26.lpp.

- dep. A.Seile - 26.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 26.lpp.

- dep. A.Seile - 27.lpp.

- dep. K.Čerāns - 27.lpp.

- dep. M.Lujāns - 28.lpp.

- dep. A.Seile - 29.lpp.

- Ministru prezidents A.Šķēle - 30.lpp.

- dep. K.Lībane - 31.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Valdmanis - 32.lpp.

Debašu turpinājums - dep. K.Lībane - 33.lpp.

- dep. A.Seile - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 35.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 35.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 35.lpp.

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu atpakaļ

atbildīgajai komisijai - 36.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 37.lpp.

- dep. R.Zīle - 38.lpp.

- dep. V.Gredzens - 40.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 40.lpp.

Par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes

privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu Juridiskajam

birojam - 41.lpp.

Par darba kārtību - 42.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Kazāks - 43.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 44.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 44.lpp.

- dep. M.Vītols - 46.lpp.

- dep. A.Lambergs - 47.lpp.

- dep. O.Grīgs - 47.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksā" (Nav pieņemts)

(1758. un 1758.-a dok.) - 48.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības

rullī"

(1759. un 1759.-a dok.) - 48.lpp.

Priekšlikumi - dep. E.Grīnbergs - 49.lpp.

- dep. I.Kreituse - 50.lpp.

Par likumprojektu "Likums par Ventspils

brīvostu"

(1762. un 1762.-a dok.) - 51.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Mauliņš - 51.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 52.lpp.

Par likumprojektu "Muitas likums"

(1763. un 1763.-a dok.) - 52.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 53.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām""

(1764. un 1764.-a dok.) - 53.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 53.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)""

(1765. un 1765.-a dok.) - 54.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 54.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

Iedzīvotāju reģistru""

(1766. un 1766.-a dok.) - 55.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda,

uzvārda un tautības ieraksta maiņu""

(1767. un 1767.-a dok.) - 55.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu

un uzturēšanos Latvijas Republikā""

(1768. un 1768.-a dok.) - 55.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

policiju""

(1769. un 1769.-a dok.) - 55.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Kazāks - 55.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 56.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un

konsulārā dienesta likumā"

(1770. un 1770.-a dok.) - 57.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Lībane - 57.lpp.

- dep. A.Rubins - 57.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas pievienošanos

1981.gada 10.aprīļa konvencijas "Par tādu konkrētu

ieroču veidu lietošanu vai ierobežošanu, kurus var

uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus

vai kam ir neselektīva darbība" protokolam "Par redzi

afektējošiem lāzerieročiem""

(1774. un 1774.-a dok.) - 58.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas deputātu pieprasījumu

ekonomikas ministram G.Krastam par nelikumībām

valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija"

privatizācijā nodošanu Pieprasījumu komisijai" - 58.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 58.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām"" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1684. un 1775. dok.) - 61.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām"" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1739. un 1775 .dok.) - 61.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 61.lpp.

Debates - dep. A.Jirgens - 65.lpp.

Paziņojums - dep. J.Kazāks - 67.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 67.lpp.

Debašu turpinājums - vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs A.Gorbunovs - 68.lpp.

- dep. N.Pēterkops - 73.lpp.

- dep. A.Rugāte - 77.lpp.

- dep. K.Čerāns - 82.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 87.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 90.lpp.

Debašu turpinājums - vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrs A.Gorbunovs - 91.lpp.

- dep. J.Kalviņš - 93.lpp.

- dep. M.Vītols - 98.lpp.

- dep. Ē.Zunda - 102.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 106.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 107.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 113.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 115.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""

(3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1740. dok.) - 119.lpp.

Ziņo - dep. V.Krisbergs - 120.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 125 .lpp.