Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Turpināsim Latvijas Republikas ārkārtas sēdi ar darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par obligāto valsts dienestu".

Lūdzu kolēģus atrast dokumentu nr. 1228 un uzšķirt 9. lappusi. Vārds Kārlim Druvam - Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mēs vakar apstājāmies 24. panta trešajā daļā, mēs nobalsojām pret Endziņa kunga piedāvāto redakciju un tagad mums jānobalso par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju 3. punktam. Tādēļ vēlreiz lūdzu jūs atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto lēmumu.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, es jums vārdu nevaru dot, jo par šo jautājumu debates ir izbeigtas. Mēs vakar apstājāmies pie balsojuma. Var runāt tikai par balsošanas motīviem vai to, kā jautājums virzāms tālāk. Jūs gribat runāt, kā jautājums virzāms tālāk? (No zāles deputāts G.Eniņš: "Par nākamo punktu.") Eniņa kungs, ļaujiet nobalsot šo, un tad jūs dabūsit vārdu par nākamo punktu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par komisijas iesniegto redakciju likumprojekta 24. panta 3. apakšpunktam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Vēl ir viens piedāvājums, un tas īstenībā ir no deputāta Vītola un attiecas uz 4. punktu. 4. punktā ir runa par pilsoņiem, kas mācās valsts atzītās (licencētās, akreditētās) vispārējās izglītības, profesionālajās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs. Tā doma ir tāda, ka principā Aizsardzības un iekšlietu komisija saprata, ka akreditētu nav, izņemot vienu skolu, kas ir akreditēta Latvijā, un līdz ar to mēs mēģinājām izslēgt vārdu "akreditētas". Vītola kungam ir citas zināmas norādes... Tātad vēlreiz lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto variantu, kas īstenībā ir izteikts iepriekšējā balsojumā, bet tikai 2. punktā. Jūs varat tam sekot.

Sēdes vadītāja. Tātad tagad ir Vītola kunga priekšlikums, un, kamēr mēs visi pierodam atkal pie šī dokumenta, pateikšu: tas ir 10. lappusē, bet 24. panta 2. punkts - 9. lappusē. Tāpēc lūdzu deputātus pievērst tiem uzmanību. Atklājam debates. Pirms debašu atklāšanas atgādinu deputātiem, ka spēkā ir vakar nobalsotais reglaments: pirmo reizi runājot - 5 minūtes, otro reizi runājot - 2 minūtes.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Labrīt! Godātie kolēģi! Es savu uzstāšanos gribu sākt ar to, ar ko mēs vakar beidzām, proti, ar mūsu vēsturisko un nepatīkamo balsojumu, kurš noteica, ka bakalaura grādu ieguvušajiem turpmāk būs jāiet obligātajā valsts... jāiziet obligātā valsts militārā dienesta 12 mēneši. Daru to tādā sakarā, ka mums tagad priekšā stāv nākamais balsojums par deputāta Vītola priekšlikumu - papildināt 24. pantu ar jaunu punktu, kas nosaka, ka militārajā dienestā neiesauc tos valsts licencēto augstskolu absolventus, kuri pēc savas izvēles pirmās augstākās izglītības laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir apguvuši militārā dienesta pamatapmācību. Tātad tie, kuri ir augstskolās izgājuši pamatapmācību, netiek iesaukti obligātajā dienestā.

Ņemot vērā gan iepriekšējā, gan arī šī jautājuma vēsturiskumu, es tomēr gribu, lai visiem būtu skaidrs, ka vakar noraidīto deputāta Endziņa priekšlikumu, kas paredzēja bakalaura grādu ieguvušos armijā neiesaukt, balsojot "pret" vai atturoties, neatbalstīja visi balsojušie deputāti no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", LNNK un Zaļās partijas, frakcijas "Tautai un taisnībai", tāpat arī 9 no 12 balsojušajiem "Latvijas ceļa" deputātiem, 7 no 13 DPS balsojušajiem deputātiem, 3 no 5 Latvijas Vienības partijas deputātiem un 3 no 4 balsojušajiem Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības koalīcijas. (Starpsauciens: "Nolasi uzvārdus visiem!") Nav ko teikt, tā ir vienkārši lieliska Nacionālā bloka pieeja valsts aizsardzības problēmu risinājumam. (Starpsaucieni no zāles: "Ko tu muldi! Uzvārdus!")

Godātie deputāti! Ļoti zīmīgs vakardienas balsojumā ir arī tas fakts, ka pamatā tie deputāti, kuri neatbalstīja Endziņa kunga priekšlikumu - neiesaukt bakalaurus, bija tie, kuri panāca, lai balsošanas rezultāts netiktu publiski nolasīts, un tie bija tie, kuri būtībā vēlējās noslēpt savu balsojumu no plašākas publikas un no saviem vēlētājiem. Es, protams, varu nosaukt šos 32 uzvārdus... (Starpsauciens no zāles: "Runā konkrēti!") (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, es atvainojos, bet mēs pašlaik apspriežam deputāta Vītola priekšlikumu par 24. panta papildināšanu ar 4. punktu, tāpēc lūdzu nelasīt uzvārdus, kas attiecas uz citiem balsojumiem, jo jums ir atlikušas 2 minūtes, ko runāt.

K.Čerāns. Labi, pie šiem uzvārdiem mēs atgriezīsimies. Ja jūs man dosit papildu 5 minūtes, tad es to izdarīšu. (Troksnis zālē.) Tā... bet, godātās dāmas un kungi! Es domāju, ka 5 gadus pirms 21. gadsimta tauta neaizmirsīs ne jūsu attieksmi pret veidu, kā komplektējama armija, ne arī jūsu bailes no sava viedokļa atklātas izpaušanas.

Pilnīgi konkrēti, runājot par Vītola priekšlikumu, es aicinu to atbalstīt un tādējādi pieiet šī jautājuma risinājumam kaut nedaudz ar skatu perspektīvā. Vītola kunga priekšlikums ir pat zināmā mērā labāks nekā Endziņa kunga priekšlikums, ko Saeima noraidīja, jo šeit jau tagad otrā lasījuma redakcijā ir paredzēta militārās mācības apguve šiem augstskolu absolventiem, tādējādi vistiešākajā veidā iesaistot šos cilvēkus valsts aizsardzības pamatzinību apguvē. Kas attiecas uz augsti profesionāliem militārajiem speciālistiem, kuri vakar šeit tika vairākkārt piesaukti, kuri vieni paši varot aizstāt 100 vai pat vairākus tūkstošus un kuri mums šeit, Latvijā, protams, ir vajadzīgi, tad es gribu paskaidrot godājamajiem utopisko teoriju piekritējiem no vārdos Nacionālā bloka un tamlīdzīgajiem, ka viņi nekad nebūs obligātā dienesta karavīri, lai arī cik augstākās izglītības pirms tam viņi būtu ieguvuši, jo, lai kļūtu arī par šādu konkrēto militāro speciālistu, ir pamatīgi jāmācās un ne jau 12 mēnešus kazarmu režīmā, bet gan gadiem, tāpat kā gadiem ilgi ir jākrāj konkurētspējīga izglītība arī jebkurā citā dzīves jomā un ko diemžēl tik viegli var pazaudēt. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag draudēt!")

Es aicinu atbalstīt deputāta Vītola priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienītā Prezidija priekšsēdētāja, augsti godātie Saeimas deputāti! Sākas atkal viena grūta, smaga un, es pat teiktu, riebīga darbadiena. Redzat, es vakardien pēc parlamentārā sekretāra Līgotņa kunga pēdējās uzstāšanās varu paziņot, ka es par šo te likumu arī pašās beigās kopumā nebalsošu. Balsošu pret to. Kāpēc? Jo vakardien Līgotņa kungs pasacīja tādus vārdus: "Ja jūs aizliegsit mums iesaukt studentus armijā, ar to jūs esat sagrāvuši Latvijas armiju. (Starpsauciens no zāles: "Viņš tā neteica...") Tad jūs esat sagrāvuši Latvijas armiju." Ir ko padomāt. Jā, patiešām. Bet viņa jau ir sagrauta, ja tikai studenti šeit nosaka visu to. Tad tas ir mans pamatojums un motīvs... Padomājiet! Un es aicinu, protams, - nevis kā vakardienas debatēs -runāt ar argumentiem un ieklausīties vienam otrā, minēt argumentus un pēc tam lūkot tos apgāzt. Redzat, es atkal vicināšu šo avīzi un jautāšu: "Vai jūs esat lasījuši "Vakara Ziņās" ðo, es teiktu, drausmīgo rakstu - "Latvijas armijā valda nežēlība un patvaļa"?... Jā, te man saka, ka... (Starpsaucieni no zāles: "Citas avīzes arī ir...")

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, lūdzu, neveidojiet dialogu ar zāli, tas Saeimā nav atļauts.

G.Eniņš. Nē, tas ietilpst manā tēmā, proti, es zinu, ka visi to nav lasījuši, bet te ir tik šausmīgi apraksti - jauniesaukto sišana, spīdzināšana, un tā vēl ir tikai viena daļa, bet jūs saprotiet... Es lūdzu atvainot par tālāk teikto, bet visskarbākā man šķiet šī izvarošana, homoseksuālā izvarošana anālajā atverē un mutē... (Smiekli zālē.) Te nu gan nav ko smieties, te ir salauzti cilvēki, tas ir dvēseliski... Un ja šeit saka, ka šīs ir "Vakara Ziņas"... Nu labi, tā ir pļāpu avīze, bet tie visi ir konkrēti fakti, te ir konkrētais vārds, uzvārds, te ir Liepājas 6. robežsargu bataljons, un es gribu jautāt Līgotņa kungam un arī Krastiņa kungam, un visiem mums kopā: vai būs nopietna izmeklēšana par šo te gadījumu, par šo te avīzi, par šo te notikumu? Ja tā ir nepatiesība, tad, lūdzu, tiesājiet to avīzi, kas tādus melus izplata. Tas arī ir briesmīgi, ja kaut ko tādu izplata šī avīze. Tad avīze ir jātiesā, bet es domāju, ka šis stāvoklis... Ir labi, ka es šo avīzi izlasīju tikai šorīt, jo es jau tā pagājušo nakti slikti gulēju pēc vakardienas darbadienas, un piedodiet, ka es esmu arī nedaudz uzbudināts...

Un redzat, tagad... ja man vēl ir kādas minūtes laika... es gribētu pateikt šajā īsajā atvēlētajā laikā, ka es saprotu, ka nevar visu uzreiz ar vienu rāvienu izdarīt, arī panākt šīs izmaiņas, un, ja Līgotņa kungs saka, ka mēs esam sagrāvuši Latvijas armiju..! (Starpsauciens: "Pareizi!") Es gan neteikšu, ka Līgotņa kungs ir sagrāvis Latvijas armiju, kaut gan sava daļa vainas viņam ir, jo viņš neko nav darījis, lai šo armiju... Tā ir sagrauta armija, ja tajā armijā valda... tā nav Latvijas armija, tā ir... nu es nezinu, tā ir gestapo spīdzinātava, ja gribat, čekas moku kambari... un pat pārspēj tos. Es atgādināšu, ka Čaušesku režīmā čekistiem bija tāda metode, ka tajā lāģerī bija panākts, ka ieslodzītie sita viens otru, un, kad es to lasīju, es sapratu, ka tur bija pārspēts vēl Staļins, ja ieslodzītais, lai izglābtos, sit savu biedru, bet te notiek biedru sišana šajā armijā. Labi, tur, kur bija... Vidiņa kungs šūpo galvu... viņam varbūt laimējās būt tajās daļās, bet, ja kaut vai dažās vietās tas notiek, tad tas nevar tā palikt, tas ir kaut kas šausmīgs. Mans laiks beidzas un... Es aicinu tātad...

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, par ko jūs aicināt balsot? Lūdzu, pasakiet konkrēti!

G.Eniņš. Es aicinu.... tagad šajā situācijā es aicinu balsot par nākošo punktu, par Māra Vītola...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosauciet, par kuru punktu jūs aicināt balsot.

G.Eniņš. Es aicinu balsot par 24. panta 4. punktu.

Sēdes vadītāja. Kādā redakcijā?

G.Eniņš. Māra Vītola redakcijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Es paprasīju uzstāšanos ārpus kārtas, jo izrādījās, ka mūsu sēdes tiek translētas, un, tā kā Eniņa kungs te tādu paziņojumu sniedza, tad es gribētu pateikt, ka par šo avīzes rakstu ir izdarīta dienesta izmeklēšana, kurā piedalījās arī Prokuratūra. Tātad šādi fakti nav notikuši, minētais kungs ir tiešām dezertieris, viņš ir 20 gadu vecs, divu firmu īpašnieks Rīgā, kurš pieprasīja, lai viņš tiktu pārvests uz Rīgas robežkontroles punktu dienēt. Tas nenotika, un viņš dezertēja. Tātad šādi fakti, kādi ir minēti, tiešām ir paņemti no visspilgtākajiem, kā saka, "ìedovščinas" aprakstiem un šajā 6. robežsargu bataljonā, tur, kur ir dienējis šajā konkrētajā gadījumā šis cilvēks, pēc vispusīgas un neitrālas pārbaudes nav apstiprinājušies. Tā ka visa atbildība ir jāuzņemas attiecīgajam preses izdevumam. Un, ja Eniņa kungs savos gados ir tik naivs, ka tic visam, kas kaut kur ir uzrakstīts, tad viņš, teiksim, pastaigājoties pa publiskām vietām un redzot, kas uz sienām ir uzrakstīts... Vai viņš tiešām tam visam tic? Paldies. (Zālē troksnis, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītāja. Augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka jūs šobrīd ļoti intensīvi apspriežat sava balsojuma iespējamību, tiklīdz atskanēs zvans, bet lūdzu to darīt tā, lai netraucētu tribīnē runājošajam deputātam.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Turpināsim vakardienas jautri iesākto darbību. Es ļoti pateicos mūsu aizsardzības ministram. Viņš revanšējās par šīm pistolēm un man pasniedza dāvanu. Paldies viņam!

Tātad, ja kāds no tiem, kas ir ieguvis bakalaura vai maģistra grādu, tiek iesaukts armijā, tad viņam vajadzētu atmaksāt valstij visu apmācības darbu. Es saku vēlreiz: ja kādu iesauktu, tad viņam vajadzētu atmaksāt visu naudu par apmācību atpakaļ, jo viņš nav iemācījies izvairīties no iesaukšanas mūsu Bruņotajos spēkos. (Starpsaucieni no zāles: "Ko tu muldi! Neiesauc!") Tas ir ļoti nopietni, jo pagaidām, vismaz katrs, kam pietiek savu zināšanu, aktīvas smadzeņu darbības, kaut kā pamanās izvairīties no iesaukšanas šajos Bruņotajos spēkos. Es vispār jūtos vainīgs, ka es vakardien tik ļoti centīgi cīnījos par šo bakalauru atbrīvošanu no iesaukšanas, jo tagad mums beidzot būs iespēja novērtēt mūsu izglītības sistēmu. Ja mūsu izglītības sistēma tiešām strādā perfekti, tad viņam vajag zināt, ka vajag tikai pārcelties uz citu vietu, uz turieni, kur viņu pēc pieraksta nevar atrast, un tad viņš Bruņotajos spēkos netiks iesaukts. Un šis likums dod arī citas varenas iespējas, no kā Bruņotajiem spēkiem izvairīties. Un pagaidām rodas iespaids, ka viss likums ir uzrakstīts tikai ar vienu mērķi: tā kā nevaram noķert tos, kas paši slapstās, tad mēģināsim noķert tos, kas neslapstās. Tie, kuri neslapstās, ar vislielāko varbūtību ir cilvēki, kas taisa karjeru, proti, mācās vai arī jau beiguši mācības un tagad cenšas kaut kur godīgi strādāt. Pēc vakardienas balsojuma esam nonākuši līdz vēl vienai zināmai nevienlīdzībai. Diemžēl maģistratūrās, kā zināms, konkursi ir lielāki, un šie konkursi aizvien palielināsies, īpaši uz valsts apmaksātām maģistratūras vietām. Tātad tas, kurš būs maksātspējīgs, turpinās mācības maģistratūrā bez šī konkursa, bet pārējie, kuri cīnīsies maģistratūras konkursā par iespējām saņemt valsts apmaksātu maģistratūru, tie, kuriem būs jāizlaiž viens gads, bez šaubām, tiks iesaukti. Es ļoti aicinu kolēģus balsot par Māra Vītola priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka arī es nāku ar domu aicināt lielā mērā atbalstīt šo Vītola priekšlikumu, jo, manuprāt, tiešām vakardienas balsojums par 24.3 pantu, kad mēs nolēmām to, ka bakalauriem vajadzētu šogad iet dienēt, neatrisina jautājumu līdz galam, jo faktiski Latvijā jau šodien darbojas studentu rota, un šeit jau arī Grīgs to vakar daļēji pieminēja. Taču tas jautājums, protams, nav sakārtots līdz galam, bet tas ir jāattīsta un jāsakārto līdz galam. Tātad šiem studentiem ir jārada iespēja studiju laikā, kad viņi iegūst bakalaura grādu, pilnīgi likumīgi izmantot šo iespēju brīvprātīgi, - tātad šajā studentu rotā un bataljonā iziet šo apmācību kursu. Tas, protams, varbūt ir sarežģīti, jo līdz šim Aizsardzības ministrija šo sistēmu nav varējusi izveidot vai pilnveidot līdz galam, lai tas būtu likumīgs ceļš. Ne tikai tīrs brīvprātības ceļš, bet lai šī nu ir tā iespēja un tā reize, kad mums tas būtu jādara un jāatbalsta. Es domāju, ka principā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai faktiski nevarētu būt nekādu īpašu iebildumu, lai gan viņa šobrīd ir rakstījusi - noraidīt. Te varbūt ir tādas redakcionālas lietas, kur Vītola kungs min to, ka tur šis pamatapmācības laiks nedrīkstētu pārsniegt 60 dienu. Nevajadzētu šādu konkrētu normu likt iekšā, bet katrā ziņā uz trešo lasījumu šādai izejai no tās situācijas, kura tiek paredzēta 24.3 pantā, noteikti būtu jābūt. Līdz ar to mēs izkļūtu lielā mērā no tādas tomēr diezgan divdomīgas situācijas, kur mēs katrs, kā to redzējām vakar, turamies pie sava individuālā viedokļa. Tā ka arī es piedāvāju šajā gadījumā atbalstīt ja ne pilnu redakciju, tad, katrā gadījumā, balsojot par šo viedokli, šo domu vai pieeju, kuru šeit ir paudis Māris Vītols. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Papildinot to, ko es teicu pirmajā reizē, tātad minēšu to 32 deputātu vārdus, kuri vispirms balsojumā neatbalstīja rezultātu nolasīšanu un pēc tam neatbalstīja normu par bakalauru neiesaukšanu. Jānis Ādamsons, Romāns Apsītis...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, es atvainojos, kāds sakars šiem vārdiem ar konkrēto balsojumu par Vītola priekšlikumu? Piedodiet, bet es šajā gadījumā jums liedzu vārdu, jo jūs nerunājat par jautājuma būtību, bet par balsojumu par 24.panta 4.punktu. Paldies.

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es pateicos aizsardzības ministram Krastiņa kungam par viņa atbildi, kaut arī tā man zināmā mērā ir nepatīkama, bet es tomēr priecājos, ka stāvoklis par kādu kapeiku nav tik šausmīgs. Es ļoti gaidīšu šos rezultātus, bet patiesībā, pat nesagaidījis rezultātus, es tomēr domāju, ka izmeklēt un skatīt cauri šīs Liepājas 6. daļas stāvokli mums vajadzētu. Es labprāt gribētu ... (No zāles deputāts J.Sinka: "Visi jaunie ir pasargājami, ne tikai studenti.") Protams, visi ir pasargājami...

Sēdes vadītāja. Lūdzu runātājam neveidot dialogu ar zāli! Replikas no zāles ir atļautas, bet lūdzu neveidot dialogu!

G.Eniņš. Tātad es domāju, ka Saeimā vajadzētu tādu komisiju, līdzīgu tai, kāda ir bankas "Baltija" sakarā, ja tas stāvoklis ir tik traks. Jautājums par "ìedovščinu" ir ne mazāk nopietns Latvijai kā par banku "Baltija". Es vēlreiz pateicos Krasta kungam cerībā, ka kaut kas sāks uzlaboties.

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, mums abiem gadās kļūdīties: es jūs nosaucu par Endziņa kungu un atvainojos par to, bet jūs tikko kā aizsardzības ministru nosaucāt par Krasta kungu, bet šodienas darba saspringtajā situācijā tas gadās.

Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie klātesošie! Klausoties Eniņa kungu, man radās iespaids, ka tikai studentus vajadzētu pasargāt no seksuālās varmācības un izvarošanas. Visi pārējie Latvijas iedzīvotāji acīmredzot var tikt tai pakļauti bez bēdas, jā, tāds nu ir viņu liktenis... Tiem, kuri nav iestājušies augstskolā un nav dabūjuši bakalaura grādu, tiem attiecīgās darbības, ko jūs te tik tēlaini aprakstījāt, acīmredzot ir pielietojamas, un tas jūs nemaz neuztrauc, jo pašlaik mēs runājam par to punktu, par tiem, kas būs armijas sastāvā, bet tas ir savstarpēji saistīts, jo, proti, tas, kas notiek armijā, ir saistīts ar to, kāds ir armijas kvalitatīvais sastāvs. Tas, uz ko jūs aicināt, proti, ka cilvēku ar augstāko izglītību vai ar bakalaura izglītību nav armijā, faktiski noved pie tā, ka armijas kvalitatīvais sastāvs krasi samazinās, un tāpēc jūsu tēlaini aprakstītās darbības tur varbūt vēl vairāk zels un plauks.

Es nedomāju, ka zemnieka dēls vai augsti kvalificēts elektriķis, vai feldšeris, vai grāmatu iespiedējs, vai citu profesiju pārstāvji būtu kaut kādi zemcilvēki, kuriem vajadzētu iet armijā un tagad visu šo izciest, turpretī - tikai mūsu tā saucamā zelta jaunatne būtu no tā pasargāta. Tas, es domāju, ir amorāli šajā gadījumā runāt par to.

Ja jūs piedāvājat ko citu - atlaist vispār mūsu armiju un pasludināt Latviju par Latvijas pacifistisko republiku, tad tas ir interesants un apspriežams priekšlikums un tad konsekventi to vajadzētu uzturēt spēkā, bet nevajadzētu nodarboties ar segregāciju. Segregāciju šajā nozīmē, un izdalīt kaut kādu elitāru grupu, kurai tas nebūtu nekādā gadījumā pieļaujams. Tas ir viens.

Otrs. Vēl viena ilūzija, kāda valda. Ja runājam par bakalauriem, vienmēr tiek minēts, ka bakalauram, ja viņš tiek iesaukts armijā, pēc tam būs daudz grūtāk vai nu turpināt izglītību, vai adaptēties dzīves situācijā, vai atrast darbu. Jūsu zināšanai: statistika parāda pilnīgi pretējo, jo cilvēkam ir augstāka izglītība, jo viņam ir lielākas adapcijas spējas mainīgajā tirgus konjunktūrā, jo vieglāk viņš var atrast dažādus darbus, turpretī šaura profila speciālisti, piemēram, tādi, kas strādā rūpnīcā un kas nav bakalauri, ja viņus paņem armijā, ja notiek tas, ko mēs visi atļaujam ar jūsu cieņu, tad viņiem pēc tiem 12 mēnešiem tiešām būs daudz grūtāk atrast darbu un iekārtoties. Tur jau ir tā augstākās izglītības priekšrocība, ka cilvēks ar augstāko izglītību faktiski daudz vieglāk var piemēroties un atrast citu specialitāti arī pēc tiem 12 mēnešiem.

Ko tad mēs darām? Mēs grūžam šos cilvēkus kaut kur dziļāk, bet citus paceļam. Es domāju, tas nav pieņemams. Mums ir tikai principiāli jautājums šeit jāizšķir, nevis jāsadala, jāizdala viena elitāra grupa, kura ir atbrīvota no armijas, bet visi pārējie iet un kalpo. Vajag vienkārši izšķirt jautājumu - būt vai nebūt Latvijas armijai? Ja Latvijas armijai būt, tad Latvijas apstākļos, kur mūsu valsts ir par mazu, lai atļautos profesionālu armiju. Profesionāla armija ir dārgs prieks - augsta līmeņa profesionāla armija.

Ja mēs tomēr izšķiramies, ka šai armijai būt, tad tādā gadījumā es tiešām neuzskatu, ka mums ir jāpieļauj šāda segregācija un šādi izlietojumi. Varbūt tiešām mēs esam jau tāpat gājuši šajā virzienā. Es atbalstu domu, ka tie, kuri tomēr ir iestājušies maģistratūrā un mācās maģistratūrā, jau zināmā mērā ir ekstraklase - izglītoti cilvēki, par kuru atbrīvošanu no armijas mēs varam runāt. Bet es atkārtoju vēlreiz: paskatīsimies būtībai acīs un nepazemosim! Visu laiku savās runās mēs pazemojam veselu kategoriju citu cilvēku, visu laiku "raudādami" par nabaga studentu likteni armijā, kurus sitīšot, izvarošot un visu ko citu darīšot, kā jūs to apzīmējāt. Jūs visu laiku aizmirstat, ka paralēli pazemojat tūkstošus un tūkstošus citu Latvijas jauniešu, kuri nav studenti. Kāpēc jūs viņus visu laiku pazemojat, viņus aizmirstat? Tas nav pieļaujami! Es domāju, ka mums ir jāpieņem tieši šie principi un ka jābūt arī izglītotiem cilvēkiem armijā, jo tas jau ir tas galvenais garants - vienīgā iespēja, armijas kvalitatīvā uzlabošana ir vienīgā iespēja, lai arī daudzas no šīm problēmām tiks pārvarētas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs, jūsu laiks... Paldies. Godātie kolēģi, pirms es piesaku nākamo runātāju, es nosaukšu secību, kādā jūs esat pieteikušies turpināt debates: Dobelis, Apsītis, Ādamsons, Grīgs, Liepa, Valdmanis.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie klātesošie! Neliels citāts no kāda rakstnieka romāna: "Pilsētā atklāja jaunu tramvaja līniju. Pirmie septiņi runātāji runāja par starptautisko stāvokli, bet astotais sāka runāt par tramvajiem". Tā es dzirdu šodien. Cienījamie kolēģi, mēs runājam par konkrētu pantu ar konkrētu tekstu, bet no tiem, kas ir līdz šim uzstājušies, tikai viens vai divi ir runājuši par konkrēto šī panta tekstu. Es tomēr aicinātu runāt par to, pie kā mēs patlaban strādājam.

Mūsu priekšā ir reāls teksts, deputāta Vītola piedāvājums, un par to tad arī ir jārunā, nevis par vispārējo stāvokli armijā. Jā, es šo ideju atbalstu! Atbalstu un uzskatu, ka, lūk, tas ir ceļš, kā mēs varam sadarboties ar mūsu jauniešiem, ar studentu padomi, un tā ir reāla sadarbība. Bet diemžēl šis teksts ir galīgi nepieņemams, jo šis teksts runā jau par tādiem, kuri kaut kur kaut ko ir iemācījušies. Nav šodien tādas vietas, kur varētu kaut ko tādu iemācīties, nav šīs sistēmas, un tāpēc, neatmetot šo labo ideju, līdzīgi tam, kā teica deputāts Kristovskis, es esmu ar mieru strādāt pie teksta, kuru varētu iesniegt trešajam lasījumam. Pie konkrēta teksta, kurā mums ir jāparedz šī sistēma, kurā jaunieši varētu apgūt šo militāro zināšanu klāstu. Tur nav jārunā, vai tas notiks 60 dienās vai 75 dienās, to mēs varēsim pateikt tikai tad, kad mēs redzēsim, par kādu programmu varam vienoties. Un tāpēc es tomēr aicinātu, jo šis ir ļoti nopietns dokuments, darboties šādā veidā. Viens te sāk lasīt kaut kādus sprediķus, otrs - kaut kādus ienaidnieku sarakstus, bet neviens nerunā par konkrēto pantu, par viņa plusiem, par viņa mīnusiem, par to, vai viņš ir vajadzīgs vai viņš nav vajadzīgs. Paldies Dievam, uz trešo lasījumu var iesniegt pilnīgi jaunu tekstu, jo šāds pants man, protams, nav pieņemams, tā kā šī labā ideja šeit ir "iemocīta" neveiklā tekstā. Taču es atkārtoju, ka uz trešo lasījumu tie kolēģi, kuriem ļoti rūp studentu liktenis, kuriem ļoti rūp mūsu smadzenes... Lūdzu, piestrādāsim kopīgi, iestrādāsim trešajā lasījumā vienu kārtīgu pantu, kas paredz mūsu jauniešiem, iegūstot augstāko izglītību, apgūt šīs militārās zināšanas, lai tiešām viņiem dotu kaut kādas papildu iespējas. Ar to es arī beidzu, bet šādu pantu es diemžēl atbalstīt nevaru.

Ja ir runa, ka mēs balsotu par šo pantu, tad balsosim par pašu ideju, un tad tas varbūt ir jau cits jautājums, tā katra deputāta personīgā darīšana, bet jebkurā gadījumā šo ideju es apsveicu, jo arī man ir tāda pati ideja. Es domāju, ka tas, lūk, ir reāls darbs, ka mēs varam kopīgi kaut kādu ceļu meklēt, bet, ja mēs te kāpsim augšā tribīnē un viens otram lasīsim morāli un dāvināsim ūdenspistoles, varbūt tarakānus, kāds paņem skorpionus vai vienalga ko citu, lai sevi parādītu, jo tas jau ir tas visinteresantākais masu informācijas līdzekļiem... Lūk, tā! Es atkārtoju savu piedāvājumu - uz trešo lasījumu šo ideju saglabāt un noteikti par viņu padomāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Romāns Apsītis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

R.Apsītis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Man nav pieņemama ideja par to, ka studenti paliek pilnīgi ārpus karaklausības, bet man ir pieņemama ideja, kompromisa ideja, ka studijas augstskolā varētu tikt apvienotas arī ar kaut minimālu, bet tomēr militāru apmācību. Es to saku arī tāpēc, ka savā laikā, mācoties Latvijas Universitātē - tas notika 1961.gadā - pēc ziemas eksāmenu sesijas, būdams 3.kursa students, es gavilēju tāpat kā visi pārējie, kad mēs padzirdējām, ka Kara katedra ir likvidēta un ka vairāk nevajadzēs mocīties pa Rumbulas priedītēm un grāvjiem, kā to bijām darījuši divarpus gadus līdz tam. Un tad sekoja tāda piebilde: nepriecājieties, nepriecājieties, jūs beigsit augstskolas dienas nodaļu un jūs iesauks padomju armijā uz trim gadiem, absolūti neieskaitot visu šo iepriekšējo apmācību Universitātes Kara katedrā! Un tā tas arī notika. 1963.gadā, pēc tam, kad biju beidzis Universitātes Juridisko fakultāti, mani tāpat kā daudzus citus iesauca uz 3 gadiem. Nu labi, iznāca dienēt 2 gadus, jo beigu beigās jau palaida mājās augstskolu beigušos, jo bija iznācis toreiz tāds PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrēts, tomēr jautājums ir tāds: vai es nožēloju šo laiku? Liekot roku uz sirds, varu teikt: absolūti ne! Es domāju, ka man ir jau zināma iedzimta kārtības izjūta, kas robežojas dažkārt ar pedantismu, kā mani kolēģi mīļi aizrāda, bet arī šis laiks, šie divi gadi, nebija veltīgi. Es tagad protu grīdas labāk mazgāt, ja man tas ir jādara, nekā pirms armijas. Es neieredzu cilvēkus, vīriešus, ar kuriem man iznāk satikties gandrīz katru dienu, kuri neprot nolikt savu apģērbu, un tie ir tie, kuri savā laikā izvairījušies no karadienesta, kuri nicīgi izsakās par tiem, kuriem ir stāja, kuriem ir sistēma visās dzīves sfērās, bet sadzīvē jau it īpaši. Jo, lūk, viņš ir tas augstmanītis, kas pratis izvairīties, tāpēc noraidoši izturas pret visu, kas savā laikā ir bijis saistīts ar armiju. Lūk, šāds kompromisa variants, šāda ideja, kas ir ielikta Māra Vītola priekšlikumā, kas attiecas uz 24.panta 4.punktu, tā ir atbalstāma, un par to es arī balsošu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apsīša kungs jau daļēji pieskārās tieši tai problēmai, par kuru arī es gribēju runāt, jo faktiski Māra Vītola priekšlikums nozīmē visā mūsu augstskolu sistēmā atjaunot kara katedras. Principā varbūt arī pret to nebūtu iebildumu, bet, cienījamie kolēģi, tad uzreiz nobalsosim, ka Aizsardzības ministrijai mēs papildus izdalām no budžeta apmaksātas aptuveni 1000 štata vietas, bet arī viss pārējais maksās naudu.

Tālāk. Es negribētu runāt arī par iespējamo tā saucamo virsnieku kvalitāti. Lielākā daļa no jums, kas sēž šajā zālē, pēc augstskolu beigšanas ir saņēmuši rezerves virsnieka dienesta pakāpi. Es atvainojos, bet es neuzskatu jūs par normāliem rezerves virsniekiem tāpēc, ka tā ir specifiska zinātne, kuru nevar apgūt tikai tā - brīvajā laika sprīdī. Tas ir viens.

Otrs. Es jau esmu noguris, teikdams, ka mēs ar vārdiem esam Eiropā, bet ar darbiem esam Maskavā. Nosauciet, lūdzu, man vienu vietu, kādu Rietumeiropas valsti, kur civilā mācību iestādē notiek militārās apmācības. Tā tas nenotiek. Mēs atkal gribam atgriezties pie vecās - pie bijušās PSRS sistēmas. Un, manā uztverē, tas, ar ko nobeidza Apsīša kungs, ka pēc augstskolas beigšanas students - augstskolu beigušais - tiek iesaukts armijā, ir normāli, tāpēc, ka tā ir zināma dzīves pieredze.

Tālāk. Kā es jau arī teicu, šis, manā uztverē, ir likums, kurš ir domāts uz tuvākajiem diviem gadiem, tāpēc ka, virzoties tālāk uz profesionālu armiju, mums būs jāatsakās no šī likuma un jāpieņem citi likumdošanas akti. Bet tas ir starpposms, un šodien viņš ir ļoti svarīgs, lai mēs viņu arī pieņemtu. Un tieši šī iemesla dēļ es tomēr lūgtu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Grūti man ir izlemt, kuru priekšlikumu atbalstīt, kaut gan es atbalstīju un iestājos par Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantu. Tomēr man liekas pieņemams arī deputāta Vītola 24.panta 4.punkts. Un vēl es neesmu izlēmis, kā es rīkošos. Un varbūt šajā mazajā mirklī, kamēr es runāšu, es to izlemšu, jo šī zināmā neizlēmība manī radās pēc tiem priekšlikumiem, ko studenti ir piedāvājuši Zemessardzes štābam maija mēnesī, bet Zemessardzes štābs šos Studentu padomes priekšlikumus nosūtīja Aizsardzības ministrijai. Un no maija mēneša Aizsardzības ministrija uzskata, ka šos priekšlikumus nav vērts sūtīt vai ar tiem iepazīstināt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Taču es uzskatu, ka, ja tas tā būtu noticis, tad varbūt mums tik asas diskusijas šeit nebūtu. Mēs varējām jau pie šī likuma tapšanas vairāk cilvēku paaicināt, būtu iespējas paaicināt studentus, viņu pasniedzējus. Tad mēs šo jautājumu izdiskutētu un otrajā lasījumā būtu kaut kas pieņemams. Bet, tā kā, es atkārtoju vēlreiz, Aizsardzības ministrija uzskata, ka nav vajadzīga šādu dokumentu nosūtīšana Aizsardzības un iekšlietu komisijai, tad tā rezultāts ir šīsdienas asās diskusijas.

Es varu teikt, ka es pilnīgi pievienojos Apsīša kunga visam sacītajam, tāpēc negribētu atkārtoties. Bet man izraisīja pārdomas tas, ka viena kundze nedaudzas dienas atpakaļ pienāca man klāt un sacīja: "Kâ tas varētu būt, ka mans dēliņš, students, pēkšņi atradīsies vienā nodaļā, rotā vai vadā kopā ar kādiem mazāk izglītotiem puišiem?" Zināt, man tiešām tad radās pārdomas. Var jau būt, ka tur ir maz izglītoti un maz attīstīti, un tad pēkšņi šis students ir tik augsti izglītots un tik attīstīts savā intelektuālā pārākuma pakāpē, ka varbūt viņam tiešām ir citur vieta, varbūt šeit, parlamentā. Bet tas jau nenozīmē, ka nav jāveic pienākums pret savu valsti, pret savu zemi. Un tāpēc šādiem augstas klases intelektuāļiem, tieši otrādi, būtu varbūt dažreiz jāatrodas starp šiem mazāk izglītotākajiem atsevišķās grupās, kur viņi varētu ar savu intelektu, ar savu gribasspēku, ar savu paraugu parādīt, kā jāuzvedas, kā jāstrādā, kā jāmācās un tā tālāk.

Es tikai vēl gribētu pateikt tiem, kuri uzskata, ka augstākā izglītība tomēr ir pats augstākais kritērijs, ka varbūt tiem cilvēkiem, kuriem ir liela gadu nasta un augstākā izglītība, ka viņu "dzīves universitāte" daudzu gadu garumā un viņu pieredze nav mazāk svarīga par viena otra divām augstākajām izglītībām. Un šeit studenti ir tiešām piedāvājuši lielisku šī jautājuma atrisinājumu. Un es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs mēģināsim šos priekšlikumus iestrādāt likumprojektā.

Un tomēr man Aizsardzības ministrijas pārstāvji cenšas apgalvot, ka šis studentu priekšlikums kalpo tam, ka šie studenti būs tikai rezervē, turklāt diezgan apgalvojošā formā apgalvo, ka viņi nekad neies dienēt pēc augstskolas pabeigšanas. Es neesmu tik pārliecināts. Ne jau visi augstskolu beigušie studenti būs nodrošināti ar darbu pēc studijām. Un varu pilnīgi skaidri teikt, ka droši vien kāds izvēlēsies militāro karjeru un papildinās mūsu jau tā nelielos Bruņotos spēkus ar savu intelektu un savu izglītību.

Bet vēl es gribēju dzirdēt no Aizsardzības ministrijas tomēr detalizētu skaitlisko uzskaitījumu - cik tad Latvijā ir iesaucamā vecuma puišu, kuri augstskolā nemācīsies, cik ir to, kas mācās, cik ir to, kas mācīsies, cik ir to, kas beiguši. Vai šo 4000, šā skaita, sasniegšanai nepietiek vien ar tiem, kuri neies mācīties augstskolā? Šādu analīzi es nedzirdēju. Jūs arī nedzirdējāt.

Un beidzamais, ko es gribēju teikt. Kā vecais grieķis Zorba sacīja - dzīvē visādi gadās, un var būt, ka mums Latvijā gadīsies situācija, smagāka situācija, kad būs daudziem no mums jāiet bruņotos formējumos. Un, ja Vītola kungs nokļūs manis komandētajā formējumā, es esmu pārliecināts, ka es no viņa iztaisīšu cilvēku.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runa, protams, ir par Māra Vītola ieteikto 24.panta 4.punkta labojumu. Taču, runājot tieši par šo konkrēto tekstu, es nevaru neatcerēties Endziņa kunga ieteikto labojumu, par ko runājām vakardien. Jo principā šie divi jēdzieni šeit saskaras un ir runa par to, vai bakalaurus iesaukt vai neiesaukt Bruņotajos spēkos. Es aicinu uz šo jautājumu paskatīties no mazliet citādāka viedokļa - proti, no Latvijas jauniešu smadzeņu potenciāla optimālas izmantošanas viedokļa. Un šajā sakarībā es gribu pieskarties savās piecās minūtēs divām tēzēm, kuras vakar izteica Kristovska kungs.

Pirmā tēze attiecas uz mūsu augstskolu darbību, un jebkurš cilvēks, kas saistīts ar augstskolu, var justies dziļi aizvainots, jo viņš sacīja, ka tādā gadījumā, ja tiks noraidīta šī iesaukšanas iespēja, augstskolu studentu uzņemšanā sākšoties liela korupcija. Var sacīt, ka no šā teikuma skaidri izriet, ka Kristovska kungam nav ne mazākās jēgas par to, kā notiek augstskolās studentu uzņemšana. Bet, ja jums ir kādi korupcijas pierādījumi, dodiet tos, un es jums garantēju, ka caur Rektoru padomi, caur augstskolu profesoru padomi noskaidros šo jautājumu un pateiks kas ir kas.

Tālāk. Otra tēze, ko izteica šis autors, ir tā, ka Latvijas Republikas pašreizējais parlaments savā militārajā uztverē atrodas Pirmā pasaules kara līmenī. Proti, ka šodien ne ar rungām, un ne ar šķēpiem izšķirsim kaujas taktisko vai stratēģisko likteni. Tiktāl tā tēze būtu pareiza. Un, lūk, tālāk seko, ka tādēļ ir jāiesauc armijā iespējami izglītotāki cilvēki. Arī tas ir pareizi, ja vien šī armija var nodrošināt iespējas šā smadzeņu potenciāla optimālai izmantošanai. Tad sakiet, lūdzu, kur Latvijas armijai ir tās raķešu sistēmas, kur ir tās atomzemūdenes, kur ir tās elektroniskās iekārtas, kuru apkalpošana prasītu tik augstu izglītotības līmeni? Ir lāpsta, ir lauznis un, labākajā gadījumā, "íirka". Vai tur ir vajadzīgs cilvēks ar augstāko izglītību, lai lāpstotu, lai "íirkotu" zemi? Tas ir jautājums par mūsu tik nelielās tautas iespējami veiksmīgāku un labāku izmantošanu, nevis par segregāciju, kā te viens no mūsu kolēģiem runāja. Te nav segregācijas pazīmju absolūti nemaz, bet, lūk, par šo te optimizāciju ir runa.

Tālāk. Es uzskatu, ka mūsu armijā ir ārkārtīgi zems sistēmisma līmenis. Citiem vārdiem sakot, labā roka nezina, ko dara kreisā. Ja šā sistēmisma nodrošināšanas un izstrādes līmenī aizsardzības ministrs, kā pārmet viņam, neiet pa ierakumiem un kopā ar zaldātiem nelec pār šķēršļiem un tā tālāk, - ja tas ir sistēmisma izstrādes līmenī, es saku, ka tas ir labi. Nav ministram jāiet un jāskrien pa ierakumiem. Viņam ir jāstrādā savā līmenī. Par to, ka šā sistēmisma trūkst, liecina šeit apspriežamais likumprojekts, kas ir viena vienīga pretrunu gūzma. Paskatieties, lūdzu, - 24.panta 3.punktā ir sacīts, ka bakalaurus un maģistrus neiesaucam. Tālāk, pēdējā ieteikumā, ir sacīts, ka šis nosacījums attiecas tikai uz personām līdz 26 gadu vecumam. Tātad laika posmā no 26 līdz 27 gadu vecumam, līdz kuram turpinās iesaukšana, kā tas ir 17.pantā teikts un par ko ir nobalsots, - lūk, šajā gada laikā viņus, izrādās, var tagad iesaukt pat ar maģistra grādu. Kur to gadu slapstīsies cilvēki, vai kā savādāk būs? Lūk, šādas nenoteiktības te ir no vienas vietas. Šī likumprojekta vienveidība ...

Sēdes vadītāja. Liepas kungs, atvainojiet, jūsu piecas minūtes ir aizritējušas.

I.Liepa. Labi, paldies. Lai daudzmaz labotu šo situāciju, es aicinu atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

Kamēr Valdmaņa kungs nāk tribīnē, es nosaukšu nākamo runātāju secību: Jānis Priedkalns, Aivars Endziņš, Valdis Krisbergs, Aristids Lambergs, Jānis Mauliņš, Jānis Kazāks.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Draugi un kolēģi! Es gribētu šodien runāt par trijām lietām. Un viena no tām ir Panteļējeva kunga izteiktā doma, ka vajadzētu varbūt apsvērt, vai mums tāda armija ir vajadzīga. Es gribētu saprast, kurš vadonis, kurš oficieris ņems "plikus" puišus un viņus sūtīs pret modernu armiju. Es nezinu. Es zinu... Ja es būtu tanī hierarhijā, es glābtu latviešu asinis un nespēlētu muļķi. Mums šito jautājumu varbūt vajadzētu tīri fundamentāli apskatīt. Kanādā izdod 200 reizes vairāk uz vienu kareivi, nekā mēs šodien spējam. Mēs netiksim pie profesionālas armijas, izšķērdēdami līdzekļus uz "plikiem" puikām. Labāk mums būtu 200 cilvēku - speciālistu, kas spēj karot, kam ir kaut kāds ierocis, nekā 4000, kuri ir vienkārši kāda "spēļu manta" kādam kungam.

Otrā tēze. Es jums tagad prasīšu jautājumu: kāpēc šis likums tiek veidots? Kāpēc mēs šito spēli spēlējam? Es jums atgādināšu, ka tad, kad mums lika balsot par akcīzes nodokli, neviens mums neatgādināja, ka tūlīt pēc tam nāks Baltijas brīvais tirgus lauksaimniecībā. Dažs to varbūt juta, jo šeit no tribīnes kāds runāja par starpību starp Lietuvu un Latviju. Bet tad skaidrības nebija. Es jums tagad pateikšu, ka būs komisijas, kas varēs terorizēt katru latviešu famīliju astoņus gadus - iesaukt vai neiesaukt, un pēc tam vēl 27 gadus terorizēt tos cilvēkus, kas būs it kā rezervē. Viņus var katrā momentā izsaukt un izjaukt to, ko viņi dara. Un vēl es jums atgādināšu, ka Šķēles kunga programmā, (es to saukšu par "indes piles" sarakstu, jo no 43 punktiem 22 jau ir indīgi tautai) ir punkts, ka militārā policija pārņems Drošības dienestu. Drošības dienests kļūs par militāro policiju. Saprotiet, kas tagad veidojas: visas latviešu famīlijas būs beigās pakļautas militārajai policijai. Es jums apgalvoju, ka tas notiks, ka prokuratūra un krimināltiesa tā rīkosies, viņas nespēj atrast tos, kas genocīdu taisīja, bet šitos te, kas izvairīsies no dienesta, - tos viņi ņems ciet - caps, caps, caps, - un būs baigi forša varas struktūra. Es jums iesaku no šitā izvairīties, cik vien mēs spējam.

Trešā tēze. Mēs šeit visi ļoti gudri runājam par uzdevumu pret savu tautu. It kā vienīgais uzdevums pret savu tautu būtu "plikam" stāvēt armijā un gaidīt, kad tevi sūtīs neiespējamā cīņā. Uzdevums pret savu tautu ir veidot nākotni, uzdevums pret savu tautu ir sevi pilnveidot, uzdevums pret savu tautu ir savas labākās spējas dot un ar tām kalpot tautai. Tas, ko Māris Vītols ir ieteicis (ka students izmācās un tad savā specialitātē - vai nu tā būs komunikācijas jeb sakari, vai tā būs mehānika, vai tā būs laivu vai karakuģu zīmēšana, vai kāda cita, - viņš varēs strādāt un līdz ar to palīdzēt mūsu Bruņotajiem spēkiem), - man liekas, tas ir ļoti pareizs un labs risinājums. Es jums atgādinu par tām otrām divām bažām. Šitā armija nekam neder, un, kamēr mēs nespēsim tos puišus apbruņot, viņa nav nevienam vajadzīga.

Otrs punkts. Ka tur slēpjas kaut kas, jo šeit veidojas tikai uzmākšanās tautai. Deviņus gadus tai jaunajai famīlijai, tam jaunajam puisim, kas grib veidot famīliju, būs jādreb un jāgaida komisijas lēmums, un vīramātei un sievasmātei, un visiem citiem būs jāmaksā varbūt katru mēnesi: ja nemaksās, kas zina, kā tā lieta beigsies. Deviņus gadus "slauks" un tad vēl 27 gadus, bet ja viens no šiem cilvēkiem gribēs kaut ko darīt, tad varēs viņam tūlīt pateikt: nē, šomēnes tevi dzīs kazarmās, tu nedrīksti kandidēt vēlēšanās, tu nedrīksti šito, tu nedrīksti to... Bet nekādu noteikumu nav.

Un trešā lieta. Ja kāds grib tautai kalpot, - pilnveidojies un tad piedāvā savu servisu pieklājīgā, pamatotā, pareizā veidā! Atbalstīsim Māra Vītola priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, jūsu laiks beidzies. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es vēlos atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto 24.panta 4.punktā. Līdzšinējie runātāji valsts obligāto dienestu ir galvenokārt izvērtējuši no valsts aizsardzības efektivitātes, kā arī valsts ekonomiskās efektivitātes viedokļa. Mēs esam ļoti maz pieskārušies valstiskā pienākuma apziņas veidošanai, kaut gan armija ļoti daudzās zemēs ir galvenais simbolikas elements šā pienākuma veidošanai. Studējošie un studijas beigušie Latvijas pilsoņi nav elitāra grupa - un es gribētu šeit ieskaitīt arī bakalaurus, maģistrus un doktorus. Manuprāt, visiem vienādi ir jāveic pienākums pret valsti. Pieļaujami tikai reti izņēmumi - uz veselības stāvokļa pamata un ticības vai pārliecības viedokļa pamata. Ar to es nedomāju, ka tiem, kas ir pretinieki akadēmiķu līdzdalībai obligātajā valsts dienestā, - ka viņiem kaut kādā mērā trūktu pārliecības vai patriotisma. Bet gribu teikt, ka tā ir dienesta pārlieka izvērtēšana no tīras efektivitātes viedokļa, bet nepietiekama izvērtēšana no valstiskā pienākuma apziņas veidošanas viedokļa. Pienākums pret valsti ir jāveic katram. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vakar savās runās viens otrs no mums aizgāja pat tiktāl, ka nosauca visus studentus par mīkstčauļiem, teica, ka viņi neesot gatavi aizstāvēt savu Tēviju. Kaut ko līdzīgu dzirdu turpinām arī šodien. Man liekas, ka studenti arī bija to vidū, kuri stāvēja 1990.gada janvārī uz barikādēm, un arī augusta puča dienās parādīja savu nostāju. Un man liekas, ka arī šeit, zālē, sēdošie bijušie studenti, to skaitā arī mani audzēkņi, ja tā varētu teikt, - gan Krastiņa kungs, gan Bērziņa kungs, gan Lagzdiņa kungs, gan Līgotņa kungs... man liekas, ka nevar viņus uzskatīt par mīkstčauļiem... ka tādi viņi bija studentu laikos un ka nākamā paaudze ir tāda pati šodien... Bet mani uztrauc kaut kas cits. Mēs 16.pantā ierakstījām, ka militārajā dienestā iesauc atbilstoši nepieciešamībai. Un šeit jau šodien izskanēja runa par to, cik daudz cilvēku galu galā ir nepieciešams iesaukt un cik ir cilvēku tajā vecumā no 19 līdz 27 gadiem, kuri būs pakļauti iesaukšanai. Un ka armijā mums vajag augsti intelektuālus cilvēkus, lai strādātu ar elektroniskajiem aparātiem un vadītu atomzemūdenes, un tā tālāk, tātad augsti izglītotus cilvēkus. Un tagad iedomāsimies - šiem iesaukšanas centriem ir izvēle, ir 100 ar augstāko izglītību un 200 bez augstākās izglītības: ko saukt? Runā šeit par augstskolu un saka, ka augstskolā sākšoties korupcija. Vai nesāksies korupcija tieši šajā līmenī? Man liekas, ka par šīm lietām mēs absolūti nemaz nedomājam. Mēs mēģinām visu it kā...jo tik tiešām šajā likumā nav šīs sabalansētības iekšā un nav šīs skaidrības, kādā veidā būtu jārīkojas. Un šajā gadījumā Vītola kunga piedāvājums būtu atbalstāms - kaut vai, teiksim, tādēļ, ka caur šo militāro apmācību 60 stundu vai kādā citā apjomā... es nezinu... man liekas, ka tomēr var padomāt par to, lai vai nu augstskolas ietvaros, vai vasaras brīvlaika ietvaros varētu dot šīs elementārās zinības, militārās zinības, lai gatavotu... Man liekas, ka, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, vēl ļoti nopietni ir jāapsver visi plusi un mīnusi un jāmēģina sabalansēt. Lai nebūtu tā, ka... es stipri baidos par to, ka tieši šī prasība pēc augsti izglītotiem cilvēkiem panāks to, ka mēs iesauksim armijā turpmāk tikai bakalaurus. Un, kā šeit jau Liepas kungs teica, tas absurds, kas ielikts iekšā otrajā daļā, - ka tas 3.,4.,5.punkts attiecas tikai uz personām līdz 26 gadu vecumam un ka pēc tam var iesaukt... Un vēl arī Panteļējeva kungs šeit runāja par augstu intelektu un par to, ka visiem studentiem... un ka visi ir vienādi. Bet tad es gribētu redzēt, kā Panteļējeva kungs balsos, teiksim, kaut vai par 6.punktu, kur ir minēti Tieslietu ministrijā reģistrētu reliģisko organizāciju ordinētie garīdznieki. Tie ir faktiski tie paši bakalauri, tādi, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Tātad tomēr mums ir kādi vienlīdzīgāki par citiem. Kā tas būtu saprotams? Es aicinu atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka vakardienas diskusija, ka, protams, ne visai loģisks ir pants par bakalauru nepakļaušanu dienestam, ir veicinājusi mūsu domāšanu un ka domāšana mums mainās uz pozitīvo pusi. Pilnīgi pareizi Liepas kungs un nupat arī Endziņa kungs izanalizēja šā likuma nepilnības. Atklāti sakot, es vienmēr skatos ļoti aizdomīgi, ja ļoti gudri cilvēki sāk pieļaut kļūdas, tās nav muļķības pazīmes, tās ir ieinteresētības pazīmes. Un mana ļoti asi uztverošā dzirde vakar uztvēra mūsu militāristu pārstāvju teicienu - buržuāziskajā Latvijā... lai gan šobrīd mums vēl ir sociālistiskā Latvija... Vai šeit neparādījās tieši šis "zemūdens akmens" - samudžināt likumu tā, lai galu galā izveidotajās iesaukšanas komisijās - un tādas bija jau Endziņa kunga aizdomas - būtu interešu konflikti un krustpunkti? Jo tur jau Antikorupcijas likums vairs nedarbosies. Ir vērts padomāt, jo tik tiešām es vērtēju un uzskatu likuma autorus un arī likuma prezentētāju par gudriem cilvēkiem. Gudri cilvēki nejaušas muļķības parasti neizstrādā. Ir pienākums pret valsti - maksāt nodokļus, ievērot likumību, dienēt armijā. Simtprocentīgi piekrītu. Valsts metodika pret savu pilsoni - ķerstīt tos, kuri maksā nodokļus nepilnīgi, aizvērt acis attiecībā uz vairumtirdzniecības bāzēm, kontrabandu... Tur ir ļoti grūti... Ķerstīsim tos mazos, ka tikai kādu čeku neiebāž neizsistu kabatā. Krava ar spirtu, krava ar alkoholu, tabaku, - deputāta zvans... Man šķiet, ka to ļoti labi zinām. Tā var tikt cauri robežai ātri vien.

Par armiju. Jā, armija tik tiešām disciplinē cilvēku. Bet, ja cilvēks ir bijis ar tādu iekšējo disciplīnu, ka ir spējis beigt vidusskolu, izturēt konkursu, iestāties augstskolā, sekmīgi mācīties, beigt to un iegūt grādu... Taču izrādās - nav nekādas pašdisciplīnas... Bet, lūk, tiem puišeļiem, atvainojiet, kuri šodien pirmajā klasē pat lāga negrib iet, - nu, tiem ir tāda pašdisciplīna iekšā, ka iesaukšanai armijā nu labāk tomēr izmanto tos inteliģentus. Padomāsim par visām šīm tēzēm! Kam ir vajadzīga šāda nesakārtotība?

Un es ļoti ceru, ka Krastiņa kungs, varbūt pat Ulmaņa kungs iesūdzēs tādu "pornogrāfisku" izdevumu, kurš tiešām apmeloja Liepājas bataljonu, par goda aizskaršanu un neslavas celšanu Aizsardzības spēkiem. Es to izdarīju ar "Rîgas Balsi". Varbūt kāds izdarīs to arī ar citiem preses izdevumiem.

Un pats pēdējais. Tik tiešām neatgriezīsimies pie "padomijas" kara katedrām, tipiskas "komunisma rēga" paliekas, kuras ļoti grib restaurēt - arī šeit varbūt... Nav Vītola kungam šādas idejas. Armijai ir ļoti būtiska konkurence (un pasaules praksē šī konkurence ir tīri labi atzīstama) - tā ir Latvijas Zemessardze. Un ļoti labi būtu, ja Zemessardzē, kur nav nekādu "ìedovščinas" pazīmju, kur ir pļēgurošana bieži vien, varbūt arī nelikumīgas darbības, kas ir raksturīgas visai mūsu valstij un diemžēl arī tās Bruņotajiem spēkiem, ieplūdinātu šos studentus, studentu rotas. Cepuri nost Grīga kunga priekšā! Ideja ļoti pareiza. Nevis militārās katedras, nevis "komunisma rēga" atdzīvināšana, bet normāla Rietumeiropas prakse. Studenti savā mācību laikā neiet vis pie...

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, piedodiet, 5 minūtes pagājušas.

V.Krisbergs. Jā, es aicinu atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Godātā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Saeimā es esmu jau sen - biju 5. Saeimā, tagad esmu arī 6. Saeimā. Pateicos vēlētājiem par uzticību. Manā vērtējumā, vakardiena un debates par šo likumu bija vistumšākā diena abu šo Saeimu laikā. Nekad, nekad es nebiju dzirdējis tādas runas kā vakar - tika degradēta Latvijas armija, tika degradēti tie puiši, kas dien Latvijas armijā, un tiešām bija kauns un neērti. Es ceru, ka varbūt šodien mēs varētu laboties un pieiet ar godaprātu pie šā likuma izstrādāšanas un izveidošanas.

Par šo debatējamo 4. punktu. Es atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto variantu vienkārši tāpēc, ka arī es savulaik, studējot Amerikā universitātē, gāju šinīs rezerves virsnieku kursos paralēli mācībām universitātē. Tur tādi kursi darbojās. Kaut gan ar 60 stundu mācībām tas nav iespējams. Šīs mācības notika pēc regulārajām universitātes mācību stundām - tajās bija jāpiedalās nedēļas nogalēs, kā arī vasarā. Es domāju, ka Latvijai šis variants, ja mēs būtu bagāti, būtu ļoti labs un tas darbotos, bet šodien tas nav iespējams. Es uzskatu, ka katram ir jādien savā armijā, tas ir viņa pienākums un gods, katra vīrieša gods un pienākums, un nevar slēpties aiz universitātes bakalaura, maģistra un citiem grādiem. Lūdzu atbalstīt komisijas ieteikto variantu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Runātāju ir bijis ļoti daudz, un laikam jau katrs kaut ko saprātīgu pateica, bet vai jūs visi tomēr nejutāt, ka jautājums ir "ieķīlējies" - "ieķīlējies" tā apstākļa dēļ, ka mēs būtībā gribam pieņemt armijā iesaukšanas likumu, kurš sākumā bija nosaukts par likumu "Par obligāto valsts dienestu", tātad iznāca kaut kāds ierēdņu likums, "Obligātā valsts dienesta likums". Tātad bija galīgs absurds. Tagad pieņēma jaunu nosaukumu, un jaunais variants ir - "Obligātā militārā dienesta likums". Īstenībā par militāro dienestu te nav ne vārda. Ir runa tikai par iesaukšanu. Bet iesaukt armijā un vispār par iesaukšanu runāt var tad, kad ir zināms, kur šos iesauktos likt, kā viņus apmācīt un kāda būs tur disciplīna. Šie likumi, kurus daļēji bija izstrādājusi frakcija "Latvijai" jau gada sākumā, nav ne pieņemti, ne apspriesti. Aizsardzības ministrija vispār pie tā nestrādā un par to nedomā, jo tagad tikai izvirzās jautājums, vai skolās mācīsim militāro mācību vai nemācīsim. Īstenībā stāvoklis ir tāds, ka mēs nevaram šo likumu pieņemt. Liekas, jūs saprotat un jūs visi pārliecinājāties, ka tas ir "ieķīlējies" tāpēc, ka nevar pieņemt likumu, pirms nav pieņemti citi attiecīgie likumi. Vajag kompleksi tos pieņemt. Sakarā ar to ir vakardienas iesniegums, un tagad būs arī rakstiskais iesniegums par šā likumprojekta apspriešanas atlikšanu līdz tam laikam, kad būs iespējams to pieņemt. Jo nevaram taču iesaukšanas likumā ierakstīt, ka būs tāda apmācība augstskolās, ja tāda likuma par šādu apmācību augstskolās nav. Nevaram pieņemt likumu, ka būs apmācība zemessargos, ja tāda likuma par jauniešu apmācību zemessargos nav. Vai beigsies vienreiz tā spēlīte Saeimas cūkošanā? Es gribu tā teikt, jo būtībā, kolēģi, jūs visi tiekat cūkoti, ja mums iesniedz šādus nenormālus, ačgārnus likumprojektus. Lūdzu, vienreiz novērtēsim tos, kas to iesniedz! Lieta ir ļoti nopietna - aiziet pat līdz tam, ka pārmet un saka, ka studenti necīnīšoties par neatkarīgu Latviju. Varu droši teikt - godīgie cilvēki visi, ieskaitot arī mani, kas ir gados, ņems ieroci rokās un cīnīsies līdz pēdējam, kad pienāks vajadzība. Tā ka lai šīs blēņu runas te neatkārtotos! Un man ļoti patika Romāna Apsīša teiktais, ka arī no armijas var daudz ko iegūt. Bet kaut ko sagandēt gan nevajadzētu. Par to vajag padomāt, lai mēs zinām, kur mēs tos iesaucamos liksim. Tāpēc vēlreiz es lūdzu balsojumu par šā likumprojekta izskatīšanas atlikšanu līdz tiem laikiem, kad beidzot sāks strādāt Aizsardzības ministrija un izstrādās normālus likumus, likumu sistēmu, par ko jau runāja Imants Liepa. Sistēma ir vajadzīga, lai mēs nebūtu haosa priekšā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, attiecībā uz jūsu novērtējumu par tiem, kas iesniedza likumprojektu, es jums atgādināšu, ka otrajam lasījumam likumprojektu iesniedza Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, tā ka jūsu izteiktais apzīmējums attiecas uz jūsu kolēģiem.

Jānis Kazāks - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Jā, es saprotu, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā šis dokuments tika apspriests ļoti karsti - teiksim, apmēram tādā pašā līmenī kā pašreizējā momentā šeit. Bet bija arī šis tā saucamais iesniegumu un priekšlikumu laiks. Diemžēl to, kas šo iespēju izmantoja, bija no jums, dārgie kolēģi, ļoti, ļoti maz. Bet tagad, kad vajag kritizēt, mēs esam pirmie kritizētāji. Ir tāda tautas paruna: savā acī baļķi neredz, bet cita acī skabargu redz. Diemžēl to es varu attiecināt arī uz mums, deputātiem. Jā, katra tauta un katra valsts, kas sevi daudzmaz ciena, veido armiju, aizsardzības struktūru, aizsardzības potenciālu. Tas, ka mūsu aizsardzības sistēmā ir tā saucamā "ìedovščina" un zems izglītības līmenis, - tas parāda to, ka šī sistēma tiešām nav sakārtota. Tāpēc, manā uztverē, šo sakārtošanu vajadzētu sākt, tā teikt, no pamatiem, nevis no jumta. Te mums skaidri un gaiši ir redzams... pirmais punkts... ka mums ir Kara akadēmija. Tai ir pieprasīta vairākas reizes šīs augstskolas satversme, taču praktiski vēl līdz šai dienai viņa neuzskata par vajadzīgu Aizsardzības un iekšlietu komisijai to uzrādīt. Bet tas varbūt nebūtu pats ļaunākais. Pats ļaunākais ir tas, ka mēs gatavojam augstākā ranga oficierus, komandierus, bet tas vidusposms, sākot no seržantiem un beidzot ar leitnantiem, - tas ir mums tukšs. Tāpēc es vēlos atkal izvirzīt šo jautājumu, ka mums ir jāveido pamati, tas ir, jāveido vismaz viena karaskola Latvijā, un tad mēs varēsim sākt runāt par šo izglītību, par šo specializāciju un par šo kārtību, un tad mēs zināsim arī, no kā prasīt šo kārtību. Pašreiz mums nāk armijā dažādi cilvēki, tie tur tiek apmācīti, viņiem tiek iedotas dienesta pakāpes, un tā viņi, īsti nezinot, kas ir jādara, vada mūsu spožos armijas spēkus. Varbūt tiešām vajadzētu šiem studentiem, kas ir beiguši ar bakalaura grādu, dot tās 30 vai tās 60 dienas - vai nu reizi divos gados, vai pēc beigšanas -, lai iegūtu šo militāro apmācību, jo tiešām, kā Kaksīša kungs teica, stāja un fiziskais rūdījums, ko deva kādreiz padomju armijā, - tas šodien mūsu armijā ir ļoti zemā līmenī. Un, ja mēs vēlamies veidot profesionālu armiju, kāda tā tiek pašlaik deklarēta, tad, es domāju, tomēr sāksim domāt, ka mums ir vajadzīga šī pamatizglītība. Tā ir šī karaskola. Tātad es varu jūs tikai aģitēt balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto variantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otru reizi.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies priekšsēdētājas kundzei par otrreiz doto vārdu. Es atbildēšu Liepas kungam. Liepas kungs, man žēl, ka jūs, tomēr izglītots cilvēks, izrāvāt no konteksta kaut kādas frāzes, kuras vakar tika teiktas, un - varbūt pat apzināti - noklusējāt atsevišķas lietas. Ziniet, es esmu vienmēr bijis par sistemātiskumu. Un, ja jūs esat regulāri sekojis līdzi, kā es uzstājos un kā es līdz šim esmu startējis šeit, Saeimas tribīnē, un presē, tad jūs varbūt atcerēsities to, ka tieši es esmu aktīvi iestājies par to, lai šis likums netiktu pieņemts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, un tāpat arī attiecībā uz robežapsardzības maiņu. Diemžēl es esmu saņēmis aizrādījumus gan no Ministru prezidenta, gan no citiem, ka es traucēju viņu aktīvo darbu. Bet šeit šajā darbā mēs zālē pierādām to, ka mana izpratne par sistemātiskumu ir bijusi pilnīgi pareiza un pamatota. Es tikai vēl varu teikt, ka es arī esmu mācījies aizsardzības resursu vadīšanu un plānošanu un varēju, spēju kā līdzvērtīgs runāt ar Amerikas ģenerāļiem un arī pasaules augstākajiem virsniekiem kopējās mācībās, un man nav bijušas problēmas. Tā ka es zinu, kas ir sistemātiskums un viss pārējais. Tā ka es atļauju arī jums iespēju šeit diskutēt.

Runājot par militārajām katedrām un runājot par šo pantu, ir jāsaka, ka tā nebūs militārā katedra, un tā nedrīkst būt militārā katedra. Pieejai ir jābūt brīvai, kad students var izvēlēties, un pie šā jautājuma arī es personīgi strādāju kā Zemessardzes štāba priekšnieks. Jau 1991./92.gadā, kad tika radīta šī sistēma, kura šodien eksistē, tas tika izdarīts manā vadībā, un tad, kad pieņēmām otro Zemessardzes likumu, ko es šeit no šīs tribīnes aizstāvēju, man bija ārkārtīgi daudz pretinieku, kuri varbūt šodien ir sapratuši, ka tā bija pareiza pieeja.

Bet, runājot par obligāto dienestu, es atļaušos nolasīt to, ko "Frankfurter Allgemeine Zeitung" ðā gada 22.augustā raksta. Tur Dānijas, Vācijas un Polijas aizsardzības ministri saka...

Sēdes vadītāja. Kristovska kungs, es atvainojos, divas minūtes ir pagājušas.

Ģ.V.Kristovskis. ... ka līdz ar obligātā dienesta atcelšanu Francijā situācija Eiropā esot izmainījusies. Tagad uz Rietumiem no Vācijas vairs neesot nevienas armijas, kuru kara gadījumā varētu strauji palielināt ar mobilizācijas palīdzību. Ministri vienojās par to, ka viņu uzdevums esot panākt, lai viņu valstīs pieaugtu atbalsts obligātajam karadienestam. To saka Eiropas attīstītākās valstis. Un, ja mēs vēl šodien šeit diskutējam šajā...

Sēdes vadītāja. Kristovska kungs, ja jūs vēlaties...

Ģ.V. Kristovskis. Ir jau par vēlu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jā, es jums izsaku aizrādījumu. Ja jūs vēlējāties ilgāk runāt, vajadzēja lūgt atļauju deputātiem, un ar viņu atļauju jūs varējāt saņemt pagarinājumu savai uzstāšanās reizei.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Es uzskatu par pareizu vakardienas balsojumu, ka arī studentam , arī bakalauram ir jāveic obligātais militārais dienests, bet par tikpat pareizu es uzskatu arī to, ka ir jādod iespēja augstskolās studējošajiem, licencētās augstskolās studējošajiem, iziet šo militārās apmācības kursu kādā citā veidā. Māra Vītola priekšlikums šajā punktā neatrisina šo problēmu. Viņš nerunā par to. Viņš vienkārši pasaka - tāda iespēja ir. Tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešami pārejas noteikumi, pie kuriem Aizsardzības un iekšlietu komisijai vajadzētu strādāt turpmāk, un no šā viedokļa, lai šī problēma, militārās apmācības ieviešana augstskolās, nepaliktu novārtā, es aicinu balsot par nesagatavoto Māra Vītola priekšlikumu. Tad Aizsardzības un iekšlietu komisija to uzlabos līdz nākamajam lasījumam.

Bet es gribu aicināt arī mūsu cienījamos ārstu kungus un it sevišķi Apiņa kungu mazliet pasekot tam procesam, kā tiek doti šie slēdzieni par veselības stāvokli. Man reizēm, apskatot savu paziņu loku, liekas, ka katrs zemnieka dēls vai vienkāršais cilvēks, kā mēs esam paraduši teikt, ir vesels kā rutks un var iet dienēt armijā, bet ministru dēli un biznesmeņu dēli ir slimi tā, ka viņi nekad nevar dienēt armijā. Es tāpēc iesaku ieviest arī šajā likumā (un es droši vien to ierosināšu arī attiecībā uz trešo lasījumu): ja jau atpērkas no ārstiem, lai tad labāk atpērkas no mūsu valdības. Un, lai kādu summu mēs noteiktu šajā likumā, par kuru tik tiešām būtu vērts cilvēkam atpirkties, lai viņš samaksā vismaz par piecu citu cilvēku dienesta laiku legāli. Nevis te dalīt ūdenspistoles... un ārsti nesekos līdzi šim procesam un nelikumīgi izdos šīs slimošanas atļaujas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienītā Saeima! Es pieskaršos savā īsajā uzrunā trim aspektiem. Attiecībā uz pirmo laikam oriģināls nebūšu, jo par to ir jau atskanējuši izteikumi, un tas ir šīs problēmas psiholoģiskais aspekts. Katram potenciālajam pilsonim, katram Latvijas pilsonim ir jāizaug ar to apziņu, ka viņa pienākums ir aizsargāt vajadzības brīdī savu Dzimteni, un viņš tam ir attiecīgi jāsagatavo, gan karadienestā, gan jau augstskolā. Katram ir jābūt par to pārliecinātam, ir tas jāapzinās, un izņēmumu šeit nav (izņemot tomēr veselības stāvokli un tamlīdzīgus gadījumus). Diskusijas un "matu skaldīšana" šeit, manuprāt, ir nevietā. Tas nenozīmē, ka katram būs jāiet obligātajā karadienestā un jādien, būs kontingents, ko noteiks aizsardzības ministrs, bet tā psiholoģiskā apziņa katram ir obligāta. Iesaku kā cilvēks, kam nācies strādāt lielu mūža daļu augstskolā, atjaunot augstskolā militāro apmācību. Tam ir divi aspekti:

a) tā ļauj aiziet armijā sagatavotam (tā ir potenciāla jauno virsnieku rezerve);

b) šai militārajai apmācībai arī augstskolā ir liela nozīme cilvēka rakstura pilsonisko īpašību veidošanā. Lūk, šis psiholoģiskais aspekts.

Otrs, kam gribu pievērsties. Mums ir jādod atbilde uz jautājumu - ko par obligāto karaklausību domā mātes. Man ir nācies, tiekoties ar vēlētājiem, uz šo jautājumu atbildēt. Mātes ir nobažījušās par bērniem - par dēliem, kas jau dien armijā vai kuriem tuvākajos gados ir jāiet armijā. Nobažījušās par tām parādībām, kuras mēs ļoti oficiāli saucam par ārpusreglamenta attiecībām, bet kura, lietojot sadzīves leksiku, tā pati "ìedovščina" vien ir. Māte pasaka skaidri - es neaudzināju savu dēlu tāpēc, lai viņš miera laikā ietu bojā vai atgrieztos no armijas, fiziski un morāli sakropļots. Un šo māšu vārdā es visstingrākās prasības izvirzu Valsts prezidentam (kura nav šodien šeit, bet ceru, ka viņš to zina), premjeram un aizsardzības ministram - panākt to, lai armijā būtu tomēr kārtība. Pašreizējam stāvoklim nav absolūti nekāda attaisnojuma. Es nezinu, cik šie dati ir pareizi, es tos oficiāli neesmu saņēmis, bet manā rīcībā ir netieša informācija, ka mums uz vienu kareivi jeb zemākā ranga pārstāvi ir ļoti augsts virsnieku vai ģenerāļu skaits. Un šinī ziņā tādam attaisnojumam nav absolūti nekādas nozīmes.

Un trešais. Arī šajā ziņā nebūšu oriģināls. Ir jāizstrādā aizsardzības koncepcija. Mums tās nav. Ir tikai daži fragmenti. Šinī sakarībā es neizvērsīšu diskusiju (tā būs citas sarunas objekts), bet domāju, ka no valsts aizsardzības viedokļa kā pamats mums būs jāliek Zemessardze. Es esmu stingrs Zemessardzes aizstāvētājs.

Un nobeigumā teikšu: es tomēr atbalstu otrajam lasījumam izstrādāto likumprojektu, kuru vajadzēs papildināt, kad gatavosim trešo lasījumu. Jāpapildina ir, manuprāt, kādas septiņas vai astoņas pozīcijas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Grinovska kungs, bet kāds konkrēti ir jūsu priekšlikums par iesniegto Māra Vītola priekšlikumu par 24.panta 4.daļu? Mēs par to pašlaik balsosim. Ir vajadzīgs konkrēts jūsu priekšlikums par 24.panta 4.punktu. Mēs pašlaik apspriežam 24.panta 4.punktu - komisijas un Māra Vītola redakciju. Kuru jūs atbalstāt - Māra Vītola vai komisijas?

E.Grinovskis. Šo punktu es atbalstu.

Sēdes vadītāja. Šim punktam ir divas redakcijas, Grinovska kungs! Labi, paldies.

Godātie deputāti! Šobrīd par šo punktu jau ir runājuši 23 debatētāji, bet tuvojas pārtraukums. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Paziņojums. Vārds Indulim Bērziņam - frakcijas "Latvijas ceļs" deputātam.

Induli Bērziņ, lūdzu!

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas! Es gribu jums atgādināt, ka šinī starpbrīdī mums notiks ārkārtas sēde, kura būs Prezidija apspriežu telpā 3.stāvā. Tā mēs jau vienojāmies Ārlietu komisijas sēdes laikā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds Aidai Prēdelei - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Uzmanību! Pilsonības likuma izpildes komisijas ievērībai: lūdzu jūs uz ārkārtas sēdi tūlīt, šinī starpbrīdī, komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu iesniegumu ar vēlmi izveidot Latvijas Republikas Saeimā Latvijas - Īrijas parlamentāro atbalsta grupu. Es lūdzu šos 11 deptātus, kā arī visus citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas izveidošanā, pulcēties Saeimas Prezidija zālē uzreiz pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties. Kamēr Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Aivaram Endziņam. Deputāti, lūdzu uzmanību!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Juridiskās komisijas locekļus lūdzu šinī starpbrīdī komisijas telpās uz ārkārtas sēdi.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Priedkalns, Māris Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 45 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 58 deputāti. Turpināsim darbu!

Turpinām debatēs. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Nav zālē. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, Saeimas priekšsēdētāja, par iespēju otrreiz uzstāties! Es tomēr neizteicu līdz galam savu viedokli pirmajā uzstāšanās reizē par 24.panta 4.punktu. Man nedaudz radās bažas, bet es šoreiz neanalizēšu, kādas ir bažas, un neteikšu, tieši par ko, bet varu tikai pateikt, ka šis piedāvātais pants būtībā neko neizsaka. Tur tikai tādu domu izteicis un apgalvojumu viens otrs deputāts, ka līdz ar šā panta pieņemšanu, teiksim, mūs piespiedīs Aizsardzības un iekšlietu komisijā strādāt, taču es neuzskatu, ka tas būtu pārāk loģisks pamatojums tam, un tāpēc es iesaku atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantu.

Un piebildē es gribu pateikt tā, ka pagājušajā sestdienā mēs bijām Zvārdē, poligonā, un tur ir kadeti uz 2 mēnešu apmācībām, pirms viņu mācību semestra sākuma. Un kas mani pārsteidza vēlu vakarā? Kad es atnācu uz kadetu kopmītni, varētu likties, ka jauniešiem vēlā sestdienas vakarā nav ko darīt, it sevišķi, tad, ja viņiem tur mazlietiņ ir tāds vaļīgāks brīdis, bet es biju ļoti pārsteigts, ka kadeti spēlēja teātri: paši izdomāja skatuvi, pašiem bija scenārijs, paši aktieri un pilna zāle ar kadetiem. Tādā atmosfērā es sen nebiju bijis. Un mēs vēl sakām, ka mūsu armija ir degradēta vai būs degradēta, ka slikti karavīri būs. Un vajadzētu vairāk deputātiem tiešām braukt uz karadaļām savos brīvajos brīžos, un tie, kuri nebija Čelindža mācībās Ādažos, tie varbūt daudz ko zaudēja un varbūt viņiem būtu citādi spriedumi par mūsu karavīriem, citādas domas. Tāpat arī Sužu bataljonā un Zemessardzes dienestā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Grīga kungs, jūsu laiks beidzies! Viktora Kalnbērza nav zālē. Tad dodam vārdu debatēs tagad kā pēdējam no tiem, kuri ir pieteikušies, Odisejam Kostandam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatot šodien šo likumu, protams, mūsu kā politiķu, deputātu uzdevums ir stiprināt Latvijas valsts aizsardzību, un to mēs visi saprotam, bet mēs saprotam arī to, ka šā uzdevuma veikšanai valsts aizsardzībai ir vajadzīgi bruņotie spēki, proti, armija. Un pret to neviens šeit neiebilst. Visi mēs esam par to, lai Latvijai būtu Bruņotie spēki, kas spējīgi iestāties par mūsu valsts neatkarību kritiskā brīdī, garantēt tās drošību. Un nevajadzētu saistīt, pagriezt runas tādā virzienā, ka visi tie, kuri pašreiz iebilst pret tādu vai citu Aizsardzības ministrijas vai Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju vai aizstāv kādus papildinājumus, ka tie ir nez kādi valsts aizsardzības ienaidnieki. Tas tā nav! Problēma ir cita - mums ir svarīgi izšķirties par to, kādai vispār būt Latvijas armijai, un, no šī aspekta raugoties, ir pilnīga taisnība tiem frakcijas "Latvijai" un citu frakciju deputātiem, kas uzstāj, ka aizsardzības koncepcija ir jāizskata un jāapstiprina parlamentā. Tad varbūt arī būtu mazāk to debašu un to runu, kādas mēs tagad dzirdam parlamentā, ja aizsardzības koncepcija būtu izdebatēta un apstiprināta parlamentā tā, kā to dara citās valstīs, tā, kā to nesen izdarīja arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija.

Paskatīsimies! Līdz šim mūsu Latvijas armija faktiski šos gadus ir veidota pēc novecojuša modeļa. Vairākumā pasaules valstu tāds modelis bija visizplatītākais līdz 20.gadsimta pirmajai pusei. Un šis modelis paredz iesaukt armijā noteiktu vecumu sasniegušos vīriešus un pēc tam ik gadus vai pārgadus, retāk vai biežāk, atkarībā no valsts finansiālā stāvokļa, iesaukt uz apmācībām rezervistus, tādējādi sagatavojot viņus tā saucamajai vispārējai mobilizācijai nepieciešamības gadījumā. Šodien mēs zinām, ka attīstītākās valstis ir atteikušās no šāda armijas modeļa kā neefektīva, un tas uzskatāmi redzams arī pēdējo laiku notikumos, to redzam Krievijas armijas karadarbībā Čečenijā. Tur šie obligātajā dienestā iesauktie zēniņi neko citu nespēj, kā vien bezjēdzīgi nest upurus, citu viņi nav spējuši parādīt. Un mēs redzam arī to, ka ne velti Krievija ir iecerējusi tuvākajos gados veikt militāro refomu.

Analizējot attīstīto valstu bruņoto spēku veidošanas modeli 20.gadsimta beigās, redzams, ka tajās tiek gatavotas nelielas, profesionālas, mobilas bruņoto spēku struktūrvienības, un neviens nešaubās par to, ka 100 labi apmācītu un apbruņotu vīru spēj izdarīt vairāk nekā tūkstošiem un tūkstošiem obligātā militārā dienesta klaušas pildošu zēnu. Un es arī uzskatu, ka Latvijai ir jāatsakās no novecojušā armijas veidošanas modeļa un jāņem vērā šo citu valstu pieredze 20.gadsimta beigās. Arī Latvijai tās aizsardzībā jāorientējas uz nelielu, profesionālu vienību izveidi, lai tās sākumā ir kaut vai daži vadi, dažas rotas, un ar laiku tie būs bataljoni, atkarībā no valsts finansiālā stāvokļa. Šīs vienības kopā ar brīvprātīgajiem Zemessardzes veidojumiem varēs nodrošināt valsts totālo aizsardzību, un tādējādi Latvijā tiks radīta sistēma, kurā katrs Latvijas valstij lojāli noskaņots cilvēks būs gatavs aizstāvēt savu tēvzemi, tautu un ģimeni. Un tādējādi ir redzams, ka, lai pilsoņi iegūtu elementāras nepieciešamās militārās pamatapmācības zināšanas, pilnīgi pietiekams ir ļoti neilgs, īss laiks, varbūt pat 3 mēneši, kā tas ir lielum lielā daļā valstu jau šobrīd, un tādā gadījumā šajos dažos mēnešos elementāro militāro pamatapmācību izies, protams, gan tie, kas nestudē, gan arī tie, kas studē, un no šī viedokļa pilnīgi pareizs ir Vītola priekšlikums. Es uzskatu, ka mums viņš ir jābalso un jāatbalsta parlamentā, ja mēs domājam par nākotnes - tuvākās nākotnes normālas valsts aizsardzības veidošanu. Un pret to neiebildīs itin neviens, arī studenti būs gatavi iekļauties valsts aizsardzības sistēmā. Tad, lūdzu, dosim viņiem civilizētu šo iespēju!

Sēdes vadītāja. Andrejs Krastiņš - aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt varbūt par pārsteigumu citiem, ka es ar visu sirdi un dvēseli atbalstītu deputāta Vītola labojumu, bet, izdarot to tagad šajā likumā, diemžēl mums ir drusku jāsāk domāt, jo, pirmkārt, ne mūsu pārējā likumdošana, tanī skaitā arī Augstākās izglītības likums, ne arī citi likumi neparedz šādas funkcijas ne ārpus, ne arī pašās augstākajās mācību iestādēs.

Otrkārt. Kā jau te laikam Ādamsona kungs pilnīgi pareizi norādīja, ka, lai organizētu studentu šādu militāro pamatapmācību, ir nepieciešama nauda, jo nekas par velti netiek darīts. Jūs jau zināt, ka pašlaik ir ļoti saspringts stāvoklis ar Aizsardzības ministrijas budžetu, un mums būs ļoti smagi, arī pieņemot 1997.gada budžetu, kurš diemžēl neapmierinās vajadzības. Jā, es te apmēram parēķināju, ņemot vērā esošos normatīvus. Ņemot vērā visas Latvijas augstākās mācību iestādes, valsts mācību iestādes, varbūt arī nevajag tūkstoš štata vienību, bet apmēram 560 štata vienības ir vajadzīgas, tātad atalgotas; ir vajadzīgas telpas, ir vajadzīgi mācību materiāli, to skaitā ieroči, un tādi vai citādi formas tērpi un tamlīdzīgi. Tātad, lai pieņemtu pantā šādu labojumu, tam ir vajadzīgs finansiālais pamatojums. Šobrīd un arī 1997.gada budžeta projektā šāda finansiāla pamatojuma nav. Vēl vairāk. Es gribu teikt, ka arī nākošajā - 1997.gadā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vajadzēs ļoti saspringti darboties trūkuma apstākļos, jo papildus izdalīt budžeta finansējumu nav iespējams. Tāpēc es ierosinātu, neskatoties uz šī tiešā priekšlikuma gaišo domu, šobrīd tomēr būt piezemētākiem un balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto variantu, tiešām strādājot, lai studentiem nākotnē dotu tādu iespēju.

Vēl vairāk. Šis pants jau runā par to, kura kategorija būtu atbrīvojama no obligātā militārā dienesta. Tā ka šis jautājums neskar tikai obligāto militāro dienestu, bet gan arī rezervju sagatavošanu, jo tur jau nav paredzēts, ka viņi pēc tam obligātajā militārajā dienestā izvēlēsies militāro karjeru. Tas ir kopējais lielais jautājums par sistēmu, kādā veidā mēs vadīsim un sagatavosim Nacionālo bruņoto spēku rezerves.

Šajā gadījumā, godājamie kolēģi, tā kā mēs neredzam šeit finansiālo pamatojumu, man tiešām ir pilnīgi atklāti, ar lielu nožēlu jālūdz jūs tomēr atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantu, šobrīd noraidot deputāta Vītola visai interesanto un labo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Deputāts Vītols ir latvietis, taču nelatvisks ir šis viņa priekšlikums. Nelatvisks tādēļ, ka tas gan paredz rezervju veidošanu, bet absolūti neparedz šo rezervju iesaistīšanu aktīvās armijas komplektēšanā. Gluži pretēji - šis priekšlikums paredz šo cilvēku izslēgšanu no to cilvēku skaita, no kuriem tiek komplektēta aktīvā armija. Loģiski, vīrišķīgi, taisnīgi un godprātīgi būtu bijis tad, ja šeit tiktu ierosināts, ka tiem, kas vēlas apgūt rezerves virsnieka profesiju, tāda iespēja tiek dota, taču pēc tam, kad viņi to ir ieguvuši, savu gadu tāpat kā visi pārējie nodienot Latvijas armijā. Protams, nu jau pavisam citā kvalitātē - kā Latvijas Republikas armijas virsnieki. Taču nekā tāda šeit absolūti nav.

Mums šobrīd nav vajadzīga milzīga armija rezervistu, mums ir vajadzīgi aktīvā dienesta pildītāji gan karavīra statusā, gan virsnieka statusā, bet par to šeit diemžēl nav runas. Tādēļ visi tie argumenti, kas saka, ka šis priekšlikums ir kompromiss, tie ir vai nu kļūdas dēļ ačgārni, vai vienkārši nav pilnībā izsvērti. Mums ir vajadzīga regulāra, kaujas spējīga armija tikai tādēļ, lai tā spētu atvairīt pirmo triecienu. Ja tā mums nebūs, tad mums nekādi rezervisti vairs nebūs vajadzīgi, jo mēs nepaspēsim nekādu mobilizāciju veikt.

Es nevaru, godātie deputāti, vien beigt brīnīties, par kādiem gan "antiņiem" ðī priekšlikuma autors uzskata tos, aiz augstskolas sliekšņa palikušos, cilvēkus, kam būs jāveic šis pamatapmācības periods un pēc tam vēl 8 mēneši obligātajā dienestā jānodien, ja tajā pašā laikā studenti varēs netraucēti divus mēnešus pamācīties un pēc tam bez kādām problēmām tiks ieskaitīti rezervē, absolūti nepildot savu pienākumu ko tiem uzliek Konstitucionālais likums par pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Šeit ir vadīšanās pēc principa - uzvel savu nastu tuvākā pleciem! Un es uzskatu, ka tas nav nedz godīgi, nedz taisnīgi, nedz godprātīgi.

Lai mums būtu normāla armija, sagatavotiem kadriem ir jāatrodas vispirms armijas rindās un tikai pēc tam rezervistu vidū. Jel saprotiet - karavīru trūkuma dēļ mēs jau šodien esam spiesti ķerties pie atsevišķu jau izveidoto apakšvienību likvidēšanas. Saīsinot šo dienesta laiku līdz gadam, mums šogad ir jāiesauc 4000 karavīru obligātajā karadienestā. Reāli ir divi tūkstoši. Ja mēs "izķeram" līdz pašam pēdējam vīram tos 700, kas šobrīd izvairās no dienesta, un "sagrabinām" vēl pāris simtu zemnieku, kas saskaņā ar veco likumu arī netiek iesaukti dienestā, arī tad vēl tūkstoša pietrūkst. Mums nav citas izejas, kā vien šo iesaucamo loku paplašināt, un tādēļ arī šis jaunais likums ir tapis. Lai mums būtu normāla armija, Vītola kunga priekšlikums ir jānoraida. Visi pilsoņi Latvijas Republikā ir vienlīdzīgi, un tā tam ir jābūt arī šā likuma izpratnē.

Sēdes vadītāja. Līgotņa kungs, es ceru, ka jūs apzīmējumu "antiņš" lietojāt Raiņa interpretācijā, jo citādāk man jums jāizsaka aizrādījums. (No zāles A.Līgotnis: "Protams.")

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es nāku otrreiz šeit tribīnē tāpēc, ka acīmredzot Līgotņa kungs tā arī neko nav sapratis no visa tā, ko deputāti viņam centās vienkāršos vārdos paskaidrot, un viss, ko viņš te spēja, ir visu laiku tikai runāt par "antiņiem".

Visu laiku mums tiek stāstīts, ka mums trūkst tur tūkstoša un tā tālāk, un tā tālāk, lai saglabātu esošās vienības, bet mēs jums, Līgotņa kungs, skaidrojam, ka vai mums vispār ir vajadzīgas šīs esošās vienības, tādas, kādas viņas ir tagad, bet jūs to neesat sapratis. Tad, paldies Dievam, ka mums nav izveidotas divīzijas, jo tad jūs mums te nāktu visu laiku priekšā un skaidrotu, ka mums trūkst nevis tūkstoša, bet desmit tūkstošu, un izvirzītu to kā milzīgu problēmu Latvijā un teiktu, ka mums ir jāņem vēl kaut kur kādi... Varbūt nēģerus varam iesaukt no Vācijas vai vēl kaut ko tamlīdzīgu?

Lieta ir pavisam cita. Runa ir nevis par to, ka mums jānodarbojas par katru cenu ar aktīvās armijas komplektēšanu, bet gan par to, ka mums ir jāveido efektīva valsts aizsardzības sistēma, un viens no tās elementiem ir, protams, pilsoņu apmācība, elementāru militāro zināšanu apguve, lai viņi būtu gatavi realizēt valsts totālās aizsardzības pamatprincipu, ko mēs liekam valsts aizsardzības pamatā. Un, lai to izdarītu, mierīgi ir realizējams šis Vītola kunga priekšlikums. Studenti būs gatavi iekļauties šajā, ja tas būs nepieciešams, valsts aizsardzības darbā, viņi būs gatavi tam, un nevajag par katru cenu censties vienkārši kaut ko komplektēt komplektēšanas pēc.

Nākošais. Krastiņa kungs te saka, ka nav paredzēta kārtība, kā to darīt augstskolās. Šeit Vītola kunga priekšlikumā, citēju, ir rakstīts: "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Ministru kabinets to noteiks. Nav telpu! Kā tad nav telpu? Bruņoto spēku vienībās ir mācību centri, Zemessardzē ir mācību centri, arī Ādažos un tā tālāk. Neesot finansējuma un formas tērpu. Iznāk tā: ja iesauc Bruņotajos spēkos uz gadu, tad finansējums un formas tērpi ir, bet, ja uz dažiem mēnešiem, kad gribam mācīt, kas iznāktu lētāk, - tad nav. Nav loģikas, aizsardzības ministra kungs, jūsu argumentos, tāpēc es aicinu deputātus neļauties šiem maldiem un aicinu balsot par Vītola...

Sēdes vadītāja. Kostandas kungs, 2 minūtes ir pagājušas.

O.Kostanda. ... kunga priekšlikumu, un es beidzu savu runu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā kā Kalnbērza kungs vēl šobrīd zālē nav, tad līdz ar to vairāk debatēs rakstiski deputāti pieteikušies nav. Debates par 24. panta 4. punktu beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu komisijas vārdā!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Vēl vēlētos atgādināt pāris lietu no komisijas puses. Pirmkārt, gribētu teikt tā: ja jūs rūpīgi izlasījāt Māra Vītola piedāvāto redakciju, tad redzējāt, ka tā principā ir Endziņa kunga noraidītā redakcija 3. punktam, tikai izteikta citiem vārdiem, jo šī lieta vienkārši neatrisina mūsu problēmu.

Otrs. Gribētu minēt tā: no tiem deputātiem, kas bija viskaislīgākie cīnītāji pret šo pantu un runāja vairākas reizes no tribīnes, ja jūs apskatāties šinī dokumentā, tad redzat, ka nav saņemts neviens piedāvājums, kā to uzlabot, un mēs savā komisijā tik tiešām vēlētos ar jums visiem kopā strādāt, lai mēs visu varētu nokārtot tādā veidā, kas jums tas tiešām patiktu.

Par ko ir runa šinī pantā? Ja jūs paskatītos arī tālāk dokumentā, jūs redzētu, ka būs iespējas nedienēt tiem, kam ir tāda reliģiskā pārliecība, ka nevajadzētu nēsāt ieročus. Būs iespēja nedienēt tiem, kuri ir augstas klases mākslinieki. Būs iespēja nedienēt tiem, kas ir sportisti. Būs iespēja, ja mēs nobalsosim par Māra Vītola redakciju, nedienēt arī tiem, kuri ir beiguši universitāti. Ir taču tik daudz iespējas nedienēt... Es vēlētos zināt, kurš tad dienēs. Jūs jau dzirdējāt Lamberga kunga sacīto, un es varu arī pats no savas pieredzes teikt tā: tad, kad es pabeidzu universitāti, arī man priekšā stāvēja obligātais valsts dienests, un es aizgāju dienēt un nodienēju, un tas netraucēja man vēlāk iegūt ne maģistra grādu, ne strādāt kaut kādās akciju sabiedrībās. Tas vienkārši uzlaboja, cerams, manu stāju un tāpat varbūt arī Lamberga kunga stāju. Tātad es lūdzu: izvērtējiet, kā dienēt, kā sakārtot šo pantu, kuram vajadzētu tik tiešām dienēt, un es vēlreiz lūgtu jūs atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par 24. panta 4. punktu, mums ir jāatrisina divi citi jautājumi.

Deputāta Mauliņa iesniegums: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu lūdzu atlikt likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" tālāku izskatīšanu pa pantiem un pieņemšanu otrajā lasījumā." Vai "par" un "pret" neviens runāt nevēlas?

Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Es runāšu "pret". Neviens cits šajā zālē labāk par Krisberga kungu nezina to, ka, ja ir problēma, tad tā ir jāatrisina. Šobrīd problēma ir ļoti būtiska, jo šeit ir sadūrušās divas pretējas puses, divi pretēji uzskati. Šeit nav ko atlikt. Viņa ir jārisina balsošanas ceļā. Viena puse uzvarēs, otra būs spiesta piekāpties. Šis ir būtiskākais pants šajā likumprojektā, pārējos pantos tik smaga problēma nav, un šis likumprojekts pēc šīs problēmas atrisināšanas būs daudz vieglāk pieņemams, un šodien mēs ar to tiksim galā. Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts - runās par priekšlikumu.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Cienījamais Līgotņa kungs, liels paldies, ka tas, ko zina visa valsts, zināt arī jūs, jo, protams, teiciena: "Ja jums ir problēmas..." autors esmu es. Tāpēc arī problēmas risinājums tiek piedāvāts. Ir vērts atgriezt šo likumprojektu komisijā, lai tiktu novērstas visas mūsu aizdomas par interešu krustpunktu vietu radīšanu, par kuru es jau iepriekš runāju, lai izstrādātu aizsardzības koncepciju, lai šīs koncepcijas realizācijai izstrādātu armijas radīšanas stratēģiskos un taktiskos paņēmienus, un līdz ar to tad mēs varēsim droši iepazīties ar šī likuma jauno redakciju. Līdz ar to arī es aicinu pieņemt iesniegto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu - atlikt likumprojekta tālāko izskatīšanu pa pantiem un pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais. Desmit deputātu priekšlikums: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. panta otro daļu pēc balsošanas par deputāta Māra Vītola priekšlikumu par 24. panta papildināšanu ar jaunu 4. punktu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu."

"Par" priekšlikumu vārds Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Laiks mums visiem ir ļoti dārgs, tādēļ es nekavēšu jūs ar garu runāšanu, bet aicinu jūs, ņemot vērā šī brīža vēsturiskumu un šī mūsu apspriežamā jautājuma nozīmīgumu, uz ko norāda arī šīs mūsu garās un visai kaismīgās debates, atbalstīt šo priekšlikumu un visiem tiem deputātiem, kam par savu balsojumu nav jākaunas savu vēlētāju priekšā un kam nav bail no sava viedokļa publiskas paziņošanas, atbalstīt to, lai mēs varam virzīties tālāk. Es domāju, ka šāda priekšlikuma pieņemšana tomēr liks padomāt arī tiem deputātiem, kuri no šī balsojuma labprāt izvairītos vispār, kā, piemēram, attiecībā uz līdzīgu priekšlikumu to pamanījās izdarīt gan Imants Daudišs, gan Guntars Grīnblats, Pēteris Keišs, Andris Saulītis, Jānis Strods un, skaties un brīnies, arī lielais aizsardzības lietu speciālists Juris Dobelis. Es aicinu tātad atbalstīt šo priekšlikumu un pēc balsojuma nolasīt katra deputāta balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, es gribu atgādināt jums to, ka šis likums tiek izskatīts atklāti un arī balsojums ir atklāts. Un arī balsojuma rezultāti ir pieejami un saņemami kā izdruka visiem deputātiem, visiem masu informācijas līdzekļiem, tāpēc nevajag no tribīnes nepareizi skaidrot to, kā tiek virzīta lieta pēc būtības. Jūs nepareizi tagad komentējat to, kā notiek balsojums. Es nekomentēju, es jums paskaidroju, kā tas ir ierakstīts Kārtības rullī.

Pret priekšlikumu... Es atvainojos, Lujāna kungs bija pirmais. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams, ja mēs šādā tempā turpināsim šo likumprojektu izskatīt... Es pilnīgi piekrītu, ka viņš ir nekvalitatīvs, bet mēs pusotras stundas laikā esam tikai divus apakšpunktus tālāk pavirzījuši. Es tā izrēķināju, ka, ja mēs vēl 20 punktus, nerunājot par apakšpunktiem, tādā pašā tempā skatīsim, tad tur vismaz 20 stundas būs vajadzīgas, tā ka mēs varam plānot, ka mēs to likumu pabeigsim izskatīt varbūt tikai svētdien vakarā. Tādēļ es uzskatu šinī gadījumā, un tas būtu reāli, ka tā ir veltīga laika tērēšana... papildus lasot, tas būs vēl vismaz... nolasot katrreiz simts deputātu balsojumu... Tās būs vēl patiešām divas minūtes, un tad atkal uz priekšu arī iznāks vismaz kāda stunda kopsummā, ko mēs no šīs sēdes laika patērēsim tikai balsojumu nolasīšanai vien. Un, ja kādam vēl vēlme būs pēc tam, tad var sasaukt preses konferenci un, teiksim, savākt šos balsojumus un iepazīstināt. Tas patiešām būs interesantāk, bet šinī gadījumā es piedāvāju tomēr balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 10 deputātu priekšlikumu: "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. panta otro daļu lūdzam nolasīt katra deputāta balsojumu." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Atvainojos... Lūdzu vispirms balsot un tad nosaukt rezultātu. Rezultāts ir šāds: par - 17, pret - 35, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu zvanu vēlreiz! Un sāksim balsojumu par 24. panta 4. punktu. Pirmais balsojums par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - papildināt 24. pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā: " 4) valsts atzītu (licencētu, akreditētu) augstskolu absolventus..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 26, atturas - 11. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto 24. panta 4. punkta redakciju otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 9, atturas - 9. Pieņemts.

K.J.Druva. Pieņemts. Tātad tālāk pārejam uz 5. punktu. Es gribu vienkārši vērst kolēģu uzmanību uz to, ka šis punkts, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija, ir pilnīgi jauns punkts, un jūs redzat, ka Māris Vītols arī ir piedāvājis vienu redakcionālu izmaiņu. Tā īstenībā nesaskan ar to, ko runā Aizsardzības un iekšlietu komisija. Māra Vītola piedāvātā redakcionālā izmaiņa īstenībā ir par jauno 6. punktu, kur mums ir pavisam cita komisijas dotā redakcija, kuras iepriekš vispār likumā nebija. Tātad es lūgtu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju jaunajam 5. punktam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Druvas kungs! Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt deputāta Māra Vītola priekšlikumu, kas nosaka dienestā neiesaukt Tieslietu ministrijā reģistrēto reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus un personas, kuras mācās šo organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs. Es domāju, ka tā ir būtiski labāka, nekā ir pirmā lasījuma redakcija, jo tur šī neiesaukšana tiek saistīta ar šo pārstāvību militārkapelāna amatā. Es domāju, ka absolūti nav vajadzīgs šis priekšlikums, ka neiesaukt Tieslietu ministrijā reģistrētas... Tas būtu optimāli. Es domāju, ka tas ir arī pietiekoši būtiski, lai mēs skaidri un gaiši pateiktu, ka šajās reģistrētajās reliģiskajās organizācijās cilvēkus, kas mācās mācību iestādēs, neiesauc. Tādējādi es aicinu atbalstīt šo deputāta Māra Vītola priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Runa ir par 24.pantu jaunajā redakcijā, un tā 5.punktu - "Pilsoņi, kas iegūst izglītību ārvalstīs". Vai šeit nevajadzētu drusciņ precizēt šo punktu trešajā lasījumā un, proti, uz tādu pusi, ka "pilsoņi, kas iegūst nopietnu augstāko izglītību ārvalstīs", jo, piemēram, varbūt uz to Latvijas pilsoni, kas Baltkrievijā mācīsies mājturības kursos vai šoferu kursos, šo nebūtu vajadzības attiecināt, tāpēc tur būtu iesniedzams uz trešo lasījumu priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, faktiski jau Pauls Putniņš pateica to, ko es gribēju teikt. Es tikai gribu vēl papildināt, ka iepriekšējos punktos ir ļoti stingri reglamentēts, kāda izglītība, kuru iegūst Latvijas teritorijā, pieļauj atbrīvošanu no karadienesta, bet absolūti nav reglamentēta izglītība pilsoņiem, kuri iegūst to ārvalstīs. Tas, neapšaubāmi, uz trešo lasījumu ir jāizdara, jo citādi iznāks tā, ka tiešām, ja pilsonis aizbrauks un iestāsies kādā lauku arodskolā Krievijā vai Baltkrievijā, kas ir ļoti reāli... Atceramies, ka padomju laikā dienvidu republiku iedzīvotāji ļoti veiksmīgi fiktīvi mācījās dažādās Krievijas mācību iestādēs, lai iegūtu dažādas priekšrocības. Tā ka es pat aicinu varbūt nebalsot par šo jauno redakciju, kas ir 5.pantā, bet uz nākamo lasījumu ir jāizstrādā jauna redakcija, kas stingrāk reglamentētu kārtību, kas nosaka, kādā kārtībā pilsoņi, kuri mācās ārvalstīs, var neiet dienēt.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pašlaik nav saprotams, par kādiem pantiem, par kādu punktu mēs runājam - vai par studēšanu ārzemēs vai par ordinēto garīdznieku atbrīvošanu. Ja runa ir par studēšanu ārzemēs, tad es pagaidām vārdu nelūdzu, jo es uzrakstīju, par kuru punktu es gribu runāt. Tāpēc, lūdzu, vienosimies, vai man šobrīd ir jārunā vai jāpagaida.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu šeit neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto 5.punktu - "Pilsoņi, kas iegūst izglītību ārvalstīs". Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka jau tīri no gramatikas viedokļa pants saucas - "Militārajā dienestā neiesaucas" un "neiesauc pilsoni", bet šeit vajadzētu "pilsoņus", tātad tīri gramatiski. Bet Aizsardzības un iekšlietu komisija savukārt piedāvā iekļaut šo 5.punktu, bet svītrot 26.pantu. Te ir tas, ko faktiski jau Ābiķa kungs pieminēja, ka tas uz trešo lasījumu ir jāprecizē, bet šajā 26.pantā ir lielāka šī precizitāte, jo te ir pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šā likuma 24.panta 3. un 4.punktā minētās norādes attiecas arī uz pilsoņiem, kas izglītību iegūst ārvalstīs. Tātad šeit jau ir šī saskaņošana. Un šeit nevar būt tāda situācija, ka uz jebkuru arodskolu vai kādu citu... Tāpēc es aicinu šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto 5.punktu neatbalstīt un neatbalstīt tālāk jau arī 26.panta izslēgšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeima! Māra Vītola priekšlikums ļauj dažādiem sektantiem un dažādām svešām reliģijām, kuru sastāvā būs garīdznieki, sludinātāji, izvairīties no dienesta armijā. Es vispār uzskatu, ka šā likuma visās redakcijās tanī pantā, kas skar ordinētus garīdzniekus un reliģiskā kulta piederīgos, ka viņiem nevajadzētu dot kaut kādas priekšrocības attiecībā uz dienestu armijā.

Man liekas, mēs 3.pantā stingri, gaiši un skaidri noteicām, kuri būs atsvabināmi no dienesta armijā, kuri - ne, tāpēc izdalīt kaut kādu atsevišķu punktu par garīdzniekiem, man liekas, nebūtu sevišķi lietderīgi, un es aicinu pirmām kārtām balsot pret Māra Vītola redakciju, bet trešajā lasījumā es katrā ziņā došu priekšlikumu - vispār izslēgt šo pantu.

Es esmu runājis ar vairākiem Kristīgo savienības pārstāvjiem un viņiem teicis, ka viņi zaudē kolosālas iespējas, ja viņi negrib būt šo kareivju vidū un negrib sludināt Dieva vārdu, līdz ar to paaugstinot un uzlabojot morālo stāju armijā. Man nav saprotams viņu viedoklis, ka Dieva vārdu var sludināt tikai no kanceles, atrazdamies kapelāna amatā. Es domāju, ka valsts viņiem dod vienreizēju iespēju - iziet dienestu nevis kapelāna amatā, bet būt tieši starp tām "nabaga avīm", kā Eniņa kungs teica, kur notiek visādas homoseksuālistu izdarības, un vest šo kontingentu uz pareizā ceļa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Naglis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tikko kā uzstājās deputāts Vidiņš. Es esmu pret šādu ierosinājumu, ko izteica deputāts Vidiņš. Lai celtu garīgumu militārajās vienībās, ir jābūt labi sagatavotiem garīdzniekiem, lai mācītu garīgumu tiem cilvēkiem, kuri ir ļoti tālu no tā. Bet, ja runājam par šo iestāžu studentiem, kas mācās Garīgajā seminārā un fakultātēs... iedomāsimies arī to, ka, ja šos studentus iesauc armijā, vai viņi varēs celt kaut kādu garīgumu. Tas būtu tikpat daudz, ja no Medicīnas institūta iesauks jebkurā militārā vienībā. Vai viņš varēs kaut ko par medicīnu tur daudz stāstīt un tamlīdzīgi?

Protams, lai varētu celt garīgumu vai runāt par jebkuru citu jautājumu, vajag būt noteikti sagatavotam speciālistam, kas var šo jautājumu izklāstīt normāli, jo pretējā gadījumā, es domāju, tas students, kas mācās garīgajā iestādē, ja viņš būs tajā rotā vai bataljonā viens, tad nekādā gadījumā nekas netiks pacelts - ne tas garīgais līmenis, ne kas cits. (Starpsauciens no zāles: "Gan jau svētais gars palīdzēs...") Es domāju, ka šajā jautājumā būtu jāatbalsta Māra Vītola priekšlikums vai arī uz trešo lasījumu jāiesniedz konkrētāks priekšlikums, lai, kā izteicās, nebūtu dažādu sektu un tamlīdzīgu pārstāvju, lai varētu šo priekšlikumu normalizēt, padarīt stabilāku un arī izstrādāt, kā tas bija ieteikts Māra Vītola priekšlikumā.

Protams, es neesmu pret to, lai militārajās vienībās strādātu kapelāni un šeit šie cilvēki varētu tiešām izklāstīt un mācīt cilvēkiem tās garīguma lietas, kuru viņiem nav. Es tomēr vairāk atbalstu Māra Vītola izstrādāto un iesniegto priekšlikumu un lūdzu par to balsot, lai varētu uz trešo lasījumu to papildināt.Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi. Divas minūtes. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Diemžēl vadīšanas stila dēļ man iznāk otro reizi runāt, jo pirmajā reizē neko nepateicu. Lieta ir tāda. Godātie kolēģi, es esmu par to, ka visiem ir jāpilda pienākums pret valsti. Uzmanīgi pārlasot pirmā lasījuma redakciju, Māra Vītola un Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju, mēs redzam, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā un Māra Vītola priekšlikumā no pienākuma pret valsti tiek atbrīvots milzīgs skaits. Ideāla ir pirmā lasījuma redakcija. Kāpēc? Tāpēc, ka tur iekļaujas tikai četras, augstākais, piecas konfesijas, kurām valsts ir deleģējusi tiesības mācīt un laulāt.

Otrkārt. Šīs konfesijas jau pilda pienākumu pret valsti kapelāna dienesta amatā, tāpēc es ļoti lūdzu to apsvērt, ja kolēģi varbūt nav izpratuši, kas arī ir iespējams, varbūt šajā brīdī... Es noteikti uz trešo lasījumu iesniegšu tādu koncepcijas labojumu, kas aizstāv pirmā lasījuma redakciju, jo, manuprāt, starp Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju ir atrasts ideāls variants. Atkārtoju: šie atvieglojumi attiecas tikai uz četrām konfesijām! Un, ja nepieņem pirmā lasījuma redakciju, tad tas nozīmē, ka katoļu seminārs tūlīt jāslēdz, jo tā nav augstākā mācību iestāde, un tad visi tiks iesaukti armijā. Lūdzu, padomājiet, kolēģi!

Es aicinu balsot par pirmā lasījuma redakciju. Ja viņu nobalso citādi, tad es iesniegšu labojumus uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Lūdzu, iedziļinieties dokumentos, par kuriem mēs šeit spriežam! Tiešām viens runā par māti, otrs - par meitu un trešais - par kleitu arī pie reizes. Ir taču noteikta secība: ja jūs redzat, ka ir parādījies jauns 5.punkts, tad viņš var patikt un viņš var nepatikt. Viņu var noraidīt, bet jārunā ir par šo punktu. Viens nāk runāt par garīdzniekiem, es nezinu vēl par ko... šodien es te par visu kaut ko dzirdu - sākot ar ūdens pistolēm un beidzot ar ūdenslīdējiem. Saprotiet, ja mēs patlaban apspriežam šo jauno punktu, tad izlemsim, vai mēs viņu pieņemam vai izmetam, un tad ir jābalso par to. Tad, kad tas ir padarīts, tad ķersimies pie tā, kāds bija vecajā redakcijā 5.punkts, bet par to mēs vēl pagūsim izrunāties. Visi varēs izteikt savas ateistiskās, garīdznieciskās un visas citas pārliecības, bet patlaban es aicinu tomēr nobeigt diskusiju ar to vai arī balsosim par jauno 5.punktu. Un tikai par to lūdzu uzstāties.

Seiksta kungam ir pilnas tiesības pieprasīt no jauna vārdu un runāt pilnu savu piecu minūšu laiku tad, kad nonāksim līdz šī jautājuma konkrētai izskatīšanai, jo es domāju, ka vienam otram deputātam vienkārši jūk, par kuru lietu pašlaik mēs spriežam. Mēs nevaram spriest par diviem pilnīgi atšķirīgiem punktiem. Viens no tiem runā par izglītības iegūšanu ārzemēs, bet otrs runā par garīdzniekiem. Nu kā var šīs divas lietas sajaukt vienā apspriešanā pirms kaut kādas balsošanas? Es atkārtoju: runāsim un balsosim tagad tikai par 5.punktu, lai mums būtu lielāka skaidrība, ko mēs šeit darām.

Un vispār es gribētu atgādināt tomēr: vai mums ir neērti par mūsu darbu vai nav? Es nezinu to. Vakar mēs pavadījām visu dienu un praktiski neizdarījām neko. Šodien arī mēs varam nepieņemt, ja mēs tā turpināsim strādāt. Vai mums ir neērti vai nav neērti? Un bezkaunības kalngals te ir ierosinājums par kaut kādu sarakstu nolasīšanu. Tā ir apzināta laika vilkšana un tīša ākstīšanās. Nekas cits tas vairāk nav. Jo publicēt var visu, var arī sarīkot jebkuru konferenci un apspriest šos balsojumus, tā ka šeit uzstāties un aiztikt citus deputātus... Katrs balso tā, kā viņš grib. Un nejaucieties katra deputāta balsojumā iekšā! Tās absolūti nav jūsu tiesības. It īpaši, ja jūs vēl sāksat viņu šeit komentēt. Es nekomentēšu varbūt jūsu īpašumus vai vēl kaut ko tamlīdzīgu, tad ko jūs te runājat par nabadziņiem? Un kādi jūs paši esat? Un tāpēc nevajag tā šeit izturēties.

Un es lūdzu sēdes vadītāju šādus izteicienus regulāri pārtraukt, jo tā ir apzināta šeit ākstīšanās. Nekas cits vai kas nopietns tas nav. Tā ka es lūdzu, es aicinu atgriezties, kā es jau teicu, pie 5.punkta izskatīšanas līdz galam, un tad skatīsim.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs, bet katrs deputāts savu runu motivē tā, kā viņš pats to vēlas. Par ākstīšanos mēs nevaram to komentēt.

Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Druvas kungs, komisijas vārdā, lūdzu!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs tikko paskaidroja, ka runa ir par diviem dažādiem tematiem. Tiek piedāvāts galīgi jauns punkts, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija izstrādāja, un tur runa ir par studentiem, kuriem vajadzētu atgriezties no ārzemēm, lai dienētu. Un te nav runa par reliģiju, kas ir skarta nākošajā punktā. Tātad, lūdzu, iedziļinieties Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātajā variantā, kur ir runāts par studentiem, kas studē ārzemēs, par to, vai viņiem būtu jāpilda vai nebūtu jāpilda savi uzdevumi Bruņotajos spēkos. Un tātad vēlreiz lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad godājamie kolēģi, pirms balsošanas vienosimies par balsošanas secību. Skatoties pēc iesniegšanas kārtības, mums vispirms jābalso par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - izteikt 24.panta 5.punktu šādā redakcijā... Redakcijas teksts jums ir redzams.

Pēc tam mums ir jābalso par šo pašu jautājumu, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt nedaudz citādā veidā. Viņi ierosina šo problēmu formulēt tādējādi, ka dienestā neiesauc Tieslietu ministrijā reģistrēto reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus. Ar balsošanas palīdzību mums ir jāizšķiras par šo problēmu. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsošanas laikā, Čerāna kungs, vārds netiek dots! Lūdzu, Bišera kungs, mēs esam uzsākuši balsošanu. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Par procedūru!")

Par kārtību, kādā lieta virzāma tālāk, vārds Čerāna kungam - frakcijas "Latvijai" deputātam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šeit mums tiešām 5.punktā ir jāizšķir divas dažādas lietas un tādēļ pēc deputāta Vītola priekšlikuma par 24.panta 5.punktu mums ir jābalso atsevišķi Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais 6.punkts, un tikai pēc tam ir jāizlemj šī Aizsardzības un iekšlietu komisijas 5.punkta redakcija. Šīs lietas nedrīkst sajaukt kopā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Es tieši to arī ierosināju. Lūdzu, Bišera kungs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tomēr vajadzētu skaidrību, par ko mēs balsojam. Tikko mēs dzirdējām, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija deva slēdzienu par savu jauno punktu un lūdza, aicināja balsot par šo jaunietverto 5.punktu. Tā vietā mēs tagad balsojam nevis par šo jaunieslēgto 5.punktu, bet par jauno 6.punktu, par kuru komisija slēdzienu nav devusi.

Sēdes vadītājs. Bišera kungs un godājamie kolēģi! Es varu vadīties tikai un vienīgi pēc tiem dokumentiem, kuri ir iesniegti rakstiski. Saskaņā ar Kārtības rulli iesniegti otrajam lasījumam, nevis pēc atsevišķu deputātu vēlmēm. (No zāles deputāts I.Bišers: "Tie ir iesniegti. Tie ir tabulā ieslēgti.") Es to redzu, Bišera kungs! Paldies.

Tādēļ lūdzu balsošanas režīmu. Zvans mums jau ir bijis. Balsosim par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - izteikt 24.panta 5.punktu deputātiem redzamajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 27, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 5.punktu mums arī ir iesniegts rakstisks priekšlikums Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - esošo 5.punktu uzskatīt par 6.punktu un izteikt to jums iesniegtajā redakcijā. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs balsojam par šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu? Ir iebildumi.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu nobalsosim, ja jau mēs tagad diskutējam par studentu mācībām ārzemēs, un nobalsosim par to, ko viņi ieteica. Tad redzēsim, vai tas tiks pieņemts vai ne. Un pēc tam jau 6.punktā mēs balsosim par garīdzniekiem un visām pārējām konfesijām. Tagad mums ir jānobalso par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto punktu, vai mēs atbalstām to, ka studenti ārzemēs netiek iesaukti, vai ne.

Sēdes vadītājs. Mēs, Lujāna kungs, pašlaik apspriežam citu problēmu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas 24.panta 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 11, atturas - 11. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Paldies. Varbūt skatīsim tālāk. Tagad īstenībā būtu pareizā runa par reliģiju, par kuru mēs dzirdējām, diskutējam jau vairākkārt iepriekš. Bet līdz ar to, ka ir jau noraidīts Māra Vītola piedāvātais variants, es vienkārši to stādu priekšā, jo Aizsardzības un iekšlietu komisijas variants ir ļoti līdzīgs, un es vienkārši lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju aizrādīt par darba gaitu. Man liekas, ka šeit izcēlās sajukums. Tā kā šī komisija nav visai korekti sarakstījusi punktu secību, tad jūs, cienījamais sēdes vadītāj, sakāt balsojumu par to punktu, kā bija uzrakstīts. Lūgums šo īso punktu nolasīt. Šeit vajadzēja nolasīt tikai to "pilsoņi, kas iegūst izglītību ārzemēs". Ļoti iespējams, ka daži deputāti domāja, ka mēs tagad balsojam Māra Vītola priekšlikumu: "Tieslietu ministrijā reģistrētu reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus..." Vienkārši precizitātes dēļ. Ja ir šāds samudžināts stāvoklis, tad ieteicams nolasīt šīs divas rindiņas, lai tas neaizņem tik daudz laika.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs! Mēģināsim turpmāk to ievērot.

Lūdzu, Druvas kungs, komisijas vārdā! Vai vēl kāds varbūt vēlējās runāt?

Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ceru, jūs tagad saprotat, ka balsosit par 6.punktu, kura redakciju mums ir devusi komisija. Jaunājā redakcijā ir 6.punkts, bet pie Māra Vītola priekšlikuma atgriezties vairs nevar, jo viņš vienkārši jau ir izbalsots. Tā ka runa konkrēti ir par šī 6.punkta jauno redakciju, nevis par ko citu.

Sēdes vadītājs. Arī to mēs, Dobeļa kungs, esam jau nobalsojuši. Paldies. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt? Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Čepāņa kungs! Mēs par 6.punktu tā jaunajā redakcijā 25.pantā vēl neesam balsojuši. Mēs esam noraidījuši Māra Vītola priekšlikumu, bet viņš ir pilnīgi citādāks nekā Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātais.

Sēdes vadītājs. Vidiņa kungs, es tomēr atļaujos jums atgādināt, ka par Aizsardzības un iekšlietu komisijas 24.panta esošo 5.punktu, kuru viņi lūdz uzskatīt par 6.punkta redakciju, kas tika nolasīta, mēs esam balsojuši.

J.G.Vidiņš. Neesam! Katrā ziņā Druvas kungs lika priekšā tagad balsot jaunā redakcijā to 6.punktu. Katrā ziņā, lai tā balsošana būtu, bet lai nenāktu šeit priekšā otrreiz. Es vēlreiz kolēģus lūgtu pārdomāt, kādu reliģisko organizāciju ordinētiem garīdzniekiem mēs ļausim nedienēt armijā, jo te nebūs tikai šīs mūsu pastāvīgās konfesijas, tur būs arī visādi sektanti un tamlīdzīgi. Tādēļ es iesaku noraidīt šo 6.punktu un balsot "pret", lai paliktu varbūt tanī iepriekšējā variantā, kāds bija pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - par kārtību, kā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Tas ir acīm redzams, ka šobrīd zālē valda pilnīgs sajukums, jo pastāv divi pilnīgi pretēji viedokļi par to, par ko mēs esam jau balsojuši un par ko mēs neesam balsojuši. Man būtu lūgums komisijai - komisija savā vārdā varētu lūgt nelielu pārtraukumu, un pārtraukuma laikā mēs varētu tikt skaidrībā, kopā ar Prezidiju, par ko mēs esam nobalsojuši un par ko neesam. Un varbūt vajadzētu atgriezties pie šiem jautājumiem vēl vienu reizi un skaidrā secībā, skaidri visu pasakot, arī kārtīgi nobalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, varbūt būtu jēga šodien atbalstīt komisijas viedokli par tiem garīdzniekiem, un, protams, ja Vidiņa kungam nepatīk, kā viņš izteicās, tur kaut kādi pārējie sektanti un vēl kaut kas, tad attiecīgi to priekšlikumu varēs dot, kad gatavos trešo lasījumu, un nosaukt tās grupas...vai baptisti tā tiek kvalificēti vai, teiksim, vēl kaut kādi citi... Un nevajag kautrēties. Jūs kā, teiksim, sava veida kristietis varēsiet iesniegt tādu sarakstu, un viss būs kārtībā. Jo man diemžēl gribas atcerēties arī jautājumu: ko tad mēs darīsim tajā mūsu armijā ar nabaga krišnaītiem, it sevišķi ar viņu ordinēto vadību, kas arī padomju režīma laikā negāja armijā un gāja labāk uz cietumu? Tā ka, Vidiņa kungs, jūs varat piepulcināt vēl kādus pāris kristiešus, kas sēdēs, vai krišnaītus, un tas būs jūsu sasniegums. Un tādēļ es uzskatu par labāku saglabāt šo redakciju, varbūt komisijā kārtīgi izstrīdēties. Bet arī pārējo konfesiju mācītājus iesaukt nav nekādas jēgas, tas tikai izvērsīsies par papildu konfrontāciju.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītais priekšsēža kungs! Ir tomēr maza neskaidrība. Cik es tā varu vērot, mums tagad būtu jābalso par to punktu, kas skan: "Tieslietu ministrijā reģistrētu reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus;". Par to mums būtu jābalso. Es tikai gribēju piemetināt... Tā kā mums bija absolūti minimāla diskusija par to punktu virs tā, proti, "pilsoņi, kas iegūst izglītību ārvalstīs;", es tikai gribēju īsi komentēt, ka neviens students - vienalga, vai tas būtu teoloģijas students vai ārvalstīs studējošais - nebūtu izslēdzams. Paldies. (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi!") (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Mēģināsim, kolēģi, tikt skaidrībā. Tātad mēs attiecībā uz 24.panta 5.punktu esam nobalsojuši "par" vai "pret", tātad ar negatīvu rezultātu, par deputāta Vītola priekšlikumu. Pēc tam mēs esam balsojuši par Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājumu papildināt 24.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā. Diemžēl manas kļūdas dēļ šo redakciju es nenolasīju, bet lielākā daļa vai, pareizāk sakot, visi deputāti ir sapratuši, ka mēs balsojam par tekstu "pilsoņi, kas iegūst izglītību ārvalstīs;", un šī redakcija ir pieņemta. Paldies. Un tagad tiek aicināts balsot par vai pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - 24.panta pašreizējo 5.punktu uzskatīt par sesto un izteikt to šādā redakcijā: "Tieslietu ministrijā reģistrētu reliģisko organizāciju ordinētus garīdzniekus;". Varam par to balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 13, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Jā, paldies. Ejam tālāk! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja 6.un 7.punktu, un principā mums nav nekādu iebildumu pret esošo redakciju. Ir jauns piedāvājums no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, lai mainītu 7.punktu. Mūsu priekšlikums ir paturēt iepriekšējo redakciju, jo pie mums nāca eksperti gan no Iekšlietu ministrijas, gan no policijas, gan no Augstākās tiesas un pārliecināja mūs, ka varbūt vajadzētu atstāt esošo redakciju. Tātad lūdzu deputātus atbalstīt esošo redakciju 6.un 7.punktam, kas jaunā sastāvā būs 7.un 8.punkts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es jūs tagad uzrunāju, lai jums drusku paskaidrotu, ko mēs esam izdarījuši. Sākšu ar to, ka es jums stāstīšu par man pazīstamu jaunieti, kas studē Mākslas akadēmijā. Pagājušajā gadā, neziņā par to, kādi likumi šeit tiks pieņemti, viņa klasē visi lūdza, lai viņus "izgāž". Un viņi visi tagad ir atkal tanī pašā klasē, viņi paliek augstskolā. Bet tagad mēs darām skādi... būs noteikumi... viņš tagad audzinās... jeb, pareizāk sakot, viņam drīz piedzims mazs "bçbuks". Tagad iznāk, ka mēs esam nolēmuši, ka, lai izvairītos no šitā te dienesta, kur citi pakaras, lai viņi varētu no tā tikt ārā - ka cilvēkam vajadzētu braukt uz ārzemēm un studēt, un neatgriezties, kamēr viņam nav 27 gadi. Vai varbūt viņš varētu kļūt par kaut kādu garīdznieku kaut kādā sektā. Un tagad mēs viņam piedāvājam variantu, ka viņš varētu kļūt par kriminālnoziedznieku. Mīļie draugi, vai šitā situācija nav pilnīgi absurda? Cilvēks, ja viņš negrib iet šajā armijā... un kas tad gribēs, ja tur visas šīs lietas notiek un ja viņu sūtīs pārspēkam pretī bez bruņām? Kāda jēga visai šitai lietai ir? Bet tagad mēs viņam piedāvāsim iespēju kļūt par noziedznieku. Vai varbūt viņa radi varēs iesniegt sūdzību pret viņu. Jo, kamēr par viņu izmeklēšana notiks, viņš netiks iesaukts šinī armijā. Ziniet, tā absurdā lieta kļūst vēl absurdāka.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt eksistējošā likuma normu, kura arī paredz, ka tie, kuri ir tiesāti, bijuši tiesāti vai tiesāti nosacīti, šodien ir tiesīgi pildīt un arī pilda dienestu Latvijas armijā. Un tad mēs uzdodam jautājumu - no kurienes tās nekārtības Latvijas armijā?! Kad es biju robežapsardzes komandieris, Valmieras bataljonā tādi bijušie tiesātie bija pieci cilvēki, kurus pēc tam atkārtoti tiesāja. Vienam sods bija pieci gadi nosacīti, otram - septiņi. Par kādu kārtību tad mēs gribam runāt un kādu kārtību mēs gribam iedibināt, Valdmaņa kungs, šajā mūsu armijā?! Un tāpēc es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, ka tie, kuri ir izdarījuši kriminālnoziegumus, netiek iesaukti. Vai tad tagad mēs viņiem vēl gribēsim iedot ieročus, lai viņi vēl aktīvāk varētu turpināt savu noziedzīgo darbību?! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atļaujos tomēr mēģināt ieviest atkal skaidrību. Tātad: mēs tagad runājam par jauno 7.punktu, un, es domāju, nevaram reizē balsot par 7.un 8.punktu. Par 7.punktu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir tieši par 7.punktu. Tātad es ierosinu nobalsot par 7.punktu, un pēc tam, ja mēs būsim attiecīgi pieņēmuši to, balsot par 8.punktu. Un nejaukt divas dažādas lietas. Viena lieta ir, ka ir runa par tiem, kuri izcieš sodu vai ir izcietuši sodu, un otra lieta ir kriminālvajāšana vai krimināllietas atrašanās tiesas izskatīšanā, pirms tiesas sēdes. Un tāpēc tās ir divas dažādas lietas. Un nejauksim visu kopā. Es tomēr aicinu: ja jau mums ir šī secība, ka vispirms ir septiņi un pēc tam nāk astoņi, patlaban nobalsosim par 7.punktu un pēc tam ķersimies pie astotā!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Draugi Saeimā! Es jums gribu pastāstīt par vienu notikumu Otrā pasaules kara laikā, kur mans tēvs bija iejaukts. Bija vācu...

Sēdes vadītājs. Es aicinātu deputātu Valdmani pieturēties pie apspriežamā jautājuma.

G.Valdmanis. Es tieši to daru. Otrā pasaules kara...

Sēdes vadītājs. Otrajam pasaules karam, Valdmaņa kungs, nav ar šo punktu nekādas saistības.

G.Valdmanis. Mums laikam tur ir domstarpības...

Sēdes vadītājs. Ar sēdes vadītāja tiesībām, Valdmaņa kungs, es brīdinu, ka jums tiks liegts runāt. Lūdzu, Valdmaņa kungs! Lūdzu.

G.Valdmanis. Otrā pasaules kara laikā Kalniņa kungs nāca klāt un lūdza, lai palīdz apžēlot divus latviešu cilvēkus, kuri bija noķerti "melnajā" tirgū, tirgojot pienu, tie bija viņa padotie, viņš par viņiem bija uztraucies. Viņiem bija piespriests nāves sods, bet beigās mans tēvs spēja izkārtot, ka nāves soda vietā viņi varēja iet dienēt vācu armijā. Un es tagad saprotu, ka mūsu noziedzniekiem mēs nedosim iespēju iet šajā, nu, "pliko" upuru pulkā, bet ka viņiem būs jāsēž cietumā, mēs viņus tur ēdināsim, un mums būs tas "caurums" tanī "pliko" upuru pulkā. Es to loģiku šeit nemaz nesaprotu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams, šeit man arī gribētos piekrist pilnībā Dobeļa kungam, jo mums jāsaprot viena lieta - ka šeit ir runa par cilvēkiem, pret kuriem tikai ir izvirzīta apsūdzība, un nav teikts, ka tiesa pieņems pret viņiem vērstu spriedumu, viņi var tikt pilnībā attaisnoti. Un, kā es jau Endziņa kungam teicu, tad mēs nokļūstam paradoksālā situācijā, ka apsūdzēts cilvēks ir tiesīgs kļūt par Saeimas deputātu, jo tās - viņa tiesības, bet tajā pašā laikā viņš nevarēs dienēt Latvijas armijā. Piedodiet, - tātad šeit kļūt par deputātu viņš varēs, bet armijā būt - nevarēs. Tā ir pilnīgi parasta loģika - vienkārši tas ir tiešs cilvēktiesību pārkāpums. Jā, ja spriedums viņa lietā būs negatīvs, viņš tātad tiks no armijas izņemts ārā un nonāks ieslodzījuma vietā.

Tālāk. Piedodiet, - ja jau mūsu armijā ir tāds cilvēks, nu tad nav obligāti viņš jāsūta tur, kur vienīgo automātu varēs lietot vai ar vienīgo tanku braukāt. Var ielikt viņu kādā tādā daļā... kaut vai par pavāru. Es domāju, to jau mūsu profesionālais armijas dienests atrisinās, ar cerību, ka tas cilvēks nav indētājs. Tādēļ šajā gadījumā, vismaz tādā redakcijā, atbalstīt šo punktu nevar, jo tas būs tiešs cilvēktiesību pārkāpums. Šis punkts ir... Nu nedrīkst to atbalstīt! Bet pēc tam, ja komisija grib to pārveidot kādā citā veidā, tas būtu kaut kā citādāk jāizsaka.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka vienam otram no mūsu kolēģiem cilvēku vajāšana un cilvēktiesības ir kaut kā "sakāpušas galvā", tikai ne no tās puses... Iedomāsimies šādu situāciju. Ir kāds aizdomās turētais par slepkavības izdarīšanu. Visi pierādījumi liecina par to. Viņš vēl nav notiesāts, pret viņu ir piemērots drošības līdzeklis - arests. Pēc jūsu teiktā iznāk, ka viņš ir jālaiž ārā no cietuma, jādod viņam automāts rokā un viņš var dienēt. Ja aizies lieta līdz tiesai un viņu atzīs par nevainīgu, tad arī viņš ies dienēt pēc tam. Bet tajā laikā, kamēr ir aizdomas un kamēr notiek izmeklēšana, nekāda iesaukšana armijā nevar pastāvēt. Te nav nekāda runa par cilvēktiesību pārkāpumiem, un nevajag salīdzināt ar Rubiku vai kaut ko tamlīdzīgu... Es aicinu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto 7.punkta redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav.

Komisijas vārdā.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, pilnīgi piekrītu Endziņa kunga nupat teiktajam un lūdzu un aicinu balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izteikt 24.panta 7.punktu šādā redakcijā: "pilsoņus, kuri sodīti par tīšiem noziegumiem;". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! (No zāles deputāts A.Endziņš: "Par to nē. Tas netika apspriests. Aizsardzības komisijas jaunā redakcijā...") (Zālē troksnis.) Es atvainojos, atsaucu balsojumu. Skaidrs, kolēģi. Atvainojiet par aizkavēšanos, bet visam jābūt precīzi. Tātad: mēs balsojam par 24.panta pirmā lasījuma 6.punktu jeb otrā lasījuma7.punktu, jo pantu kārtība tātad ir mainījusies. Tagad 24.panta pirmā lasījuma 6. punkts ir izteikts otrajā lasījumā jaunā redakcijā kā 7.punkts.

K.J.Druva. Pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītāja. Pretenziju nevienam nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 24.panta 7.punkta redakciju otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 3. Pieņemts. Viena komisija vien bija, Kostandas kungs, es atvainojos, ka es ielaidos dialogā ar jums. (Starpsauciens: "Par ko mēs balsojām...")

Augsti godātie kolēģi! Izlasiet tagad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto redakciju, un pēc tam izlasiet 8.punktu otrā lasījuma redakcijā, un tad jūs sapratīsit, uz ko kas attiecas. Lūdzu, mierīgi. Mums vēl ir 16 minūtes laika līdz pārtraukumam, mierīgi ieskatāmies dokumentā, sekojam līdzi skaitļiem, kā tas ir, un turpinām darbu.

K.J.Druva. Paldies. Tagad iedziļināsimies: tas, kas bija vecajā redakcijā 7.punkts, jaunā redakcijā ir 8.punkts, un attiecībā uz šo punktu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāts jauns variants. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A. Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies. Tā kā atbildīgās komisijas variantā daļēji ir ietverts mūsu piedāvājums, mēs savējo atsaucam.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, man šķiet, ka šis punkts būs jāprecizē. Es īsti nezinu, vai Modri Lujānu vēl var iesaukt Latvijas armijā, bet šis punkts viņam liegtu tādu iespēju. Cik es atceros, viņš kādu brīdi izcieta sodu brīvības atņemšanas iestādē, un viņam šādi panti varētu traucēt. Es domāju, ka ir jāprecizē šeit.

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, tātad jūs aicināt noraidīt otrā lasījuma redakciju? (No zāles deputāts P.Apinis: "Es atbalstu, bet 3.lasījumā precizēt...") Tātad jums iebildumu nav pret komisijas izstrādāto. Kolēģi, lūdzu, šajā sasprindzinātajā situācijā, ja jūs nākat pie mikrofona un runājat par konkrēto priekšlikumu, mēs spriežam - balsot, nebalsot, atbalstīt vai neatbalstīt, esiet korekti un konkrēti, lai man nav jāpārjautā un lai kolēģiem viss būtu skaidrs.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā redzat, par šo punktu bija izteikts tikai viens priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura to ir atsaukusi. Tātad vairāk iebildumu nav. Citu variantu mums nav. Mums vispār vairs nav par ko balsot.

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs, jūs vēlaties runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi, kas uzstājas šeit! Jūsu priekšlikumam ir jābūt tādam - vai nu balsot par šo tekstu, vai pret šo tekstu, - bet nevar runāt, ka tur kaut kas būtu jāmaina. To jūs varēsit attiecībā uz trešo lasījumu izdarīt. Šajā brīdī, ja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atsaukusi savu priekšlikumu un neviens nepiedāvā no jauna par to balsot, ir divi varianti - vai nu mēs piekrītam šim jaunajam 8.punkta tekstam un vispār nebalsojam, ja neviens nepieprasa šādu balsojumu... Ja kāds pieprasa, tikai tad ir jābalso.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dobeļa kungs! Tātad deputātiem nav iebildumu pret 24.panta pirmās redakcijas 7.punktu jeb otrā lasījuma 8.punktu. Pret šī punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Ejam tālāk uz 25.pantu. Ir divi piedāvājumi...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Druvas kungs, te ir otrā daļa. 24.pantam ir otrā daļa. Es saprotu...

K.J.Druva. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Jā, turpinām.

K.J.Druva. Jā, es atvainojos! (Smejas.) Jā, ir otrā daļa, un principā ir jauna redakcija piedāvāta no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, un, man šķiet, tik tiešām ir pieļauta viena tehniska kļūda. Jūs visi labi atceraties, ka mēs runājām, ka nevajadzētu iesaukt maģistrus un doktorandus. Esošajā redakcijā, kad mēs uzskaitām punktus - 3., 4. un 5.punkts... Tagad tas, ko mēs nupat pieņēmām... 3. īstenībā attiecas uz maģistriem. Tātad līdz 26 gadu vecumam viņiem būs jāstādās priekšā atkal iesaukumam. Tik tiešām ir pieļauta kļūda.

Sēdes vadītāja. Kāds ir jūsu priekšlikums komisijas vārdā? Jūs sakāt - ir kļūda.

K.J.Druva. Komisija var piedāvāt, kas ir, bet es tagad esmu iesniedzis arī savu lūgumu deputātu vārdā runāt.

Sēdes vadītāja. Diemžēl jūs esat tikai trešais. Tāpēc gaidiet debatēs savu kārtu. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Tiešām ir patīkami dzirdēt, ka Druvas kungs šeit saka, ka šeit tiešām ir ieviesusies šī tehniskā kļūda, jo es tiešām domāju, ka tas būtu absolūti nepieņemami, ka cilvēki, kas ir ieguvuši maģistra grādu vai studē doktorantūrā, - ka tie tiktu 26 gadu vecumā iesaukti armijā. Un, ņemot vērā to, ka šādas ir šā priekšlikuma sekas, es aicinu to šobrīd noraidīt, un tad komisija varēs attiecībā uz trešo lasījumu sagatavot labāku redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt šo jauno otro daļu, kas ir piedāvāta. Es domāju, ka šeit nebūt nav tikai tehniska kļūda, var būt, ka kaut kas ir domāts, bet man liekas, ka šeit tā būtība ir mazliet savādāka. Un tas attiecas ne tikai... un nerunāsim šeit atkal par maģistriem vai par bakalauriem. Situācija var būt arī pavisam savādāka. Kaut kādu apstākļu dēļ vai vienkārši tāpēc, ka ir cilvēku vairāk un ir iesaukti citi, bet... kādā gadā, kaut kad, teiksim, tad, kad man ir jau cienījamāks vecums pienācis, bet es vēl esmu pakļauts iesaukšanai, es esmu sācis studēt. Šinī gadījumā iznāk, ka arī tad, ja es studēju, mani var paņemt ārā vai nu no pirmā, vai no pēdējā kursa, ja man jau nāk šie 26 gadi. Ja es kā bezdarbnieks esmu spiests pārprofilēties un mācos varbūt profesionāli tehniskajā skolā un atkal esmu šajā kritiskajā vecumā, mani var paņemt ārā arī no šīs mācību iestādes. Un tajā pašā laikā nav nekādas atrunas, teiksim, par kaut ko citu. Es tāpēc aicinu svītrot šo otro daļu kā absolūti nepieņemamu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Liels paldies. Es gluži tik ciniski neskatītos uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kā Endziņa kungs tikko piedāvāja. Viņi tiešām mēģina godprātīgi strādāt, un šeit nekas neslēpjas. Pantu sakārtošanā ik pa reizei var tik tiešām gadīties tehniska kļūme. Šoreiz tik tiešām tāda lieta notika, un es, kā deputāts un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, lūdzu deputātus noraidīt šo daļu. Un mēs, gatavojot trešo lasījumu, izstrādāsim korektāku pantu. Lūdzu, atbalstiet mani - noraidīsim šo daļu!

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, bet vai jūs negribat izmantot komisijas tiesības un atsaukt šo priekšlikumu?

K.J.Druva. Es domāju, ka es vienbalsīgi nevaru to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - papildināt 24. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ðā panta 3., 4. un 5. punkta nosacījumi..." - un tā tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 58, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tātad ejam tālāk uz 25. pantu. Un, kā jūs tagad redzēsiet, viss paliks sarežģītāks ar katru pantu, jo tagad ir jaunas redakcijas un jauni punkti. Labklājības ministrija ir piedāvājusi vienu variantu, un Vītola kungs ir piedāvājis otru variantu. Man šķiet, ka ne viens, ne otrs īstenībā Aizsardzības un iekšlietu komisijai nav pieņemams, mēs būtu aicinājuši vienkārši svītrot to pantu vispār.

Sēdes vadītāja. Jā, bet jums ir slēdziens: pieņemt Labklājības ministrijas priekšlikumu. Jums nav aicinājuma izslēgt. Druvas kungs, varbūt mēs, lai būtu vieglāk, varētu precizēt... 24. panta 3., 4., 5. punkts... tikko kā nobalsotajā otrajā lasījumā... kuri tie ir punkti? Tur nemainās numerācija tiem? Lai deputāti saprastu būtību. Tie paliek...

K.J.Druva. Jā, paliek...

Sēdes vadītāja. Tātad vēršu deputātu uzmanību uz to, ka punktu numerācija ir pareiza arī šinī gadījumā... nemainās. Tas neskāra tās izmaiņas, kas notika tālākajā punktu secībā.

Atklājam debates. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es gribētu precizēt vienu lietu. Lieta tāda, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu - svītrot likumprojekta 25. pantu, un šeit arī nav nekādas debates...

Sēdes vadītāja. Ir vairāki priekšlikumi, Ādamsona kungs, tā ka debates var būt un var vēl nobalsot arī par deputāta Vītola priekšlikumu. Tāpēc šinī gadījumā jūsu aicinājums nav pareizs.

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es arī, tāpat kā Ādamsona kungs, gribētu palīdzēt novērst šeit radušos pārpratumu, jo šis Labklājības ministrijas priekšlikums tiešām ir svītrot šo 25. pantu, un tas ir tas, kas ir atbalstīts arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Es domāju, ka šis pants tiešām būtu svītrojams, un tādēļ man nav nekādu iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es gribētu atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu, jo citādi man nav saprotams, ka, ja persona tajā brīdī, kad viņu pirmo reizi mēģināja iesaukt, ir bijusi attiecīgā mācību iestādē un viņam tas ir pagājis garām, bet viņš pēc tam izstājās... un ka viņu nākamgad nevarētu vairs iesaukt, ja viņš ir... nu kā... viņš zaudē tiesības. Ja jūs šīs... Tātad viņam... ja mēs šo pantu izsvītrojam, tad tas nozīmē, ka mēs apstiprinām, ka viņš saglabā tās tiesības, kaut arī viņš ir izstājies. Nu tā ir. Ja mēs pantu, kurā ir rakstīts, ka zaudē šīs tiesības, izsvītrojam, tad viņš saglabā tās tiesības. Kā gan savādāk to var iztulkot?

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Kolēģi, es domāju, ka pienācis laiks pieņemt arī kaut vienu Māra Vītola priekšlikumu. Jo principā tas sakrīt ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas un arī Aizsardzības ministrijas domām. Jo, lasiet, tur ir minēts arī 5. punkts, kas jaunajā redakcijā attiecas uz ārvalstu mācību iestādēm. Un tātad, loģiski, tas pants paliek, kas nedaudz regulē to studentu iesaukšanu, kuri, teiksim, iestājas kādā Lietuvas, Viļņas vai Baltkrievijas skolā, gadu pamācās un tad viņi ir atbrīvoti. Tas pants regulēs, lai viņi pabeigtu šīs mācības. Tā ka aicinu balsot par deputāta Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Divas minūtes jūs izmantosiet?

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti, es gribētu tikai īsi atbildēt Bišera kungam, jo šeit Labklājības ministrija, piedāvājot svītrot šo 25. pantu, ir devusi arī motivāciju, kāpēc viņa iesaka to svītrot, un tas ir tāpēc, ka 24. pants, kurš tagad mums ir kļuvis par 23. pantu, nosaka, ka šīs tiesības netikt iesauktiem militārajā dienestā ir personām, kuras studē šajās augstskolās vai mācās vispārējās izglītības un profesionālajās un arodizglītības vidējās mācību iestādēs, bet ir skaidrs, ka ar viņu izslēgšanas vai izstāšanās brīdi viņi zaudē šo savu statusu un uz viņiem vairs šā panta normas nav attiecināmas tāpēc, ka viņi vairs tur nemācās, un tāpēc šādu normu atkārtojums otro reizi vairs šeit nebūt nav vajadzīgs. Tā kā es domāju, ka tiešām nav nekādas vajadzības šo pantu šeit paturēt, es gribu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu, kuru atbalsta arī komisija, un noraidīt arī deputāta Vītola priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos... Es nepajautāju deputātiem, vai debatēs runāt vairs neviens nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā? Nevēlas? Zvans ir noskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputāta Māra Vītola priekšlikumu - izteikt... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Ir radikālākais...) Jā, pareizi, - radikālākais ir Labklājības ministrijas priekšlikums - svītrot likumprojekta 25. pantu. Pirmais balsojums ir par radikālāko - svītrot pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Bunkšs,

Žanis Holšteins,

Edvīns Inkēns,

Roberts Jurdžs,

Jānis Jurkāns,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Māris Vītols,

Roberts Zīle,

Ēriks Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim darbu!

K.J.Druva. Paldies, cienījamie kolēģi! Skatīsim tagad 25.pantu. 25.pantā ir divi piedāvājumi - viens no Finansu ministrijas, otrs no...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, lūdzu precīzāk, Druvas kungs! Tas ir 26.pants, lai deputātiem nesajūk.

K.J.Druva. Es atvainojos. 26.pantā ir Finansu ministrijas piedāvājums, kuru komisija daļēji pieņēma. Ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas redakcionāls piedāvājums, kuru komisija nolēma noraidīt. Tad vēl ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmums - izslēgt šo pantu. Un, kā jūs redzat, ieslēgt arī iepriekšējā pantā 3. un 4.punktu. Jūs labi atceraties, ka es piedāvāju un tik tiešām atzinos, ka ir redakcionāla kļūda ielaista, pēc vecās numerācijas tas būtu bijis 24.pants, bet pēc otrā lasījuma piedāvātās redakcijas tas būtu bijis 23.pants. Un to mēs visi nobalsojām, lai izslēgtu. Šeit ir iespēja uz vietas labot kļūdu un vienkārši pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribu lūgt jūs atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas doto priekšlikumu, jo, tā kā mēs nepieņēmām deputāta Endziņa un deputāta Vītola priekšlikumu par 24.pantu, kas noteica, ka bakalauri netiek iesaukti armijā, Vītola kunga priekšlikumā tajā gadījumā, ja viņi ir izgājuši militāro apmācību... Tātad šeit tomēr ir ļoti svarīgi, lai nebūtu tāda situācija, ka, teiksim, šī armija pārvēršas tikai par profesionālās kvalifikācijas zaudēšanu tiem cilvēkiem, kuri to ir ieguvuši, un tāpēc būtu ļoti būtiski šeit ierakstīt, ka valsts dienests nodrošina iesaucamajiem ar augstāko un vidējo profesionālo izglītību, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. To vajadzētu uzlikt par pienākumu Aizsardzības ministrijai, lai šos cilvēkus sūtītu uz tādām vietām, kur tiešām viņi var šo profesionālo kvalifikāciju paaugstināt. Protams, šeit uz trešo lasījumu ir redakcionāli jāprecizē, ka tas ir nevis valsts dienests, bet militārais dienests, un, iespējams, ir arī jāprecizē, kura institūcija par to ir konkrēti atbildīga. Tātad es gribētu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu šobrīd šajā tekstā, saprotot, ka šie labojumi šeit redakcionāli būs jāizdara.

Un vēl es gribētu šeit pateikt, ka tas nav pretrunā ar šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - šo 26.pantu svītrot, jo šis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums attiecas uz šā pirmā lasījuma teksta svītrošanu, bet Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums būtībā ir, kā šeit tekstā rakstīts, papildināt ar jaunu pantu. Tātad šie abi priekšlikumi ir balsojami atsevišķi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man kaut kā galīgi nav saprotams, ka tāds pants, kas skan "valsts dienests", nodrošina iesaucamajiem ar augstāko un vidējo profesionālo izglītību profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu. Ja šādu pantu gatavojas izmest ārā, tātad lai viņi pa šo gadu aizmirst un kļūst muļķāki? Gandrīz vai tā. Tas man izklausās gandrīz vai pēc Latvijas nacionālās armijas graušanas.

Es, izmantojot šo savu uzstāšanos, gribu sacīt, ka es runāšu varbūt ne tik "karsti" kā pirmajā reizē, bet gribu sacīt to, ka es atbalstīšu šo likumu trešajā lasījumā, ja tajā iestrādās likuma pantus, kas stingri un pareizi reglamentēs, ka studenti, kas iesaukti - kaut vai ne tikai bakalauri un maģistri vien - , ka viņu vienības tiek atdalītas un netiek jauktas ar pārējiem. Studentu vienības - bakalauri, maģistri dien pilnīgi atsevišķi. Lūk, tad es atbalstītu, ka kaut vai arī maģistri ietu. Es tiešām arī esmu par to - par īsti nacionālu, stingru, latvisku armiju Latvijai, un tad nenotiks tā "ìedovščina", tās briesmas, ka tie septiņklasīgie vai vidusskolu beigušie, kā teikt, apcels un mocīs šos inteliģentus.

Un es tagad izmantošu izdevību un pateikšu, ka Panteļējeva kungs te mazliet tīši vai netīši man pārmeta to, ka es būtu runājis... ka iznāk segregācija, jo es runāju tikai par studentu aizstāvību. Protams, piecās minūtēs es nevarēju apskatīt visu, bet es nekādā ziņā neesmu par to, ka citi, zemāk stāvošā vara, pieļauj visas šīs seksuālās vardarbības. Lūk, šajā sakarībā es gribu atgādināt, pastāstīt, ka dzejnieka Imanta Ziedoņa "Epifānijās" ir tāds salīdzinājums. Ļoti skaists, es, lūdzu, iedziļinieties! Es saviem vārdiem, protams, to atstāstīšu. Viņš to izsaka daudz skaistāk: pulksteņos ir akmeņi; tie akmeņi, kas ir pulksteņos un regulē mehānisma laiku ar augstu precizitāti, pēkšņi, saklausījušies tādas runas varbūt par segregāciju, par vienlīdzību, saka tā: "Kâpēc mēs esam tādi elitāri akmentiņi, bet citi akmeņi ir vienādi. Citi akmeņi veido betonu, no citiem akmeņiem tiek maltas šķembas un bruģēts lielais asfalts, un uz šiem pamatiem..." Ar tādu aizbildinājumu pulksteņu akmeņi izlēca ārā no pulksteņiem un ielēca lielajā betonā, nākotnes šosejai. Un tad jūs saprotat, kas notika ar pulksteņiem... Bet šoseja par cik tika labāka? Arī šajā mehānismā, redzat, tie cilvēki, kuri ir augstskolu beiguši... Es neesmu par segregāciju, nekādā ziņā! Es tādu apvainojumu noraidu, bet augstskolu beigušie, ja viņi dien un mācās kopā ar tiem pašiem, kam ir tikai deviņas klases un visas tās nelietības, kas viņos ir ieradušās, pārmantos, kas ir iestrādātas no Padomju savienības kā bumba ar laika degli, tas nekādā ziņā nav pareizi. Tad jau mēs... Skolā taču mums arī ir atsevišķas klases. Augstskola un viss tas... Un es esmu par to, ka studentu vienības ir pilnīgi atsevišķas un ka viņiem māca.

Šis punkts, kas ir ierosināts tagad Izglītības un zinātnes ministrijā, viņš tikai būtu jāizstrādā vēl daudz precīzāk. Viņš vismaz cenšas celt... šīs armijas studentu vienības apgūst papildu profesijas - automašīnu vai citu mehānismu...

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, piedodiet, jūsu laiks debatēs beidzies. Piecas minūtes pagājušas.

G.Eniņš. Aicinu atbalstīt tādu punktu.

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu parunāt par lietas būtību, par to, ka mēs jau iepriekšējā pantā noraidījām otro daļu, bet nu man šķiet, ka mēs atgriežamies atpakaļ un sākam no jauna skatīt visus priekšlikumus. Mums tiešām vajadzētu izslēgt visus piedāvājumus, to skaitā arī to, kuru ieteica Aizsardzības un iekšlietu komisija. Un tas mums ļautu vienkārši uz trešo lasījumu sakārtot šo jautājumu.

Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto redakciju. Ja jūs paskatītos tālāk 48.pantu... Es tur piedāvāju pavisam citu redakciju, kas tiešām spētu veicināt izglītības līmeņa celšanu. Tātad mans ierosinājums būtu - šobrīd noraidīt visas piedāvātās redakcijas, bet Aizsardzības un iekšlietu komisijā sakārtotu šo pantu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad atstāt pirmā lasījuma redakciju, jā? Turpinām debates. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iedziļināties šā priekšlikuma absurdumā. Un kamdēļ? Armijā ir savi uzdevumi, nevis augstskolu beigušo kvalifikācijas celšanai Eniņa kungs, kā jūs iedomājaties to, kādā veidā varēs celt kvalifikāciju filozofi, literatūras zinātnieki, vēsturnieki? Kādā veidā jūs to stādāties priekšā? Statistiķi un vēl daudzas, daudzas citas profesijas. Kur jūs dabūsit mācību spēkus, kas šos kareivjus tālāk izglītos? Armijai ir savi specifiski uzdevumi, un tur viņiem ir jāapgūst militārās mācības. Bez tam viņiem vienkārši nebūs laika nodarboties ar šīm lietām.

Un tādēļ es aicinu šo Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu noraidīt kā absurdu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt, neskatoties uz to, ka to ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrija. Un es tikai gribētu piebilst, jo nācu tribīnē pēc tam, kad bija runājis Eniņa kungs, kuru es, protams, cienu kā savas komisijas kolēģi un kā cilvēku. Mums taču ir pilsoņu armija, nevis vidusskolu beigušo, pamatskolu beigušo, bakalaura grādu ieguvušo, tehnikumu beigušo, arodskolu beigušo un tā tālāk armija. Un šajā sakarībā es gribētu atgriezties pie tā, ko es vakar teicu, runājot par bakalauru problēmu, par kuru es, starp citu, balsoju "par", atšķirībā no tā, kā tas avīzē šodien tiek pasniegts. Tiešām Aizsardzības ministrija, iesaucot armijā bakalaurus, viņus sākotnēji varētu kopīgi apmācīt un no viņiem dažu mēnešu laikā sagatavot jaunākos komandierus, un tad viņi kā jaunākie komandieri varētu iet karaspēka daļās un ļoti labi sadarboties ar tiem, kuriem varbūt ir mazāka izglītība. Viņu potenciālu vajag izmantot, bet nekādā gadījumā te nedrīkst notikt segregācija pēc izglītības principa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies. Principā jau nebūtu ko piebilst pret Ābiķa kunga un Vidiņa kunga teikto, bet nu man jau drusciņ jāsaka tā: mans cienījamais kolēģi Eniņa kungs, mazlietiņ tomēr ir jānolaižas uz šīs zemes! Jūs sacījāt, ka es jums atbildēju demagoģiski. Tā diemžēl nebija demagoģija mūsu savstarpējā sarunā, jo Latvijas laika armijā, Ulmaņa laika armijā, nekādas atšķirības nebija starp augstāko izglītību ieguvušo un arī starp karavīru vai vienkāršu zemnieku, kuram bija divu klašu izglītība. Nebija nekādas starpības. Tas ir pienākums, kas ir jāveic vēlreiz, kaut arī būtu jāiziet vēlreiz cauri visiem šiem jautājumiem, par kuriem mēs esam diskutējuši.

Ja Čerāna kungs nāk, tad es saprotu viņa mērķus šeit, - vienkārši filigrāni jaukt. Vai viņam to kāds uzdod darīt vai viņam ir tāda iedaba, raksturs... Bet tā ir viņa problēma. Tik tiešām es ierosinu šo likumprojektu vienkārši noraidīt. Bija saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi, ka uz trešo lasījumu to varbūt mēģinās citādi formulēt, padarīt kaut kā praktiskāku. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Es gribu lūgt cilvēkiem, kas ir zālē, bet nav deputāti, savu piekrišanu vai nepiekrišanu neizrādīt skaļā veidā.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šeit piedāvātais Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums ir noraidīts, bet tajā pašā laikā jāsaka, ka šajā priekšlikumā bija ļoti dziļš un faktiski moderns domugrauds. Jo, ja mēs domājam nopietni par augstāko izglītību ieguvušajiem cilvēkiem, tad attīstīt mūsdienām nepieciešamo viņu tālāko izaugsmi dienestā... Un mēs varam saprast, ka viņiem tiešām būtu jābūt jaunākajiem virsniekiem vai virsnieku vietniekiem, tātad pie komandējošā sastāva tuvu stāvošām personām. Līdz ar to viņiem tā dienesta veikšanas kārtība būtu daudz citādāka nekā ierindniekam, kurš nokļūst obligātajā dienestā. Pasaules prakse pierāda to, ka virsniekiem tiek piedāvātas iespējas iegūt civilizglītību, apgūt papildu apmācības kursus dienēšanas laikā. Līdz ar to es domāju, ka, protams, tas ir jāpilnveido. Arī jācer, ka Aizsardzības ministrija vēlēsies izstrādāt šādu pieeju. Šajā diskusiju procesā mēs daudzus jaunus netradicionālus un pārāk dziļi neizpētītus jautājumus sākam risināt un pārspriest, tāpēc varbūt ne vienmēr varam šo domu un īsto patiesību arī izprast. Tā ka jāteic, es tomēr aicinu aizdomāties par šo lietu, domāt par to, kā šim pēc augstskolas atnākušajam personālam atrast iespējas un izbrīvēt laiku, lai viņi varētu turpināt celt savu profesionālo kvalifikāciju. Tā būtu atkal ļoti normāla parādība. Šādu iespēju mēs varam paredzēt arī šajā likumā, bet šodien, protams, tas ir noraidīts, tāpēc labākā redakcijā šī iespēja būtu jāsagatavo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs...

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies deputātam Kristovskim, ka vismaz viņš šeit ir sapratis, ko es gribēju teikt, jo laika trūkums man to neļāva. Es runāju par to, ka armijā ne jau filozofam, kas filozofiju studējis, tālāk mācīs filozofiju. Tādas muļķības es nedomāju! Tā nevajag sagrozīt manu runu! Bet armijā tiešām vajag veicināt šo izaugsmi. Tie, kas ir studenti bijuši, ir spējīgi uztvert zināšanas un iemaņas citādā līmenī, kaut vai tajā pašā fizkultūrā, cīņu mākslā, darboties gan ar ieročiem, gan lokatoriem, un arī Latvijas mīlestības ziņā. Tātad viņi vēlreiz varētu apskatīt, padziļināt Latvijas senvēsturi. Jā, tas ir dzimtenes patriotisms! Vai arī, piemēram, tajā pašā augstskolā, ja viņš par filozofu mācījies, viņam nav šofera, lūk, tā paša traktorista iemaņu, bet tās nav sliktas, jo tad viņš pratīs remontēt šos mehānismus, braukt ar mašīnām, tad viņš iegūs šofera tiesības. Tas viss ir tādā veidā jāiekļauj šajā pantā, bet, ja mēs pasakām, ka mēs turpināsim tur muļķu audzināšanu, tad, atvainojiet, es jūs, cienījamie deputāti, nacionālie, nesaprotu!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi, es saprotu, ko Eniņa kungs teica. Tāpat arī to, ko sacīja Kristovska kungs, to, ko ir mēģinājusi paust Izglītības un zinātnes ministrija. Mēs visi saprotam, ka papildu izglītība ir ļoti teicama lieta. Viena problēma ir tā, ka tā pašlaik ir iedalīta nepareizajā pantā.

Par ko šeit ir runa? Īstenībā, ja jūs rūpīgi izskatāt oriģinālo redakciju, tad redzat, ka doma ir tāda, lai šie jaunieši, kas iegūst izglītību ārzemēs, tāpat arī tie, kas nav spējuši pabeigt, iegūt vidējo izglītību līdz kādiem 23-24 gadiem, lai arī viņi būtu pakļauti Obligātā valsts dienesta likumam. Un viss! Bet par izglītību mēs vēlreiz runāsim tālāk - apmēram 48.pantā. Man laikam jāsaka komisijas vārdā, ka mēs lūdzam pieņemt mūsu redakciju, bet jūs labi saprotat, ka šī redakcija nebija pareiza, un līdz ar to mans piedāvājums īstenībā būtu noraidīt visas trīs variācijas un ļaut mums sakārtot to uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es tagad gribu pievērst jūsu uzmanību balsojumu secībai. Pirmais ir balsojams Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - izslēgt. Kā radikālākais. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts. 26.pants tiek svītrots.

K.J.Druva. Paldies. Skatīsimies tālāk. 27.pants. 27.pants izsaka vairākas lietas. Un, kā jūs redzat, šoreiz ir runa par to, kurus var neiesaukt, jo tagad mēs tuvojamies tam tematam, kura dēļ mēs organizējam komisiju, kas varētu lemt par atsevišķām pilsoņu kategorijām, kuras varētu tikt neiesauktas militārajā dienestā. Pirmais grozījums ir deputāta Vītola piedāvājums. Ir runa par darba dienestu, bet šobrīd vispār runa par darba dienestu šajā likumprojektā ir izslēgta. Es aicinu vismaz noraidīt šo piedāvāto redakciju.

Nākamais ir deputāta Eniņa kunga piedāvājums. Atkal ir ierosināta redakcionāla izmaiņa, un es vēlos vismaz pirmo daļu no Eniņa kunga piedāvātās redakcijas noraidīt, bet otro sastāvdaļu pieņemt. To darīja arī komisija, izsakot savu lēmumu.

Tāpat mēs lūdzam... starp citu, Eniņa kunga piedāvātās variācijas otrā sastāvdaļa izslēdz 4.punktu, tātad to, ka pedagogus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma neiesauc. Vienkārši izslēgt to.

Tad vēl ir piedāvājums no Finansu ministrijas. Komisija šo redakciju noraidīja. Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosināja izslēgt 4.punktu, to komisija pieņēma un tātad lūdz arī balsot par to.

Un visbeidzot balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcionālo izmaiņu vairākās sastāvdaļās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Par kārtību, kā lieta ir virzāma tālāk.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs nenobalsojām par Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Valsts dienests nodrošina iesaucamajiem ar augstāko un vidējo profesionālo izglītību profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu". Balsojuma par šo priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - nebija. Tika izslēgts likumprojekta 26.pants, bet balsojuma par likumprojekta papildināšanu ar jaunu pantu nebija. Tādēļ es lūdzu atgriezties pie tā un nobalsot šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Par jaunā 24. panta 1.punktu jaunajā redakcijā. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs ļoti nopietni iedziļināties šajā punktā. Pirmkārt, es gribu teikt, ka mēs faktiski likumā jau esam norādījuši, kuras būs tās cilvēku grupas, pēc tādām vai citādām pazīmēm, kas tiks no karadienesta atbrīvotas, un šajā pantā vēl tiek reglamentētas grupas, kuras varētu tikt atbrīvotas pēc attiecīgu institūciju norādījuma. Tā kā mēs samērā strikti likumā esam noteikuši, ka atbrīvoti būs maģistranti, tēvi, kam ir bērni līdz 3 gadu vecumam un tā tālāk, tad šajā sakarībā, ja mēs atstājam šo normu, kas ir 1.apakšpunktā, proti, es lasu: "Pilsoņus, kuri svarīgu iemeslu dēļ..." Interesanti, kas tad papildus jau mūsu likumdevēju noteiktajiem būs šie svarīgie iemesli? Un man ir ļoti lielas bailes no tā, ka svarīgais iemesls var kļūt par sinonīmu "svarīgam" vārda tiešajā nozīmē - svarīgam makam, jo pēc šīs redakcijas to, kas noteiks, vai iemesls ir svarīgs, to izšķirs ierēdnis. Es domāju, ka pilnīgi pietiek, ja mēs, likumdevēji, likumā esam reglamentējuši visas tās kategorijas, kas ir pietiekami svarīgas, lai viņus atbrīvotu, un nevajadzētu atstāt vairs ierēdņu interpretācijai to, kas ir svarīgs un kas nav svarīgs. Es aicinātu svītrot šo 1.apakšpunktu no likumprojekta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka es šajā gadījumā tomēr nevaru atbalstīt sava kolēģa Ābiķa piedāvājumu - svītrot 1.punktu, jo faktiski viņš ir jauns un varbūt netradicionāls, bet šeit konkrēti tiek pateikts, ka otrreizēja neiesaukšana vairs nav pieļaujama. Pēc būtības jau vajadzētu precizēt, ka tātad acīmredzot nevar atlikt līdz 24 gadu vecumam. Pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas nav iespējams... Ā, nē, faktiski... 26 gadu vecumā nebūtu iespējams atlikt šo iesaukšanu. Bet tas dod zināmu brīvību, jo šos svarīgos iemeslus nosaka pati persona, un tiešām viņai var rasties kaut kādi momenti, kaut kādi aspekti, kaut kādas dzīves situācijas vai iespējas, kad viņa neatsakās vis pildīt šo likumu, bet atvirza šo militāro dienestu uz citu laiku, kad viņš, protams, to pildīs. Tāda ir šīs domas būtība.

Līdz ar to es tomēr šādu iespēju varu atbalstīt, tāds būtu mans viedoklis par 1.pantu. Tajā pašā laikā, pats būdams bijušais sportists, gribu sacīt, ka es tomēr nevaru atbalstīt un gribu iestāties par to, ka sportistiem tomēr būtu jāiet dienēt. Un jāsaka, ka varbūt tā bija Padomju laika prakse, bet bija tomēr "ASK", un šodien arī, kā mēs zinām, ir basketbola komanda - "ASK/Brocēni". Es nezinu, kāpēc šāds nosaukums ir šai komandai, bet katrā gadījumā sportisti varētu būt, viņi varētu netikt atrauti no savas karjeras, viņi varētu pārstāvēt un celt armijas prestižu zināmā mērā jaunatnes vidū, pārstāvēt šādas komandas Latvijas čempionātos. Vienalga, vai tas būtu volejbols, basketbols vai vieglatlētika, bet šis armijas vārds tādā veidā zināmā mērā tiktu popularizēts, turklāt labi, spēcīgi cilvēki nestu šo vārdu. No otras puses, es gribu pieminēt, kāpēc vēl ir būtiski nedot šādu iespēju. Daudzi sporta veidi ir tādi, kur šī karjera beidzas 20-21 vai 22 gadu vecumā. Ne visi ir tādi, kuri spēlē līdz 27 gadiem, un tad bieži vien kāds labs, varbūt pat Eiropas vai pasaules līmeņa sportists, beidz šo karjeru 22 gadu vecumā, un tad pēkšņi viņš nokļūst situācijā, ka viņu virza šo gadu dienēt armijā. Tā ka, es domāju, būtu labi, ja sportistiem būtu iespējams savas karjeras "ziedu laikus" savienot arī ar dienestu armijā, un šāda iespēja būtu ASK sporta klubā tādā nozīmē, kādu mēs to sapratām padomju laikā.

Es nezinu, kāda ir bijusi Latvijas laika prakse, bet, manuprāt, arī toreiz bija armijas sporta klubi, tos varētu atjaunot.

Un līdzīgi ir, runājot par 3.punktu. Es domāju, ka tas arī paver ļoti plašas iespējas faktiski veselai grupai instrumentālistu, atskaņotājmākslinieku... grūti pat noteikt, kāda ir šī kvalifikācija viņiem un cik plašs būs šis loks, lai šie cilvēki nedienētu. Šodien taču ir arī armijas orķestris, Zemessardzes orķestris, tad kāpēc šie mākslinieki, instrumentālisti nevarētu šo gadu šā orķestra sastāvā dienēt un pie reizes celt arī savu kvalifikāciju, piedalīties armijas dzīves bagātināšanā, dot savu ieguldījumu? Lai tā dzīve kļūtu kvalitatīva arī tieši no viņu, izpildītājmākslinieku, devuma. Tāda ir mana doma. Tā ka es faktiski atbalstu 1. un iestājos par 2. un 3.punkta svītrošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Ja mēs vēlamies 27.panta 1.punktu pieņemt, tad mums jāprecizē, kādi ir tie īpašie gadījumi. Tas jādara vai nu šeit likumā, vai arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un tas ir jāreglamentē ļoti stingri, nevis lai šis svarīgums ir atkarīgs tikai un vienīgi no kāda ierēdņa izpratnes.

Otrs jautājums. Ja mēs runājam par sportistiem, tad es atbalstu šo priekšlikumu, nevis Ģirta Kristovska priekšlikumu, jo mums sports pašlaik Latvijas valstī ir pakļauts citai finansēšanas sistēmai. Un tad, ja mums ir cita finansēšanas sistēma, kas liek valsts izlases sportistu trenēšanos un piedalīšanos sacensībās finansēt ar sponsorētiem līdzekļiem vai Olimpiskās komitejas līdzekļiem, tad nebūtu iemesla viņus uzturēt ar armijas līdzekļiem, jo tādā gadījumā armijas budžetā mums jāiekļauj šāds slēpts sporta finansējums. Man principā nebūtu iebildes, ja tādā veidā mēs slēpti finansētu tikai Latvijas izlasi, bet, ja mēs tādā veidā slēpti finansējam visus tos, kuri ir, piemēram, 19 vai 20 gadus veci, kuri ir vairāk vai mazāk tuvu kaut kādiem sportiskiem rezultātiem... Armijas sporta klubs nekad neizslēdz arī diezgan lielu viduvējību sponsorēšanu sportā. Vismaz agrāk tā tas bija.

Un es kategoriski iebilstu pret deputāta Eniņa priekšlikumu - izslēgt 4.punktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Varu tikai minēt savu praksi, kura diemžēl ir bijusi ārzemēs. Nevar, nav brīv pieļaut šādus izņēmumus! Iesaku svītrot 1., 2. un 3.apakšpunktu. Jādien ir visiem! Viņš ir vesels un ir mentāli stabils, jādien visiem. Var runāt un atlikt uz kādu laiku, bet jādien ir visiem. Lūdzu, tāpēc lieku priekšā: nedosim cilvēkiem iespēju izspraukties cauri, kuri to gribētu, lai dien visi. Var pildīt pienākumu un papildināt armiju arī šie speciālisti, šie mākslinieki un tā tālāk. Tā ka aicinu svītrot 24.pantu pilnībā, bet pareizā secībā - 1., 2 un 3.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es gribētu drusciņ par vienu citu lietu runāt, proti, par to, ka attiecībā uz baleta māksliniekiem un instrumentālistiem dienests būtu kā pats par sevi saprotams jāatceļ uz šo iepriekšējo pantu pamata. Nevis var nedienēt, bet no dienesta tiek atbrīvoti. Mani dziļi izbrīnēja šie Aristida Lamberga teicieni, un tas viss skan pa radio. Ko tad jūs sludināt, vai jūs saprotat, ka valsts izdod naudu baletdejotājam, no 5 gadu vecuma viņš trenējas, bet tu te tagad tādas jocīgas demokrātijas, teiksim, vārdā saki: visiem jādien! Nu tā taču... Tad jau ne operas, ne baleta nebūs. Nu tad pasaki, vai tev ir kaut kāds naids pret to... Vajag taču apjēgt, par ko runā. Un tāpat instrumentālists. Tie pirksti viņam ir tas instruments, ko viņš trenē ne jau 8 stundas, bet 12 stundu dienā, un arī baletdejotājs trenē savu ķermeni milzīgā darbā, atteikdamies ik brīdi - 8-12 stundas dienā. Ja mēs tagad to tā noliekam, kā no pērnās kartupeļu bedres izkāpuši, tad gan pavisam jocīgi paliek. Nu nedrīkstam to mēs darīt un vispār tādu jautājumu izvirzīt! Tad jau labāk uzreiz pateiksim, ka jāslēdz teātris. Tas tā.

Es domāju, kolēģi, man te nav ko pārliecināt, jūs visi to sapratāt. Var būt, ka Ģirts kaut kā neprecīzi to izteica, bet, Aristid, tu mani tā pārsteidzi! Bet es, ja reiz šeit esmu uzkāpis šajā tribīnē, gribu pateikt, ka šeit komisija ir pārsteidzīgi ierosinājusi 4.punktu izslēgt. Man likās, ka Dzintars Ābiķis vairāk par to runās, jo ir gadījumi, it īpaši pierobežas apgabalos, kur šim skolotājam, kas māca latviešu valodu vai svešvalodas, vajag to atļaut, un Izglītības un zinātnes ministrija, ja tas ir nepieciešams, tad arī varētu atbrīvot no dienēšanas. Un tas ir augstāku mērķu vārdā. Var būt tādi gadījumi - tikai to es gribēju teikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Katram Latvijas Republikas pilsonim ir jāpilda savi pienākumi pret valsti, par to šaubu nav nekādu un nevar būt nekādu šaubu. Taču jautājums ir tikai par to, kā vislabāk šo pienākumu var veikt. Un es ļoti šaubos, vai tas pedagogs, kurš ir iesaukuma vecuma vīrietis un šobrīd strādā, piemēram, kādā lauku skolā un izglīto mūsu tautas jauno paaudzi, vai viņš tiešām to varēs izdarīt daudz labāk armijā kazarmu režīmā, nevis skolā strādājot savu tiešo darbu. Un tādēļ es noteikti gribētu iebilst pret 27. panta 4. punkta svītrošanu.

Tomēr es gribu arī kopumā aizrādīt, ka diskusijas par šī panta atsevišķu daļu svītrošanu šobrīd ir aizrāvušas, un, kaut arī, neapšaubāmi argumenti ir gan vienā, gan otrā gadījumā par to, ka šeit varētu kaut ko pārskatīt... Es tad gribētu piebilst, ka mums uz šo brīdi rakstveidā nav iesniegts šāds priekšlikums par 1., 2. vai 3. punkta svītrošanu, un tādēļ šos jautājumus vispār nav iespējams šeit balsot un skatīt pēc būtības. Tad jautājums šeit būtu jākoncentrē, patiesi sakot, tikai uz 27. panta 4. punktu.

Un vēl. Es gribu mazliet piebilst pie Putniņa kunga teiktā, kurš sacīja, ka baletdejotāji... ka mums viņi ir valstiski svarīga bagātība un ka tādēļ tie nebūtu iesaucami armijā. Es domāju, ka šis jautājums tiešām var būt diskutējams. Tikai man tad ir jautājums par Putniņa kunga balsojumu sakarā ar deputāta Vītola ierosinājumu, teiksim, neiesaukt armijā tos bakalaura grādu ieguvušos, kuri ir izgājuši šo militāro apmācību. Vai tad, Putniņa kungs, arī šie bakalauri mums nav valstiska bagātība? Un vai šī valstiskā bagātība ir tikai baletdejotāji? Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs: varbūt sāksim skatīt pēc kārtas un nelēksim pāri šiem apakšpunktiem? Bija runa par 24. panta 1. punktu. Pabeigsim skatīt 24. panta 1. punktu, izdiskutēsim to, nobalsosim, bet nelēksim pāri uz 3., 4. punktu un vēl tālāk un tamlīdzīgi. Sēdes vadītāj, vai drīkstu to palūgt?

Sēdes vadītājs. Jūs varat lūgt, ko vien vēlaties, Grīga kungs! Mums ir dokuments visiem deputātiem, to skaitā arī sēdes vadītājam, kurā ir redzami iesniegtie rakstiskie priekšlikumi uz otro lasījumu. Un ir noteikta kārtība, kādus priekšlikumus mēs izskatām otrajā lasījumā un kādus ne.

O.Grīgs. Mēs spriežam par 1. punktu. Šajā sakarā es gribētu sacīt tā, ka es esmu par 24. panta atstāšanu šajā redakcijā, jo tālāk 25., 26. un 27. pantā ir tas, kas šo 1. punktu 24. pantā faktiski kontrolē, paredz kontroles iespējas. Palasiet, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Vai debatēs vēl kāds vēlas runāt? Kristovska kungs bija pieteicies. Aristids Lambergs, otro reizi. Lūdzu!

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Tika atbildēts Putniņa kungam. Es pats pazīstu latvieti baletdejotāju, kurš nodienēja divus gadus Korejā kā izpletņlēcējs, atnāca atpakaļ un turpināja savu karjeru. Tāpat pazīstu ārstus, kuri arī nodienēja un turpināja, un tamlīdzīgi. Es domāju, ka katram savs pienākums ir jāpilda un nevajag dzīt demagoģiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Vispirms par likuma izskatīšanas procedūru. Mēs te sākām lēkāt no punkta uz punktu, bet, tā kā to apakšpunktu nav tik daudz, tad es ceru, ka visiem paliks prātā tas, ko debatētāji teikuši par dažādiem apakšpunktiem. Tā kā pirmajā reizē es nerunāju par 4. punktu, tad es gribētu piebilst pie Putniņa kunga teiktā to, ka šobrīd izglītības sistēmā, it īpaši lauku rajonos, nav bezdarba, ir liels skolotāju deficīts. Un šajā sakarībā es pieļauju izņēmumus, ka ar Izglītības un zinātnes ministrijas atļauju, teiksim, svešvalodu speciālistu, jaunu vīrieti, kurš turklāt varbūt savā skolā uzņemtos vadīt jaunsargu pulciņu, ka viņu... Jā, tieši tā, Leiškalna kungs, es tur nekā smieklīga nesaskatu, mums ir tādi jauni vīrieši, kas ar to nodarbojas... Un vēl, ņemot vērā arī to, ka, ja izslēgtu 1. punktu, kas neļautu ierēdņiem interpretēt, kuram dienestu atlikt, kuram neatlikt, tad drīzāk varētu papildināt ar šiem konkrētajiem cilvēkiem, ko iesaka Izglītības un zinātnes ministrija, un atbalstīt pirmā lasījuma viedokli, proti, ka pedagogus pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma var atbrīvot, ņemot vērā tiešām vietām katastrofālo situāciju atsevišķās specialitātēs mūsu izglītības iestādēs.

Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt debatēs? Bišera kungs - lūdzu! Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es lūdzu nedebatēt par 1., 2. un 3. pukta izslēgšanu. Tādi priekšlikumi nav iesniegti. Tādu nav tabulā, un tāpēc tie nav balsojami. Var būt runa vienīgi par 4. punkta izslēgšanu, jo tāds priekšlikums ir, un mēs varam to nobalsot. Ja kāds to atbalstīs...

Sēdes vadītājs. Paldies. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Paldies. Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Gribu, lai pareizi saprot mūsu komisijas nostāju. Šajā gadījumā minētajā redakcijā ministrijai tiek ļauts 1500 pedagogus lūgt, bet es piekrītu Čerāna kungam un Ābiķa kungam, ka izņēmumi tādā gadījumā ir jāparedz, kolēģi, citā redakcijā, jo šajā redakcijā tiešām ministrijai ļauj rīkoties, piedodiet, pieļaujot patvaļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Paldies. Gribu vēlreiz atgādināt kolēģiem, ka Bišera kungs izteicās pilnīgi pareizi - nav veida, kā mēs šobrīd varam izslēgt 1 punktu, par kuru runāja Ābiķa kungs. To var iesniegt jaunā redakcijā, un mēs precizēsim uz trešo lasījumu. Tātad mums vienkārši ir jābalso par 4. punkta, kurš Eniņa kunga piedāvātajā redakcijā ir 2. punkts, izslēgšanu. Tāpat arī par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas variantu un par jauno redakciju, kuru piedāvāja Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Eniņa un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt 27. panta 4. punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 14, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk balsosim par deputāta Vītola priekšlikumu - 27. pantu iesākt šādā redakcijā: "Militārajā vai darba dienestā var neiesaukt..." un tālāk kā tekstā. Pēc būtības tas nav balsojams. Piekrītat? Paldies.

Tālāk, cienījamie kolēģi, 27. panta sākumā deputāts Eniņš ierosina vārdus "militārajā dienestā " nomainīt ar vārdiem "obligātajā valsts dienestā", taču, tā kā mēs esam pieņēmuši jau vakar lēmumu par Militārā dienesta likumu, tātad arī šis pēc būtības priekšlikums nav balsojams. Neviens neprotestē? Nē. Paldies.

Tālāk ir Finansu ministrijas priekšlikums - 27. pantā vārda "pedagogs" vietā lietot terminoloģiju "pedagoģijas darbinieks". Vai kāds no ministrijas cilvēkiem uzstāj par balsojumu? Un deputāti? Komisija tātad to ir noraidījusi. Neviens neiebilst? Neuzstāj par balsošanu? Tātad pieņemam komisijas lēmumu šajā ziņā.

Un pēdējais šajā pantā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - vārdu "militārajā" aizstāt ar vārdu "aktīvajā". Vai deputāti neuzstāj par balsojumu? Pieņem komisijas viedokli? Pieņem. Paldies. Pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

K.J.Druva. Paldies. Runāsim tad par 28. pantu jeb otrajā lasījumā piedāvātā varianta 25. pantu. Deputāts Eniņš ierosinājis redakcionālu izmaiņu, kas principā pēc būtības vairs neder. Tāpat arī deputāts Vītols ir ierosinājis redakcionālas izmaiņas, kas arī pēc būtības vairs nav pieņemamas. Tātad lūdzu deputātus pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātās redakcionālās izmaiņas tagadējā jaunajā 25. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktajiem redakcionālajiem labojumiem likumprojekta 28. pantā? Un pieņem arī atbildīgās komisijas izteiktos noraidījumus par deputāta Eniņa un Vītola

Nr.20-SB

priekšlikumiem. Paldies.

K.J.Druva. Skatīsim tālāk! 29.pantā atkal ir deputāta Eniņa kunga ierosinājums, kurš pēc būtības nav vairs pieņemams. Ir Labklājības ministrijas piedāvājums, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija daļēji pieņēma. Un tad vēl ir pašas Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija, kas iesaka papildināt pirmā lasījuma 29.pantu ar otro daļu, kas izteikta esošā likumprojekta 32.panta redakcijā. Aicinu deputātus šo pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies... Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim pantam. Zināmā mērā mani argumenti attiecas arī uz nākamajiem trim, jo šeit ir runa par atkal jaunveidojamu institūciju. Mums nepietiek ar Valsts dienesta iesaukšanas centru, ko es jau teicu, to vēl vajadzētu debatēt uz trešo lasījumu, vēl būs attiecīgi priekšlikumi par to, bet šeit vēl izveido Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju, un es uztvēru tā šo Latvijas Republikas Labklājības ministrijas teikto, ka, izlasot vēlreiz, nebija skaidrs, kāds ir Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas juridiskais statuss, finansēšanas kārtība, 29.pantā noteikto funkciju realizācijas mehānisms utt. Tādējādi šeit faktiski ir pausta negatīva attieksme arī pret šādas Kontroles komisijas vajadzību - atkal viena jauna birokrātiska iestāde, jo nav itin nekādas nepieciešamības to darīt. Ja ir runa par to, ka ir jārealizē kāda kontrole pār to, vai nenotiek kādi pārkāpumi iesaucamo, teiksim, atlases gaitā, tad tas ir cits jautājums, bet tas nemaz likumā nav jāaprunā, jo Ministru kabinets ir tiesīgs izveidot jebkuru komisiju jebkuras ministrijas darba kontrolei. Un kāpēc tad mums par to tagad jārunā likumā? Ja ienāk signāli par to, ka ir kādi pārkāpumi tajā pašā - vienalga, kā mēs to nosauksim - Valsts dienesta iesaukšanas centrā vai arī, ja paliksim pie līdzšinējās kārtības, tad tā būs valsts dienesta pārvaldes -, tad Ministru kabinets var norīkot komisiju, kas veic attiecīgo pārbaudi. Viss ir absolūti vienkārši un skaidri. Tātad nav nekādas vajadzības to darīt. Bet, ja mēs nevaram uztvert šajā pantā Labklājības ministrijas priekšlikumu kā priekšlikumu - svītrot šo pantu, tad tādā gadījumā lai paliek tā, ka mēs tikai akcentējam uz to uzmanību, bet uz trešo lasījumu mēs, deputāti, paši iesniegsim priekšlikumu to svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā, Druvas kungs!

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Kādēļ ir paredzēta šī komisija un kāpēc ir vajadzīgs nolikums? Jūs rūpīgi apskatieties šo jauno 26.panta otrās daļas redakciju! Tur teikts, ka būs Ministru kabineta apstiprināts nolikums, un tas ir tāpēc, lai novērstu visas pretrunas, kuras jau cienījamie kolēģi bija izvirzījuši iepriekš, - lai šī komisija patvaļīgi nepieņem savus lēmumus. Tātad šeit būs noteikta darba kārtība, saskaņā ar kuru šī komisija darbosies, būs reglamentēts, kādas viņiem ir iespējas pieņemt lēmumu un kādas nav. Un mēs tiešām gribam, lai tas tiktu apstiprināts Ministru kabinetā, lai viņi nedarbojas patvaļīgi un neveicina tikai paši savus pasākumus. Lai visiem ir vairāk nekā skaidrs un lai katram no mums būtu iespējas iepazīties ar šiem noteikumiem. Tādēļ šī komisija ir izveidota. Un līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlreiz aicina deputātus to pieņemt, lai mēs vienkārši varētu sakārtot šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izteikt šā likumprojekta 29.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Nav. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Skatām tālāk! Tagad ir runa par 30.pantu. Kādu šo sastāvdaļu piedāvā komisija? Kā jūs redzat, Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja ietvert arī ģenerālprokuroru - un, kā zināms, nebija pārstāvēta arī Aizsardzības ministrija. Tātad tiek palielināts sastāvs - no septiņām uz deviņām personām. Un, kā jūs redzat, gandrīz katra ministrija ir pārstāvēta šinī komisijā. Tas tādēļ, lai varētu ņemt vērā katras ministrijas viedokli. Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz jūs pieņemt jauno sastāvu šai komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sākam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nedebatēt par šo jautājumu, jo tik un tā šī komisija nestrādās. Jo viņā būs vairāk cilvēku, jo viņa būs... jā, tas ir tāds slikts vārds, impotentāka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Druvas kungs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Varbūt deputāti pieprasa balsojumu? Vai piekrītam komisijas viedoklim? Piekrītam. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Skatīsim tālāk 31.pantu. Šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz deputātus atbalstīt - vienkārši izslēgt 31.pantu, jo Kontroles komisijas darbību reglamentēs Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par likumprojekta 31.pantu? Neiebilst. Paldies.

K.J.Druva. Paldies. 32.pantu Aizsardzības un iekšlietu komisija vēlas pievienot esošā likumprojekta 29.pantam kā jaunu, otro, daļu, kuru mēs principā jau esam apstiprinājuši.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par likumprojekta 32.pantu? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Skatīsim tālāk trešo daļu šim likumprojektam, un tagad ir runa par militārā dienesta pildīšanu. Te ir deputāta Eniņa kunga piedāvājums par jaunu redakciju, kura principā vairs nav diskutējama.

Un otra ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija, kas vienkārši maina vienu vārdu un atbilst šī likumprojekta prasībām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju likumprojekta trešajai sadaļai? Nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. 33.pantā atkal deputāts Eniņš piedāvā redakcionālas izmaiņas un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo piedāvāto redakciju daļēji pieņēma, bet lūdza redakcionāli precizēt - vārdu "tiesību" aizstājot ar vārdu "normatīvie", kā arī papildinot ar vārdu "obligāto". Lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par likumprojekta 33.pantu? Neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Pārejam uz 34.pantu. Šeit ir deputāta Eniņa kunga piedāvātā redakcionālā izmaiņa par darba dienestu, kas principā vairs nav pieņemama. Tā ir pirmā sastāvdaļa.

Otrā ir atkal par darba dienestu, kas, man šķiet, arī ir noraidāma, un to Aizsardzības un iekšlietu komisija arī izdarīja. Tad ir vēl piedāvājums no Labklājības ministrijas, kuru komisija daļēji pieņēma. Un ir arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija - izteikt 34.pantu šādā redakcijā: "Pamats norīkošanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums".

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Tātad ir pieņemams Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums par likumprojekta 34.pantu. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Pārejam tālāk uz 35.pantu. Šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka jaunu redakciju, lai precizētu izteiktās...

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Tad 36.pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Paldies. Lai tikai kāds nesāk protestēt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu, tālāk!

K.J.Druva. Labi, ja mēs pieņemam 36.pantu, tad automātiski izpaliek Eniņa kunga piedāvātās izmaiņas.

Pārejam tālāk uz 37.pantu.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Druvas kungs! Vai deputāti piekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklim par likumprojekta 36.pantu? Paldies.

K.J.Druva. 37.pantā arī ir redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai Bišera kungs vēlas runāt par 36.panta atsevišķām daļām? Paldies. Lūdzu!

Bišera kungs, lūdzu tribīnē! Kāpēc jūs sakāt, ka nevēlaties runāt, bet visu laiku runājat? Paldies.

Druvas kungs, lūdzu! Čerāna kungs, jūs vēlaties runāt debatēs vai par lietas tālāku virzīšanu, vai par Kārtības rulli? Paldies. Par to, kā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns. Es tomēr gribētu lūgt priekš stenogrammas, lai paliktu skaidrs tas, ka deputātiem nav iebildumu pret 36.¹ un 36.² pantu, jo šie priekšlikumi ir par jauniem pantiem. Man nav iebildumu, ka šie priekšlikumi tiek noraidīti, bet lūdzu...

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par likumprojekta 36.panta jauno redakciju? Nav. Paldies. Turpināsim!

K.J.Druva. Paldies. Tātad tālāk par 37.pantu, un jūs varat paši izlasīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 38.pants. Te atkal ir redakcionālas izmaiņas...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šīm redakcionālajām izmaiņām? Visām, kuras ir minētas šajā 38.pantā. Nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. 39.pantā deputāts Druva vienkārši ierosina pievienot 39.pantu kā otro daļu 36.pantam, un mēs to principā pieņēmām. Tas īstenībā izpaliek.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pret šo deputāta Druvas priekšlikumu neiebilst? Neiebilst. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva. Pārejam uz 40.pantu. Šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izteikt jaunā redakcijā piedāvāto pantu, un ir viena principiāla izmaiņa, jo gadu skaits tiek mainīts no 40 uz 45. Komisijas viedoklis bija, ka 45 gadu vecumā cilvēks ir diezgan labā veselības stāvoklī un līdz ar to var turpināt palikt rezervē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot pret atbildīgās komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Lūdzu, Druvas kungs! Vai deputātiem nav iebildumu pret vecajā redakcijā izteikto 40.pantu, kas tagad, Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā redakcijā ir jaunais 34.pants? Nav iebildumu.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Es tomēr lūgšu balsojumu, ja bija minēti 40 gadi, bet nu mainās un ir 45 gadi. Tomēr lūdzu šo jauno priekšlikumu nobalsot, jo šeit pagaidām es tik un tā neredzu, vai šie rezervisti tiks pārbaudīti medicīnas ziņā vai arī tas notiks automātiski - tu esi rezervē, tev jāiet uz mēnesi ilgiem kursiem. Teiksim, cilvēks varbūt ir slims, bet viņš automātiski ies, bet attiecībā uz iesaucamajiem ir saprotams, ka tur būs medicīniskā pārbaude. Bet kā būs ar rezervistiem - es to īsti labi nesapratu.

Sēdes vadītājs.Paldies. Deputāti vairs runāt nevēlas? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - izteikt 40.pantu jums redzamajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 6, atturas - 13. Pieņemts. Lūdzu, tālāk, Druvas kungs!

K.J.Druva. Paldies. Tagad ir runa par 41.pantu. Un šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā redakcionālas izmaiņas, kā arī pieņēma Ģenerālprokuratūras un Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēl vienu variāciju, kas paplašināja šo redakcionālo izmaiņu. Tātad lūdzu atbalstīt šo...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Ģenerālprokuratūras un Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Dalbiņa kunga priekšlikumiem šajā pantā? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. Kā jūs labi redzat, deputāts Vītols šeit bija piedāvājis virkni grozījumu, bet tie visi skar darba dienestu, tāpēc principā tie vairs nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt tam, ka deputāta Vītola iesniegtie priekšlikumi par šā panta jaunu nodaļu, kuru viņš ir izklāstījis 17.lappusē jums redzamajā tekstā, nav balsojami? Nav. Paldies. Tālāk!

K.J.Druva. Paldies. Tagad ir runa par ceturto daļu, un šeit atkal Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat arī 42.pantā ir redakcionālas izmaiņas, bet principā panta jēga paliek viena un tā pati.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret 42.pantu Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteiktajā jaunajā redakcijā, kas redzama deputātiem izsniegtajā dokumentā 36.pantā? Neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat arī 43.panta jaunā redakcija ir 37.panta jaunās redakcijas piedāvājums, kur ielikts jauns vārds "militārā".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret šādu terminoloģiju? Neiebilst. Paldies. Pieņemts.

K.J.Druva. 44.pantā ir Labklājības ministrijas piedāvājums, ka darba devējam vai civiliestādes vadītājam ir jāatbrīvo pilsonis no darba un tā tālāk, kā arī ir deputāta Eniņa kunga piedāvājums. Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja abus priekšlikumus un redakcionāli precizēja 44.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādai redakcijai? Vēlas runāt deputāts Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mācīsimies runāt aizvien īsāk. Man tomēr nav saprotams, kāpēc tiek izsvītrots, kāpēc jūs piekrītat. Citēju: "Iesauktajiem rezervistiem tiek saglabāta darba vieta (amats) un vidējā izpeļņa...". Labi, par izpeļņu vēl varam strīdēties, bet kā tad viņš atnāks atpakaļ pēc tā mēneša, ja tam biznesmenim viņš vairs nebūs vajadzīgs. Kāpēc mēs šādu pantu noraidām?

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, jūs tātad pieprasāt balsojumu, kā es saprotu, par savu priekšlikumu?

G.Eniņš. Tādēļ es pieprasu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens vairs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu - izteikt 44.pantu, papildinot to ar teikumu "Iesauktajiem rezervistiem tiek saglabāta darba vieta (amats) un vidējā izpeļņa pastāvīgajā darbavietā." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 19, atturas - 12. Nav kvoruma. Cienījamie kungi, kolēģi, es lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā!

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Eniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 22. Nav pieņemts. Paldies.

Nākamais - 45.pants.

K.J.Druva.Mēs...(Nerunā mikrofonā.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Lūdzu, precizēsim, vai bija lūgums balsot par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Ja tāda lūguma nav bijis, tad deputātiem iebildumu nav. Nav jābalso. Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Skatīsim tālāk 45.pantu. Ir Labklājības ministrijas jauns piedāvājums, kas skan: "45.panta redakcija precizējama un papildināma, norādot, ka pilsoni atlaiž no darba vai civildienesta sakarā ar viņa iesaukšanu obligātajā valsts dienestā, izmaksājot atlaišanas pabalstu...".Ir saņemts arī piedāvājums no Eniņa kunga. Tātad komisija noraidīja vispirms Labklājības ministrijas piedāvāto redakciju, pēc tam noraidīja arī Eniņa kunga abus priekšlikumus, kā arī noraidīja Endziņa kunga piedāvāto pantu un daļēji pieņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Par ko šeit ir runa? Šeit ir runa par izmaksām un darba vietas saglabāšanu. Un beidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija vienojās par to, ka aktīvajā dienestā iesauktajām personām darba devējs vai civiliestāde izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā un nodrošina viņas ar darbu pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta. Lūdzu deputātus atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Ir divi neloģismi šajā pasākumā. Tātad pirmais ir tas, ka likums "Par valsts civildienestu" nav paredzējis atlaišanas pabalsta izmaksāšanu ierēdņiem, un tāpēc mums, pirmkārt, ir jāizdara izmaiņas šajā likumā. Un otrais ir tas, ka es gribu redzēt šos mazos uzņēmējus, kuri saglabās šo darba vietu. Es uzskatu, ka šis pants ir neloģisks, jo viņš vienkārši šobrīd nav realizējams.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Apiņa kungs! Vajag konkrētu priekšlikumu. Kā, jūsuprāt, rīkoties deputātiem?

P.Apinis. Konkrētais priekšlikums ir palikt pie iepriekšējās 45.panta redakcijas un iesniegt papildinājumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs noraidāt visus priekšlikumus un noraidāt arī otrā lasījuma redakciju? (Deputāts Apinis kaut ko saka no vietas.) Apiņa kungs, vajag precizēt. No vienas puses, jūs sakāt, ka tas nav pieņemams, bet, no otras puses, jūs sakāt, ka attiecībā uz trešo lasījumu ir jāiesniedz labojumi. Tātad jūs aicināt balsot? Skaidrs. Jūs aicināt noraidīt otrā lasījuma redakciju, ko ir izstrādājusi komisija. Tātad jūs aicināt paturēt pirmā lasījuma redakciju. Paldies.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu šo komisijas piedāvājumu, ka šie jaunieši ir jānodrošina ar darbu pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta un ka viņiem ir jāizmaksā atlaišanas pabalsts. Arī iesniegtie priekšlikumi ir orientēti uz to. Bet padomāsim tagad reāli! Ja šis jauniesaucamais, kurš ir nodienējis vai dien 12 mēnešus - gadu -, ir strādājis kādā mazā SIA un tā pa to laiku ir izputējusi, iznāk, ka mēs esam likumā ierakstījuši vienkārši tukšu frāzi. Kas nodrošinās? Jo pēc šā teksta iznāk, ka to dara darba devējs vai civiliestāde. Ja to darītu civiliestāde, es to saprastu. Civiliestāde - tā ir valsts iestāde, tātad valsts uzņemas šīs garantijas. Bet darba devējs, ja šodien mums ir privātais sektors?... Un šajā sakarībā mans piedāvājums - papildināt pirmā lasījuma redakciju ar otro daļu. Tagad iznāk tā: darba devējam ir jāizmaksā šim cilvēkam atlaišanas pabalsts no savas kabatas. Bet, ja tur viņam vispār trīs cilvēki strādā un viņš tāpat knapi galus var savilkt kopā, vai attiecībā uz kompensāciju šajā gadījumā nav jābūt kādam citam mehānismam? Es tāpēc piedāvāju, ka to var darīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Acīmredzot ir jādomā arī par to, kā to segt no budžeta līdzekļiem, jo savādāk iznāk, ka mēs ieviešam faktiski jaunu nodokli uzņēmējam. Jo mēs pasakām, ka viņam šis pabalsts jāizmaksā mēneša vidējās izpeļņas apmērā, atkarībā no tā, kāda tā vidējā izpeļņa ir. Labi, varbūt "Ventspils nafta" var atļauties izmaksāt 1000 latus, ja tur vidējā izpeļņa tāda ir, es nezinu, bet acīmredzot mazs, sīks uzņēmējs diez vai būs spējīgs no savas kabatas vēl segt papildus šādu valsts nodokli. Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo manu priekšlikumu, un par to ir jādomā ļoti nopietni. Paldies.

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, Endziņa kungam daudzējādā ziņā ir taisnība. Nelaime tikai ir tā, ka, lai cik liberāls vai pielabots šis likumprojekts tagad ir, tomēr pilsoņi - jaunieši - ir diezgan, neteiksim, diskriminējošā, bet grūtākā situācijā nekā nepilsoņi. Tāpat jau darba tirgū nepilsoņi ātrāk varēs iefiltrēties, un, ja mēs vismaz valsts iestādēs, vismaz tajos neizputējušajos uzņēmumos ar likumu negarantēsim šim nabaga jaunietim pēc dienesta darba vietu, tad man būs ne tikai ļoti grūti runāt pēc tam ar cilvēkiem, bet principā arī pašam balsot. Jo nelaime jau ir tā, ka šis cilvēks, izpildījis savu pienākumu pret valsti, pēc tam nokļūst tiešām diskriminējošā situācijā. Es ļoti lūdzu - var būt, ka tiešām šeit var kaut ko mainīt attiecībā uz privātuzņēmējiem, kaut kādu citu redakciju vai mehānismu padomāt, bet pagaidām es ļoti lūdzu... neuzstājot, ka obligāti jābalso par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto redakciju, jo tā ir iekļauta Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktajā formulējumā, es ļoti lūdzu atbalstīt tomēr to redakciju , kāda ir atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, varam tikai vai nu atbalstīt, vai neatbalstīt to tekstu, kāds mums ir. Protams, būs visādas problēmas ar darba devējiem, tas ir pilnīgi normāli, tāpat kā ar visu ko mums valstī ir problēmas. Bet, ja mēs vispār neparedzēsim nekādu aizstāvības mehānismu iesaucamajiem, tad būs vēl sliktāk. Un ne jau tas pabalsts šajā gadījumā ir tas galvenais. Galvenais ir, lūk, šis darbs pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta. Un tā ir tā panta galvenā būtība.

Kas attiecas uz kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, diez vai tas noteikums darbosies. Es to ļoti apšaubu. Būs kārtējā birokrātiskā pieeja šā jautājuma risināšanā, kura acīmredzot būs mazefektīva. Protams, runājot par uzņēmējiem, es piekrītu, ka katram uzņēmējam viņa darbaspēka zaudējums ir problēma, bet, no otras puses, galu galā šie cilvēki tomēr aiziet armijā arī tādēļ, lai šo uzņēmēju aizsargātu, lai cik jocīgi vienam otram tas neizliktos. Tas ir pienākums pret valsti. Vai tad uzņēmējam nav nekādu citu pienākumu, kā tikai maksāt nodokļus? Viņš dzīvo šajā valstī, izmanto tās infrastruktūru, sakarus un daudz ko citu. Un tādēļ es tomēr aicinu: var būt, ka, gatavojot trešo lasījumu, varam nedaudz izmainīt šo redakciju, bet šajā - otrajā - lasījumā es aicinu atbalstīt mūsu komisijas piedāvāto redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt Endziņa kunga priekšlikumu, jo citādi radīsies tāda situācija, ka privātuzņēmēji nepieņems jaunus cilvēkus darbā, rēķinoties ar to, ka šo jaunieti var pēc kāda neliela laiciņa iesaukt un viņam būs jāizmaksā mēneša alga, ko viņš nebūs nostrādājis. Un jaunieši tad faktiski staigās bez darba, jau tā viņiem ir šodien grūti iekārtoties, un tad tas būs vēl grūtāk. Vai mēs nepadarām smagāku jauniešu darbu?

Otra problēma, protams, ir arī tā, ka var piespiest iekārtot darbā cilvēku, kurš nav vajadzīgs. Es, piemēram, iedomājos savu advokātu biroju, kur man ir viens... tikai viens vajadzīgs... nu, sauksim viņu - palīgs... ne advokāta palīgs, bet, vienkārši sakot, pagaidām advokātos vēl neuzņemts cilvēks, kurš strādā par atlīdzību, jauns cilvēks. Ja viņu iesauks, es būšu spiests... nu faktiski birojs (jo es pats tur esmu pārtraucis darbu) būs spiests pieņemt vēl vienu cilvēku, un pēc gada atnāks viņš, kurš būs jāiekārto. Saskaņā ar likumu man nebūs pamata atlaist to otro un tādējādi būs jātur otrs cilvēks, kurš faktiski birojam nav vajadzīgs. Bet acīmredzot par to laikam būs jādomā, strādājot pie trešā lasījuma, ja mēs pieņemsim otrajā lasījumā šo tekstu.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šim pantam ir ļoti dziļa jēga, un mūsu komisija tiešām mīkstināja šo izteikumu formu un ierakstīja nevis to, ka saglabā amatu, bet gan to, ka nodrošina ar darbu. Tā jau ir ļoti mīkstināta forma salīdzinājumā ar to praksi, kāda līdz šim ir bijusi. Un es arī atbalstu to... Ja šiem cilvēkiem mēs obligāti un piespiedu kārtā liekam dienēt, nu tad arī valstij ir noteikti jābūt pretpasākumiem. Šeit tika minēta situācija, ka ir bankrotējis uzņēmums. Tādā gadījumā varbūt, gatavojot trešo lasījumu, likumprojekts varētu tikt papildināts ar normu, ka šajos gadījumos valsts tiešām šo vienu reizi meklē šim cilvēkam darbu un palīdz iekārtoties darbā, kad viņš ir beidzis dienestu, kad viņa iepriekšējais darba devējs, uzņēmējs, ir zudis vai bankrotējis, vai tamlīdzīgi... Kāpēc es gribu tajā pašā laikā teikt, ka šeit ir arī tāda konsolidējoša nozīme valsts kopējai attīstībai un politikai vispār? Jo, manuprāt, arī uzņēmējs ir ne mazākā mērā atbildīgs par šo valsti.

Man kādreiz, veidojot Zemessardzi, bija iespēja būt Dānijā, un es tikos ar... nevis ar valsts darba devējiem, bet tiešām ar privātuzņēmējiem, un viens no jautājumiem, ko es toreiz uzdevu, bija par dāņu zemessardzi. Tātad šim konkrētajam darba devējam es jautāju: kā jūs izejat no situācijas, ja jums uz apmācību laiku tiek iesaukti šie brīvprātīgie? Nevis šie obligāti iesaucamie, bet tie, kas dien uz brīvprātības principa pamata. Un viņi visi pateica, ka nav nekādu problēmu, jo katrs darba devējs, katrs uzņēmējs uzskata to par savu pienākumu atbalstīt valsti un valsts aizsardzības politiku. Un tātad viņš apzinās, ka šis cilvēks šo laiku izmanto lietderīgi, un, ja ir nepieciešams saglabāt šo darba vietu, viņš to saglabā un pieņem šo cilvēku atpakaļ darbā tad, kad šis cilvēks savu pienākumu pret valsti ir veicis. Protams, šodien mums, jaunai valstij veidojoties un dažkārt šiem uzņēmējiem saskaroties ar ļoti lielām nodokļu nastām, ir grūti saprast un grūti varbūt akcentēt šo pieeju, bet šādai pieejai ir jābūt. Un tāpēc es domāju, ka varbūt ka mēs saņemsim diezgan lielu kritiku no uzņēmēju puses, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam tai piekāpties un pakļauties, bet jādomā ir par šiem cilvēkiem, kurus mēs spiežam dienēt jeb kuriem uzliekam pienākumu obligātā kārtā dienēt un valsts labā veikt pienākumus.

Paldies par uzmanību. Es aicinu atbalstīt šo normu, kuru piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

K.J.Druva. Paldies. Es pilnīgi piekrītu Kristovska kungam, jo mēs kā valsts tomēr nesam atbildību par jauniešiem, no kuriem mēs prasām ļoti daudz, un līdz ar to, man šķiet, gan valdībai, gan privātām institūcijām būtu jānāk pretī šiem jauniešiem, no kuriem mēs prasām tik daudz, un tādēļ, kā jūs redzat, ir divi aspekti: viens ir saglabāt darbu, un otrs ir saglabāt algu. Un, kā jau te tika minēts, mēs nerunājam par tūkstošiem latu mēnesī, mēs runājam varbūt par 100 latiem mēnesī, un tādēļ lūdzam jūsu atbalstu un aicinām jūs atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tagad precizēsim balsojumu kārtību. Labklājības ministrijas priekšlikums ir noraidīts. Deputātiem iebildumu nav pret šādu slēdzienu. Deputāta Eniņa priekšlikums ir noraidīts. Eniņa kungs balsojumu nepieprasa. Deputāts Endziņš lūdz balsot viņa priekšlikumu... Atsauc. Paldies. Līdz ar to paliek kardinālākais pieprasījums - noraidīt pirmā lasījuma 45.panta jeb otrā lasījuma 38.panta redakciju otrajā lasījumā. Tātad balsojam par 38.panta (otrajā lasījumā) jeb 45.panta (pirmajā lasījumā) otrā lasījuma redakciju. Balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par 45.panta otrā lasījuma redakciju, kas pēc otrā lasījuma numerācijas ir 38.pants. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 7. Pieņemts.

K.J.Druva. 46.pants. Viena maza redakcionāla izmaiņa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šo izmaiņu 46.pantā nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 47.pantā izmaiņu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 48.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma deputāta Druvas piedāvājumu papildināt šo pantu ar diviem apakšpunktiem. Jūs saprotat, ka mēs esam vispār klaji runājuši...

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es arī gribu atbalstīt šos deputāta Druvas priekšlikumus, tikai gribu ļoti īsi akcentēt divus momentus šeit. (Starpsauciens: "Nevajag!") Pirmais ir tas, ka, no aktīvā dienesta atvaļinātiem karavīriem iestājoties valsts atzītās mācību iestādēs ārpus konkursa, ir jāgarantē tas, lai netiktu ierobežotas arī pārējo studēšanas pretendentu tiesības iestāties šajās augstskolās, tātad ir jāpanāk trešajā lasījumā tāda redakcija, ka no aktīvā dienesta atvaļinātie karavīri nāk līdztekus līdz šim budžetā paredzētajām vietām.

Un otrs. Šobrīd nav īstas skaidrības par to, kādā veidā tiks "pilnīgi vai daļēji" segta šī mācību maksa Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Es domāju, ka arī to vajadzētu precīzāk pateikt, gatavojot trešo lasījumu. Bet kopumā es atbalstu šo redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, jūs 3 minūtes izmantosiet? Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Drošības labad - "pret". Kungi, mēs principā svaidāmies no viena grāvja otrā: mēs pirms tam enerģiski cīnījāmies, lai studentus iesauktu armijā, taču šoreiz mēs cīnāmies par to, lai tie, kas izdienējuši, saņemtu lielu, nopietnu kredītu no valsts. Ar katru gadu mums būs arvien vairāk un vairāk maksas studentu un aizvien mazāka paliks tā studentu daļa, kuru mācības pilnībā finansē valsts. Tagad iznāks tā, kad mēs visiem tiem, kas atgriežas no armijas, iedodam vismaz vienu, trīs vai piecus tūkstošus latu papildus. Viņiem tas ir ļoti izdevīgi. Tagad dienests kļūs ļoti izdevīgs, jo šis izdienējušais cilvēks saņems trīs vai piecus tūkstošus latu, ko pretējā gadījumā viņam būtu jāmaksā par mācībām. Šajā gadījumā viņš tātad, tā teikt, aizies garām visiem tiem, kas varētu daudz labāk nolikt eksāmenus, viņš vienkārši tiem aizies garām, viņš iestāsies tanī bezmaksas daļā. Cienījamie kolēģi, šis jautājums nav izstrādāts! Es lūdzu balsot pret un aicinu Druvas kungu iesniegt precizētu redakciju attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, konkretizēsim. Jūs lūdzat balsot par Druvas kunga iesniegtajiem priekšlikumiem vai pret panta redakciju otrajā lasījumā? Cienījamie deputāti, līdz pārtraukumam viena minūte, tāpēc nākamajam runātājam vārdu tagad nedošu. Debates beigt es nevaru, jo ir pieteikušies vēl cilvēki. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu.

Turpinām debates par 48. pantu. Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Faktiski es pat varēju nerunāt, jo es gribu jūs aicināt atbalstīt mana kolēģa Pētera Apiņa pirms starpbrīža teikto un izteikt attieksmi par atbildīgās komisijas pašlaik piedāvātās redakcijas 2. un 3. daļu balsojot. Un ļoti nopietni pirms balsošanas padomāt, kur ir tie budžeta līdzekļi, par kuriem tas tiks darīts, kas tā ir par naudu, no kurienes mēs to ņemsim, jo saprotu, ka tādas naudas mums, valstij, šobrīd praktiski nav.

Un par otro daļu. Ir tā, ka, tā vairāk par to padomājot, beigu beigās rodas jautājums: par ko tad mēs šīs divas dienas runājam - par pienākumu, kas ir jāpilda tāpēc, ka tas ir pienākums, vai par to, kā valsts uzpērk savus pilsoņus par šā pienākuma pildīšanu? Tā ka es aicinu balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, precizēsim. Jūs aicināt balsot pret deputātu...

K.Lībane. Pret abiem Druvas kunga priekšlikumiem, kurus atbildīgā komisija ir iestrādājusi.

Sēdes vadītāja. Jā, un nevis pret panta redakciju otrajā lasījumā kopumā.

K.Lībane. Nē. Tikai pret Druvas kunga priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Es varbūt varētu piekrist tam, ka redakcija nav līdz galam izstrādāta un šī ir tā vieta, kur, varētu teikt, ir varbūt dota ideja jaunam piegājienam, un, protams, šodien nav zināms Aizsardzības ministrijas viedoklis, kā viņi vērtē šādu piedāvājumu. Šis priekšlikums ir nācis tiešām no deputātiem, domājot gan par to, kā celt kvalitāti, gan arī par to, kā tiešām nākt pretī tiem iesauktajiem karavīriem. Un jāsaka, ka šāda prakse ir pazīstama. Tā ir pazīstama, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur, lai piesaistītu cilvēkus no civilajām augstskolām armijai un lai atbalstītu tos studentus, kuri nespēj samaksāt mācību naudu, armija slēdz līgumus ar šiem studentiem un daļēji vai pilnā apmērā finansē viņus mācību laikā, kad viņi iegūst civilo izglītību, un tad zināmu laiku šie beigušie studenti atdien bruņotajos spēkos. Es domāju, ka šeit šī ideja ir likta iekšā kā tāds piedāvājums. Protams, šodien mēs nezinām, vai Latvijas valsts spēj šo jautājumu risināt, bet tieši tāpēc es ceru, ka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt nāks un paudīs savu attieksmi, vai šāds piedāvājums, ko Druvas kungs, es domāju, arī balstīdamies uz savu pieredzi Amerikā, ir piedāvājis un kuru deputāti kā ideju, kā iespēju arī ir attiecībā uz otro lasījumu atbalstījuši. Protams, gatavojoties trešajam lasījumam, jau būtu vajadzīgs dziļāk sagatavot šo jautājumu, būtu vajadzīgi konkrēti aprēķini, un, ja Aizsardzības ministrija varētu šādus aprēķinus piedāvāt, tad arī mēs varētu beigu beigās šo jautājumu pieņemt. Bet šobrīd es iestājos par šo iespēju, par šo piedāvājumu. Tas, manuprāt, ir pietiekami moderns, kaut gan ne visiem liekas simpātisks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī man liekas šis priekšlikums simpātisks, lai gan ne jauns, jo, kā nupat paskaidroja Kristovska kungs, kurš ir iepazinies ar Rietumu praksi, tur tas ir pazīstams. Es gan pazīstu tikai PSRS praksi, bet arī tur šādi momenti bija. Tātad piedāvājums ir simpātisks, bet tomēr es gribu paziņot, ka es lūgtu nebalsot par to, jo te ir pārāk daudz neatrisinātu jautājumu. Ja līdz trešajam lasījumam visi tie jautājumi būs nokārtoti un mums iesniegs korektus priekšlikumus, tad par to varēs nobalsot - un es pats pirmais nobalsošu. Bet, ja šie jautājumi būs tagad iebalsoti, bet nebūs nekāda nodrošinājuma un nekas tur nesanāks, tad mēs paliksim "pusratā" un mēs visi mocīsimies.

Un jāsaka, ka visvairāk man ir iebildumu... Kāpēc es esmu ļoti uzmanīgs? Mani ir iebaidījušas tās intervijas, ko vairāki mūsu militāro spēku komandieri ir devuši presē un stāstījuši, kādi gan viņiem ir tie kadri, ka tie ir debili, ka tie lasīt nemāk, un tā tālāk, 50 vai 80 procenti no viņiem ir ar psihiskām novirzēm. Un tagad viņiem nu mēs plati attaisīsim mūsu alma mater durvis! Tiesa gan, saka, ka jānoliek eksāmeni. Bet šinī gadījumā, pirmkārt, es varu norādīt, ka ir tādas augstskolas, kur šodien eksāmenu nav, kur nav konkursa, ir tādas specialitātes. Un tad viņi iestāsies šajās specialitātēs un valsts viņiem visu apmaksās, kamēr viņi tur mocīsies.

Otrkārt, mani uztrauc tomēr tas... bet tas mani mazāk uztrauc, jo diez vai... es domāju, ka diezgan drīz izrādīsies, vai viņi vispār ir spējīgi mācīties vai nav, un es domāju, ka varbūt tā situācija Bruņotajos spēkos nav nemaz tik briesmīga, kā stāsta daži komandieri. Bet mani uztrauc tas, ka, piemēram, mūsu Juridiskajā fakultātē tad varēs atnākt tik daudzi tie, kas ir nedienējuši... bez tam mūsu skaistais dzimums vispār nebūs spējīgs tur iekļūt, jo visu paredzēto kontingentu, uzņemšanai paredzēto kontingentu, bez kāda konkursa aizņems tie, kas ir nodienējuši.

Tālāk. Te nav atrisināti arī visi tie jautājumi par mācību maksu - un tā tālāk, un tā tālāk. Es neuzstājos pret šo principu kā tādu, bet es domāju, ka to vajadzētu vēl ļoti rūpīgi iestrādāt, neatdot visas vietas bez konkursa, bet ieviest zināmu kvotu, kā tas bija PSRS laikā, jāatrisina būtu arī finansējuma jautājumi. Un tad, ja visi tie jautājumi būtu atrisināti, - tad trešajā lasījumā es būtu gatavs par to nobalsot, bet pagaidām, es domāju, būtu jāpaliek pie šīs pirmā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītāja. Kārlis Druva - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Jā, nu es mēģināšu jums paskaidrot, kādēļ es vispār ierosināju šādu redakciju un komisija to arī atbalstīja. Es esmu viens no tiem, kas tik tiešām ieguva savu maģistra grādu, lietojot šādu pieeju, jo valsts man pilnībā apmaksāja manas maģistra grāda studijas. Es domāju, ka tas ir viens mazs solis, lai atbalstītu mūsu studentus, no kuriem, kā mēs visi dzirdējām, mēs prasām tik daudz. Es šobrīd nesaprotu, kādēļ uzreiz ir iebildumi pret to, ka mēs atbalstām studentus. Mēs visi klaji un kaislīgi izteicāmies, ka mēs gribam savus studentus atbalstīt, bet nu šeit ir runa par neatbalstīšanu. Es to nesaprotu. Kādēļ nav prezicēta summa... Jūs dzirdējāt Apiņa kungu sakām - 3000 latu. Es savā redakcijā neatrodu šādu norādi - 3000 latu. Es savā redakcijā atrodu - "Ministru kabineta noteiktā kārtībā". Es ļoti labi saprotu, cik bēdīgā stāvoklī šodien ir mūsu budžets un šī redakcija tika veidota taisni tādēļ, lai mēs varētu ņemt vērā, kāds mums ir budžets, kā mums ar budžetu iet, un pakāpeniski celt mūsu atbalstu studentiem. Es laikam citādāk neizprotu, kādēļ pat deputātiem rodas iebildumi pret šādu redakciju.

Kas attiecas uz pārējo, kā jūs redzat, ir runa par sekmīgu iestāšanās eksāmenu nolikšanu, un varētu pat precizēt to vairāk, bet es saprotu - es neesmu universitātes rektors. Bet viņš varētu noteikt, kāds ir šis sekmīgais eksāmenu nolikums - vai tas atbilst minimālām prasībām vai vidējām prasībām un tā tālāk... Tādēļ ir tā redakcija. Tā tika rakstīta vienkārši tādēļ, ka šobrīd es vēlos palīdzēt studentiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mācīšanās augstskolā nav nekāda balva, tas ir smags darbs, bet par 12 mēnešu nodienēšanu armijā mēs solām pilnīgi brīvas piecu gadu studijas tiem cilvēkiem, kuri varbūt nekādā citā veidā nespēj izturēt konkursu, šos iestājeksāmenus dažādās augstskolās un augstākajās mācību iestādēs. Šeit gan ir neprecizitāte tādā ziņā, ka ne jau visās augstākajās mācību iestādēs ir šie iestājeksāmeni. Ir arī diplomu konkurss. Un, ja mēs tiešām gribam, lai cilvēks iet mācīties tādēļ, lai kļūtu par labu speciālistu savā nozarē, tad konkursam ir jābūt un konkursam ir jāsaglabājas.

Tādēļ es aicinu noraidīt Druvas kunga ierosinātos priekšlikumus. Un aicinu tos noraidīt arī vēl no pavisam cita viedokļa. Ja jau mums neatradās iespēja iedalīt kaut nedaudz līdzekļu, lai varētu organizēt šo militārās apmācības kursu augstskolās... turpretim tagad mēs katram, kurš grib studēt, bet varbūt pēc gada vai diviem pametīs šīs studijas, - mēs viņam solām mācības pilnīgi par brīvu. Un, ja nu viņš ir tas "divnieciņš", "trijnieciņš" vai pēc desmit ballu sistēmas, "piecnieciņš", kas visu laiku ir deldējis bikses šajā vidusskolas solā, kādēļ viņam pēc 12 mēnešu dienesta sagādāt šīs privilēģijas?

Aicinu noraidīt Druvas kunga priekšlikumus. It sevišķi tāpēc, ka tas nav saskaņots ar budžetu, kā iepriekš jau teica mūsu aizsardzības ministrs.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Principā šī ir diskusija par diviem jautājumiem - par pilsoņu pienākumiem un pilsoņu tiesībām. Tātad, ja Satversmē ir ierakstīts, ka man kā pilsonim ir jāpilda kaut kādas saistības attiecībā pret šo valsti un viena no saistībām, kā vīriešu kārtas pārstāvim, ir obligātais militārais dienests, tad, izpildījis šīs saistības, es varu kaut ko pieprasīt arī no šīs valsts. Tās ir manas tiesības. Un šis pants - 41.pants jaunajā redakcijā - to predz. Un diemžēl, Seiles kundze, jūs kļūdāties. Tāpat kā kļūdās arī Apiņa kungs, runājot tieši par šo pantu. Tāpēc, ka šis pants paredz: ja es kā zemnieku puisis šogad gribu iestāties kādā augstskolā, maksas augstskolā... Es domāju, ka visiem ir zināmas cenas, cik par to jāmaksā gada laikā. Minimālā cena ir 370 latu. Un, ja man nav šīs naudas, tad es, iestājies dienestā un izpildījis savu pienākumu pret valsti, varu arī pieprasīt, lai šī valsts apmaksā manas mācības. Tas ir viens no veidiem, kā mums normāli organizēt dienestu Latvijas Republikas armijā. Tieši stimulēt jauniešus, kuri nav spējīgi apmaksāt savas mācības jebkurā augstskolā. Normāli izpildījis savus pienākumus pret šo valsti, es varu arī pieprasīt, lai šī valsts man kompensē šo laiku. Un man ir liels lūgums deputātiem - pirmkārt, padomāt un, otrkārt, atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Visu šo divu dienu laikā mūsu diskusijai vijas cauri viens motīvs - jā, mūsu armijai nav prestiža. Mūsu jaunieši ne īpaši raujas uz armiju. Un es domāju, ka, atbalstot šos Druvas kunga priekšlikumus, neapšaubāmi, armijas prestižs celsies, jo galu galā tie būs cilvēki, kas gatavojas pēc tam studēt. Un, ja šie cilvēki spēs nokārtot iestājeksāmenus, tas nozīmē arī to, ka viņi būs spējīgi karavīri. Ja mēs atbalstīsim Druvas kunga priekšlikumu, - jā, varbūt būs zināmi izdevumi budžetā, bet tas, es atkārtoju, ārkārtīgi cels armijas prestižu mūsu jaunatnes vidū un tas arī stimulēs mūsu pilsoņus mācīties. Es atkārtoju - tieši pilsoņus. Tā būs zināma kompensācija pilsoņiem - vīriešiem, kuri grib izpildīt savu pienākumu pret valsti. Viņiem šajā situācijā būs zināmas priekšrocības attiecībā pret nepilsoņiem, kuriem savukārt ir pavisam citas priekšrocības, jo viņiem tanī mainīgajā darba tirgū nebūs pēc studiju beigām tas gads jāiet dienēt.

Es aicinu deputātus, valstiski domājot, lai celtu mūsu armijas prestižu, atbalstīt Druvas kunga priekšlikumus un līdz ar to arī komisijas priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Es, šķiet, neesmu sevišķi daudz runājis šo divu dienu laikā - tikai otro reizi esmu tribīnē. Pretēji dažiem, kuri 30 reizes bijuši. Bet es gribu pateikt skaidri un gaiši. Cienījamie kolēģi! Mana kolēģe Seiles kundze jau teica - 12 mēnešu dienests. Tikai. Tie nav, kā padomju laikā, trīs vai četri gadi, vai, kā bija kādos citos laikos, 6 gadi - un tā tālāk. 12 mēneši. Un tagad - privilēģijas, nauda... Ābiķa kungs saka - tas celšot armijas prestižu. (No zāles deputāts Dzintars Ābiķis: "Visā pasaulē tā ir!") Ar privilēģijām un ar kaut kādu naudu kompensējot, armijas prestižu necelsim. Ir savādāk jāaudzina jaunieši pildīt šo goda pienākumu, gatavoties, lai varētu aizstāvēt savu valsti. Tad jau mēs sāksim vēl piedāvāt - nezin kā nav ienācis kādam prātā to te ierakstīt - varbūt Trīszvaigžņu ordeni, kaut kādu pakāpi, un tā tālāk. Nu nedarīsim tā! Tas nav tas, kas šobrīd ir jādara.

Tas pats attiecas uz nākamo pantu. Es nekāpšu vairs tribīnē, bet pateikšu visu burtiski vienā teikumā. Tātad - civildienesta ierēdņu amati. Arī šajā ziņā viņiem būs priekšrocības, dzīvokļa iegādē arī būs priekšrocības. Par 12 mēnešiem, izpildot savu goda pienākumu! Cienījamie kolēģi, padomājiet! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es jums ieteiktu izlasīt tādu grāmatu, es precīzi neatceros tās nosaukumu, bet, manuprāt, viņa saucas "Mûsu trimdas latviešu virsnieku biogrāfijas". Šajā grāmatā lieliski var redzēt, ka daudzi mūsu latviešu vīri, kas ir bijuši spiesti savulaik aizbraukt no Latvijas, ir ieguvuši ārzemēs labu izglītību tikai tāpēc, ka viņi ir brīvprātīgi aizgājuši dienēt ārvalstu armijās, līdz ar to saņemot privilēģijas pēc tam mācīties par brīvu. Tā ir civilizētās pasaules pieredze. Un es aicinu vēlreiz atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ (un iepriekšējie runātāji nevarēja mani pārliecināt, ka man vajadzētu to neatbalstīt). Bišera kungs, jūs attēlojāt armiju kā vienu tādu tumsoņu baru, kuri pēc sava obligātā karadienesta izpildīšanas tagad visi skries stāties augstskolās. Vispirms jau jāsaka, augstskolās uzņem tikai tos cilvēkus, kuriem ir vidusskolas izglītība. Tagad, kā jūs zināt, armijā dien tikai 10-15% cilvēku ar vidējo izglītību. Tā ka šinī ziņā tā jūsu argumentācija neiztur nekādu kritiku. Vienīgi tad, ja ar jūsu palīdzību mēs šo likumu pieņemsim, - tad varbūt tādas lietas notiks. Bet nekādā ziņā es nepiekrītu Seiles kundzes argumentācijai, ka armijā iesauktie - tās būs vienas viduvējības, kas pēc iestāšanās augstskolā dabūs tikai divniekus jeb, kā Seiles kundze teica, tagadējos piecniekus, ka tās būs spilgti izteiktas viduvējības. Es domāju, ka pēc dienesta armijā viduvējības, pats par sevi saprotams, atbirs un tikai tie latviešu censoņi, kas gribēs iet mācīties tālāk, šo iespēju izmantos. Savā ziņā es uzskatu, ka šā panta pieņemšana būtu arī stimuls. Un valsts morāls pienākums būtu ne tikai prasīt no tā kareivja viņa pienākumus pildīt, bet arī dot viņiem kādas tiesības. Šeit tā jēga ir daudz dziļāka: tādā veidā mēs ne tikai stimulējam savus pilsoņus dienēt armijā, bet, dodot viņiem šādu priekšroku, dodam augstskolas izglītību. Un tad tās žēlabainās raudas par to, ka nepilsoņi aizpildīs visas augstskolas, kamēr latviešu puiši dienēs armijā, - tās pats par sevi saprotams, būs liekas, jo šie latviešu puiši varēs stāties augstskolās bez konkursa.

Tādēļ es cienījamos deputātus ļoti lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Otro reizi, divas minūtes.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es gribu vienkārši šeit akcentēt vienu lietu. Šajā likumprojektā šis piedāvājums ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kuriem jāpievērš uzmanība. Un, ja nebūtu šā piedāvājuma, tad mēs vispār šodien nesāktu par to domāt un daudzi varbūt pat nebūtu dzirdējuši par šo lietu, ka vispār tāda iespēja pastāv. Bet tagad mums būs kaut kāds laiks starp otro un trešo lasījumu. Šeit bija "par" un "pret". Kāds izteicās, ka pieci gadi... vai tas būtu viens gads... tāda vai citāda summa... desmit latus tas maksā vai 3 tūkstošus latu... Padomāsim par visām šīm lietām un nāksim ar konkrētiem priekšlikumiem tieši par šo punktu. Es vienkārši aicinu visus: ņemiet vērā, ka šis ir viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem šajā likumprojektā, pamats jaunai pieejai mūsu valstī. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!")

Sēdes vadītāja. Andris Līgotnis - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Sveicu simto šodienas runātāju. (Aplausi.)

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Kad komisijā mēs skatījām šos priekšlikumus, tie bija apvienoti visi vienā, un pēc mana lūguma tie tika sadalīti dažādos punktos un tā doma bija tāda: lai tad, ja balsojot pret šā priekšlikuma otro daļu, deputāti uzskatīs, ka tas nav atbalstāms, "nenogremdētu" pirmo priekšlikumu. Redziet, ja valsts no cilvēka prasa, tad, protams, kaut kas ir arī jādod. Un es šajā sakarībā atceros arī savus studiju gadus. Juridiskās fakultātes grupā mēs 25 studējām, un trīs, tikai trīs, bija tādi, kas atnāca no armijas, un man jāsaka, ka tie bija paši spējīgākie, paši talantīgākie cilvēki. Tiešām ir vajadzīgs ļoti liels gribasspēks, lai pēc tam, kad tu gadu neesi mācījies, vēl apgūtu šo programmu, sekmīgi noliktu iestājeksāmenus. Un tagad es salīdzinu sevi un savus tālaika studiju biedrus ar tiem, kas bija atnākuši no armijas. Tie bija trīs gadus vecāki puiši, un šodien viens no viņiem ir ļoti plaši pazīstamas firmas prezidents, viens ir apgabaltiesas priekšsēdētājs, cits ir rajona tiesas priekšsēdētājs. Visnotaļ cienījamu stāvokli sabiedrībā ieguvuši - un tikai pateicoties savām darba spējām, savam talantam. Es uzskatu, ka, lai realizētu šo pirmo Druvas kunga priekšlikumu, šeit, likumā, arī šajā normā nekas vairs nebūtu jāpapildina, ja jūs to pieņemsiet. Jo tas, kādā veidā notiek šī uzņemšana - vai nu tas ir iestājeksāmens, vai tās ir pārrunas, vai kaut kāds cits tests, - tas ir jau katras konkrētās augstskolas uzņemšanas noteikumu jautājums. Es personīgi, ja es būtu deputāts, balsotu par pirmo. Par otro jāsaka, ka, protams, tas nav šīsdienas jautājums, jo, dabiski, esam reālisti, tādas naudas šodien nekam mūsu valstī nav. Taču Druvas kunga priekšlikums neprasa to tūlīt realizēt. Tad, kad būs Ministru kabinetam tāda nauda, tad arī Ministru kabinets izstrādās attiecīgos noteikumus, un tad tādu varētu realizēt. Vai par to balsot vai ne, es jums nemāku dot padomu, jo šodien tas nav realizējams. Pirmais priekšlikums ir realizējams.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iekams balsojam par Druvas kunga trim priekšlikumiem, es jums ieteiktu ieskatīties dzīves grāmatas vienā lappusītē. Tās, kura reāli top rakstīta šodien visās augstskolās. Proti, mums pieaug maksas studentu skaits. Tie ir tie studenti, kuriem ir jāmaksā par augstākās izglītības saņemšanu. Un, kaut gan mūsu Lauksaimniecības Universitātē tiek darīts viss, lai šādu studentu skaits būtu minimāls, tomēr arī pie mums maksas studentu skaits pieaug. Un šajā sakarā, atmetot skaistās frāzes par, sacīsim, patriotismu un savstarpējām kompensācijām un tā tālāk, es gribu sacīt, ka mūsu augstskolas pasniedzējus ļoti satrauc fakts, ka ļoti daudzi studenti nav spējīgi samaksāt par šīm maksas studijām, un ir tādas prognozes, ka studiju cenas arvien pieaugs. Un šā iemesla dēļ ārpus augstskolām paliek ļoti, ļoti daudzi spējīgi jauni cilvēki, it īpaši no lauku apvidiem. Un, ja viņi nav spējīgi samaksāt un dabūt to naudiņu, tad, iestājušies armijā un to vienu gadu tur nodienējuši, viņi atnāk uz augstskolu. Vismaz šādā veidā šie mācīties gribošie cilvēki un spējīgie cilvēki var tikt pie augstākās izglītības, neskatoties uz viņu vecāku finansiālajām iespējām. Ir arī cita tendence dzīves grāmatas lappusēs, - ka šo maksas studentu skaitā nāk ne visai spējīgi cilvēki, bet tādi, kuru vecākiem ir vairāk vai mazāk biezs naudas maks. Tāpēc, no šāda viedokļa raugoties, es aicinu atbalstīt Druvas kunga priekšlikumus. Paldies. (Starpsauciens: "Bravo!")

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Komisijas vārdā... Lūdzu zvanu! Tagad mēs balsosim par deputāta Druvas priekšlikumiem. Divi balsojumi, jo ir divi priekšlikumi. Pirmais balsojums - papildināt 48.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "No aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem..." - tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 7, atturas - 2. Pieņemts.

Otrs balsojums - papildināt 48.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "Viņu mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts.

K.J.Druva. Vispirms es komisijas vārdā un studentu vārdā pateicos visiem deputātiem par atbalstu. Un arī maksātāju vārdā. Paldies.

Ejam tālāk. Nākamās divas daļas īstenībā ir turpinājums tām pašām tēmām. Mēs runājam par to, cik grūti ir jauniešiem, kas ir aizgājuši labprātīgi, iegūt darbu, un šeit ir viens reāls piedāvājums. Un, kad mēs runājam par civildienestu, ir jāsaka, ka tik tiešām valdība var kaut ko šajā lietā darīt, un tādēļ ir tāds piedāvājums. Otrs pants nosaka arī to, ka Ministru kabineta noteiktā kārtībā būtu pabalsts, lai varētu spēt maksāt dzīvokli. Es jums atkal teikšu, ka tā ir Rietumu prakse, un es jums varu pateikt, ka es nopirku savu māju uz mata tādā veidā, jo arī tur dienestā nav lielas algas. Un kā tas princips darbojas? Valdība garantē aizdevumu, viņa neaizdod naudu, un tad tikai jaunietis iet un liek to... Viņa garantē aizdevumu, un tad par 20-30 gadu ilgu laika posmu šis jauneklis atmaksā savu aizdevumu. Un kā ķīlu par to laiku vienkārši šajā mājā dzīvo. Bet jūs varat paši izvēlēties - balsot vienā vai otrā veidā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš).

Cienījamie kolēģi! Mūsu iespējās jau ir nolemt arī to, ka viņiem pienākas bezmaksas pusdienas visu atlikušo mūžu. Es pagaidām, kamēr nav izdarītas atbilstošas izmaiņas likumdošanā, neuzskatu par iespējamu balsot par to pantu, kas būs 42., jo mums nav izdarītas nepieciešamās izmaiņas Civildienesta likumā. Un, otrkārt, es pagaidām nekur neredzu, kādā veidā mēs viņiem sniegsim šo valsts garantēto aizdevumu. Ja viņš ņem aizdevumu vispārpieņemtajā kārtībā - un tās, bez šaubām, ir šī cilvēka privātās tiesības -, tad mēs viņu visādi varam atbalstīt, ka viņš vispār ir aktīvs un meklē no bankas līdzekļus, kādā veidā sev iegūt dzīvokli vai māju. Bet kādas var būt valsts garantijas? Tas, bez šaubām, ir budžeta jautājums, un tas nozīmē, ka mēs savā valsts budžetā esam spiesti palielināt to daļu, kas paredz valsts garantijas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs sākām ar to, ka armijā iet ir patriotisms, ka tas ir pienākums pret valsti, bet tagad mēs pamazām izveidojam citu jēdzienu: iesim armijā, lai tiktu pie tā un vēl pie šitā! Jau par to pirmo mūsu finansu ministrs Kreituss sāka kasīt pakausi, tad, man liekas, būs ļoti interesanti viņa sejas izteiksmi redzēt pēc tam, kad mēs pieņemsim šos divus arī vēl klāt. Redzat, ļoti interesanti, protams, ir tas, ka varēs nākt atpakaļ no dienesta un atkal varēs ieņemt civildienesta ierēdņa amatu. Un diez vai pirms iesaukšanas dienestā šis cilvēks parasti būs bijis civilierēdnis...

Otrkārt: ja viņu darba spējas... un tā tālāk... ir vienādas ar citiem pretendentiem. Kurš tad būs tas, kurš novērtēs, vai šīs spējas ir vienādas vai tās atšķiras? Un kādā veidā tas viss notiks? Es, protams, piekrītu, ka var būt vēlēšanās palīdzēt šiem mūsu dienestā esošajiem.Taču, mēs jau runājām arī par to, cik ļoti smagi būs realizēt punktu, kas attiecas uz šo darba vietu saglabāšanu pēc dienesta. Taču tāda ir mūsu vēlme, un par to mēs tiešām varam diskutēt un aizstāvēt, bet, jūs jau saprotat, ka tad mēs vienā likumā saliksim ačgārnības kopā. Padomājiet par to! Es saprotu, ka tagad viss norit uz "urrā" viļņa, lai šodien ātrāk beigtu, un mēs par daudz ko nobalsosim kolektīvi. Bet tagad iedziļinieties lūdzu šajā, jo tas otrais par valsts garantētu aizdevumu vispār ir ļoti interesants. Tad pamēģiniet pēc tam kāds nepildīt likumu! Un sāksies tiesas process, kas ir pieņemts civildienestā, kas nav pieņemts, un viņam būs pilnas tiesības iesūdzēt tiesā. Tad sāksim tiesāties, vai viņš atbilst šim amatam vai neatbilst, vai valsts ir laikā iedevusi aizdevumu vai ne...

Redzat, ja reiz ir runa par sakārtošanu, tad nedrīkst vienā dokumentā sabāzt visu kopā! Es, protams, saprotu labo gribu, bet vismaz par šiem diviem jautājumiem es katrā ziņā nevarētu balsot vairs "par", jo tad mēs pārvērtīsim armiju par tādu vietu, kur beigās vairs nevarēs atkauties no pretendentiem šī iemesla dēļ, lai tiktu pie visa šeit minētā un varbūt vēl pie dažiem citiem labumiem.

Valdmaņa kungs varēs neuztraukties. Mums būs milzīgs konkurss armijā. Vairs nemaz tur tik viegli iekšā nevarēs tikt. Saprotiet, taču nevar jaukt divus dažādus jēdzienus - pienākumu pret valsti un pēc tam ņemšanu no valsts, un šie jēdzieni šeit ir galīgi sajaukti. Bez tam šādas lietas jau nu gan vajadzēja apspriest ar attiecīgo specialitāšu pārstāvjiem, pirmām kārtām jau ar augstskolu pasniedzējiem, jo citādi mēs panāksim, ka būsim paši sevi nostādījuši amizantā situācijā. Padomājiet par to, pirms jūs par šādiem priekšlikumiem balsosit.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribu aicināt atbalstīt deputāta Druvas priekšlikumu, bet, atbildot Dobeļa kungam, gribu teikt, ka šis nav likums par pienākumu pret valsti, šis ir likums par obligāto militāro dienestu, kā mēs to esam nobalsojuši šeit.

Tālāk. Es arī domāju, ka Dobeļa kunga piezīme par konsultēšanos ar augstskolu pasniedzējiem šobrīd šā panta sakarā absolūti vairs nav vietā, jo šeit mēs tagad skatām pilnīgi citus jautājumus.

Kas attiecas uz konkrēto panta redakciju, tad es domāju, ka priekšrocībai ieņemt civildienesta ierēdņa amatu nevajadzētu radīt pakauša kasīšanu vai kādas citas negatīvas emocijas finansu ministram. Un, ja mēs runājam par to, ka šiem cilvēkiem ir priekšrocības ieņemt šos amatus gadījumā, ja viņi ir vienādi sagatavoti... Ja kādam šī redakcija kaut kādā ziņā mazliet nepatīk, tad to var nedaudz vēl noprecizēt uz trešo lasījumu, bet es domāju, ka nav būtiskas vainas arī tai redakcijai, kāda tā ir šobrīd, jo to izvērtēt tiešām varētu, teiksim, konkursa kārtībā, un katrā gadījumā tas varētu notikt. Tam tā būtu jānotiek.

Kas attiecas uz valsts garantētiem aizdevumiem. Šeit es lasu Druvas piedāvātajā redakcijā, ko komisija ir pieņēmusi, ka atkal ir šī Ministru kabineta noteiktā kārtība. Es domāju, ka Ministru kabinetam šī noteiktā kārtība būs jāizstrādā. Vēl es domāju, ka tādējādi mēs varam arī atbalstīt šo priekšlikumu, lai tiešām nepadarītu šo armiju tikai par cilvēku mocīšanas vietu, bet tomēr lai arī sabiedrība būtu solidāra attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas aiziet armijā. Es tiešām gribu aicināt deputātus gan šajā, gan arī citās reizēs padomāt par šo solidaritāti. Šī solidaritāte pret otru ir pamatā visam Eiropas dzīvesveidam. Mēs taču gribam kļūt par Eiropas tipa sabiedrību! Paldies.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J. Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienītā Kreituses kundze! Godātie kolēģi! Es gribu izteikt dziļu pateicību Druvas kungam, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijai par viņu tālredzību, pieņemot šādu lēmumu, kas tiešām uzlabos mūsu Bruņoto spēku sastāvu līdz tādai kvalitātei, kāda Latvijas valstij pienākas. Šie tā saucamie labumi ir absolūti normāli punkti, kuri ir katrā Rietumu valstī un kurus saņem nodienējušie karavīri. Nav pamata satraukumam, nevajadzētu būt satraukumam šeit ne par šo civildienesta ierēdņa amatu... Protams, ir runa par to, ka nekas nepienākas automātiski, ka ir jābūt kvalificētam.

Sevišķi par otro papildinājumu - par garantēto dzīvojamās mājas vai dzīvokļa iegādi. Cilvēkiem ir jābūt kvalificētiem, viņiem ir jābūt iemaksai, viņiem ir jābūt darbam, un tad valdība garantēs šo aizņēmumu. Valdībai nav budžetā jāieskaita šī aizņēmuma likme, jo, kamēr tiek maksāts un kamēr šī ēka vai dzīvoklis nav nodots ūtrupē un ja arī ūtrupes rezultātā ir saņemta attiecīgā vērtība, ko valdība ir garantējusi, tad valdībai nekādu izdevumu nav. Bet katrā ziņā šis ir milzīgi liels solis, lai tiešām aktivizētu ekonomisko attīstību - būvniecību, dzīvokļu tirgu un tamlīdzīgi un lai piesaistītu kvalificētus mūsu valstī dienējušos karavīrus. Lūdzu atbalstīt, jo šis tiešām ir ļoti tālejošs solis mūsu likumdošanā attiecībā uz Latvijas Bruņotajiem spēkiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt Druvas kunga priekšlikumu. Starp citu, es atbalstu arī Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Es domāju, ka to atbalstīs arī deputātu vairākums Saeimā, jo Dobeļa kunga teiktais mūs nepārliecināja, un es domāju, ka arī viņš pats tagad jau ir sapratis, ka ir kļūdījies, jo noguruma dēļ vienkārši nebija īsti rūpīgi izlasījis papildinājuma būtību, kad runāja par to, ka, atgriezušies no dienesta, izdienējušie karavīri atkal varēšot ieņemt civildienesta ierēdņa amatus. Par to šeit tiešām nemaz nav runāts. Tā ka Dobeļa kungs, es domāju, tagad uzmanīgi visu pārlasa un redz, ka viņš ir kļūdījies, ka šeit ir runa tikai par to, ka vienādu spēju gadījumā, ja ir vienāds teorētiskās un praktiskās sagatavotības līmenis, salīdzinot ar citiem pretendentiem, attiecīgajā konkursa situācijā. Un tad šiem izdienējušajiem karavīriem būs priekšrocība. Tas arī ir viss, un te, es domāju nevienam no deputātiem nekādu iebildumu nav.

Otrā daļa ir par to, ka no aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kartībā saņemt valsts garantētu aizdevumu, un arī tas neprasa nekādu budžeta līdzekļu palielinājumu, kaut kādus īpašus finansiālus aprēķinus izdarīt, jo tādi šeit nav jāizdara. Šeit ir vienkārši runa tikai par valsts garantijām, bet tālāko šo mehānismu noteiks jau Ministru kabinets atsevišķi, kādā veidā izskatāmi pieteikumi, kā tie izvērtējami, kādām ir jābūt pamatotajām prasībām un tā tālāk. Neviens tur nenāks un uz zila gaisa piecu minūšu laikā maisus ar naudu projām no Finansu ministrijas nenesīs. Tas nebūt tā nav jāsaprot. Tā ka šīs ir divas normālas, Rietumu pasaulē atzītas sociālās garantijas, un es domāju, ka mēs tiešām gribam veidot nevis atpalikušu 20.gadsimta sākuma vai viduslaiku tipa armiju, bet mēs gribam veidot modernu armiju nākamajam gadsimtam. Tā ka lūdzu atbalstīt Druvas kunga un šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Viktors Stikuts - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Stikuts (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī ierosinu atbalstīt Druvas kunga priekšlikumu. Un kādēļ es to darīšu, es gribētu mazliet paskaidrot. Visi ļoti labi zina, kādā depresīvā situācijā mūsu valstī patlaban atrodas jaunu dzīvokļu celtniecība. Pēdējos gados praktiski nekas netiek būvēts, jo cilvēkiem vienkārši nav līdzekļu, par ko to veikt, un visi ļoti labi zina, kādā situācijā jaunieši ir spiesti patlaban veidot savu tālāko dzīvi un tālāko eksistenci. Ģimenes, bieži vien apvienojoties, ir spiestas dzīvot pie vecākiem, un tur, protams, tā kvadratūra ir neatbilstoša, tāpat arī viss pārējais. Tādēļ es lūdzu ļoti izsvērt šo priekšlikumu un parēķināt, protams, kopā ar finansu ministru, lai arī viņam nerastos tās lielās problēmas. Bet tomēr vajag mēģināt atbalstīt, jo ne jau visi tie cilvēki, kuri būs atnākuši no armijas, tūlīt arī ķersies pie jaunas dzīvojamās mājas celtniecības, bet vismaz šī iespēja viņiem ir jādod. Un tie, kuri to būs spējīgi veikt, tad arī ir jāatbalsta. Es aicinu balsot par Druvas kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu atbalstīt Druvas kunga priekšlikumu, bet gribu iebilst arī tiem deputātiem, kuri saka, ka te vispār nekādas problēmas nav un ka viss ir skaidrs, un ka to var pieņemt. Es saku: viņu var pieņemt, bet atbildīgā komisija katrā ziņā būtu jāaicina vēl pastrādāt, lai rastu šajā jautājumā skaidrību attiecībā uz civildienesta ierēdņu uzņemšanu. Kā pareizi šeit norāda, te ir konkurss, bet jāatceras, ka konkursā par amata ieņemšanu piedalās tikai tās personas, kuras ir nolikušas civildienesta ierēdņa kandidāta - vismaz kandidāta - eksāmenus. Tātad šeit vajadzētu skaidri pateikt, vai šiem atbrīvotajiem, demobilizētajiem vispirms ir jānoliek šie kandidāta eksāmeni un tad viņi var piedalīties konkursā, vai arī viņi var piedalīties šajā konkursā, neliekot ierēdņu kandidāta eksāmenus. Skaidrība šajā momentā būtu jāpanāk.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti...

Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēdes kundze! Attiecībā uz civildienestu, kā te nupat Bišera kungs jau teica, ir mazas šaubas, ka, ja to karavīru iesauc 18 gadu vecumā vai 19 gadu vecumā, viņš jau būs sagatavojies kļūt par valsts ierēdni. Bet, ja viņam ir tāda sagatavotība, tad, protams, varētu pēc tam, kad viņš konkursā būtu sasniedzis tādus pašus rezultātus kā viņa sāncenši, dot viņam priekšrocības sakarā ar dienestu armijā.

Kas attiecas uz to otro pantu, rodas jautājums - ko tad mēs gaidām no valsts? Tā ir tāda iešana atpakaļ uz centralizētu valsti. Tātad mūsu Ministru kabinets, Finansu ministrija kļūs par hipotēku banku. Tātad viņi pieņems īpašumu - vai nu tā ir māja, vai dzīvoklis - par garantiju aizdevumam. Varētu apelēt pie hipotēku bankām, ka šajos gadījumos viņi varētu dot šiem cilvēkiem tādas priekšrocības, ka nav jāiemaksā nekas un ka viņi tūlīt aizdotu naudu tā dzīvokļa vai mājas iegādei, un ka tas dzīvoklis vai tā māja tad būtu pēc tam jāizmaksā, un ka tā būtu tā garantija. Tā ka es nedomāju, ka mēs varam un ka mums vajadzētu mūsu valstij uzkraut kaut kādu tādu ekstra pienākumu, lai valsts kļūtu par hipotēku banku. Par to nu gan būtu tiešām nopietni jāpadomā, vai mēs atgriežamies pie tādas centralizētas valsts, kur viss tiek plānots. Mēs veicinām privāto iniciatīvu, privātos uzņēmumus un tātad - arī hipotēku bankas, kas tad aizdos to naudu. Tur tikai varētu būt atvieglinājumi. Bet es nedomāju, ka mēs varam prasīt to no valsts un no budžeta.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godāto Prezidij! Mīļie draugi un kolēģi! Kā jau vienmēr: kad dakteris tev grib tādas nepatīkamas zāles ieliet, tad viņš to pilīti ņem un uzpilina druscīt uz cukura, un tad viņa it kā labāk iet lejā... Nu mēs tagad esam nonākuši pie tā "cukura". Būtu jābalso "par", jo Amerikā tā dara, arī citās valstīs - Kanādā, Anglijā, bet saprotiet, par ko ir runa: kā Bišera kungs teica, ļoti reti kāds būs jau 18 gadu vecumā kvalificēts, lai kļūtu par valsts ierēdni. Es domāju, ka arī 23 gadu vecumā, ja tu neesi partijā "Latvijas ceļš", tev ir diezgan grūti kļūt par valsts ierēdni. Bet nu tas tā.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, lūdzu neveidot dialogu ar zāli.

G.Valdmanis. Paldies. Bet tagad runāsim par to otro lietu, par to hipotēku banku, par ko tā puslīdz negatīvi izteicās, un par tām priekšrocībām, kas tur varētu būt. Ja valsts patiešām garantēs un neliks tur iekšā tās, nu... īpašības, ko mēs tagad liekam iekšā valsts obligācijā... ja valsts patiešām garantēs to papīru, tad, tā kā Jēgeres kundze vai kā iepriekšējā finansu ministre mums parādīja, varēs aizņemties naudu par 7 procentiem pasaules tirgū pret tām zīmēm un kaut kas patiešām varēs sākt veikties, tad mēs varētu sākt apbūvēt Latviju. Kāpēc šito Latvijas apbūvēšanu, šito iespēju pilnveidot visu, kas mums šeit ir, ierobežosim tikai ar "pliko" upuru pulkiem, es nezinu. Visai tautai tas būtu vajadzīgs - darba, kā mēs agrāk debatējām un teicām, Latvijā netrūkst, trūkst tikai mehānismu, lai iedarbinātu to tautu. Es balsošu šinī gadījumā "par". Es balsošu par visu likumu "pret" (to mēs pārrunāsim vēlāk, kāpēc), bet es domāju, ka to "cukuru" pieņemsim, bet sapratīsim, ka tas ir "cukurs", tas ir ārstu triks, it kā tas cukurs kaut kā labākas tās zāles pataisīs. Es neticu, ka ir kaut kāda griba patiešām dot valsts garantiju, lai varētu sākt tautā kaut kādu bagātību "bûvēt". To mēs jau esam mēģinājuši kopš 1991. gada, un mēs ļoti labi zinām, kā tā elitārā grupa, kas Latviju dzen dziļāk un dziļāk purvā, - kā viņa, teiksim, uzskata. Ka mēs varētu atjaunot tautas bagātību ar to, ka mēs liktu tautu pie darba un aizņemtos naudu par normāliem procentiem, un tai naudai, tā teikt, aiz muguras stāvētu manta, kurai ir vērtība, jo naudaszīme ir vērtība, kura ir pamatā mantai. Tādas gribas nav, bet, ja mēs to varētu ar šito likumu virzīt uz priekšu, "iekurbulēt", tad būtu baigi forši. Šinī gadījumā balsošu "par", bet es saprotu, ka tas ir tukšs solījums, gan attiecībā uz valsts dienestiem, gan attiecībā uz to, ka valdošā elite kādreiz gribēs, lai latviešu tauta sāk "bûvēt" bagātību, un viņu normāli finansēs.

Balsosim par to "cukuru", to "pilīti" uz tā "cukura"! Par to "pilīti" balsosim "par"! Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Druvas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 48.¹ pantu - šādā redakcijā: "No aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem ir priekšrocības ieņemt.." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu... balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 8, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Kārļa Druvas iesniegto priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - 48.² pantu - šādā redakcijā: "No aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem ir tiesības..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 10, atturas - 11. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Ejam tālāk. 49. pants. Jūs labi atceraties, ka bija liela un plaša diskusija par to, kā mēs rūpējamies par šo jauniešu veselības stāvokli, kā mēs rūpējamies par šiem jauniešiem tad, kad ar viņiem kaut kas ir noticis, kā mēs apdrošinām viņu dzīvību. Šeit ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas principā nosaka, kā mēs apdrošinām mūsu jauniešu veselības stāvokli, dzīvību un kā nodrošinām šādos gadījumos viņu vecākus un tos, par kuriem viņi ir uzņēmušies atbildību. Aizsardzības un iekšlietu komisija pilnībā atbalstīja šo Sociālo un darba lietu komisijas piedāvājumu, un lūdzu arī deputātus atbalstīt to.

Otrs ir Eniņa kunga priekšlikums, kas ir krietni šaurāks par Sociālo un darba lietu komisijas piedāvājumu, un to Aizsardzības komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu par 49. panta jauno redakciju jeb otrā lasījuma tagadējā 44. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Ejam tālāk. 50. pantā deputāts Eniņš piedāvā savu redakciju, un tāpēc, ka tur ir minēts darba dienests, ir pieņemts, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Arī 51. pantā deputāts Eniņš ierosina izdarīt ierakstu par darba dienesta dienestniekiem, tādēļ, es domāju, šis priekšlikums ir noraidāms. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka vispār izsvītrot šo pantu, jo par tādām lietām jau ir rakstīts Kriminālkodeksā un citur. Tātad mēs uzskatām, ka nebūtu vispār vajadzīgs šis pants likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - svītrot pantu - nav? Pieņemts.

K.J.Druva. 52. pantā Labklājības ministrija iesaka izdarīt redakcionālus un citādus labojumus. Bet, ja jūs rūpīgi izlasīsiet Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju, jūs redzēsiet, ka šobrīd visi argumenti "pret" ir, man šķiet, noraidīti, jo šobrīd nav jāuzrāda nekādas apliecības, šķērsojot robežu. Jo to šis jaunietis uzņemas pats par sevi... Un tādēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz jūs atbalstīt mūsu piedāvāto. Un, kā jūs redzat, mēs daļēji pieņēmām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto redakciju, kā arī Endziņa kunga piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Es vienīgi gribētu teikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nav devusi savu redakciju, bet ir tikai ieteikusi precizēt 52. pantu. Tāpēc jums bija ļoti grūti to atbalstīt tādā redakcijā. Bet tas nu tā.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Ļoti īsi. Mēs varam atbalstīt šo atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, tikai es gribu piebilst, ka tad, kad gatavos trešo lasījumu, mēs vēl iesniegsim savu priekšlikumu attiecībā uz šo termiņu pagarināšanu, jo trīs mēnešus ilga izbraukšana no Latvijas - tas tomēr šķiet pārāk ilgs laiks un... pārāk īss laiks, un tāpat arī šīs 3 dienas, kuru laikā ir jāpaziņo valsts militārā dienesta pārvaldei.. Aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies vairs nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. 53. pantā jūs redzat piedāvāto redakcijas izmaiņu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 53. pantu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. 54. pantā nav nevienas izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. 55. pantā, kā jūs redzat, vienīgā izmaiņa ir šīs vecuma robežas pagarinājums no 40 uz 45 gadiem. Tas sakrīt ar jau iepriekš pieņemto redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav? Pieņemts.

K.J.Druva. 56. pantā mēs precizējām redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Arī 57. pantā precizējām redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 57. panta precizēto redakciju nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Un 58. pantā mēs noraidījām deputāta Eniņa piedāvāto redakcionālo izmaiņu - vienkārši tādēļ, ka šis priekšlikums, tā teikt, nestrādā tādā redakcijā, kādu mēs tagad esam pieņēmuši mūsu jaunajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. 59. pantā izmaiņas nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

K.J.Druva. Un ir deputāta Putniņa priekšlikums papildināt šo likumprojektu ar 60. pantu. Bet principā šo normu, ko deputāts Putniņš piedāvā, mēs jau pieņēmām 48. pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - noraidīt deputāta Putniņa priekšlikumu par jaunu 60. pantu - nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tagad mēs sākam skatīt jaunu nodaļu. Izmaiņu nodaļas nosaukumā nav. Ejam tālāk uz 60. pantu. Šeit ir deputāta Māra Vītola piedāvātā redakcijas maiņa, un man šķiet, ka šis priekšlikums ir noraidāms, jo tādu terminu nelietojam šinī likumprojektā. Un tad ir virkne priekšlikumu izdarīt redakcionālas un reālas izmaiņas, tie ir no deputāta Eniņa. Tajos ir runa par to, kā novērst alkohola lietošanu armijā - un tā tālāk. Kaut gan komisija principā tādai lietai piekrīt, šis teksts nav, pēc mūsu komisijas domām, pievienojams šim likumprojektam, un tādēļ lūdzam deputātus noraidīt šo piedāvāto izmaiņu.

Sēdes vadītāja. Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Pirms es dodu vārdu Guntim Eniņam, es gribu atgādināt tiem cilvēkiem, kas ir atnākuši kā publika uz parlamenta sēdi, Kārtības ruļļa 78. pantu: "Publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā." Es ceru, ka tie cilvēki, uz ko tas attiecas, to dzirdēja.

Atvainojos, Eniņa kungs. Lūdzu, jums vārds.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie deputāti! Es runāšu pēc iespējas īsāk. Gribu lūgt balsojumu attiecībā uz šiem pantiem. Es saprotu Druvas kunga teikto, ka šis it kā ir likums par iesaukumu un ka mans priekšlikums uz to neattiektos. Bet mums nav cita likuma. Redziet, tādēļ te ir vajadzīgs tas pants par alkohola lietošanu. No tās ceļas visas nelaimes. Alkohols ir viena no mūsu vislielākajām nelaimēm. Un īpaši dramatiski un traģiski ir tad, ja alkoholu lieto šoferi un tie, kas nēsā ieročus. Te jābūt vislielākajai, visstingrākajai bardzībai, un tādēļ šajā jautājumā nevar būt "tukšums" ðobrīd, kamēr nav cita likuma. Un nav jau nemaz tik ļoti nevietā šie priekšlikumi. Likuma virsraksts ir "Obligātā militārā dienesta likums". Te ir runa ne tikai par iesaukumu. Mēs varam būt tik saprātīgi un par šo priekšlikumu nobalsot. Un, tā kā es apzinos, ka tas nav ideāli formulēts, es apņemos, ka pie tā piestrādāšu un aicināšu arī citus palīgā, un mēs to uzlabosim. Un izlemsim tad trešajā balsojumā. Bet tagad nobalsosim "par".

Sēdes vadītāja. Eniņa kungs, precizēsim vēlreiz. Par ko jūs aicināt balsot "par".

G.Eniņš. Es aicinu balsot par maniem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Pēc 60.panta papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kā jūs esat norādījis šeit, un par visiem...

G.Eniņš. Par visiem pantiem un priekšlikumiem. Pēc kārtas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Eniņa kungs tiešām ir precīzi uztvēris to, ka šis ir likums par obligāto valsts dienestu jeb par obligāto militāro dienestu, nevis likums par to, kādā kārtībā cilvēki ir iesaucami. Un šeit beidzot mums tiek parādīti tādi panti, kas tiešām attiecas uz šo lietas būtību. Protams, es labi saprotu, ka neviena no piedāvātajām šo pantu redakcijām nav ideāla, bet es domāju, ka mums ir priekšā vēl trešais lasījums un tāpēc mēs varam šobrīd otrajā lasījumā par tiem vienoties. Es aicinu visus deputātus atbalstīt šo deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu. Tajā pašā laikā, godātie deputāti, es aicinu visus balsot pret šo likumprojektu kopumā, jo mums nav vajadzīgs tāds likums...

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, atrisināsim jautājumu par šiem atsevišķajiem priekšlikumiem, un tad runāsim par likumprojektu kopumā. Jūs aicināt atbalstīt visus šos deputāta Gunta Eniņa iesniegtos priekšlikumus, jā? Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā!

K.J.Druva. Komisijas vārdā es vēl vienu reizi izteikšu šīs domas: ir runa par obligāto militāro dienestu, šeit nav runa par alkohola lietošanu un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Man šķiet, ka tomēr mēs varam iztikt ar vienu balsojumu, jo te pretī priekšlikumam ieviest jaunu nodaļu ir slēdziens "Noraidīt", un pēc tam arī par saturu ir slēdzieni "Noraidīt". Tā ka principā tas ir viens balsojums.

Lūdzu deputātus balsot par deputāta Eniņa priekšlikumu: "Pçc 60.panta papildināt likumu ar jaunu nodaļu "Atbildība par jaunkareivju spīdzināšanu (ārpusreglamenta attiecībām)", kurā iekļaut šādus pantus:" - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 16. Nav pieņemts.

Tālāk. Balsojums par 62.pantu. 62.pants: "Sestajā dienesta mēnesī katrs karavīrs ar savu parakstu apliecina..." - un tālāk kā tekstā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tālāk. 63.pants: "Armijas daļās ir obligāta tikumiskā audzināšana divas stundas nedēļā..." - un tālāk kā tekstā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts. (Zālē aplausi.)

K.J.Druva. Ejam tālāk uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es saprotu jūsu emocijas, bet, lūdzu, esiet uzmanīgi, jo vēl būs jābalso par likumprojektu. Nezaudējiet modrību.

K.J.Druva. Runa tagad ir par pārejas noteikumiem, un es lūdzu deputātus ļoti rūpīgi sekot līdzi šiem pārejas noteikumiem, jo mums šeit ies tikpat grūti, kā gāja, kad spriedām par 24.pantu.

Tātad vispirms - par 1.pārejas noteikumu. Deputāts Vītols ir ierosinājis savu redakciju, un Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz šo pantu vispār svītrot, jo tas, cik vecam ir jaunietim jābūt, lai viņš stātos dienestā un tiktu iesaukts dienestā, jau ir noteikts iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, tikai precizēsim: pārejas noteikumos ir punkti. Lai mums ir precīzi stenogrammā ierakstīts un lai nav kādas kļūdas.

Debatēs neviens deputāts pieteicies nav. Un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - svītrot 1.punktu no pārejas noteikumiem - nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 2.punkts. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz jūs atbalstīt, kā ir.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Par 3.punktu. Jūs redzat ierosināto redakciju pēdējā paragrāfā. To, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija jums ir piedāvājusi.

Sēdes vadītāja. Bet par 3.punktu? Par 3.punktu man nav te norādīts, ka būtu kādi labojumi. Tātad lūdzu deputātus uzšķirt 26.lapaspusi. Pēdējais ieraksts likumprojekta tabulā. Un šeit ir dota šī redakcija, par kuru nupat kā runāja Druvas kungs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Labi. Ejam tālāk uz 4.punktu. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā redakciju, kura ir jums priekšā.

Sēdes vadītāja. 4.punkts. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Atvainojos, cienījamie deputāti! Atklājam debates.

Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos, cienījamie kolēģi. Deputāta Vītola priekšlikums ir nevis par 4.punktu, bet par iespēju papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Likuma 24.panta 4.punkts stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri..." Lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, varbūt jūs mums ļautu tikt galā ar 4.punktu un pārējiem punktiem, un pēc tam runāsim par papildinājumiem. Šeit vienkārši komisija... jūs taču saprotat, ka secība, kādā tas viss ir sakārtots, ir mazliet neprecīza, bet tāpēc es teicu: kolēģi, sekosim ļoti precīzi tam, kas notiek.

Tātad - par pārejas noteikumu 4.punktu. Deputātiem pret otrā lasījuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Rūpīgi paskatoties uz deputāta Vītola piedāvāto redakciju, ko Apiņa kungs nupat minēja, ir redzams, ka šī piedāvātā redakcija ir tikai priekš viena kunga - Māra Vītola. Mēs kā Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdzam šo piedāvāto redakciju noraidīt.

Sēdes vadītāja. Bet, Druvas kungs, varbūt mēs apstiprināsim pārejas noteikumu 5., 6. un 7.punktu un tad izskatīsim papildinājumus. Par 5.punktu tagad.

K.J.Druva. Par 5.punktu...

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu nav, cik es saprotu.

K.J.Druva. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Par abām apakšdaļām arī nav.

Sēdes vadītāja. Par 6.punktu un abām apakšdaļām.

K.J. Druva. Nē, nē mēs kopumā ņēmām divus apakšpunktus.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, es paskatījos otrajā redakcijā, tāpēc... Deputātiem iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

K.J.Druva. Arī attiecībā uz veco 6.punktu nekādu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem tātad nav iebildumu arī pret to punktu, kurā teikts, kad stājas likums spēkā. Tagad izskatīsim pārejas noteikumu papildinājumus. Pirmais ir tas, par ko runāja debatēs Apiņa kungs.

Apiņa kungs, jūs lūdzat balsojumu? Jā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Māra Vītola priekšlikumu: "Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Ðā likuma 24.panta 4.punkts stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri..."" Tātad - atšķirīgi no visa likuma. Un tālāk, kā šeit ir rakstīts tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tālāk!

K.J.Druva. Ir piedāvājums arī no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, un šeit ir runa par tiem pašiem pantiem, par kuriem mēs balsojām, sākot ar 20.lappusi. Un vienkārši trūkst numerācijas atsevišķiem paragrāfiem. Bet principā redakcijas izmaiņu nav nekādu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

(Kaut ko saka no vietas.)

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, deputāti runā no tribīnes, nevis ar komisijas pārstāvi.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir ļoti loģisks un papildina šo likumu. Es lūdzu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Tātad par to daļu, kura ir noraidīta, jā? Lūdzu zvanu! Debates beidzam. Lūdzu deputātus balsot - papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.novembrim nosaka kārtību..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 9, atturas - 4. Pieņemts.

K.J.Druva. Tagad mēs nobalsojām par visu. Tur bija divi atsevišķi punkti.

Sēdes vadītāja. Nē, nu tagad pirmais ir pieņemts, un arī otrais ir pieņemts. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - pieņemt 2.punktu - nav. Pieņemts. (Kāds kaut ko saka no vietas.)

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tas ir otrais lasījums. Ir izmainījusies pantu numerācija. Priekšlikumā ir atsauce uz 49.pantu, taču tagad tas ir 44.pants. Tādēļ es aicinu noraidīt tagad šo priekšlikumu, un tad, kad, gatavojot trešo lasījumu, būs sakārtota numerācija, - tad arī varēs pieņemt kaut ko. Citādi iznāks absurds: mēs pieņemsim, ka šis noteikums attiecas uz 49.pantu, bet tas ir pavisam cits pants.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas otro priekšlikumu - papildināt likumu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: "Likuma 49.panta..." Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 19. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Paldies. Man šķiet, ka tas ir viss...

Sēdes vadītāja. Pēdējais... To mēs pieņēmām attiecībā uz 3. punktu... Es atvainojos, Druvas kungs! To mēs attiecībā uz 3.punktu pieņēmām... pēdējo priekšlikumu.

K.J.Druva. Tagad lūdzu deputātus balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms tas notiek, gribu deputātus iepazīstināt ar šādu priekšlikumu: "Augsti godātais Prezidij! Lūdzu likumprojektu (dokuments nr. 1228) sūtīt atpakaļ uz komisiju, lai viņu pilnveidotu. Esošais likumprojekts ir nepilnīgs un nesagatavots. Gundars Valdmanis."

Cik es saprotu, jūs runāsit "par" jā?

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Mīļie kolēģi! Es runāšu īsi (es ceru, ka jūs klausīsities), jo mums vēl šodien ir izskatāms viens ļoti svarīgs punkts, lai mēs varētu atbalstīt mūsu hokejistus. Bet nu - par šo jautājumu, kas ir ļoti daudziem jauniešiem Latvijā ļoti, ļoti svarīgs.

Es gribu jums atgādināt, ka nav militārās koncepcijas, nav izdomāts, kur mēs šo "pliko" upuru pulku lietosim un kāpēc un kam viņš vispār ir vajadzīgs. Varbūt mēs viņus ietrenēsim, lai kāda cita valsts viņus varētu vēlāk mobilizēt, bet Latvijai tāds pulks pagaidām, manuprāt, nav vajadzīgs. Bija debatēs visādi apsolījumi, un, kā jūs zināt, šajā Saeimā vismaz no valdošo frakciju apsolītais, tā teikt, makā nekrīt. Bija runa par alternatīvo dienestu, solīja, kaut kad izveidot to koncepciju, bija runa, ka izveidos sistēmu, kā studējošos iekļaut dienestā, bija solījums, ka pacifistiem nebūs armijā jākalpo, bet tas viss ir tikai solīts un tas, tā teikt, makā nekritīs. Es domāju, ka tas tā nedrīkstētu būt.

Mums ir arī solīts, ka ieviesīs armijā disciplīnu, ka cilvēkus tur vairs nesitīs un ka apstākļi tur būs tik labi, ka cilvēkiem nebūs jātaisa pašnāvība, bet tas atkal ir tikai solījums, kas varbūt makā nekritīs.

Tagad ir runa par iesaukšanas kārtību. Par to ir lielas bažas. Tā nav definēta no tribīnes. Tika teikts: "O, jā!" Druvas kungs solījās, ka tā lieta ir jānoskaidro un ka to precizēs, bet tā nav precizēta. Un būs šis terors, kurā visi latviešu jaunieši dzīvos. Mums ir it kā šajā lietā tagad uzrakstīts... atkal varbūt tas tiks mainīts, bet solījums makā šajā Saeimā nekrīt!

Mēs runājam par Drošības dienestu, par militāro policiju un par šo te... kas būs tas, kas pārbaudīs, vai tu vēl esi pakļauts vai neesi pakļauts iesaukumam, vai tu esi vai tu neesi, kur tu esi... Tas, manuprāt, ir tautai ļoti bīstams un nevajadzīgs "gâjiens". Es ierosinu Saeimai padomāt un sūtīt šo likumprojektu atpakaļ, lai tas tiktu pārstrādāts vēlreiz otrajam lasījumam. Mēs esam runājuši un es domāju, mēs esam daudzko viens no otra mācījušies.

Tagad, es ceru, mēs balsosim, un ar tiem, kas balsos par sūtīšanu atpakaļ, es kontaktēšos, mēs uzrakstīsim lūgumu, lai Valsts prezidents nevar šo likumu izsludināt, un mēs uzsāksim veidot kaut kādu izmeklēšanas komisiju, kura izmeklēs, kas vispār Aizsardzības un iekšlietu komisijā notiek. Es jūs lūdzu atbalstīt šo lūgumu - sūtīt šo likumprojektu tādu, kāds tas tagad ir (mēs esam to iztirzājuši, mēs zinām, kur tam ir trūkumi), atpakaļ, lai komisija to pārstrādā un iedod mums tādu likumprojektu, kurā mēs saņemtu ne tikai solījumus, bet tādu, kurā tā lieta ir jau, tā sakot, makā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. "Pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: "Atturas 7." Atvainojos, atturas - 7, nevis - 1.

Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par obligāto valsts dienestu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

K.J.Druva. 12.septembris. Vēlos pie reizes pateikt paldies visiem deputātiem par smago darbu...

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, tiksim papriekš galā ar datumiem! 12.septembris. Vai ir kādi citi priekšlikumi?

Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šeit tika izteikti ļoti daudzi dažādi priekšlikumi, kas būtu šeit jāiestrādā. Atļaujiet, lūdzu, 19.septembri. Lai visi varētu strādāt.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, tagad ir runa par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, nevis par to, kad komisija nosūta likumprojektu uz Saeimu.

K.Čerāns. Jā. Es tiešām lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 19.septembri.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Balsojam, sākot no tālākā datuma. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.septembris. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 28, atturas - 17. Nav pieņemts.

Lūdzu balsot par 12.septembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāti, lūdzu... Netraucējiet balsošanas laikā, Vidiņa kungs. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 11. Tātad priekšlikumi attiecībā uz trešo lasījumu iesniedzami līdz 12.septembrim.

Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Vēlreiz paldies visiem deputātiem par nopietno darbu. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Žanis Holšteins, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Andrejs Naglis, Normunds Pēterkops, Māris Vītols, Ēriks Zunda. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, pirms sēdes slēgšanas paziņoju, ka šā likumprojekta apspriešanas laikā ir runājuši 208 runātāji.

Ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute