Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 12.decembra kārtējo sēdi.

Darba kārtības pirmais jautājums, kuru mēs nepabeidzām skatīt iepriekšējā kārtējā sēdē, ir likumprojekts "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu", otrais lasījums. Juridiskā komisija. Ziņotājs Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Mēs palikām pie apspriežamā dokumenta 24.lappuses. Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums: "Transportlīdzekļa tehniskā apskate netiek veikta, ja transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība nav apdrošināta." Komisijas slēdziens bija šo priekšlikumu noraidīt. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo jautājumu? Debates ir beigušās. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Diemžēl nav kvoruma. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Vēlreiz lūdzu deputātus balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 22, atturas - 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Kaksīša kungs!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

6.pants. Juridiskais birojs iesaka izslēgt 6.panta ceturto daļu, kurā ir teikts, ka panta iepriekšējā daļā minētos ziņojumus veic Satiksmes birojs un Ceļu policija, savstarpēji sadarbojoties. Priekšlikums ir atbalstīts, taču Juridiskā komisija ir izstrādājusi jaunu šā panta redakciju - 47.pantu un, pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu, apvienojusi panta otro un trešo daļu un izteikusi jaunā redakcijā, tā, kā tas ir redzams 4.ailē. 26.lappusē redzam, ka šis jautājums, kas ir ceturtajā, izslēgtajā daļā, tiek atsevišķi regulēts 49.pantā, kurš sīkāk reglamentē visu četru institūciju sadarbību informācijas apmaiņas jomā, un mēs iepriekšējā sēdē jau šo pantu akceptējām. Tādēļ es lūdzu atbalstīt 47.pantu tādā Juridiskās komisijas izteiktā redakcijā, kādā tas ir likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu: atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 6.panta ceturto daļu -, kā arī apvienot panta otro un trešo daļu un izteikt pantu jaunā redakcijā, kuras teksts jums ir redzams dokumenta 25.lappuses 4.ailē, kā arī mainīt panta numerāciju? Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Kaksītis. 7.pants. Robežapsardzības spēku pienākumi. Juridiskā komisija uzskata, ka panta otrajā daļā ar grozījumiem jāiestrādā pirmajā lasījumā pieņemtais 30.pants un panta trešajā daļā - pirmajā lasījumā pieņemtais 31.pants (šie panti, 30. un 31.pants, ir likumprojekta 38. un 39.lappusē), un Juridiskā komisija izstrādāja 48.pantu jaunā redakcijā, nosakot Robežapsardzības spēku pienākumus transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pārbaudei, transportlīdzekļiem šķērsojot valsts robežu, kā arī noteica to kārtību un to atbildību, kāda nosakāma... Un šī redakcija zināmā mērā sakrīt ar to, ko ir ieteikuši daži deputāti, piemēram, Latvijas Vienības partijas frakcija, par 8.pantu, kas būs nākamais.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par likumprojekta 48.panta nosaukumu, par tā saturu un visām trim 48.panta daļām? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar 49.pantu. Papildinot ar 49.pantu, tajā iestrādāta pirmajā lasījumā pieņemtā 23.panta norma. Līdz ar to 49.pants būtu izsakāms tādā redakcijā, kāda ir 4.ailē. Panta nosaukums: "Satiksmes biroja, Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Robežapsardzības spēku, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un apdrošinātāju sadarbība informācijas apmaiņas jomā." 23.pantā, kas atrodas šā likumprojekta 34.lappusē, jau bija runa par šo sešu institūciju sadarbības nepieciešamību. Mēs šeit esam šo normu iestrādājuši un paredzam katras attiecīgās institūcijas pienākumus, lai realizētu šā likuma izpildi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 49.panta nosaukumu un pret to, ka tajā ir minētas šīs sešas sastāvdaļas? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 8.pants. Deputāti Jurdžs un Grīgs ierosina izslēgt 8.pantu. Līdzīgs priekšlikums - svītrot 8.pantu - ir frakcijai "Tçvzemei un Brīvībai". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu, pieņemot lēmumu, ka pants izslēdzams, un panta redakcija jau ir iestrādāta, ar grozījumiem, otrajā lasījumā pieņemtajā 18.pantā, un šeit ir atbalstīts arī Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz nosaukumu - "naudassods" vai "soda nauda". Tātad pirmie divi priekšlikumi ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputātu Jurdža un Grīga un frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu svītrot 8.pantu? Iebildumu nav. Paldies. Tas ir pieņemts.

J.Kaksītis.Otrs priekšlikums ir no Latvijas Vienības partijas frakcijas, es jau iepriekš teicu, ka zināmā mērā šis priekšlikums ir ņemts vērā, izstrādājot 48.panta redakciju. Tādā redakcijā, kādā Latvijas Vienības partijas frakcija ir iesniegusi šo priekšlikumu, tas neiederas arī normu formas ziņā, šeit tiek lietots vārds "soda nauda", kurš nevar tikt pielietots šajā likumprojektā, un šeit ir runa nevis par soda naudu, bet naudassodu vai nu administratīvā soda izteiksmē, vai arī... vai arī tā, kā tas ir ietverts 48.panta trešajā daļā. Tātad, kaut gan faktiski ir noraidīts šis priekšlikums, taču šā priekšlikuma doma un ideja ir atspoguļota 48.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izvēlēties 8.pantā vienu no diviem terminiem, kuri ir minēti tekstā, - un pret Juridiskās komisijas lēmumu panta redakciju iestrādāt, ar grozījumiem, otrā lasījuma 18.pantā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 9.pantu un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā 21.pantā. Šā likumprojekta 15.lappusē ir otrā lasījuma redakcija, un šeit ir tikai nelieli precizējumi salīdzinājumā ar pirmo lasījumu, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt to, ka 9.pants tiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - izslēgt 9.pantu un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 21.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 10.pantu analoģisku motīvu dēļ. Proti, 10.panta būtība ir iestrādāta otrajā lasījumā pieņemtajā 22.pantā, kas ir 15.lappusē šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu - izslēgt likumprojekta 10.pantu un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 22.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 11.pants - "Personai nodarītais zaudējums sakarā ar pārejošu darbnespēju". Par šo pantu ir Juridiskā biroja priekšlikumi - aizstāt pirmajā rindkopā vārdu "apstiprināto" ar vārdu "apliecināto", aizstāt 1.punktā vārdus "nesaņemtā vidējā darba samaksa par sešiem mēnešiem" ar vārdiem "nesaņemta vidējā darba samaksa, ko aprēķina par iepriekšējiem sešiem mēnešiem". Un pārējie priekšlikumi, kādi ir ievietoti 2.ailē. Apsverot šos priekšlikumus, Juridiskā komisija nonāca pie atziņas, ka 11.pants no likumprojekta ir izslēdzams, bet tā norma iestrādājama, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 23.pantā (šeit 23.pants atrodas likumprojekta 15.lappusē), un šajā pantā ir atbalstīts Juridiskā biroja 1., 3. un 4.priekšlikums un ir daļēji atbalstīts arī 2.priekšlikums, tas ir, kā aprēķināt atbilstoši Darba likumu kodeksa normām šo kaitējumu, bet atskaitot sociālās palīdzības maksājumus. Šis pants jau ir pieņemts, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt 11.panta izslēgšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt 11.pantu no likumprojekta un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 23.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 12.pants. Personai nodarītais zaudējums sakarā ar paliekošu darbnespēju. Juridiskais birojs izteica priekšlikumu, kas faktiski ir terminoloģijas jautājums - darbnespēja vai darbspēju zuduma gadījums. Juridiskā komisija to arī ir ņēmusi vērā, taču, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, Juridiskā komisija izsaka priekšlikumu izslēgt 12.pantu no noteikumiem un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta 24.pantā, kas jau ir otrajā lasījumā iepriekšējā sēdē akceptēts. Tādēļ es lūdzu Saeimas akceptu par 12.panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt 12.pantu un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 24.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 13.pants. Personai nodarītie zaudējumi sakarā ar cietušā nāvi. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Juridiskā biroja priekšlikumi faktiski ir izteikti vēlmes veidā, taču, veidojot likumprojekta 25.pantu, kas tika jau otrajā lasījumā akceptēts, Juridiskā komisija ņēma vērā šos Juridiskā biroja priekšlikumus un iestrādāja tos jau minētajā 25.pantā. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz Saeimas atbalstu attiecībā uz 13.panta izslēgšanu, jo šī norma ir iestrādāta 25.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt 13.pantu un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 25.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 14.pants - "Mantai nodarītais zaudējums". Likumprojekta 17.lappusē ir jau pieņemtais otrajā lasījumā 26.pants, kurš principā satur pirmā lasījuma balsojuma saturu, izņemot dažas nebūtiskas izmaiņas (tā, piemēram, ir precizēti zaudējumi, kādi nodarīti mantai, un ir arī nedaudz precizēta terminoloģija), tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas lūgumu un izslēgt 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret slēdzienu - izslēgt 14. pantu un iestrādāt tā redakciju, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 26. pantā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 15. pants - "Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu". Situācija ir analoģiska. Otrajā lasījumā iepriekšējā sēdē jau tika pieņemts 27. pants, kas atrodas šā likumprojekta 17. lappusē. Šajā 27. pantā pamatā ir iestrādātas 15. panta normas, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izslēgt 15. pantu, jo šīs normas iestrādātas 27. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 16. pants - "Zaudējums sakarā ar transportlīdzekļa bojāeju". Juridiskā komisija lūdz izslēgt 16. pantu, jo pieņemtajā 28. pantā, kas atrodas likumprojekta 17. lappusē, ir iestrādāta šī norma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 17. pants - "Zaudējums sakarā ar ceļa, ceļa būvju un citu materiālo vērtību bojājumu vai bojāeju". Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nedaudz neprecīzi ir ierakstīts tabulā un kas būtu lasāms tā: "Izslēgt panta pirmajā daļā vārdkopā "bojājumu vai bojāeju" vārdu "bojājumu"." Kaut gan Juridiskā komisija 17. pantu lūdz izslēgt, jo šī norma ir iestrādāta 29. pantā, taču es varu teikt, ka šajā 29. pantā, kas jau tika pieņemts otrajā lasījumā, Juridiskā biroja priekšlikums ir ņemts vērā. Tādēļ es lūdzu Saeimu izslēgt 17. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 18. pants - "Satiksmes biroja un apdrošinātāju sadarbība ekspertīžu jomā". Juridiskais birojs ir izteicis, kā jau es iepriekš teicu, vēlmes veidā savu priekšlikumu - apsvērt to, vai Satiksmes birojam ir piešķiramas tiesības reglamentēt ekspertu darbību. Kaut gan Juridiskā komisija lūdz izslēgt 18. pantu, jo šī norma iestrādāta 31. pantā, tomēr Juridiskā biroja šīs bažas ir ņemtas vērā un 31. pantā ir noteikts, ka sertifikātu gan izdod Satiksmes birojs, bet noteikumus nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to es uzskatu, ka jautājumi, kas bija izteikti 18. pantā, ir atrisināti 31. pantā, un lūdzu izslēgt 18. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 19. pants - "Zaudējuma atlīdzināšana". Ir deputāta Nagobada priekšlikums papildināt 19. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā: institūcijai, kas apmaksājusi cietušā ārstēšanos slimnīcā vai ambulatori, ir atlīdzināms nodarītais zaudējums. Tabulā norādīts, ka šis priekšlikums ir noraidīts. Tik tiešām pie šā panta šis priekšlikums ir noraidīts, bet faktiski šā priekšlikuma būtība ir iestrādāta gan 1. panta 13. punktā, kur ir runa par trešo personu, gan 20. pantā. Juridiskā komisija ir šo normu iestrādājusi 32. pantā. 32. pantu pagājušo ceturtdien sēde jau akceptēja, tādēļ es lūdzu izslēgt 19. pantu no noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 20. pants - "Gadījumi, kad zaudējumi netiek atlīdzināti". Šeit ir vairāki priekšlikumi. Juridiskais birojs ir izteicis priekšlikumu izslēgt pirmajā rindkopā vārdus "saskaņā ar šiem noteikumiem" un izslēgt 9. punktu, kas, pēc Juridiskā biroja viedokļa, ir "aptverts ar 1. punktu". Un frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir izteikusi priekšlikumu svītrot 20. panta 3. punktu. Apsverot šos priekšlikumus, Juridiskā komisija tos ir atbalstījusi, taču ir pieņemts lēmums par minētās normas iestrādāšanu 33. pantā. 33. pants tika akceptēts iepriekšējā sēdē, tas atrodas likumprojekta 18. lappusē. Līdz ar to 33. pants, ņemot vērā gan Juridiskā biroja priekšlikumus, gan "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumus, sastāv tagad tikai no 7 punktiem, un es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu izslēgt no noteikumiem 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 21. pants - "Satiksmes biroja darbība". Šeit ir vairāki priekšlikumi - gan Juridiskā biroja, gan deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums. Juridiskais birojs uzskata, ka ir nepieciešams 21. pantā noteikt Satiksmes biroja tiesisko statusu, kā arī novērst pretrunas starp Ministru kabineta iekārtas likumu un šo likumprojektu. Juridiskā komisija ir ņēmusi to vērā. Tāpat Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā arī deputātu Jurdža un Grīga priekšlikumu, ka no 21. panta ir izslēdzams 4. punkts: "iekasē soda naudu gadījumos, kad transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildība nav bijusi apdrošināta;". Līdz ar to Juridiskā komisija ierosina izslēgt 21. pantu un iestrādāt tā redakciju 41. un 42. pantā (šā likumprojekta 22. lappusē), un tādējādi ir atbalstīts Juridiskā biroja pirmais priekšlikums un daļēji ir atbalstīts trešais, bet nav atbalstīts ceturtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 21. panta izslēgšanu un tā redakcijas iestrādāšanu, ar grozījumiem, likumprojekta otrā lasījuma 41. un 42. pantā? Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 22. pants - "Paziņojums par apdrošināšanas gadījumu". Šeit ir radusies drukas kļūda. Ir jālasa - izslēgt 22. pantu, nevis 21. pantu, kā ir ierakstīts tabulā. Tātad - izslēgt 22. pantu un iestrādāt tā redakciju 34. pantā (34. pants atrodas šā likumprojekta 19. lappusē), kuru Saeima otrajā lasījumā jau ir pieņēmusi, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas priekšlikumu par 21. panta... es laboju, par 22. panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 21. panta izslēgšanu un tā redakcijas iestrādāšanu otrā lasījuma 34. pantā? Iebildumu nav.

J.Kaksītis. 22. panta...

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. 23. pants - "Satiksmes biroja, Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Robežapsardzības spēku, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas un apdrošinātāju sadarbība informācijas apmaiņas jomā". Kā jūs atceraties, vēl šodien mēs par šo pantu runājām, un tas ir iestrādāts likumprojekta 19. pantā, kur ir šo institūciju sadarbības nosacījumi, kā arī katras atsevišķas institūcijas pienākumi. Līdz ar to 23. pants būtu izslēdzams, jo tā redakcija ir iestrādāta 19. pantā, kas pieņemts otrajā lasījumā, un arī 49. pantā, kas ir 26. lappusē, ir iestrādāta šī norma. Tādēļ es lūdzu akceptēt 23. panta izslēgšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem pret 23. panta otrās daļas izslēgšanu iebildumu nav? Un nav arī iebildumu pret tā redakciju, kas ir iestrādāta otrā lasījuma 19. un 49. pantā? Pieņemts. Paldies.

J.Kaksītis. 24. pants - "Zaudējuma atlīdzināšanas pieprasījuma izskatīšana". Šī norma ir iestrādāta jau pieņemtajā 35. un 36. pantā. Līdz ar to Juridiskā komisija lūdz izslēgt 24. panta 4. un 5. daļu, jo šī redakcija ir 36. pantā, kas jau ir pieņemts otrajā lasījumā, un izslēgt 24. pantu kopumā, jo pārējā daļa... šī norma iestrādāta 35. pantā. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izslēgt no noteikumiem 24. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 24. panta izslēgšanu no noteikumiem un tā redakcijas iestrādāšanu otrā lasījuma 36. un 35. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 25. pants - "Zaudējumu aprēķināšana". Ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt otrajā daļā dokumentu sarakstu katram apdrošināšanas gadījumam un aizstāt trešajā daļā vārdus "tiesības aktiem" ar vārdiem "normatīvajiem aktiem". Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā Juridiskā biroja priekšlikumus, bet es gribu runāt vairāk par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu. Kā jūs atceraties, iepriekšējā sēdē, izskatot šo jautājumu, tika izdarīts šis balsojums un Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums tika atbalstīts. Līdz ar to es lūdzu izslēgt 25. pantu, jo tā redakcija ir iestrādāta 36. pantā, atbalstot gan Juridiskā biroja priekšlikumus, gan Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumus tādā balsojumā, kā tas notika pagājušo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 25. panta izslēgšanu un tā teksta iestrādāšanu otrā lasījuma 33. pantā, atbalstot gan Juridiskā biroja, gan Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumus, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 26. pants - "Apdrošināšanas atlīdzības aprēķina termiņš un izmaksas kārtība". Šī norma ir iestrādāta likumprojekta 37. pantā. Tas atrodas likumprojekta 20. lappusē. Tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu izslēgt 26. pantu no noteikumiem, jo šī norma ir citā pantā - 37. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 26. panta izslēgšanu no noteikumu teksta un tā redakcijas iestrādāšanu otrā lasījuma 37. pantā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 27. pants - "Apdrošinātāja lēmums". Juridiskais birojs lūdz izslēgt 27. panta pirmās daļas 2. punktu, kur noteikts, ka apdrošināšanas atlīdzība var būt samazināta. Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā šo Juridiskā biroja priekšlikumu, iestrādājot 38. pantā minēto normu, un tādēļ komisija pieņēmusi lēmumu izslēgt 27. pantu, jo 38. pantā ir iestrādāta šī panta dispozīcija. Es lūdzu Saeimu akceptēt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kaksītis. 28. pants - "Apdrošinātāja un Satiksmes biroja regresa prasība". Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" izteikusi priekšlikumu - svītrot 28. panta 1. punkta "c" apakšpunktu, kā arī svītrot 28. panta 4. punktu. Juridiskā komisija, izskatot šo pantu, atbalstīja priekšlikumus, kurus izteikusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", taču, ņemot vērā arī iepriekšējos gadījumos šīs strukturālās izmaiņas likumprojektā, tā pieņēma lēmumu - izslēgt 28. pantu, jo 28. panta normas iestrādātas 39. pantā, kas atrodas šā likumprojekta 21. lappusē. Es lūdzu akceptēt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Kaksītis. Analoģiska situācija ir ar 29. pantu - "Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas profilakses pasākumi". Šī norma ir ietverta jau otrajā lasījumā pieņemtajā 45. pantā, tādēļ es lūdzu Saeimu akceptēt 29. panta izslēgšanu no noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 30. pants - "Ârvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, iebraucot Latvijas Republikā". Juridiskais birojs ierosina aizstāt vārdus "ðiem noteikumiem" ar vārdiem "ðo likumu" un saskaņot šo pantu ar 7. pantu. Ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumus (gan tikai daļēji), Juridiskā komisija ir izstrādājusi jaunu 48. pantu, kas ir akceptēts Saeimā otrajā lasījumā un atrodas likumprojekta 26. lappusē. Juridiskā komisija nav piekritusi tam, ka neapdrošināta transportlīdzekļa tālāka kustība, iebraucot Latvijas teritorijā, ir pieļaujama, un šāda norma ir, kā jau teicu, minētā likumprojekta 26. lappusē. Līdz ar to es lūdzu Saeimu akceptēt 30. panta izslēgšanu no noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis. 31. pants - "Ârvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja pienākumi, izbraucot no Latvijas Republikas". Šeit ir deputātu Jurdža un Grīga priekšlikums par 31.panta otro daļu, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums par jau iepriekš minēto terminoloģiju - "soda nauda" vai "naudas sods". Kā arī ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - svītrot 31.panta otro daļu.

Juridiskā komisija ir izstrādājusi un otrajā lasījumā jau iepriekšējā sēdē ir pieņemts 48.pants. Šīs normas, kuras bija paredzētas 31.pantā, ir iestrādātas šajā 48.pantā, gan neatbalstot priekšlikumus, izņemot to priekšlikumu, ka termins "soda nauda" nav šajā likumā lietojams. Tādēļ es lūdzu izslēgt 31.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. 32.pants - "Zaudējuma atlīdzināšana ārvalstniekiem". Nemainot satura būtību, šā panta jēga ir iestrādāta 40.pantā. Tādēļ Juridiskā komisija lūdz no noteikumiem izslēgt 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis. Noslēguma jautājumi. 1.punkts. Noslēguma jautājumu 1.punkts ir tāds, ka noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Juridiskā komisija pieņēma lēmumu - izslēgt šo punktu no noteikumiem un tālāk arī no likumprojekta, paredzot vai nu spēkā stāšanos vispārējā kārtībā, vai arī līdz trešajam lasījumam nosakot kādu citu termiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Debatēs ir pieteicies Ģirts Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Ģ.V. Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo, kā mēs zinām, Ministru prezidents ir paziņojis, ka viņš neatkāpsies no Satversmes 81.panta kārtībā noteiktā termiņa, ka transportlīdzekļu obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas kārtība stāsies spēkā no 1997.gada 1.janvāra. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka no 1.janvāra Latvijā aptuveni 400 000 transportlīdzekļu īpašniekiem jāveic jau šī civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana. Tātad tam 1.janvārī ir jābūt jau izdarītam, jābūt jau notikušam faktam. Tādējādi izveidosies tāda situācija, ka Ceļu policija jau varēs šos cilvēkus saukt pie atbildības par to, ka nav veikta šo transportlīdzekļu vadītāju civiltiesiskā apdrošināšana. Faktiski šāda kārtība nav pieļaujama. Tāpēc es domāju, ka deputātu Čepāņa, Nagobada, Rāznas, Celmiņa un Zundas priekšlikums ir ļoti pārdomāts un šī kārtība būtu atbalstāma un noteikti iestrādājama otrajā lasījumā, jo faktiski, ja šāda kārtība netiek iestrādāta, paralēli ar transportlīdzekļa tehniskās apskates iziešanu var veikt arī šo civiltiesisko apdrošināšanu. Līdz ar to, ņemot vērā arī cilvēku tīri emocionāli psiholoģiskos faktorus, sastrēgumi katru gadu atkārtosies, atkārtosies gada beigās, tad, kad šis termiņš pienāks un būs jāveic jauna apdrošināšana.

Vēl, protams, ir arī vairāki tādi fakti, kas liecina par labu šādai kārtībai. Pašreiz, kā ir zināms, Ceļu satiksmes drošības departamentā ir izveidota jau vienota datu bāze, kurā tiek uzskaitīti transportlīdzekļu vadītāji un arī atsevišķu transportlīdzekļu uzskaite tiek veikta. Arī šos datus par apdrošināšanu ļoti operatīvi varētu ievadīt un ievietot šajā datu bāzē, un līdz ar to Ceļu policijai būtu iespējams pietiekami operatīvi pārbaudīt, vai šīs apdrošināšanas polises nav viltotas un tamlīdzīgi. Varbūt arī citi kādi aspekti varētu parādīties. Līdz ar to būtu diezgan liela garantija, ka šajās datu bāzēs ievietotie dati ir pietiekami korekti.

Ir vēl kāds moments. Ir arī tāds moments, ka psiholoģiski tas būtu vieglāk arī cilvēkiem. Cilvēki negrib pieņemt šo obligātuma raksturu, un arī tad, kad cilvēks dodas uz tehnisko apskati, līdz ar to arī psiholoģiski viņš būs noskaņojies, un tad šos darbus varēs paveikt, reizē nokārtojot maksājumu gan par tehnisko apskati, gan arī par šo apdrošināšanu.

Jāsaka, ka ir vēl viens varbūt tāds fakts, ko man Ceļu satiksmes drošības departamenta darbinieki teica, tas, ka Igaunijā šie darbi ir nodalīti. Tātad tehniskā apskate tiek veikta atsevišķi un arī apdrošināšana tiek veikta atsevišķi. Un, neskatoties uz to, ka jau ir "zaļās kartes" nepieciešamība, pārvietojoties pa Eiropu, kas it kā varētu stimulēt šo apdrošināšanas nepieciešamību, neskatoties uz to, tikai 40% no Igaunijas transportlīdzekļu īpašnieku ir šo civiltiesisko obligāto apdrošināšanu izgājuši. Tā kā ir arī vēl vairāki citi fakti, ko mēs varam no Igaunijas pieredzes ņemt vērā, tad līdz ar to es aicinu atbalstīt tieši šo jau minēto deputātu priekšlikumu un šīs domas, kuras es šeit varbūt izteicu, paturēt prātā balsojot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Es arī varu paziņot frakcijas vārdā, ka mēs šo likumu otrajā lasījumā neatbalstīsim, ja viņš saglabās tādas formas kā šodien, kad vairākums kārtējo reizi uzspiež Saeimai. Mēs neatbalstīsim arī trešajā lasījumā un labākajā gadījumā piedāvāsim to, ka šis likums stāsies spēkā nevis nākošajā gadā, bet aiznākošajā gadā, jo uz nākošo gadu mums būtu jālaiž, lai šis likums būtu kā brīvprātīga civiltiesiskā transporta apdrošināšana.

Kamēr mēs... Kā jau arī Vītola kungs paziņoja, šie finansu līdzekļi ir iekļauti šāgada budžetā. It sevišķi viss valsts transports, tajā skaitā ministriju transports. Man tik un tā līdz šai dienai nav skaidrs, neviens nav devis informāciju, cik un kāda summa uz to attieksies no valsts budžeta. Un vai patiešām Šķēles kungs kā liels eksperimentētājs nevarētu ne tikai eksperimentēt ar bezdeficīta budžetu, bet arī ar valsts nodokļu naudu, jo tās būs milzīgas summas.

Šodien mēs jau visi esam lietas kursā, ka Rīgas Domei tiek pieprasīts paaugstināt braukšanas maksu pilsētas transportā. Viena no motivācijām ir civiltiesiskā apdrošināšana. Kaut vai, ja mēs paskatāmies Ministru kabineta piedāvāto tabulu, tad redzam, ka visdārgākais transporta veids Latvijā ir pilsētas sabiedriskais transports, tas ir - tramvaji un trolejbusi. 165 lati par vienu vienību. Un, kad Juridiskajā komisijā es uzdevu apdrošinātājfirmām jautājumu: kāpēc autobusam ir 80 latu, bet 165 latus maksā tramvajs, tad izrādījās, ka Jānis Zālīša kungs ir uzskatījis, ka par tādām naudām ir jāapdrošina. Tāda bija vismaz apdrošinātāju motivācija.

Tātad izrādās, ka ar sabiedrisko transportu un ar mūsu rokām Ministru kabinets velk šādus naudas uzlikumus sabiedrībai. Es atbalstīt tādu politiku nevaru. Un, ja mēs nemainīsim uz trešo lasījumu arī tarifu līmeņus, kaut gan mums jau ir piedraudēts... mēs neesot lasījuši, ka apdrošināšanas firmas, ja mēs mainīsim tarifu līmeņus, atteiksies parakstīt līgumus. Protams, izmantot šantāžu visādos līmeņos un veidos ir labi, bet es iesaku kolēģiem nopietni padomāt, vai šodien, uzgrūžot tautai virsū šo civiltiesisko apdrošināšanu, uzgrūžot budžetam... Šodien mēs piespiežam invalīdus iet rindām uz pašvaldībām, lai pierādītu braukšanas tiesības, bet tanī pašā laikā mēs ar vieglu roku apdrošināšanas firmām atdosim šos līdzekļus.

Tikpat labi es varētu arī Krištopana kungam uzdot jautājumu: kāpēc līdz šai dienai lielie tranzīti nav civiltiesiski apdrošināti, kravas? It sevišķi, redzot sekas, ja notiek kāda avārija. Tā nav, jau kurš gads tā turpinās. Tajā pašā laikā mēs parasto pilsētas transportu apdrošināsim par maksimālo summu. Tādēļ es šajā gadījumā, protams, saprotu, ka ir panākta vienošanās un ka būs pozitīvs balsojums, bet es uzskatu, ka šī civiltiesiskā apdrošināšana šajā gadā... nākošajā gadā ir pāragra. Un vajadzētu sākotnēji pieņemt bezdeficīta gada budžetu kā brīvprātīgu un pēc tam jau obligāti varētu risināt. Bet nevajag ar tautu taisīt eksperimentus! Eksperimenti bieži vien var arī slikti beigties. (Starpsaucieni no zāles: "Nedraudi! Ādamsons ar pistoli tev blakus!") Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Valsts prezident! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Beidzamajā nedēļā mums ir vairākas lietas izkristalizējušās. Es saprotu, ka vadošās frakcijas to jau agrāk saprata, bet maniem domubiedriem to bija diezgan grūti izprast, ka tā varētu būt. Bet vadošās frakcijas nodoms bieži parādās tikai trešajā lasījumā. Vismaz lieta ļoti smagi mainās, teiksim, attiecībā uz faktoru 2.5.punktā, kad runāja par zemes nodokli. Nez kas notiks ar šo likumu? Mums tikko Lujāna kungs pareizi paskaidroja, ka nebūs jau tikai tie mersedes-benz vadītāji, kuriem būs jāmaksā saskaņā ar šo apdrošināšanas likumu, bet būs jāmaksā arī tautai, publiskā transporta lietotājiem un tā tālāk.

Bet es gribēju parunāt, pirms mēs dodamies kādā nopietnā balsojumā, par citu lietu. Mani domubiedri Saeimā varbūt ir tie muļķīši. Mēs esam tie godīgākie vai vismaz cenšamies būt godīgi. Un mēs nelietojam tās brīvās pogas, kas ir. Mēs tagad saprotam, ka Čepāņa kunga vadītajā Saeimā brīvās pogas balsojumi der. Es domāju, kamēr mums Čepāņa kungs nepaskaidros, ka ir savādāk, es ieteiktu saviem domubiedriem ātri apskatīties svarīgā balsojumā. Teiksim, lai iekonservētu Latvijas vēsturiskos objektus, pietrūka 3 balsu. Mēs zinām, ka bija viena "lieka" poga, bet nekādu sankciju nebija, nekādas izmeklēšanas nebija, nekāda pārbalsojuma nebija. Viss palika vietā. Tas arī bija tad, kad it kā šeit bija jautājums, vai mēs atļausim valdībai iet uz priekšu ar vienu citu likumu. Tad mēs taisījām blokādi. Un būs arī citos jautājumos tā. Un, ja Čepāņa kunga vadītajā Saeimā tiešām tā būs, tad mums būs interesanti. Mēs visi skriesim pie tās tukšās vietas un balsosim trešo un ceturto reizi, ja mums tas izdosies.

Es gribētu dzirdēt no Prezidija, ka tā nebūs, ka būs izmeklēšana un ka sodīs tos, kuri tās brīvās pogas spiedīs. Bet, ja ne, tad es lūgšu maniem draugiem iet un spiest tās brīvās pogas, cik vien ātri mēs varam. Ieņemsim teritorijas un tad skriesim, un spiedīsim tās pogas.

Otra lieta ir, ka Kreituses kundze, kad viņa vadīja Saeimu, ļoti labi saprata Satversmi, varbūt Čepāņa kungs zina tikpat labi, bet viņam ir domstarpības. Ja ir neregularitāte kādā balsojumā, tad automātiski ir jābūt pārbalsojumam. Nevar būt tā, ka mēs to atstāsim... Manuprāt, lai Čepāņa kungs paskaidro to nelegālo balsojumu, kur Valdmanis būs nospiedis piecas pogas un Ozoliņš - četras. Mēs apskriesim tās, kur ir svarīgas lietas, un mums būs 9 balsis, bet citiem būs tikai viena. Un mēs nepārbalsoim tāpēc, ka Saeima ir jau nogurusi vai kā citādi. Un tā paliks tā vieta mums.

Es domāju, ka mums ir jāieved kārtība šajā nu... kas mums ir palicis pāri no demokrātijas. Katram deputātam tikai viena balss, ja viņš ir uz vietas! Un, ja viņš pārkāpj balsojuma likumu un ja mums šis spiedmehānisms, kas ir tieši opozīcijai uzlikts, parāda, ka kāds ir nepareizi spiedis pogu, tad jābūt ir kādam soda mēram.

Es saprotu, ka ir juridisks princips, ka līdzvainīgs ir arī tas, kas to noziegumu sedz. Un tā es gribu teikt, ka, manuprāt, Prezidijs ir līdzvainīgs tajā pogu spiešanā, ko organizē Panteļeva (Panteļējeva. Red.piez.) kungs un valdošās frakcijas, un ir ciešs jautājums, ka viņi varētu zaudēt, tad laidiet, mīļie, rīkojumus, spiediet tās tukšās pogas! Un nekādas sankcijas nenotiek. Es ceru, ka viņš nonāks no tribīnes un Čepāņa kungs jums paskaidros, kāda kārtība šeit valdīs. Vai mēs varēsim spiest citu pogas, vai mēs varam atrast, vai būs kaut kāda kārtība...

Un tad es gribētu, lai mēs atgriežamies atpakaļ pie tā jautājuma, kur pietrūkst trīs balsu un viena falša balss, balsojot par to monumentālo... par Latvijas vēsturiskās mantas konservēšanu. Un es gribētu, lai mēs to jautājumu pārbalsojam. Un nevis pēc kaut kādas Čepāņa kunga izdomātas interpretācijas, bet pēc Kreituses kundzes interpretācijas. Pieci deputāti lūdza, lai pārbalso, un nav Satversmē nekāda, Čepāņa kungs, panta, kas saka, ka pirms tam var ielikt vienu citu balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Valdmaņa kungs! Paskaidroju, ka visi iesniegumi ar lūgumiem pārbalsot vakar un šodien, ja tādi būs, un arī turpmāk, tiks izskatīti saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Ja jūs vakar domājāt, Valdmaņa kungs, par Amerika kunga piedalīšanos balsojumā par budžetu, tad Amerika kungs zālē bija un balsošanā piedalījās. Bet, ja jums ar redzi ir tikpat švaki kā ar prātu, tad ejiet pie acu ārsta.

Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienītie deputāti! Es lūgtu mazu uzmanību. Tātad šeit mēs, grupa deputātu, esam iesnieguši priekšlikumu attiecībā uz pārejas noteikumiem. Reāli šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka, ja ar 1.janvāri stājas spēkā šie civiltiesiskās apdrošināšanas noteikumi, var rasties vesela virkne sarežģījumu. Un, kaut arī mēs nākošajā nedēļā, teiksim, 19.decembrī, pieņemsim šos noteikumus, praktiski reāli tas nozīmē to... Vai es varētu lūgt zālē kādu kārtību vai klusumu?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Visiem klātesošajiem zālē lūdzu ievērot klusumu! Lūdzu ievērot klusumu! Lūdzu, turpiniet, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš. Tātad, runājot par situāciju, kāda var izveidoties, jāteic, ka var iznākt tā, ka kādu 10 dienu laikā, no kurām varbūt tikai dažas būs darbadienas, būs jāveic šī civiltiesiskā apdrošināšana. Un mēs saprotam, ka apdrošināšanas iestādes praktiski nav šim darbam pietiekoši sagatavotas. Mēs radīsim tādu stāvokli, ka veidosies rindas, cilvēki būs nervozi, nepaspēs arī to līdz 1.janvārim reāli izdarīt. Ir jāņem vērā arī tā situācija, ka šis ir Ziemassvētku laiks, daudzas ģimenes, svinot šos svētkus, ir spiestas rēķināties ar to, ka būs papildu izdevumi, un šinī situācijā būs arī grūtības finansiāli nomaksāt šo naudu. Tāpēc mūsu priekšlikums ir saistīts ar to, lai šo procesu veiktu pakāpeniski. Tātad katrai automašīnai, kad tai beidzas šis termiņš tehniskajai apskatei, uz to brīdi... tātad līdz tam tiek veikta šī apdrošināšana, un, ja šī apdrošināšana nav notikusi, tehnisko apskati nevar iziet. Protams, var rasties līdz ar to virkne finansiālu sarežģījumu. Apdrošināšanas iestādēm, pastāvot šādai pakāpeniskai pārejai, var nepietikt naudas līdzekļu, lai realizētu šo te procesu. Tāpēc varbūt, ņemot to vērā, ir nepieciešami kādi papildu nosacījumi pārejas noteikumos.

Un ir vēl viens moments. Varētu būt arī savādāks risinājums. Piemēram, mēs dodam iespēju ar 1.janvāri sākt civiltiesisko apdrošināšanu, bet nosakām, ka tā stājas spēkā, piemēram, ar 1.aprīli. Tātad tas dod iespēju trīs mēnešu laikā nokārtot šos maksājumus. Bet šos maksājumus nav iespējams nokārtot dažu dienu laikā.

Tāpēc es uzskatu, ka ir jābalso par mūsu priekšlikumu. Ja šo priekšlikumu nepieņem, tad faktiski arī šos pārejas nosacījumus kopumā mēs nevaram pieņemt, un tad atbildīgajai komisijai uz trešo lasījumu ir jāsagatavo cits pārejas nosacījumu variants. Tāds, kāds viņš ir šeit, spēkā stāties, manuprāt, nevar. Tas nav reāli. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu visus deputātus atbalstīt deputātu Čepāņa, Nagobada, Rāznas, Celmiņa un Zundas priekšlikumu, jo tie, kas ir autoīpašnieki, ļoti labi zina, ka parasti īpašnieki dažādus maksājumus saista ar tehnisko apskati. Gan no visas šīs procedūras organizēšanas viedokļa, gan arī no tāda viedokļa kā autobraucēja psiholoģiskā attieksme pret šo maksājumu (tas nav mazsvarīgi) es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas būtu loģisks. Un aicinu arī tos, kam nav auto un kas varbūt tik ļoti nav iedziļinājušies šajās problēmās, šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mans jautājums par kārtību, kāda būs balsošanā, - cik pogas mēs drīkstam spiest un kādas būs sankcijas, ja mēs spiedīsim vairāk, - netika atbildēts. Bet es jums gribētu arī prasīt, ka ātrumā mūsu Satversmes tiesai būtu jāpārskata pants nr.142, jo Čepāņa kunga vienpusīgā interpretācija jautājumā par to, kad var vai nevar būt pārbalsojums, ja ir nekārtība, ja mums ir domstarpības... to mēs varētu varbūt tādā veidā nokārtot.

Trešā lieta. Es lūgtu balsojumu. Es saprotu, ka valdošās frakcijas varbūt balsos tā, kā viņiem liek, bet es gribētu balsojumu par to, vai Čepāņa kunga uzstāšanās pēc mana jautājuma ir Valsts prezidenta un Saeimas prezidenta rīcības mērogā... vai viņš druscītiņ nesamazina šo amatu statusu ar savu izteikumu. Es lūgtu balsojumu par to jautājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

G.Valdmanis.Kaut kāda pašcieņa ir jāieved šinī Saeimā!

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, vārds ir dots citam runātājam - Jānim Mauliņam.

G.Valdmanis. Man laikam bija piecas minūtes otro reizi no tribīnes... Es neizprotu, vai jums ir tādas tiesības arī to ierobežot, Čepāņa kungs! Mums vajadzētu ieviest te normālu kārtību kā balsošanā, tā Satversmes interpretācijā, tā augstu kungu attieksmē pret deputātiem tribīnē. Paldies. Es lūdzu to balsojumu.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Mauliņa kungs, jums Valdmaņa vietā. Lūdzu, runājiet!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mūsu frakcija, protams, ir pret šāda likumprojekta sasteigtību. Es tikai pastāstīšu, kādi absurdi rodas, ja mēs pieņemam pārejas noteikumus šādā variantā.

Pirmkārt, trešais lasījums vēl nebūs noticis, tas nozīmē, ka stāsies spēkā noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Šie noteikumi paredz apdrošināšanu, obligātu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, par veseliem 100 latiem - vieglajai automašīnai. Tātad no 1.janvāra jums visiem un visai tautai būs jāapdrošina mašīna, vieglā automašīna, par 100 latiem. Šis mūsu Juridiskās komisijas izstrādātais likumprojekts, kurš tad vēl spēkā nebūs stājies, paredz tikai 50 latus vieglajām automašīnām kā pamatbāzi, bet Rīgā būs jāapdrošina par 60 latiem. Es jums varu pavēstīt, ka Rīgā šobrīd civiltiesisko atbildību apdrošina brīvprātīgi dažas firmas jau par 50 latiem vien. Tātad obligātais būs augstāks nekā brīvprātīgi, ieinteresētās firmās apdrošinot. Tas ir viens absurds.

Otrs absurds ir tāds, ka igauņiem ir paredzētas apmēram tikpat lielas izmaksas jeb izmaksu "griesti" par civiltiesiskās atbildības gadījumā nodarīto zaudējumu, cik mūsu noteikumos un likumā paredzētie "griesti", bet prēmija, tā iemaksa, ko saucam absurdā veidā par prēmiju, ir tur noteikta tikai 21 lata apmērā, tātad praktiski divas ar pusi reizes mazāka. Un firmas pret to nav protestējušas. Mēs redzam tikai to, ka šobrīd uzspiedīsim firmām divas reizes augstākas prēmijas, nekā tās faktiski ir vajadzīgas, lai varētu apmaksāt zaudējumus. Kā interesēs tas tiek darīts, nav saprotams. Bet tas ir nodiktēts. Un es vēl gribu teikt to, ka Juridiskā komisija strādāja melnās miesās pie šā likumprojekta. Lai gan igauņiem šāds likums bija gatavs, Ministru kabinets nepacēla ne pirkstu, lai šo likumu, igauņu likumu, iztulkotu latviski un lai mēs varētu, pēc tā vadoties, tikai, tā teikt, piestrādāt, lai nebūtu no jauna jāizdomā sen izgudrotais velosipēds. Juridiskā komisija trīs reizes aizrādīja - un man pat jāsaka, ka ļoti asā tonī aizrādīja, - kāpēc nav mums uz galda igauņu likums šajā jautājumā. Un tā arī nesagaidīja. Daži Juridiskās komisijas locekļi paši dabūja tulkojumu krievu valodā, lai gan mums ir lieliski speciālisti, speciālisti - juristi, kas no igauņu valodas varētu iztulkot tieši latviski. Tos es varētu nosaukt pat vārdā. Vismaz divi man ir skaidri zināmi, kas tepat Saeimā strādā. Tas netika izdarīts. Es uztraucos par to, ka šeit tas darbs tiek imitēts vai uzspiests - speciāli no jauna izdomāt velosipēdu. Arī par to būtu jādomā. Un šis likumprojekts ar šādiem nobeiguma noteikumiem vai pārejas noteikumiem nekādā ziņā nav atbalstāms. Nav atbalstāms principā viss likumprojekts kā vairāku absurdu sakopojums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Ekselence! Kolēģi! Šis likums mums būs jāpieņem, vienalga, būs jāpieņem. Un es redzu šeit ļoti labu priekšlikumu - Čepāņa, Nagobada, Rāznas, Celmiņa un Zundas kungu priekšlikumu. Šis ir ļoti loģisks priekšlikums, kas amortizē šā likuma spēkā stāšanās dienu un apstākļus. Tātad apdrošināšanu būs nepieciešams izdarīt tikai tad, kad pienāks 1997.gada tehniskās apskates laiks. Tātad varēs apdrošināties visa gada laikā. Tas ir ļoti loģisks priekšlikums.

Un otrs moments. Ja uztrauc bažas par to, kas notiek, ja notiek avārija un ir cietušie, tad jāsaka, ka šajā gadījumā es domāju, ka mūsu birokrātiskie mehānismi, vienalga, darbojas mēnešiem ilgi un ka šīs izmaksas, ja tiešām tas cietušais būs bijis apdrošināts, varēs veikt pusgada vai gada laikā.

Tā ka aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - "Sociālistiskā partija - Līdztiesība". Otro reizi.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, var kādam patikt vai nepatikt kāds deputāts, bet man patiešām šodien ir kauns, ka Saeimas priekšsēdētājs un Valsts prezidenta vietas izpildītājs atļaujas Saeimā izplatīt rupjības. Var patikt priekšsēdētājam Valdmanis vai Valdmaņa rīcība un var arī nepatikt, bet es personīgi gribu Valdmaņa kungam atvainoties priekšsēdētāja vārdā, jo es neticu, ka priekšsēdētājs pats sev izteiks aizrādījumu par nekorektu rīcību. Priekšsēdētājam, ja viņš grib izteikties kā deputāts Čepānis, vajadzētu nākt šeit tribīnē, un tad viņš varētu izteikties gan par atsevišķiem deputātiem... Bet kā priekšsēdētājam un Valsts prezidenta vietas izpildītājam viņam vajag nopietnāk padomāt par savu uzvedību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs, es to visnotaļ darīšu. Tagad debatēs runās Leopolds Ozoliņš - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, par šīm apdrošināšanas kompānijām. Šodien rosās darbīgi vīri, kuri sevi ir rekomendējuši jeb apliecinājuši, darbodamies Latvijas PSR apdrošināšanas sistēmā. Šos cilvēkus es personīgi pazīstu. Un vakar man bija saruna ar šo cilvēku kaimiņiem, kas dzīvo tieši viņu mājās un kas apliecināja, ka viņu kriminālās izdarības vairākkārt ir novedušas jau līdz izmeklēšanai kriminālstruktūrās. Un šādiem cilvēkiem mēs uzticēsim šo naudu vairāku desmitu miljonu latu vērtībā! Tas pirmkārt.

Otrkārt. Pēc zemes nodokļa palielināšanas par 2,6 reizēm, pēc akcīzes nodokļa kārtējā pieauguma no 1.janvāra mēs mēģināsim aplaupīt mūsu iedzīvotājus un mūsu zemniecību ar šo civiltiesisko apdrošināšanu, kaut gan daudziem nav skaidrs, ko tad mēs civiltiesiski apdrošinām - mašīnu, mašīnas valdītāju, īpašnieku vai vadīšanas tiesības? Jo tas būtu tikpat kā apdrošināt manu skalpeli, nevis manas tiesības rīkoties ar šo skalpeli. Tas ir kārtējais absurds. Un gribu piemetināt, ka lūdzu atbalstīt vismaz šo pārejas periodu, jo šis pārejas periods, es ceru, pagarinās Latvijas zemniecības un lauksaimniecības agoniju (un kādreiz to arī mediķi dara, lai mirstošais vismaz varētu pateikt kādus vārdus saviem tuviniekiem, varbūt uzrakstīt testamentu).

Un, beidzot šo savu uzstāšanos, gribu teikt, ka es uzskatu par nepieņemamu šodien izskanējušo mūsu Prezidija priekšsēdētāja izteicienu par Valdmaņa kungu, tas skāra arī mūs visus. Un es tiešām nevaru apgalvot, vai Amerika kungs bija zālē vai nebija, bet es zinu, ka vairāki deputāti ir skatījuši šo vietu, kur viņš pašreiz sēž, un apliecināja, ka viņš nav bijis zālē. Bet es varu apliecināt, ka Tomašūna kungs atkārtoti balsoja Induļa Bērziņa vietā, un es nekļūdījos, tāpat kā es šodien nekļūdos, redzēdams šeit Čepāņa kungu, un tāpēc uzskatu, ka tādas attiecības mūsu, kolēģu, starpā... un man ir kauns, ka tiešām šodien tas kļūs zināms arī mūsu vēlētājiem. Bet varbūt ir labāk, ka tas kļūs zināms tagad nekā vēlāk. Labāk ir vilties ātrāk. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Čepānis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamā Saeima! Es gribētu vispirms runāt par lietu, par likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu. Es ļoti vēlētos, lai runātu visi tikai un vienīgi par apspriežamajiem jautājumiem, tad Saeimas darba produktivitāte būtu daudz, daudz lielāka, un to arī no mums gaida, neatkarīgi no tā, kādā partijā un vai frakcijā mēs esam. Es gribu lūgt Saeimu atbalstīt to priekšlikumu, ko ir iesnieguši pieci Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāti, - ka noteikumu 4.pants, 6.panta otrā daļa un 8.panta pirmā daļa stājas spēkā ar transportlīdzeklim noteiktā 1997.gada valsts tehniskās apskates mēneša pēdējo datumu, izņemot gadījumu, kad ar šo transportlīdzekli ir nodarīts kaitējums ceļu satiksmes negadījumā. Tā nav, godājamie kolēģi, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas vai partijas intriga pret kādu no jums vai pret jebkādu citu politisko spēku vai cilvēku, tā ir veselā saprāta diktēta norma. Es esmu šo jautājumu pārrunājis gan ar tiem cilvēkiem, kuri nodarbosies ar apdrošināšanu... Un apdrošināšanas kompānijas, kuras būs tiesīgas ar to nodarboties, Ministru kabineta noteiktā kārtībā izņem Finansu ministrijā šīs licences, lai varētu nodarboties ar šo apdrošināšanu, un es ļoti ceru, ka avantūristiem šādas licences izsniegtas netiks. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs patiešām esam - ne tikai vārdos, bet arī darbos - par to, lai Latvijas valsts iedzīvotāji, tajā skaitā, protams, arī pilsoņi, cik necik izjustu šā pasākuma... nu, vismaz ērto pusi jeb viņiem izdevīgāko pusi, tad... Tagad līdz Jaunajam gadam ir palikušas trīs nedēļas, no kurām gandrīz puse ir brīvdienas, tādēļ 1.janvārī šā likuma spēkā stāšanās nav iespējama, tāpēc ka tas radīs haosu gan apdrošināšanas kompānijās, gan arī iedzīvotāju vidū. Un tāpēc - tikai un vienīgi tāpēc! - ir iesniegta šī norma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo priekšlikumu deputāti vairāk pieteikušies nav, tādēļ debates beidzam. Es atvainojos! Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Es ļoti atvainojos cienījamajiem kolēģiem, bet, tā kā tas izskan radio, es gribu pateikt, ka Ozoliņa kungam nav taisnība. Visi kolēģi brīnišķīgi zina, ka es zālē uzturos vairāk nekā daudzi, es atvainojos, un, ja es kādreiz nesēžu savā vietā, tad es stāvu tur, pie tā loga. Tā ka, es atvainojos, Ozoliņa kungs, bet jums nebija šajā gadījumā taisnība. Es tiešām pats balsoju. Tā ka nestrīdēsimies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, mēs tagad dodam vārdu tikai un vienīgi par apspriežamo jautājumu. Šis jautājums, ko tagad cenšas daudzi cilvēki, ieskaitot godājamo dakteri Ozoliņu, izvirzīt Saeimas apspriešanai, nav iekļauts darba kārtībā. Godājamie kolēģi, mums ir attiecīga kārtība, kā var nosodīt jebkuru no Saeimas deputātiem, ieskaitot Čepāni. Lūdzu, dariet to, es saņemšu un esmu gatavs saņemt to, ko esmu pelnījis, bet šodien nenovirzīsimies no apspriežamā jautājuma! Debates šajā jautājumā paziņoju par slēgtām. Lūdzu! Komisijas vārdā - Juris Kaksītis. Tālāk!

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot, un balsojums būtu formulējams šādi: papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Un, kurš nu tas būs, to pēc tam varēs formulēt atkarībā no tā, kāda būs jūsu attieksme pret 1.punkta izslēgšanu. Tātad es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Godājamais Kaksīša kungs, par pārejas noteikumu 1.punktu.

J.Kaksītis. Redzat, es domāju, ka... Tā kā tabulā pirmais ir deputātu grupas priekšlikums un tā kā deputāti faktiski debatēja tikai par šo jautājumu, es aicinu vispirms balsot par noslēguma noteikumu, pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu, kāds ir 2.ailē, jo tas ir uzrakstīts kā pirmais šeit. Un tad nākamais būtu balsojums par 1.punkta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Godājamais Kaksīša kungs, atvainojiet, bet es tiešām nesapratu. Pārejas jeb noslēguma noteikumi pašlaik pirmā lasījuma redakcijā ir izklāstīti mums izsniegtā dokumenta 40.lappusē, ailē kreisajā stūrī. Saeima nav izteikusi savu attieksmi pret noslēguma noteikumu jeb noslēguma jautājumu 1.punktu: "Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri." Vai Saeima piekrīt noslēguma jautājumam, spēkā stāšanās laikam? Vai ir vajadzīgs par šo jautājumu balsojums? Ir tātad komisijas priekšlikums izslēgt 1.punktu. Deputāti pieprasa balsojumu par komisijas viedokli vai par kādu citu viedokli. (Starpsauciens no zāles: "Par priekšlikumu jābalso!")

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi! Čepāņa kungs, es neredzu nekādu problēmu - nobalsot tā, kā... tabulā ir ierakstīts pirmais priekšlikums. Tas ir tabulā pirmais priekšlikums - izteikt noslēguma noteikumu 2.punktu šādā redakcijā: noteikumu 4.pants... atbildība par... un tā tālāk... stājas spēkā...

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs. Deputāti saprot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas 5. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskā komisija aicina izslēgt noslēguma jautājumu 1.punktu: "Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas slēdzienu par noslēguma jautājumu 1.punkta izslēgšanu? Nav iebildumu. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Juridiskais birojs izsaka priekšlikumu aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus "jânoslēdz no jauna" ar vārdu "pâratjaunojams". Tas ir ņemts vērā, iestrādājot pārejas noteikumu 1.punktu. Līdz ar to pēc minētā balsojuma deputātu grupas priekšlikums kļuva par pārejas noteikumu 1.punktu, savukārt šis, kurš ir norādīts 4.ailē, būtu pārejas noteikumu 2.punkts: apdrošinātajiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir apdrošinājuši labprātīgi... un tā tālāk, kā tekstā ir rakstīts... līgums ir pāratjaunojams atbilstoši obligātās apdrošināšanas līguma nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Tātad atbilstoši numerācijas maiņai noslēguma jautājumu 3.punkts būtu šāds: šā likuma 9.pants (tur ir runa par zaļo karšu sistēmu) stāsies spēkā tikai pēc tam, kad Latvijas Republika pievienosies starptautiskajai transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu punkta redakciju iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Kaksītis. Un 4.punkts: ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē atbilstošie Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu nobalsot un pieņemt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojuma lūdz vārdu Roberts Jurdžs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Ir jāizsaka pateicība mūsu juristiem, kas strādā Juridiskajā komisijā, jo viņi ir radījuši jaunu likumu, tā saucamo alternatīvo likumu, ko pieprasīja radīt mūsu frakcijai. Mēs bijām ieteikuši izslēgt kādus divus pantus un iesnieguši priekšlikumus par astoņiem pantiem. Šajā likumā ir radīti vairāk nekā 40 jauni panti un izslēgti vairāk nekā 20 iepriekšējie panti. Noteikumos vispār bija 32 panti, tātad, ņemot vērā to, ka tagad ir 40 jauni un 26 ir nost, tas ir pilnīgi jauns likums. Un šis likums ir - teiksim, varam salīdzināt tā - kā skaists, dižciltīgs karaliskais pūdelis salīdzinājumā ar noplukušu plušķi no sētmales. Tas ir jauns likums, un pie tā mums būtu vēl jāpiestrādā, šis "pûdelis" vēl nedaudz "jânofrizē". Un tāpēc es iesaku nodot šo likumu komisijai, lai komisijā to otrreiz sagatavotu otrajam lasījumam un lai mēs varam iesniegt priekšlikumus par esošo likumu. Jo tad, kad mēs iesniedzām attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumus, šeit, radot jaunu likumu, sanāca pretruna. Es, piemēram, iesniedzu... 24. lappusē ir mans pants, bet tagad tas pārvietots uz 32. lappusi. Tātad es nevarēju spriest par šā likuma uzbūvi un principiem, jo likums ir radīts no jauna.

Un otrkārt. Ja mēs to nododam otrreizējai izskatīšanai otrajā lasījumā, rodas secinājums - šis likums nestāsies spēkā 1. janvārī, un tad, ja mēs tā darām, jāaicina Šķēles kungs, lai viņš Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā aptur noteikumu darbību. Tas ir viņa spēkos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijā ir saņemts Roberta Jurdža un vēl 8 deputātu parakstīts dokuments, kurā viņi lūdz atlikt minētā likumprojekta izskatīšanu un nodot minēto likumprojektu atpakaļ komisijai. Tātad "par" izteicās Jurdža kungs. Vai kāds vēlas izteikties arī "pret"? Lujāna kungs vēlas izteikties. Lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Redzat, mūsu cienījamais Ministru kabinets un premjerministra kungs ir "iespiedis mūs interesantā stūrī". Kaut gan atsevišķi kolēģi teica, ka šis likums ir labs un jauks un ir vajadzīgs, mēs, pirmkārt, neaizmirsīsim vēsturisko gaitu, kā tas viss bija. Pagājušogad... šogad jau vajadzēja 1. janvārī stāties spēkā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tie nestājās spēkā, jo, pirmkārt, viss tas likumprojekts bija "jçls", un otra lieta bija tā, ka apdrošināšanas firmas nebija tam gatavas. Tad Ministru kabinets (jau Šķēles kunga vadībā) attiecīgi pārcēla šo atkal Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā uz nākamā gada 1. janvāri, un tagad mēs nokļūstam paradoksālā situācijā. Ja mēs tagad šo likumu nekādā veidā tālāk nevirzām, tad, kamēr to atkal komisijā izskatīs, Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtais Ministru kabineta lēmums var zaudēt spēku, jo tagad ir labojums Kārtības rullī... par 6 mēnešiem. Un automātiski atjaunojas iepriekšējais Ministru kabineta lēmums, kas ir paredzējis, ka šim likumam bija jāstājas spēkā jau pagājušajā gadā. Mēs nokļūstam vēl paradoksālākā situācijā ar šīm Ministru kabineta izdarībām. Un patiešām - tagad ir vai nu jābūt garantijām, ka Šķēles kungs apstādinās šā Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtā likuma darbību... bet, tā kā Šķēles kungs jau ir paziņojis, ka, vai nu viņš kritīs, vai celsies, bet no 1.janvāra likums strādās, tad man nav tādas pārliecības... saprotiet, Jurdža kungs, ko mēs vēl varam izdarīt... Vienkārši tas... tā ir viena lieta. Un tāpat visas apdrošināšanas firmas jau gaida Latvijas iedzīvotāju naudu un budžeta naudu no 1. janvāra. Tā kā budžetā tas ir iekļauts, tad attiecīgi tai naudiņai arī ir jāiet uz apdrošināšanas firmām.

Un tādēļ es neņemos spriest, bet es domāju, ka šinī gadījumā patiešām tas likums būtu varbūt jāvirza uz nākamo lasījumu un tad jau trešajā lasījumā galīgi jāskata, un varbūt tad ir jātaisa, Jurdža kungs, papildu lēmums... es neņemos spriest... par Ministru kabineta lēmuma apstādināšanu, ja mēs nonāksim pie secinājuma, ka šī darbība ir apturama, vai arī jāpieņem mans priekšlikums, ka šis likums stājas spēkā pat ne nākamajā gadā, bet tikai aiznākamajā gadā. Tā būtu loģiskākā izeja. Un, ja mēs pagūsim to pieņemt līdz 1. janvārim, Šķēles kungam vairs nebūs jāuztraucas par Satversmes 81. pantu. Jo tas būs tikai nākamajā gadā... aiznākamajā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputātu parakstīto iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - 8. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par trešo lasījumu!

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 20. decembrim. Es lūdzu noteikt tik īsu laiku tādēļ, ka, jūs zināt, sāksies pārtraukums Saeimas darbā un februāra sākumā noteikumi zaudēs savu spēku, ja mēs tos nepieņemsim trešajā lasījumā. Tādēļ es lūdzu attiekties ar izpratni un visus priekšlikumus iesniegt līdz 20. decembrim. Un, izmantojot šo iespēju runāt no šīs tribīnes, es varu teikt sekojošo: es lūdzu iesniedzējus - nāciet uz komisijas sēdēm, jo bez jūsu piedalīšanās bieži vien ir grūti izprast to, ko jūs esat varbūt ļoti godprātīgi ielikuši savos priešlikumos. Tātad - 20. decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu nav? Priekšlikums pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam vēl ir 10 minūtes. Mums ir jāizskata apmēram 20 iesniegumi ar priekšlikumiem izmainīt darba kārtību.

Pirmais. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina darba kārtības 30. punkta (likumprojekts "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām") izskatīšanu pārcelt pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" ceturtajā sadaļā "Neizskatītie likumprojekti". Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" šo?

Juris Dobelis vēlas runāt "pret". Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es katrā ziņā esmu kategoriski pret to, ka pirms šiem likumprojektiem "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" un "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"", kuri ir ārkārtīgi svarīgi un kuri gaida savu kārtu jau ļoti ilgi, un kuros ir konkrēti runāts par mūsu robežapsardzības jautājumiem, - ka pirms tiem kaut ko citu liek iekšā, jo šo divu likumprojektu izskatīšana mums neprasīs vairāk kā desmit minūtes, tāpēc ka tur ir vajadzīgi kādi divi konceptuāli balsojumi un nekas vairāk. Un tos, kuri ir ierosinājuši šos likumprojektus kaut kur pārcelt, es lūgtu katrā ziņā ievērot to, ka šos likumprojektus noteikti šodien vajadzētu izskatīt.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es dziļi piekrītu un cienu Dobeļa kunga bažas par to, ka mūsu valstij pirms Ziemassvētkiem draud lielas briesmas. Acīmredzot šie likumi ir steidzīgāki par tiem, kas šobrīd mēģina kaut cik novērst sekas tam, ka mūsu valsts iedzīvotāji ir iedzīti nabadzībā. Var gadīties, ka nekāds Aizsardzības likums nepacels mūsu patriotismu tik augstu, ka mūsu valsti kāds gribēs aizsargāt, ja šobrīd gandrīz vai visiem Latvijas iedzīvotājiem draud dzīvošana bez pajumtes. Drīzāk varēja iebilst, ka valsts budžets ir nolēmis neatbalstīt savas valsts iedzīvotājus. Paldies Dievam, šajā likumprojektā nav iestrādāts obligātais valsts dotācijas princips, bet iespējamais. Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti būtiski pacelt augšā to likumprojektu, kurš jau daudzas sēdes ir gaidījis savu pieņemšanu, un tā nu ir gadījies, ka viņa numurs ir arvien zemāks un zemāks palicis. Padomāsim ne tikai par aizsardzību, par Valsts prezidenta algu, bet padomāsim arī par mūsu sociāli maznodrošinātajiem cilvēkiem! Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas norādītajā darba kārtības vietā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk. Deputāti lūdz iekļaut Saeimas darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Ābeles ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā" un šo jautājumu iekļaut sadaļā par deputātu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Var būt, ka būtu lietderīgi šo jautājumu iekļaut pirms darba kārtības 10. jautājuma? Nav iebildumu deputātiem? Ir iebildumi. Kādi ir citi priekšlikumi? Kur iekļaut? Tad ir vai nav iebildumi? Tagad vairs nav. Paldies.

Nākamais ir līdzīgs. Deputāti lūdz izskatīt jautājumu "Par deputāta Jāņa Ābeles ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā". Būtu loģiski, ja mēs to iekļautu tūlīt pēc nupat pieminētā jautājuma par Ābeles kungu. Nav iebildumu? Paldies.

Tālāk ir priekšlikums izskatīt lēmuma projektu "Par deputātes Rutas Marjašas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā". Un to varbūt arī varētu izskatīt pēc nupat nolemtajiem priekšlikumiem par deputātu Ābeli. Ja nav iebildumu. Paldies.

Un vēl ir viens priekšlikums "Par deputātes Rutas Marjašas ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā". Ja deputātiem nav jautājumu, tad iekļausim arī to trešās sadaļas sākumā. Paldies.

Nākamais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir piecu deputātu parakstīts. Viņi lūdz likumprojektu "Grozījums likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" (darba kārtības 45. punktu) izskatīt pēc piektās sadaļas. Piektā sadaļa mums beidzas ar darba kārtības 25. jautājumu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"". Vai deputātiem ir iebildumi? Kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Ja nevēlas un balsojumu neprasa, tad izskatīsim to kā darba kārtības 26. jautājumu.

Nākamais lūgums ir arī ar piecu deputātu parakstiem - 46. darba kārtības jautājumu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" izskatīt pēc piektās sadaļas. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies. Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 47. likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"", lūgums izskatīt pēc ceturtās sadaļas. Tas mums ir 47. Tātad šobrīd pēc 23. ir 47. Paldies.

Tad ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgums - 70. un 71. jautājuma "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" un "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" izskatīšanu trešajā lasījumā pārcelt uz ceturto sadaļu, iekļaujot tos kā pirmos izskatāmos jautājumus pirms darba kārtības 14. jautājuma. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Tālāk bija piecu deputātu iesniegums, lai mēs izdarītu izmaiņas attiecībā uz Farmācijas likumu, bet pēc tam trīs deputāti ir atsaukuši savus parakstus, tāpēc šo iesniegumu mēs neizskatīsim.

Tālāk ir piecu deputātu priekšlikums: 77. - "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā", 76. - "Grozījumi Augstskolu likumā", 75. - "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" un 52. - "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" izskatīt sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Pēc likumprojekta "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" attiecīgā secībā, kā tie iepriekš nosaukti.

Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, Čerāna kungs vēlas runāt. (Starpsauciens: "Pârtraukums!") Acumirkli, kolēģi, jā, patiešām! Ir pienācis pārtraukums. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties!

Pirms reģistrācijas būs četri paziņojumi. Pirms rezultātu nolasīšanas būs četri paziņojumi. Godājamie kolēģi, lūdzu, vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis sešu deputātu iesniegumu. "Informējam, ka tiek izveidota Latvijas - Grieķijas parlamentārā atbalsta grupa". Es aicinu deputātus Kušneri, Daudišu, Kostandu, Grīnbergu, Kazāku un Celmiņu, kā arī visus citus deputātus, kuri vēlas darboties šajā grupā, uz sēdi Saeimas Prezidija zālē šajā pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Ivars Ķezbers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Paziņojums.

I.J.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi, Baltijas asamblejas delegācijas locekļi! Man ir lūgums šodien 15.00 pulcēties Prezidija zālē uz īsu sanāksmi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Lūdzu Juridiskās komisijas locekļus sapulcēties pulksten 13.00, tas ir, lielajā starpbrīdī, Juridiskās komisijas telpās. Pulksten vienos Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Un vēl viens paziņojums. Godājamie kolēģi, tagad Sarkanajā zālē pēc piketētāju lūguma tiks pieņemti viņu pārstāvji. Ar šādu lūgumu Prezidijā griezās trīs deputāti: Seile, Prēdele un Leitena. Es lūdzu tur piedalīties arī frakciju pārstāvjus un, ja ir interese, arī žurnālistus. Sarkanajā zālē, tūlīt. Paldies. Pārtraukums līdz 11.00.

Atvainojiet, vēl reģistrācijas rezultāti.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu reģistrāciju kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 37 deputāti ir zālē. Piecu minūšu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē 58 deputāti. Turpināsim! Tātad ir piecu deputātu parakstīts dokuments, kurā viņi lūdz 77. "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā", 76. "Grozījumi Augstskolu likumā", 75. "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" un 52. - "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" izskatīt sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana", tātad pēc likumprojekta "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" izskatīšanas attiecīgajā secībā, kā es iepriekš nosaucu. Tātad pirmajā sadaļā "Likumprojektu izskatīšana".

Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret".

Kārlis Čerāns, lūdzu! Frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pirmajā sadaļā mēs šobrīd vairs neko nevaram ietvert, jo pirmo sadaļu mēs jau esam izskatījuši. Un, ja tagad mēs izskatām šos jautājumus posmā starp pirmo un otro sadaļu par darba kārtības izmaiņām, tas nozīmē, ka mēs varam kaut ko teorētiski darīt otrajā sadaļā, bet, ņemot vērā to, ka trešajā sadaļā ir virkne būtisku jautājumu un arī deputātu ievēlēšana komisijās, kas noteikti būtu jāatrisina šodien, un es domāju, ka nebūtu nekāda pamata šodien to neizdarīt, tāpēc man būtu priekšlikums - neatbalstīt šo piecu deputātu iesniegumu, bet šos likumprojektus iekļaut darba kārtībā pēc trešās sadaļas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Uzskatu, ka šis ir tāds brīdis, kad būtiskākie jautājumi ir izskatāmi līdz gada beigām, un tie ir likumprojekti, kuri ir saistīti ar nākamā gada budžetu un kuros ir jāizdara grozījumi, lai nākamā gada budžets atbilstu šiem likumiem. Līdz ar to ir lūgums - tūlīt pat kā nākamos jautājumus izskatīt šos četrus grozījumus: ar izglītību saistītos likumus un divus grozījumus sociālajā laukā, lai līdz ar to sakārtotu šos likumus atbilstoši budžetā izdarītajiem grozījumiem un budžeta koncepcijai. Lūdzu atbalstīt un balsot par šo jautājumu tūlītēju izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu, kas tika izteikts. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 13, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir no Ārlietu komisijas. Tā lūdz darba kārtības 74. jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" izskatīt aiz Saeimas sēdes darba kārtības 7. jautājuma - likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi".

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura lūdz 29.punktu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" un arī alternatīvo likumprojektu ar tādu pašu nosaukumu izslēgt no darba kārtības. Tas pēc mūsu pašreizējās numerācijas ir darba kārtības 29.punkts. Iebildumu nav. Pieņemts.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības 35. punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt 35.punktu. Iebildumu nav. Pieņemts.

Vēl pieci deputāti lūdz lēmuma projektu "Par Aļģimanta Burbas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem" izskatīt pēc trešās sadaļas kā darba kārtības 14.punktu.

Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nevajag runāt!") Tur mēs, kolēģi, jau esam vienojušies, ka skatīsim 70., 71. un tad šo. Pēc tam - 66. Ja iebildumu nav, paldies - ir pieņemts. Tas pagaidām ir viss.

Vēl Prezidijā ir saņemts iesniegums ar 14 deputātu parakstiem. Viņi pieprasa Saeimas sēdes vadītājam atvainoties Valdmaņa kungam. Es, Valdmaņa kungs, izsaku jums atvainošanos par savu uzvedību sēdes sākumā! (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Paldies! Pieņemts!")

Saskaņā ar mūsu balsojumu sākam izskatīt darba kārtības 77.punktu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, kas būs ziņotājs, lūdzu?

Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 1907, kam ir ar roku rakstītais numurs. Dokumenta reģistrācijas numurs ir 475., bet dokumenta paša numurs - 1483.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Sāksim varbūt ar 63.pantu, kur deputāts Kostanda iesaka 63.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Izglītības iestāžu, organizāciju un uzņēmumu līdzekļus veido valsts vai pašvaldību budžeta asignējumi un iestādes speciālā budžeta līdzekļi." Komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo uzskata, ka iepriekšējā - pirmajā lasījumā apstiprinātā - redakcija ir labāka.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par komisijas izteikto slēdzienu?

Vēlas runāt Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šā priekšlikuma - Odiseja Kostandas priekšlikuma - būtība ir tā, ka tiek skaidri un gaiši sadalīti šo līdzekļu ieskaitīšanas konti. Tātad tie budžeta līdzekļi, kas nāk no valsts, kas nāk no pašvaldības, tie tātad ir budžeta asignējumi, bet tie, ko mācību iestāde, izglītības iestāde iegūst savas finansiālās darbības rezultātā, tie tiek ieskaitīti iestādes speciālajā budžetā vai arī iestādes bankas kontā. Šajā gadījumā tātad tas ir skaidri nodalīts.

Turpretī, ja mēs paskatāmies to redakciju, kādu to vēlas atstāt komisija, tad šinī gadījumā faktiski par tiem ieņēmumiem, kas nāk no maksas pakalpojumiem, kā arī par citiem pašu ieņēmumiem nav skaidrs, kur tad šie ieņēmumi paliek, ja ir šāda redakcijā, kāda tā ir. Tas principā netiek noteikts. Te ir runa par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, un ir skaidrs, ka tie tātad ir pamatbudžeta kontā, bet, kas attiecas uz pārējiem ieņēmumiem - gan par maksas pakalpojumiem, gan par citiem pašu ieņēmumiem, tad tas nav skaidri redzams. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir skaidri un gaiši noteikts, kurā vietā paliek katrs no šiem ieņēmuma veidiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas.

Māris Vītols tomēr vēlas. Lūdzu! LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Atbilstoši izdarītajiem grozījumiem Budžeta likumā un atbilstoši koncepcijai, uz kuras balstoties ir sastādīts nākamā gada budžets un akceptēts Saeimā, es lūdzu noraidīt šo un arī nākamo deputāta Kostandas priekšlikumu kā neatbilstošu šai koncepcijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Kostandas priekšlikumu - izteikt 63.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 12. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Vairāk šajā pantā priekšlikumu nav. Tāpēc pāriesim pie 65.panta. Deputāts Odisejs Kostanda lūdz izteikt 65.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā iegūtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes speciālā budžeta kontā un tiek izmantoti atbilstoši izglītības iestādes nolikumam." Tā kā komisija ir piedāvājusi citu risinājumu, kuru mēs apspriedīsim turpmāk, tad komisija aicina neatbalstīt deputāta Kostandas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt?

Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinu pret šo jautājumu izturēties ar pietiekošu atbildības sajūtu, un mēs jau pagājušajā reizē daudz debatējām un diskutējām tieši par šo jautājumu - par mācību iestāžu tā saucamā speciālā budžeta līdzekļiem. Un šeit tika izteikta tāda doma, ka skolām nekas netiek ne nodalīts, ne atņemts, tāpēc būtu atbalstāms valdības iesniegtais projekts. Bet es gribētu teikt tā, ka valdības iesniegtajā projektā šis sagatavotais piedāvājums faktiski ir neatbilstošs tai realitātei, kāda pastāv.

Tātad izlasīsim pirmajā lasījumā piedāvāto redakciju. Tur tiek piedāvāts šos līdzekļus visām mācību iestādēm ieskaitīt iestādes pamatbudžeta kontā. Tad man būtu jautājums tiem deputātiem, kuri ir strādājuši mācību iestādēs. Varbūt man var pārmest, ka es pēdējo reizi tur esmu strādājis tikai līdz 1990.gadam, taču šeit pat klāt ir deputāti kā, piemēram, Kušneres kundze, kura pavisam nesen tur ir strādājusi. Un visi tie, kuri pārzina, kā līdzekļi tiek... kā tiek finansētas pašvaldību skolas, zina, ka šīm iestādēm šāda pamatbudžeta konta vispār nav. Ko nozīmē šis piedāvājums - ieskaitīt pamatbudžeta kontā, ja šīm skolām tāda nav? Tātad šīs skolas tiek finansētas pa diviem kanāliem. Viens ir tas, pa kuru tiek novadītas darba algas, bet otrs kanāls ir tāds, ka pašvaldības uztur šīs iestādes un finansē. Katrā pašvaldībā noteiktajā kārtībā šīs skolas tiek finansētas. Tāpēc tādā formā mēs nevaram šo priekšlikumu vispār balsot.

Es saprotu, ka ir cits jautājums attiecībā uz valsts finansētajām skolām. Valsts finansētajām mācību iestādēm ir šis pamatbudžeta konts, un faktiski, ja mēs vadāmies pēc principa - kas maksā, tas pasūta mūziku, tad tādā gadījumā valstij ir arī tiesības noteikt valsts finansētajām iestādēm, kā tiek izlietoti un kur tiek ieskaitīti šie specbudžeta līdzekļi. Kaut gan es uzskatu, ka arī valsts finansētajām mācību iestādēm varētu būt šādi līdzekļi. Bet es tomēr aicināšu šodien Saeimu rast kompromisa risinājumu. Kompromiss būtu tāds, ka šinī pamatbudžeta kontā ieskaita valsts finansēto mācību iestāžu līdzekļus, bet lemsim tā, lai attiecībā uz pašvaldību finansētajām mācību iestādēm būtu tā, kā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvātajā redakcijā. Tad šie līdzekļi paliek šīm skolām. Šo līdzekļu nav tik daudz, un arī valsts budžetā nekāds robs netiks iecirsts, jo, kā jau mēs pagājušajā reizē pārliecinājāmies no Vītola kunga uzstāšanās, kurš apgalvoja, ka šie līdzekļi paliek skolām, tad valsts budžetā viņi tik un tā neaiziet.

Tātad es aicinu jūs vadīties pēc vispārējās loģikas un arī pēc skolu ieinteresētības atbalstot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāto redakciju. Tas ir arī zināms kompromiss attiecībā uz valdības piedāvāto, un vienlaicīgi tas ir atbilstoši tai realitātei, kāda pastāv. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Te deputāts Juris Celmiņš ļoti precīzi paskaidroja to, kādā veidā tiek finansētas valsts un pašvaldību mācību iestādes - skolas. Es domāju, ka tas tiešām bija paskaidrojums, kurā bija vērts ieklausīties visiem deputātiem. Taču ir arī tāds fakts, ka skolām pašām bankās ir atvērti konti. Šie konti ir atvērti ar skolas padomes, vienalga, kādā vārdā to nosauktu, lēmumu. Un principā šī naudiņa, kas tur ienāk, arī tiek izmantota ar šīs mācību un izglītības iestādes padomes atļauju. Pārskatu par šo izlietoto naudu sniedz skolas vadītājs - skolas direktors. Tāpēc es domāju, ka, ja mēs šinī gadījumā paredzam tikai šo valdības variantu, bet neizvēlamies ne to priekšlikumu, ko piedāvā deputāts Kostanda, ne arī komisijas variantu, tad tas nozīmē, ka skolām, izglītības iestādēm šie banku konti ir jāslēdz, jo faktiski nekāda nauda saskaņā ar valdības piedāvāto pašreizējo redakciju vairs nevarēs ienākt šajā bankas kontā. Jūs jau labi redzat, ka visa tā naudiņa, kāda ir paredzēta un kāda varētu būt no pašu darbības - no maksas pakalpojumiem, no citiem pašu ieņēmumiem, ir noteikta, un pēc pašreizējās redakcijas tā visa tātad ienāk pamatbudžeta kontā.

Es domāju, ka, lai nebūtu liekas kreņķēšanās skolām par to, ka šie līdzekļi tiešām tiks izmantoti viņu vajadzībām un viņu nepieciešamībām... var būt pat tā, ka, teiksim, skola vai skolas padome var nolemt atbalstīt arī savus trūcīgākos skolēnus kaut vai, teiksim, mācību līdzekļu iegādei, arī ēdināšanas izdalīšanai, brīvpusdienu izdalīšanai. Tas šodien ir ļoti būtiski, lai mēs varētu palīdzēt, lai mums nebūtu tāda situācija, kāda ir šodien, ka ir 15 000 bērnu, kuri neapmeklē skolas. Tāpēc es domāju, ka tomēr vajadzētu šinī gadījumā tiešām atbalstīt deputāta Kostandas priekšlikumu, lai skolām nebūtu nekādu uztraukumu un lai skolas arī būtu ieinteresētas gūt šos pašu ieņēmumus un veikt šos maksas pakalpojumus. Es domāju, ka mēs tiešām varētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Finansu ministrija vēlreiz ir izskatījusi šo atbildīgās komisijas priekšlikumu par 65.pantu - šajā pantā atsevišķi izdalīt ceturto un piekto daļu, kas noteiktu, specifiski reglamentētu finansējuma kārtību valsts finansētajās mācību iestādēs un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs. Mēs piekrītam, ka šāds sadalījums šajā likumā varētu būt, vienīgi redakcionāli ir nepieciešams precizēt to kārtību un to redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija par piekto daļu - par pašvaldību finansētajām mācību iestādēm. Jāprecizē šeit ir līdzekļu izlietošana atbilstoši tāmei, šī kārtība, kā arī jāprecizē jautājums, kas saistīts ar šo pamatbudžeta kontu šajā redakcijā. Tāpēc faktiski šos priekšlikumus mēs iesniegsim uz trešo lasījumu pie šīs panta daļas.

Šobrīd es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju 65.panta ceturtajā un piektajā daļā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Vītola kungam un esmu priecīgs, ka valdība ir gatava pieļaut kompromisu šajā jautājumā. Un ceru arī, ka valdība sagatavos konkrētus priekšlikumus. Tāpēc arī es aicinu balsot pēc kārtas - tādā kārtībā, kā ir iesniegti priekšlikumi. Un vispirms balsot par deputāta Odiseja Kostandas priekšlikumu, proti, to neatbalstīt.

Tikai maza atkāpe. Protams, var daudz kam piekrist no tā, ko teica cienījamā Kušneres kundze. Tikai vēlreiz es gribu atgādināt cienījamajiem kolēģiem deputātiem. Te daudzkārt no tribīnes ir izskanējis apgalvojums, ka mūsu skolas neapmeklē aptuveni 15 000 bērnu. Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir pietiekami precīzi dati, ka šis skaits ir ievērojami mazāks. Labākajā gadījumā šis skaits varētu tuvoties 2 tūkstošiem, bet nekādā gadījumā - 15 tūkstošiem. Tāpēc es lūgtu jums turpmāk un arī masu informācijas līdzekļiem netiražēt absolūti nepamatotus ciparus.

Es aicinu balsot vispirms par Kostandas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot deputāta Kostandas priekšlikumu - izteikt 65.panta ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 35, atturas - 13. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot tālāk par 65.panta ceturto daļu atbildīgās komisijas redakcijā, jo gan komisijas pārstāvji, gan arī Finansu ministrijas pārstāvis Vītola kungs atbalstīja šo sadaļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat es aicinātu arī atbalstīt atbildīgās komisijas 65.panta piektās daļas redakciju, jo to atbalsta gan komisija, gan arī, kā es saprotu, precizētā redakcijā atbalstīs Finansu ministrija.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. (No zāles deputāts J.Celmiņš: "Es jau runāju...") Es lūdzu nodrošināt, lai man pieteikumi debatēs ienāktu savlaicīgi. Tātad - vai kādam ir iebildumi pret likumprojekta 65.panta piekto daļu, tādu, kādu to ierosinājusi atbildīgā komisija? Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

Par likumprojektu kopumā.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot kopumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Izglītības likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Lūdzu, Ābiķa kungs, priekšlikumu par nākamo, trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Es aicinu gan deputātus, gan arī valdību, īpaši Finansu ministriju, kura bija ieinteresēta šinī jautājumā, iesniegt priekšlikumus līdz 16.decembrim, tas ir, līdz pirmdienai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto datumu - 16.decembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais likumprojekts saskaņā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir pašlaik 76.punkts "Grozījumi Augstskolu likumā". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš"). Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr.1490. Reģistrācijas nr.482.

Sāksim ar 77.pantu. Deputāts Odisejs Kostanda lūdz izteikt 77.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Ņemot vērā to, ka visiem deputātiem dokuments ir izdalīts un šinī pantā teksts ir ļoti garš, ja nav iebildumu, es atļaušos to nenolasīt, bet paskaidrot, ka komisija uzskata, ka Odiseja Kostandas priekšlikuma būtība atspoguļojas komisijas izstrādātajā redakcijā. Tāpēc, ja deputātiem un šā priekšlikuma iesniedzējiem nebūtu iebildumu, mēs varētu pāriet pie atbildīgās komisijas izstrādātās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzējam - deputātam Kostandam nav iebildumu pret to, ka viņa priekšlikums tiek iekļauts komisijas pieņemtajā redakcijā 77.panta pirmajā daļā? Iebildumu nav. Paldies. Citiem deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, atbildīgā komisija vēlreiz izskatīja 77.panta pirmo daļu, vēlreiz uzklausīja augstskolu rektoru viedokli un tomēr nonāca pie secinājuma, ka valdības piedāvā 77.panta pirmās daļas redakcija stipri iegrožo augstskolu patstāvību, it īpaši tā iegrožo lielāku specbudžeta līdzekļu izmantošanas operativitāti. Tāpēc komisija vēlreiz rūpīgi piestrādāja pie 77.panta pirmās daļas un piedāvā parlamentam atbalstīt tādu tekstu, kāds jums ir piedāvāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju? Ir iebildumi. Māris Vītols - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Finansu ministrija iebilst pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto 77.panta redakciju, kas satur būtiskus papildinājumus, jaunus papildinājumus attiecībā uz augstskolas statusu un pašu ieņēmumu neiekļaušanu valsts budžetā, to izmantošanas nosacījumiem, tāmju sastādīšanu, apstiprināšanu un neizlietotajiem līdzekļiem gada beigās. Atgādinu jums, ka 1997.gada valsts budžeta likums, ko ir pieņēmusi Saeima, nosaka, ka augstskolas ir valsts budžeta iestādes, kuru konti atrodas Valsts kases norēķinu centros un ka to pašu ieņēmumi tiek iekļauti iestādes pamatbudžeta kontā. Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos atzīmēt, ka, pieņemot Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtos priekšlikumus, līdz grozījumu izdarīšanai likumā par 1997.gada valsts budžetu augstskolām radīsies būtiskas problēmas ar finansējuma nodrošināšanu. Nav pieņemams arī papildinājums, ka visi augstskolu budžetu neizlietotie līdzekļi gada beigās tiek pārnesti uz nākamo gadu. Grozījumos likumā "Par budžetu un finansu vadību" 27.pantā ir teikts, ka gada beigās budžeta iestāžu kontos esošo līdzekļu atlikumi, kuri radušies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamā gada izdevumu finansēšanai. Ņemot vērā iepriekš teikto, uzskatām, ka Augstskolu likuma 77.pants jāsaglabā esošajā redakcijā, neatbalstot atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju. Lūdzu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Man tiešām ir prieks, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja šo frakcijas "Latvijai" sagatavoto un deputāta Kostandas iesniegto priekšlikumu, iekļaudama to savā redakcijā, un arī es gribu aicināt atbalstīt šo komisijas iesniegto redakciju. Vītola kungs jau argumentēja no Finansu ministrijas viedokļa, kāpēc būtu svarīgi šo augstskolu patstāvību maksimāli ierobežot, bet es gribu norādīt uz šādu elementāru problēmu, ka augstskolās - konkrēti, Latvijas Universitātē - ir patstāvīgi zinātniskie institūti, kuri līdzās mācību darbam un studentu sagatavošanai, līdzās zinātniskajam darbam, kam viņi iegūst līdzekļus no Zinātnes padomes piešķirtajiem grantiem, veic arī dažādus līgumdarbus un faktiski šajā ziņā strādā kā bezpeļņas organizācijas. Un, ja mēs gribam nodrošināt zinātnisko institūciju tālāku integrāciju augstskolās, faktiski panākt šo augstākās izglītības un zinātnes integrāciju, ir ļoti svarīgi, lai tiem zinātniekiem, kuri aiziet strādāt augstskolu sistēmā, netiktu likti tālāki būtiski šķēršļi viņu zinātniskajai darbībai, turklāt šai zinātniskajai darbībai tirgus pētījumu nozīmē, lai šie cilvēki var turpināt izpildīt arī konkrētus zinātniskus vai vismaz zinātniski ļoti ietilpīgus darbus uz kontrakta pamata - tajā veiksmīgajā gadījumā, ja viņiem ir izdevies atrast kaut kādu pasūtītāju. Būtu ārkārtīgi nepatīkama tāda situācija, ka visa tā nauda, kuru kāds Universitātes zinātniskais institūts vai kāds cits saņemtu par kaut kāda līgumdarba izpildi, - ka šī nauda būtu jāvirza caur šīs iestādes pamatbudžeta kontu, un tāpēc es tīri no zinātnes attīstības perspektīvas un šo augstākās izglītības un zinātnes attiecību veidošanās viedokļa aicinu atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, debatēs izskanēja atšķirīgi viedokļi. Es aicinu deputātus balsot un izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret atbildīgās komisijas iesniegto 77.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 16. Nav pieņemts. Tā kā tas nav izdarīts, paliek spēkā pirmā lasījuma redakcija.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Deputāts Odisejs Kostanda ierosina izteikt 78.panta pirmo daļu tādā redakcijā, kāda ir visiem jums priekšā, un es ceru, ka jūs to izlasīsiet, tā ir ļoti gara; ceru, ka esat to izlasījuši un ar to iepazinušies, tāpēc es atļaušos visu to nenolasīt. Es tikai gribētu pateikt, ka komisija noraida šo priekšlikumu, komisija uzskata, ka pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija ir pieņemamāka.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par iesniegto priekšlikumu? Pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ir iesniedzis vēl vienu likuma papildinājumu, kas gan nesaistās ar apspriežamo jautājumu par specbudžeta izlietojumu, konceptuāli tas ir pavisam cits jautājums. Viņš lūdz Augstskolu likuma pārejas noteikumus papildināt ar šāda rakstura 11.punktu: proti, ka attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālo aizsardzības akadēmiju Latvijas Republikas Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas, augstskolas un studentu pašpārvaldes, rektoru apstiprināšanas, studējošo komplektēšanas un studiju programmu apstiprināšanas jautājumos, ja to prasa šīs mācību iestādes militārā specifika. Kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu? Pirmais arguments bija tāds, ka šis jautājums faktiski ir pilnīgi cita rakstura jautājums un nav saistīts ar specbudžeta izlietojumu, līdz ar to nav saistīts ar valsts budžeta lietām.

Un, otrkārt, noraidījām to tāpēc, ka mēs uzskatām, ka šis tik būtiskais jautājums, kuru, iespējams, komisija perspektīvā varētu atbalstīt, vispirms būtu jāizskata valdības līmenī, piedaloties izglītības ministram, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram un arī Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem. Jo pretējā gadījumā, ja mēs šo labojumu pieņemtu, tad Nacionālā aizsardzības akadēmija vispār vairs it kā, nu, ja tā varētu teikt, neiederētos šajā Augstskolu likumā. Nacionālā Aizsardzības akadēmija tad nebūtu vairs augstskola, kas pakļaujas Augstskolu likumam, bet gan specifiska mācību iestāde. Tā ka komisija aicina nesasteigt to jautājumu. Lai valdības līmenī Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti ar Aizsardzības ministrijas speciālistiem vienojas. Un tad mēs šo jautājumu citreiz skatītu.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir tapis tieši tādēļ, ka valdība šo jautājumu ir skatījusi un nav iespējams to atrisināt augstskolas satversmes līmenī, neizdarot šo grozījumu Augstskolu likumā. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumos, kas tika saņemti Aizsardzības ministrijā, ir izteikts, ka vispirms ir nepieciešams labot Augstskolu likumu un tikai pēc tam ir iespējams apstiprināt akadēmijas satversmi. Godātie deputāti! Šis ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas turpmākās funkcionēšanas jautājums. Šī akadēmija darbojas jau četrus gadus, taču trim valdībām, šo valdību ieskaitot, nav izdevies apstiprināt šīs augstskolas satversmi. Nav izdevies. Un tas ir ļoti loģiski, jo militārā augstskola nevar funkcionēt pilnīgi analoģiski tam, kā to dara civilās augstskolas, uz kurām ir orientēts šis Augstskolu likums. Jūs, godātie deputāti, man nevarat nepiekrist, ka Nacionālās aizsardzības akadēmijā nevar uzņemt nepilsoņus, kā to paredz Augstskolu likums, jo nākamajiem virsniekiem būs jākomandē mūsu armijas karavīri, kas ir tikai pilsoņi. Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem ir karavīru statuss, viņi ir pakļauti militārajiem reglamentiem. Tātad arī studentu pašpārvaldes jautājumi ir jāreglamentē pilnīgi savādāk. Nacionālās aizsardzības akadēmija ir militāra mācību apakšvienība, un kara vai izņēmuma gadījumā tā ietilpst Nacionālo bruņoto spēku sastāvā kā kaujas vienība. Tādēļ ir savādāk jārisina šīs augstskolas autonomijas un rektoru apstiprināšanas jautājumi. Šīs augstskolas rektors nav civils cilvēks, tā ir militārpersona, tas ir armijas pulkvedis, un tādēļ iniciatīvai šīs amatpersonas iecelšanai amatā vai atbrīvošanai no amata ir jānāk nevis no izglītības ministra, kā paredz Augstskolu likums, bet no aizsardzības ministra, jo kara gadījumā šis būs šīs militārās vienības militārais komandieris.

Tālāk. Nacionālās aizsardzības akadēmijas militārās mācību programmas. Tām ir jāatbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, tādēļ tās ir jāapstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Arī šajā ziņā nevar pieļaut absolūtu šīs augstskolas brīvību šo jautājumu risināšanā, kā to paredz Augstskolu likums.

Un beidzamais. Šai augstskolai nav jādublē citas civilās augstskolas, kā tas notiek līdz šim. Šai augstskolai ir jācentrē viss darbs, valsts līdzekļi un laiks uz vienu mērķi - uz militāro speciālistu sagatavošanu, un, to beidzot, kadetiem ir jāsaņem militārās vadības bakalaura grāds un leitnanta pakāpe. Šāda satversme ir izstrādāta, tādu to ir apspriedis Ministru kabinets un atbalstījis, tādu to atbalsta Aizsardzības ministrija, un visbeidzot tādu to atbalsta arī pati šīs augstskolas vadība.

Taču, lai to varētu akceptēt, ir jāizdara šis likuma labojums, bez tā nav iespējams saglabāt šai augstskolai augstskolas statusu, bez tā valdībai nebūs citas izejas, kā pārveidot šo augstskolu par vidējo mācību iestādi, par karaskolu, un to mums nevajadzētu pieļaut, jo Latvijai sava militārā augstskola ir nepieciešama.

Es lūdzu jūs, deputāti, nobalsot par šo priekšlikumu, jo tas valdībā jau ir izdiskutēts.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevarētu piekrist, ka šis piedāvājums nesakrīt ar visu pārējo, jo šis projekts saucas "Grozījumi Augstskolu likumā", tā ka te varētu būt jebkurš piedāvājums.

Otrkārt. Jūs jau dzirdējāt argumentus par nepilsoņiem un par militāro iestāžu specifiku. Un, treškārt, es tomēr gribētu atgādināt vēsturiskos notikumus: savā laikā jau komunisti vēlējās šādu sistēmu iedibināt, 1917. gadā bija zaldātu padomes, un tie sev vēlēja komandierus. Nedod Dievs, ka mēs kaut kādu tādu praksi ievērotu tagad savā specializētajā militārajā augstskolā, ka tur sāktos tādas pavisam īpatnējas vēlēšanas, kuras absolūti nesakristu ar mūsu valsts militāro jautājumu specifiku.

Tā ka es ļoti lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas piedāvājumu un šo grozījumu tomēr ieviest šajā projektā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Ļoti operatīvi tikko zālē, kā mani informēja, abu nozaru ministri un arī Ministru prezidents ir vienojušies par šo jautājumu. Taču es nevaru runāt komisijas vārdā, jo komisija nav sapulcējusies, bet kā deputāts es šobrīd varētu arī aicināt atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojumu par Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi! Es aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 16. decembrim.

Sēdes vadītājs. To mēs darīsim, kad nobalsosim par likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 1. Pieņemts.

Lūdzu tagad priekšlikumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis. Paldies. Tātad 16. decembris ir šis termiņš.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu nav pret nosaukto datumu? Pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā, frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Dokumenta numurs ir 1904.

Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, kas iekļauti tabulā. Preambulā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par 1. panta pirmo rindkopu ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi un precizējusi tā redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par otro rindkopu, kas ir 2. lappuses apakšā, atbildīgā komisija ir saņēmusi Ministru kabineta priekšlikumu. Šis priekšlikums ir pieņemts, un precizēta tā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par pamatlikuma 9. panta trešo daļu priekšlikumi nav saņemti. 1. panta trešajā rindkopā atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālas dabas grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Ir saņemts deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas ir iekļauts 4. lapaspuses augšpusē - izslēgt likumprojekta 2. pantu, ko atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Vakar jūs nobalsojāt par budžetu kopumā, taču šis priekšlikums, kuru komisija ir pieņēmusi, ir pretrunā ar pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju, un tas papildus no budžeta prasa 3,78 miljonus latu. Tā kā budžets vakar ir nobalsots, tad saskaņā ar Satversmi piedāvāt tādus priekšlikumus, kuriem nav seguma budžetā vai nav parādīts, no kurienes šo naudu saņemt, ir nelikumīgi, tāpēc es lūgtu balsot "par" pirmā lasījuma redakciju un "pret" komisijas iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas par šo jautājumu runāt? Imants Liepa - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Nupat dzirdētā ministra argumentācija skan galīgi nepamatoti. Ja mēs piekrītam šādai argumentācijai, tad vispār ir jāpārtrauc turpmākā likumdošanas darbība, jo ir taču pieņemts 1997. gada budžets, un līdz ar to ir pielikts punkts. Tālāk vairs nav ko darīt. Un šeit nav jāmeklē nauda. Priekš tam ir valdība, kurai ir jāmeklē attiecīga nauda, lai realizētu tās ieceres un tos likumus, kurus mēs šeit pieņemam. Tas ir viss, ko es gribēju sacīt.

Es aicinu atbalstīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 2. pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.Požarnovs. Par likumprojekta 2. pantu ir saņemts Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi, un ir precizēta tā redakcija.

Sēdes vadītājs. Tas, Požarnova kungs, mums tagad ir 4. lappuses apakšā, bet tur ir runa par 14. panta pirmo daļu.

A.Požarnovs. Tas ir 4. lapaspuses apakšā. Viņam ir numurs divi tamdēļ, ka šis ir likumprojekta grozījumu 2. pants, bet šis pants attiecas uz pamatlikuma 14. pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Tikko starpbrīdī Saeimas Sarkanajā zālē notika tikšanās, kurā Saeimas priekšsēdētāja biedrs Amerika kungs Saeimas vārdā apsolīja, ka Saeima ņems vērā invalīdu problēmas, un visi deputāti runāja lielā vienprātībā par to, ka invalīdu problēmas ir jāņem vērā un ka arī mēs aicināsim valdību pārskatīt šos valdības pieņemtos noteikumus par invalīdu braukšanas kompensācijām. Bet diemžēl izskatās, ka, nonākot līdz sēžu zālei, kad atkal ir jautājums, kas pilnīgi konkrēti skar invalīdus, deputātu vairākums atkal pēkšņi ir aizmirsis savu tikko teikto un savu tikko pausto nostāju, kā to jau ir izdarījusi Sociālo un darba lietu komisija.

Šī priekšlikuma būtība, ko mēs tagad apspriežam, ir tāda, ka vienai daļai invalīdu grib atņemt invaliditātes pensiju. Tik vienkārši - vienai daļai invalīdu atņemt invaliditātes pensiju. Un, proti, tiem invalīdiem, kuriem šis apdrošināšanas stāžs līdz invaliditātes iegūšanai ir mazāks par 3 gadiem. Un arī Labklājības ministrija savā pavadvēstulē, argumentējot šos grozījumus... tātad ar ministra Makarova parakstu tur rakstīts, ka izstrādātais likumprojekts nosaka zināmus ierobežojumus invaliditātes pensijas iegūšanai. Lai iegūtu tiesības uz invaliditātes pensiju par sociālo apdrošināšanu, personai ir jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām ne mazāk par 3 gadiem. Un cinisma kalngals ir ieraksts: šāds nosacījums nedaudz samazinās invaliditātes pensijas saņēmēju skaitu. Un ministram ir pilnīgi vienalga, ka aiz šiem invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuru skaits tagad tiks samazināts, ir pilnīgi reāli cilvēki, kuri šo pensiju saņem. Un ar vieglu roku budžeta taupīšanas nolūkā invaliditātes pensijas vienkārši tiek atņemtas.

Manuprāt, tas ir ārkārtīgs cinisms, un pat negribas ticēt, ka tas varētu tā būt, bet šādi ir vārdi, ko mēs lasām šajā anotācijā. Un tas arī viennozīmīgi izriet no šī Ministru kabineta piedāvātā grozījumu teksta. Es gribu pateikt, un tas ir arī viennozīmīgi vienmēr bijis Tautas kustības "Latvijai' viedoklis, ka mēs nedrīkstam vērsties pret invalīdiem, un arī no kristīgās morāles viedokļa invalīdu tiesību aizskaršana patiesībā ir grēks, kas sauc uz debesīm pēc atriebības. Var skatīties no dažādiem viedokļiem, bet arī vienkārši no cilvēciskā viedokļa mēs nevaram pieņemt šādus likuma grozījumus.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šie likuma grozījumi saistās ar invaliditātes pensijām. Faktiski pēc 5. Saeimas pieņemtā likuma nebija paredzēts pārrēķināt invaliditātes pensijas pēc grupām, sākot ar 1997. gada 1. janvāri, jo jau Augstākās padomes laikā pieņēma likumu par invaliditātes sociālo un medicīnisko aizsardzību, un šis likums paredzēja, sākot no 1997. gada 1. janvāra, pārtraukt invaliditātes pensiju piešķiršanu pēc grupām, bet noteikt invaliditāti pēc procentiem. 6. Saeima pirms dažiem mēnešiem nobalsoja grozījumus šajā likumā par invaliditātes un sociāli medicīnisko aizsardzību, kas paredz saglabāt grupas. Tātad bija nepieciešamas arī izmaiņas Pensiju likumā. Par izmaiņām Pensiju likumā attiecībā uz invaliditātes pensijām, jūs varat lasīt arī šodienas laikrakstā "Diena". Tur ir konkrēti uzrakstīts, kā tiks veikti šie pārrēķini attiecībā uz tiem invalīdiem, kuriem pienāksies invaliditātes pensija, sākot ar 1997.gadu. Tātad I grupas invaliditātes gadījumā veiks pārrēķinu atbilstoši koeficientam 1,6, bet II grupai - 1,2. Tātad I grupas minimālā invaliditātes pensija būs 40 latu, bet II grupas - 35 lati.

Tātad šobrīd vidējais pensijas apmērs I grupas invalīdiem ir 39 lati 56 santīmi un II grupas - 36 lati 12 santīmi. Tātad pēc pastāvošās likumdošanas būtu šādi skaitļi: I grupai - Ls 43,84 un II grupai Ls - 40,36. Bet pēc šiem grozījumiem pensija palielināsies tik tiešām I un II grupas invalīdiem, bet III grupai - tātad strādājošajai grupai - tā diemžēl samazināsies. Taču tas ir saistīts ar to tikai tādā gadījumā, ja viņi nav maksājuši šo sociālās apdrošināšanas maksājumu. Tā teikt, mēs pilnīgi pārejam uz apdrošināšanas maksājumiem. Tātad, ja apdrošināšanas maksājumus veic vai nu konkrēts cilvēks, vai valsts, tad, ja šie apdrošināšanas maksājumi tiek veikti, tiek piešķirta arī pensija. Vienalga, vai tas ir invalīds vai kāds cits. Tātad es aicinu...

Ā, es gribu vēl vienu statistiku jums izklāstīt. Tā saistīta ar faktu, ka uz 1996.gada 1.oktobri valstī kopā bija 99 787 cilvēki, kuri saņem invaliditātes pensiju. Ja sadalām pa grupām, tad I grupas invaliditātes pensiju saņem 10 304 cilvēki, II grupas - 69 027 un III grupas - 20 456. Paldies par jūsu uzmanību. Es aicinu atbalstīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, jo tas faktiski ir iekļauts tagad uz otro lasījumu, un strādāt pie trešā lasījuma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāju Kristīgo demokrātu savienības un Latvijas Zemnieku savienības kopējās frakcijas vārdā. Mūsu frakcija atbalstīs šo priekšlikumu, bet atbalstīs tikai ar vienu noteikumu, pie tam - ar stingru noteikumu, proti, ka uz trešo lasījumu mums ir jāapzina, cik liels ir šis kontingents, uz kuru attieksies šis labojums. Tas viss ir jāizdiskutē un rūpīgi jāizdomā, vai tiešām mēs galīgajā variantā varam šādu labojumu atbalstīt.

Es tagad izteikšu savus apsvērumus, kas tas būs par kontingentu, kas tie būs par cilvēkiem, kuri varbūt arī nebūs apdrošinājušies, un līdz ar to viņiem arī nebūs šo iemaksu. Proti, tie varētu būt tie puiši un meitenes, kas tikko ir beiguši vidusskolu un nav nekad strādājuši. Tāpat arī studenti. Ir viena daļa studentu, kuri nestrādā. Tātad viņiem nav šo iemaksu. Un, ja nu kāds no šiem jauniešiem nelaimīgā kārtā top par invalīdu, tad, protams, viņš jau pavisam bez iztikas līdzekļiem nepaliks, būs šis pabalsts, bet normālu, kārtīgu invaliditātes pensiju šis cilvēks nesaņems.

Protams, es piekrītu, ka tas nebūs liels skaits cilvēku, bet vienalga - arī tad, ja kaut vai viens puisis vai viena meitene šādā nelaimes situācijā nonāk, mums ir par viņu jādomā. Tāpēc frakcijā mēs tā nolēmām, ka šobrīd mēs to atbalstām, bet uz trešo lasījumu ir ļoti rūpīgi jāskatās un vēlreiz jāizsver.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Elferta kungs, šeit uzstādamies, lieliski nodemonstrēja spožu demagoģijas tehniku, runājot par visu ko, bet tikai ne par apspriežamo jautājumu. Es tiešām aicinu ministrijas parlamentāro sekretāru runāt šeit par lietu. Jo deputātiem ir viennozīmīgi skaidrs, ka šeit pastāv šie citi Ministru kabineta piedāvātie grozījumi, kur tiešām šīs pensijas ir pārrēķinātas pa grupām, ja viņas ir, un mēs ticam, ka tas viss varētu būt labi. Bet šeit ir runa par vienu pilnīgi konkrētu jautājumu. Tas ir priekšlikums par šī pamatlikuma 14.pantu - "Tiesības uz invaliditātes pensiju", kur tiek noteikts, ka tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām, ja tās atzītas par invalīdiem. Tātad tāda bija līdzšinējā redakcija.

Šis Ministru kabineta priekšlikums nosaka, ka tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem. Šis ir tas jautājums, un par šo es lūdzu arī runāt. Ja es vēl nocitēšu šo Labklājības ministrijas sagatavoto un ministra Makarova parakstīto anotāciju, tad, es domāju, tur ir acīm redzams šis cinisms, un to nekādā gadījumā nevar atbalstīt.

Mani izbrīnī arī deputātes Prēdeles it kā divkosība, ka vispār mēs esam pret, bet tagad mēs nobalsosim "par", jo mēs īsti nezinām, vai tas ir labi vai slikti, un tad, kad mēs tiešām zināsim, ka tas ir slikti, tad nu mēs beigās tomēr balsosim "pret". Man arī šāda nostāja nevar būt pieņemama. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribu precizēt. Mēs, protams, runājam par visām problēmām vienlaicīgi. Par šo likumprojektu es gribu pateikt, ka šis likumprojekts nekādā veidā neskar tos cilvēkus, kuri šodien ir invalīdi un saņem invaliditātes pensijas. Tos neskar. Šis likumprojekts darbosies tikai pēc tam, kad tas tiks pieņemts, un tikai attiecībā uz to kontingentu, kurš, iespējams, varētu gūt invaliditāti tajā vai citā pakāpē.

Jūs zināt, ka, sākot ar šo gadu, stājas spēkā apdrošināšanas sistēma, ar kuru faktiski visi cilvēki tiek apdrošināti - gan pret nelaimes gadījumiem darbā, tie, kuri strādā, gan studenti, kas ir ražošanas praksē, šīs ražošanas prakses laikā. To izdara valsts budžets no saviem līdzekļiem. Tāpēc es aicinu pārtraukt šo diskusiju un nobalsot par komisijas viedokli. Mēs komisijā ļoti sīki un smalki izdiskutējām visus "par" un "pret" un nonācām pie šāda kopēja secinājuma, visiem komisijas locekļiem vienbalsīgi par to nobalsojot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Vakar, runājot par budžeta lietām un par budžeta apstiprināšanu 1997.gadam, es minēju to, ka šī valdība bija cieši apņēmusies ievērot stingru taupības režīmu. Par to, kādu taupības režīmu viņa ievēro, mēs vakar pārliecinājāmies, apstiprinot budžetu, kur ierēdņiem vien salīdzinājumā ar šo gadu, ir papildus paredzēti 4 miljoni budžeta līdzekļu. Bet kur tad šī taupība izpaužas? Lūk, šeit ir tas likums, kur taupība izpaudīsies. Taupība izpaudīsies uz invalīdu rēķina.

Cienījamie ministrijas darbinieki! Jūs nākat šeit un sakāt, ka šis likums sāks darboties tikai no 1997.gada 1.janvāra, bet attiecībā uz tiem, kuri ir pašreiz invalīdi, tas nedarbosies. Taču pasakiet, lūdzu, kā tas būs? Šie trīs gadi, kas ir noteikti apdrošināšanas iemaksām, nozīmē to, ka visi tie cilvēki, kuri tādu vai citādu apstākļu dēļ, kļūs invalīdi šo triju gadu laikā... ja par viņiem, iespējams, nav veiktas šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas - es te domāju bērnus, kas piedzimst invalīdi... tātad no 1997.gada 1.janvāra visi bērni, kas var piedzimt invalīdi, ja principā par viņiem neviens neko nav iemaksājis un neiemaksās, paliek bez jebkādām šīm sociālajām garantijām. Pilnīgi! Nav arī zināms, kas ar viņiem notiks pēc četriem, pieciem un vairākiem gadiem. Tātad tā ir tā kategorija.

Te Prēdeles kundze minēja vēl arī citas kategorijas. Arī tur ir šī problēma. Respektīvi, tas attiecas uz visiem šiem cilvēkiem šajos ekonomiskajos apstākļos, kad mums bezdarbs nepārtraukti palielinās. Bezdarbs, starp citu, jaunatnes vidū vecumā no 18 - 25 gadiem šogad vien ir pieaudzis par 3%. Un viņam ir tendence pieaugt. Tad, lūk, kādā veidā mēs gribam ietaupīt uz šo cilvēku rēķina!

Vēl. Es gribu pieminēt šos ciparus, ko minēja Elferta kungs, par to, cik lielas pensijas būs I un II grupas invalīdiem, sākot no 1997.gada 1.janvāra. Taču es atkal atgādināšu, Elferta kungs, jums, to, ka jūs neminējāt tos cilvēkus, kuriem nav šī trīs gadu ilgā apdrošināšanas stāža. Un, ja šiem cilvēkiem nav šī trīs gadu apdrošināšanas stāža, tad I un II grupas invalīdiem pensija var būt tikai valsts sociālā pabalsta apmērā. Un tie diemžēl ir tikai 25 lati. Nevis 35 vai 40 lati, kā jūs to minējāt. Un šinī gadījumā tiek pārkāpti, Ministru kabineta locekļi, likumi - likums par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību un likums par sociālo drošību. Tāpēc, cienījamie deputāti, es ceru, ka jūs uzmanīgi klausāties šīs debates, un ceru, ka jūs tiešām neatļausit valdībai ievērot šo taupības režīmu uz invalīdu rēķina un neatbalstīsit Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens...

Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Deputāti, visi, arī tie, kuri neklausās, es jums gribu sacīt tādu piemēru. Mēs apdrošinām cilvēka veselību, bet maksu par to, ja viņš kļūst invalīds, varam saņemt tikai tad, ja ir pagājuši trīs gadi. Ja mēs apdrošinām savu mašīnu, tad sliktākajā gadījumā pietiek ar vienu mēnesi, jo tāds nosacījums ir tajā apdrošināšanas polisē, bet parasti apmaksā tūlīt vai nākošajā dienā, ja ir notikusi nelaime. Tāpat, ja dzīvoklis tiek uzlauzts un izpostīts... ja tas ir bijis apdrošināts, tad maksā tūlīt. Tagad ir moderni... es zinu, ka daži ir apdrošinājuši savus sugas suņus. Runājot par viņu apdrošināšanu nevajag paiet trim gadiem. Ja tam sunim kaut kas notiek, par viņu samaksā tūlīt. Bet mēs redzam, ka Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu, ka par cilvēku, kurš ir apdrošināts, maksās tikai tad, ja ir pagājuši trīs gadi. Absurdi jau tika minēti šodien no paša rīta. Mēs redzam, ka mūsu lieliskais Ministru kabinets ražo vienu absurdu pēc otra. Novēlu panākumus turpmākajā absurdu ražošanā!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es vēlreiz gribu uzsvērt to, ka Sociālo un darba lietu komisijā ir ļoti kvalificēti cilvēki. Mēs ļoti nopietni esam to izrunājuši ar deputātiem, izskatījuši visus "par" un "pret". Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo redakciju. Es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un balsot "par" piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Ministram Bērziņam sirsnīgs paldies par informāciju, cik augsti kvalificēta ir komisija.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl šoreiz Andris Bērziņa kungs atkal kārtējo reizi runā taisnību. Mēs ļoti labi zinām, kā tiek "nopresēta" Saeima, kā "presē" deputātus un kā var "nopresēt" arī komisiju, lai visi vienprātīgi paceltu vai nu rociņas, vai nospiestu podziņas.

Atvainojiet, cienītie kungi! Prese bija spēcīgi iedarbināta divas dienas pēc kārtas, un budžets ir pieņemts. Es dziļi saprotu, ka šodien mēs esam iedzīti kaktā, jo atbalstījām budžetu, kurā ir konkrētas pozīcijas. Un, ja šodien mēs nemaksāsim tā, kā Mauliņa kungs teica... nevis tā, kā par suni, un nevis tā, kā par māju vai dzīvokli, vai mašīnu, bet invalīdam nemaksāsim, tad tas būs labi darīts! Lūk, tā domā valdošā šķira!

Šeit jau laikam ir jāsāk runāt par valdošām šķirām. Nav vajadzīga sociālā palīdzība 76% Latvijas iedzīvotāju. Un arī sociālās mājas - tas ir slikts darbs. Un slikti ir maksāt invalīdiem, jo tad taču nebūs bezdeficīta budžeta. Nu ko - tad balsojiet kā kaviārs, sapresēts bundžiņā, lielā vienprātībā par gaišo nākotni, jo šo saukli mēs jau pazīstam, vai arī atcerieties, ka esat tautas ievēlēti deputāti! Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas.

Andrejs Požarnovs - komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Požarnovs. Augsti godātie kolēģi! Es gribētu ieviest nelielu skaidrību šinī jautājumā. Cienītais Mauliņa kungs, veselības apdrošināšana un pensijas apdrošināšana ir divas pilnīgi dažādas lietas. Veselības apdrošināšana - tā ir tā nauda, kas līdz šim ienāca valsts budžetā normālā kārtībā, un tagad, sākot no Jaunā gada, tā būs no ienākuma nodokļa. Un par šo naudas summu katrs no pirmās dienas... Katrs, neatkarīgi no tā, vai viņš vispār ir apdrošināts, arī ārvalstnieki, saņem neatliekamo palīdzību, bet par šo naudas summu tiek sniegta medicīniskā palīdzība ambulatorās iestādēs, slimnīcās, pie prakses ārstiem un citās vietās. Bet pensijas apdrošināšana - tā ir tā naudas summa, kuru saņem katrs atsevišķais cilvēks - pensionārs vai invalīds - uz rokas, ar šo naudas summu viņš pēc tam iet uz veikalu. Tādēļ es aicinātu nejaukt veselības apdrošināšanu un pensijas apdrošināšanu.

Par invalīdiem no dzimšanas. Gan šis 14.pants likuma pamatredakcijā, gan arī Ministru kabinetā paredzētie labojumi neattiecas uz invalīdiem no dzimšanas, kuri vispār nekad nav strādājuši un nekad nekādas apdrošināšanas maksas nav izdarījuši. Un būtībā tas ir viens no galvenajiem apdrošināšanas pamatprincipiem, ka pēc noteiktas formulas tiek pārrēķināts un šo naudas summu saņem atkarībā no tā, cik liels ir bijis apdrošināšanas stāžs un iemaksas. Ja jau mēs gribam atteikties no šā principa, tas nozīmē, ka mēs atgriežamies pie Padomju Savienības principa, ar kuru tika deklarēts - "Nabadzība - visiem". Tādēļ cits jautājums, protams, ir par sociālo pabalstu lielumu cilvēkiem, kas ir invalīdi no dzimšanas. Tas ir pavisam cits jautājums, bet, ja reiz šis ir apdrošināšanas likums, tad es gribētu tomēr aicināt kolēģus nobalsot un pieņemt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Ministru kabineta priekšlikumu - papildināt 14.panta pirmo daļu ar šiem vārdiem, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 15, atturas - 5. Pieņemts.

A.Požarnovs. 5.lapaspusē ir jauns priekšlikums, tas ir Ministru kabineta priekšlikums par formulu, kādā veidā tiek aprēķinātas invalīdu pensijas. Komisija to ir pieņēmusi, un ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs. 8.lapaspuse. Deputātes Seiles priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, pirms jums dodu vārdu, mums ir jāizskata viens iesniegums: "Sakarā ar to, ka 1996.gada 12.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauti 80 jautājumi, daudzi no kuriem ir steidzami, ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs 12.decembra sēdē - līdz 3 minūtēm, runājot pirmo reizi, un vienu minūti - runājot otro reizi. Deputāti Lībane, Straume, Ķezbers, Eniņš, Kalviņš, Putniņš, Bērziņš, Kristovskis, Tomašūns, Ābele." (Starpsauciens no zāles: "Vispār nevajag runāt!")

Viens var runāt "par", viens - "pret". Vai vēlas kāds runāt? Čerāns vēlas. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šāds deputātu ierosinājums ir ļoti tuvs tādam, ka vispār... ja to pavisam nedaudz ekstrapolē, mēs nonākam pie tā, ka mums Saeimā tūlīt debates vispār nebūs vairs vajadzīgas: pietiek, ka Ministru kabinets viens pats ir kaut ko izlēmis, (Starpsauciens: "Viens balso par visiem!") notiek vienošanās Sadarbības padomē aiz slēgtām durvīm, cilvēkiem nezinot šos viedokļus, un pēc tam Saeimā tas viss notiek klusumā - tikai balsojot, bez nopietnām politiskām debatēm, visi šie lēmumi tiek pieņemti. Es domāju, ka deputāti izprot to, ka mums ir ļoti daudz darba vēl izdarāms šajā gadā. Es domāju, ka deputāti arī savus argumentus cenšas izteikt maksimāli lakoniski, un tāpēc neredzu pilnīgi nekāda iemesla šo runas laiku saīsināt līdz trijām minūtēm. Varētu būt runa, teiksim, par 10 minūtēm vai kaut kādu šādu ilgumu, bet šīs 3 minūtes praktiski pilnībā izslēdz jebkādu nopietnu politisku debašu iespējamību. Protams, mēs varam šajā gadījumā vilkt arī politiskas paralēles, saskatīt šā priekšlikuma iesniedzēju politisku ieinteresētību, tāpēc ka "Latvijas ceļš" nav ieinteresēts, ka debatēs par viņu ministra demisiju cilvēkiem ir iespēja izteikt savu viedokli. Tā ir faktiski "mutes aizbāšana" opozīcijai, un tā tas ir ne tikai šajā vienā konkrētajā jautājumā, bet faktiski visos jautājumos. Tas nedod iespēju formulēt, dot izvērstus politiskus argumentus, kas ir pretēji šim valdības noteiktajam kursam, un, kā ir redzams, šie argumenti bieži vien ir ļoti nopietni.

Es aicinu tāpēc neatbalstīt šādu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Bet jūs, Lujāna kungs, varat runāt tikai "par", (Starpsauciens: "Aicināt uz šķiru cīņu...") jo "pret" jau ir viens runājis. Tas ir tikai un vienīgi saskaņā ar Kārtības rulli. Lujāna kungs, lūdzu!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es esmu nedaudz izbrīnīts par Čerāna kungu. Mums, visai opozīcijai, vakar vajadzēja labi saprast, ka ar balsojumu par bezdeficīta budžetu mums parādīja to vietu, kurā esam gan mēs, gan tauta. Un ar bezdeficīta budžetu mēs tagad "dejosim" visu nākamo gadu. Un es pareizi sapratu arī Andra Bērziņa kunga pirkstu, kas bija vērsts uz augšu un ar ko viņš norādīja, kā būs tagad jābalso. Tā mēs balsosim arī visu nākamo gadu, jo mēs esam apstiprinājuši tos finansu līdzekļus un varam te runāt vai nerunāt, bet nekādas jēgas no tā nebūs. Vairāk par tiem finansu līdzekļiem, ko Šķēles kungs mums izdalīs (Starpsauciens: "Nodokļu maksātāji...") vai izdalīs tautai... tā arī būs. Un tādēļ mēs varam vienkārši zem šā bezdeficīta budžeta "piedzīt" likumdošanas aktus. To var mierīgi izdarīt tikai vairākums. Un opozīcijai, domāju, tuvākajā laikā būs jāpārvietojas ārā uz ielas, pie tautas tuvāk, lai mēs varētu vairākumam vieglāk izskaidrot tautas viedokli.

Es pilnīgi atbalstu arī Ādamsona kunga iniciatīvu, jo šodien viņš jau aicināja invalīdus... Es domāju, pārējās grupas un frakcijas arī atbalstīs... no opozīcijas... šo darbību. Jo, ja vairākums un Ministru kabinets nesaprot tautu, tad viņam ir jāatved tā tauta, lai viņa paskatās un saprot, kā viņi dzīvo.

Šinī gadījumā es pilnībā atbalstu Lībanes kundzi. Es domāju, ka, jo īsākas būs sēdes, jo radošāk mēs varēsim darboties, jo opozīcijai būs vairāk laika, lai tiktos ar cilvēkiem un pastāstītu, kas kurš ir un kā budžets pildās, un kā viņi nākotnē dzīvos un kā tagad jau dzīvo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret 10 deputātu priekšlikumu - saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 20, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Runās Anna Seile - LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es šodien gribu runāt daudzu Latvijas iedzīvotāju vārdā, kuri pašlaik strādā, saņem šīs pensijas apmēram 40 latu apmērā un algu, un maksā Latvijai nodokļus. Es esmu iesniegusi priekšlikumu, kurš paredz, ka tikai tādā gadījumā, ja šie strādājošie pensionāri aiziet pensijā, viņiem pārrēķina šo pensiju pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tiem cilvēkiem, kuri aiziet pensijā, sākot ar 1996.gadu. Tas ir, aprēķina pēc viņu pēdējā gada izpeļņas. Un te es gribu paskaidrot, ka es lūdzu Finansu ministrijai iesniegt atzinumu, cik lieli izdevumi būtu budžetā vajadzīgi, lai šādu pensionāru algas varētu tikt pārrēķinātas. Finansu ministrija ne Sociālo un darba lietu komisijai, ne man šādu atbildi šodien vēl nav sagatavojusi. Acīmredzot nezināja, ka jautājums tik ātri šodien tiks pacelts uz augšu. Strādājošo pensionāru Latvijā ir apmēram 50 000. No tiem tikai 19% būtu piemērojams šis pārrēķins, tāpēc ka pārrēķinu varētu izdarīt tikai tad, ja viņu algas ir virs 100 latiem. Un tālāk es gribu paskaidrot, ka, ja patlaban strādājošie pensionāri aizietu pensijā (ne jau visi uzreiz, bet, nu, pieņemsim, četru gadu laikā), tad viena gada laikā būtu vajadzīgi tikai 1,6 miljoni latu. Tikai 1,6 miljoni. Bet šie pensionāri pašlaik maksās joprojām 38% apmērā sociālo nodokli, un šī sociālā nodokļa summa ir 7,5 miljoni latu gadā. Salīdziniet šīs summas. Un es lūdzu apsvērt šo iespēju - atbalstīt to priekšlikumu, kuru es esmu iesniegusi daudzu strādājošo pensionāru vārdā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc vecā Pensiju likuma, strādājošajiem pensionāriem nebija... viņiem bija tikai tiesības saņemt algu, bet nebija tiesību saņemt pensiju. (Starpsaucieni: "Skaļāk! Nedzird! Runā mikrofonā!") Es atvainojos. Pēc vecā Pensiju likuma, strādājošajiem pensionāriem nebija tiesību strādāt un saņemt pensiju. Tātad viņi saņēma tikai algu. Jaunais Pensiju likums atļauj strādāt - saņemt gan pensiju, gan algu. Man ir jāaicina noraidīt Seiles kundzes priekšlikumu. Jo - kā būs? Jo faktiski šis priekšlikums attiecas tikai uz tiem, kuri saņem lielas algas un saņem arī pensiju. Tātad - kā būs nākotnē? Tie ir cilvēki, kas strādā, godīgi saņem algu. Un, ja mēs pieļausim to, ka varēs pārrēķināt, tad būs tā, kā bija agrākajos gados, kad cilvēki mobilizējās un strādāja daudzos darbos, lai saņemtu lielāku pensiju. Un, pēc jūsu priekšlikuma, varētu būt tā, ka cilvēki varētu strādāt vairākās darbavietās tikai uz vienu īsu periodu un tad būtu jāpārrēķina, un faktiski, ja, pēc jūsu aprēķiniem, būtu 1,6 miljoni, tas ir - divi ar pusi lati nost no katra pensionāra, kurš nestrādā.

Es aicinu noraidīt Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otro reizi.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es gribu atgādināt, ka tieši tagad ir dota iespēja tiem cilvēkiem, kuri pensijā aiziet 1996.gadā vai vēlāk, strādāt desmit darbavietās. Bet tiem cilvēkiem, kuri pašreiz strādā vienā darbavietā un saņem savu 40 latu pensiju, mēs nedodam iespēju to pārrēķināt tajos gadījumos... manā priekšlikumā ir rakstīts... ja viņš aiziet pensijā. Ja viņš sēž un strādā vienā darbavietā, viņam nemaksā šo palielināto pensiju. Tāds ir mans priekšlikums. Un budžetā ieskaita (es jūs vēlreiz lūdzu salīdzināt šos skaitļus) gandrīz četras reizes vairāk, nekā tiek izmaksāts pensijās šiem strādājošajiem, ja šīs pensijas aprēķina pēc vispārējiem principiem. Nediskriminēsim vienu iedzīvotāju grupu! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. (Starpsauciens: "Pârtraukums!")

Sēdes vadītājs. Sakarā ar to, ka pienācis laiks pārtraukumam, debates pārtraucam. Apspriedīsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties.

Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, un kamēr tiek gatavota izdruka, noklausīsimies divus paziņojumus.

Vārds Robertam Zīlem - par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Es aicinu visus komisijas telpās uz sēdi pulksten 15.00. Ne šajā, bet nākamajā starpbrīdī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Atgādinu IPU [Interparliamentary Union. - Red.piez.] Latvijas Nacionālās grupas locekļiem, ka mūsu sēde 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Jānis Ābele (ir zālē), Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Paulis Kļaviņš, Ludmila Kuprijanova, Leopolds Ozoliņš (ir zālē), Normunds Pēterkops (ir zālē), Aleksandrs Pētersons (ir zālē), Anna Seile (ir zālē), Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām apspriest 24.pantu, deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Debatēs pieteicies Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu iedziļināties Seiles kundzes priekšlikumā un aicinu to atbalstīt. Kāpēc? Tas būtu ļoti saprātīgi un ļoti godīgi, jo savādāk es saskatītu pensionāru diskrimināciju. Kāpēc lai viņam, kurš strādā un saņem lielāku algu, pēc kuras pienāktos pārrēķināt pensiju un pensija varētu būt lielāka... pēkšņi viņam to atsaka. Nekādas loģikas tur nav. Manuprāt, patiešām tā tas izskatās. Un tas, ko teica Elferta kungs, šie argumenti ir pavisam smieklīgi: redziet, cik šausmīgi - pensionārs pēkšņi saņem algu, ja viņš strādā, un pensiju. Kas tad tās ir par privilēģijām? Interesanti! Cilvēks ir spējīgs strādāt, strādā un saņem algu un pensiju, saņem faktiski nožēlojamu pabalstu, nevis pensiju par sava mūža daudzajiem nostrādātajiem gadiem, par kuriem ir attiecīgi arī maksājis nodokļus. Un es domāju, ka pilnīgi pārliecina arī tie skaitļi, kurus minēja Seiles kundze. Vēl vairāk - šeit netiek prasīts tūlīt pārrēķināt šiem pensionāriem pensijas, bet ir ieteikts sākt maksāt tikai tad, kad viņi vairs nestrādās. Kad viņi vairs nestrādās, viņi saņems to, ko viņi ir nopelnījuši. Es domāju, ka tas būtu godīgi. Un daudzi cilvēki, tautsaimniecībā strādājošie... dažādās citās nozarēs, kur saņem 100 latus, piemēram, par savu darbu šodien... vai viņi nav pelnījuši, lai viņiem pārrēķinātu šo pensiju un lai viņi to saņemtu lielāku nekā šobrīd, kad saņem 30-40 latus? Cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, ja te var rasties vēl kādas papildu nianses, vēl ir trešais lasījums, vēl var drusciņ konkretizēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu atzīmēt to, ka pati galvenā problēma visā šajā lietā ir tā, ka ir mainījusies pensijas aprēķināšanas kārtība. Ja būtu pensijas aprēķināšanas kārtība vai nu tāda, kāda bija agrāk, vai tāda, kāda ir pašreiz, šajā gadā, bet šī sistēma darbotos 10-20 gadu, tad nebūtu nekādu problēmu. Bet tagad iznāk tā, ka, ja cilvēks pensionējas 1997.gadā, tad viņam pensiju izrēķina no 1996.gada iemaksas, kuru pēc noteikta koeficienta pareizina ar darba stāžu. Viena gada sociālā nodokļa iemaksa nosaka viņa pensijas apmēru. Bet vai viņam šāda pati iemaksa ir bijusi visu viņa mūžu? Tas ir diskutabls jautājums. Un tad iznāk tā: ja kāds ir strādājis visu mūžu un ir saņēmis visu mūžu normālu algu... strādājis normālā darbā un saņēmis viduvēju algu, viņam nav jēgas pārrēķināt. Bet, ja kāds ir strādājis ar viduvēju darba algu un tagad, pēdējā gada laikā, ir ievēlēts par Saeimas deputātu vai ir dabūjis darbu kā bankas prezidents vai kā ierēdnis, tad, lūk, viņam, izrādās, ir tā sociālā nodokļa samaksas starpība un tad viņš no viena gada pārrēķina uztaisīs milzīgāko pensiju. Jau šogad mums ir pensionējušies vairāki cilvēki, kam ir aprēķinātas apmēram 300 latu apmērā lielas pensijas. Tas nav normāli, ka šis cilvēks vienā gadā uztaisa tādu aprēķinu, jo galu galā tā nebūs valsts budžeta papildu iemaksa, bet tas izlīdzināsies uz kopējā tarifa rēķina. Ja mēs pieņemsim šādu likuma izmaiņu, tādā gadījumā neliela iedzīvotāju kategorija saņems augstas pensijas, bet kopējā pensionāru pensiju likme samazināsies, nevarēs indeksēt un uz mums, Saeimas deputātiem, atkal iedzīvotāji rādīs ar pirkstu un teiks: redziet, kā Saeimas deputāti paši priekš sevis ir pieņēmuši likuma izmaiņas! Es domāju, ka šis būs sirdsapziņas balsojums un tas rādīs vienkārši to, cik mums šodien Saeimā ir cilvēku, kas strādā un kas ir darbspējīgā vecumā, un kas ir pensionāri. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un saprast šo problēmu. Bet, lai neatkārtotos līdzīga situācija, es domāju, ka Valsts prezidentam vajadzētu nākt ar iniciatīvu un noteikt kaut kāda veida sociālās garantijas Saeimas deputātiem, lai viņi, priekš sevis piemērojot likumu, neizjauktu visu sociālās likumdošanas sistēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Seiles kundze un Tabūna kungs jau ļoti skaidri un saprotami izstāstīja šā panta būtību un šos priekšlikumus, kādus ierosina, tā ka es neko jaunu tur nevaru piebilst un lūdzu atbalstīt šo Seiles kundzes priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es kategoriski noraidu to izteikumu, ka šeit atsevišķi Saeimas deputāti interesējas par sevi. Ja tas jautājums skartu tikai mani, es nekāptu tribīnē, bet es saprotu, ka tas skar ne tikai mani, bet daudzus man līdzīgus, un tāpēc es par šo jautājumu gribu runāt visu šo vārdā.

Vispirms par Elferta kungu. Ja Elferta kungs uzstājas no šīs augstās tribīnes, tad ir jāparāda zināms kompetences līmenis un nedrīkst cienījamai Saeimai stāstīt šeit niekus. Viņš atbild, ka līdzšinējais likums esot bijis, lūk, tāds, ka pensionāriem nemaksā pensijas, un tāpēc arī esot tāda kārtība, un tagad esot jauna kārtība, ka maksā... Es varu jums paskaidrot. Kad 1991.gadā tika likvidēti Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku amati, es darbu atstāju, un tad es noformēju savu pensiju, un tajā laikā pensiju man maksāja. Tiesa, pēc kāda laika, pēc dažiem mēnešiem, šo pensiju pārstāja maksāt, bet es pret to neprotestēju, jo es turpināju strādāt un varēju sev iztiku nopelnīt arī bez šīs pensijas. Un tikai šogad atkal dažus mēnešus man šo pensiju samaksāja. Tikai tāpēc, ka es to noformēju 1992.gadā, bet neformēšu to šogad vai pēc dažiem nākamajiem gadiem, man būs daudz sliktāka situācija nekā tiem, kas to noformē tikai tagad. Tagad mēs sadalāmies divās dažādās grupās - tie, kas noformē tagad, un tie, kas noformējuši agrāk, paļaujoties, ka likums darbosies. Un, ja es turpināšu strādāt, pēc trīs gadiem es varēšu pārrēķināt pēc tiem pašiem noteikumiem. Tagad šajā gadījumā ir kaut kāda pretruna, grib radīt arī tiem, kas aizies vēlāk... lūk, viņiem būs iespējas saņemt lielas pensijas, tajā skaitā arī uz to strādājošo cilvēku pensiju rēķina, kas turpina strādāt un izdara pietiekami lielas iemaksas pensiju fondā. To jūs uzskatāt par taisnīgu un to jūs uzskatāt par sirdsapziņas balsojumu, Požarnova kungs, cerot, ka mēs paspēsim jums sapelnīt lielu pensiju.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Augsti godājamais Prezidij! Kā cilvēks pilnībā saprotu un atbalstu šā priekšlikuma būtību. Man liekas, visasāk redzu to, kā dzīvo cilvēki un cik grūti viņiem ir iztikt ar 40 latu pensiju. Bet 1995.gadā, pieņemot šo likumu paketi, Saeima pietiekami asi izdarīja izvēli. Likums strādā nākamajai paaudzei, cerībā, ka šī nākamā paaudze, uz kuru ir orientēts likums, sapelnīs naudu, lai mēs šodien varētu palielināt pensijas tiem 660 000 pensionāru, kas šodien tās reāli saņem. Šobrīd, pieņemot šo priekšlikumu, mēs padziļināsim plaisu starp tiem, kas nestrādā un saņem pensiju, un tiem, kas strādā un arī saņem pensiju.

Otrkārt, mums ir pietiekami smaga un sūra pieredze, ka cilvēki strādāja ar divām vai trijām darba grāmatiņām. Kur mums ir garantija, ka neatgriezīsies vecie laiki un gados jaunie nestrādās ar savu tēvu, māšu un kaimiņu darba grāmatiņām, lai pensijas palielinātu? Es ļoti atvainojos, bet pieredze liecina, ka daudzi cilvēki strādāja un varbūt arī šodien strādā ar divām trijām darba grāmatiņām vai ar svešu vārdu. Tieši tāpēc man visvairāk sāp par to, kas pašreiz notiek ar pašreizējiem pensionāriem, kas šodien saņem pensijas un nestrādā. Lai mums nepietrūktu nauda šo pensiju indeksācijai... Lai ko man nepārmestu, bet 1996.gadā mēs uzsākām pensiju izmaksas strādājošiem pensionāriem. Pat rupji rēķinot, ka viņu skaits ir 40 000 un vidējā pensija ir 40 lati, tas nozīmē 1 600 000 latu mēnesī... Bet mēs gribam šo plaisu vēl palielināt. Tādēļ es lūdzu Saeimu nebalsot par šo priekšlikumu un atbalstīt Saeimas komisijas pozīciju. Lūdzu jūs šoreiz!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir vieglāk runāt, jo diez vai kāds varēs pārmest, ka es pelnu sev pensiju. Gadu vēl daudz, vēl ir cerības nodzīvot varbūt līdz pensijai. Mani izsauca šobrīd uz tribīni Makarova kunga runa. Makarova kungs, vai tad jūs nezināt Latvijas likumdošanu? Vai šodien ar "dzelteno karti" cilvēks nevar strādāt, cik darbavietās vien grib? Un mana vectēva vai mana tēva darba grāmatiņa, kuras īpašnieks diemžēl ir sen jau zem zemes, man vienkārši nav vajadzīga. Es tāpat varētu strādāt desmit darbavietās, nu, vienīgi Antikorupcijas likums man to aizliedz. Man nav skaidrs pašreiz - par ko tad ir runa? Mums laikam visi pensionāri pašreiz izcīna konkursa kārtībā vietas, kurās viņus ļoti grib pieņemt darbā, pie kam katra šī darbavieta, kura cīnās par pensionāru iegūšanu, piesola viņiem milzīgas algas. Kurā vietā, kurā firmā, kurā iestādē? Pasakiet to pensionāriem, Makarova kungs. Ar pēdējiem santīmiem, ar tiem diviem santīmiem dienā, ko jūs viņiem pielikāt, viņi gāzīsies uz to vietu bariem vien. Es zinu, atklāti sakot, tikai ļoti nedaudzus pensionārus, kuriem šodien varētu maksāt lielu algu. Piemēram, cienījamajam Bergam-Bergmaņa kungam, varbūt vēl kādam, varbūt arī tiešām vienam otram Saeimas deputātam pensionāram, jo tie ir akadēmiskā ziņā augsti izglītoti cilvēki. Par kādiem pensionāru bariem šeit ir runa? Beidziet dezinformēt sabiedrību! Saeimu dezinformēt jūs vairs nespējat.

Aicinu atbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamo Saeimas Prezidij, godājamie deputāti! Seiles kundzes priekšlikums, kā to ļoti pareizi norādīja Krisberga kungs, ir izdevīgs tiem, kuri jau kādu laiku ir bijuši pensijā un vienlaicīgi saņēmuši pensiju un algu. Tā ideoloģija, kura tika ielikta iekšā jaunajā Pensiju likumā, bija tāda: ja tu saņem algu un pensiju, tad neceri uz pārrēķinu; ja tu strādā, nesaņemdams un nenoformēdams pensiju, un krāj savai pensijai, tad tev šī pensija būs lielāka. Un tas ir saistīts ar to, ka mums ir ļoti liels pensionāru īpatsvars iedzīvotāju struktūrā, bet samērā maz darbspējīgo iedzīvotāju.

Tāpēc es principā gribētu aicināt Seiles kundzes priekšlikumu noraidīt.

Otrs. Es gribu uzrādīt, godājamie deputāti, ka šeit ir arī finansiāla problēma, kas ir saistīta ar Satversmi. Šis priekšlikums prasa papildu līdzekļus - pēc Seiles kundzes aprēķiniem, 1,6 miljonus. Man šī summa, provizoriski rēķinot, iznāca aptuveni 2,5 reizes lielāka. Tātad redzam, ka tas prasa papildu izdevumus budžetā. Par budžetu mēs vakar nobalsojām, šādu izdevumu posteņu budžetā nav.

Ja jūs šodien balsosiet par Seiles kundzes priekšlikumu un nobalsosiet pozitīvi, tad vienīgais, ko atliks darīt Labklājības ministrijai, - samazināt to naudas daudzumu, ko ir plānots nākamajā gadā izmantot esošo pensionāru pensiju indeksācijai. Tas faktiski nozīmētu, ka nākamajā gadā tie pensionāri, kuri šodien ir pensijā un kuriem nav nekādu cerību uz pārrēķinu, saņemtu aptuveni 2,5 līdz 3 latus mazāku pielikumu pie pensijas. Caur indeksāciju.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - otru reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Man nupat tika izrādīts liels gods. Premjerministrs pats personīgi man pienesa klāt kserokopiju... taisnība gan, no nezināma laikraksta... un pateica sekojošu lietu: "Jûsu viedoklis, deputāt Krisberg, ir tieši pretējs Latvijas Pensionāru federācijas viedoklim!" Premjerministra kungs, tas nav Pensionāru federācijas viedoklis, bet šeit ir vienas privātpersonas - Ārijas Skubas, kura gan parakstās kā priekšsēdētāja vietniece, - viedoklis. Šis nav Pensionāru federācijas viedoklis. Tā ka es apšaubu šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit tomēr būs runa acīmredzot par precīziem skaitļiem. Nu nevajadzētu tomēr te runāt par kaut kādām sāpīgām izmaiņām budžetā. Ir Statistikas pārvaldes konkrēti minētie skaitļi, un es vienkārši divus tādus nosaukšu. Tātad, ja tagad strādājošie pensionāri aiziet 4 gadu laikā no darba un viņu pārrēķinātās pensijas maksātu pēc tam, tad šī papildu summa būtu 1,6 miljoni gadā. 1,6 miljoni! Turpretim strādājošo pensionāru algas, no kurām atskaita sociālo nodokli, gadā ir 7,5 miljoni. Tad kur te ir tās sāpīgās izmaiņas budžetā? Strādājošie pensionāri, no algām maksājot sociālo nodokli, vēl dod budžetā naudu! Tā ka nevajadzētu šeit nākt un runāt par to, ka, lūk, šī te izmaiņa būtu sāpīga apstiprinātajam budžetam. (Starpsauciens no zāles: "Pietiek!")

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Požarnova kungs!

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! No visiem tiem aspektiem, kuri šeit izskanēja, es gribētu pieminēt vēl tikai vienu aspektu - par finansiālo aprēķinu. Un, proti, šinī jautājumā finansiālos aprēķinus ir ārkārtīgi grūti izdarīt tamdēļ, ka, izdarot aprēķinus, tiek ņemti vērā tie cilvēki, kuri šodien strādā. Bet, ja gadījumā tiks nobalsots šāds labojums, tad process būs sekojošs - tie pensionāri, kas šodien nestrādā, viņi var iestāties arī darbā. Un konkrēts piemērs. Mana māte visu mūžu strādāja par audēju, saņēma maz, un tagad viņa ir pensijā, un viņai ir maza pensija. Ja nobalso šādu priekšlikumu, tad es aizbraukšu mājās un teikšu: "Ko tu gaidi! Šodien tev ir divas siltumnīcas, tu noformējies darbā un visu savu peļņu, ko tu ieņem tirgū, iemaksā sociālā nodokļa veidā! Viena gada laikā, iemaksājot noteiktu tarifu, Makarovs tev aprēķinās 300 latu pensiju, un tu varēsi 10 gadu dzīvot, cepuri kuldama." Un tamdēļ šādi procesi nāks atpakaļ, un līdz ar to es domāju, ka finansiālos aprēķinus ir ārkārtīgi grūti izdarīt.

Tamdēļ es komisijas vārdā aicinātu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputātes Seiles priekšlikumu - papildināt likuma 24. pantu ar jauno 3. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 18, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 4. pantā ir Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. 9. lapaspuses apakšpusē ir Ministru kabineta priekšlikums, kas attiecas uz otro rindkopu. To komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Pārejas noteikumi. 10. lapaspusē ir Labklājības ministrijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 4. punktu noteiktajā redakcijā. Komisija to ir pieņēmusi un precizējusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 11. lapaspuse. Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 12. lapaspuse. 16. pantā ir Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Par pārejas noteikumiem ir deputātes Seiles priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

A.Požarnovs. Ministru kabineta priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 4. apakšpunktu... Komisija to pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Arī tas ir pieņemts.

A.Požarnovs. 13. lapaspuse. Ministru kabineta priekšlikums par pārejas noteikumu 17. punktu. Komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 14. lapaspuse. Atbildīgā komisija ir precizējusi pirmā lasījuma redakciju par to, ka likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Požarnovs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumiem trešajam lasījumam!

A.Požarnovs. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 16. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu - 16. decembri? Ir iebildumi.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šobrīd ir 12. decembris, un mums vajadzētu noteikt vismaz Kārtības rullī paredzētās 5 dienas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Godātie kolēģi! Es ļoti atvainojos, priekšlikums ir - līdz 17. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto datumu - 17. decembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Jāizskata kārtējie divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti iesnieguši Saeimas lēmuma projektu, kurā lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Ja deputātiem nav iebildumu, tad mēs varētu viņu iekļaut darba kārtībā aiz jautājumiem, kas saistīti ar deputātu Ābeles un Marjašas ievēlēšanu komisijās. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Un otrs. Seši Saeimas deputāti lūdz pārcelt darba kārtībā ietverto 72. jautājumu - likumprojektu "Likums par Ventspils brīvostu" - un izskatīt to kā 12. decembra sēdes darba kārtības jautājumu pirms 10. jautājuma par neuzticības izteikšanu ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai. "Par" vai "pret"... Pieprasa balsojumu. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 11. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu izskatīsim 52. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"".

Komisijas vārdā - Aida Prēdele.

A.Prēdele (KDS, LZS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1854 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Trešais lasījums.

Pirmais priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kārlis Leiškalns, attiecas uz 17. panta trešo daļu. Īsumā informēšu, uz ko attiecas šis labojums. Proti, atkal runa jau nezin kuro reizi ir par šī likuma 17. panta labojumu, proti, par bērnu pabalstiem vai, kā mēs to esam šeit sākuši dēvēt, par pabalstu trepēm. Deputāts Leiškalns ierosina likvidēt regresīvo trepju veidu un, jau sākot no ceturtā bērna, neraugoties uz to, cik ģimenē ir bērnu, visiem maksāt 1,8 reizes lielāku pabalstu nekā par pirmo bērnu.

Komisija šo deputāta Leiškalna priekšlikumu noraidīja, jo, ja jūs pāršķirsit, tad redzēsit, ka nākamajā lappusē ir šīs pašas trešās daļas labojums, kuru ir ierosinājusi atbildīgā komisija, bet kas patiesībā nāk no Demogrāfijas apakškomisijas. Tātad, pirms balsojat "par" vai "pret" Kārļa Leiškalna priekšlikumu, paskatieties nākamo šī paša panta labojumu, kurā arī tāpat tiek likvidēta regresīvā pabalstu izmaksas kārtība, sākot no ceturtā bērna. Tomēr atšķirība ir tā, ka Kārlis Leiškalns min skaitli 1,8, turpretī komisija runā par 1,6 reizes lielāku pabalstu visiem bērniem nekā pirmajam.

Bez tam komisijas priekšlikumā ir vēl viena ļoti laba īpašība - tāda īpaša pretimnākšana daudzbērnu ģimenēm un vispār ģimenēm ar bērniem, proti, valsts pabalsti ģimenēm tiek indeksēti, pie tam ne retāk kā reizi gadā. Tā ka šinī gadījumā, balsojot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, lūdzu, izsveriet visus "par" un "pret". Protams, Kārļa Leiškalna ierosinātais variants ir lētāks nekā komisijas, taču Kārļa Leiškalna variantā tomēr labums ģimenēm ir mazāks un mazāk jūtams, nekā tas ir Demogrāfijas apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātajā variantā.

Aicinu noraidīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Aidai Prēdelei ir pilnīga taisnība, ka Kārļa Leiškalna piedāvātais variants ir mazāk iedarbīgs, bet rūgtā pieredze liek domāt, ka mums var izmainīties uz vēl sliktāku, un liek man aicināt nobalsot kaut vai šo variantu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie deputāti! Pateicos Aidai Prēdeles kundzei, kas patiesībā jau pastāstīja par manu priekšlikumu visu. Mans priekšlikums, manuprāt, ir tīri simbolisks un formāli būtu noraidāms, jo, pieprasot jau pieņemtajā budžetā iekļaut normu, kas paredz finansējumu... Es arī neuzrādu šā finansējuma avotu. Šis finansējums, pēc valdības aprēķiniem, būtu 188 000 un būtu simbolisks, un mani nedaudz baida demogrāfiskā situācija, par kuru tik bieži runā Mauliņa kungs. Mēs nosakām it kā optimālu ģimenes apmēru - 4 bērnus, bet tālāk sākam lietot regresīvu pabalstu likmi.

Priekšlikums, kas komisijai un varbūt man, tēvam ar vairākiem bērniem, liktos tīri simpātisks, manuprāt, šobrīd nav pieņemams no budžeta viedokļa. Tur finansējums ir pāri par 4 miljoniem, un budžets tos šobrīd vienkārši nevar atļauties. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tad tu noņēmi?" Deputats K.Leiškalns atbild: "Nç, es nenoņēmu!")

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu Leiškalna kungs nenoņem. Vai vēl kāds vēlas?

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Ar pietiekoši lielu uzmanību mēs iepriekšējās dienās izskatījām budžetu 1997.gadam. Tiešām, arī es biju cerību pilns, ka būs šie 180 000, un es nebūt nedomāju, ka Saeimai nav tiesību noteikt ideoloģiju, kāda tiek piemērota šajā likumā. Tai ir šādas tiesības, bet, tā kā likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri un likumā par budžetu 1997.gadam tomēr šo 180 000 nav, es lūdzu Saeimu atstāt otrā balsojuma rezultātus un šoreiz Leiškalna kunga priekšlikumu noraidīt, bet es ļoti labprāt to redzētu reizē ar grozījumiem 1997.gada budžetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Prēdeles kundze nevēlas neko teikt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi pret deputāta Leiškalna priekšlikumu - izteikt 17.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Kvoruma nav. 36 deputāti.

Godājamie kolēģi, atkārtosim, lūdzu, zvanu! Un atkārtosim balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā par deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu, kolēģi! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 18, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Prēdele. Kā jau minēju, tātad ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ģimenēm ar bērniem dotu vēl lielāku labumu un jūtamāku ieguldījumu. Šo priekšlikumu komisija ir pieņēmusi. Aicinu arī jūs viņu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies... Ir. Atvainojiet!

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums izmaksās 4,5 miljonus latu, ja tiek pieņemts komisijas viedoklis. Tādā gadījumā Ministru kabinetam, ņemot vērā 1997.gada budžetu, ir tikai viena izeja - samazināt pabalstu apmēru par pirmo bērnu. Lai to nevajadzētu darīt, jo tikai tad, kad ir pirmais bērns, mēs varam gaidīt otro, trešo un ceturto, es vienkārši aicinu balsot pret komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot atbildīgās komisijas priekšlikumu - izteikt 17.panta trešās daļas 2. un 3. teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Prēdele. Nākamais priekšlikums, kas attiecas uz 19.panta pirmo daļu, ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tā doma ir tāda, ka bērnu kopšanas pabalstu, ko mēs piešķiram, līdz bērns ir sasniedzis 3 gadu vecumu, varētu piešķirt arī tām mātēm, kuras strādā, kuras ir nodarbinātas vai arī ir nodarbinātas nepilnu darba laiku. Jo ir sievietes, kuras šo pabalstu nesaņem, un viņas ir ļoti nobažījušās par to, ka viņas varētu zaudēt kvalifikāciju, sēžot mājās un nestrādājot, ka viņas varētu zaudēt savu ienesīgo darbu. Tad komisijas priekšlikums un arī Demogrāfijas apakškomisijas priekšlikums bija tāds - nākt pretim šīm mātēm un maksāt pabalstu, lai varbūt šīs mātes varētu pieņemt aukli vai kā citādāk kārtot savu dzīvi, lai bērns arī būtu mājās un pabalsts būtu mājās.

Varu jūs informēt, ka tas maksā 282 000 latu, daudz vai maz - spriediet paši! Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Runās Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es laikam atkārtošos: ja šī norma stātos spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, es varbūt neiebilstu. Taču šoreiz es aicinu balsot pret komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 12. Nav pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas paredz par aizbildņa pienākuma pildīšanu aizbilstamā tiešās līnijas radiniekam, kā arī brālim vai māsai aizbildņa atlīdzību izmaksāt 50% apmērā.

Cienījamie kolēģi, kā jūs atceraties, tad jau otrajā šā likumprojekta lasījumā mēs runājām un debatējām, un spriedām tieši par šo likuma normu. Un, atcerieties, toreiz es jums atgādināju, ka šobrīd ir divu veidu aizbildņi. Vieni ir aizbildņi, kuri ir sveši ļaudis bērnam, bet otri aizbildņi ir vectētiņš vai vecmāmiņa, arī citi taisnās līnijas radinieki - brālis vai māsa. Lūk, šie svešie ļaudis saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu 38 latus, kā arī saņem pabalstu - uzturnaudu 18 latu apmērā, plus vēl bērna pabalstu, kā par jebkuru bērnu.

Savukārt tie, kuri ir tuvi radinieki, šinī gadījumā drīzāk vectētiņi un vecmāmiņas, šie radinieki saskaņā ar mūsu Civillikumu nesaņem atlīdzību, jo uzturēt savus mazbērnus pēc Civillikuma ir viņu pienākums, par kuru atlīdzību nevar saņemt.

Un, ja atceraties, tad otrajā lasījumā mēs jau iebalsojām, ka, lūk, šis materiālās palīdzības veids - uzturnauda - tiks palielināts. Mēs visi nobalsojām, ka šī uzturnauda tiks palielināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Lūk, Kārlis Leiškalns atkal atgriežas pie šīs vecās problēmas un atkal grib (par spīti Civillikumam) palielināt vai izmaksāt atlīdzību par savu mazbērnu uzturēšanu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu un lūdz darīt to pašu arī jums, jo, nebīstieties, mēs tiešām esam otrajā lasījumā šo lietu jau nokārtojuši. Vismaz daudzmaz kārtojuši.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godājamie deputāti! Godātā Prēdeles kundze! Es pilnīgi neko nedaru par spīti Civillikumam vai jebkādam likumam vispār. Es esmu gatavs neuzturēt spēkā balsojumu šajā likumā, bet es paskaidrošu situāciju. Šobrīd ļoti daudzas ģimenes atrodas visnotaļ grūtā materiālajā stāvoklī. Bieži vien, nomirstot kādam no vecākiem, tuvākie radinieki vispār nav spējīgi uzturēt šo bērnu. Un bērns tiek nodots audzināšanai valsts audzināšanas iestādēs, kur izmaksas par šā bērna uzturēšanu ir daudz lielākas, bet rezultāts, ko dod bērna socializācija un audzināšana, ir daudz sliktāks nekā ģimenē. Es, protams, saprotu, ka katrs pabalsts netiek ņemts vis no valdības, bet, lai kādam kaut ko samaksātu, kādam kaut kas ir jānoņem. Protams, sabiedrība bieži vien ar to nodokļu daļu, ko viņai prasa par citas sociālās grupas uzturēšanu, nav mierā. Es balsojumu neuzturu spēkā šajā jautājumā. Lai jau paliek spēkā Civillikums!

Sēdes vadītājs. Paldies. Es sapratu, ka Leiškalna kungs, neuzturēdams spēkā balsojumu, savus priekšlikumus noņem. Paldies.

A.Prēdele. 33.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja labojums, kas ir tīri redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. Tāpat tiek precizēta redakcija pārejas noteikumu 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Prēdele. Kā arī ir precizēti pārejas noteikumi attiecībā uz spēku zaudējušajiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem par likuma stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

A.Prēdele. Līdz ar to aicinu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Septiņi deputāti lūdz pirms darba kārtības 2. punkta "Grozījumi likumā "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"" izskatīt likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību".

Iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu ir izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kā arī Ārlietu komisija un vienbalsīgi ir atbalstījušas šā jautājuma izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu nobalsot šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai tas mums tagad ir darba kārtības 74.punkts? Mēs jau viņu nobalsojām, ka mēs viņu skatīsim pēc... Ja deputāti ir atraduši nepieciešamo dokumentu, tad lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 3. Atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja deputātiem nav iebildumu, es lūgtu rast iespēju to izskatīt tūdaļ arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā, kad mēs likumprojektu izskatām pa pantiem, informēju, ka 1., 2. un 3.pantā Ārlietu komisija ir izdarījusi redakcionālus labojumus. Jums tabula ir pievienota. Jūs ar viņiem varat iepazīties. Tāpēc lūdzu atbalstīt redakcionālos labojumus 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu atbalstīt redakcionālos labojumus 2. pantā!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat arī 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Liels paldies deputātiem par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt darba kārtības otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" jautājumus.

Prezidijs ierosina deputātu Staša, Urbanoviča, Bartaševiča, Golubova un Bekasova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Augsti godātā Saeima! Vēlēšanas ir izsludinātas. Un, bez šaubām, es palieku pie domas, ka šis Vēlēšanu likums nav no mūsu labākajiem sasniegumiem, un es viņu ne visai atbalstu. Taču es respektēju vairākuma viedokli, vēl jo vairāk respektēju to, par ko es vienmēr un arī iesniedzēji esam iestājušies, - ja nu reiz ir izsludinātas vēlēšanas un arī noteikumi ir pieņemti, tad viņus grozīt tagad nebūtu īsti pareizi. Tas būtu viens iemesls, kāpēc es aicinātu šodien nenodot komisijai un noraidīt šo priekšlikumu.

Otrs. Gribu mazliet pastāstīt par pagātni, lai es neizskatītos galīgi smieklīgs jūsu acīs. Es uzrunāju tos, kuri pašreiz klausās. Tātad šie grozījumi būtībā savā lielākajā daļā ir ietverti jau pieņemtajā likumā, un viņi kā patstāvīgs priekšlikums, kā patstāvīgs likumprojekts, tika iesniegti, pirms pagājušajā garajā ceturtdienā izdevās iegrozīt to Vēlēšanu likumu. Ja jūs to atceraties... Protams, viss netika pieņemts, bet lielākā daļa tomēr ir akceptēta. Tāpēc tagad vēlreiz komisijā vētīt šo mūsu priekšlikumu, labi zinot, ka tas tik un tā netiks pieņemts, nav nekādas nozīmes. Es šo pēdējo runāju, tieši griežoties pie tiem pārējiem iesniedzējiem, kuri atbalstīja šo manis sarakstīto priekšlikumu, cerībā, ka viņi arī turpmāk atbalstīs mani. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es sapratu, ka viens no iesniedzējiem aģitēja Saeimu balsot pret viņa paša iesniegto likumprojektu. Jūs atsaucat? Paldies, Urbanoviča kungs! Jautājums netiek skatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Liepas, Čerāna, Grīnberga, Kostandas, Bāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par enerģētiku" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Minētais likumprojekts ir ļoti līdzīgs tam nepabeigtajam variantam, kuru pagājušajā gadā Ekonomikas ministrijas darba grupa gatavoja iesūtīšanai ieinteresētajām ministrijām. Likumprojekts satur visas tās nepilnības un kļūdas, kuras jau ir novērstas jaunajā likumprojektā, kurš tūliņ tiks iesniegts.

Minētais likumprojekts ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu (proti, tiek ignorēts likums par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā, par valsts statistiku, par nodokļiem un nodevām, par finansu vadību, par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem), kā arī par Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem par ministriju iekārtu. Tikko mēs pieņēmām jauno budžetu 1997.gadam, un nav pieļaujama vēl vienas jaunas birokrātiskas ministrijas veidošana, jo tas palielinās valsts pārvaldes aparātu un izmaksas tā uzturēšanai. Valdība ir izstrādājusi koncepciju vairāku ministriju apvienošanai, tajā skaitā arī Ekonomikas ministrijas funkciju pārveidošanai Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā. Likumprojekts ir nopietnā pretrunā ar tirgus liberalizācijas un privatizācijas pamatprincipiem, tajā skaitā tas ir pretrunā arī ar tirgus atvēršanas principu. Tajā iezīmējas valsts pārvaldes totalitārisma elementi. Likumprojektā pilnībā ir ignorētas Eiropas līguma un Eiropas savienības direktīvu prasības, kā arī Eiropas enerģētikas hartas nolīgums. Visus minētos starptautiskos līgumus ir ratificējusi Latvijas Republikas Saeima.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti atzina nepieciešamību uzdot valdībai noteiktā kārtībā sagatavot enerģētikas attīstības nacionālo programmu un likumprojektu "Enerģētikas likums", kurš atbilstu Eiropas līguma, Eiropas enerģētikas hartas nolīguma un Eiropas savienības direktīvu prasībām, un pēc Jaunā gada iesniegt šos dokumentus izskatīšanai Saeimā.

Saskaņā ar to Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamentā pašlaik noteiktā kārtībā tiek pabeigts likums "Enerģētikas likums". Šajā jaunajā likumprojektā ir iestrādāti visu ieinteresēto ieteikumi un priekšlikumi, un ir saņemts atzinums no Eiropas integrācijas biroja par likumprojekta atbilstību Eiropas līgumam un visiem pārējiem likumdošanas aktiem. Pamatojoties uz sacīto, es gribētu teikt, ka vajadzētu noraidīt pašreiz šo, lai aiztaupītu, dārgie deputāti, jūsu laiku, noraidīt šo 1985.gadā varbūt derīgo likumprojektu un, lai netērētu laiku, pēc Jaunā gada ķerties pie jaunā ministrijas sagatavotā likumprojekta apspriešanas.Ņemot vērā to, ka šis dokuments faktiski ir kopija, neveiksmīgi nokopēts pagājušajā gadā jau noraidītās koncepcijas dokuments.

Tāpēc es vēlreiz aicinu: netērēsim laiku, noraidīsim un pāriesim pēc Jaunā gada pie jaunā likumprojekta apspriešanas! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. "Par" grib runāt Elmārs Zelgalvis - frakcija "Latvijai".

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šeit tika raksturots šis jaunais likumprojekts kā kaut kāda veca likuma kopija, kas ir jau nederīgs, 10 gadus atpakaļ varbūt tas derētu, un tā tālāk. Es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir speciālistu sagatavots likumprojekts, kas, gluži otrādi, cenšas risināt tās sasāpējušās problēmas, kādas šodien pastāv enerģētikā. Un tāpēc es lūdzu to atbalstīt un nodot komisijā.

Mēs zinām, ka vienā no svarīgākajām valsts infrastruktūrām - enerģētikā - pašreizējais stāvoklis ir raksturīgs ar nesakārtotību likumdošanas un pārvaldes jomā, stratēģijas trūkumu, ieilgušām sarunām starp energoapgādes struktūrām un patērētājiem, tas izpaužas ar maksātnespēju, nesabalansētību tarifu veidošanā, nenosegtos liela apjoma parādos. Kaut arī Latvija ir pievienojusies Eiropas enerģētikas hartai un parakstījusi hartas nolīgumu, kā arī protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem dabas aizsardzības aspektiem, šo dokumentu ieteikumi energoefektivitātes jomā, kā arī standartnormatīvu un reglamentējošo dokumentu izstrādes jomā enerģētikā, kas atbilst Eiropas savienības prasībām, netiek realizēti vai arī realizējas ļoti lēni, kas atvirza Latviju citu valstu vidū. Vēlāk šie jautājumi var pāraugt problēmās, kas kavēs Latvijas integrāciju Eiropas savienībā.

Ņemot vērā visu to, ka līdzšinējās valsts pārvaldes struktūras enerģētikā ir bijušas neefektīvas, ne reizi vien atbildīgā līmenī - Valsts kontrolē, Siltumapgādes uzņēmumu asociācijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā un citur - ir izvirzīts jautājums par patstāvīgas Enerģētikas ministrijas izveidošanu. Bet šis jautājums nav risināts. Šeit runāja par to, ka, lūk, tā būšot jauna birokrātiska struktūra. Tā nebūs jauna birokrātiska struktūra. Šeit ir paredzēts ļoti minimāls štata vienību skaits, praktiski tas ir esošo štata vienību skaits tajās struktūrās, kas šodien ar enerģētiku nodarbojas. Konkrēti: Energoapgādes regulēšanas padome - 27 štata vienības ar 138 000 latu finansējumu. Un otrs: programmas enerģētikā - 41 štata vienība, un 133,6 tūkstošu latu finansējums ir nākamā gada budžetā paredzēts. Tāpēc šādas jaunas struktūras izveidošana vienkārši ir visu šo dažādo struktūru koncentrēšana vienā vadībā, un šeit nekādi papildu līdzekļi, nekāds papildu finansējums no valsts budžeta prasīts netiek.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijām izskatīšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 39, atturas - 11. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Bartaševiča, Urbanoviča, Mauliņa un Rubuļa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Notariāta likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Modris Lujāns - "par". Nevēlas. "Pret" - (No zāles deputāts M.Lujāns: "Nç, balsot!") nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 28, atturas - 14. Arī šis likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Kušneres un Grīnberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti prasa balsojumu.

Vēlas runāt Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Pēdējā laikā daudz tiek sabiedrībā Latvijā runāts par partiju dažnedažādāko šķelšanos, kāda notiek. Īstenībā tā ir nedaudz neprecīza jautājuma nostādne, jo partiju šķelšanās Latvijā nav bijusi jau pēdējos trīs vai četrus gadus. Pēdējā zināmā politisko organizāciju šķelšanās bija tad, kad no LTF atšķēlās virkne nodaļu, izveidojot apvienību "Tçvzeme", un kad no LNNK pirms vairākiem gadiem atšķēlās dažas nodaļas, izveidojot citu partiju, Oļģerts Dzenītis toreiz figurēja, un tā tālāk. Tāpēc jārunā ir par citu parādību, kas 5.Saeimā un tagad arī 6.Saeimā ir ieviesusies, un tā ir tā saucamā deputātu staigāšana no frakcijas uz frakciju vai arī kļūšana par neatkarīgajiem deputātiem. (Starpsauciens no zāles: "Tu jau pats staigāji 5.Saeimā!") Galvenais cēlonis šeit ir likumdošanas nepilnība. Joprojām Saeimas kārtības rullī nav iestrādāta norma, kas paredz, ka gadījumos, kad deputāts izstājas no frakcijas vai tiek no tās izslēgts, viņš zaudē deputāta mandātu un viņa vietu ieņem nākamais no partijas kandidātu saraksta. Iemesli, kāpēc deputāti pametuši frakcijas vai tikuši no tām izslēgti, ir bijuši vismaz trīs. Viens no tiem ir, piemēram, ideoloģiski programmatiskas domstarpības. Šajā sakarā Kostanda, Zīgerists un Kušnere atstāja LNNK 5.Saeimā. Kā piemēru varu minēt arī Aivara Kreitusa un Ilgas Kreituses izstāšanos no DPS 6.Saeimā, Ādamsons aizgāja no "Latvijas ceļa". Šī parādība ir skārusi visas partijas, un es runāju gan par 5.Saeimu, gan par 6.Saeimu.

Otrais cēlonis jeb iemesls ir bijis centiens sekmēt savu politisko karjeru. Kārlis Leiškalns tādā sakarā pārgāja no Demokrātiskās Centra partijas uz "Latvijas ceļu", Olga Dreģe - no DCP uz LNNK 5.Saeimā, "Tautai un taisnībai" izveidojās no frakcijas "Latvijai" aizgājušajiem deputātiem un pievienojās valdošajai koalīcijai.

Un trešais iemesls ir, piemēram, arī personīgas nesaskaņas, kas ir bijušas atsevišķiem deputātiem ar savu frakciju. Piemēram, Saulītim ar KDS 5.Saeimā un tā tālāk. (No zāles deputāts A.Saulītis: "Paldies Odisej!") Droši vien var līdztekus šiem trim galvenajiem iemesliem minētajiem noteikti atrast arī vēl citus.

Kāds ir pamatojums - kāpēc likumdošanā būtu jāizdara izmaiņas, lai nepieļautu deputātu staigāšanu? To, es domāju, ļoti skaidri saprot gan cilvēki, mūsu vēlētāji, gan īstenībā saprot arī pašas partijas.

Pirmkārt, tas pamatojums ir šāds. Vēlēšanas notiek pēc proporcionālas vēlēšanu sistēmas, proti, vēlētāji balso par partiju sarakstiem, nevis par katru individuālu cilvēku atsevišķā apgabalā. Tādējādi par deputāta darbību ir atbildīga partija. Partiju spēku samērs Saeimā atspoguļo sabiedrības noskaņojumu vēlēšanu brīdī, un šī deputātu staigāšana izjauc to politisko līdzsvaru, spēku samēru parlamentā, līdz ar to tiek ignorēta arī vēlētāju griba.

Otrs pamatojuma aspekts ir sekojošs. Mums visiem kopīgi, visām politiskajām partijām kopīgi jācenšas mazināt politisko sadrumstalotību, un to, ka šis mērķis ir aktuāls, droši vien saprot tomēr lielākā daļa politiķu, un svarīgi ir panākt, lai Latvijā izveidotos trīs, četras, nu, varbūt piecas lielas, ietekmīgas partijas. Bet arī tas neatrisinās problēmu, nelikvidēs politiskās sadrumstalošanās procesu parlamentā, ja netiks izdarītas šīs frakcijas "Latvijai" piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī. Proti, pat tad, ja Saeimā ienāks tikai kādas četras lielas partijas (un tieši to mēs visi gribam panākt) un būs, pieņemsim, 25 deputāti katrā, tad, neizdarot likumdošanā izmaiņas, ko frakcija "Latvijai" piedāvā, atkal atkārtosies tas pats, kas 5.un 6.Saeimā ir bijis. Jā, valstī tiešām būs tikai četras lielas partijas, bet parlamentā ievēlēto četru frakciju vietā īsā laikā izveidosies, piemēram, kādi 12 grupējumi, varbūt vairāk. Un plus vēl neatkarīgie deputāti. Un tas faktiski apdraudēs Saeimas darbu, padarīs neiespējamu stabilas valdības veidošanu atkal. Es domāju, ka tas atkal diskreditēs un apdraudēs demokrātiju un valsts parlamentāro iekārtu. Un atkal un atkal sāks parādīties runas par to, ka, lūk, šī vēlēšanu sistēma pēc partiju listēm esot slikta, ka, lūk, vajagot pāriet uz citu vēlēšanu sistēmu, apgabalus ieviest vai vēl kaut kā, vispār 100 apgabalus vai 50 apgabalus, un tamlīdzīgi. Bet šis ir elementārs atrisinājums - pilnveidot šo vēlēšanu sistēmu pēc partiju listēm, kāda mums ir, un vienkārši novērst iespējas šīm ievēlēto partiju frakcijām sadrumstaloties pēc tam Saeimā. Tas ir loģiski un normāli, lai sekmētu demokrātijas attīstību. Likumam nav atpakaļejoša spēka, un par to nav jāuztraucas tiem, kas to ir darījuši līdz šim brīdim. Es aicinu balsot par šā mūsu priekšlikuma nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Čerāns smejas, ļoti jauki, zobi balti, vēl labāki nekā Birkavam. Bet tagad - par lietu, protams. Kostandas kungs pateica ļoti daudz patiesības un ļoti daudz arī nepatiesības. Katrā ziņā visiem šiem jautājumiem ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Un, protams, Saeima varētu un tai varbūt pat vajadzētu izskatīt šos jautājumus, bet, manuprāt, arī Kostandas kungam un frakcijas biedriem būtu jāiesniedz likumprojekts par labojumiem Satversmē, lai vispirms atceltu, mainītu Satversmes pantu, kas nosaka, ka deputāts ir neatsaucams. (No zāles deputāts O.Kostanda: "Kârtības rullī izslēgšanas mehānisms ir iestrādāts...") Šis izslēgšanas mehānisms... nu, es nezinu... ka frakcija var izslēgt kādu cilvēku, pēc tam viņi tiek izslēgti no Saeimas... Var būt, ka šī izslēgšana notiek tieši pretēji vēlētāju gribai, tā kā, Kostandas kungs, jūs gribat, lai Saeima rīkojas vēlētāju vārdā, lai Saeima nākamajās vēlēšanās, kas būs pēc trim gadiem, nākotnē būs pēc četriem gadiem... nevar prasīt no cilvēka politisko atbildību par viņa rīcību gan balsojumos, gan paliekot frakcijā vai atstājot frakciju. Paldies par uzmanību. Es iesaku noraidīt šo kā neatbilstošu Satversmei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 10. Iesniegtais likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Čerāna iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Kostandas kungs vēlas runāt. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Jau drīz vien pēc 6.Saeimas vēlēšanām visi šeit Saeimā, visas partijas, frakcijas ir saņēmušas daudz vēstuļu no dažādām trimdas latviešu organizācijām, kurās bija pausta neapmierinātība ar to vēlēšanu kārtības izmainīšanu, kāda bija izdarīta - salīdzinājumā ar to, kāda bija balsošanas kārtība attiecībā uz 5.Saeimu. Lielākā daļa šo neapmierinātības avotu sakņojās apstāklī, ka bija traucēta, apgrūtināta balsošana pa pastu, ka bija šīs normas, ka, lai varētu nobalsot, trimdas tautiešiem bija jāsūta uz vēstniecībām aploksnē līdzi arī pases. Kurš atļausies riskēt ar tāda svarīga - faktiski vissvarīgākā - pilsonības dokumenta kā pase sūtīšanu uz vēstniecību? Tad to atkal sūtītu atpakaļ... un tā tālāk... Kad mūsu parlamenta delegācija, kurā bija Odisejs Kostanda no frakcijas "Latvijai", Imants Daudišs no "Latvijas ceļa", Alfreds Čepānis no Demokrātiskās partijas Saimnieks un Jānis Priedkalns no "Tçvzemei un Brīvībai", apmeklēja Austrāliju, mēs tikāmies ar trimdas tautiešiem. Konkrēti, mums bija saruna 14.oktobrī ar Emīlu Dēliņu - Latvijas goda ģenerālkonsulu Austrālijā un Jaunzēlandē, Bruno Krūmiņu - Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēdētāju, viņa vietnieku Franci Svilānu un citiem trimdas tautiešiem, viņi visi izteica mums savu lūgumu, pēc tam atsūtīja par to arī rakstiskas vēstules, atkal vēlreiz uz Saeimu, lūdzot šo jautājumu pārskatīt un iesniegt grozījumus. To izpildot, es esmu iesniedzis... frakcija "Latvijai" ir iesniegusi šos grozījumus, un mēs lūdzam tos nodot izskatīšanai komisijās, debatēt, varbūt tos vēl papildināt. Aicinām atsaukties uz mūsu pilsoņu, mūsu tautiešu aicinājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Prezidija atzinumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 29, atturas - 16. Arī šis likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi". Prezidijs ierosina to nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai "par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Iebildumu arī nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem. Desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu, kurā ir Saeimas lēmuma projekts, un šis projekts skan tā: Saeima nolemj izveidot Saeimas Nacionālās drošības komisiju desmit deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas. Par šo priekšlikumu vēlas runāt Jānis Straume - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Straume (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā es ierosinu šo lēmuma projektu šodien neizskatīt, es iebilstu pret tā izskatīšanu šodien un ierosinu to nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Savā laikā vairākums, cenšoties ierobežot opozīcijas tiesības, radīja to, ka neatkarīgie deputāti nevarēja vienā no Saeimas komisijām nokļūt. Tā bija Nacionālās drošības komisija. Kaut gan tas bija tiešs Satversmes pārkāpums, jo ir teikts, ka ir 100 līdzvērtīgu deputātu. Tagad mums ir Saeimā vēl divas frakcijas parādījušās, un līdz ar to... Toreiz tika pieņemts lēmums, ka no katras frakcijas tajā var piedalīties deputāti, bet astoņu cilvēku skaitā. Tagad mums ir vairāk frakciju, tādēļ pilnīgi loģiski būtu izdarīt paplašinājumus. Un man izbrīnu rada šinī gadījumā "Tçvzemei un Brīvībai" destruktīvā rīcība, jo savulaik jūs iepriekšējo projektu atbalstījāt, un diez vai vajadzētu nostāties pret to, ka frakciju pārstāvji var piedalīties visās Saeimas komisijās. Un tādēļ es tomēr neuzskatu, ka Straumes kunga piedāvājums... protams, mums būs jāpakļaujas, ja Kārtības rullis to paredz, bet tas ir ļoti nekonstruktīvs un abstrakts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tagad saskaņā ar Kārtības rulli mums ir šajā gadījumā jārīkojas tā: tā kā ir iebildumi pret tā iekļaušanu šodien, pret tā pieņemšanu, mums ir jālemj, vai iekļaut to nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par to, vai šis lēmuma projekts ir iekļaujams nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 37, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lujāna kungs vēlas runāt. Jā, Lujāna kungs, es arī gribētu turpināt par tā nodošanu komisijām, ja tas nav iekļauts darba kārtībā. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka te, teiksim, kārtējo reizi no atsevišķu frakciju puses parādās politiskās "spēles", kuras aizskar vairāku frakciju intereses, šajā gadījumā es piedāvātu to papildus nosūtīt arī uz Juridisko komisiju un atzīt Juridisko komisiju par galveno, jo tad būtu cerības, ka tas netiktu pārvērsts par politisko triku un izspēli... kā atsevišķi balsojumi par likumprojektiem, kad Panteļējeva kungs nostājās pret sabiedrības iespēju nobalsot... un uzstājās kā primitīvs lobijs...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, vai bez kritikas jūs arī ko konstruktīvi ieteicāt par tā nodošanu komisijām? Es nesapratu, Lujāna kungs. Vai jūs vēlaties, lai Saeima balso par šā projekta nodošanu komisijām?

M.Lujāns. Cienījamais Čepāņa kungs, Straumes kungs jau lūdza nodot vienai komisijai, es arī varu papildināt ar lūgumu nodot vēl vienai un atzīt kā galveno Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī šis jautājums ir jāizlemj Saeimai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret lēmuma projekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 32, atturas - 15. Saskaņā ar Kārtības rulli lēmuma projekts tiek noraidīts pilnīgi.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas hartas apstiprināšanu". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man ir simtprocentīga pārliecība, ka jūs iekļausiet darba kārtībā šo izskatāmo jautājumu, bet es gribētu precizēt, ka tas ir nevis dokuments nr.1901, kurā bija pieļauta tehniska kļūda, bet gan dokuments nr.1901a. Un tad, kad sastādīs darba kārtību, jo šodien jau noteikti šo jautājumu mēs nepaspēsim izskatīt, - tad es aicinu tehniskos darbiniekus ievērot, ka tas ir dokuments nr.1901A.

Sēdes vadītājs. Vai Saeimai nav iebildumu pret šī lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā... Piedodiet, šīs sēdes darba kārtībā? Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Kādi būtu priekšlikumi? Paldies. Atbilstoši tā ierakstītajai vietai. Paldies. Lēmuma projekts, saskaņā ar balsojumu jāizskata...

Ir Saeimas lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Jāni Ābeli Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā." Parakstījuši to ir desmit Saeimas deputāti. Vai ir kādi iebildumi? Vai kāds runāt vēlas? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 1. Deputāts Jānis Ābele ievēlēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Nākamais lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Jāni Ābeli Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Deputāts Jānis Ābele ir ievēlēts Pieprasījumu komisijā.

Nākamais lēmuma projekts: "Ievēlēt deputāti Rutu Marjašu Juridiskajā komisijā".

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Deputāte Ruta Marjaša ievēlēta Juridiskajā komisijā.

Nākamais lēmuma projekts - "Par Rutas Marjašas ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Ruta Marjaša ievēlēta Mandātu un iesniegumu komisijā.

Un vēl viens lēmuma projekts - "Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 3. Deputāts Ernests Jurkāns ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai".

Atvainojiet... atvainojiet... Tik daudz to labojumu mums darba kārtībā, ka arī šis ir jāizskata vēlāk.

Mēs pirms tam iekļāvām vēl darba kārtības 72. jautājumu - "Likums par Ventspils brīvostu".

Ziņotājs par šo jautājumu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Likums par Ventspils brīvostu" pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts ir izskatīts minētajā komisijā, un komisija atzīst un iesaka pieņemt Saeimai to pirmajā lasījumā. Turklāt komisija lūdz to izskatīt arī steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu, Liepas kungs!

I.Liepa. Tādā gadījumā īss ieskats šajā likumprojektā. Mums Latvijā jau ir viena brīvosta, tagad ir iesniegti dokumenti par otras, proti, Ventspils brīvostas, izveidošanu. Šeit ir pielikts klāt ekonomiskais vērtējums un ekspertīze, tāpēc es tos nepārstāstīšu laika taupīšanas nolūkā, bet pamatu pamatā šīs brīvostas izveidošana palielinātu Latvijas konkurētspēju kuģniecības jautājumos, un no tā iegūtu ne tikai Ventspils, bet arī visa valsts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskatot šo jautājumu, speciāli tika akcentēta doma: vai šāda īpaša statusa piešķiršana Ventspils brīvostai nesamazinās kopējo... (Zālē liels troksnis - deputāti skaļi sarunājās)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu 9 minūtes pacietību līdz starpbrīdim... Ļoti lūdzu ievērot klusumu, jo nevar nemaz vairs referentu dzirdēt...

I.Liepa. ... vai nesamazinās kopējos ienākumus valsts budžetā sakarā ar tai piešķirtajām privilēģijām. Ventspils pārstāvji mums iesniedza skaitļus, aprēķinus, kuri liecina, ka šāda samazināšanās nenotiks. Līdz ar to valsts tikai iegūs, un pakāpeniski, gadu no gada pieņemoties spēkā konkurētspējai, šis ieguvums attiecīgi tikai palielināsies.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pieņēma lēmumu - lūgt Saeimai apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Ir ļoti interesanti redzēt, ar kādu steigu Saeima šodien ir nonākusi līdz likumprojektam "Likums par Ventspils brīvostu". Un tāpat nav arī šaubu, ka viņš tiks atbalstīts pirmajā lasījumā. Nu jau mēs arī nobalsojām... vairākums atbalstīja šī likumprojekta steidzamību. Tas tikai rāda, ka deputātiem ir kaut kāda ieinteresētība šo jautājumu izlemt pēc iespējas ātrāk, un to mēs katrs varam tikai minēt, kāda šī ieinteresētība kuram deputātam ir. Un visa šī steiga ir, neraugoties ne uz kādiem skaidriem signāliem par dažādām nelikumībām tajos procesos, kas notiek Ventspils ostas teritorijā - gan tās privatizācijā, gan kur citur.

Mēs jau šeit, Saeimā, skatījām... diemžēl noraidījām deputātu pieprasījumu par nelikumībām valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijā, kur viens no klajākajiem nelikumību piemēriem bija tas, ka Ventspils ostas padomes izplatītajos materiālos šis privatizācijas rezultāts jau tika atspoguļots vairākus mēnešus pirms pašas privatizācijas izsoles notikšanas. Šī valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" teritorija tika attēlota kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Uniparks" îpašums, un ir ļoti dīvaina sakritība, ka pēc vairākiem mēnešiem izsolē starp diviem pretendentiem, par kuriem ir pamats domāt, ka viņu starpā tomēr pastāv zināma saistība, tiešām uzvar šis uzņēmums "Uniparks". Kāda gaišredzība no Ventspils ostas padomes puses!

Un es gribu vērst arī deputātu uzmanību uz šodien laikrakstā "Diena" publicēto rakstu "Pârtrauc iespiest "Çnas pār Ventspili"". Tātad ir pētījums "Çnas pār Ventspili", kurā, kā šeit rakstīts, eksistē dažādas tehniskas neprecizitātes, bet ir skaidri pateikts, ka Ventspilī ekonomiskos procesus pārņemuši savās rokās padomju laika nomenklatūras darbinieki, kas nevēlas un arī nespēj attīstīt normālu tirgus ekonomiku, tā vietā attīstot "çnu" ekonomiku. Un tam ir noteicoša loma tādās svarīgās nozarēs kā ostas un tranzīts. Un to mēs gribam tagad ar tādu steigu stimulēt.

Es tomēr aicinātu atturēties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es diemžēl nevarētu piekrist Čerāna kungam. Šādus kārumniekus kā Čerāna kungs, kurš piedāvātu aizsist ar spundi visus naftas vadus, nobloķēt visus dzelzceļus un teiktu: "Nu tagad mēs sēdēsim un priecāsimies..." Es savā laikā redzēju atsevišķus mūsu ekonomiskos "gaišreģus", kas teica, ka nu tagad mēs pārdosim rūpnīcas par milzu naudu un iegūsim naudu no Rīgas robotu rūpnīcas... Tagad "Coca-cola" ir Igaunijā, mēs varam radīt ekonomiskos aizliegumus un blokādi, bet tanī pašā laikā man gribētos uzdot jautājumu: "Èerāna kungs, kā lobijs jūs esat? Vai jūs neesat citu tranzītvalstu lobiji... tās pašas Somijas?" Negribas jau teikt, bet varbūt tās pašas Krievijas vai Gruzijas, jo tanī pašā laikā Batumi arī ver brīvostu vaļā, kas arī būs ar mieru piedalīties konkurencē, un tas ir nopietns konkurences tirgus. Un šodien, ja mēs to pagūsim, tas būs mūsu tranzīts un ies caur Latviju, bet tādēļ ir jārada normāli noteikumi un jāatbrīvo iespēja maksimālai tranzīta plūsmai. Čerāna kungs, jūs nevarat aizmirst, ka blakām ir Butiņģe, un tie paši draugi lietuvieši labprāt paņemtu tranzītu caur sevi. Tāpat ir brīva teritorija Kaļiņingrada. Un, ja mēs negribam aktīvi reaģēt uz tirgus prasībām, tad Latvija vienkārši patiešām beigās paliks kā maza valsts, kurā atbrauks atsevišķi patroni no ārvalstīm, uzdāvinās vecus zābakus, bet tauta dejos riņķadanci un priecāsies par šādām dāvanām.

Šinī gadījumā es aicinātu kolēģus atbalstīt šo projektu, pie tam maksimāli ātri. Protams, ja tur ir vajadzīgi labojumi pašā projektā, tad vēlāk to var izdarīt, bet ir jāatbalsta šī iniciatīva, jo ir nežēlīga konkurence par tranzītiem, bet tranzīts ir Latvijas bagātība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, debates šobrīd pārtrauksim.

Es pirms pārtraukuma gribu izteikt vienu paziņojumu. Es ļoti lūdzu Prezidija locekļus un Frakciju padomes locekļus tūlīt sapulcēties Prezidija sēžu zālē, lai pārrunātu jautājumu par nākamās - pirmsziemassvētku nedēļas darba režīmu Saeimā.

Un pēc tam pulksten 15.30 debates par to turpināsim.

Un vēl paziņojumam vārds Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Es gribu atvainoties Amerika kungam sakarā ar vakardienas paziņojumu par balsojumu par valsts budžetu. Kā es šodien redzēju videoierakstā, tieši šajā laikā Amerika kungs bija savā vietā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi! Turpinām izskatīt likumprojektu "Likums par Ventspils tirdzniecības brīvostu".

Nākamais debatēs ir pieteicies Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man jāizsaka dziļa nožēla, ka nav Čerāna kunga, tāpēc ka mana uzstāšanās bija saistīta ar viņa uzstāšanos.

Ja mēs runājam par brīvajām ekonomiskajām zonām un par brīvostām, tad jāskatās, vai šajā likumprojektā ir ievēroti pamatprincipi, kuriem ir jābūt ievērotiem, pieņemot un izskatot šos likumus. Izanalizējuši konkrēto likumprojektu " Likums par Ventspils brīvostu", mēs nonācām pie slēdziena, ka pamatprincipi, kuri ir raksturīgi attiecībā uz šādiem veidojumiem, tur ir ievēroti. Tātad Ventspils savā attīstībā ir sasniegusi kaut kādu līmeni, un, lai viņa varētu attīstīties veiksmīgi tālāk, ir nepieciešamas papildu "injekcijas". Un šajā konkrētajā gadījumā papildu "injekcijas" ir Ventspils brīvosta, kura dod iespēju arī piesaistīt investīcijas no ārzemēm. Analoģiska situācija ir arī ar Liepājas speciālo brīvo ekonomisko zonu. Arī es lūdzu jūs atbalstīt gan likumprojektu par Ventspils brīvostu, gan arī likumprojektu par Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Arī es gribu atbalstīt likumu par Ventspils brīvostu, jo uzskatu, ka tas sekmēs Latvijas ekonomikas augšupeju.

Tāpat es aicināšu deputātus... un mēs jau iesniedzām lūgumu... atbalstīt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma paātrinātu izskatīšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Imants Liepa. Nevēlaties?

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Paldies par debatēm. Komisijas vārdā aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Likums par Ventspils brīvostu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtoti balsot par likumprojekta "Likums par Ventspils brīvostu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par otrā lasījuma termiņu!

I.Liepa. Priekšlikumus iesniegt līdz 17. un, tā kā mēs pieņēmām tā izskatīšanas steidzamību, skatīt 19.decembrī - mūsu pēdējā sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šiem termiņiem?

Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šis ir ļoti nopietns likumprojekts... diemžēl mēs nobalsojām par viņa steidzamību... es piedāvāju pagarināt nevis šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet gan izskatīšanas termiņu līdz janvāra beigām - izskatīšanu atlikt uz janvāra pēdējo sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētu konkrētu datumu!

J.Ādamsons. Kā es saprotu, tas ir 26.janvāris.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli tālākie termiņi ir balsojami pirms tuvākajiem, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par to, ka likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā notiek 26.janvārī. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 20, atturas - 16. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu balsot par to, ka likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā notiek 19.decembrī, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.decembris. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais iesniegums. "Ierosinām grozīt Saeimas darba kārtību, pārceļot darba kārtības 73.punktu - likumprojekts "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" uz trešo sadaļu, un izskatīt to pēc likumprojekta "Likums par Ventspils brīvostu". Parakstījuši 10 deputāti.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"?

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums ļoti nelāga prakse ieviešas, jo mēs likumprojektu otros un trešos lasījumus nepārtraukti atbīdām arvien tālāk. Nu cik ilgi tā var strādāt? Tagad vienam steidzīgi bija sagribējies Ventspili ļoti ātri "iekabināt" iekšā, tūlīt pat Liepāju... bet četri likumprojekti, kuri skar ļoti nopietnus valsts aizsardzības jautājumus, kuri skar paralēli arī valsts budžetu un kuru izskatīšana jau tagad konceptuāli neprasīs pārāk ilgu laiku... Kopsummā dažas 10 minūtes... Viss! Tie tiešām ietekmē mūsu valsts dzīvi, bet mēs, lūk, no sēdes uz sēdi tos atbīdām. Mēs esam tiešām iesnieguši šo priekšlikumu, un viņus vajadzētu tagad izskatīt - pirms šī nākošā darba kārtības jautājuma. Es ļoti aicinu neturpināt šo atkal mākslīgo jautājumu cilāšanu uz augšu, kuri šodien absolūti nav konceptuāli svarīgi. Es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Ekonomiskā bloka likumprojekti ir jāizskata ļoti nopietni un uzmanīgi. Es pilnībā pievienojos iepriekšējam runātājam, bet, godātie kolēģi, ideja par Liepājas brīvo ekonomisko zonu radās jau pirms gada. Ir īpašs valdības lēmums attiecībā uz brīvo ekonomisko zonu. Šāda lēmuma nav par Ventspili, bet Ventspils brīvās ekonomiskās zonas likumu mēs jau pieņēmām. Es domāju, ka šie likumi ir skatāmi vienotā blokā, un nebūtu lietderīgi tos skatīt atrauti vienu no otra. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai likums par Liepājas speciālo ekonomisko zonu šodien tiek izskatīts pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu iesniegumu - izskatīt likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" kā nākamo darba kārtības jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts... Atvainojos - pret - 7, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo iesniegumu. Tas ir 6 deputātu iesniegums: "Lûdzam jūs 12.decembra Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas, tas ir, pārcelt ceturtās sadaļas 14. un 15. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" un likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"", kā arī desmitās sadaļas 70. un 71. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" un likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" izskatīšanu pirms darba kārtības 10.punkta - lēmuma projekta "Par neuzticības izteikšanu valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai"".

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Runāt nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 11, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatīsim likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1681. Šis ir likumprojekts par Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Jautājums par Liepājas kā trešās nozīmīgākās Latvijas lielās ostas tālāko attīstību Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi nozīmīgs. Mēs zinām, ka Liepājas pilsētas un šīs ostas attīstība ir ļoti, ļoti problemātiska, jo visus 50 okupācijas gadus Liepājas ostā saimniekoja Krievijas militārā prese, militārais resors, un arī Liepājas pilsētā 1/3 daļu no teritorijas aizņēma Krievijas armijas infrastruktūra.

Tagad Liepājā, Liepājas ostā sākusies tautsaimniecības attīstība, civilā attīstība. Tā norit veiksmīgi, taču Liepājai katastrofāli trūkst investīciju, trūkst iespēju straujākam uzplaukumam. Lai šādas tautsaimniecības attīstības iespējas nodrošinātu, ir nepieciešams radīt šai attīstībai vajadzīgos apstākļus.

Par vienu no šādiem apstākļiem gan valdība, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir uzskatījusi, ka tā varētu būt speciālās ekonomiskās zonas izveidošana. Šī speciālā ekonomiskā zona aptvertu gan ostas teritoriju, gan, pēc šā projekta autoru ieteikumiem, arī pilsētas teritoriju un daļēji iesniegtos pat Liepājas rajona teritorijā. Tā aptvertu Liepājas pilsētas ziemeļu daļu, kura visvairāk ir cietusi tieši no šī okupācijas laika militārā sloga. Tautsaimniecības attīstība šeit ir ārkārtīgi ierobežota šobrīd.

Jāsaka gan, ka arī Latvijas Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, bet diemžēl šis likumprojekts vēl ir tikai projekta stadijā, tāpēc deputāti ar to var iepazīties tikai netieši. Un arī valdībā šis likumprojekts vēl nav izskatīts. Tādējādi priekšlikums, kas tika izteikts komisijā, ir tāds, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums būtu virzāms izskatīšanai Saeimā. Uz otro lasījumu tam ir nepieciešamas vairākas korekcijas un papildinājumi, tāpēc komisija ierosina šo termiņu nedaudz ilgāku, nekā tas bija Ventspils brīvostas likuma gadījumā, bet komisija iesaka šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā, lai tādējādi ar likumu nekavētu radošo iniciatīvu, Liepājas ekonomisko attīstību. Jo es vēlreiz uzsveru - Liepājas tautsaimniecības attīstība ir ļoti, ļoti smagā situācijā šobrīd, un tai ir nepieciešams valstisks atbalsts. Un šī ir tikai viena no iespējām, kā mēs Liepājas attīstību varētu atbalstīt.

Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 9. Lēmums pieņemts - likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Tāpēc lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

I.Emsis. Mans priekšlikums tātad komisijas vārdā ir otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 24.janvārim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas termiņu arī lūdzu!

I.Emsis. Tad varētu būt izskatīšanas termiņš pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs. Emša kungs, mēs vienmēr esam lēmuši par konkrētiem datumiem.

I.Emsis. Bet es diemžēl nevaru šobrīd pateikt. 30.janvāris, jā?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem termiņiem? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā nākamais jautājums ir "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Juris Dobelis (LNNK un LZP frakcijas deputāts).

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1721. Praktiski te ir konceptuāla pieeja no divām pusēm - komisijas pieeja un frakcijas "Latvijai" pieeja - , un acīmredzot pamatbalsojums būs izšķirošs arī attiecībā uz visiem pārējiem pantiem, kuri ļoti lielā mērā papildina viens otru.

Tātad - 3.pants. Frakcijas "Latvijai" piedāvājums - iekļaut vārdus "Robežapsardzības spēki". Šo piedāvājumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Mēs piedāvājam 3.pantā starp vārdiem "Nacionālie bruņotie spēki" un "valsts drošības iestādes" iekļaut vārdus "Robežapsardzības spēki". Nolasīšu 3.pantu, kā tas skan pašreizējā redakcijā: "Valsts aizsardzības pasākumu kopumu realizē Nacionālie bruņotie spēki, valsts drošības iestādes, kā arī svarīgu valsts objektu aizsardzības iestādes (dienesti) un citas valsts institūcijas, kas savā kopumā veido vienotu valsts aizsardzības sistēmu." Mūsu piedāvājums ir tātad iekļaut šos vārdus "Robežapsardzības spēki". Tādā gadījumā pants skanētu tā: "Valsts aizsardzības pasākumu kopumu realizē Nacionālie bruņotie spēki, Robežapsardzības spēki, valsts drošības iestādes..." un tālāk kā tekstā... "kas savā kopumā veido vienotu valsts aizsardzības sistēmu." Mēs tos piedāvājam iekļaut tāpēc, ka uzskatām, ka Robežapsardzības spēkiem jābūt Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļai kara gadījumā. Jā, protams, miera apstākļos Robežapsardzības spēki var tagad būt Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tas ir cits jautājums. Bet kara gadījumā vai arī ārkārtas situācijā Robežapsardzības spēkiem jārealizē kopīgi ar pārējiem bruņotajiem spēkiem un valsts drošības iestādēm valsts aizsardzības pasākumu kopums. Tāpēc mēs uzskatām, ka Robežapsardzības spēkiem arī turpmāk, neatkarīgi no to pakļautības maiņas, ir jābūt vienotās aizsardzības sistēmas sastāvdaļai.

Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo jautājumu?

Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs noraidīt šo priekšlikumu. Nav runa konceptuāli par to, ka mēs neiesaistīsim visus mūsu cilvēkus valsts aizsardzībā, jo, saprotiet, arī tie cilvēki, kas būs gan šinī komandā, gan policijā, gan citos sastāvos, - tie visi aizsargās mūsu valsti. Tie nāks no rezerves daļām un tā tālāk. Šeit ir runa tikai par to, ka konceptuālā ziņā tad būtu pavisam cits bruņotais spēks, un pret to mēs iebilstam.

Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu: "3.pantā starp vārdiem "Nacionālie bruņotie spēki"... Un tālāk, kā jums redzams tabulā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. 6.pants. Es domāju, arī tas ir līdzīga satura piedāvājums. Faktiski tas konceptuāli saskan ar nupat balsoto, un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo piedāvājumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. 10.pantā ir tieši tas pats.

Sēdes vadītājs. Frakcija nepieprasa balsojumu. Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Tālāk ir runa par 10.panta papildinājumu. Tekstu jūs redzat. Šo papildinājumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Līdzīga satura papildinājumu komisija ir noraidījusi attiecībā uz 11.panta 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Līdzīgi skan arī piedāvājums attiecībā uz 11.panta 5.punktu, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Tas pats 12.panta 1.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Tas pats 12.panta 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Godīgi sakot, tas pats ir arī 12.panta 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. 14.panta 3.punkts. Ir priekšlikums vārdus "Nacionālajos bruņotajos spēkos" aizstāt ar vārdiem "aktīvajā militārajā dienestā". Šo piedāvājumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Tālāk. Ir priekšlikums 14.pantu papildināt ar otro daļu, ko komisija piedāvā pieņemt.

Sēdes vadītājs. Tā ir iepriekšējā lasījuma redakcija, ja es nekļūdos.

J.Dobelis. Nu, nav nekādu iebildumu šeit.

Sēdes vadītājs. Tātad šeit izmaiņu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Tālāk. Ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt likumu ar trešo nodaļu un attiecīgi mainīt pārējo nodaļu un pantu numerāciju. Šo piedāvājumu komisija diemžēl ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt likumu ar trešo nodaļu. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Un tad ir pārejas noteikumi. Ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvāts grozījums - papildinājums, ka likums stājas spēkā ar jaunā likuma "Par Robežsardzi" spēkā stāšanās dienu. Arī šo piedāvājumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izdarīt pārejas noteikumos grozījumu. Teksts ir tāds, kāds ir redzams tabulā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 5. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. Tie bija visi piedāvājumi, un es aicinātu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dobelis. 17.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Juris Dobelis (LNNK un LZP frakcijas deputāts).

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis dokuments ir ļoti līdzīgs iepriekš izskatītajam, un šīs konceptuālās atšķirības arī tur ir redzamas. Tā ka es vienkārši uzrādīšu, kurā pantā šīs atšķirības ir bijušas, un tad mēs varētu šeit kopīgi lemt par tālāko tekstu.

Tātad - 2.pants. Ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums vārdus "sargā un aizstāv valsts robežu" nomainīt ar vārdiem "Latvijas valsti". Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu... Ir vai nav?

Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Frakcija "Latvijai" tātad ierosina 2.pantā vārdus "sargā un aizstāv valsts robežu" aizstāt ar vārdiem "Latvijas valsti". Tādā gadījumā 2.pants skanētu: "Aizsardzības spēki sargā un aizstāv Latvijas valsti, nodrošina savu struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību un pilda aizsardzības uzdevumus visā valsts teritorijā." Mēs uzskatām, ka jēdziens "sargā un aizstāv Latvijas valsti" ir daudz plašāks par jēdzienu "sargā un aizstāv robežu". Robeža ir vienkārši līnija, kas atdala vienu valsti no otras. Un ir svarīgi sargāt nevis tikai robežu, bet sargāt tieši valsti. Jo var iznākt tā, ka sargā tikai pašu līniju, bet nesargā un neaizstāv Latvijas valsti. Iznāk vienkārši absurds, ja pants ir šajā komisijas piedāvātajā redakcijā.

Tāpēc mēs aicinām pieņemt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, jo būtiski ir pasvītrot to, ka no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nevar noņemt šo uzdevumu - sargāt un aizstāvēt arī sauszemes robežu neatkarīgi no tā, kāda resora pakļautībā būs Robežapsardzības spēki.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs vēlaties runāt debatēs? Vairāk deputāti debatēs nevēlas runāt... Vēlas tomēr runāt. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Es lūdzu deputātus tomēr savlaicīgi pieteikties debatēs, un vēlams pieteikties rakstiski, tā mēs ietaupīsim laiku.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit ir tas pats, par ko es jau runāju iepriekš. Frakcija "Latvijai" piedāvā konceptuāli pavisam citu bruņotu formējumu. Šeit nav runa par to, ka viņi nepiedalīsies šīs valsts aizstāvēšanā, tas notiks tik un tā. Konceptuāli viņi nebūs kā atsevišķs bruņots spēks, viņi būs kā robežpolicija, un viss. Bet tad, kad nāks Latvijas valstij uzbrukums, viņi tik tiešām aizstāvēs šo valsti. Tātad es vēlreiz lūdzu nepieņemt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Mani tiešām uztrauc bieži šeit notikuši loģiski pārkāpumi formulējumos. Mēs zinām, Druvas kungs, ka Amerikas bruņotie spēki aizstāv ne tikai Amerikas Savienotās Valstis, visas, bet aizstāv vēl arī ASV intereses citās zemēs. Bet mēs, loģiski ņemot, pat nedrīkstam neko vairāk, kā tikai savu robežu aizstāvēt. Nu, un, ja kāds to nedarīs, tad mēs nevarēsim to dezertieri notiesāt, jo viņam ir teikts aizstāvēt tikai robežas. Padomājiet, ko jūs likumā ieliekat!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Es domāju, ka šis priekšlikums ir galīgi neloģisks, jo, to pieņemot, "izkristu" vairāki vārdi. Respektīvi, izslēdzot vārdus "sargā un aizstāv valsts robežu" un tos aizstājot tikai ar vārdiem "Latvijas valsti", pazūd vispār norma, ka sargā un aizstāv. Ja mēs salīdzinām, vadoties pēc teksta, tad redzam, ka tādā gadījumā iznāks tā: Aizsardzības spēki Latvijas valstī nodrošina savu struktūrvienību kaujas gatavību. Es domāju, ka šis priekšlikums ir formulēts neloģiski, tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 2.pantā vārdus "sargā un aizstāv valsts robežu" aizstāt ar vārdiem "Latvijas valsti". Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 37, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Par 3.pantu iesniegtais piedāvājums nav pieņemams, jo tas vairs būtiski neiekļaujas tekstā, tā ka es aicinu to pat neapspriest.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts... (No zāles deputāts O.Kostanda: "Es par ceturto...") Lūdzu precīzāk formulēt savus pieteikumus runāt debatēs. Iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 3.pantu nav. Priekšlikums noraidīts.

J.Dobelis. 4.pants. Arī šis frakcijas "Latvijai" piedāvājums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Atšķirība starp frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un komisijas piedāvāto redakciju ir sekojoša. Komisija ierosina vispār izslēgt 4.panta "a" punktu. Pants skan: "Aizsardzības spēku sastāvdaļu galvenie uzdevumi. Šā likuma 3.pantā minētās Aizsardzības spēku sastāvdaļas pilda šādus uzdevumus:". Un seko "a" punkts: "Robežapsardzības spēki sargā un aizstāv valsts robežu, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts robežai (kontrabandu), nodrošina pierobežas tiesiskā režīma ievērošanu;". Tātad komisija piedāvā visu šo punktu svītrot. Frakcija "Latvijai" iesaka šo punktu atstāt, bet svītrot tajā tikai vārdus "Robežapsardzības spēki". Tādējādi, ja pieņemtu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, teksts skanētu tā: "...Aizsardzības spēku sastāvdaļas pilda šādus uzdevumus: a) sargā un aizstāv valsts robežu, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts robežai (kontrabandu), nodrošina pierobežas tiesiskā režīma ievērošanu;". Kāpēc mēs šo priekšlikumu izvirzījām? Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka nedrīkst no Aizsardzības spēkiem, no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem noņemt šo uzdevumu sargāt un aizstāvēt valsts robežu. Ne jau tikai Robežapsardzības spēku uzdevums tas ir, tas ir arī Aizsardzības spēku, tas ir vispār Nacionālo bruņoto spēku visu sastāvdaļu uzdevums. Jo jāatceras, ka arī citas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas pilda uzdevumus, sargā robežu arī miera laikā. Piemēram, Zemessardze. Vai tad to esam aizmirsuši? Tāpēc mēs uzskatām, ka pirmajā lasījumā pieņemtā komisijas redakcija ir neloģiska, un piedāvājam balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk nav pieteikušies runāt debatēs par šo punktu. Komisijas vārdā? Lūdzu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 4.panta "a)" punktā svītrot vārdus "Robežapsardzības spēki". Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Tālāk ir frakcijas "Latvijai" piedāvājums par teksta izmaiņām 4.panta "d" punktā. Viņš nav apspriežams, jo viņš tekstuāli te neiekļaujas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir piedāvājums par 33.panta 1.punkta otrā teikuma redakciju. Šo redakciju komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Dobelis. Tālāk ir 45.panta 4.punkta teksta piedāvājums, taču tas arī vairs nav apspriežams, jo viņš neiekļaujas vispārējā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums netiek pieņemts.

J.Dobelis. Un pēdējais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" piedāvājums. Faktiski viņš ir ļoti līdzīgs iepriekšējā likumā izteiktajam piedāvājumam. Komisija šo piedāvājumu arī ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas atzinumu nav. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Dobelis. Līdz ar to mēs esam beiguši apspriest dokumentu nr.1722, un es lūgtu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu!

J.Dobelis. 17.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu - 17.decembris - nav. Pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Dokuments nr.1896. Tas jau ir trešais lasījums. Pirmajā un otrajā lasījumā esam izskatījuši viņu diezgan lielā vienprātībā, bet uz trešo lasījumu ir tikai daži papildu piedāvājumi, par kuriem bija nelielas diskusijas. Un kā pirmo minu Aizsardzības ministrijas piedāvājumu - papildināt likumprojektu ar jaunu punktu. Tekstu jūs redzat, komisija šo piedāvājumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu - noraidīt Aizsardzības ministrijas priekšlikumu? Atklājam debates. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šā priekšlikuma tapšanai ir divi iemesli. Pirmais - lai mūsu darbi šeit Latvijā atbilstu mūsu vārdiem ārpus Latvijas robežām. Un otrais - lai militāra konflikta gadījumā mūsu Bruņoto spēku saskaņota rīcība būtu atkarīga no loģiskas militāras sistēmas, nevis no divu pulkvežu labām vai sliktām personiskajām attiecībām.

Mēs regulāri visai pasaulei sakām, ka mūsu mērķis ir līdzdalība NATO organizācijā un ka mēs esam politiski tam gatavi. Taču skatīsimies patiesībai acīs! Šobrīd pirms šī balsojuma ir ļoti grūti apgalvot, ka mēs tam esam politiski gatavi, jo mēs neesam savos likumos iestrādājuši NATO pamatprasību - vienotu militāro vadību un civilo kontroli pār visiem, atkārtoju, pār visiem Bruņotajiem spēkiem. Šobrīd Latvijā neviens likums neparedz Bruņoto spēku lielākās sastāvdaļas - Zemessardzes pakļautību Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Līdz ar to arī civilā kontrole pār šo Bruņoto spēku daļu no likuma viedokļa neeksistē. Militārās pakļautības ķēdē trūkst šī posma, kas savieno Bruņoto spēku komandieri ar Zemessardzes komandieri. Un NATO valstu militārie atašeji tāpat kā nupat notikušajā Ziemeļatlantijas asamblejas pasākumā, kas notika šajā namā, ir lielā neizpratnē par mums, jo viņi redz, ka Latvijā ir 1500 algotas bruņotas militārpersonas, kuras apgādā valsts, ir ierindas zemessargi, bet tās nav pakļautas Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Tajā pašā laikā Zemessardzē dien valsts iesauktie 250 obligātā dienesta karavīri, un arī šie cilvēki, kaut arī ir bruņoti, nav pakļauti Bruņoto spēku komandierim.

Godātie deputāti! Mēs nevaram Zemessardzi attīstīt un izveidot par rezervistu akumulācijas vietu, mēs nevaram radīt rezerves spēkus, kas nav pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim. Tas ir absurdi, un tas ir nepieļaujami! Latvijā patlaban ir situācija, kurai līdzīga bija pirms trim gadiem Lietuvā un Igaunijā. Taču šobrīd Igaunijā analoģiska organizācija ir pakļauta Aizsardzības spēku pavēlniekam, un arī Lietuvā šī organizācija ir pakļauta Bruņoto spēku komandierim. Latvija ir palikusi pēdējā no tām valstīm, kas pretendē uz līdzdalību NATO organizācijā, kur šīs lietas nav sakārtotas, kur šī prasība nav izpildīta. Mums, klauvējot pie NATO durvīm, ir jāievēro NATO prasības. Šodien NBS komandieris ir Zemessardzes pulkvedis Dalbiņš, bet Zemessardzes komandieris - pulkvedis Eihmanis, un militārajai greizsirdībai šobrīd nekāda pamata nav. Mums ir jāveic šīs reālās militārās reformas, mums jākāpj NATO "vilcienā", nevis tikai jārunā par šīm lietām un jāskatās, kā "vilciens" aiziet bez mums.

Sēdes vadītājs. Līgotņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

A.Līgotnis. Paldies, es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu nebalsot par šo priekšlikumu un arī komisija bija pieņēmusi lēmumu nebalsot. Iemesls, - Zemessardze nesastāv no 1500 kadru darbiniekiem un 250 obligātā dienesta kareivjiem, bet viņa sastāv arī no 15 000 brīvprātīgajiem un izpilda arī funkcijas iekšējās kārtības uzturēšanai. Vai Nacionālo bruņoto spēku komandieris būs tas, kas pavēlēs brīvprātīgajiem un kadru darbiniekiem Zemessardzē patrulēt ielās un sadarboties ar policiju? Arī NATO ir atsevišķas organizācijas: aktīvais dienests, Nacionālā gvarde un rezerve. Viņi vienoti pakļaujas Aizsardzības ministrijai, bet Nacionālā gvarde neatrodas aktīvo Bruņoto spēku sastāvdaļā. Tā ir atsevišķa sastāvdaļa pati par sevi. Un, lai noteiktu ar likumu, kas kam pakļaujas, tad Aizsardzības ministrijai ir jāizstrādā likums par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Un tad, kad šis likums būs, tad arī būs noteikta šī pakļautība, bet ielikt šajā likumā, ka Zemessardze pakļaujas Nacionālo bruņoto spēku komandierim... Tas nav izstrādāts un sagatavots darbs. Un tagad aicinu nesagatavotu darbu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums mazliet atgādināt vēsturi. 1994. gada beigās 5. Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par Aizsardzības spēkiem", tur paredzot, ka Aizsardzības spēkus vada Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Kāpēc toreiz bija vajadzīga tā reorganizācija? Tā reorganizācija bija vajadzīga, lai tādā veidā atbrīvotos no nevēlamā Aizsardzības spēku komandiera Turlā kunga. Tas bija pats galvenais princips. Bet toreiz Valsts prezidents un arī Saeimas pārstāvji to deklarēja savādāk - ka tas viss tiek darīts tāpēc, lai mums visi bruņotie formējumi atrastos vienā pakļautībā. Šeit ir mēģinājums to arī beidzot panākt. Uz šo brīdi faktiski mums pastāv divi dažādi bruņoti formējumi - Aizsardzības spēki, neskatoties uz to, ka skan ļoti lepni un skaisti, Nacionālo bruņoto spēku štābs un atsevišķi paliek Zemessardze. Un šis grozījums, kurš ir iesniegts no Aizsardzības ministrijas puses, arī skaidri pasaka, ka Zemessardzes organizācijas princips ir vienvadība un to realizē Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris, kurš ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. No vienvadības principa skatoties, šis priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms.

Un gribētu arī iebilst Jurdža kungam. Jurdža kungs! Par Nacionālo gvardi nevar teikt tā, ka viņa nav nevienam pakļauta. Jūs pats teicāt, ka viņa ir pakļauta aizsardzības ministram, bet uz šo brīdi Zemessardze faktiski nav pakļauta nevienam, un šeit ir mēģinājums to lietu beidzot sakārtot.

Man ir lūgums atbalstīt Aizsardzības ministrijas iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Pēc būtības jau tik liela problēma ar šo priekšlikumu nav, bet tomēr, tā kā šeit ir izskanējušas dažādas debates, es gribētu šo to precizēt.

Šeit Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs teica, ka nav neviena likuma vai normatīva dokumenta, kurš reglamentē Zemessardzes saistību vai padotību... Zemessardzes komandiera padotību NBS komandierim. Jāsaka, ka mums likumos ir noteikts tas, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un, loģiski, līdz ar to NBS komandierim pakļaujas arī Zemessardzes komandieris. Tas būtu no loģikas viedokļa.

Šeit ministrija ir centusies šo patiesību, kura pati par sevi ir saprotama, iekļaut arī likumā, un arī tas ir normāli. Bet kāpēc radās šī problēma Aizsardzības un iekšlietu komisijā un kāpēc šis priekšlikums tika noraidīts? Šeit ir jautājums par to, ka Zemessardzes specifika nepieļauj šāda veida formulējumu. Ja šajā formulējumā, ko piedāvā Aizsardzības ministrija, būtu rakstīts, ka šis komandieris pakļaujas militārajos jautājumos, tad arī problēma tiktu likvidēta. Šodien bez šīs piebildes - militārajos jautājumos ir pietiekami neprecīzs šis formulējums. To var pārprast, jo, kā mēs zinām, Zemessardzes darbības specifika, komplektēšanas īpatnības, brīvprātības princips, arī darbība jautājumos, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību un drošību, jautājumos, kas attiecas uz sadarbību ar pašvaldībām, liecina par šo Zemessardzes specifiku, un līdz ar to tā paliek ārpus, ja mēs akceptējam šo līdzšinējo piedāvājumu, ko iesaka Aizsardzības ministrija.

Tāpēc faktiski ir jādomā par to, ka uz trešo lasījumu, precizējot šo priekšlikumu, ko Aizsardzības ministrija ir piedāvājusi, varētu tikt novērsta arī tā problēma, kuras šobrīd otrajā lasījumā nav.

Nu, no vienas puses, jāsaka, ka neatkarīgi no tā, kāds būtu šis balsojums, mūs priekšā gaida trešais lasījums, un tad šajā lasījumā tas arī būtu jāizšķir, runājot par precīzu Zemessardzes komandiera padotību militārajos jautājumos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es augsti cienu mūsu Zemessardzi, jo viņa ir daudz ko darījusi priekš mums. Bet padomāsim, ko mēs darām. Šeit ir saņemts piedāvājums no Aizsardzības ministrijas - vienreiz sakārtot mūsu Bruņotos spēkus. Un tik tiešām gan budžets nāk no valsts un iet caur Aizsardzības ministriju, tāpat arī visa pārējā pakļautība norit caur Aizsardzības ministriju un, kā jau tika minējuši vairāki mani kolēģi, pat NBS komandieris nāk no Zemessardzes.

Tātad lūdzu atbalstīt šo pakļautību pilnībā vienam komandierim, tas ir, NBS komandierim. Un tādēļ lūdzu atbalstīt Aizsardzības ministrijas piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es ierosinu noraidīt šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - papildināt ar 10. pantu šajā redakcijā, jo tūlīt būs gatavs jaunais NBS likums un tajā būs precīzi noteiktas visas funkcijas, kas būs jāveic Zemessardzei un Aizsardzības spēku struktūrām.

Tā ka es aicinu vienkārši noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Debates slēdzam. Komisijas vārdā?

J.Dobelis. Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsojot izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu punktu jums redzamajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Dobelis. Vēl ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas sagatavotās izmaiņas 47. panta pirmajā daļā. Redakciju jūs redzat. Es aicinu atbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

J.Dobelis. Tas arī ir viss. Mēs esam izskatījuši trešo lasījumu, un es aicinātu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 8, atturas - 9. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1897, nr.672 un nr.1492. Šis ir trešais lasījums likumprojektam - "Grozījumi likumā par Latvijas Republikas valsts robežu".

Ir tikai viens piedāvājums - grozījums trešajā lasījumā. Kā jūs atceraties, bija piedāvājums grozīt 36. panta otro daļu. Tas ir saistīts ar budžetu. Kā jūs redzat, šie pirmie divi grozījumi tika noraidīti, bet ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, kuru, starp citu, ir atbalstījusi arī valdība un Finansu ministrija. Tātad lūdzam arī jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Mums saskaņā ar Kārtības rulli sākumā ir jāizskata Ministru kabineta priekšlikumi 7. lappusē.

Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu - noraidīt Ministru kabineta priekšlikumu un izteikt 36. panta otro daļu šādā redakcijā? Tas ir 7. lappusē pirmais priekšlikums. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Priekšlikums ir noraidīts.

K.J.Druva. Nākošais arī ir Ministru kabineta piedāvātais grozījums, un arī šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu - noraidīt Ministru kabineta priekšlikumu (dokuments nr. 1492) - nav? Priekšlikums ir noraidīts.

K.J.Druva. Un trešais grozījums arī ir par šo pašu pantu, šo pašu sesto daļu. Te atkal tiek precizēta redakcija, un šo grozījumu ir atbalstījusi komisija. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu 8. lappusē - izteikt 36. pantu šādā redakcijā... un kā tekstā.... Vai iebildumu nav pret šo priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva. Un visbeidzot pārejas noteikumos, kā jūs redzat, ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums, varētu teikt, ir izdarītas nepieciešamās izmaiņas pārejas noteikumos. Komisija tās pieņēma, un es lūdzu arī jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumu 4.punktu ar šādu tekstu - nav. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tagad es lūdzu deputātus atbalstīt šos grozījumus trešajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Lûdzam pārcelt jautājumu "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" un jautājumu "Par N.Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi" (12. un 13.darba kārtības jautājums) pirms darba kārtības 10.punkta "Par neuzticības izteikšanu valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai"".

Saskaņā ar Kārtības rulli viens var runāt "par", viens "pret" ðo priekšlikumu.

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O. Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es aicinu deputātus balsot "pret", jo acīmredzot šeit vienkārši sākas tādas "netīras" politiskas spēles apmēram pēc principa - nepieļaut šodien vispār šā lēmuma projekta izskatīšanu, un tāpēc sāk vienkārši jebkuru jautājumu celt uz augšu.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Kostandas kungs, es varu jūs informēt, ka nenotiek nekādas politiskas spēles. Tas ir Juridiskās komisijas ierosinājums, jo diemžēl šiem tiesnešiem 14. decembrī beidzas laiks, uz kuru viņi ir ievēlēti, viņiem ir jāsaņem apstiprinājums. Un, ja mēs šodien šajā sēdē viņus neapstiprināsim, viņiem būs jāpārtrauc sava profesionālā darbība. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums ilgu laiku neaizņems, bet tas tomēr ir ļoti nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu priekšlikumu - pārcelt darba kārtības 12. un 13. jautājuma izskatīšanu pirms darba kārtības 10. jautājuma. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 15, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to izskatām 12. darba kārtības jautājumu "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tātad izskatām jautājumu "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu".

Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegumu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Bišera kungs! Deputātus lūdzu nomierināties, ieņemt savas vietas un sekot līdzi tam, ko saka referents.

I.Bišers. ...saņēma iesniegumu par Irinas Freimanes apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Irina Freimane ir nostrādājusi jau divus gadus. Piezīmes viņai nav bijušas. Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija lūdz apstiprināt viņu bez termiņa ierobežošanas. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Irinas Freimanes apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 3. Irina Freimane apstiprināta par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

I.Bišers. Gluži tāds pats priekšlikums ir saņemts par Leldes Graudas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Lelde Grauda pēc iecelšanas ir nostrādājusi divus gadus par tiesnesi, darbā sevi parādījusi pozitīvi. Sakarā ar to Tieslietu ministrija lūdz apstiprināt viņu par tiesnesi bez termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Leldes Graudas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - nav. Lelde Grauda apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu - lēmuma projektu "Par Normunda Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā - Ilmārs Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts).

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par Normunda Salenieka iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Mēs paši esam viņu nesen iecēluši par administratīvo tiesnesi šajā tiesā. Savā darbā viņš ir sevi parādījis pozitīvi. Tagad ir atbrīvojusies tiesneša vieta, un Tieslietu ministrija lūdz apstiprināt viņu par šīs tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalstīja un lūdz arī jūs to darīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - iecelt Normundu Salenieku par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 1. Normunds Salenieks iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai".

Atklājam debates par šo jautājumu. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Es ļoti atvainojos, ka es mazliet nokavējos, jo man arī gribas kaut ko nolasīt no lapiņas. Tā kā šodien visi ir gatavojušies runāt no lapiņām, tad arī es darīšu apmēram tāpat.

Redzat, 1994.gada maijā, kad Māra Gaiļa valdība mainīja prioritātes un par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja valsts ieņēmumu administrēšanas uzlabošanu, par valsts ieņēmumu valsts ministri tika iecelta Aija Poča, kura šajā jomā strādā vēl šobaltdien. Nekad neviens liels un nozīmīgs pasākums nav izdevies tā uzreiz, vienā minūtē, vienā dienā vai uz kādu "lîdakas pasūtījumu". Es gribu teikt: ja mēs šodien varam atzīmēt, ka mūsu valsts finansu sistēma ir strauji uzlabojusies, ja pēdējos dažus mēnešus mums jau faktiski ir bezdeficīta budžets un daži ieņēmumi pārsniedz izdevumus, ja dažreiz mēs dzirdam, ka mūsu muita ir beidzot sākusi sakārtoti strādāt, ja mēs redzam, ka ir izdarīts, ieguldīts liels, smags, rūpīgs darbs ieņēmumu dienesta sakārtošanā, tad mums jāsaka paldies Aijai Počai. Un tas darbs nav tikai šīs valdības darbs, bet šim darbam pamatu likusi Valda Birkava un Māra Gaiļa valdība.

Es nemēģinu noliegt to, ka šādus sasniegumus ir guvusi valdība tieši Šķēles kunga vadībā.Un tomēr. Ja ir šāda situācija, ka šodien kāds izsaka neuzticību tieši tam ministram, kurš ir visvairāk izdarījis, lai sakārtotu ieņēmumu dienestu, un tā ir Aija Poča, tad jājautā, kāpēc tas tā ir noticis. Un tas acīmredzot ir noticis tādēļ, ka ar Aijas Počas palīdzību ienāca Latvijā "Crown Agents", angļu firma, kas sakārtoja vai vismaz cenšas sakārtot muitas dokumentāciju, kas cenšas sakārtot muitu un ieņēmumu dienestu un uzrādīt tos, kas mēģina apiet šo muitu un ieņēmumu dienestu.

Un, ja tika aizturētas spirta un nelegālā alkohola kravas, un tādas ir ļoti lielas, tad vienmēr atrodas kāds, kas par Jūdasa grašiem, no vienkārši kaut kādas sīkas, smieklīgas samaksas, ja kāds to gūs... kas ir smieklīga attiecībā pret tām milzīgajām summām, ko dod šis nelegālais alkohols... tad šim "kâdam" par šiem Jūdasa grašiem gribas "dabūt no laukuma nost" to, kas ir inspirējis šādu darbību. Ir vēlēšanās kaut kādā vīzē pamēģināt no valdības izslēgt Aiju Poču, kurai ir izdevies nokārtot šo alkohola tirgu ievērojamā mērā vai vismaz censties to ievērot...

Sēdes vadītājs. Cienījamais Apiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

P.Apinis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Jūs skaidri redzējāt, ka frakcija "Latvijai" pataisīta par kontrabandas aizstāvjiem, un to izdarīja Aija Poča ar savu paziņojumu no šīs pašas tribīnes, ka esot ierosināta krimināllieta pret to... it kā kontrabandu. Īstenībā nekā tamlīdzīga nav. Šā gada 11.novembrī ar iesniegumu pie Valsts ieņēmumu dienesta par "Crown Agents" veiktajām nekompetentajām darbībām griezās ekspedīcijas firma "Konkordija AB", lai gūtu skaidrību šajā juceklīgajā lietā. Frakcija "Latvijai" 13.novembrī uzdeva jautājumus valsts ieņēmumu valsts ministrei Počai. Interesanti, ka šajā laikā daudzos masu informācijas līdzekļos tika slavēta gan VID, gan "Crown Agents" darbība, vienlaikus dēvējot frakcijas "Latvijai" deputātus bezmaz par alkohola propagandas un kontrabandas aizstāvjiem. Preses konferencē Poča vienkārši apgalvoja, ka visa aizturētā krava ir kontrabanda un tāpēc tā jākonfiscē. Neapliecināja savu paziņojumu kaut vai ar vienu dokumentu. Turklāt tiesiskā valstī, par kādu tiek dēvēta Latvija, nevienam nav tiesību pirms tiesas lēmuma izdarīt šādus secinājumus, "dalot vēl nenoķertā lāča ādu". Ko tad īsti nepieļaujamu atļāvās frakcijas "Latvijai" deputāti? Atļāvās tikai pajautāt. Diemžēl atbilde rādīja, ka man bija te no šīs tribīnes jāpateicas par lielisko atbildi, kura, izrādījās, bija 80% meli. Izrādās, ka visas tās firmas, kuras te vesela rinda ir nosauktas, kurām ir bijuši viltoti dokumenti, - tās firmas vienkārši ir nosauktas nepareizi, ir nosaukti nepareizi nosaukumi, un, pēc tiem nosaukumiem meklējot, tiešām tādu firmu nav. Bet tur nav firmu vaina, tur ir nosaucēju un meklētāju vaina. (Zālē liels troksnis.)

Neizpratni rada arī tas, ka Poča apgalvo, ka tranzīts nav noticis, preces it kā palikušas šeit. Lai gan ir skaidrs, ka otrā galā ir preces saņēmēji. Tas ir Kazahijā!

Vēl viens no Počas paziņojuma "stūrakmeņiem" ir, viņasprāt, viltotie rēķini. Viņa apgalvo, ka tā saucamie invoisi ("invoice" - nezin kāpēc tie saucas angliski vai latīniski) "ir viltoti un satur nepatiesas ziņas". Kā jau teicu, likumdošana neprasa tos uzrādīt muitai. Mēs it kā pievienojamies starptautiskajai tirdzniecības likumdošanai, bet šinī punktā mēs to pārkāpjam. Pavadzīmes nav jāuzrāda, jo pavadzīmju saturs mainās. Un vajag tās saukt par pavadzīmēm, nevis par "invosiem".

Galvenais pamats kravu pārvietošanai ir muitas deklarācija. Un šī deklarācija bija pilnīgā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Ko šajā sakarā saka citas institūcijas? Lai pārliecinātos par valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas paziņojumu pamatotību, lūdzām "Interpol" nodaļas Latvijā pārstāvjus darīt zināmu, vai "Interpol" ir saņēmis uzdevumu - pārbaudīt Kazahstānā esošo firmu darbības likumību, kurām paredzēts nosūtīt šobrīd aizturētās spirta un alkohola kravas. Pārsteidzoša bija "Interpol" nodaļas priekšnieka atbilde, no kuras izriet, ka "Interpol" nav saņēmis šādu uzdevumu. Tātad, paziņojot par šādu firmu neesamību, Poča vadījusies tikai pēc kādiem subjektīviem apsvērumiem.

Kāpēc viņa neprasīja izziņas par šo firmu darbības likumību? Savukārt no Šveices firmas "SGS" saņemtā atbilde apliecina, ka uzņēmums "Kazpak" ir likumīgs kravas importētājs. Interesanti, ka Poča apšauba arī kravu nosūtītāju firmu darbības likumību, apgalvojot, ka tās veic kontrabandu. Taču, piemēram, puse no "Richmond Distillers" pieder vienai no 120 lielākajām sabiedrībām Apvienotajā Karalistē - sabiedrībai "Greenalls". Sabiedrība "Richmond Distillers" nodrošināja darījumu ar Kazahstānu, ir saņemtas arī Kazahstānas akcīzes markas, kuras Rīgā tika uzliktas šai produkcijai. Pēc kravas aizturēšanas muitas noliktavā "Merkurs - Rīgante" pārstāvis no "Crown Agents" Korgans paziņoja sabiedrībai, ka konstatēti daži falsificēti invoisi. Bet jau 7.novembrī Korgans sabiedrībai darīja zināmu, ka "vagonos iekrautās preces ir atbrīvotas" (citāts). Tad jājautā - kāpēc Poča joprojām apgalvoja, ka invoisi ir viltoti, ja "Crown Agents" apliecināja, ka visi dokumenti ir kārtībā? Kāds bija pamatojums Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta lēmumam par šo preču aizturēšanas turpināšanu? Nav saprotams, kāpēc kravas netika sūtītas uz Kazahstānu. Par katru dienu, kurā tika aizturēti dzelzceļa vagoni, sabiedrība maksāja naudu. Vairākas nedēļas "Richmond Distillers" un citu firmu pārstāvji lūdza VID ierēdņus viņus pieņemt, lai tie izskaidrotu savu lēmumu, taču nesekmīgi.

Frakcijas "Latvijai" deputāti frakcijas sēdē tikās ar "Richmond Distillers" starptautisko komercdirektori Džūliju Lazarīni. Mēs saņēmām arī "Richmond Distillers" lūgumu palīdzēt atrisināt nekompetento Latvijas birokrātu radīto skandālu par legālo tranzīta kravu aizturēšanu. "Richmond Distillers" sūtīja tūkstošiem konteineru ar produkciju no Holandes, Lielbritānijas un ASV uz Rīgu tālākam tranzītam uz Kazahstānu un citām NVS republikām. Tagad, kad viņu kravas sāk aizturēt un draud nepamatoti konfiscēt, ir skaidrs, ka sabiedrība ar šādu situāciju pacietīgi nesamierināsies. Jau tagad firmas...

Sēdes vadītājs. Grīnberga kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

E.Grīnbergs. Paldies. Diemžēl visu neuzspēju jums nolasīt. Prasām Aijas Počas demisiju.

Sēdes vadītājs. Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts. Jūs esat arī pieteicies pēc tam runāt otro reizi. Tā ka jūs saņemsiet abas reizes vārdu.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Dārgie kolēģi! Arī es centīšos tā ātri nolasīt savas pārdomas par šo lietu.

27.novembrī frakcijas "Latvijai" deputāti uzdeva jaunus jautājumus Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai par tranzītkravu aizturēšanu un par angļu firmu "Crown Agents". Atkal, jau atkārtoti, tika saņemtas formālas un virspusējas atbildes. No tām var secināt, ka Latvijā parādījusies un sākusi nodarboties kāda mistiska ārzemju firma "Crown Agents", par kuras darbību deputātiem un sabiedrībai netiek sniegta praktiski nekāda informācija. Līgumu nevarot rādīt citām personām. Izrādās, ka Saeimas deputāti Latvijā kļuvuši par "citām personām"! Izrādās, ka Latvijas valstī "citas personas" ir nevis ārvalstu firmas "Crown Agents" darbinieki, bet gan Saeimas deputāti. Jājautā: vai Aija Počas kundze uzskata, ka, būdama valsts ieņēmumu valsts ministre, pārstāv citu valsti? Vai Aija Poča neuzskata sevi par Latvijas valdības locekli, ja atļaujas paziņot, ka Latvijas Republikas Saeimas deputāti ir "citas personas"? (Starpsauciensi: "Visiem izdalīts pa lapiņai. Runā, runā...") Kādas valsts uzdevumus un kādas valsts intereses īsti pārstāv Aija Poča? Kas "Crown Agents" var būt slēpjams no Latvijas politiķiem un iedzīvotājiem, ja tie baidās nodot atklātībai šā līguma tekstu? Vai tas ir kāds jauns Molotova- Ribentropa pakts?

Līdz šim atklātībā kļuvis zināms vienīgi tas, ka divu gadu laikā "Crown Agents" nodrošinās muitas iestāžu iekasējamo ieņēmumu palielināšanos par 30%. Kāpēc tieši par 30%? Kāds pamatojums šim skaitlim? Nekas nav zināms par šīs firmas un tās darbinieku atalgojumu. Nav zināma tās atbildības pakāpe par pieļautajām kļūdām. Toties ir zināms, ka, pretēji Latvijā paziņotajam, ka "Crown Agents" ir laba, nopietna, prestiža starptautiska organizācija, citur tā nedomā. Tā ir maznozīmīga komercfirma, kurā strādā izbijuši, par nekompetentiem atzīti muitas darbinieki. Protams, ne jau gūto panākumu dēļ šie cilvēki bijuši spiesti atstāt labi apmaksāto darbu muitā un dibināt sīku apšaubāma rakstura privātfirmu, par kuru Aija Poča ar tādu sajūsmu stāsta Latvijā.

Tagad redzami pirmie "Crown Agents" darba augļi Latvijā.

Pirmkārt, ar "Crown Agents" līdzdalību aizturētas ekspedīcijas firmas "Konkordija AB" apkalpotās alkohola tranzīta kravas, kuru nosūtītāji ir lielas un gadiem pazīstamas Rietumu firmas. Šo kravu saņēmēji ir galvenokārt ar Kazahijas pārvaldes struktūrām saistītas firmas. Bet "Crown Agents" veiklais darbonis Pīters Korgans, pārkāpjot jebkuras tiesiskuma, likumības...

Sēdes vadītājs. Janis Kazāks - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

J.Kazāks. Paldies. ... pārkāpjot jebkuras tiesiskuma, likumības un demokrātijas normas, Rietumu uzņēmējiem sūtītās vēstulēs raksta: "tie ir noziedznieki", "esam pārliecināti - kravas ir kontrabanda". Kas "Crown Agents" ir devis šādas soģa funkcijas?

Otrkārt. Rīgas muitas komisijas 3.decembra sēdē notika ekspedīcijas firmas "Konkordija AB" apkalpotās aizturētās kravas protokolu izskatīšana, kurā "Crown Agents" pārstāvis nespēja paskaidrot, kādas pretlikumības saistītas ar šo konkrēto kravu. Viņš vienīgi spēja pateikt, ka faksa numurs uz kāda invoisa atšķiras no nosūtītāja ofisa faksa numura. Bet neapgalvoja, ka invoisos fiksētās ziņas būtu viltotas. Viņam vienīgi esot aizdomas.

Treškārt. Savas vēstules pa visu pasauli "Crown Agents" sūta uz Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta Mobilās pretkontrabandas daļas veidlapas, uz kuras ir arī Latvijas valsts ģerbonis. Uz šīs veidlapas kāds drošu roku piekopējis klāt "Crown Agents" simboliku kā līdzvērtīgu Latvijas valsts ģerbonim. Uz šīm veidlapām... (Starpsauciens: "Laiks!")

Sēdes vadītājs. Kazāka kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

J.Kazāks. Paldies. Man daudz nepalika, bet... Es tomēr pieprasīšu Aijas Počas demisiju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēl ir saņemti astoņi pieteikumi, bet es ierosinu tagad izlemt par 10 deputātu iesniegumu Saeimas Prezidijam - turpināt 12.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz jautājuma "Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai" izskatīšanas pabeigšanai.

Viens var par šo iesniegumu runāt "par", viens var runāt "pret". Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 10 deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 8, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Kā var redzēt no daudziem dokumentiem, kravu nosūtītāji ir pazīstamas Rietumu firmas "Richmond Distillers", "Veroka", "Bruggeman". Arī kravu saņēmēji ir zināmi. Tika saņemtas un uzlīmētas Kazahstānas akcīzes markas, noorganizēta ekspertīzes firmas "SGS" pārbaude, preces krautas vagonos, kad tās pēkšņi tika aizturētas it kā par invoisu viltošanu. Tika atsūtīti nosūtītāju firmu dokumenti, kas apstiprināja, ka invoisi satur pareizas ziņas. Tad jājautā - kāpēc kravas joprojām ir aizturētas? "Richmond Distillers" komercdirektore Džūlija Lazarīni vēstulē raksta: "Mçs esam dzirdējuši, ka konkrēti Latvijas valdības ierēdņi ir vienojušies, par iemeslu minot likuma nepilnības, nelegāli konfiscēt mūsu preces un pārdot tās konkrētiem indivīdiem vai organizācijām par ļoti zemu cenu, lai dalītos peļņā ar šādiem pircējiem! Šāds lietu stāvoklis ir ļoti mulsinošs un ož pēc korupcijas visaugstākajos līmeņos, kas, ja mūsu aizdomas ir pamatotas, nozīmētu, ka korupcija Latvijas valsts sistēmā ir bieži sastopama parādība."

Firma "Bruggeman" vēstulē apstiprina, ka arī viņu konteineri ar alkoholu tiešām tiek sūtīti uz Kazahstānu, un šīs firmas eksporta menedžeris Filips Vernjē raksta: "Saistībā ar iepriekš minēto faktu mēs zaudējam savus klientus Kazahstānā, mums zūd uzticība Latvijas varas iestādēm, un nākotnē mums jāmeklē citi ceļi caur citām valstīm, lai transportētu savas preces." Būtu interesanti dzirdēt, kā valsts ministre Poča vērtē Satiksmes ministrijas Tranzītdaļas eksperta Māra Ankalniņa slēdzienu, ka Valsts ieņēmumu dienestu acīmredzot neinteresē muitas sakārtošana. Ankalniņš secināja, ka konkrētās kravas aizturēšana radusies Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku nekompetences dēļ. Vai Poča maz saprot, vai Latvijas valstij būs kāds labums no tranzītkravu aizturēšanas skandāla? Kur liks tādu daudzumu spirta? Vai to vispār spēs pārstrādāt, un kur to pēc tam liks? Kur Latvija liks tādu daudzumu degvīna "Aslanov"? To nevar pārdot Latvijā, jo šo degvīnu "Aslanov" aizliegts realizēt mūsu valstī. Ko iesāksim ar uzlīmētajām Kazahstānas akcīzes markām? Kā Latvija tiks galā ar tādu, Počas prāt, sīkumu kā starptautiskā tiesa? Šo kravu nosūtītājfirmu privātīpašumu neizdosies konfiscēt pēc lietas izskatīšanas starptautiskajā tiesā. "Richmond Distillers" prezidents Tomass Laions ir gatavs tiesāties, un tie nebūs nekādi joki. Kas būs, kad tiks zaudēta šī tiesa? Tādā gadījumā zaudējumus, kas būs radušies šīm firmām un būs mērāmi miljonos, nāksies segt no Latvijas valsts budžeta. Jā, Poča varbūt tad nebūs vairs ministre, bet par to maksās visi nodokļu maksātāji. Šis starptautiskā mēroga skandāls vērtējams kā "lâča pakalpojums" Latvijai. Un gribu uzsvērt, ka, protams, pret kontrabandu ir jācīnās un frakcija "Latvijai" to pieprasa un aizstāv, bet nav taisnība Šķēlem un Počai, kas rīkojas pēc principa - labākais līdzeklis cīņā pret blaugznām ir giljotīna. Šajā gadījumā ar šīm konkrētajām "Konkordija AB" apkalpotajām kravām ir iznācis tieši tā - pret kontrabandu cīnoties, īstenībā ir notikusi cīņa pret tranzītbiznesu Latvijā. Mēs uzdevām šos jautājumus tieši tāpēc, ka mēs meklējam atbildi šajā lietā, bet argumentētas atbildes neesam joprojām saņēmuši. Un tāpēc mēs pieprasījām valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas demisiju.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai". Otro reizi.

O.Kostanda. Esmu uzmanīgi iepazinies ar dokumentiem šajā lietā. Manā rīcībā ir nosūtītājfirmu "Richmond Distillers" un "Bruggeman" vēstules, kurās viņi apstiprina, ka kravas pieder viņiem un ka tās tiek sūtītas uz Kazahiju. Manā rīcībā ir dokumenti, kas apstiprina Kazahijas (saņēmējpuses) firmu eksistenci un darbību. Manā rīcībā ir skandalozās vēstules, kuras "Crown Agents" uz Latvijas veidlapām ar Latvijas ģerboni sūta pa visu pasauli, kurās ir šāds teksts: "Tâ ir Latvija. Tā pati vecā Padomju Savienība, tikai Rietumu ietinamajā papīrā." Tas apvaino mūsu valsti, tas apvaino mūsu iedzīvotājus, mūsu pilsoņus. Kādas viņiem tiesības šādā veidā rīkoties - un vēl zem Latvijas valsts ģerboņa? Uz šo jautājumu mēs atbildes tā arī neesam saņēmuši. Manā rīcībā ir Rīgas muitas priekšnieka Leitholda atbilde, ka sastādītie divi protokoli par "Konkordiju AB" ir sastādīti bez pilnīgi un juridiski pareizi nokomplektētiem pārējiem lietas materiāliem. Un tomēr joprojām pusotru mēnesi turpinās šo kravu aizturēšana un tiek draudēts ar kaut kādu mistisku konfiskāciju. Tāpēc mēs pieprasām Počas demisiju.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējiem, es atvainojos, es savas runas no lapiņām nelasu, bet manā rokā ir lapiņas. Pagaidām man negribētos par to sevišķi runāt, bet šobrīd notiek jau pietiekami augstas kvalifikācijas izmeklēšana. Počas kundze! Atvainojiet, Počas kundze, ja jūs esat zālē, - es būšu bišku rupjš, bet taisnīgs. Počas kundze ir darba zirgs, kurš strādā, viņa nekautrējas, pat būdama valsts ministre, aiziet pārbaudīt atsevišķus nodokļu nemaksātājus. Man ir ļoti grūti saprast, kāpēc tagad, kad tik tiešām Latvija nevēlas būt noziedznieku sabiedrotā, būt kontrabandā līdzvainīga, neviens šo nav teicis, atvainojiet, ka šeit šī kontrabanda būs realizēta. Paldies Dievam, mēs esam arī "sanitārais kordons", kas gādā, lai šādas kontrabandas nebūtu un lai tā neietu caur mūsu zemi; pietiek ar to, ka caur Baltiju iet narkotiku kanāls, pietiek, ka šeit cauri iet ieroču kontrabandas kanāls. Paldies Dievam, viens kontrabandas kanāls mazliet ir piesegts. Un tagad, kad Sončika kungs, godprātīgs cilvēks, es tā jūtu, pašreiz ir nodevis atklātībai dokumentus, kas parāda vienas ļoti interesantas firmas ieinteresētību, kura saņem monopoltiesības uz visas konfiscētās preces realizāciju 29 dienas pēc savas dibināšanas (un visi oriģinālie paraksti un zīmogi ir uz šā dokumenta), - tagad man atliek secināt, ka, paldies Dievam, vēl ir vismaz kāds vai, pareizāk sakot, kāda, kas kāju aizliek priekšā kontrabandistiem. Ja kāds ir strādājis, tad viņš strādā ilgi... iespējams, ka ir pieļautas arī kļūdas... Bet, atvainojiet, tā nav kļūda, ka šajā dienestā pavadzīmi nosauc par invoisu, jo tas ir starptautiskā biznesa termins. Skatīsimies lietas būtībā! Vai mēs tiešām gribam, nu, varbūt ar ne pārāk lielu attapību, kļūt par kontrabandistu lobijiem? Tas ir teikts opozīcijai šoreiz. Es cienu jūsu darbu, bet jūs šodien izmanto, ticiet man, izmanto, to dara ļoti veikli, un šādi "iekrist" mēs katrs varam. Es aicinu novēlēt Aijai Počai sekmīgu turpmāko darbu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts.

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība"). (Starpsauciens: "Nerunā!")

Cienījamie kolēģi! Pēc tik sirsnīgas Krisberga kunga runas man pilnīgi palika ap sirdi tā silti un man grūti kaut ko sliktu pateikt. Man arī būtu, iespējams, jāpasaka kaut kas labs tagad. Bet, redzat, cienījamie kolēģi, es, protams, neesmu kā "Latvijai" saistīts ar alkohola lietām, jo... es nezinu... man neviens nav neko atsūtījis... Bet, redziet, šeit veidojas paradoksāla situācija. Cik es saprotu, savulaik, kad Kreitusa kungs demisionēja, līdz ar viņu demisionēja arī valsts ieņēmumu valsts ministre Počas kundze. Tātad viņas funkcijas šodien ir tādas, ka pēc būtības Počas kundze ir šīs vietas izpildītāja. Un tādēļ tagad man rodas vēl tālākais jautājums: ko tad mēs šodien gribam noņemt no šā amata, ja viņa ir tikai vietas izpildītāja? Saprotiet, šeit veidojas paradoksāla situācija, ko Šķēles kungs klasiski izmanto. Es nebrīnītos, ja drīzumā būtu premjerministra vietas izpildītājs, kas nenestu nekādu atbildību un ko gandrīz nevarētu noņemt nost... Un tādēļ šodien man jau rodas nopietns jautājums: kā mēs varam viņu apspriest, ja viņa ir vietas izpildītāja? Mēs pat gribam pieņemt tādu lēmumu, ka viņu vajag atcelt no amata. Tad man rodas jautājums - no kāda amata mēs viņu atcelsim, ja viņa tajā pēc būtības vairs nav līdz ar Kreitusa kunga demisiju? Jo, ja būtu Šķēles kunga pavēle, ka viņš kā premjerministrs pieņem viņu darbā kā vietas izpildītāju valsts ieņēmumu ministrijā, nodokļu ministrijā, tad es saprastu, ka viņa ir vietas izpildītāja un ka viņa pakļaujas Šķēles kungam, un tad būtu jāprasa atbildība no Šķēles kunga, bet šajā gadījumā es neņemos spriest, cik likumīgs būs Saeimas lēmums pēc balsojuma, ja, teiksim, būs... it sevišķi negatīvs... Un, ja būs pozitīvs, tad ir jautājums - par ko mēs balsosim atkal? Ka viņa paliek amatā par vietas izpildītāju? Jeb vai mēs viņu līdz ar to akceptēsim kā valsts ministri? Un tādēļ šī ir tāda īpatnēja, paradoksāla situācija, un diez vai šādā īpatnējā situācijā Šķēles kungam būtu jānostāda valsts parlaments. Un tādēļ es pat aicinātu izbeigt šajā gadījumā diskusiju par Počas kundzi, bet papriekš precizēt viņas ieņemamo amatu. Jo iestājas arī nākamais moments: kam varēs ārvalstu firmas izvirzīt pretenziju - vietas izpildītājam vai valsts ministrei un kas atkal atbildēs? Jo ir jautājums par to, cik leģitīms ir viņas paraksts šodien uz visiem valsts dokumentiem. Arī tā ir nopietna problēma, bet lai nu tas viss paliek... Un šajā gadījumā, protams, man liekas, ka Počas kundzes vaina ir ne tikai alkohola lieta, bet arī... savulaik bija tirgus un daudz... bet papriekš būtu jānosaka viņas statuss, pirms mēs izvirzām jautājumu par viņas noņemšanu no amata jeb atstādināšanu no amata. Jo viņas statuss šodien ir īpatnējs.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Kopš Latvija atguva brīvību, mēs visi esam sūdzējušies par mūsu tā saucamajām "caurajām" robežām, kontrabandu, ieplūstošo alkoholu. Valdības, divas pirms šīs valdības, ir cīnījušās pret to, ir mainījušies muitas direktori, Valsts ieņēmumu dienesta vadītāji, ministri un tamlīdzīgi, bet neviens nav varējis būt tik efektīvs, lai iedragātu šo kontrabandu, kura absolūti gremdē Latvijas saimniecību un attīstību.

Un beidzot ir radusies Aija Poča - valsts ministre, ir jauns ieņēmumu dienesta vadītājs un beidzot ir sekmes. Ir iesaistīta ārzemju firma "Crown Agents", kura absolūti nav korumpēta un strādā visā pasaulē, un kuras reputācija nav apstrīdama. Un rodas rezultāti. Protams, ko gan citu mēs varējām gaidīt, kā ļoti nopietnu protestu? Un šis protests, protams, izpaužas kā šis frakcijas "Latvijai" ieteikums: noņemt no amata Aiju Poču! Grib noņemt no šī amata cilvēku, struktūru, kura ir efektīva, kura atklāja šo kontrabandu un pirmo reizi piecu gadu laikā spēj panākt un dot rezultātus. Tātad es dziļi apšaubu frakcijas "Latvijai" priekšlikuma motivāciju. Negribētu teikt, ka apstrīdu viņu godīgumu; apstrīdu motivāciju, kāda bija, izvirzot šādu nepamatotu pieprasījumu, un es lūdzu savus kolēģus Saeimā: lūdzu, atbalstiet, lai Aija Poča paliktu darbā un veiktu iesākto darbu līdz galam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt kā cilvēks, kas kopīgi ar Aiju Poču 2.maijā šogad parakstīja ar firmu "Crown Agents" ðo līgumu uz diviem gadiem par firmas "Crown Agents" ienākšanu Latvijā. Tas notika Londonā, un nu šī firma ir sākusi šeit strādāt.

Es gribu teikt, ka man tieši patīk kustības "Latvijai" pārstāvju uzstāšanās šeit, kas ir asas un tiešām nepieciešamas, un bieži vien pozīcijai nepatīkamas. Bet šajā gadījumā es, maigi izsakoties, esmu pārsteigts par to, ko es dzirdu šoreiz no jums. Es domāju, ka tā ir tiešām kaut kādā veidā bijusi dezinformācija, es varētu tikai domāt, no kurienes tā nāk un kāpēc, bet katrā ziņā es esmu tiešām pārsteigts. Tāpēc es nosaukšu dažus skaitļus, kas šodien jau ir zināmi, kas ir reāli un kas liecina par to, ko ir devusi šīs firmas darbība Latvijā.

Man liekas, mums visiem ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika ir ārkārtīgi smagā stāvoklī, ka mēs nevaram rūpniecību atjaunot vienā vai divos, vai trijos gados. Mēs zinām, ka mums uz vienu iedzīvotāju ir desmitreiz mazāk budžeta līdzekļu nekā Somijā, tepat blakus. Desmit reizes. Pārbaudiet, ja jūs neticat. Šādā situācijā mums ir jādara tas, ko var vispirms. Mums ir jāsakārto robeža. Lūdzu, daži skaitļi: novembrī vien uz robežas ir ieņemts no akcīzes nodokļa par 1,7 miljoniem vairāk, nekā plānots. 1,7 miljoni vairāk, nekā plānots vienā mēnesī, tas ir 15 - 20 miljoni gadā. Tas ir 30 latu vienam pensionāram. 30 latu vienam pensionāram gadā - no šīs darbības vien. Atcerieties šo skaitli!

Tālāk. "Crown Agents" solīja divos gados palielināt ieņēmumu no darbības uz robežas... tikai muitas nodokli... palielināt par 30% - 35%. Gadā ir paredzēti 150 miljoni. Tātad parēķiniet, trešā daļa ir 30 miljoni. 30 miljoni. Tātad, kā jūs redzat un kā ar iepriekšējo skaitli es parādīju, kaut kas jau notiek. Un 30 miljoni gadā... jāsāk atkal dalīt. Tas ir bez ražošanas attīstības, kas notiek lēni. Tātad šajā gadījumā tiešām nopietni ir "uzkāpts" kontrabandistiem. Es esmu par to pārliecināts. Jo - kas par to liecina?

Pirmkārt, par to liecina "spirķika" cena Centrāltirgū. Aizejiet šodien turp un paprasiet "spirķiku" un paklausieties to neapmierinātību, ko jums krieviski runājošie tirgotāji tur izteiks! Šodien cena ir virs trijiem latiem par litru. Bet pavisam nesen - pirms pusotra mēneša "spirķiku" jūs varējāt tepat Centrāltirgū nopirkt par 1 latu litrā. Šodien cena ir virs trijiem latiem. Tātad lieta ir nopietna. Un es labprāt gaidītu šo starptautisko tiesu, ar kuru šeit baida, es zinu, ka nekādas tiesas nebūs. Jo arī šī kundze, kas šeit atbrauca, apkārusies ar zelta ķēdēm, jau ir pazudusi, un jau no šīs preces, kas pašreiz stāv konteineros ostā, liela daļa jau atteikušies un tālāk transportēt pat netaisās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Ļoti cienījamie Edmunds Grīnbergs un Odisejs Kostanda tiešām apstiprināja, ka Aija Poča un "Crown Agents" patiesi ir aizturējusi kontrabandu, un vai gan var būt vēl skaidrāks apliecinājums tam, ka uz Rīgu tika atvestas Kazahijas nodokļu markas, kuras būtu jālīmē Alma-Atā kazahu Ieņēmumu dienesta darbinieku vērīgā uzraudzībā.

Man no kolēģu runām nekļūst skaidrs, kā īsti Odisejs Kostanda kopā ar dažiem kontrabandistiem līmēja tās kazahu nodokļu markas uz tām pudelēm. Katrā ziņā viņiem vajadzēja krietni papūlēties. Jūs iedomājieties - miljons pudeļu ir jāaplīmē!

Cienījamie kolēģi no Zīgerista partijas! Man tiešām ir grūti dalīties uztraukumā par kontrabandas spirta konfiskāciju. Rīgas tirgos ir stipri palielinājusies kontrabandas alkohola cena, bet tajā pašā laikā ir stipri pieaugusi peļņa legālajām alkohola tirdzniecības un ražošanas firmām. Es vēl varu piebilst, ka reāli ir samazinājies alkoholisms, ir samazinājies alkohola psihožu un alkohola pašnāvību, kā arī alkohola izraisītu nelaimes gadījumu skaits.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es nezinu neko par šo lietu, par šo alkohola kontrabandu... (Zālē smiekli.) Bet es zinu drusku par to, ko es varu sagaidīt no Valsts ieņēmumu dienesta.

Mēs tikko esam izgājuši cauri vienu nedēļu tam, ka vienalga, lai ko mēs darītu izdevumos, ienākumi valstij nemainās. Es tagad varētu tā paralēli pateikt, ka, ja Latvija būtu viena liela ferma un Šķēles kungs būtu tās fermas vadītājs, tad viņš tagad pirmajā metienā saprastu, ka, ja mums būs 300 miljonu dolāru ienākums tanī fermā, tad viņam it kā pirmajā uzmetumā ir 320 miljoni dolāru jāizdod. Nu tad viņš sāktu rēķināt, kā vajadzētu rīkoties.

Pirmā lieta. Mēs sāksim samazināt izdevumus. Un galu galā mēs laikam nolemsim, ka mēs tos graudus nesēsim šogad, jo tad mēs varēsim ietaupīt 20 - 30 miljonu dolāru sējas graudos, un mēs nekad nedomājam par to ienākumu pusi. Šitā 3.klases aritmētika, ko mēs lietojam, kad mēs taisām budžetu... mums ir tikai izdevumu puse, ko mēs mēģinām nospiest uz leju. Un nebūs nekāds brīnums, ja mēs tos graudus neiesēsim, bet tad tur nebūs nekādas ražas un nebūs arī nekāda iznākuma. Un mēs to esam darījuši 5 gadus no vietas.

Počas kundze varbūt nav vainīga, ka neviens nevar iemācīt, kā rēķināt, ka viņa to graudu neiesēj, lai piecas reizes vairāk graudu būtu un tā tālāk. Un tad var meklēt to bezdeficīta budžetu katrā līmenī, bet mēs pagaidām viņu meklējam tādā līmenī, ka tauta vairs nevar izdzīvot.

Es nezinu, bet kādam ir jābūt vainīgam. Tas varētu būt Šķēles kungs. Es domāju, tas varētu būs finansu ministrs. Es domāju, tā varētu būt Aija Poča. Bet mums katru dienu trīs cilvēki izdara pašnāvību ekonomiskās situācijas dēļ. Un es nezinu, vai tas būtu tik liels sods, ja Počas kundzei lūgtu atkāpties tāpēc, ka viņai trūkst plaša tvēriena, ko mēs gaidām no valsts ieņēmumu valsts ministres. Es to saprastu, ka šur tur mums ir jāstimulē tā, lai mums kaut kas būtu, kaut kādi ienākumi. Pagaidām mēs ejam tikai tajā aizā iekšā. Neviens no mūsu Finansu ministrijas vai Ekonomikas ministrijas valsts cilvēkiem nesaprot, ka tad, kad mēs no tās aizas brauksim ārā, būs uz tā gāzes pedāļa jāuzkāpj un tai lidmašīnai jādod gāze motorā, un jāceļas uz augšu. Un viņa to nesaprot. Es viņu neapvainošu negodīgumā, to es nezinu, bet es viņu apvainošu par to, ka viņa ir daļa no ļoti nekompetentas komandas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamie kolēģi! Es ar lielu interesi noklausījos tos ātrrunas plūdus, kas nāca šeit no tribīnes, no iepriekš uzrakstītām lapām, tikai tad nu vajadzētu vēl drusciņ pakonsultēties pie kāda skatuves mākslas speciālista, lai ar to dikciju viss būtu kārtībā. Tad jau mēs pat saprastu, kas tur tika runāts.

Mani pārsteidza kas cits. Šodien mani pārsteidz šī milzīgā informētība, kas ir frakcijas "Latvijai" rīcībā. (Starpsauciens: "Vairs nekas nepārsteidz...") No kurienes tāda rodas? Varbūt tas ir liels pētniecības darbs, kas tur ir ielikts?

Katrā ziņā šim jautājumam ir vēl cita puse. Pēc manām domām, visi saprot, ka Počas kundze strādā labi, ka beidzot ir radusies viena sieviete, kas nostājas ceļā šai kontrabandas plūsmai un aizliek tai priekšā vienu, kā saka, aizsprostu. Par to liecina prese. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šodien lielais vairākums balsos par to, lai Počas kundze paliktu darbā.

Bet šeit ir viens cits aspekts. Počas kundze ir sieviete. Un šajos ātrrunas plūdos es dzirdēju tikai tādu: "Poča teica! Poča neizdarīja to!" Kas ir Poča? Tā ir Aija Poča - sieviete, ministre. Cienījamie kolēģi, visu to personu vārdā, kas sevi šeit, parlamentā, varētu dēvēt par vīriešiem, Počas kundze, es jums atvainojos par tādām netaktiskām lietām, kas jums bija jādzird. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts. (Starpsauciens: "Nevajag, Jāni!")

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mani gan kā bijušo iekšlietu ministru, gan arī kā vienkāršu deputātu ļoti daudz kas neapmierina Valsts ieņēmumu dienesta darbībā. Un Valsts ieņēmumu dienests ir pelnījis kritiku, jo tur ir ļoti daudz nekārtības, vienu otru reizi - arī nelikumības. Tāpat kā diemžēl lielākajā daļā mūsu valsts institūciju.

Par to, kas skar Aiju Poču. Es biju tik tiešām ļoti gandarīts, ka no pagājušā gada maija man iznāca kopā ar viņu sadarboties, pie tam, sadarboties ļoti cieši. Un, manā skatījumā, viņa ir vienīgais ministrs, faktiski vienīgais ministrs šajā valdība, kurš strādā caurām diennaktīm. Dod Dievs, lai visi pārējie strādātu ar tādu pašu atdevi, kā to dara viņa pašreiz. (Aplausi.)

Un gribu atgādināt, ka viņa bija faktiski vienīgais cilvēks, kuru aicināja pagājušā gada nogalē visas valdības - gan potenciālā Grīnblata kunga valdība, gan Čevera kunga valdība, gan arī Šķēles kunga valdība savā komandā. Tas vien jau liecina par viņas kompetenci.

Tagad, pārejot pie tiem "faktiem", ko minēja šeit godātie kolēģi no frakcijas "Latvijai". Cienījamie kolēģi, es gribu jums atgādināt, ka kontrabanda nav tikai tā prece, kura nelikumīgā ceļā ir ievesta Latvijā, mūsu valsts teritorijā. Par kontrabandu tiek uzskatītas arī tās tās preces, kuras iet tranzītā caur mūsu valsti. Interpolam, es arī gribētu jums izskaidrot, neviens nevar dot uzdevumu izmeklēt vai pārbaudīt kādu lietu tik ilgi, kamēr nav Latvijas teritorijā ierosināta vai nu krimināllieta, vai sākusies vismaz operatīvās izstrādes lieta. Tas ir otrs.

Nākošais. Šeit jau Krisberga kungs pieminēja, ka arī narkotiku kravas, kuras iet cauri Latvijai, tiek nostiprinātas ar ļoti spēcīgiem dokumentiem, pie tam nekur nav norādīts, ka tās ir narkotikas - LSD vai kādas citas kategorijas narkotikas.

Tas pats skar arī ieroču kontrabandu. Tā vietā, lai konsultētos ar ārzemju kolēģiem, ar ārzemju ekspertiem, es jums ieteiktu vienkārši uzaicināt Muitas departamenta direktoru, Muitas departamenta kontrabandas apkarošanas vadītāju, un lai tad viņi arī izskaidro, vai tā ir kontrabanda vai tā nav kontrabanda. Man ir bijusi iespēja ar viņiem tikties un viņi viennozīmīgi atzīst, ka tā ir kontrabanda.

Pēdējā laikā mēs katru ceturtdienu faktiski izskatām iespēju noņemt no amata vienu vai otru ministru, un man nez kāpēc liekas, ka tā ir valdības vadītāja tāda spēlīte - piespēlēt kustībai "Latvijai" vienu kandidatūru un tad paskatīties, kādas debates būs tālāk. Pieņemot lēmumu par valsts ministru posteņa likvidāciju, manā uztverē, šis sitiens galvenokārt ir vērsts tieši pret valsts ministri Aiju Poču...

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Un es lūdzu neatbalstīt iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcija "Latvijai", otro reizi.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Paldies daudziem par informāciju, kas būtībā nesaturēja nekādu informāciju... Mēs runājām par konkrētām lietām - gadījumu ar "Konkordija AB". Nebija neviena pierādījuma - ne pret... Tas ir apmēram tādā līmenī, ka Počas kundze pagājušajā reizē paziņoja, ka ir ierosināta krimināllieta. Un nekā vairāk nebija, kā vien ierosināta. Un, ja bija ierosināta, tad varēja Interpolam visu paprasīt. Te ir tas... Šīs markas, kas ir uzlīmētas, tās ir ar Kazahijas īpašu lēmumu, un tās markas ir redzētas, viņas pastāv... tad jau vispār viss ir viltots. Un tad Kreitusa kungs arī netika pateicis, kāds tad ir tas līguma saturs... ka visa atbildība par to, ko sastrādā "Crown Agents", ka visa atbildība būs jāuzņemas Latvijai un jāsedz nodokļu maksātājiem. Par to mēs uztraucamies.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais nams! Es tagad esmu izbrīnīts un apmulsis par malēnieti Mauliņu Jāni un viņa kolēģiem. Mauliņu Jānis visu laiku mums runā un stāsta, un tiešām patiesīgi. Es jūtu līdzi viņa runām par latviešu traģisko stāvokli attiecībā uz dzimstību... Var jau būt, ka ar alkohola palīdzību var pacelt arī tautas dzimstību, tā jau saka, ka tur kolhozos atpalikušajās ģimenēs tā bērniņi rodas... Bet nav jau tik traki. Piemēram, kad es eju bieži Centrāltirgū, tur man tomēr vēl joprojām ik uz soļa piedāvā: "Spirtik! Spirtik ņe nado? Sigareti?" Un es gribēju... nevis gribēju, bet es griezos pie mūsu iekšlietu ministra Turlā kunga ar pretenzijām, kāpēc viņš šajā vietā necīnās pret alkoholu? Viņš sacīja: "Tur vainīga ir Počas kundze tajā ieņēmumu lietā..." Es runāju ar Počas kundzi, es gandrīz tā kā taisījos... varbūt ne nu gluži ierosināt viņas noņemšanu, bet arī uzdot nopietni viņai jautājumu, izteikt aizrādījumus, kāpēc viņa nesaķer šādas spirta kravas... Bet te frakcija "Latvijai" runā atkal otrādi. Viņu atlaidīs tāpēc... ierosina atlaist tāpēc, ka ir saķerta šī spirta krava.

Cienījamie kolēģi! Ja gadījumā arī šī krava patiešām aizietu uz Kazahstānu, vai tas no Latvijas puses ir godīgi, ka mēs apdzirdīsim tur Kazahstānas cilvēkus?.. Tas ir ļoti bēdīgi! Tādā vai šādā variantā, ja kāds cīnās pret alkoholu, vai nu legālāk, vai nelegālāk kādu noķer, tad tas manās acīs pagaidām izraisa tikai atzinību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - izteikt neuzticību valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 66, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds paziņojumam Robertam Zīlem - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem bija paredzēts sēdi turpināt pulksten piecos, taču tas nav izdevies. Tā kā pussešos ir jautājumu un atbilžu sēde, ko nav iespējams atcelt vai atlikt, es lūdzu pēc šīs sēdes ierasties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās pēc jautājumu un atbilžu sēdes un pabeigt to, ko mēs esam iesākuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Edgars Bāns,

Alfreds Čepānis,

Ziedonis Čevers,

Jānis Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Viktors Kalnbērzs,

Paulis Kļaviņš,

Ludmila Kuprijanova,

Ādolfs Ločmelis,

Viktors Stikuts,

Juris Galerijs Vidiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas 12. decembra sēdi paziņoju par slēgtu. Jautājumu un atbilžu sēde pulksten 17.30.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Likumprojekts "Noteikumi par sauszemes transport-

līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto

apdrošināšanu" (2.lasījums) (Turpinājums)

(1168. un 1841. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 1.lpp.

Debates - dep. Ģ.V.Kristovskis - 14.lpp.

- dep. M.Lujāns - 15.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 17.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 19.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 20.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 21.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 22.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 23.lpp.

- dep. M.Lujāns - 24.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 24.lpp.

- dep. A.Čepānis - 25.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 26.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 29.lpp.

- dep. M.Lujāns - 30.lpp.

Par darba kārtību - 32.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 32.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Ameriks - 35.lpp.

- dep. I.Ķezbers - 36.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 36.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 36.lpp.

Par darba kārtību - 37.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 37.lpp.

- dep. M.Vītols - 38.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

Izglītības likumā" (2.lasījums)

(1483. un 1907. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 39.lpp.

Debates - dep. J.Kušnere - 40.lpp.

- dep. M.Vītols - 41.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 42.lpp.

- dep. J.Kušnere - 43.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 44.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā"

(2.lasījums)

(1483. un 1907. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 46.lpp.

Debates - Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 47.lpp.

- dep. K.Čerāns - 48.lpp.

- Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 51.lpp.

- dep. J.Dobelis - 52.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (2.lasījums)

(1415. un 1904. dok.)

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 54.lpp.

Debates - darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 55.lpp.

- dep. I.Liepa - 55.lpp.

- dep. K.Čerāns - 56.lpp.

- Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

P.Elferts - 57.lpp.

- dep. A.Prēdele - 59.lpp.

- dep. K.Čerāns - 59.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 60.lpp.

- dep. J.Kušnere - 61.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 62.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 63.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 63.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 66.lpp.

- dep. M.Lujāns - 67.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 68.lpp.

- Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

P.Elferts - 68.lpp.

- dep. A.Seile - 69.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Zīle - 70.lpp.

- dep. I.Kreituse - 70.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns - 71.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 72.lpp.

- dep. G.Grīnblats - 73.lpp.

- dep. I.Bišers - 73.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 74.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 75.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 76.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 77.lpp.

- dep. J.Dobelis - 77.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Čerāns - 80.lpp.

Par darba kārtību - 81.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo

palīdzību"" (3.lasījums)

(1854. dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 81.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 82.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 83.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 83.lpp.

- 84.lpp.

- 85.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 86.lpp.

Par darba kārtību - 88.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un aizsardzību" (1.lasījums) (Steidzams)

(1817. un 1892. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 88.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu

veicināšanu un aizsardzību" (2.lasījums)

(1817. un 1892. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 89.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Grozījumi

Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta

padomes vēlēšanu likumā"" (Netiek izskatīts)

(1876. un 1876.-a dok.) - 90.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Urbanovičs - 90.lpp.

Par likumprojektu "Par enerģētiku" (Nav pieņemts)

(1878. un 1878.-a dok.) - 91.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 91.lpp.

- dep. E.Zelgalvis - 92.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas

Notariāta likumā" (Nav pieņemts)

(1882. un 1882.-a dok.) - 94.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības

rullī" (Nav pieņemts)

(1886. un 1886.-a dok.) - 94.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Kostanda - 94.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 96.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu

likumā" (Nav pieņemts)

(1893. un 1893.-a dok.) - 97.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Kostanda - 97.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par

gaisa satiksmi"

(1895. un 1895.-a dok.) - 98.lpp.

Lēmuma projekts "Par Saeimas Nacionālās drošības

komisijas izveidošanu desmit deputātu sastāvā,

ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras

frakcijas" (Nav pieņemts)

(1875. dok.) - 98.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Straume - 99.lpp.

- dep. M.Lujāns - 99.lpp.

Lēmuma projekts "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas

hartas apstiprināšanu"

(1901. un 1901.-a dok.) - 100.lpp.

Priekšlikums - dep. Dz.Ābiķis - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Ābeles ievēlēšanu

Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijā" - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Ābeles ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā" - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputātes R.Marjašas

ievēlēšanu Juridiskajā komisijā" - 101.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputātes R.Marjašas

ievēlēšanu Mandātu un iesniegumu komisijā" - 102.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Jurkāna

ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisijā" - 102.lpp.

Likumprojekts "Likums par Ventspils brīvostu"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1762. un 1883. dok.)

Ziņo - dep. I.Liepa - 102.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 104.lpp.

- dep. M.Lujāns - 105.lpp.

Paziņojums - dep. A.Golubovs - 106.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Ādamsons - 107.lpp.

- dep. A.Rubins - 107.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Ādamsons - 108.lpp.

Par darba kārtību - 109.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 109.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 110.lpp.

Par darba kārtību - 110.lpp.

Likumprojekts "Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likums" (1.lasījums) (Steidzams)

(1681. un 1884. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 111.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

aizsardzību"" (2.lasījums)

(1248. un 1721. dok.)

Ziņo - dep. J.Dobelis - 113.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 114.lpp.

- dep. K.J.Druva - 114.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības

spēkiem"" (2.lasījums)

(1249. un 1722. dok.)

Ziņo - dep. J.Dobelis - 118.lpp.

Debates - dep. O.Kostanda - 118.lpp.

- dep. K.J.Druva - 119.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 120.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 120.lpp.

- dep. O.Kostanda - 121.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas

Republikas Zemessardzi"" (3.lasījums)

(1896. dok.)

Ziņo - dep. J.Dobelis - 123.lpp.

Debates - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 124.lpp.

- dep. R.Jurdžs - 125.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 126.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 127.lpp.

- dep. K.J.Druva - 128.lpp.

- dep. O.Grīgs - 129.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

valsts robežas likumā" (3.lasījums)

(1897. dok.)

Ziņo - dep. K.J.Druva - 130.lpp.

Par darba kārtību - 131.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Kostanda - 132.lpp.

- dep. I.Bišers - 132.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu

tiesnešu apstiprināšanu"

(1902. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 132.lpp.

Lēmuma projekts "Par N.Salenieka iecelšanu par

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi"

(1903. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 134.lpp.

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu

Latvijas Republikas valsts ieņēmumu valsts

ministrei A.Počai"

(1891. dok.) - 134.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 135.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 136.lpp.

- dep. E.Grīnbergs - 137.lpp.

- dep. J.Kazāks - 139.lpp.

- dep. O.Kostanda - 141.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 143.lpp.

- dep. M.Lujāns - 144.lpp.

- dep. A.J.Lambergs - 146.lpp.

- dep. A.G.Kreituss - 147.lpp.

- dep. P.Apinis - 148.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 149.lpp.

- dep. O.Dunkers - 150.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 151.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 152.lpp.

- dep. G.Eniņš - 153.lpp.

Paziņojums - dep. R.Zīle - 154.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 154.lpp.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas sēdi, kas paredzēta valdības atbildēm uz deputātu jautājumiem, paziņoju par atklātu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Oļģerts Dunkers (ir zālē), Gunta Gannusa, Ojārs Grinbergs (ir zālē), Ernests Jurkāns (ir zālē), Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Rudīte Leitena, Ādolfs Ločmelis, Andris Rubins (ir zālē), Māris Rudzītis (ir zālē), Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Gundars Valdmanis (ir zālē), Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatām deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka un Kušneres jautājumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav.

Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs. Par Latvijas dzelzceļa informācijas sistēmas modernizāciju.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir atbilde uz Saeimas dokumentu nr.1799A. Es varu tikai piebilst, ka dzelzceļa restrukturizācija ir ļoti sarežģīta lieta, izrādās, arī Eiropas savienības valstīs. Anglijas valdība vēl Tečeres laikā sāka ļoti aktīvi un agresīvi restrukturizācijas, privatizācijas procesu, un, kā izrādījas, arī tur ne viss bija tā, kā gribētos. Mēs tagad iepazīsimies ar šo pieredzi; bez visa tā, ko jūs redzat dokumentā. Izveidos darba grupu, kura brauks pieredzes apmaiņā uz Anglijas Dzelzceļu un ceļu ministriju. Prezidenta Ulmaņa vizītes laikā man bija tikšanās... Un mēs arī tur skatīsimies to labo un to slikto, kas ir noticis.

Reāli dzelzceļa restrukturizācija var notikt triju līdz piecu gadu laikā, ņemot vērā to, ka mēs esam savā ziņā unikāla valsts, kur ir lielākā šķērssubsīdija, kāda ir bijušajā PSRS: no ļoti lielas peļņas, kas gūta no kravām, tiek ļoti lielos apmēros dotēti pasažieru pārvadājumi. Tas var novest pie tā, ka var pazaudēt daļu kravu, jo starptautiskajā konkurencē mēs neesam vienīgie. Ir arī Lietuva, ir arī Igaunija. Un tāpēc mums ir jādomā par to, kā iziet no šīs situācijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Kušneres, Kazāka, Zelgalvja un Mauliņa jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā.

Motivācijai vārdu lūdz Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais ministra kungs! Šis ir jautājums par valsts akciju sabiedrības "Ventspils nafta" apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā. Un faktiski tas, kas mūs interesē, uzdodot šo jautājumu, ir spēt izvērtēt "Ventspils naftas" apgrozījumu un peļņas dinamiku un mēģināt saprast un lūgt jūsu skaidrojumu, kādi ir cēloņi tam, kāpēc, pieaugot šā uzņēmuma apgrozījumam, samazinās peļņa. Diemžēl ministrs savā rakstiskajā atbildē nav spējis dot nedz precīzus, nedz arī aptuvenus datus par šiem nodokļiem un par to dinamiku. Es domāju, ka mēs, deputāti, gribētu gūt šādu skaidrību par to, kas notiek šajā transporta jomā valsts uzņēmumos, bet, ja šādas skaidrības nav pat ministram, tad, es domāju, tā mūsu valstī tiešām ir jau ārkārtas situācija, ka valdība nekontrolē to, kas valstī notiek. Tāpēc es lūgtu ministru vismaz mutiski dotajā atbildē tomēr sniegt vismaz aptuvenu informāciju, ja precīzie skaitļi nav viņa rīcībā, par to, kāds ir šis apgrozījums un kāda ir šī peļņa, kāda ir dinamika un ko mēs varam sagaidīt, un varbūt ministrs varētu arī nedaudz komentēt cēloņus, kāpēc šie procesi ir tādi, kādi tie šodien notiek. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamo Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamais Čerāna kungs! Jā, protams, no manas atbildes jums laikam ir grūti uzzināt, kas pārvalda uzņēmumu "Ventspils nafta". Es gan biju domājis, ka deputāti pārzina šīs lietas labāk. Es jums varu pateikt, ka šo uzņēmumu - privatizējamo valsts akciju sabiedrību "Ventspils nafta" - pārvalda Privatizācijas aģentūra. Tai ir visi dati. Gan starptautiskās auditorfirmas "Coopers & Lybrand" gada ziņojums, gan arī visi pārējie dati. Ja jūs interesē nodokļi, šie dati ir Valsts ieņēmumu dienestā. Diemžēl satiksmes ministrs nesaņem informāciju ne par nomaksātiem nodokļiem, ne arī par to, kādā stāvoklī ir uzņēmums "Ventspils nafta". Satiksmes ministrijā ir viena nodaļa, kas nodarbojas ar tranzītpolitiku, bet tranzītpolitika nav saistīta ar uzņēmuma pārvaldīšanu. Tā ka, atvainojiet, Čerāna kungs, bet jūsu pārmetums, ka valdība nekā nezina un nekā nesaprot, šoreiz laikam nav vietā, un es šo pārmetumu noraidu kā nepamatotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Kušneres, Čerāna, Kazāka, Zelgalvja un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru kabineta pieņemtajiem grozījumiem, kas liedz daudziem invalīdiem un politiski represētām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā.

Vārds motivācijai Janīnai Kušnerei - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Ministru kabineta pārstāvji! Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt labus dzīves apstākļus, palīdzēt tiem, kuriem klājas visgrūtāk. Vairums invalīdu un politiski represēto personu šodien dzīvo zem Brīvo arodbiedrību savienības noteiktā iztikas minimuma. Tāpēc ir ciniski un nepieņemami Ministru kabineta pieņemtie grozījumi, kas liedz daudziem (es nesaku - visiem) invalīdiem un politiski represētajām personām saņemt atvieglojumus par braukšanu sabiedriskajā transportā.

Bez tam ar šiem grozījumiem noteikumos par braukšanu sabiedriskajā transportā tiek principā pārkāpts likums par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību, konkrēti šā likuma 15. pants.

Īpaši invalīdiem bieži vien nebūs iespējams braukt ar sabiedrisko transportu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas tāpēc, ka tā būs izlietota jau pirms tam - maksai par dzīvokli, medikamentiem, pārtiku un pārējām dzīvei nepieciešamajām lietām.

Smagas invaliditātes invalīdiem atņemtas piemaksas pie pensijas par apgādībā esošajiem bērniem. Atņemtas tiesības bez maksas ārstēties un iegādāties visus nepieciešamos medikamentus. Sadārdzinās maksa par telefonu, dzīvokli un tā tālāk. Budžets tiek lāpīts uz invalīdu rēķina. Bez tam nākamajam gadam budžetā ir paredzētas šīs maksas, dotācijas pašvaldībām par braukšanas maksām - apmēram 100 000 latu apmērā. Tas ir rēķināts apmēram uz 120 000 cilvēku, kam šīs maksas nepieciešamas. Un rezultāts ir tāds: izdalot šo summu ar to personu skaitu, kam ir nepieciešams šīs maksas segt, gadā iznāk vidēji vienam cilvēkam apmēram 9 lati. Tātad tā summa ir niecīga. Taču, ja mēs ņemam vērā to, ka pašvaldībās var gadā būt līdz 1 miljonam šādu iesniegumu par braukšanas maksas apmaksu, tad saprotam, ka principā, šo miljonu iesniegumu apstrādājot, visas izmaksas arī aizies ierēdņu algai, jo viņi būs veikuši darbu, un principā invalīdiem nekas pāri nepaliks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamā Saeima! Šī ir tēma, kas ir ļoti, ļoti grūti apspriežama, bet valdība ir apņēmusies šo lietu atrisināt, un es domāju, ka valdība to arī atrisinās un ka valdība beidzot strādās ar katru invalīdu un katru represēto, nevis tā, kā bija agrāk... Piemēru ir ļoti daudz, un tie ir ļoti sāpīgi. Jo pie vecās kārtības bija tā, ka mēs radījām nepatiku vai pat naidu pārvadātājām pret invalīdu. Un to civilizēta valsts nekad nevar atļauties... Jo valsts deva pasūtījumu, ka viņa maksās, pārvadātājs veda, bet valsts nevarēja samaksāt vai nemaksāja. Un ir neskaitāmi daudz gadījumu, kad invalīdus vienkārši nelaiž autobusā vai autobuss nepietur. Protams, sākums ir ļoti grūts. Bet valdībā ir noruna starp Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju, kura faktiski nenodarbojas ar labklājības problēmām, kurai ir jāpārvadā pasažieris, par kuru kāds maksā - vai nu viņš pats, vai valsts, bet Satiksmes ministrija no šīs atbildības neizvairās un nevairīsies. Ir nodibināta darba grupa, un mēs šo jautājumu atrisināsim agri vai vēlu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītajs. Vārds papildjautājumam Janīnai Kušnerei - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godātais Krištopana kungs, kā vienīgo argumentu jūs minējāt šīs... kā izmaiņu nepieciešamību... tas ir, par šo attiecību starp pašvaldībām un transporta uzņēmumu sakārtošanu... Manuprāt, ir arī citi mehānismi, kādā veidā varētu tiešām veikt precīzu pārvadājumu uzskaiti un nelikt šiem invalīdiem un politiski represētajām personām iet šos garos birokrātijas "gaiteņus". Viens no šiem mehānismiem varētu būt tāds, ka, uzrādot apliecību, viņiem tiek izsniegta bezmaksas biļete, kuru pēc tam transporta uzņēmumi savāc un uzrāda pašvaldībām. Vai tas nebūtu risinājums?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Es pilnīgi piekrītu jums, Kušneres kundze. Šis ir viens no variantiem. Ir vēl vairāki citi... Es domāju, ka nav tikai viens. Tie visi ir jāsaliek kopā. Jā, atsevišķos pārvadājumu veidos un atsevišķos maršrutos tas ir ļoti labs risinājums. Tāpat ļoti labs risinājums ir šāds - kaut kādai daļai invalīdu, kuri tiešām ir ļoti grūtos apstākļos un kuriem ir konkrēta vajadzība pārvietoties, izmaksāt kaut kādu summu, kaut arī nelielu, tieši "uz rokas" naudā, un pēc tam viņi varētu nopirkt atviegloto biļeti. Vēl kāds risinājums, ko piedāvāja Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvalde, ir šāds: reizē ar pensiju invalīdam atnes arī, piemēram, simts braukšanas talonus. Un tā tālāk, un tā tālāk. Pie tā visa darba grupa strādā. Bet es vēlreiz gribu pasvītrot - tā ir ne tikai Satiksmes ministrijas problēma. Piemēram, Rīgas pilsētā ar transporta infrastruktūru, ar ceļiem, ar trolejbusiem un tramvajiem nenodarbojas Satiksmes ministrija, bet Rīgas pilsēta. Tā, kā jau jūs zināt, ir vairāk nekā 1/3 daļa no Latvijas... Un, protams, mēs aicinām šo problēmu risināšanā piedalīties arī pašvaldības. Jo tā nu ir iznācis, ka pēdējos gados šī problēma ir bijusi, bet mēs esam izlikušies, ka tās nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds otram papildjautājumam Janīnai Kušnerei - frakcija "Latvijai".

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Paldies. Ir patīkami dzirdēt, ka ir darba grupa un ka pie šīs problēmas tiek strādāts.

Bet, manuprāt, jūs šodien laikam pamanījāt - pie Saeimas nama bija arī šie invalīdi piketētāji, pēc tam notika tikšanās Saeimā ar deputātiem, ar Prezidija locekļiem, un principā visu frakciju pārstāvji šinī tikšanās reizē bija klāt un invalīdiem tika apsolīts, ka deputāti iestāsies par to, lai tiktu tomēr šāda veida grozījumi noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem apturēti.

Kāda ir jūsu attieksme attiecībā uz šo jautājumu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Valdība skatīs šos noteikumus. Tie tādi, kādi tie ir pašlaik, protams, nepaliks. To nupat teica arī Ministru prezidenta kungs, un acīmredzot mēs to risinājumu atradīsim, jo šodien mēs neviens nevaram pateikt, cik īsti vajag naudas, kam vajag naudas... Ir ļoti daudz piemēru. Nu, piemēram, bijušais bankas "Baltija" prezidents Klausa kungs, Repšes kunga padomnieks jeb centrālās bankas darbinieks, arī ir invalīds. Bet es nedomāju, ka viņam būtu vajadzīgi šie atvieglojumi. Un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ka... Un tādi cilvēki ir... Piemēram, Makarova kungs ir redzes invalīds... Viņam, labklājības ministram, arī nevajag atvieglojumus.... Un tā tālāk, un tā tālāk. Mums ir jāizskaitļo tie, kuriem vajag atvieglojumus, tad mēs zināsim, kādu vajag summu. Bet šie noteikumi, par ko man bija uzdots jautājums, protams, tādi nepaliks. Tā ir ļoti, ļoti primitīva pieeja, un valdība, protams, šo lietu labos. Cita lieta, ka ļoti bēdīgi ir tas, ka invalīdus kā tādu politiskās cīņas ieroci izmanto ļoti daudzi un dažādi spēki, to skaitā arī politiskās partijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais ir deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Grīnberga un Kazāka jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam - par noteikumiem, ar kādiem iznomāts valsts uzņēmuma "Ventspils tirdzniecības osta" īpašums privātfirmām.

Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam - frakcija "Latvijai". (No zāles deputāte G.Gannusa: "Nâkamais, ko atsaukt no amata." Deputāts O.Kostanda: "Nâkamā sēdē...")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis tiešām ir jautājums par noteikumiem, ar kādiem ir iznomāts valsts uzņēmuma "Ventspils tirdzniecības osta" îpašums privātfirmām. Vairāk par to, kādi ir paši šie noteikumi. Šī motivācija izriet no tā, kāds no šīs īpašuma nomas ir labums valstij. Jo, ja reiz tas ir valsts uzņēmums, kaut arī tagad privatizējamais, tad šīs uzņēmuma vērtības ir jāizmanto tādā veidā, lai tās nestu labumu valstij, nevis kādām konkrētām privātfirmām. Es saprotu, ka ministra kungs šeit atkal atrunāsies (tāpat kā tas ir izdarīts rakstiskajā atbildē), ka atbilde uz šo jautājumu nav viņa kompetencē. Un tajā gadījumā tiešām starp ministrijām, valdības iekšienē, pastāv ļoti vāji sakari šīs informācijas iegūšanai, taču es tomēr gribētu norādīt, ka pastāv tāda institūcija kā Ventspils ostas padome, no kuras satiksmes ministram vajadzētu spēt šo informāciju iegūt un kurai jau tiešām vajadzētu būt kompetentai. Tomēr es lūgtu ministru sniegt kaut kādu atbildi pēc būtības, jo es esmu pārliecināts par to, ka viņam ir jābūt kompetentam jautājumā par to situāciju, par to, kas notiek ar ostām Latvijā. Un, ja ministrs nav kompetents, tas rādīs tikai to, ka viņš neatbilst savam ieņemamajam amatam. Es tomēr lūgtu sniegt atbildi pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Čerāna kungs, būtu jūs uzreiz pateicis, ka nav kompetents un neatbilst amatam, un mēs vienkārši nekavētu pārējiem deputātiem laiku. Es tā arī to sapratu, jo es esmu sapratis vēl kādus astoņus jautājumus. Godājamais Čerāna kungs, godājamie deputāti, mans viedoklis ir vienmēr bijis nemainīgs - arī 5.Saeimas laikā -, un es esmu ļoti gandarīts par to, ka Satiksmes ministrija šā gada laikā ir nodevusi praktiski visus uzņēmumus, valsts uzņēmumus, Privatizācijas aģentūrai, to gan izdarīja Ministru kabinets ar savu lēmumu. Un, kā jūs zināt, vadoties pēc likumdošanas, visi šie nomas līgumi ir lielākoties slēgti iepriekšējos gados. Es nekad neesmu uzskatījis, ka ministrijām būtu jāpārvalda uzņēmumi, un to arī brīvā pasaulē un tirgus ekonomikā ministrijas nedara. Ministrijai ir palikuši daži uzņēmumi, kurus mēs pārveidosim par valsts akciju sabiedrībām, tieši tāpat, kā... Starp citu, es vakar runāju ar Somijas pasta ministri. Somijā ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrība "Somijas pasts", tieši tāpat mēs gribam izdarīt ar pastu, ar lidostu un vēl dažiem. Tie vairāk Satiksmes ministrijai nevar būt un nebūs. Kas attiecas uz jūsu jautājumu, manā atbildē ir pietiekami labi izskaidrota šī kārtība, kāda ir valstī, un vienīgais risinājums ir pēc iespējas ātrāk privatizēt visus tos uzņēmumus, tos simtus uzņēmumu, kuri ir nodoti Privatizācijas aģentūrai. Lai pēc kāda laika Privatizācijas aģentūra varētu beigt savu darbību, jo savu funkciju būs beigusi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumu? Vēlas. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais Krištopana kungs! Vai jūs tomēr nepieļaujat tādu iespēju, ka varētu efektīvi saimniekot arī uzņēmumi, kas ir valsts īpašuma formā? Un vēl jo vairāk tādēļ, ka šiem uzņēmumiem, kamēr tie ir valstī, būtu jāsaimnieko tādā veidā, lai no šīs saimniekošanas būtu labums valstij. Pretējā gadījumā, ja tas tā nenotiek, tad iznāk, ka jūs automātiski akceptējat nelikumības, kas valstī notiek, un dažādu korupciju šo valsts uzņēmumu vadībā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Es jums pilnīgi piekrītu, Čerāna kungs. Tirgus ekonomikā var un vajag būt un ir jābūt dažādām īpašuma formām, bet uzņēmumu modeļiem būtu jābūt vienādiem, pastāvot pilnīgi vienādai konkurencei. Tajā ziņā es jums piekrītu, un tā tas arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos uzņēmumos ir. Es jums varu droši no šīs tribīnes paziņot, ka Satiksmes ministrijas pārraudzībā nav neviena uzņēmuma, valsts uzņēmuma, kurš strādātu ar zaudējumiem. Bet es esmu pilnīgi pret to, ka šis statuss "valsts uzņēmums" turpinātos. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, ko bieži vien piemin kā valsti, kura ir tikusi mazliet tālāk savā attīstībā, ir, kā jūs zināt, pieņemts likums, kas likvidē valsts uzņēmumus kā tādus, paliek tikai valsts akciju sabiedrības. Manas domas ir tieši tādas pašas. Var būt valsts akciju sabiedrības, un tās arī būs; kā jūs zināt, ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", un tā tālāk. Un šāda akciju sabiedrība var saimniekot, bet modelim akciju sabiedrībā jābūt, lai būtu pilnvarnieki, lai būtu padome, lai būtu valde. Valsts uzņēmumi... Ja jūs uzmanīgi palasīsiet likumu par valsts uzņēmumu, tad redzēsiet, ka tur diemžēl iznāk tā, ka valsts uzņēmuma direktors ir kungs un ķeizars un ka īpašnieka pārstāvim - ministrijai - nav nekādu reālu iespēju pārvaldīt uzņēmumu. Viņš atnes un noliek kaudzi ar papīriem... ministrijā pat nav tāda štata... jūs zināt, ka mēs samazinām visus ministrijas štatus. Arī mēs samazinām štatus, un nav nekādas vajadzības turēt ministrijā veselu departamentu ar birokrātiem, kas mēģinātu pārvaldīt uzņēmumus. Tāpat tur nekas neiznāk. Valsts akciju sabiedrībā ieceļ pilnvarnieku, kurš pārvalda uzņēmumu. Nu, man acīmredzot nav jums tas jāstāsta, jūs varbūt labāk par mani zināt, kā pārvalda akciju sabiedrības, un es jums pilnīgi piekrītu, ka tirgū var būt pilnīgi vienādi uzņēmumi... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Laiks beidzies!") Es jūs dzirdu, Lujāna kungs, atvainojiet. Paldies.

Sēdes vadītājs. Otram papildjautājumam vārdu neviens nelūdz. Jautājums izskatīts.

Nākamais ir deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka un Zelgalvja jautājums finansu ministram Andrim Šķēlem par noslēgto līgumu ar "Crown Agents". Jautājuma motivācijai vārds Odisejam Kostandam - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Lai varētu izvērtēt "Crown Agents" līgumā paredzētās tiesības, pienākumus un atbildību par veiktajiem pasākumiem, mēs uzskatījām, ka ir nepieciešams iepazīties ar līguma tekstu, un tāpēc lūdzām izsniegt to frakcijas "Latvijai" deputātiem un papildus uzdevām šos jautājumus par to, kādas tiesības un pienākumi ir paredzēti šajā līgumā šīs "Crown Agents" darbības īstenošanai Latvijā. Galu galā šobrīd ne mums, politiķiem, ne sabiedrībai nav pilnvērtīgas informācijas vai, precīzāk sakot, pat vispār nav nekādas informācijas par šīs firmas darbinieku atalgojumu, par to, kāda ir šīs firmas materiālā ieinteresētība no viņu darbības Latvijā. Kādu daļu viņa saņem par savu darbību šeit kā atalgojumu. Nav arī īsti skaidrs, vai līgumā ir paredzēta kāda atbildība, ja tiks pieļautas kādas kļūdas no šīs firmas darbības puses. Tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus.

Nākamais. Mēs uzdevām arī jautājumu par to, kas ir apstiprinājis atļauju šai firmai kā veidlapu lietot Valsts ieņēmumu dienesta Mobilās pretkontrabandas daļas veidlapu ar Latvijas valsts ģerboni (ko es rādīju arī šeit Saeimā), jo uz šīm veidlapām "Crown Agents" sūta pa visu pasauli vēstules, kurās lasāmi Latviju diskreditējoši vēstījumi. Ja kāds negribēja vai nespēja ieklausīties šajā tekstā, es nolasīšu to vēlreiz. Citēju: "Tâ ir Latvija. Tā pati vecā Padomju Savienība, tikai Rietumu ietinamajā papīrā."

Labi. Lai šī firma darbojas. Iespējams, būs arī pozitīvi darba augļi - vai pat ir jau tagad. Kontrabanda Latvijā ir jāapkaro, arī alkohola jomā, par to neviens nestrīdas, bet arī tajā gadījumā, ja šī firma darbojas, viņai ir jābūt korektai. Es domāju, ka šādi izteikumi, kādus viņa pieļauj, izplatot tos starptautiski, nav pieļaujami Latvijā. Tas nav solīdi. Domāju, ka šādi Latviju apmelojoši apraksti, ja tie tiek izplatīti uz Latvijas valdības veidlapām, uz kurām ir Latvijas valsts ģerbonis... tad iznāk, ka tas ir Latvijas valdības viedoklis, turklāt vēl oficiālais. Tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus, lai tiktu skaidrībā, kā valdība to vērtē un vai valdība šajā gadījumā domā kaut kādā veidā reaģēt.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Uz frakcijas "Latvijai" deputātu jautājumu, kurš ir ar numuru 93, jums ir sagatavota atbilde dokumentā nr.1832A. Tur ir sniegta atbilde uz konkrētajiem jautājumiem. Kas attiecas uz to pēdējo jautājuma motivācijas daļu, ko izteica Kostandas kungs, šeit ir gan norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta Mobilās pretkontrabandas daļas veidlapa ir ar Latvijas valsts mazā ģerboņa attēlu, kas ir arī Valsts ieņēmumu dienesta veidlapās, un firmas "Crown Agents" logāts ir apstiprināts ar Valsts ieņēmumu dienesta 11.septembra rīkojumu. Ja šīs firmas pārstāvji ir izteikušies par Latvijas valsti, nu, es teikšu, nekorektā formā, tad acīmredzot par to jautājumu ir jārunā un par to ir arī jāpieprasa attiecīgi paskaidrojumi. Kas attiecas uz līgumu, diemžēl līguma noteikumos ir ierakstīts, ka bez otras puses rakstiskas piekrišanas to līgumu nedrīkst izplatīt. Ja mēs šādu piekrišanu saņemsim, tad būs iespējams iepazīties ar šo līgumu pilnībā.

Runājot par to, ka par līgumu nav sniegta absolūti nekāda informācija, varu sacīt, ka tas ir pilnīgi nekorekti, jo tūlīt pēc līguma noslēgšanas līguma parakstītājs - toreizējais finansu ministrs Aivars Kreitusa kungs... mēs rīkojām preses konferenci, kur prese tika informēta gan par paredzamajiem pasākumiem, ko firma veiks, gan arī par līguma summām un arī par to, ka daļa no šīs līgumā paredzētās summas, kas ir domāta dažādu iekārtu - automašīnu, datoru - iegādei, pēc līguma izpildes tiek nodota lietošanai Latvijas muitai - tā kļūst par Latvijas īpašumu.

Bez tam firma bez maksas piešķir mums beztermiņa licences...

Sēdes vadītājs. Počas kundze, runas laiks atbildei ir beidzies. Papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Tomēr nav saprotams, kāpēc vairākas nedēļas ir pagājušas, kopš mēs uzdevām šos jautājumus, un jūs vēl tagad nepieprasījāt "Crown Agents" atļauju, lai iepazīstinātu mūs ar šā līguma tekstu, un jūs mierīgi tagad varētu to izdarīt, nokopējot un izdalot deputātiem šā līguma tekstu, vai arī pateikt, ka viņi atsakās, nepiekrīt, ka ar šā līguma tekstu mūs iepazīstina, un tad lai pamato - kāpēc. Es uzskatu, ka tas faktiski ir Satversmes un arī deputātu noteikto tiesību pārkāpums. Un tāpēc man ir papildjautājums: kāpēc tiešām ir tādi iebildumi no "Crown Agents" puses, un, ja tādi ir, kāpēc viņi iebilst pret to, lai ar līguma tekstu iepazīstinātu deputātus, politiķus Latvijā? Un kopš kura laika tad Latvijā Saeimas deputāti ir kļuvuši par šīm "citām personām", kuras nevar iepazīties ar līguma tekstu? Un, ja tādas rakstiskas atbildes mēs saņemam, tad nevajag pēc tam brīnīties, ka mēs izvirzām jautājumu par amatpersonas noņemšanu, par neuzticības izteikšanu viņai.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu tika sagatavota uz pagājušo Saeimas jautājumu un atbilžu vakara sēdi, tātad tika iesniegta 4.decembrī. Diemžēl es nepiedalījos šajā sēdē sakarā ar komandējumu, un līdz ar to uztvēru, ka šis jautājums jūs ir apmierinājis, jo domāju, ka tas ir izskatīts.

Mēs varam šo rakstisko lūgumu izteikt un, saņēmuši šo piekrišanu, acīmredzot varēs arī šo dokumentu pilnībā nodot izskatīšanai.

Jautājumā par ... Es visu laikam atbildēju, jā?

Sēdes vadītājs. Vārds otram papildjautājumam Odisejam Kostandam - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Vai jūs uzskatāt, ka ar "Crown Agents" veidlapām, uz kurām bija "Latvijai" aizskaroši raksturojumi, kas tiek izplatīti visā pasaulē, ... ka ar šīm veidlapām valdība uzlabo Latvijas tēlu pasaulē? Un, ja jūs teicāt un apgalvojāt arī šeit... es domāju, pamatoti piekritāt mūsu izteikumiem, ka šie izteikumi bija nekorekti, tad vai jūs pieprasīsit no "Crown Agents" paskaidrojumu par šiem nekorektajiem izteikumiem? Un kad jūs iepazīstināsit pēc tam mūs ar to, kāda atbildība vai sods būs šai firmai par šādām izdarībām, jo, mūsuprāt, šādas izdarības no viņu puses neveicina Latvijas starptautiskās reputācijas izveidi, un es domāju, ka tas nekādā veidā nevar veicināt līdz ar to Latvijas tranzītbiznesa un uzņēmējdarbības attīstību sakaros ar citām valstīm.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Ja manā rīcībā būs šāds dokuments, šī dokumenta oriģināls, un ja tur būs izteikti aizskaroši vārdi Latvijas valstij, acīmredzot tiks veikti attiecīgi pasākumi. (Starpsauciens: "Acīmredzot...")

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts. Nākamais. Deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja jautājums valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai par sniegto neprecīzo atbildi uz deputātu jautājumiem nr. 86.

Vārdu motivācijai lūdz Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Mēs uzdevām šos papildjautājumus, jo tiešām gribam skaidri redzēt, kur ir kontrabandas aizturētās kravas, lai tad skaidri tās tiek arī definētas un pateiktas, un par to nekādu runu šeit nevar būt, ka tās ir jākonfiscē. Bet ne vienmēr var salikt visu vienā kaudzē un, apkarojot kontrabandu, pie viena pieķert klāt arī tranzītkravas, un tāpēc mēs priecājamies, ka tās tiek aizturētas, un ceram, ka tiks aizturētas vēl aizvien jaunas kontrabandas kravas, bet papildjautājumus mēs uzdevām par konkrētiem diviem protokoliem, kas mūsu 7.jautājumā ir fiksēti. Tās ir firmas "Konkordija AB" apkalpotās kravas, par kurām ir konkrēti Rietumu firmu apliecinājumi, ka tās ir viņu kravas un ir domātas nosūtīšanai uz Kazahstānu. Minētas arī firmas, piemēram, šis "Kazpak". Uzlīmētas Kazahstānas akcīzes markas, noorganizēta Šveices pārbaudes firmas "SKS" pārbaude, un tad pēkšņi tās tiek aizturētas. Kāpēc tieši šīs "Konkordija AB" apkalpotās kravas joprojām pusotru mēnesi tiek aizturētas?

Šeit ir arī dokuments no Kazahstānas Muitas komitejas priekšsēdētāja vietnieka Naurisbajeva, kas nosūtīts Rīgas muitas priekšniekam. Un tur ir skaidri nosaukti kontrakti, ko "Kazpak" ir slēdzis kā šīs alkohola produkcijas importētājs. Ir paskaidrots, ka saskaņā ar Kazahstānas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 28.aprīļa noteikumiem nr.592 Kazahstanā var ievest alkoholu vai cigaretes tikai jau ar uzlīmētām akcīzes markām. Un tieši šis ir izdarīts - šeit ir nosūtītas uz šo muitas noliktavu konkrētām "Konkordija AB" apkalpotām kravām konkrēti numurētas Kazahstānas akcīzes markas, kas visas šeit ir uzskaitītas. Visām tām ir precīzi numuri, un šīs markas ir uzlīmētas atbilstošam kravas daudzumam. Un par to var aizbraukt un pārliecināties jebkurš, kas tam netic.

Tātad, ja viss šis ir izpildīts, ja kravai ir nosūtītājs, ja ir kravas saņēmējs, ja ir aizpildītas Latvijas valstij muitas deklarācijas, tad kāpēc joprojām kavējas un tiek aizturētas šīs konkrētās kravas? Es lūdzu nejaukt tiešām šeit kopā nevienu frakcijas "Latvijai" ðo jautājumu par konkrēto kravu ar vispārējām Latvijā aizturētajām kravām, kuras arī, protams, ir kontrabandas kravas. Bet mēs jautājam tikai par šo vienu konkrēto lietu.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Cienījamie deputāti! Jautājums par akcīzes markām šobrīd nav vienīgais fakts, kāpēc šīs kravas ir aizturētas. Šobrīd ir ierosināta krimināllieta par faktu. Es vēlreiz gribu uzsvērt: nav ierosināta krimināllieta par kādu konkrētu nodarījumu pret kādu konkrētu firmu, bet ir ierosināta krimināllieta par faktu. Par to, ka pāri Latvijas muitas robežai ir pārvietotas preces un muitas iestādēm ir sniegtas vai nu viltotas, vai nepatiesību saturošas ziņas. Tātad muitas pavaddokumentos.

Jautājums tiek izskatīts. Šī lieta šobrīd atrodas izziņas procesā. Jautājumu precizē, vācot attiecīgo informāciju. Un šīs kravas pagaidām, daļa no tām, nav vēl konfiscētas, viņas ir tikai aizturētas.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumam pieteicies Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Lai frakcijas deputātiem veidotos pilnīgāka aina tomēr par šo joprojām ļoti juceklīgo gadījumu, ļoti pretrunīgo gadījumu, ir nepieciešams turpināt vākt informāciju, ko frakcija "Latvijai" arī dara. Mēs veicam deputātu izmeklēšanu, esam nosūtījuši deputātu vēstules daudzām institūcijām un saņēmuši atbildes no viņām, bet savus secinājumus galarezultātā izdarīsim tikai uz dokumentu bāzes. Taču, lasot arī presi, mēs redzam daudzus un dažādus izteikumus, un tāpēc es lūgtu dažus no tiem komentēt.

Pirmais mans papildjautājums: kā jūs vērtējat Satiksmes ministrijas Tranzīta daļas eksperta Māra Ankalniņa slēdzienu, ka Valsts ieņēmumu dienestu acīmredzot neinteresē muitas sakārtošana. Vai jūs atzīstat, ka ir pareizs Māra Ankalniņa secinājums, ka konkrēto kravu aizturēšana saistībā ar "Konkordija AB" ir radusies VID (tas ir, Valsts ieņēmumu dienesta) darbinieku nekompetences dēļ?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Es secinājumus neizdaru no informācijas, kas ir publicēta presē, es izplatu tikai to informāciju, kas saņemta tieši no amatpersonām. Ja Ankalniņa kungs, kurš būs pats sevi pārstāvējis kā Satiksmes ministrijas padomnieks, kā jūs viņu šeit nosaucāt... es precīzi nezinu šo amatu, griezīsies pie manis ar oficiālu šādu dokumentu, kur teikts, ka ir tāda un tāda lieta, tad šādu informāciju es ņemšu vērā.

Informācija, kas tiek publicēta presē, kā jūs zināt, bieži ir ļoti dīvaina. Tur parādās arī daudzas tādas lietas, par ko visiem ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav patiesība. Ja šis jautājums, kā jūs pats, Kostandas kungs, teicāt, ir tik ļoti sarežģīts, un tas tik tiešām ir sarežģīts, tad mēs šeit varam balstīties tikai un vienīgi uz oficiāli apstiprinātiem dokumentiem.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Frakcija "Latvijai" katrā ziņā turpinās darbu, lai rastu skaidrību šajā lietā, jo mēs esam norūpējušies par to, lai netiktu pieļautas kļūdas no valsts amatpersonu puses un netiktu apdraudēts mūsu ekonomikā ļoti svarīgais tranzīts. Lai tas nemazinātos caur Latviju, bet - tieši otrādi - turpinātu paplašināties un pieaugt.

Tāpēc mans papildjautājums ir sekojošs: vai jūs uzskatāt par pareizu bijušā Latvijas Republikas muitas priekšnieka Imanta Geidāna slēdzienu, ka, aizturot citu valstu uzņēmējiem piederošās kravas, Latvijas Valsts ieņēmumu dienests traucē tranzītu, proti, galveno Latvijas ieņēmumu avotu? Ka tas tā ir, tam jums būs jāpiekrīt, jo turpmākās sadarbības pārtraukšana ar nopietnām un lielām Rietumu firmām radīs Latvijas valstij milzīgus gan morālus, gan materiālus zaudējumus. Vai jūs tam piekrītat?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre).

Nē, neuzskatu, jo šaubīgu kravu aizturēšana, kamēr tiek veikta izmeklēšana... ja aizturēšana ir veikta, lai izdarītu izmeklēšanu, tad, es uzskatu, tas netraucē legālajam tranzītbiznesam.

Sēdes vadītājs. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Kazāka, Grīnberga, Kostandas, Čerāna un Mauliņa jautājums satiksmes ministram Vilim Krištopanam par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" attīstības projektu.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav.

Atbildi sniedz Vilis Krištopans - satiksmes ministrs.

V.Krištopans (satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Iepriekšējā jautājumā tika pieminēts Satiksmes ministrijas ierēdnis. Es jums varu paziņot, ka ir veikta dienesta izmeklēšana. Šodien es parakstīju pavēli par piezīmes izteikšanu Tranzītu nodaļas vadītājam un rājiena izteikšanu Ankalniņam ar brīdinājumu, ka, vēl vienu reizi atkārtojoties gadījumam, kad ierēdnis pauž ministrijas oficiālo viedokli preses konferencē, viņš tiks nekavējoši atbrīvots no darba.

Kas attiecas uz manu atbildi, tad jūs esat saņēmuši manu atbildi. Es uzskatu, ka viņa ir pietiekoši izsmeļoša. Un man nav nekā, ko piebilst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? (Starpsauciens: "Èerāns kur ir?") Nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais. Deputātu Kostandas, Grīnberga, Kazāka, Čerāna, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valdības programmu Latvijas un ārzemju latviešu sadarbībai.

Vārdu motivācijai lūdz Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Jau vairākus gadus, faktiski pat gadu desmitus, mūsu tautai aktuāls ir jautājums par tās nākotni, izdzīvošanu, nacionālās identitātes saglabāšanas iespējām. Tāpēc ļoti svarīgi ir atbalstīt ārpus Latvijas mītošos latviešus gan Rietumos, gan Austrumos, palīdzēt tiem saglabāt savu latvietību. Mēs uzskatām, ka valsts pienākums ir rūpēties par tās pilsoņiem un sniegt tiem nepieciešamo atbalstu neatkarīgi no tā, kādā valstī šobrīd šie cilvēki dzīvo un strādā.

Diemžēl situācija ir tāda, ka gan no Austrumiem latvieši, kas atgriežas šeit Latvijā, vai tie, kas vēl nav atgriezušies, regulāri informē deputātus un arī masu informācijas līdzekļos lasām viņu viedokli par to, ka viņi tiek aizmirsti, ka reāla palīdzība nenotiek, ka Austrumu latviešiem nav iespējas, teiksim, atvērt skolas, ka trūkst finansiālā atbalsta, arī masu informācijas izdevumi, avīzes, kuras viņiem būtu nepieciešamas, gandrīz neiznāk. Tas pats arī ar radio. Kur nu vēl sapņot par televīzijas kanālu!

Varētu domāt, ka Rietumu latviešiem situācija ir labāka, jo viņiem tomēr dzīve ir it kā daudz nodrošinātāka attīstītākajās valstīs, un tomēr, apmeklējot latviešus dažādās mītnes zemēs, arī nesen vienā no mūsu Saeimas deputātu vizītēm Austrālijā, es ļoti skaidri dzirdēju rūgtumu latviešu balsī par to, ka viņi jūtas aizmirsti, ka nav tāda atbalsta, kādu realizē daudzas citas valstis. Un īstenībā, piemēram, salīdzinājums ar Grieķiju bija ļoti vietā, ko minēja mūsu tautieši Austrālijā, kad viņi teica, ka par tādu atbalstu, kādu, piemēram, sniedz Grieķijas valdība grieķu diasporām pasaulē, viņi par to ļoti sapņotu un gribētu to sagaidīt arī no Latvijas valsts. Lai šī sadarbība būtu politiskā laukā, lai vairāk izmantotu latviešus, lai atspēkotu to dezinformāciju, kas tiek izplatīta par mūsu valsti, lai veicinātu ekonomiskos sakarus, izmantojot tieši latviešus dažādās mītņu zemēs, un visbeidzot, lai Latvija kaut ko dotu pretī arī šiem Latvijas pilsoņiem ārvalstīs - konkrētu atbalstu skolu uzturēšanai, konkrētu atbalstu, turp nosūtot skolotājus, arī konkrētu finansiālu atbalstu, lai varētu pastāvēt latviešu masu informācijas rupori un lai konkrēti arī atbalsta reliģiskās dzīves veicināšanu - konkrēti palīdzētu veikt dievnamu remontu, varbūt arī pat mācītājus no Latvijas dotu šīm latviešu draudzēm ārzemēs.

Tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus valdībai un gribējām zināt, kas tiek šajā jautājumā šobrīd darīts.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Esmu gatavs parakstīties zem katra vārda, par ko šeit runāja Odisejs Kostanda, jo problēma patiešām ir tāda, kas ir jārisina. Ārlietu ministrijai saskaņā ar apstiprināto ārlietu koncepciju, ir jāstrādā pie divām programmām "Latvija - pasaulei" un "Latvija - Latvijas diaspora". Abām programmām speciālu līdzekļu nav, tādēļ mēs izmantojam trīs instrumentus.

Pirmais - vēstniecības, un visu vēstniecību uzdevums ir uzturēt aktīvus kontaktus ar latviešiem jebkurā zemē, kur mums ir vēstniecība jeb pārstāvniecība vai arī starptautiska misija.

Otrs instruments ir goda konsuli. Lielākajā daļā valstu goda konsuli ir tieši ārzemju tautieši, tajā skaitā arī Austrālijā, un tieši viņi ir tie, kas nodrošina saiti un realizē Ārlietu ministrijas instrukcijas, to skaitā par dezinformācijas atspēkošanu. Vai arī viņi to realizē pēc savas iniciatīvas, pēc tam atskaitoties Ārlietu ministrijai.

Trešais instruments ir speciālie pasākumi, kurus mēs veicam kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju un kopā ar Kultūras ministriju. Savā atbildē esmu minējis dažus no tiem. Tas nav pilnīgs uzskaitījums, bet es gribētu pieminēt, ka īpašu uzmanību prasītu arī Austrumu latvieši. Tādēļ no 1997.gada 1.janvāra uz Lejasbulāniem par vēstniecības līdzekļiem tiek nosūtīti latviešu... pareizāk sakot vēstniecība ir organizējusi šo finansējumu latviešu valodas skolotājiem. Arī luterāņu mācītājam no Latvijas vienmēr ir uzaicinājums viesoties luterāņu draudzē Maskavā. Maskavā gan ir arī svētdienas skola 35 audzēkņiem. Un šobrīd mēs strādājam pie tā, lai kaut kādā veidā atlicinātu līdzekļus, neprasot tos citiem, un papildus atvērtu konsulātu Krasnojarskā.

Sēdes vadītājs. Birkava kungs, jūsu runas laiks ir beidzies.

V.Birkavs. Paldies. Ar to es beidzu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda - frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Es domāju, ka Birkava kungs ir uzrakstījis garu atbildi un ka par daudziem jautājumiem informācija mums šeit tagad ir redzama un pieejama deputātu zināšanai, bet konkrēti jūs, teiksim, neatbildējāt šeit uz dažiem jautājumiem, kurus es vēlreiz tāpēc gribu atkārtot jau kā papildjautājumus.

Vai latviešu organizācijām Rietumos ir sniegta Šķēles valdības darbības laikā, tātad šī pēdējā gada laikā, konkrēta palīdzība izglītības darba laukā? Tas ir, vai kādai latviešu organizācijai Rietumos ir nosūtītas mācību grāmatas, cik tad un kam? Vai ir algoti un nosūtīti kādi skolotāji darbam latviešu skolās ārzemēs - Rietumvalstīs? Mēs šeit dzirdējām tikai atbildi par to, ka nākošajā gadā uz Krieviju tiks sūtīts viens skolotājs. Tas ir apsveicami. Bet mums ir šāds precizējums - kā tas ir attiecībā uz Rietumiem?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Vienīgais lielākais darbs, kas ir orientēts tieši uz latviešu kultūras un latviešu izglītības stiprināšanu, ir koncepts, kas ir pārveidots, lai Minsteres latviešu ģimnāziju, kura tiek finansēta pagaidām no Vācijas līdzekļiem, pārveidotu par latviešu kultūras un informācijas centru. Par speciāliem valdības pasākumiem, lai nosūtītu skolotājus vai lai nosūtītu grāmatas, manā rīcībā informācijas nav.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Frakcija "Latvijai" konstatēja, ka, protams, nav tā, ka nekas nav darīts no valdības puses, un iespēju robežās caur šīm diplomātiskajām pārstāvniecībām tiešām ārlietu ministrs ir centies šeit rīkoties, taču es domāju, ka kopumā valdība nav šeit šo darbu darījusi tā, lai mēs varētu tā teikt, ka vērtējam to ar atzīmi "apmierinoši". Tas, ko Ārlietu ministrija ir spējusi, tas mani šeit apmierina, bet mani neapmierina valdības, Ministru kabineta kopumā, attieksme pret šo jautājumu. Jo mēs tomēr varam konstatēt, ka finansējums tam nav bijis izdalīts ne šajā gadā, ne nākošajam gadam. Tātad labākajā gadījumā to pašu, ko Birkava kungs savu iespēju robežās spēja darīt, to viņš arī spēs turpināt. Un tāpēc tomēr ir vēl viens papildu jautājums: kad tiks pabeigta programmas "Latvijas diaspora" izstrādāšana, kad konkrēti, un kad tā sāks darboties?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Es domāju, ka tieši programmā "Latvijas diaspora", pie kuras šobrīd strādā tikai Ārlietu ministrija, tiek gatavota plašāka valdības pieeja šai lietai, un tad, kad mēs būsim salikuši visus punktus uz "i", aprēķinājuši iespējamo finansējumu, kas būtu vajadzīgs šim darbam, mēs... Tā tiks izstrādāta 1997. gada laikā. Bet, protams, man jāsaka skaidri un gaiši, šobrīd valstij nav tik daudz naudas, lai mēs palīdzētu ārzemju latviešiem uzturēt identitāti no budžeta. Bet ar daudzām citām lietām mēs, protams, palīdzam un palīdzēsim.

Sēdes vadītājs. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais - deputātu Grīnberga, Čerāna, Kostandas, Kazāka, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Latvijas valdības īstenoto lauksaimniecības politiku, lai nepieļautu lauksaimniecības nozares sabrukumu Latvijā.

Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Atbildi sniedz Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Paldies par uztraukumu un par situāciju, ka jūs gribat zināt, kas notiek laukos. Atbilde uz jūsu jautājumiem ir sagatavota dokumentā nr. 1894-a Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Godātais Dilbas kungs! Paldies par iesniegto atbildi. Šajā sakarā radās viens jautājums. Mēs esam apzinājušies situāciju, ka pārstrādes uzņēmumi sistemātiski paliek parādā ražotājiem vairākus miljonus latu, un tas atkārtojas gadu no gada. Vai nākamajā - 1997. gadā valdība ir lēmusi un risinājusi šo jautājumu par īstermiņa kredītu piešķiršanu pārstrādes uzņēmumiem, lai laicīgi varētu norēķināties ar ražotājiem par produkciju? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Jā, es pilnīgi piekrītu. Situācija ar norēķināšanos pašreiz ir sarežģīta, notiek sarunas, tās notiks arī nākošajā gadā, bet vēl šogad, rītdien pat, ir tikšanās ar Piensaimnieku asociāciju, arī ar Gaļas pārstrādātāju asociāciju notiks tikšanās, kur es pats personīgi piedalīšos un runāšu par šo problēmu atrisināšanas jautājumiem. Nākošajā gadā arī ir paredzēti īstermiņa kredīti un ilgtermiņa kredīti šo problēmu risināšanai.

Sēdes vadītājs. Vai otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas? Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu un lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Aleksandrs Bartaševičs... ir zālē, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Ernests Jurkāns... ir zālē, Juris Kaksītis, Viktors Kalnbērzs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Rudīte Leitena, Atis Sausnītis... ir zālē, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes ministram

V.Krištopanam par Latvijas dzelzceļa informācijas

sistēmas modernizāciju - 1.lpp.

Ziņo - satiksmes ministrs V.Krištopans - 2.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes ministram

V.Krištopanam par VAS "Ventspils nafta"

apgrozījumu un peļņu 1993., 1994. un 1995.gadā - 2.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 2.lpp.

Atbild - satiksmes ministrs V.Krištopans - 3.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par MK pieņemtajiem grozījumiem, kas

liedz daudziem invalīdiem un politiski represētajām

personām saņemt atvieglojumus par braukšanu

sabiedriskajā transportā - 4.lpp.

Motivācija - dep. J.Kušnere - 4.lpp.

Atbild - satiksmes ministrs V.Krištopans - 5.lpp.

Papildjautājums - dep. J.Kušnere - 6.lpp.

Atbild - satiksmes ministrs V.Krištopans - 6.lpp.

Papildjautājums - dep. J.Kušnere - 7.lpp.

Atbild - satiksmes ministrs V.Krištopans - 7.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes ministram

V.Krištopanam par noteikumiem, ar kādiem iznomāts

valsts uzņēmums "Ventspils tirdzniecības osta"

īpašums (celtņi, pievedceļi, noliktavas u.c.)

privātfirmām - 8.lpp.

Motivācija - dep. K.Čerāns - 8.lpp.

Atbild - satiksmes ministrs V.Krištopans - 9.lpp.

Papildjautājums - dep. K.Čerāns - 10.lpp.

Atbild - satiksmes ministrs V.Krištopans - 10.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Šķēlem par noslēgto līgumu ar firmu "Crown

Agents" - 11.lpp.

Motivācija - dep. O.Kostanda - 11.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 12.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 13.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 14.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 14.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 15.lpp.

Saeimas deputātu jautājums valsts ieņēmumu

valsts ministrei A.Počai par sniegto neprecīzo

atbildi uz deputātu jautājumu nr.86 - 15.lpp.

Motivācija - dep. O.Kostanda - 15.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 16.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 17.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 17.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 18.lpp.

Atbild - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 18.lpp.

Saeimas deputātu jautājums satiksmes ministram

V.Krištopanam par valsts akciju sabiedrības

"Latvijas dzelzceļš" attīstības projektu - 19.lpp.

Ziņo - satiksmes ministrs V.Krištopans - 19.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par valdības programmu Latvijas un

ārzemju latviešu sadarbībai - 19.lpp.

Motivācija - dep. O.Kostanda - 19.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs V.Birkavs - 21.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 22.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs V.Birkavs - 22.lpp.

Papildjautājums - dep. O.Kostanda - 23.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs V.Birkavs - 23.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Latvijas valdības īstenoto

lauksaimniecības politiku, lai nepieļautu

lauksaimniecības nozares sabrukumu Latvijā - 23.lpp.

Ziņo - zemkopības ministrs R.Dilba - 24.lpp.

Papildjautājums - dep. E.Grīnbergs - 24.lpp.

Atbild - zemkopības ministrs R.Dilba - 24.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 25.lpp.