Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Mēs turpinām izskatīt jautājumu - "Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra, Ministru prezidenta biedra Vaivada atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kāda veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos."

Kā zināms, ministrs ir atkāpies no sava amata, bet atbilde uz Saeimas pieprasījumu ir iesniegta un Saeima turpina debates par šo jautājumu. Vārds deputātam Straumem - "Tçvzemei un brīvībai"! Pēc tam runās deputāte Kreituse.

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi! Runājot par to, kādā situācijā šodien atrodas izglītības darbinieki un visa izglītības sistēma kopumā, es gribētu uzsvērt jautājumu par politisko atbildību, ko aizvien ir deklarējis "Latvijas ceļš" un ko tas nepilda.

Kad pagājušajā rudenī mūsu frakcija vairākkārt izvirzīja jautājumus par izglītības darbinieku samaksas problēmām, "Latvijas ceļš" kopā ar saviem sabiedrotajiem izvairījās no diskusijas šeit, šajā zālē, solot, ka valdība izpildīs pašu dotos solījumus. Mēs visi labi atceramies, ar ko tas beidzās. Ar skolotāju streiku decembrī! Kad sekoja kārtējie solījumi no valdības puses, streiks tika pārtraukts. Šodien mēs atkal redzam - un vislabāk to redz paši skolu pedagogi, - ka solījumi kārtējo reizi nav izpildīti.

Pagājušā gada 13. decembra Ministru kabineta sēdes protokolā skaidri un gaiši ir rakstīts: valdība apņemas, sākot ar 1. martu, paaugstināt pedagoģisko darbinieku algas vidēji par 16%. Ministru prezidents šo apņemšanos apliecināja oficiālā publikācijā laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" 14. decembrī. Tagad valdība mēģina šīs saistības noliegt un demisionējušais ministrs Vaivada kungs runā par 16% attiecībā pret septembra algu fondu, bet ne valdības sēdes protokolā, ne pieminētajā Ministru prezidenta publikācijā nav ne vārda par septembri, - gluži otrādi.

Rodas jautājums - ko grib panākt ministrija un valdība kopumā, šādā veidā manipulējot ar pašu pieņemtajām saistībām tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka aprēķinos ir bijušas kļūdas, ka saistību izpildei valsts budžetā pietrūkst aptuveni pusotra miljona latu un ka situācija nekavējoties jālabo?

Visādā ziņā šīs valdības manipulācijas rada vienīgi neizpratni un sašutumu pedagogu sabiedrībā, par ko mēs, visi deputāti, viegli varam pārliecināties Saeimai adresētajās vēstulēs un iesniegumos. Un tas nepavisam neliecina par valdības godprātību un politisko atbildību.

Situācija izglītības sistēmā kļūst arvien satraucošāka. Vienlaikus turpina skanēt frāze par izglītību kā vienu no valdības prioritātēm, un šie vārdi un deklarācijas tūkstošiem skolotāju ausīs skan kā izsmiekls, jo viņi ar godprātīgu, sabiedrībai un Latvijas nākotnei vitāli nepieciešamu darbu nespēj nopelnīt cilvēka cieņai atbilstošu iztiku. Tāda diemžēl ir valdības un valdošās koalīcijas politika, un šī politika turpinās.

Valdību acīmredzot neuztrauc, ka pēc ilgiem gadiem Latvijā atkal veidojas analfabētu paaudze, jo vairāki tūkstoši skolas vecuma bērnu neapmeklē izglītības iestādes. Valdību neuztrauc, ka skolotāju pazemojošais materiālais stāvoklis grauj izglītības autoritāti viņu audzēkņu acīs, ka daudzi spējīgi pedagogi ir spiesti meklēt sev labāk atalgotu nodarbošanos un septembrī acīmredzot daudzās skolās nebūs kam iet klasēs. Bet valdība pat nav bijusi spējīga pieņemt lēmumu par pensiju izmaksu strādājošajiem pedagogiem.

Kā gan savādāk, ja ne kā cinisma kalngals ir jānovērtē fakts, ka tieši dienā, kad tika pārtraukts skolotāju streiks, 13. decembrī, izglītības un zinātnes ministrs parakstīja rīkojumu par prēmiju izmaksu ministrijas darbiniekiem tādos apmēros (konkrēti - 300 latu, pāri par 300 latiem), kas izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem pat sapņos nerādās?!

Tas viss un vēl daudz kas cits liecina tikai par vienu - par "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības koalīcijas valdības politisko bezatbildību politiskās atbildības vietā. Ja jau tas skartu tikai šo valdību un šīs politiskās organizācijas, varētu arī par to nerunāt un pagaidīt, kad tauta pati izteiks savu spriedumu gan Vaivada kungam, gan valdības locekļiem, kuri kurdu un afgāņu nelegālajiem bēgļiem spēj sarūpēt 4 latus dienā, bet augstākās kvalifikācijas skolotājam Latvijā - tikai 2 latus, ja mēs sadalām viņu mēneša atalgojumu pa dienām. Taču nelaime ir tā, ka šodienas nebūšanas ļoti tālu ietiecas Latvijas nākotnē. Un izglītības sistēma, kas tiek nevis pārveidota atbilstoši laika prasībām, bet gan plānveidīgi sagrauta, nebūs tik viegli atjaunojama, un šodienas kļūdu un neizdarību un nesaprātīgās politikas dēļ cietīs ne tikai daudzas nākamās valdības, bet cietīs arī diemžēl latviešu tauta un Latvijas valsts.

Atjaunot izglītības sistēmu būs daudz grūtāk nekā atjaunot, teiksim, kādu ražošanas nozari, kur varbūt pietiek nomainīt tehnoloģiju un radīt labvēlīgu nodokļu režīmu. Turpretī, lai atjaunotu izglītības prestižu sabiedrībā, lai pārliecinātu jauniešus izvēlēties skolotāja arodu un skolas pametušos pedagogus atgriezties tajās, lai pēc pašreizējā pagrimuma no jauna pārliecinātu cilvēkus par garīgo vērtību nozīmību un nepieciešamību, vajadzēs atkal mainīt sabiedrības apziņu, un tam būs nepieciešams daudz ilgāks laiks nekā viens, divi vai trīs gadi.

Taču bez tā visa, bez garīgajām vērtībām, bez izglītotiem un prasmīgiem cilvēkiem Latvija nebūs pilnvērtīga Eiropas sastāvdaļa. Tā labākajā gadījumā būs tikai Eiropas nomale.

Apvienība "Tçvzemei un brīvībai" nevēlas to pieļaut, un tāpēc šis jautājums arvien ir bijis un būs mūsu uzmanības un rūpju centrā. Protams, mēs rēķināmies ar to, ka valsts budžeta iespējas ir ierobežotas. Taču mēs pietiekami bieži redzam, ka arī esošie līdzekļi tiek tērēti nesaimnieciski, kā to parāda arī Valsts kontroles atzinumi, tie tiek izšķērdēti, kur nevajag, tiek audzēts mazas valsts vajadzībām nesaprātīgi liels ierēdņu korpuss, tiek radītas arvien jaunas un jaunas iestādes, institūcijas un biroji, kas tautai ir lieki un nevajadzīgi. Turpretī valdošās koalīcijas pārstāvji ir gatavi stundām ilgi pamatot - kā mēs to redzējām jau pagājušajā plenārsēdē - šādu biroju nepieciešamību.

Un uz visa šā fona mēs redzam Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku neizdarību un nevēlēšanos vai nespēju pildīt savas saistības.

Mūsu apvienība, tās deputāti, regulāri tiekas ar skolu vadītājiem, skolotājiem, Izglītības darbinieku arodbiedrības pārstāvjiem. Mēs redzam viņu izmisumu un vienlaikus arī viņu ticību savam darbam. Mēs zinām, ka viņiem nevajag daudz. Viņi neprasa mersedesus, kādos brauc valdības locekļi un daudzu ministriju ierēdņi, viņi redz, ka valsts nav bagāta, un materiālā ziņā neprasa sev daudz vairāk par elementāru iztikas nodrošināšanu, lai varētu samaksāt par dzīvokli, paēst, pieklājīgi apģērbties, neriskējot kļūt par apsmiekla objektu savu audzēkņu acīs. Taču vienu viņi prasa pavisam noteikti (un viņiem ir šādas tiesības prasīt) - godprātīgu attieksmi pret skolotāju, kas nozīmē arī godprātīgu attieksmi pret nākamo paaudzi un valdības doto solījumu izpildi. Tieši to viņi nav saņēmuši.

Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" pastāv uz to, lai valdība nekavējoties izpildītu pašu dotos solījumus. Mēs neuzskatām, ka izglītības un zinātnes ministra demisija būtu kaut kādā veidā šīs saistības atcēlusi.

Un otrkārt. Mēs pieprasām mainīt attieksmi pret izglītības sistēmu kopumā. Tas nozīmē arī konceptuāli citu pieeju valsts budžeta projekta veidošanā, paredzot skolotāju darba samaksu un sociālo garantiju pielīdzināšanu civildienesta ierēdņu darba samaksai un sociālajām garantijām. Mūsu priekšlikumi ir iekļauti Saeimas lēmuma projektā, par kuru vēl runās Grīnblata kungs.

Pretējā gadījumā varam runāt vienīgi par valdības prioritāti kā tādu zināmu ilūziju, jo tā reāla var būt tikai tad, ja tā atspoguļojas valsts budžetā. Un, ja tas tā nenotiks, tad mēs varam runāt vienīgi par principu "Klausieties manos vārdos un neskatieties uz maniem darbiem!", ar ko diemžēl līdz šim ir izcēlusies gan Gaiļa kunga valdība, gan arī "Latvijas ceļa" politika kopumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Janīna Kušnere.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es šodien negribētu vairs runāt par to, cik grūti un sarežģīti ir skolotājiem un kas sagaida viņus perspektīvā. Tas mums ir zināms tāpat un šeit nevienam nav jāatkārto.

Bet es gribētu runāt par konkrēto iesniegto atbildi, lai gan šodien Vaivada kunga vairs nav šajā postenī. Bet, tā kā valstī ir pieņemta prakse, ka parasti ministrus, kuru nav, aizvieto Ministru prezidents (un viņš šeit ir), tad varbūt viņš varētu atbildēt kopā ar Zvanītāja kungu par to, ko darīt, lai šādu situāciju novērstu.

Tātad - pirmais jautājums. Atbildē ir uzskaitīti 10 punkti, ko darīs Izglītības ministrija, lai uzlabotu skolotāju situāciju. Man šķiet, ka no šiem 10 punktiem 8 ir tie, kur vajadzēja rakstīt, ko nevajag darīt vai kas jālikvidē Izglītības ministrijā, lai izmainītos situācija izglītībā. Jau pirmais punkts ir visparadoksālākais.

Pirmais, ko darīs Izglītības un zinātnes ministrija, ir jauna Izglītības likuma projekta izstrāde. Cik es zinu, mēs tikko kā otrajā lasījumā pieņēmām jauno Izglītības likumu. Trešais lasījums tūlīt būs. Tad ir jautājums: kurš strādā nekvalitatīvi un kurš kuru šeit muļķo - Izglītības un zinātnes ministrijas 331 darbinieks vai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Jo, ja vēl nav pieņemts jaunais Izglītības likums, tad kāpēc ir jāziedo līdzekļi un jāstrādā jau pie nākamā Izglītības likuma izstrādāšanas? Varbūt atlikt to, kas ir Saeimā, izstrādāt un pieņemt normālu Izglītības likumu?

Nākamais jautājums. Atbildē ir ierakstīts, ka tiks pilnveidota un attīstīta dažādu institūciju darbība. Tas ir Izglītības satura centrs, Izglītības attīstības institūts, bet tad, kad pieņēma 1995. gada budžetu, tad vairākums no opozīcijas par budžetu Izglītības ministrijai balsoja tikai ar vienu noteikumu - ka šīs institūcijas tuvākajā laikā tiks likvidētas kā pilnīgi nevajadzīgas un liekas. Un es atceros Ābiķa kunga toreiz izteikto komentāru tepat zālē, kad viņš teica: "Pagaidi mazliet ar to Izglītības attīstības institūta likvidēšanu, likvidēšana šodien ir pārāk dārga, bet pirmā pusgada laikā mēs to realizēsim." Izrādās, ka ne tikai likvidēšana ir dārga, bet ka tagad notiks šā institūta attīstība un vēl tālāka viņa virzība un kadru palielināšana.

Nākamais jautājums. Skolotāju kvalifikācijas celšana. Tā ir nonākusi pavisam kuriozā situācijā. Jau gadu Universitāte lūdz: atdodiet mums šo procesu, lai to var veikt Universitātē! Vairākkārt no šīs tribīnes ir teikts un runāts: skolotāju kvalifikācija ir jāceļ tām iestādēm, kas viņus gatavo! Atdodiet šo procesu universitātēm un pedagoģiskajiem institūtiem. Es jums varu pateikt pavisam konkrētu piemēru: visus organizatoriskos pasākumus, kas ir saistīti ar vēstures skolotāju kvalifikācijas celšanu, Vēstures un filozofijas fakultātē veic viens cilvēks. Nav vajadzīgs departaments, nav vajadzīgs institūts, un lektori Universitātē ir pietiekami kvalificēti. Tas ir atkal nākamais process, kas ir jāveic un jārealizē. Bet, ja mēs ejam tādu ceļu kā šobrīd, tad veidojas paradoksāla situācija, par kuru es varu izlasīt tādā lielā preses izdevumā kā "Civildienesta Ziņotājs". Es ieteiktu kolēģiem viņu palasīt. Tur jūs atradīsit ļoti interesantas ziņas, kā šodien Latvijā veidoti tiek kvalificēti ierēdņi. Un, kad atšķir šo "Civildienesta Ziņotāju" un izlasa, kas jauns ir mācību centrā, tad mēs varam uzzināt, ka ar ļoti lieliem panākumiem ir beigusies pirmā apmācību kārta Latvijas Republikas arhīvos strādājošiem ierēdņiem. Tātad tie ir augstākās klases arhīvu darbinieki. Ko tad viņi ir mācījušies šajā pirmajā apmācības kārtā, kur ir iztērēts tik daudz līdzekļu? Turklāt tas ir veikts darba laikā. Neko citu, kā vien Latvijas vēsturi! Klausieties - ja mēs nonākam tādā paradoksālā situācijā, ka arhīvu vadošajiem darbiniekiem ir jāmāca Latvijas vēsture, tad rodas jautājums: cik tālu tā var iet? Bet ir jau labi - profesori iet un māca šo Latvijas vēsturi saviem bijušajiem kolēģiem, saviem studentiem, jo tur viņiem maksā divreiz lielāku algu nekā Universitātē. Un tiem, kuri māca un pasniedz šos priekšmetus, šodien mums nav nekādu morālu tiesību viņiem to pārmest.

Te gan vēl gribētos mazliet piebilst, ka ir arī jauns mācību centrs ierēdņu apmācībai, kurš saucas "Transforlatvija". Nez kā šeit ir ar Valodu likumu un noteikto sodu? Varbūt to varētu ieskaitīt skolotāju algu fondā par Valodu likuma nepildīšanu... Un, ja jau valsts Ministru kabineta organizētajai iestādei vairs nav latviešu valodas nosaukuma, tad skolai tas būtu varbūt pavisam izslēdzams.

Nākamais jautājums. Skolotāju kvalifikācijas dalījums, šī tabula. Pavisam konkrēti - ko šodien Latvijā nozīmē termins "augstākā izglītība"? Cik es zinu, tad visiem, kam ir augstākās izglītības diploms un nav doktora vai habilitēta doktora grāda, lai iegūtu maģistra grādu, kas dod augstāku algu, visiem tagad bija jāiet vēlreiz par maksu - par maksu, es atkārtoju - studēt vai mācīties maģistratūrā. Cik es zinu, tad šodien augstskolas sistēmā ir divas gradācijas - bakalaurs un maģistrs. Vai patiešām tagad mēs atzīsim tos augstskolu diplomus un atvainosimies tiem, kuriem mēs likām iet divus gadus maģistratūrā? Vai tas ir kaut kas cits? Kas šeit ir domāts? Un te jau ir tā vislielākā problēma, par kuru rodas šīs domstarpības. Universitātē šodien ir degradēts bakalaura un maģistra grāds. Kāpēc? Tāpēc, ka skolā maģistrs saņem vairāk nekā bakalaurs, lai gan skolā maģistra (tā jau ir zinātniskā pakāpe) grāds lielākajai daļai pedagogu vispār nav vajadzīgs. Tieši šī neizpratne un haoss, kāds ir izveidots izglītības sistēmā, rada šo nesapratni algu saņemšanā un arī attiecībā uz to, kas tiek maksāts cilvēkiem. Ja šīs pretrunas netiek novērstas, ja Izglītības un zinātnes ministrijā turpina strādāt 331 cilvēks - tādu budžetu mēs paši esam apstiprinājuši... Es atkārtoju - 331!... Ja turpina eksistēt visi šie nevajadzīgie zinātniskās pētniecības institūti un rajonu optimizācijas institūti un tā tālāk, kur ierēdņi saņem tieši divreiz lielāku algu nekā skolotājs skolā, tad nekas arī nevar mainīties.

Otrs moments. Mums ir atbildē uzrādīts, ka algu likme paredzēta 68,2 lati - tā ir tieši uz pusi mazāka, nekā ir prognozētā vidējā alga Latvijā. Latvijā 1995.gadā vidējā alga ir prognozēta 117 latu, no šādas summas "Lattelekom" rēķina samaksu par telefonu - 5,16 latu, kas, iespējams, šogad tiktu ieviesta. Tad kāpēc skolotājs ir nolikts šādā situācijā? Vai tikai tāpēc, ka ierēdņu ir pārāk daudz un viņi savstarpēji nevar koordinēt rīcību?

Un vēl pēdējais moments šajā atbildē. Te ir rakstīts, ka skolotājiem par 31% palielināsies šī alga. Bet, kā mēs zinām, ja veic inflācijas aprēķinu par 1994.gadu pēc pasaules standartiem, tad mums inflācija bija nevis 26, bet 36%, un tādējādi atbildē būtu jāieraksta, ka diemžēl skolotāju algas pielikums nav vis tās paaugstināšana, jo pielikums par 5% ir atpalicis no inflācijas pieauguma Latvijā 1994.gadā. Taču jautājums šodien paliek atklāts, un nevis jau vairs par to, kā skolotājiem pielikt algu, bet vai skolotāji maijā vispār saņems algu. Es domāju, ka to vajadzētu šodien tādā veidā pagriezt, un tāpēc būtu ļoti patīkami - es vēlreiz atkārtoju -, ka šeit tribīnē nāktu premjerministrs un pateiktu mums, vai skolotāji saņems vai nesaņems, un arī ekonomikas ministrs uzskatītu par vajadzīgu pateikt, kas tuvākajā laikā mainīsies ekonomikā, lai skolotāji šīs algas saņemtu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kušnere - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu! Pēc tam - Māris Grīnblats.

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeima! 1994.gada 13.decembrī valdība uzņēmās saistības -risināt problēmas, kuras izglītību novedušas krīzes situācijā. Taču, ja paanalizējam izdarīto, tad redzam, ka faktiski realizēts nav pat minimums. Atļaušos atgādināt cienījamajai Saeimai, ka, nerunājot par ciparu "trikiem" ar skolotāju algām, Ministru kabinets ir ignorējis priekšlikumus par pensiju izmaksāšanu strādājošiem skolotājiem, kā arī par skolu tehnisko darbinieku štatu normatīviem. Protams, ir vēl citi priekšlikumi, kuri arī nav ņemti vērā, lai uzlabotu šo krīzes situāciju. Taču notika pilnīgi pretēji - ja, teiksim, ir runa par kādu noteikumu vai likumu atcelšanu, kas bija domāts, lai pirmām kārtām palīdzētu lauku ļaudīm. Un te es domāju šo slaveno likumu, kuru mēs atcēlām pēc Ministru kabineta priekšlikuma, pēc otrreizēja priekšlikuma, un kurš bija saistīts ar vispārizglītojošo skolu skolēnu bezmaksas braukšanu transportlīdzekļos. Tādējādi ir skaidri redzams, ka Ministru kabinets dara visu, lai lauku ļaudis padarītu vēl nabadzīgākus. Mēs visi labi zinām un varam šodien nosaukt desmitiem pagastu, kur bezdarbs ir 80% līmenī. Tāda, lūk, ir reālā situācija un tāda savukārt ir valdības darbība un rīcība.

Ja runājam par šo atbildi uz deputātu pieprasījumu, tad tur mēs varam saskatīt tikai vārdus un frāzes. Jāsaka gan, ka šie teikumi ir pietiekami daiļskanīgi, kas rada iespaidu, ka valdība to vien dara, kā rūpējas par izglītību. Citēšu dažus no šiem izpušķojumiem: "darba samaksas sistēmas pilnveide turpinās", "budžeta līdzekļi aprēķināti atbilstoši nepieciešamībai" utt. Tiešām ir kā pasaku zemē Leiputrijā. Redziet taču, nepateicīgie ļaudis, kā valdība strādā, bet, lūk, pagaidām nesanāk, tāpēc vajag paciesties! Arī šajā atbildē nav aizmirsti Eiropas standarti, tie no valdības puses tiek pieminēti pietiekami bieži. Tādējādi šoreiz Izglītības un zinātnes ministrija neaizmirst sevi paslavēt, jo, lūk, Dānijā, Norvēģijā un citās Eiropas valstīs ir daudz vairāk ierēdņu ministrijās nekā pie mums. Un mēs aizmirstam vienu - salīdzināt var tikai to, kas ir salīdzināms, nevis to, kas nav salīdzināms. Taču mēs visi labi zinām, ka tas ir paņēmiens, ar kuru operē valdība, vadīdamās pēc principa, - visas metodes ir pieņemamas, lai attaisnotu savu rīcību.

Te jau minēja, ka, runājot par izglītības problēmām, šodien būtu jārunā par aizkavēto darba algu izmaksu. Man šajā sakarā ir jautājums: vai arī ierēdņiem, kuriem algas ir divkārt vai vienam otram pat vēl lielākas, arī ir aizkavētas šīs izmaksas? Domāju, ka nav, jo citādi jau nebūs to atbalstītāju - "Latvijas ceļa" "aizmugures" un partijas gara uzturētāju.

Atgriežoties vēlreiz pie skaitļiem, jāpiemin darba algas fonds, jo atbildē ir minēts, ka tas ir pieaudzis par 37,2%. Taču šeit atkal ir jāuzdod jautājums, uz kuru valdībai ir skaidri un gaiši jāatbild, - kam un kā tiek izmantots šis pieaugušais darba algas fonds? Ja skolotāju algu reālais pieaugums ir tikai 12% (solīto 16% vietā), kur tad ir izsludinātā izglītības prioritāte? Pēc ministrijas izpratnes, tā tiek saistīta ar reformu realizāciju. Solījumi tiek bārstīti pa labi un pa kreisi, taču darbi parāda valdības īsto seju. Diemžēl šodien šīs valdības darbības, rīcības rezultāts ir izmisums, kas pārņēmis invalīdus, pensionārus, zemniekus, skolotājus, kultūras darbiniekus, visus tos, kuri ar godīgu darbu ir nopelnījuši vai arī, apzinīgi strādājot, vēlas nopelnīt cilvēka cienīgu dzīvi. Ņemot vērā visus iepriekš minētos valdības darbības principus, kā arī cinisko attieksmi pret cilvēkiem, nodokļu maksātājiem, kas ir valdības blēžu un krāpnieku uzturētāji, jāteic, ka viena ministra nomaiņa ar citu neko nemainīs. Kā jau teicu, šai valdības nespējai, vai, pareizāk sakot, negribēšanai darīt pēc Eiropas standartiem, cienījamie valdības vīri, parasti ir jābeidzas ar Ministru kabineta demisiju.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Godātie valdības locekļi! Es negribētu, lai šī saruna pārvēršas par skolotāju algu jautājumu, jo ne jau skolotāju dēļ pastāv skola. Skola pastāv bērnu un jauniešu dēļ, un mums jāredz, kādā kopsakarībā izglītība ir iesaistīta. Katrs lats, kas tiek ieguldīts izglītībā, netiešā veidā tiek ieguldīts gan valsts aizsardzībā, gan ierēdņu apmācībā, gan visās citās tautsaimniecības un valsts pārvaldes nozarēs. Pašlaik reālā situācija ir tāda, kā mums stāstīja Jelgavas ģimnāzijas direktors, ka kvalificēti skolotāji piepelnās, piemēram, 50% šīs skolas skolotāju veic arī citu darbu, un skolas vadībai nav īpaša iemesla to aizliegt, jo pretējā gadījumā šie cilvēki skolu pametīs. Arvien grūtāk ir skolās, sākot jauno mācību gadu, aizpildīt brīvās darba vietas ar cilvēkiem, kas ieguvuši augstāko izglītību. Tiek prognozēts, ka daudzos gadījumos tie būs bijušie vidusskolu audzēkņi, kā tas jau bieži vien ir. Tātad šī izglītības lejupslīde atsauksies ne jau uz situāciju 1995.gadā, bet daudz spilgtāk tā būs redzama 2000.gadā un 2005.gadā. Jāizdara tikai secinājumi. Kā pareizi ir sacījis kāds ekonomists, katra valdība plāno reformas tā, lai šo reformu labie augļi būtu redzami laikā līdz vēlēšanām, bet reformas sliktās sekas parādītos jau pēc vēlēšanām - nākamo valdību laikā. Es domāju, tādu situāciju mums nevajadzētu pieļaut. Desmit Saeimas deputātu vārdā šī pieprasījuma nobeigumā gribu iesniegt Saeimas lēmumu, jo tiešām nebūtu nekādas jēgas, ja mēs šeit būtu gari runājuši un beigu beigās secinājuši, ka, sak, lietas ir sliktas, ko tur var darīt, jo gandrīz neko nevar darīt... Pirmām kārtām tomēr vajadzētu darīt to, ko valdība jau bija solījusi. Tātad:

1. Uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumu nr.51 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" jaunu 4.pielikuma redakciju, nosakot pedagoģisko darbinieku amata algas likmi no 44 līdz 66 latiem ar tādu aprēķinu, lai pedagoģisko darbinieku darba samaksa palielinātos vidēji par 16% salīdzinājumā ar 1994.gada decembri, kā jau tas arī bija solīts.

2. Uzdot Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par pensiju izmaksu pilnā apmērā strādājošajiem pedagoģiskajiem darbiniekiem. Tā tiešām nebūtu pārmērīga prasība, redzot to, ka kvalificētu pedagogu skolās pietrūkst, bet nekvalificēti cilvēki ar neatbilstošu izglītības līmeni, strādādami skolās, neatrisina galveno jautājumu - jautājumu par to, ka izglītošanai nevis vienkārši ir jānorit, bet ka tai ir jāsasniedz zināms zināšanu līmenis. Un šo līmeni garantē ar kvalifikāciju.

3. Ierosinājums Ministru kabinetam - iesniegt noteiktā laikā grozījumus 1995.gada valsts budžetā, lai izpildītu šos divus iepriekš minētos punktus.

Saistībā ar 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju, kura pašlaik jau tiek gatavota, mums ļoti labi ir jāsaprot, ka gadījumā, ja nekādas būtiskas izmaiņas valsts budžeta veidošanā nenotiks, tad 1996.gadā attiecībā uz skolotāju algām un izglītību būs tieši tāda pati situācija, kāda ir šobrīd, tad atkal notiks cīņa par procentu desmitdaļām, par santīmiem un par dažiem latiem, kas principiāli situāciju neizmainīs. Jaunās Saeimas vēlēšanas notiks šā gada 30.septembrī un 1.oktobrī, ir plānots, ka pirmā 6. Saeimas sēde notiks 7.novembrī, tātad jaunā valdība sanāks kopā, labākajā gadījumā, novembra beigās vai decembra sākumā. Lai līdz Ziemsvētkiem pieņemtu 1996.gada valsts budžetu, skaidrs ir tas, ka šī jaunā valdība, (lai arī kādas politiskās partijas to veidotu) spēs tikai pielabot atsevišķus punktus 1996.gada budžeta projektā, ko būs sagatavojusi pašreizējā valdība. Un nekas principiāli nemainīsies, ja nākamgad budžets tiks veidots pēc tāda paša principa, kā tas tika darīts iepriekšējā gadā.

Tādēļ arī ir mūsu ierosinājums - 4.punkts šajā lēmuma projektā. Tātad - uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju, paredzot pedagoģisko darbinieku algas un sociālās garantijas pielīdzināt civildienesta ierēdņu algām un sociālajām garantijām, jo ir grūti argumentēt, uz kāda pamata valsts skolotājs jeb valsts pedagogs tiek nostādīts sliktākā stāvoklī, nekā ir valsts policists, valsts diplomāts vai valsts ierēdnis. Katrā ziņā, ja izglītībai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, tad šie līdzekļi jāiegūst nevis uz kādas atsevišķas nozares vai ministrijas rēķina, bet uz visu pārējo rēķina, jo, kā es jau teicu, izglītība, ieguldījums izglītībā būtībā vienlaicīgi ir ieguldījums arī visās pārējās sfērās - gan tautsaimniecības nozarēs, gan valsts pārvaldes nozarēs. Ja arī šī pāreja nevar notikt dažu mēnešu laikā, tad, protams, var būt kādi īpaši pārejas noteikumi, kas paredz to, kādā veidā, kādos tempos un kādās kategorijās pedagoģiskie darbinieki tiek pielīdzināti valsts civildienesta ierēdņu statusam, jo, ja šis jautājums principā tiek izlemts pozitīvi, tad detaļas, kādā tempā to var veikt un kā to darīs, - tas jau ir diskusijas objekts.

Tātad es iesniedzu Prezidijam šo Saeimas lēmuma projektu, lūdzu to arī pavairot un izdalīt visiem deputātiem, lai šā jautājuma apspriešana beigtos konstruktīvi, nevis ar vienkāršu parunāšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies debatēs? Nav. 130.pants. "Ne mazāk kā 10 deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, atsevišķam ministram vai valsts ministram. Šajā gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām." Līdz ar to... vienu mirklīti, man ir jāapspriežas. Cik ilgā laikā var pavairot? Desmit minūtes ir vajadzīgas, lai lēmuma projektu pavairotu.

Godātie deputāti! Ļoti žēl, ka frakcija nav iesniegusi savlaicīgi, lai varētu iepazīties un lemt par šo lēmuma projektu, to apspriest. Vienīgais, ko Kārtības rullis paredz sēdes vadītājam, ir ierosināt pārtraukumu uz desmit minūtēm, bet arī par to ir jālemj Saeimai, jo, lai pārtrauktu jautājuma izskatīšanu uz kādu laiku, ir vajadzīgi 20 deputātu paraksti. Sēdes vadītājam nav tādu tiesību -ierosināt. Lūdzu balsot par priekšlikumu - pārtraukt sēdi uz desmit minūtēm. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pārtraukt sēdi uz desmit minūtēm, lai varētu pavairot un izsniegt šo lēmuma projektu, bet pēc tam turpināt izskatīt iesākto jautājumu. Vai visi ir balsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 7, atturas - 4. Pārtraukums sēdē līdz pulksten 9.50. Bez 10 minūtēm desmitos atsākam sēdi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 9 un 50 minūtes. Lūdzu ieņemiet savas vietas! Vēlreiz lūdzu - ieņemiet vietas! Vai visi deputāti ir saņēmuši lēmuma projektu, kuru iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Ilmārs Dāliņš... tālāk nesalasāms diemžēl paraksts... Aleksandrs Pētersons, Prēdele, Brūvers, Rugāte, Grīgs. Vai piektais nebija Gundars Bērziņš? Gundara Bērziņa nav zālē? Nav. Tātad es atsaucu, jo nav salasāms paraksts.

Lūdzu, sākam apspriest šo Saeimas lēmuma projektu. Deputāts Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Respektējot iesniedzēju labo nodomu un tiešām sagaidot, ka šis lēmuma projekts nav iesniegts ar domu, lai sasniegtu kaut kādus ātrus populistiskus rezultātus, kas nav izpildāmi, bet tiešām lai panāktu rezultātus, man tomēr ir priekšlikums Kārtības ruļļa 136.panta kārtībā šodien atlikt šī lēmuma pieņemšanu un iekļaut viņu nākošās sēdes darba kārtībā, jo šeit ir četri punkti, no kuriem katrs ir saturiski visai komplicēts, jo saistīts ar budžeta labojumiem, saistīts ar budžeta izdevumiem, tāpēc mums vajadzētu viņus visus rūpīgi izskatīt, vajadzētu dot arī deputātiem iespēju sagatavot labojumus, papildinājumus, grozījumus šā lēmuma projekta punktiem. Patiešām es domāju, ka ir aizskarta nopietna tēma. Un tas būtu nenopietni, ja par lēmuma projektu, kas satur šādus jautājumus un kas deputātiem tika izsniegts burtiski pāris sekundes atpakaļ, mēs tūlīt visi balsotu. Tas nostāda mūs visai jocīgā situācijā. Tāpēc man ir lūgums, faktiski priekšlikums, lai balsošana nebūtu Kārtības ruļļa 136.panta kārtībā, bet reizē arī lūgums iesniedzējiem. Atkārtoju vēlreiz - respektējot tieši viņu nopietnos nodomus, es domāju, ka būtu ļoti labi, ja deputātiem būtu iespēja vēl šo lēmumu apdomāt un iesniegt iespējamos labojumus. Tāpēc es lūdzu atlikt balsošanu par šo jautājumu 136.punkta kārtībā papildu ziņu ievākšanai, jo šeit tiešām ir budžeta jautājumi, tāpēc vajadzētu jau burtiski šodien iekļaut šī lēmuma projekta izskatīšanu, piemēram, nākošās sēdes darba kārtībā, lai te nebūtu nekādu pārpratumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti un godātie valdības locekļi! Šī lēmuma projekta iesniegšana bija paredzēta jau pagājušās sēdes beigās, taču debates par šo jautājumu pārtrauca sēdes noslēgums, tad deputāti būtu varējuši ātrāk iepazīties. Kā redzams no šiem četriem pantiem, jo tie ir konkrēti, tad pantu mērķis nav vis izcelt kādu politisko spēku, bet šo pantu mērķis ir palīdzēt izglītības sistēmai, tajā skaitā - arī skolotājiem. Ja ir runa par to, ka tiešām gan valdība, gan deputāti varētu pamatīgāk iepazīties ar šī lēmuma saturu, tad varētu galīgo balsošanu atlikt uz nedēļu, tikai, protams, vajadzētu konkrēti vienoties, kāda būs iesniegšanas procedūra - kur šie priekšlikumi tiek iesniegti, kāda komisija tos izskata, lai nebūtu tā, ka kaut kas paliek nenorunāts un ka nākamajā sēdē atkal kāda tīri formāla procedūras jautājuma dēļ vispār neizskata. Jo skaidrs ir tas, ka šis 1.jūnijs tagad varētu būt problemātisks tāpēc, ka nākošo ceturtdien jau būs 25.maijs. Un tad valdība varēs teikt, ka piecu dienu laikā izdarīt grozījumus budžetā arī nevar. Tātad droši vien 1.jūniju vajadzētu aizstāt ar 10.jūniju vai tamlīdzīgi. Ja mēs vienojamies tā, ka nākamajā sēdē tas ir darba kārtībā un ir noteikta procedūra, kādā veidā šie priekšlikumi tiek izskatīti, lai varbūt izdarītu dažus redakcionālus grozījumus, tad es domāju, ka iebildumu nevarētu būt, jo tiešām nebūtu jēgas noraidīt - balsot un noraidīt tikai tāpēc, ka kāds principā atbalsta šo projektu, bet neatbalsta kādu šī projekta detaļu, teiksim, ka tur kaut kas būtu jāpielabo. Es domāju, ja mēs vienojamies, tad tas tā arī būtu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies runāt. Godātie deputāti! Par procedūru. Tātad ir priekšlikums 117.panta kārtībā noraidīt izskatīšanu tāpēc, ka lēmuma projekts ir iesniegts šodien. Kā es jums skaidroju, tā nevar, un tā arī netika darīts, bet 136.pants paredz, ka pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanai un tamlīdzīgi. Un viens runā "par", viens - "pret" un tad balso. Deputāts Grīnblats runāja par procedūru attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanu, par atsevišķiem šā lēmuma punktiem. Mums diemžēl Saeimas kārtības rullī nav noteikta procedūra lēmuma projekta izskatīšanai - Saeimas lēmuma projekta izskatīšanai un papildinājumu un grozījumu iesniegšanai atsevišķiem punktiem. Mums jau ir bijuši precedenti, un jūs paši atceraties, ka lēmuma projektiem grozījumi un papildinājumi tiek iesniegti tajā pašā sēdē un ka tie tad arī tiek izskatīti, protams, vispirms pavairojot un izsniedzot deputātiem. Ierosinājumu - nodot kādai no komisijām - nebija, tāpēc ir priekšlikums - balsot par to, ko šeit ierosināja no tribīnes, tas ir, atlikt lietas izskatīšanu papildu ziņu ievākšanai un iekļaut to nākošās sēdes darba kārtībā. Tāds bija priekšlikums. Ja es neesmu pareizi jūs sapratis, tad, lūdzu, nāciet un... Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim lēmuma projektu par Saeimas deputātu pieprasījumu, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kategoriski novērst pedagogu reālo diskrimināciju darba samaksas jautājumos, par šā balsojuma atlikšanu uz nākošo sēdi. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, sāksim izskatīt 18.maija sēdes darba kārtību. Prezidijā ir viens iesniegums. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 1995.gada 18.maija sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - darbā kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" izskatīt piektajā sadaļā. Patstāvīgais priekšlikums. Tātad izskatīt pirms darba kārtības 18. punkta. Iebildumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts. Citus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā Prezidijs nav saņēmis.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību līguma pielikumu". Iesniedz Ministru kabinets. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes vai papildinājumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Ārlietu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākošais likumprojekts - "Papildinājums Latvijas Republikas Augstākās padomes likumā "Par svētku un atceres dienām"". Iesniedz deputāti Prēdele, Rugāte, Lakševics, Brūvers, Sinka. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Cilvēktiesību komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosaka, ka Cilvēktiesību komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". Iesnieguši deputāti Kiršteins, Stalts, Lambergs, Krastiņš, Karnups. Nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka šos nelielos grozījumus likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību un citu lielāko pilsētu pašvaldībām, es aicinu šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīga par šā likumprojekta tālāku virzīšanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir jāatvainojas. Un it sevišķi man jāatvainojas deputātam Lagzdiņam. Jūsu uzrunas laikā, runājot par ko citu, es, kolēģi, diemžēl nedzirdēju jūsu priekšlikumu. Jūs papildinājāt? Esiet tik laipns, atkārtojiet vēlreiz! Skaļāk nevajag. Es tikai lūdzu kolēģus netraucēt sēdes vadītāju, ja kādi priekšlikumi tiek izteikti no tribīnes...

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tātad es aicinu šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka atbildīgā ir nevis Juridiskā komisija, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk - par deputāta mandāta atjaunošanu. Mums ir iesniegums no Vaivada kunga: "Sakarā ar to, ka šā gada 8. maijā esmu iesniedzis Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam iesniegumu par atkāpšanos no ministra amata, lūdzu atjaunot manu 5. Saeimas deputāta mandātu, kuru biju nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku."

Tātad Saeima bija pieņēmusi lēmumu, ka tā šā gada 5.oktobra sēdē apstiprināja deputāta Jāņa Bordāna mandātu uz laiku, kamēr deputāts Jānis Vaivads pilda izglītības un zinātnes ministra pienākumus. Atļaujiet, godātie deputāti, jums atgādināt Kārtības rulli: "Ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta mandātu, var to atjaunot, ja viņš atkāpjas no ministra amata vai ja atkāpjas valdība. Attiecīgais ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu var iesniegt Prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad viņš atkāpies no ministra amata vai atkāpusies valdība. Par šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu Prezidijs ziņo nākamajā Saeimas sēdē, un ar šo brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku." Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Lūdzu - Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gan tā nedomāju, ka līdz ar to jautājums ir izskatīts. Ja ir pareiza informācija presē, tad viņš ir iesniedzis šo atlūgumu, bet viņš pašreiz vēl ir atvaļinājumā - tātad vēl pilnībā savas saistības kā ministrs nav izbeidzis. Līdz ar to vajag precīzu informāciju. Ja viņš ir atvaļinājumā, tad viņš ir atvaļinājumā kā ministrs, un vēl pavēles, ka viņš ir atbrīvots no ministra pienākumiem, nav. Līdz ar to arī šī pārmaiņa nevar notikt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es jums un Endziņa kungam gribu atgādināt likumu par Ministru kabinetu. Endziņa kungs, likumā par Ministru kabinetu ir teikts, ka ministrs, kurš ir nolicis savas pilnvaras vai, precīzāk sakot, atkāpies no amata, var turpināt pildīt savus pienākumus, ja viņam to uzliek Ministru prezidents vai ja vispār neuzliek, bet ja nav stājies amatā nākošais. Bet jūs jau paši zināt Kārtības rulli, un šeit ir runa par deputātu. Šeit ir tiešām ierakstīts nevis tas, ka viņš turpina pildīt savus amata pienākumus, bet ir rakstīts... Es vēlreiz jums nolasīšu: "...ja viņš atkāpjas no ministra amata". Ministrs ir iesniedzis savu iesniegumu, ka viņš atkāpjas no ministra amata, un Kārtības rullis paredz, ka Prezidijam nedēļas laikā par šo lietu jāziņo Saeimai.

Ja jums ir kaut kādas iebildes, jūs varat prasīt savu pieprasījumu Ministru prezidentam, bet Prezidijam ir iesniegums, ka ministrs ir atkāpies no amata. Cik ilgi vēl Ministru prezidents liks viņam pildīt šos pienākumus - tie visi ir lemjami jautājumi. Lūdzu, uzdodiet tos Ministru prezidentam! Bet Prezidijs rīkojas saskaņā ar iesniegumu, kurā Vaivada kungs paziņo, ka viņš atkāpjas no amata, un tālāk Saeimas Prezidijs ziņo par to Saeimai, ka viņš ir bijis nolicis deputāta mandātu uz šo laiku, kamēr viņš bija ministrs. Līdzko viņš paziņo, ka atkāpjas no ministra pienākumiem vai amata, līdz ar to, es vēlreiz atgādinu jums, Prezidijs ziņo nākamajā Saeimas sēdē, un ar šo brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktā kārtība attiecībā uz uzaicinātā deputāta pilnvarām. Tiek atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš to bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to nekādi balsojumi šeit nav paredzēti, tāpēc es nevaru ņemt vērā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Endziņa iebildumus.

Tālāk. Godātie deputāti, ņemot vērā to, ka ir atjaunots deputāta mandāts Vaivada kungam, šajā sakarā, ja Saeima neiebilst, Prezidijā ir iesniegti arī citi dokumenti, kas ir jānodod Saeimas izlemšanai. Vai visiem deputātiem ir pavairoti un izsniegti šādi materiāli: "Es, Andris Piebalgs, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu, uz ministra amata pildīšanas laiku nolieku savu deputāta mandātu." Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs mums ziņo, ka deputāta Andra Piebalga vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta - Jānis Bordāns.

Jāņa Bordāna iesniegums: "Ar šo paziņoju, ka piekrītu iestāties Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr deputāts Andris Piebalgs pilda finansu ministra amatu".

Ir Saeimas lēmuma projekts: "Apstiprināt Jāņa Bordāna deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Andris Piebalgs pilda finansu ministra amatu." Kā mani informēja, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai pret to nekādu iebilžu nav. Par to es saņēmu mutisku informāciju. To apstiprina Budovskis - komisijas priekšsēdētājs. Arī tagad.

Vai deputātiem ir iebildes, ja mēs izskatām šo jautājumu? Nav iebildes. Tad, lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Jāņa Bordāna deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Andris Piebalgs pilda finansu ministra amatu." Balsojam. Lūdzu rezultātu! 64 - par, 1 - pret, 6 - atturas. Lēmums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo jautājumu, ir jāizskata Prezidija saņemtie priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti ierosina 18. maija sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas: likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" (darba kārtības 51. un 52. punkts) izskatīt pēc likumprojekta "Par Vērtspapīru tirgus komiteju" (darba kārtības septītās sadaļas 24. punkts). Lūdzu, apskatieties! Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - "Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu amatu". Ir iesniegts lēmuma projekts: pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 10. panta 2. punktu, atļaut deputātam Zaščerinskim savienot deputāta amatu ar algotu komisijas locekļa darbu Labības produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācijas komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 6, atturas - 3. Pieņemts.

Deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Rugātes, Novakšānova, Tomiņa un Mārtiņa Ādama Kalniņa jautājumu par atvaļinājuma piešķiršanu Jānim Ārvaldim Tupesim.

Lūdzu! Ministru prezidents Māris Gailis.

M.Gailis (Ministru prezidents).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Paldies par jautājumu. Tiešām esmu kļūdījies. Lai gan likums - Darba likumu kodekss - neaizliedz dot atvaļinājumu avansā, esmu parakstījis dokumentu, kas atļauj Tupeša kungam būt atvaļinājumā par vienu dienu vairāk, nekā viņš būtu izpelnījis, nostrādājot līdz novembrim. Tātad, saņemot aprēķinu, viņam tiks atrēķināta atvaļinājuma nauda par šo vienu dienu. Atvainojos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Kides, Lucāna, Novakšānova, Zaščerinska, Jurkovska un Staša jautājumu par valsts kredītpolitiku.

Andris Piebalgs - finansu ministrs. Lūdzu!

A.Piebalgs (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti un deputātes! Tātad, atbildot uz deputātu pieprasījumu, jums ir izdalīts atbilstošs materiāls. Es nezinu, vai man vajadzētu nolasīt, bet es esmu gatavs tomēr pamatvilcienos atbildēt arī uz šiem jautājumiem.

Tātad pirmais jautājums ir par Unibankas privatizāciju. Tātad valsts akciju sabiedrība "Latvijas Universālā banka" dibinājās pēc Latvijas Bankas reorganizācijas un privatizācijas komisijas lēmuma, kas bankas sastāvā iekļāva Latvijas Bankas 21 bijušo nodaļu ar visām to saistībām un arī ar sliktajiem kredītiem. Slikto kredītu apjomu novērtēja Šveices banku ekspertu grupa, un atkārtoti to vērtēja starptautiskā auditorfirma "Coopers & Lybrand". Unibankas rehabilitācijai Finansu ministrija pēc valdības pilnvaras 1994. gada 15. aprīlī emitēja valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes par kopējo summu 25 miljoni latu. Ar šīm parādzīmēm aizstāti Unibankas bilancē ienākumus nenesošie aktīvi - sliktie kredīti. Slikto kredītu uzskaiti un apkalpošanu, piedziņu, saskaņā ar 1995. gada 15. aprīlī noslēgto pilnvarojuma līgumu veic Unibanka. Piedziņas rezultātā iegūtos resursus 85% apmērā novirza valsts parādzīmju dzēšanai.

Attiecībā uz šā gada 1. maiju sliktie kredīti ir piedzīti par summu, kas ir apmēram 2 miljoni latu. Slikto kredītu atlikums sastāda 23 miljonus latu. Apmēram 70% no šiem sliktajiem kredītiem ir valsts uzņēmumu un valsts akciju sabiedrību saistības.

1994. gadā Unibanka no valsts budžeta kā procentu maksājumus par valsts ilgtermiņa obligācijām saņēma 3,4 miljonus latu. 1994. gadā Unibanka samaksāja valsts budžetā peļņas nodokļa veidā 1,4 miljonus latu, kā arī ar atgūto slikto kredītu summām dzēsa valsts ilgtermiņa obligācijas par 1,5 miljoniem latu.

Kopumā vērtējot Unibankas privatizācijas noteikumus, valdība uzskata, ka Privatizācijas aģentūrai ir pareiza pieeja, jo tā ir tā būtiskā problēma - izvēlēties starp vairākām lietām būtiskāko. Viens jautājums, protams, ir tas, ka būtu ļoti labi iegūt šo naudu, bet attiecībā uz naudas iegūšanu ir divas būtiskas problēmas.

Pirmā. Tik lielu naudu nevar piedāvāt Latvijā esošās komercbanku sistēmas, un mēs tātad redzam, ka liela nauda, kas tiek piesaistīta kaut kādam konkrētam pasākumam, tikpat ātri arī aiziet projām. Un tas rada valsts ekonomikā ārkārtīgi kritisku situāciju.

Otra lieta ir privatizācijas sertifikāti. Privatizācijas sertifikātu jautājums var faktiski risināties kaut kādā mērā pēc šā likuma par dzīvokļu privatizāciju iedarbināšanas. Un tomēr problēmas ar privatizācijas sertifikātiem paliks. Tādējādi jebkurš lēmums, kas mēģina izstumt privatizācijas sertifikātus no likumdošanā noteiktās aprites, manā skatījumā, ir kļūdains, jo tas rada precedentu, un tomēr sertifikāts ir valsts vērtspapīrs. Jāsaka, ka šobrīd sertifikātu cena ir pietiekami zema, un Latvijas Banka arī pārāk augstu nevērtē šos privatizācijas sertifikātus, ja tie ir iekšā bankā. Tāpēc es domāju, ka tas ir kompromisa lēmums, kas ir pieņemts, un es domāju, ka šādā veidā varētu arī turpināt strādāt.

Otrais jautājums: "Kâ Ministru kabinets reaģējis uz Valsts kontroles slēdzienu par nepieciešamību mainīt Unibankas privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus?"

Tātad Valsts kontroles Saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas slēdzienu par tematiskās pārbaudes rezultātiem Unibankā apstiprināja 1995. gada 22. februārī. Šajā slēdzienā bija ierosinājums griezties Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt speciālu likumu Unibankas privatizācijai, izmantojot naudu kā vienīgo maksāšanas līdzekli. Šāda metode ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu par privatizācijas kārtību un tās gaitā izmantotajiem maksāšanas līdzekļiem. Unibankas privatizācijas pamatnoteikumi tika apstiprināti Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes sēdē 1995. gada 5. aprīlī, kurā piedalījās un savu viedokli izteica arī Valsts kontroles pārstāvji.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka savā pārbaudes aktā Valsts kontrole Unibankas privatizācijas noteikumus nav novērtējusi kā valstiski neizdevīgus, bet es vēlreiz atkārtoju - jau tāpat kā pirmajā jautājumā, - kādi manā skatījumā ir tomēr galvenie argumenti, kāpēc mēs nevaram pieņemt atsevišķu likumu par Unibankas privatizāciju.

Trešais jautājums: "Vai pie atbildības ir sauktas personas, kuras pēc Valsts kontroles slēdziena pārkāpušas likumu, izlaižot un pārdodot Unibankas darbiniekiem personālakcijas ar 75% atlaidi?"

Ar Unibankas padomes un valdes 1993. gada 25. marta lēmumu apstiprināti otrā akciju laidiena noteikumi, saskaņā ar kuriem tika izlaisti 50 tūkstoši akciju ar nominālvērtību 100 lati, no kurām 46 tūkstoši ir parastās, ar balsstiesībām, īpašnieks ir valsts, un 4 tūkstoši ir personālakcijas bez balsstiesībām. Personālakcijas Unibankas darbiniekiem tika realizētas par naudu. Personālakciju izdošanas likumību gada audita ietvaros ir pārbaudījusi auditorfirma "Coopers & Lybrand", un nekādi pārkāpumi - ne no Latvijas likumdošanas, ne starptautisko grāmatvedības standartu viedokļa - nav konstatēti. Auditoru ziņojuma 24. un 25. piezīmē ir apliecināts, ka likumā par akciju sabiedrībām paredzētā atlaide personālakciju iegādei tika segta no bankas sadalāmajām rezervēm attiecībā uz 1994. gada 31. martu, kas ietvēra rezerves prēmijām.

Ceturtais jautājums: "Vai valdības locekļu vidū ir kāda persona, kas saņēmusi Unibankas personālakcijas par sertifikātiem ar atlaidi?"

Personālakcijas tika realizētas 73 Unibankas darbiniekiem: valdes locekļiem, filiāļu un pārvalžu vadītājiem, viņu vietniekiem, galvenajiem grāmatvežiem. Pārtraucot darba attiecības ar banku, personālakcijas saskaņā ar likumu tiek atsavinātas, tā ka nav iespējams, ka tās varētu būt saņēmis un paturējis kāds, kas nav bankas darbinieks. Šis noteikums ir spēkā arī attiecībā uz padomes locekļiem, kas nav bankas personāls. Tā ka neviens valdības loceklis nav saņēmis personālakcijas - ne par sertifikātiem, ne par naudu, ne ar atlaidi, ne bez tās.

Piektais jautājums: "Kâds ir Jūsu [..] viedoklis par to, vai laikā, kad komercbanku sistēma valstī vēl ir nestabila un nespēj kaut daļēji garantēt noguldījumu drošību [..], vispār ir lietderīgi privatizēt lielāko valsts kredītbanku - Unibanku - ar visplašāko banku nodaļu tīklu valstī, kas spēj pieņemt iedzīvotāju noguldījumus ar valsts garantu, akumulējot līdzekļus valsts kredītpolitikas realizēšanai?"

Tātad bankas īpašuma forma - valsts vai privātais īpašums - gluži vis negarantē tās finansu darbības stabilitāti un neoptimizē kredītdarbības risku. Tikai bankas vadības un speciālistu profesionalitāte nodrošina tās darba stabilitāti. Zaudējumus cieš gan privātbankas, gan valsts bankas. Piemēram, 1994. gadā ar vienu miljardu ASV dolāru lielu zaudējumu ir darbību pabeigusi lielākā Eiropas banka "Credit Lyonnais", un tās īpašniekam - Francijas valdībai - nākas uzņemties šīs saistības.

Savukārt tēze par noguldījumu akumulēšanu ar valsts garantu valsts kredītpolitikas realizēšanai ir valsts sociālisma teorijām atbilstoša un ir pretrunā ar tirgus ekonomiku, jo valsts nevar uzņemties visas saimnieciskās darbības saistības, kļūstot par katras nesaimnieciskās darbības garantu. Tajā pašā laikā, protams, ja mēs skatāmies laika griezumā, tad redzam, ka šodien varbūt tā situācija ir mainījusies pirms tam, kad tika pieņemts lēmums par Unibankas privatizāciju pašā būtībā, jo likās, ka Latvijas Banka droši tur komercbanku uzraudzību savās rokās, ka faktiski nav būtiskas starpības, kā jau es teicu, starp valsts un privātajām komercbankām, ka šādā situācijā viss risinās tikai uz konkurences pamata un Latvijas Banka jebkurā brīdī kontrolē situāciju. Šodien, protams, vairs šī situācija tāda nav. Mēs redzam, ka Latvijas Banka nav varējusi kontrolēt šīs komercbankas akcionārus un vadības vainas dēļ veidojas būtiskas problēmas banku sektorā, un tādēļ valdībai ir jāpieņem sarežģīti lēmumi ļoti sarežģītās situācijās.

Taču darboties pretējā virzienā - apturēt Unibankas privatizāciju, kura ir izsludināta un kurai ir paredzēta noteikta kārtība, - manā skatījumā, šodien nebūtu lietderīgi. Unibanka ir parādījusi, ka pašreizējā vadība ir spējīga darboties, ka Unibanka šobrīd ir viena no drošākajām darba bankām, un es domāju, ka šādā veidā tā turpinās darboties arī pēc privatizācijas.

Cits jautājums ir par Krājbanku. Acīmredzot šajā situācijā mēs nevaram ne mazākā mērā vispār runāt par tās privatizēšanu vai daļēju privatizēšanu. Tādējādi viena banka paliek - šī paliek kā krājbanka, un es domāju, ka tā ir pilnīgi normāla situācija, ka mēs to procesu, kas ir iesākts, turpinām, bet neforsējam attiecībā uz krājbanku, kā bija sākotnēji paredzēts iepriekšējos gados sarunās ar Valūtas fondu.

Sestais jautājums: kādi ir mehānismi, "kas pasargātu noguldītājus no neattaisnojami lielā riska zaudēt savus ieguldījumus, ieguldot tos pašlaik finansiāli nestabilajās komercbankās?"

Lai pasargātu iedzīvotāju ieguldījumus no riska tos zaudēt, nepieciešams pilnveidot likumus un normatīvos aktus, kuri regulē kredītiestāžu darbību, kā arī paaugstināt prasības banku darbības uzraudzībai, veidojot speciālu uzraudzības un sanācijas institūtu. Viena no banku drošības paaugstināšanas metodēm būtu banku rekapitalizācija. Tā nodrošinātu tikai stabilas bankas. Nākamais pasākums, protams, būtu iedzīvotāju ieguldījumu apdrošināšana.

Nākamajā nedēļā Ministru kabinetā atkārtoti tiks izskatīts likumprojekts par komercbanku sanāciju un bankrotu, un atbilstoši šim likumam šeit būs vairāki mehānismi, kas pasargās noguldītājus no riska, noguldot naudu komercbankās.

Septītais: "Kad valdība paredz izstrādāt un iesniegt Saeimai "kredītlikumu", kas noteiktu valsts kredītpolitiku?"

Tātad ir izstrādāts likumprojekts par kredītiestādēm, kurš aizvietos esošo likumu par bankām un pildīs arī kredītlikuma uzdevumus. Notiek likumprojekta saskaņošana, pilnveidošana un sasaiste ar citiem likumdošanas aktiem. Saeimā plānots iesniegt likumprojektu 1995. gada 4. ceturksnī. Mēs, ņemot vērā esošo situāciju, šobrīd forsējam darbu pie šā likumprojekta un domājam, ka mēs varēsim to izdarīt jau vasaras beigās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ir desmit deputātu iesniegums par debašu atklāšanu... Pilnīgi pareizi... pieprasījumam nav vajadzīgs... ir iesniegts šis desmit deputātu priekšlikums, bet to izskatīsim pēc pārtraukuma. Tagad līdz pulksten 11.00 būs pārtraukums.

Tā kā vajadzētu reģistrēties. Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Un deputātu zināšanai: pārtraukumā Prezidija sēžu zālē notiks Prezidija sēde.

Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Inese Birzniece,

Igors Bukovskis,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Viesturs Pauls Karnups,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Jānis Kokins,

Larisa Laviņa,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvoruma noteikšanai! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti... 55 deputāti. Turpinām izskatīt jautājumu "Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Kides, Lucāna, Novakšānova, Zaščerinska, Jurkovska un Staša jautājumu par valsts kredītpolitiku".

Ir iesniegts desmit deputātu priekšlikums atklāt debates. Lūdzu zvanu! Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret", un Saeima lemj. Deputāta Gundara Bērziņa izteiktā iebilde par to, ka tas ir pieprasījums un līdz ar to jautājums nav balsojams, nav izskatāms pēc būtības, jo tas nav pieprasījums, bet tā ir atbilde uz jautājumu, un saskaņā ar Kārtības rulli desmit deputāti iesniedz priekšlikumu atklāt debates un Saeima lemj par to.

Lūdzu! Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu mazliet padebatēt par šo jautājumu un neaprobežoties ar vienkāršu pogas nospiešanu par to, ka šeit nekas nav apspriežams un runājams - it īpaši šajā situācijā, kādā mēs esam šodien. Jautājums par Unibankas privatizāciju ir ļoti nopietns jautājums. Problēmas tur ir ļoti nopietnas, un šī atbilde nepavisam neizsmeļ jautājuma dziļāko būtību. Tāpēc man ir lūgums nobalsot par debašu atklāšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par debašu atklāšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 8, atturas - 5. Saeima nolemj atklāt debates.

Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Edvīns Kide.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Vispirms - mazliet par situāciju, kādā mums šodien ir jāapspriež šis jautājums. Tātad, no vienas puses, mēs runājam par lielas valsts bankas privatizāciju, bet, no otras puses, šajā pašā laikā valdība lemj pēc būtības par otras lielas privātbankas, nu, teiksim, nacionalizāciju.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāt Lucān! Deputāt Krištopan... vai nu jūs un pārējie kolēģi ieņemiet vietas, vai izmantojiet blakustelpas!

J.Lucāns. Kaut vai šīs situācijas neviennozīmība šajā brīdī - es domāju, ka tā vien var vedināt uz pārdomām, ka šis solis tomēr ir dziļāk, nopietnāk apsverams. Jo vairāk šī problēma kļūst nopietna tā iemesla dēļ, ka taisni šogad mēs ieejam tādā stadijā, kad masveidīgi, varētu teikt, sākas šie komercbanku bankroti. Es saprotu, ka tas ir periods, kurš ir jāpārdzīvo un tur nekā nevar darīt, bet tajā pašā laikā valsts nav tam gatava, valstij nav izpildmehānismu, kādā veidā šos bankrotus realizēt ar pēc iespējas mazāku kaitējumu valsts ekonomikai, jo katrs kādas bankas bankrots ir tādā vai citādā veidā kaitējums valsts ekonomikai. Lūk, šā iemesla dēļ šobrīd nevar tik viennozīmīgi skatīties uz Unibankas privatizāciju.

Vispirms - par šā privatizācijas projekta (kas, tiesa gan, jau ir apstiprināts un sākts realizēt) dažām sīkajām lietām. Par šo projektu savu slēdzienu ir izdarījusi Valsts kontrole un konstatējusi, ka ar šo privatizācijas projektu ir pārkāpti likumi.

Pirmais likums, par ko ir runa, - ir likums par akciju sabiedrībām. Jebkura banka Latvijā pagaidām ir akciju sabiedrība un pakļaujas likumam par akciju sabiedrībām. Šīs personālakcijas, kas tika dalītas, tātad tika sadalītas, pārkāpjot divus šā likuma par akciju sabiedrībām punktus. 29.panta 2.punkts skan šādi: personālakciju pārdošanas atlaides jāsedz no peļņas. Tātad - no uzņēmuma peļņas. Un 41.panta 1.punkts nosaka, ka šādi darījumi ir jādara pēc tam, kad ir noslēgta gada bilance, jo tikai tad ir redzams, vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu vai ar zaudējumiem. Un tagad drusciņ iedziļināsimies dažos skaitļos, kas varbūt zināmā mērā atklās šo bankas reālo situāciju!

Jūs zināt, ka šajā bankā... ja kāds ir lasījis to atbildi, tas zina - tur bija diezgan skaidri izklāstīts, ka šajā bankā ir apmēram 25 miljoni latu slikto kredītu, par kuriem savukārt valsts ir uzņēmusies saistības, teiksim, katru gadu bankai maksāt apmēram 3,5 miljonus. Aptuveni par to, ka šādi kredīti tur ir... lai bankas darbība, teiksim, varētu turpināties... Lūk, jautājums ir par šiem sliktajiem kredītiem. Tātad par šiem sliktajiem kredītiem Universālā banka pagājušajā gadā ir saņēmusi no valsts 3,4 miljonus. No valsts budžeta - 3,4 miljonus latu. Bankai, tiesa, ir izdevies arī nedaudz iekasēt šos sliktos kredītus. Par to, ka tā saņēmusi atkal no valsts budžeta apmēram 0,3 miljonus. Tātad no valsts budžeta banka ir saņēmusi nosacīti, teiksim, dāvinājumu 3,7 miljonu latu apmērā. Tajā pašā laikā kopējā bilancē visu skaitot, Unibankas peļņa ir 2,8 miljoni latu. Ja mēs esam objektīvi, tad jāuzdod jautājums - kur ir tā peļņa? Pēc būtības šeit ir runa par viena miljona zaudējumu, ja neskaita, teiksim, iemaksas no valsts budžeta. Kur ir tā peļņa, no kuras jārēķina šīs personāla akcijas? Lūk, šeit ir tas pārkāpums, par ko ir runa. Diemžēl atbilde uz mūsu jautājumu nebija sagatavota pārliecinoši, - lai neteiktu vairāk. Redziet, ja šādu stāvokli bankā novērtē kā stabilu un ja par to, teiksim, attiecīgiem darbiniekiem jāmaksā prēmijas tādā veidā kā, teiksim, 75% no tām personālakcijām, ko darbinieki saņēma -, maksā no bankas peļņas, - lūk, tad man rodas pirmā lielā neskaidrība. Kā tas īstenībā notiek? Vai ir pārliecinoši tie argumenti, par kuriem šeit Piebalga kungs runāja?

Otrs. Privatizācijas aģentūras noteikumi paredz banku privatizēt par sertifikātiem. Tātad otrais etaps - 50% bankas akciju pārdošana par sertifikātiem. Ir taisnība, ka Privatizācijas likums paredz to, ka, teiksim, pārdod par sertifikātiem 50%. Bet tajā pašā laikā banka nav parasts pirkšanas un pārdošanas objekts. Banka - es atkal uzsveru - ir akciju sabiedrība, un Akciju sabiedrību likumā ir savukārt šāds stingrs un nepārkāpjams nosacījums, ka bankas akcijas pārdod tikai par naudu vai ka izņēmuma gadījumos ar valsts bankas piekrišanu varētu notikt pārdošana... nevis pārdošana, bet akcijām pretī varētu stāvēt kaut kāda reāla manta. Sertifikāts nav ne nauda, ne manta, tātad šajā gadījumā ir runa par to, ka tiešā veidā ir atkal pārkāpts likums par akciju sabiedrībām. Vispār gribas teikt tā - šie privatizācijas noteikumi ir sastādīti diezgan īpatnēji. Ja kāds no jums tos ir lasījis, tas zina, ka katrs privatizācijas etaps ir sastādīts pēc noteiktiem likumiem un noteiktiem pantiem, bet dažādos etapos šie likumi un panti ir dažādi. Bet visvairāk šajos privatizācijas noteikumos ir pārkāpts likums par akciju sabiedrībām, ko, pēc manām domām, bankas gadījumā nu nekādā veidā nedrīkstētu pārkāpt. Lūk, no šejienes arī izriet Valsts kontroles izvirzītā prasība, ka banka ir jāprivatizē par naudu. Vismaz lai šajā daļā būtu skaidrība, kā tas notiks tālāk. Diemžēl šī prasība ir izčibējusi kaut kur varas gaiteņos. Bet pats galvenais jautājums Unibankā ir cits. Pats galvenais jautājums Unibankā ir tas, ka, mainot bankas valdījumu, veidojas ļoti interesanta situācija. Līdz šim Unibankas kā valsts īpašuma darbība bija viena. Ja Unibanka kļūs privātīpašums, tās darbība būs, teiksim, citādāk vērsta, un šeit ir jautājums par to, kas ir šīs bankas klienti un kādas ir viņu attiecības ar šo banku. Tātad Unibankā apmēram 70% slikto parādu pieder valsts īpašuma uzņēmumiem. Apmēram 70% slikto parādu - valsts īpašuma uzņēmumiem! Vispār Unibankas klienti ir ļoti daudzi valsts īpašuma uzņēmumi. Lūk, vienkārša situācija ir tad, ja tā ir valsts banka un ja ir runa par valsts uzņēmumiem, kas ir šīs bankas parādnieki, - tad valsts var "spēlēties" ar dažādiem, teiksim, vērtspapīriem, kurus ieķīlā šajā bankā un par kuriem no budžeta maksā procentus. Jo pēc būtības, ja šis uzņēmums izķepurojas, tad caur nodokļiem to var saņemt atpakaļ vai citādā veidā, teiksim, kompensēt, jo no vienas valsts kabatas līdzekļi pāriet otrā valsts kabatā. Tiktāl šī rīcība ir loģiska, un to rīcību, kāda līdz šim ir bijusi, varētu uzskatīt par normālu, tāda tā varēja būt, un tur nekā nevar darīt. Cits jautājums, ka varēja varbūt labāk saimniekot, tam arī ir pierādījumi, bet, šobrīd neapstrīdēsim šo lietu! Bet, lūk, tad, kad šī banka kļūst privātīpašums, lūk, tad veidojas pavisam īpatnēja situācija. Redziet, šajā gadā, kā jūs izlasījāt... pareizāk sakot, pagājušajā gadā daļa šo piedzīto slikto kredītu ir izlietoti, lai samazinātu šo parādzīmju daudzumu, kas pašreiz budžetam kā slogs gulstas virsū, par apmēram miljons latiem. Šinī brīdī, kad tā ir valsts banka un valsts īpašums, tas viss ir ļoti loģiski. Bet ar tikpat lielu skaidrību varu pieņemt, ka tajā pašā brīdī, kad šī banka kļūs par privātīpašumu, tam īpašniekam, kurš turpinās šādā veidā dzēst šos parādus, jābūt lielam muļķim. Jo viņam ir izdevīgāk visus šos septiņus gadus ekspluatēt valsts budžetu (jo no turienes katru gadu saņemtu trīsarpus miljonus), nevis dzēst parādus, strādāt. To var izdarīt citādākā veidā. Jo vairāk tāpēc, ka daudzos gadījumos var izrādīties, ka bankas klienti ir atbildīgi uzņēmumu vadītāji - kā privātpersonas, varbūt kā bankas akcionāri. Un tajā pašā laikā, teiksim, viņa vadītais uzņēmums ir bankas parādnieks. Iedomājieties šo situāciju! Pēc būtības, šādi privatizējot banku, mēs radām jaunu privatizācijas aģentūru valsts īpašumam, kas būs ārpus valsts kontroles. Un es domāju, ka tādi valsts uzņēmumi, kā, piemēram, "Dzintars" visā drīzumā kļūs par privātīpašumu kaut kam attiecīgi šajā bankā, jo vienkārši tie uzņēmumi, kas ir spējīgi jau strādāt un labāk strādā... tas būs visvienkāršākais veids, kā tos privatizēt. Tie kļūs bankas parādnieki, un pēc tam, teiksim, ar savu kapitālu attiecīgi sedz šo parādu un tādā veidā kļūst par kāda cita īpašumu. Lūk, tāda ir situācija attiecībā uz Unibanku un Unibankas problēmām. Tāpēc ne par velti Tautsaimnieku politiskā apvienība ar tādu lielu centību - un dažiem varbūt pat liekas, ka pretīgu centību, - cenšas to jautājumu vēl un vēlreiz cilāt, lai būtu skaidrība, kā tad tās lietas beigu beigās notiks. Ja kāds no jums izsekoja teiktajam līdzi, tas sapratīs, ka šobrīd šeit ir fantastiskas iespējas valsts īpašumu pārvērst bez jebkā, pat bez sertifikātiem un bez naudas, par privātīpašumu.

Un pēdējais jautājums - vai Unibanku vispār vajag privatizēt? Es gribu atgādināt 1934.gadu. Tad stāvoklis valsts ekonomikā bija apmēram līdzīgs tam, kāds ir pašreiz: regulāri banku bankroti, pilnīga iedzīvotāju neuzticība komercbankām, iedzīvotāji nezina, kur likt savus naudas uzkrājumus, lai viņi būtu kaut cik drošībā. Lūk, šajā situācijā valdība izšķīrās par valsts komercbankas, valsts kredītbankas radīšanu, kuras funkcijas bija, lūk, šīs likvidatora funkcijas, kas saistās ar, teiksim, dažādu citu privātkomercbanku bankrotiem, sanācijas funkcijas, ja tas ir vajadzīgs. Šī banka uzkrāja valsts budžeta līdzekļus. (Atcerēsimies, ka mūsu valsts budžeta līdzekļi pašreiz daudzos gadījumos ir apdraudēti un mēs patiesībā īsti nemaz nezinām, cik no tiem jau ir reāli pazuduši!) Tātad šī banka uztvēra šos budžeta līdzekļus, šī banka realizēja valsts kredītpolitiku. Jā, realizēja valsts kredītpolitiku. (Jo - atcerēsimies atkal nelaimīgos G-24 kredītus! Par tiem daudzos gadījumos nav zināms, kur tie palikuši un kāda būs šī atdeve.) Un uztvēra arī iedzīvotāju naudas uzkrājumus. Jo, redziet, šajā bankā bija sakoncentrēti konti visiem valsts īpašuma uzņēmumiem. Tātad aiz šīs bankas bez budžeta, bez privātieguldījumiem, vēl stāvēja valsts reālais kapitāls. Lūk, tas deva šai bankai stabilitāti. Šobrīd mēs darām tieši pretējo, likvidējot Unibanku. Šo iestādījumu, kas pēc būtības ir aicināts veikt visas šīs funkcijas, jo Unibanka ir vienīgā no atlikušajām bankām, kam ir reāls tīkls, kas spēj apkalpot visu Latviju, - šo banku mēs tagad ņemam un likvidējam tādā veidā. Lūk, vajadzētu padomāt par šīm lietām! Ne par velti mūsu zinātnieki, ekonomisti, brīdina par to, ka valstij ir vajadzīga viena šāda valsts kredītbanka, kas var visas šīs funkcijas realizēt. Vakar mūsu frakcijai bija saruna Latvijas Bankā, un tur izpaudās šī pati neziņa, kas tad nodarbosies ar šo banku sanāciju un likvidāciju, kuras pašreiz bankrotē. Latvijas Banka ar to nodarboties nedrīkst. Tas ir pārāk riskanti. Latvijas Banka nevar iesaistīties komercdarbībā. Tātad tas jādara kādai citai valsts kredītiestādei, kura var to darīt un kurai šis risks ir relatīvi mazāks. Lūk, tie ir visi tie apsvērumi, kuru dēļ mēs esam mēģinājuši par šo jautājumu vēl un vēlreiz runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Lucāna kungs jau sīki izstāstīja Tautsaimnieku politiskās apvienības viedokļus par šo bankas privatizāciju. Kas gribēja uzklausīt, varēja pārdomāt un izdarīt secinājumus. Es atļaušos tikai pieskarties dažām atbildēm, kuras mums šodien Piebalga kungs tika nolasījis. Šīs atbildes man kaut kā atgādina kurlā sarunu ar aklo, kad kurlais nedzird, ko viņam jautā, bet aklais nesaredz, kas tur ir uzrakstīts šajā atbildē.

Konkrēti par jautājumu premjeram. Pirmais jautājums: vai premjera kungs uzskata "Unibankas" privatizāciju par valstiski izdevīgu? Jā vai nē? Atbilde nav dota. Mēs viņa personīgo atbildi gribējām dzirdēt. Piebalga kungs gan pateica, ka uzskata to par pareizu, bet, protams, nevis par valstiski izdevīgu.

Par otro jautājumu, kur tiek jautāts, kā ir reaģēts uz Valsts kontroles slēdzienu par nepieciešamību mainīt "Unibankas" privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus. Atbilde ir vēl interesantāka. Vispār nemaz netiek ņemts vērā Valsts kontroles slēdziens, bet tiek izspriests, ka Valsts kontrole neko nav aizrādījusi. Valsts kontrole savā slēdzienā ierosināja izskatīt privatizācijas noteikumus Saeimā un, ja nepieciešams, ar likumu ļaut privatizēt šo banku par naudu, nevis par sertifikātiem. Vai tad tas nav priekšlikums, Piebalga kungs? Un vai tas neliecina, ka pašreizējā privatizācija par sertifikātiem, kas maksā vienu latu gabalā, ir neizdevīga valstij? Valsts kase ir tukša. Mēs nezinām, kā subsidēt lauksaimniecību, mēs nezinām, kā noindeksēt pensijas, mēs nezinām, kā skolotājiem algas samaksāt, bet mēs vienkārši pārdodam pašlaik par šiem papīriņiem, nedomādami par naudas uzkrāšanu valsts kasē.

Bet es gribu pieskarties vēl vienam aspektam. Kā tā var būt, ka vispār nereaģē uz Valsts kontroles ieteikumu? Visā civilizētajā pasaulē Valsts kontrole ir tāda institūcija, uz kuru reaģē momentāni, un tā ir barga institūcija. Šeit es neredzu, ka vispār būtu dota atbilde. Tur, Valsts kontroles slēdzienā, bija dots secinājums, ka ir pārkāpts likums. Nākošajā - 3.jautājumā tiek atbildēts, ka likums vispār nav pārkāpts. Es arī neredzu, ka Valsts kontrole būtu par šo secinājumu noraidījumu uztraukusies. Tātad Valsts kontrole ir kā tāds puisēns, kas no malas pakrata pirkstu, bet viņu pabīda malā. Bet tie ir precedenti, ka Valsts kontrole vispār vairs nav jāuzklausa.

Un vēl viena īpatnēja situācija. Lucāna kungs, būdams Privatizācijas padomes loceklis, sakarā ar to, ka Saeima neuzklausīja iepriekšējā reizē viņa secinājumus, iesniedza atlūgumu un aizgāja no Privatizācijas padomes. Vai bija kāds uztraukums tāpat kā par Valsts kontroles slēdzienu? Nekāda! Nu ejiet prom, un arī jūs, kā saka, varat palikt maliņā. Tātad nav dota arī atbilde, vai pie atbildības ir saukti šie cilvēki, kuri ir pārkāpuši šos privatizācijas noteikumus.

Tālāk - par 4.jautājumu: vai valdības locekļu vidū ir kāda persona, kas ir saņēmusi akcijas par atlaides sertifikātiem? Atbildē tas nav uzrakstīts. Piebalga kungs gan mutiski pateica, ka neviens valdības loceklis nav saņēmis. Tas mūs apmierina.

Par 5.jautājumu atbildē ir rakstīts, ka bankas īpašuma forma - valsts vai privātais īpašums - negarantē tās finansu darbības stabilitāti un neoptimizē kredītdarbības risku. Piebalga kungs vakar pārliecinājās, ka šī tēze, kas šeit ir uzrakstīta, nav pareiza, jo, proti, valstij vajadzēja pārņemt "Baltijas" banku, lai garantētu iedzīvotājiem noguldījumus. Tātad formai ir nozīme, un tā nav tukša forma. Aiz valsts slēpjas valsts īpašums, un ar šo īpašumu tiek garantēti šie noguldījumi. Un, ja Piebalga kungs nākošajā atbildē raksta, ka noguldījumu akumulēšana ar valsts garantu, valsts kredītpolitikas realizēšana ir ņemta no valsts sociālisma teorijas un ir pretrunā ar normālu tirgus ekonomiku, tad es, Piebalga kungs, gribu sacīt, ka nav mums normālas tirgus ekonomikas Latvijā. Lūk, tāpēc jums arī vajadzēja no šīs sociālisma tēzes atteikties un iestāties par šo tēzi, lai noregulētu noguldījumus 500 000 iedzīvotāju. Un tas ir pavisam pareizi. Lucāna kunga priekšlikums par to, vai "Unibanku" vajadzētu vispār privatizēt, ir tapis it kā šodien, uz šodienas fona.

Vakar, tiekoties ar Latvijas Bankas darbiniekiem un interesējoties par to, kāda tad rehabilitācijas sistēma vispār pastāv Latvijā attiecībā uz visām bankām, kas varētu kaut cik nodrošināt noguldījumu drošību, mēs saņēmām atbildi, ka tāda vispār nepastāv - ne apdrošināšanas sistēma, ne garantu sistēma, valsts vienīgi var iet palīgā vienai vai otrai bankai, bet tas faktiski ir ārpus likuma. Nav mums tāda likuma, ka valsts var iet palīgā. Mēs, Tautsaimnieku politiskā apvienība, atkārtoti ierosinājām izdarīt izmaiņas likumā par Latvijas Banku un likumā par bankām, lai piesaistītu Latvijas Bankai zināmu atbildību par tautsaimniecības stabilitāti un par tautsaimniecības attīstību. Šie visi mūsu priekšlikumi tika noraidīti kā sociālistiski. Atkal kā sociālistiski, uzskatot, ka banku nedrīkst regulēt. Es pilnīgi piekrītu. Ja Latvijas Banka būtu tikusi galā ar uzraudzības funkcijām attiecībā uz savām komercbankām, tad tā arī būtu, bet tas tā ir normālos apstākļos. Varbūt var Latvijas Banku saprast, ka arī viņai nav tādas pieredzes, bet tie jau ir tie nenormālie brīvā tirgus apstākļi, kad pieredze vēl nav uzkrāta un kaut kur ir jābūt arī valsts garantam.

Runājot par banku rehabilitāciju, vēl gribu izteikt vienu papildinājumu pie pašreiz teiktā. Vai tas ir normāli, ka finansu ministram kopā ar Latvijas Bankas vadību, strādājot droši vien arī pa naktīm, septiņu dienu laikā nākas izstrādāt rehabilitācijas plānu, kas nav nodrošināts pat ar likumu. Mums ir arī citas bankas, kuras var - un mēs to varam saprast, arī var nokļūt grūtā situācijā. Ko tad darīsim ar tām? Mūsu priekšlikums ir tāds, ka vajadzēja vispār ar likumdošanu noteikt zināmu rehabilitācijas sistēmu šajā pārejas periodā, kad komercbanku sistēma vēl nav nostiprinājusies. Bet noteikt to vajag ar likumu! Varbūt rehabilitācijas kredīti, kas nāk no Pasaules bankas un kas ir paredzēti šādām vajadzībām, būtu attiecināmi ne tikai uz vienu banku - "Baltijas" banku, bet varbūt tie būtu attiecināmi kā drošības garants no valsts puses, domājot arī par tām bankām, kuras mēs uzskatām par stabilām, par darboties spējīgām un par tādām, kas būtu atbalstāmas? Es domāju, ka mūsu Saeimai ir jābūt ļoti steidzīgai šajā jautājumā, jo prese jau publicēja, ka 10 miljoni ieguldījumu ir zaudēti no iedzīvotāju puses tikai tajās bankās, kuras jau ir bankrotējušas. Un, ja presē runā un saka, ka arī pārējām ir zināmas grūtības, tad mums ir jāpasteidzas ar šo rehabilitācijas sistēmu, lai nepakļautu arī pārējos šai noguldījumu nedrošībai. Un es nekādi neredzu, kāda starpība ir starp "Baltijas" bankas noguldītāju un kādas citas, teiksim, Zemes bankas vai Hipotēku bankas noguldītāju. Mums ir jādomā par banku sistēmas rehabilitāciju. Un šie mūsu ierosinājumi, kas balstīti uz "Unibankas" nodaļu privatizācijas bāzes, faktiski var radīt arī pārdomas deputātiem un speciālistiem par to, ko tad mums darīt, jo rezultātus mēs jau pašreiz redzam, un šie rezultāti mums nav pieņemami. Es domāju, ka arī opozīcijai nevajadzētu politiski skatīties uz šo lietu, bet mums visiem vajadzētu likt galvas kopā un domāt par mūsu nacionālo finansu sistēmu, lai to nostiprinātu, lai būtu drošs gan iedzīvotājs, gan arī juridiskās personas.

Tas, ko teikšu, varbūt arī neattiecas uz tēmu, tomēr tas šodien ir aktuāli. Runa ir par palīdzības sniegšanu "Baltijas" bankai no valsts puses. Es domāju, ka valdība rīkojas pareizi, jo pakļaut riskam bezgalīgi daudzo juridisko personu loku, kas kārto rēķinus caur šo banku, nozīmētu faktiski paralizēt tautsaimniecību un radīt neiedomājamu uztraukumu tajos cilvēkos, kuri pēdējo santīmiņu tur ir noguldījuši. Šeit valdībai jāizsaka par viņas attieksmi, manuprāt, atzinība, neraugoties uz to, ka šīs funkcijas, stingri ņemot, bija Latvijas Bankas funkcijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

A.Kreituss (DPS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribu parunāt tādā vienkāršākā veidā ar praktiskiem piemēriem. Pašreiz Latvijā ir divi lieli, skaisti piemēri, kas parāda, kā un kādā veidā ir jārīkojas, lai no budžeta izvilktu lielu naudu.

Pirmais ir tas, kura "vilciens" jau praktiski ir diezgan tālu aizgājis. Tas ir "Lattelekom" jautājums. Ja kāds grib kādā veidā valstij - šajā gadījumā - Latvijai, uzspiest viņai neizdevīgu līgumu, kas galarezultātā no budžeta velk daudz naudas ārā (un, protams, arī no cilvēku kabatām) , tad kas ir jādara? Tad pretējiem politiskajiem grupējumiem ir jādod kaut kāda sponsorēšana. "Lattelekom" šajā gadījumā uz vēlēšanām iedeva vienai pusei 60 000 dolāru, LNNK pusei - 40 000 dolāru. Un, kā jūs tagad redzat, nekāda komisija nekādus rezultātus noskaidrot nevar, tikai pavisam drīz budžeta iestādes maksās lielas naudas par telefona pakalpojumiem, un viss tas katrā ziņā notiks progresijā. Protams, būs nākošās komisijas un strīdēsies tālāk.

Pašreizējais gadījums ar "Unibanku" ir otrs liels piemērs, kā, es varētu teikt, no valsts budžeta grib izvilkt 50 miljonus latu. Kā tad tas ir jādara? Te ir labs piemērs atkal citiem, kas grib nākt klajā ar lieliem projektiem. "Unibankai" ir jāuztaisa padome no trijiem lielajiem politiskajiem spēkiem, kuros, protams, ir pretējie spēki - gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji šajā gadījumā. Šādu jautājumu vispār negrib pieļaut Saeimas tribīnē apspriešanai. Šoreiz tikai pēc otrreizēja mēģinājuma izdevās balsis savākt un apspriest. Tātad, ja jau visi ir ieinteresēti, ja Saeima darbojas un ja politiķi ir paņemti kā lobiji, tad var mēģināt tādu lielu projektu "dabūt cauri".

Kāpēc es saku - 50 miljonus latu izvilkt no valsts budžeta? Es jums pateikšu, kāpēc es tā saku. Tāpēc, ka bija Privatizācijas aģentūras sēde, kurā bija klāt šīs padomes priekšsēdētājs - "Unibankas" padomes priekšsēdētājs Edmunds Krastiņa kungs. Un es teicu tā: redzat, "Neatkarīgā Cīņa" visu laiku publicē kompromitējošus materiālus par "Unibankas" privatizācijas gaitu. Pēdējā lielajā rakstā ir norādīts, kā vairāku gadu laikā, valdībai paņemot - šajā gadījumā Latvijas Bankai - uz saviem pleciem "sliktos" kredītus 25 miljonu apmērā un maksājot par tiem vēl procentus 7 gadu laikā, tas kopā sastāda aptuveni 50 miljonus latu. Tur bija rakstīts, kā šādu summu izvelk no budžeta. Es teicu tā: ja tā nav taisnība un ja jūs to varat apstrīdēt... protams, tajā sēdē Edmunds Krastiņa kungs to visādi mēģināja apstrīdēt. Tad, lūdzu, uzrakstiet "Neatkarīgajai Cīņai" vai citām avīzēm, visām avīzēm izskaidrojošu atbildi, lai cilvēkiem, kas runā tādas muļķības kā es šajā gadījumā, par ko daudzi man uzreiz tā grib pateikt, būtu skaidrība. Arī es gribētu dzirdēt no šīs bankas pārstāvjiem skaidrību par šiem 25 miljoniem, kāpēc tie ir paņemti uz valsts pleciem un vai tos varēja iekasēt no tiem parādniekiem "slikto" kredītu veidā, kā tie ir nosaukti, vai nevarēja. Šeit ir parādīts tikai viens cipars, kā ir iekasēti 2 miljoni, bet par šo 2 miljonu iekasēšanu banka vēl ir paņēmusi sev par labu 15% - tātad aptuveni 300 000. Interesanti, par ko tad ir jāprasa?

Labi, bankai ir attaisnojums, ka šos "sliktos" kredītus tai uz pleciem ir uzlikusi iepriekšējā sistēma un iepriekšējie parādu taisītāji. Bet tas jau nesamazina to slogu, kas budžetam ir uzlikts. Kā mēs redzam pēc šodien minētajiem cipariem, tad banka pagājušajā gadā no valdības... nevis no valdības, bet no valsts budžeta - no tiem, kas maksā procentus par obligācijām, ir saņēmusi 3,4 miljonus. Plus vēl šos 300 tūkstošus un 3,7 miljonus. Par 3,7 miljoniem mēs tā mierīgi piekrītam, ka no valsts budžeta tos piemaksā vienai bankai, kas veiklā veidā "sliktos" kredītus ir dabūjusi no sevis nost. Pēc tam šī banka taisa veiklas operācijas, saka, ka tai esot kaut kāda peļņa, lai gan viņa 3,4 miljonus latu ir paņēmusi no valsts budžeta. Viņai tie ir iedoti. Taču 3,4 miljoni latu - tas ir 5 lati mēnesī katram Latvijas skolotājam, jo Latvijā ir 70 000 skolotāju. Un mēs nekādi nevaram atrast naudu - dažus 10 tūkstošu, kad sākas kaut kādi projekti, bet ar ļoti vieglu roku procentu veidā no budžeta iedodam 3,8 miljonus vienai bankai tāpēc vien, ka tur ir iztaisīta veikla operācija. Es šādi nerunātu, ja būtu kaut kādā vietā saņēmis skaidru paskaidrojumu ar cipariem. Es dabūju tikai emocionālas atrunas, bet pēc tam, kad, piemēram, Krastiņa kungs solīja avīzēs ielikt šos skaidros paskaidrojumus, tie nekur nav parādījušies. Atkal ir pagājis mēnesis, bet nekur nekādu paskaidrojumu nav, ir tikai tas, ko es pašreiz saku. Un emociju līmenī mani daži mēģinās atspēkot par 50 miljonu izvilkšanu no valsts budžeta.

Kas ir šie "sliktie" kredīti? Šie 25 miljoni? Pēc pavisam vienkāršiem aprēķiniem var parādīt, ka no viņiem 11 miljoni nav slikti kredīti, jo šajos 11 miljonos ir iekšā tādas rūpnīcas kā "Dzintars" ar ļoti lielu summu un vēl citas veiksmīgi strādājošas rūpnīcas, no kurām šos "sliktos" kredītus varētu piedzīt, ja vien gribētu. Bet to būs izdevīgi darīt tajā brīdī, kad šī banka jau būs privatizēta. Vēl starp šiem "sliktajiem" kredītiem 7 miljoni ir parāds - pašvaldību parāds. Taču attiecībā uz pašvaldībām mēs varam redzēt, ka pašvaldības var dzīvot arī tādā veidā kā, piemēram, Kurzemes priekšpilsētas pašvaldība, kas iekasē no cilvēkiem 60 - 70 procentus naudas par siltumu, bet pēc tam samaksā tikai 7,8%, un to nevar regulēt neviens - ne Rīgas Dome, ne valdība. Un tad nav brīnums, ka bankām šādas pašvaldības paliek parādā milzīgas summas. Bet, ja valdība gribētu precīzi un konkrēti strādāt, nevis nodarboties tikai ar populistiskiem gājieniem, tad valdība skatītos, kā izdot kādu rīkojumu valdības kompetences ietvaros vai arī caur Saeimu, lai pašvaldības nevarētu šādus parādus sataisīt un lai šīs summas atmaksātu. Atkal te ir 7-8 miljoni. Es jums tikko pateicu, ka 3,4 miljoni sastāda 5 latus katram skolotājam klāt, bet 7,8 miljoni sastāda 10 latus katram skolotājam gadā klāt. Mēs šādu summu mierīgi pametam un pat necenšamies iekasēt. Un šajā gadījumā, protams, tur ir vainīgas pašvaldības un visi citi. Bet priekš kā tad ir valdība? Es šeit nepārmetu Piebalga kungam. Piebalga kungs ir kārtējais finansu ministrs, kas mēģina no šī šausmīgā haosa, no šīm grūtībām izkļūt. Bet viņš viens pats nevar to izdarīt. Tas ir pilnīgi acīm redzami.

Tātad "Unibanka" būtībā - un tas jau te tika pateikts - pagājušajā gadā ir strādājusi ar 0,5 miljonu vai pat vēl lielāku zaudējumu. Un nav par ko šo banku slavēt, ir jāskatās pavisam konkrēti - cik banka ir iemaksājusi budžetā un cik tā ir no budžeta saņēmusi. Un šie divi skaitļi ir minēti arī šajā atbildē. Es nedomāju, ka šeit vajag nodarboties ar daiļrunību. Nāks nākošie runātāji un mēģinās ar daiļrunības palīdzību iestāstīt, ka faktiski kaut kas ir darīts tautas labā. Es jau nosaucu skaitļus - no budžeta ir izvilkti 3,4 miljoni plus 0,3 miljoni pagājušajā gadā vien. Un šogad tas turpinās. Arī "sliktos" kredītus es parādīju, ka, tādā veidā uz priekšu maksājot, tie sastādīs 50 miljonus. Protams, šī 50 miljonu summa samazināsies, jo kāda daļa no "sliktajiem" kredītiem tiks atmaksāta. Tagad nākošais runātājs, kas runās no šiem "Unibankas" padomes cilvēkiem, mēģinās šo lietu kaut kādā veidā pasniegt citādāk. Tāpēc man būtu lūgums, lai nākošie, kas te runās, pasaka, vai viņi ir "Unibankas" padomes locekļi vai nav. Lai pasaka šeit to pa mikrofonu. Nākošie runātāji, kas nāks. Es neesmu un ne tuvumā tur neesmu stāvējis.

Par sertifikātiem. Šeit tika mēģināts atspēkot, ka pusi vajagot privatizēt par sertifikātiem un ka tas atbilstot likumam. Nē! Tas likumam par bankām neatbilst. Mēs tikai varam attiecināt uz šo privatizācijas procesu kādu speciālu likumu vai kādu labojumu, un šajā gadījumā teikt, ka atbilst... Neatbilst, mīļie! Banku privatizācijā šāda procesa varētu nebūt. Ir izdoti speciāli noteikumi, kur šis punkts ir ielikts iekšā. Ko tas nozīmē? Šodien, kā jūs labi zināt, privatizācijas sertifikātu reālā cena jau ir zemāka par vienu latu. Zemāka par latu! Nevis tā vērtība, kuru nupat publicēja "Dienas Bizness" - 1,31 lats. Parunājiet ar biznesmeņiem. Jau zemāka par latu! Tātad starpība starp sertifikāta nominālo vērtību un šo reālo vērtību jau ir 26 vai 27 lati. Ja šis ir tāds cilvēku loks, pie kuriem nelaiž klāt pārējos, visus gribētājus, bet tikai "izredzētos" - bankas klientus vai bankā strādājošos darbiniekus, tad, ja šie cilvēki tiešām grib ar sertifikātiem kaut ko privatizēt, tad lai viņi šo starpību starp pirkšanas vērtību un sertifikātu nominālvērtību iemaksā, piemēram, pensiju fondā. Un šī starpība sastāda ne vairāk un ne mazāk, rēķinot uz visiem Latvijas pensionāriem, 5 latus katram pensionāram mēnesī klāt, visu gadu. Mēģiniet šos ciparus atspēkot! Protams, to sākot pierādīt, ko drīkst un ko nedrīkst, ko darīs un ko nedarīs, bet reālais rezultāts ir tāds.

Šeit jau no tribīnes teica, ka ir ļoti svarīgi sertifikātus iekļaut šajā privatizācijas procesā kaut vai tāpēc vien, ka tad viņiem būšot kaut kāda vērtība. Nē, mīļie klausītāji! Nebūs! Kā parāda reālā prakse, tad nebūs kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka šim privatizācijas procesam šajā bankā visi gribētāji netiek klāt. Ir radīts tāds privatizācijas projekts, lai klāt tiktu tikai tie, kas par lētu cenu ir sapirkuši un savu kolektīviņu uztaisījuši. Un privatizācijas sertifikātu reālā cena strauji krītas. Ja šī valdība grib strādāt tautas labā, tad man ir priekšlikums - steidzami nākt klajā ar priekšlikumu un privatizācijas sertifikātu nominālvērtību pacelt uz 50 latiem. Lūk, jums ir reāls paņēmiens, kā privatizācijas sertifikātu cenu tirgū mazlietiņ pacelt. Ne jau briesmīgi daudz, bet uz sešiem septiņiem latiem pacelt. Mazlietiņ.

Un kāpēc šajā "Unibankas" privatizācijas projektā nav paredzēti 5% pensiju fondam, kā bija sākumā domāts visos skaistajos privatizācijas plānos, ka katrā privatizējamā objekta gadījumā tur jāparedz 5% pensiju fondam? Šajā gadījumā tā lieta pavisam ir aizmirsta. Protams, es varētu runāt par to, ka nevajadzētu privatizēt tādus objektus, kas ir saimnieciski izdevīgi, bet vajadzētu sākt ar sliktām rūpnīcām un privatizēt tās kaut vai par vienu latu, bet tas vairs nav šodienas temats.

Tātad par sertifikātiem es jau pateicu, cik daudz varētu cilvēki dabūt, ja šim jautājumam pieietu tā, ka nedāvinātu iespējas kādai cilvēku grupai paņemt banku par brīvu. Šeit es no runātājiem gribētu dzirdēt, lai viņi godīgi pasaka, ka viņi ir "Unibankas" padomes locekļi, valdes locekļi. Ja tādi deputātu vidū ir, lai viņi pasaka, kādā veidā un kurš no viņiem par šo bankas privatizāciju maksās. Kāda būs reāla summa. Tikko mēs finansu ministra atbildē dzirdējām, ka patiesībā jau personālakcijas ir izdalītas nelikumīgi. Šis ir atsevišķs temats, kam varētu pieskarties un pierādīt, ka viņas ir izdalītas nelikumīgi. Šeit nekāda atrunāšanās nelīdz, un iepriekšējie runātāji to jau pateica. Tātad gribētos dzirdēt no šiem padomes locekļiem, cik kurš reāli maksās, lai privatizētu banku. Tauta domā tā - ja kaut ko privatizē, tad kāds maksā. Tauta šodien nezina, ka daudz ko privatizē, neko nemaksājot. Šajā gadījumā arī grib privatizēt, neko nemaksājot un vēl izņemot lielu summu no budžeta. Ja nav tā, kā es saku, tad, lūdzu, avīzē dodiet skaidrus paskaidrojumus, cienījamie šīs bankas padomes locekļi! Ar visiem miljoniem, kā tas ir, kā tas notiks un cik jūs katrs maksāsit tur iekšā. Būtībā es domāju, ka ir pilnīgi pietiekami, ja var parādīt, ka šādas privatizācijas rezultātā, ja viņa būtu notikusi nevis tā, kā ir pēc šī privatizācijas projekta, vismaz netiktu zaudēti 13 lati mēnesī no katra pensionāra pensijas Latvijā, no šiem 650 tūkstošiem. Vismaz tie netiktu zaudēti. Varbūt pat varētu tikt iegūti, ja atrastos tādi, kas gribētu pirkt. Un mēs labi zinām, ka šeit ir bijusi runa par tādiem, kas gribētu pirkt, bet no tribīnes atradīsies teicēji, kas teiks: nē, zināt, viņi nevar nopirkt! Jā, atradīsies tādi, kas mēģinās parādīt, ka kāda cita banka, kas grib piedalīties privatizācijas procesā ar naudu, ka tā nedrīkst pirkt, jo viņai, redz, esot par mazu statūtkapitāls vai kaut kādas citas summas. Bet vai tas ir par iemeslu tam, lai kādai citai grupai atdotu banku par brīvu un lai budžets vēl piemaksātu? Es domāju, ka nē. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Atsaucoties uz iepriekšējo runātāju, man jāpaziņo, ka es neesmu nevienā bankā ne padomes, ne arī valdes loceklis, (Starpsauciens no zāles: "Skaļāk saki!") bet es šo lietu saskatu ne tikai "Unibankā" vien. Pamatā mēs varēsim ilgi par to runāt, neskaitāmās Saeimās, kamēr mums Latvijā nebūs ražošanas. Ar visādām matemātiskām metodēm un vienādojumiem mēs to mantas daudzumu tautai nepacelsim tik ilgi, kamēr mēs nesāksim strādāt un savu produkciju tirgot. Kamēr nav tirgus un kamēr rūpnīcas ir speciāli apturētas, kamēr tās stāv un noveco tikai tāpēc, ka bankās mākslīgi tika paceltas likmes jeb procenti par kredītiem. Un tā rezultātā rūpniecība tika "nogremdēta", tā slīkst parādos, bet procenti bankās aug, un, lūk, šie 23 miljoni ir "Unibankā". Patiesībā šīs rūpnīcas jau ir šīs bankas īpašums, kuras tur nokļuva tikai ar triju cilvēku parakstiem dažus gadus atpakaļ un turpina atrasties vēl šodien. Un, ja mēs šodien šo "Unibanku" privatizēsim, tad arī visa šī Latvijas rūpniecība nokļūs 25 cilvēku rokās. Pasekojot uzmanīgi privatizācijas procesam, kļūst arī redzams, kas šī par grupu ir. Es vienīgi baidos, ka agri vai vēlu šis "burbulis" plīsīs un nokļūs arī ārzemnieku, dod, Dievs, rokās. Man liekas, ka viņi vispār padosies. Un tā mūsu rūpniecība, Latvijas tautsaimniecība aizies bojā. Es uzskatu, ka rītdien ārkārtas sēdē, kur būs runa par Latvijas banku kredītpolitiku un tālākās atveseļošanas gaitu, mums vajadzētu teikt, ka, lūk, Latvijas Bankai savā darbībā ir jāveicina Latvijas tautsaimniecība, precīzāk sakot, ražošana.

Un šodien man ļoti patika Piebalga rakstā teiktais, ka tā esot viena no valsts sociālisma teorijām. Tad man šodien ir jautājums: kāda tad teorija ir šodien attiecībā uz "Baltiju"? Es uzskatu, ka šodien ministra teiktais, ka, lūk, šī ir viena no drošākajām bankām... Es vēlētos par to vienīgi teikt, cienījamais Piebalga kungs, ka tas jums kā ministram ir tīri izteikts lobisms par šo banku, jo jūs, izceļot vienu, pārējās novietojat kaut kur zemāk. Es lūdzu, cienījamie deputāti, rītdienai sagatavoties!

Un, lūk, šie banku procenti bija tie, kas sagrāva Latvijas ražošanu, tāpēc šī vaina jāsāk ārstēt tieši tur, kur viņa sākās, - banku sistēmā, Banku likumā un ar Latvijas Banku. Es domāju tā: kamēr mēs nesāksim ražot, mēs laikam Saeimā - te es domāju pat par 6.Saeimas sēdēm, mēs neko citu nerunāsim, kā tikai par traģisko stāvokli mūsu finansu sistēmā. Bez darba, bez sviedriem, bez domāšanas mēs nekur tālu netiksim, un mēs patiešām tad paliksim par ļoti ļoti... Vai mūsu bērni mums piedos par mūsu šodienas darbiem?

Es aicinu šo banku nekādā gadījumā neprivatizēt, bet atstāt kā valsts banku, kura patiesi būtu viena no veicinātājām, lai atsāktu ražošanu un lai nebūtu tā, ka drīz vien katra zemnieku saimniecība kļūs par bankas filiāli, jo viņi to kūti, ko zemnieks būs uzcēlis, nesamaksādams par procentiem, nekur neaiznesīs, viņi vienīgi varēs tur ielikt savu darbinieku, kurš atkal aģitēs par procentu izsniegšanu par augstām likmēm. Ceru, ka tā nenotiks, un lūdzu ar saprātu tomēr uzsākt Latvijā ražošanu arī ar sociālisma metodēm. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies debatēs? Nav. Debates pabeidzam un līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais - Latvijas Republikas tieslietu ministra Apsīša atbilde uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu Prēdeles, Rugātes, Lakševica, Brūvera un Sinkas jautājumu par Latvijas valsts tieslietu orgānu rīcību gadījumos, ja tiek konstatēta garīga vardarbība pret personību. Romāns Apsītis - tieslietu ministrs. Lūdzu!

R.Apsītis (tieslietu ministrs).

Godātā Saeima! Pirms nedēļas es saņēmu piecu Saeimas deputātu jautājumu, kas attiecas uz reliģisko kustību darbību Latvijā. Mana pirmā doma, kad es saņēmu šo jautājumu, bija tāda, ka laikam jau Tieslietu ministrija ir tikai viens no adresātiem. Un tā tas arī bija, jo, kad es iedziļinājos šajā jautājumā, es sapratu, ka tāda problēma pastāv un ka mūsu ministrija var daļēji uz šo jautājumu atbildēt. Galu galā kaut vai tikai tāpēc, ka mūsu ministrijā darbojas Reliģisko lietu nodaļa. Un, starp citu, šī nodaļa arī palīdzēja sagatavot atbildi. Taču tik tiešām šis jautājums, šī problēma pārsniedz mūsu ministrijas kompetenci, un tāpēc es tūdaļ arī griezos pēc palīdzības, ja tā varētu teikt, pie radnieciskām institūcijām - pie Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, pie mūsu valsts Iekšlietu ministrijas - un arī saņēmu no šīm institūcijām atbildes, kas, protams, daļēji ir iestrādātas šajā kopīgajā atbildē.

Bez šaubām, jautājums ir vēl plašāks. Ja mēs gribētu, tā sakot, izzināt visas valdības viedokli, tad būtu jāaptaujā, bez šaubām, arī Izglītības ministrija. Un es pat gribētu teikt, ka tas ir visas mūsu sabiedrības jautājums, kas līdz šim varbūt nav tā īsti aktīvi risināts, jo mūsu likumi faktiski nedod nedz mums, Tieslietu ministrijai, nedz arī tām valsts institūcijām, kuras es šeit pieminēju, iespēju efektīvi darboties pret tām reliģiskajām kustībām, organizācijām un atsevišķiem šo kustību vai organizāciju locekļiem, kuri tiešām dažkārt, pat varētu teikt, uzbāzīgi vai vismaz nekorekti vervē savām kustībām piekritējus mūsu tautas vidū. Un tāpēc Tieslietu ministrija, atbildot uz šo jautājumu, ir vaļsirdīgi pateikusi, ko mēs darām, kāda ir mūsu rīcība, kādus līdzekļus mēs varētu lietot, bet vienlaikus man jāatzīst, ka tie nav bijuši īpaši efektīvi. Un tāpēc es lūdzu arī, papildinot šo rakstveidā iesniegto atbildi, kuru es negribētu vienkārši nolasīt... Šis dokuments ir jūsu rīcībā, tas ir dokuments nr.488-a. Es vienkārši varētu vēl nedaudz pakomentēt un arī papildināt.

Šajā atbildē jūs varat saskatīt piecus punktus, un es nedaudz gribētu komentēt 5.punktu, kurā ir pieminēti arī mormoņi. Lieta tāda, ka Tieslietu ministrija ir saņēmusi vēstuli no Amerikas Savienoto Valstu senatora Heča, un šajā savā vēstulē šis senators, pats būdams mormoņu kustības dalībnieks, izsaka zināmā mērā neizpratni par to, kāpēc Latvijas Republikā attiecīgās valsts institūcijas - šeit domāta noteikti arī Tieslietu ministrija - kavējas ar šīs kustības reģistrāciju. Mums faktiski nav cita iemesla, kā tikai tas, kas ir noteikts likumā. Un spēkā esošajā likumā par reliģiskajām organizācijām ir pateikts, ka šādas netradicionālas organizācijas mēs varam reģistrēt tikai pēc trim gadiem, un ka mēs šo likumu, šā likuma normu gribam izpildīt. Un šeit nav nekāda cita zemteksta, kaut gan arī 5.punktā jūs redzat, ka varbūt mormoņi, ir nolikti it kā vienā rindā ar Jehovas lieciniekiem, ar krišnaītiem un tā tālāk.

Es tomēr gribētu nedaudz šo punktu precizēt un teikt, ka pret katru jaunu Latvijai netradicionālu reliģisku kustību mums laikam ir jāizturas individuāli. Individuāla pieeja ir vajadzīga, jo ne visas viņas ir, tā sakot, vienlīdz kaitīgas. Vai šī vienlīdzības zīme būtu liekama, teiksim, starp sātanistiem un visiem pārējiem? Lai šī atbilde būtu objektīvāka, mēs esam lūguši to palīdzēt sastādīt un izstrādāt arī Saeimas Cilvēktiesību komisijai. Un Cilvēktiesību komisija ir atsaukusies uz mūsu lūgumu. Pašlaik šī atbilde ASV senatoram jau top. Katrā ziņā mūsu, Latvijas, izpratnē mormoņu kustība jeb Pēdējās dienas svēto Jēzus Kristus baznīca, ir netradicionāla reliģiska kustība. Mūsu izpratnē. Amerikas Savienotajās Valstīs tā esot ļoti izplatīta, it sevišķi Republikāņu partijā, man ir tāda informācija, un tāpēc viņiem varbūt liekas dīvaini, ka mēs esam tik atturīgi pret šo mums visai pasvešo reliģisko kustību. Bet mēs gribam visu izzināt, iegūt visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz šo kustību, un tad izvērtēt, un, protams, darboties saskaņā ar likumu.

Mēs šeit esam savā atbildē minējuši vairākus gadījumus, kādā veidā Tieslietu ministrija vai citas institūcijas ir spējušas rīkoties. Arī Iekšlietu ministrija, sniedzot mums palīdzīgu roku, lai atbildētu uz šo 5 deputātu jautājumu, norāda, ka pirms nedēļas, 11. maijā, Iekšlietu ministrija ir nosūtījusi mūsu Tieslietu ministrijas nodaļas vadītājam Mārim Krūmiņa kungam pieprasījumu par Jehovas liecinieku Rīgas draudzes darbību Latvijā un vienlaikus arī par Kultūras draugu biedrības Latvijā reģistrāciju.

Es gribētu pieminēt šo gadījumu arī tajā ziņā, ka ir atsevišķas reliģiskās kustības vai organizācijas, kuras, ja tās netiek, pēc viņu domām, nekavējoties reģistrētas, - bet, kā es jau teicu, šo reģistrācijas kārtību nosaka likums - , tādā gadījumā lieto dažādas, varētu pat teikt, diezgan viltīgas metodes, kā uzsākt savu legālo dabību.

Un šī Jehovas liecinieku draudze ir tieši tādā veidā rīkojusies. Mūsu nodaļas vadītājs Krūmiņa kungs man paskaidroja, ka pagājušā gada 12. maijā Tieslietu ministrijā ir reģistrēta Kultūras draugu biedrība Latvijā - ar tādu nosaukumu - un ka faktiski tā ir tā pati Jehovas liecinieku Rīgas draudze, jo abu šo sabiedrisko veidojumu statūti ir burtiski vienādi. Tikai vienas organizācijas statūtos norādīts, ka tā ir sabiedriskā organizācija, bet otras organizācijas statūtos vārdi "sabiedriskā organizācija" ir aizstāti ar vārdu "draudze", kā arī ir nedaudz izmainīti organizācijas mērķi un uzdevumi. Arī abu organizāciju dibinātāji ir vienas un tās pašas personas. Faktiski, kā viņš raksta, ir neiespējami šīs abas organizācijas atdalīt vienu no otras, jo, kad viņiem tas ir izdevīgi, tie uzstājas kā sabiedriska organizācija, bet citos gadījumos - kā reliģiska organizācija.

Kas attiecas uz sabiedrisko organizāciju - Kultūras draugu biedrību Latvijā, tad šīs organizācijas vadība ir oficiāli brīdināta par statūtos neparedzētu reliģisku darbību. Es to varētu minēt tikai kā tādu papildu piemēru un kā komentāru. Pateicos jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies? Es atvainojos - vai ir iesniegumi par debašu atklāšanu? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Godātie deputāti, pirms izskatām nākošo jautājumu, Prezidijs ir saņēmis trīs iesniegumus par darba kārtības izmaiņām. Lūdzam uzklausīt šos iesniegumus.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 18. maija Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektus "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"", "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"", "Par zvērinātiem revidentiem" pēc darba kārtības 19. punkta - likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" izskatīšanas. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to šo priekšlikumu Saeima pieņem.

Tālāk. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu iekļaut 18. maija sēdes darba kārtībā jautājumu par Jāņa Vaivada ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un šo jautājumu izskatīt sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Ir runa par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Nav iebildes? Priekšlikums pieņemts.

Tālāk. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu iekļaut 18. maija sēdes darba kārtībā jautājumu par Jāņa Bordāna ievēlēšanu "Lattelekom" darbības izvērtēšanas Saeimas izmeklēšanas komisijā un šo jautājumu izskatīt sestajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Līdz ar deputāta Vaivada pilnvaru atjaunošanu jeb mandāta atjaunošanu acīmredzot deputāts Bordāns šajā komisijā ir jāievēlē no jauna, un, kaut gan tā ir formāla lieta, deputāti to ir iesnieguši. Tāpēc mums ir jālemj par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Un es arī atvainojos par savām pārdomām attiecībā uz iekļaušanu darba kārtībā. Nav iebildes? Nav.

Vai citu iesniegumu par darba kārtību nav? Ir tomēr.

Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 18. maija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Jāņa Bordāna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā un šo jautājumu izskatīt pēc sadaļas "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Nav iebildes? Līdz ar to iekļaujam darba kārtībā.

Vai ir vēl kādi iesniegumi par darba kārtību? Nav. Turpinām izskatīt darba kārtību.

Sākam izskatīt piekto sadaļu. Patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Vladlenam Dozorcevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā." Lūdzu - komisijas vārdā Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs paņemt dokumentu nr. 479. Šajā dokumentā ir Vladlena Dozorceva autobiogrāfija, kā arī ir pievienoti tie dokumenti, kurus prasa Pilsonības likums. Es aicinu jūs izteikt savu nostāju pret šo sagatavoto Saeimas lēmuma projektu balsojot. Varu jūs tikai informēt, ka, izskatot komisijā šo jautājumu, komisija nolēma to neatbalstīt, respektīvi, pieņēma negatīvu lēmumu. Tā ka es aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Eduards Berklavs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

E.Berklavs (LNNK).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es vispirms gribētu jums atgādināt, ka šajā komisijā ietilpst visu Saeimā pārstāvēto politisko frakciju cilvēki.

Otrs, ko es gribētu atgādināt, - ka šī komisija cenšas būt ļoti objektīva, un par to jūs varējāt pārliecināties iepriekšējās sēdēs, kad mēs atbalstījām pilsonības piešķiršanu par patiešām īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā. Un tur bija dažādu tautību pārstāvji. Bet šinī gadījumā mēs arī ļoti cītīgi apspriedām Dozorceva jautājumu, vai viņam ir tiešām šie īpašie nopelni, par ko varētu piešķirt pilsonību. Un arī šinī gadījumā izteicās simtprocentīgi visi klātesošie tajā sēdē, kura izskatīja šo jautājumu, visi komisijas dalībnieki. Un man jāatzīmē vēl arī tas, ka pret šīs pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem balsoja ne tikai Berklavs, kas šinī gadījumā pārstāv Nacionālās neatkarības kustību... Jā, mums ar Dozorceva kungu tiešām ir bijuši pretēji viedokļi visās tajās lietās, kur mēs kopā esam bijuši, tas ir, Tautas frontes valdē... Mēs esam bijuši arī Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrijā, kur vairāku televīzijas kameru priekšā spriedām par politisko situāciju Latvijā, un mums atkal bija pilnīgi pretēji viedokļi... Tas bija 1989. gadā, var teikt, tas jau ir diezgan sen bijis, - mēs sēdējām kopā arī šinī zālē Augstākajā padomē un dzirdējām.... Es ar to gribu teikt tikai to, ka mums arī komisijā visi komisijas dalībnieki atzina, ka par Dozorceva kungu jau nav grūti spriest, visi, arī komisijas locekļi, komisijas dalībnieki, ļoti labi pazinām viens otru. Un ko nu konstatējām... kāpēc tikai trīs komisijas locekļi nobalsoja par to, ka ir šie sevišķie nopelni? Tikai trīs. Nu ar ko to motivēja pārējie, kas nepiekrita tādiem sevišķiem nopelniem? Nu, vispirms jau ar to, ka patiešām, redzot Dozorceva kunga darbību Augstākajā padomē un jau manis pieminētajā Ārlietu ministrijā Amerikas Savienotajās Valstīs, kur mēs spriedām un pat iepriekš tā vienojāmies... tur bija Meierovica kungs, arī Jurkāna kungs piedalījās, un mēs tā vienojāmies, ka diez vai tanī laikā tas būtu Latvijas interesēs, ja mēs parādītu visās tās lielās domstarpības. Vienojāmies, ka runāsim par to, ka mēs patiešām gribam to neatkarīgo Latviju. Es arī tādu domu tur paudu. Bet Dozorceva kungs - pretēji mūsu norunai, ka nepacelsim šo strīdu jautājumu vairāku televīzijas kameru priekšā... Meierovica kungs taisni to tā vēlējās... bet Dozorceva kungs teica: "Man ar Berklavu ir pilnīgi pretēji viedokļi. Es nedomāju, ka mums vajag izstāties no Padomju Savienības un ka mums patiešām vajag tādu neatkarīgo Latviju!" Es, turoties pie norunas, arī nereaģēju uzreiz, bet, kad to atkārtoja vēl vienu reizi, tad es patiešām biju spiests, lai nerastos tāds iespaids visā... ne tikai Savienotajās Valstīs... es nezinu, kas bija tie... to televīzijas kameru īpašnieki, kas filmēja šo sarunu un ierakstīja... es biju spiests pateikt, ka tiešām, jā, mums ir dažādi viedokļi... Vai tad šādu viņa nostāju vajadzētu uzskatīt par tiem sevišķajiem nopelniem?

Piemēram, vēl viens gadījums, ko es gribu atgādināt. Dozorceva kungs bija ievēlēts Augstākajā padomē no Jūrmalas. Un, kad Dozorceva kungs un Silāra kungs, kas arī ir no Jūrmalas ievēlēts, tikās ar vēlētājiem un kad pacēlās atkal šis jautājums, ka mums tomēr ir gan militāristi, gan civilie kolonisti un ka vajadzētu to risināt - protams, likumīgiem līdzekļiem, - lai atbrīvotos no šiem, tā sakot, kolonistiem un civiliem, - tad Dozorcevs teica: "I neceriet, ka kāds brauks projām! Un, ja kāds mēģinās piespiest mūs to darīt, tad plūdīs asinis - un to nebūs maz!" Vai tas būtu tas sevišķais nopelns, par ko varētu dot Dozorcevam pilsonību? Par šo jautājumu, starp citu, ir rakstisks iesniegums. Man ļoti žēl, ka šodien sēdē nevarēja būt klāt Kokina kungs, kas ir šīs komisijas vadītājs. Pie viņa ir šie dokumenti - un ne tikai viens vien. Man žēl, ka nav klāt Laviņas kundzes, kas komisijā ir no "Lîdztiesības", tātad nevarētu domāt, ka viņai ir kāds sevišķs nacionālistisks viedoklis. Arī viņa balsoja pret to, ka Dozorcevam atzītu tos sevišķos nopelnus. Es varētu vēl minēt veselu rindu tādu piemēru, bet tikai divus momentus gribu atgādināt. Jūs atminaties, ka savulaik Latvijas Republikas iedzīvotāju aptaujas biļetens bija par Latvijas nepilsoņu pārstāvniecības orgāna - Latvijas apatrīdu līgas - izveidošanu. Līgas, kura atzina, ka viņa visu laiku ir strādājusi taisni pret neatkarīgo Latviju kā valsti, - šīs līgas dibinātāju sarakstā ir arī Dozorceva kungs. Kas vēl ir šajā līgas dibinātāju sarakstā? Es nolasīšu tikai dažus: Vladimirs Buzājevs, Vladimirs Bikovs, Aleksejs Grigorjevs, Sergejs Jegorjonoks, Igors Žoludevs, Vjačeslavs Kļučnikovs un vesela rinda citu. Lūk, tā ir tā kompānija, ar kuru kopā Dozorceva kungs dibināja šo organizāciju - ne jau Latvijas kā neatkarīgas valsts draugu organizāciju.

Un beidzot vēl, gari nerunājot, es gribu atgādināt vēl vienu faktu, kas bija jau vēlākā laikā. 1992.gada 22.novembrī "Moskovskije Novosti" Nr.47 ir garš raksts "Tragedija pobedi: Dve vstreči v oseņņej Rige", kur, starp citu, Dozorceva kungs pieskaras atkal pilsonības jautājumam. Dozorcevs tur saka tā: "Èto že do mojevo graždanstva, to ja jevo ņe primu, jesļi i dadut." (Tulkojumā: "Es to pilsonību nepieņemtu pat tad, ja man to piedāvātu!") Tad par ko mēs runājam? Par kādiem sevišķiem nopelniem mēs runājam, lai piešķirtu viņam šo pilsonību? Es vēl atgādināšu pēdējo - ka arī šodienas darba kārtībā vēl vienu reizi mēs atgriezīsimies pie jautājuma par pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem - un arī dažādu tautību pārstāvjiem. Un šī komisija nolēma, ja nemaldos, diviem vai trijiem piešķirt šo pilsonību, bet ne Dozorcevam. Lūdzu to ņemt vērā! Paldies. Aicinu, protams, noraidīt šo priekšlikumu - piešķirt Dozorcevam pilsonību par sevišķiem nopelniem. Tādu viņam nav.

Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājs nebija uzlicis laiku... nevis 17, bet 15 minūtes runāja. Sāka 12.04... (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Vienalga ir slikti!") Es saprotu, ka ir slikti, ka nebija laiks uzlikts. Šajā ziņā es protestu pieņemu.

Nākamais ir deputāts Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Vladlenam Dozorcevam ir jākļūst par Latvijas pilsoni - un nevis kaut kad nākotnē, nevis rīt uz brokastu laiku, bet šodien pat, tūlīt. Es neesmu internacionālists, drīzāk gan es sevi uzskatu par nacionālistu, taču es labi apzinos, ka šodien nacionālu valsti mēs varam celt tikai tādēļ, ka 1990.gada 4.maijā par Latvijas neatkarību bez latviešiem balsoja arī nelatvieši un nepilsoņi. Pateicoties viņiem mēs toreiz, šajā liktenīgajā balsojumā, spējām pārsniegt tās liktenīgās 134 balsis, pēc kuru nosaukšanas šeit uz ielas, Jēkaba ielā, visa tauta uzgavilēja. Latvijai ar to dienu sākās jauns laikmets. Man personīgi nav sevišķi lielu simpātiju pret to partiju, kuru patlaban pārstāv Dozorceva kungs, taču mums, deputātiem, ir jāspēj stāvēt pāri sīkajam un personiskajam. Mums ir jāredz lielais un jāspriež valstiski. Nepilsoņa, krieva Dozorceva lomu latviešu tautas trešajā atmodā Tautas frontes izveidē neredzēt, nenovērtēt var tikai aklais. Un pat tad, ja mēs visi šodien reizē, vienlaicīgi, kļūtu akli, - arī tad mums tomēr ir jāatzīst, ka pat tikai līdzdalība liktenīgajā neatkarības balsojumā daudzkārt pārsniedz tūlītējas pilsonības cenu. Jau sengrieķu skolotājs Solons ir mācījis: "Nepateicīgs cilvēks ir riebīgs. Nepateicīga tauta nebūs laimīga." Es negribu būt riebīgs, izdarot balsojumu "pret". Es gribu, lai mana tauta ir laimīga, tādēļ es balsošu par Dozorceva pilsonību tikpat nešaubīgi, cik nešaubīgi viņš 1990.gada 4.maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Paldies Dozorceva kungam par to un lai viņam laba veselība!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Vai jūs izmantosiet piecas minūtes? (No zāles deputāts J.Jurkāns: "Jâ!") Lūdzu!

J.Jurkāns (TSP).

Godātie kolēģi! Es arī biju toreiz kopā ar Berklava kungu Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu departamentā jeb ministrijā, un, pirmkārt, es tur neredzēju nevienas televīzijas kameras, jo tanī laikā bija tāda situācija, ka mēs gājām iestādēs bezmaz vai pa aizmugures durvīm, un Ārlietu departaments tanī laikā nebūt nebija ieinteresēts bojāt savas attiecības ar Gorbačovu un popularizēt pa visu Ameriku, ka viņi uzņem Latvijas Tautas frontes pārstāvjus. Tā ir viena patiesība.

Otra patiesība, Berklava kungs, ir tā, ka mēs bijām Latvijas Tautas frontes pārstāvji un pārstāvējām tanī laikā Tautas frontes programmu. Un, ja tanī laikā Tautas frontes programmā nebija ierakstīts, ka mēs cīnāmies par Latvijas pilnīgu neatkarību un atdalīšanos no Padomju Savienības, tad mūsu uzdevums nebija braukt uz Ameriku un pārstāvēt varbūt savus personiskos viedokļus. Mēs tanī situācijā pārstāvējām ļoti godprātīgi Latvijas Tautas frontes pozīciju, un, es domāju, arī Dozorcevs to darīja godprātīgi. Dozorcevs bija tas lācis, ko vadāja pa visu pasauli un minēja visā pasaulē: "Lûk, skatieties, mēs, ne tikai latvieši, kaut kāda nacionālā saujiņa, gribam Latvijā neatkarību. Neatkarību grib arī krievi, kas dzīvo mums līdzās. Un, lūk, šeit ir viens no labākajiem krievu tautas pārstāvjiem, kas jums apliecinās, ka viņš grib šo neatkarību!" Un varbūt atcerēsimies 1991.gadu 24.augustu, kad Dozorceva kungs bija kopā ar Gorbunova kungu pie Jeļcina. Kad Jeļcins būtībā pavēra mums ceļu uz neatkarību. Un, kad Jeļcins prasīja, kā tad jūtas krievi šinī situācijā un vai viņi grib būt neatkarīgā Latvijā, tad Gorbunova kungs deva vārdu Dozorcevam, un Dozorcevs pateica to, ko viņš atkārtoja pie Brīvības pieminekļa. Man liekas, apspriest šeit Dozorceva pilsonības jautājumu būtībā ir amorāli. Ja nu kāds ir pelnījis pilsonību, tad tas ir Vladlens Dozorcevs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Vai runāsiet kā referents? Kā referentam vārds Dzintaram Ābiķim!

Dz.Ābiķis. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu izteikt aizrādījumu savam kolēģim Berklavam, kurš diemžēl ir pārkāpis likumu, jo Kārtības ruļļa 168.pants paredz, ka ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm var atklātībai sniegt vienīgi ar komisijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedra un sekretāra kopīgu piekrišanu. Diemžēl tāda piekrišana nav dota, tā ka... Es aicinu izteikt attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir saņemts desmit deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 140.pantu, lūdzam aizklātu balsošanu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Vladlenam Dozorcevam." Par 140.pantu mēs jau esam debatējuši ļoti daudz, un mūsu precedents ir tāds, ka tad, ja ir iesniegts priekšlikums par aizklāto balsošanu, mēs pielietojam 54.pantu - ja tas nav noteikts ar likumu, protams. Šajā situācijā tas ar likumu nav noteikts, tāpēc vispirms ir jābalso par deputātu priekšlikumu par aizklāto balsošanu. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Man ir priekšlikums nosaukt deputātus!") To ir parakstījuši deputāti Laviņa, Puriņa, Stalts, Prēdele, Kokins, Gundars Bērziņš, Rugāte, Tomiņš, Grīgs un Resnais. Es teicu - deputāti Laviņa, Puriņa, Stalts, Prēdele, Kokins, Gundars Bērziņš, Rugāte, Tomiņš, Grīgs un Resnais. Viņi lūdz aizklātu balsošanu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 23, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Saeimas lēmuma projekts par uzņemšanu pilsonībā: Saeima nolemj rakstnieku Vladlenu Dozorcevu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 11, atturas - 7. Vladlens Dozorcevs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt tos deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu jūsu uzmanību! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Inese Birzniece,

Igors Bukovskis,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Viesturs Pauls Karnups,

Jānis Kokins,

Larisa Laviņa,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Jānis Ārvaldis Tupesis,

Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvoruma noteikšanai. Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 39 deputāti. Sakarā ar to, ka zālē nav kvoruma (piedalās tikai 39 deputāti), paziņoju pārtraukumu uz 5 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Sēdes darbā bija pasludināts pārtraukums sakarā ar to, ka zālē bija nepietiekams skaits deputātu, lai sēdē varētu izskatīt jautājumus, tas ir, nebija kvoruma. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 60 deputātu.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums ir amatpersonu ievēlēšana un atbrīvošana no amata. Par tiesnešu pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi vairākus rajonu tiesu tiesnešu iesniegumus par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata.

Vispirms Juridiskā komisija izskatīja un akceptēja Kuldīgas rajona tiesas tiesneses Dainas Rones iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata un atbalsta šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Dainas Rones atbrīvošanu no Kuldīgas rajona tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Iesniegumu par atbrīvošanu pirms termiņa no Rīgas rajona tiesas tiesneses amata ir iesniegusi Viviāna Zipa. Arī šo iesniegumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par tiesneses Zipas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata! Balsojam. Rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Jelgavas rajona tiesas administratīvās tiesneses Initas Križevicas iesniegumu par atbrīvošanu no šī amata pēc pašas vēlēšanās. Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par administratīvās tiesneses Križevicas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas -3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvās tiesneses Irēnas Lavrinovičas iesniegumu par atbrīvošanu no administratīvā tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Mēs uzaicinājām iesniedzēju uz komisijas sēdi, jo uz iesnieguma bija rakstīti tiesas priekšsēdētājas iebildumi pret viņas atbrīvošanu, bet acīmredzot, ja cilvēks nevēlas strādāt, tad mēs neko šeit darīt nevaram. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - atbrīvot pirms termiņa Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi Lavrinoviču pēc pašas vēlēšanās! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Endziņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir jautājumi, kurus mēs iekļāvām darba kārtībā. Proti, jautājums par deputāta Vaivada ievēlēšanu Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Lēmuma projekts: ievēlēt Jāni Vaivadu Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Lūdzu, balsosim par šo lēmumprojektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 6. Jānis Vaivads ir ievēlēts Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Tālāk, lūdzu!

Lēmuma projekts: ievēlēt Jāni Bordānu "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisijā. Lūdzu, balsosim par šo lēmumprojektu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 4. Jānis Bordāns ir ievēlēts šajā komisijā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts: ievēlēt Jāni Bordānu Saeimas Juridiskajā komisijā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu, kolēģi, visi balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, 6 - atturas. Jānis Bordāns ir ievēlēts Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tālāk - lēmuma projekts par Andra Glāzīša deputāta mandāta apstiprināšanu. Vispirms ir dokuments nr.481: "Sakarā ar to, ka esmu saņēmis Saeimas uzticību un iecelts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, kurš nav savienojams ar deputāta statusu, paziņoju, ka ar šā gada 8.maiju nolieku 5.Saeimas deputāta mandātu. Ar cieņu - deputāts Lainis Kamaldiņš. "

Tālāk ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja informācija: deputāta Laiņa Kamaldiņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta - Andris Glāzītis. Es atvainojos, mums vēl ir arī citi dokumenti jāpieņem zināšanai.

Nākamais deputāta kandidāts pēc tā paša saraksta ir Raits Černajs. Tā kā Raits Černajs ir iesniedzis iesniegumu par to, ka viņš atsakās pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5. Saeimā, un, kā zināms, viņš ir valsts kontrolieris, Centrālā vēlēšanu komisija mūs informē, ka viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta - Andris Glāzītis. Tālāk ir Andra Glāzīša piekrišana pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5.Saeimā, un kā pēdējais ir Saeimas lēmuma projekts: "Apstiprināt deputāta Andra Glāzīša mandātu". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmumprojektu "Apstiprināt deputāta Andra Glāzīša mandātu." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Andra Glāzīša mandāts ir apstiprināts. Vēlam sekmes darbā!

Nākamais ir lēmuma projekts par Andreja Krastiņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komitejā... Komisijā, es atvainojos!

Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 492! Tur ir lēmuma projekts: "Ievēlēt deputātu Andreju Krastiņu Nacionālās drošības komisijā." Klāt pievienoti ir arī citi dokumenti ar Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Andreja Panteļējeva parakstu.

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, 3 - atturas. Andrejs Krastiņš ir ievēlēts Nacionālās drošības komisijā.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kur frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 18.maija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Glāzīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā un šo jautājumu izskatīt darba kārtības sestajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Tā kā šī sadaļa mums jau ir izsmelta, ir pēdējais laiks izskatīt šo iesniegumu. Ja deputātiem nav iebildes, tad mēs varam izskatīt to. Vai ir iebildes? Nav. Līdz ar to mums ir jābalso par lēmuma projektu: Saeima nolemj ievēlēt deputātu Andri Glāzīti Saeimas sociālo un darba lietu komisijā. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 1. Andris Glāzītis ir ievēlēts Saeimas sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais ir darba kārtības 56.jautājums. Pēc kārtas tas ir 56.jautājums. Sameklējiet, lūdzu! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Trešais lasījums.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es ar patiesu gandarījumu kāpu šajā tribīnē, jo 15 iepriekšējās darba stundas mēs esam veltījuši visam kam, tikai ne likumprojektu pieņemšanai. Tātad "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"", trešais lasījums. Komisija pēc otrā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un arī pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nevienu grozījumu, tādēļ uz trešo lasījumu tiek piedāvāta tā redakcija, kas tika pieņemta otrajā lasījumā. Es aicinātu godātos kolēģus deputātus pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 5. Likums pieņemts.

Tagad pēc kārtas ir 18.jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Likums par ostām"", pirmais lasījums. Anna Seile - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mums diezgan bieži gadās tā, ka likums sāk darboties praksē, un tikai tad redzams, ka viņa piemērošana ir ārkārtīgi apgrūtināta. Šajā gadījumā tā tas ir arī ar likumu "Par ostām", un ir saņemti protesti (galvenokārt no mazajām ostām) par tādu faktu, ka, ja osta kādam pieder, kādai citai juridiskajai personai, nevis valstij vai pašvaldībai, tad šīm juridiskajām personām nav tiesību uz zemes lietošanas pirmtiesībām, tātad tās nevar noslēgt zemes izmantošanas līgumus. Un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi labojumus šajā likumā. Viņu būtība ir tāda, ka ostas hidrotehniskās būves un piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums. Tā ir viena no pamattēzēm, kas tiek mainīta šajā likumā. Līdz šim šajā likumā bija runa tikai par ostu teritorijā esošo valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu.

Un otrs no būtiskākajiem labojumiem ir tas, ka šiem uzņēmumiem, kuri ir ieguvuši savu īpašumu ostas teritorijā Lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas likuma noteiktajā kārtībā, ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem šīs piestātnes ēkas, būves, komunikācijas un arī šīm būvēm nepieciešamās teritorijas to uzturēšanai.

Pēdējais jautājums, kas ir ietverts šajā likuma labojumā, ir noteikt tā saucamo maksimālo zemes nomu tajās ostās, kas atrodas pilsētu teritorijā. Šī zemes noma tiek noteikta ne vairāk kā 200% apmērā no nodokļu likmēm. Komisijā bija diskusija, vai arī tām ostām, kuras atrodas uz lauku zemes, nevajadzētu noteikt šādus nomas "griestus", bet sakarā ar to, ka lauku teritorijā zemes nodokļi ir visai niecīgi, šādi nomas "griesti" noteikti netika. Tātad vēlreiz atkārtoju, ka šis likums ir labvēlīgs tiem, kuri ir ieguvuši ostas teritorijā savu nekustamo īpašumu, un tas nedaudz ierobežo šo mežonīgo zemes tirgu, kāds jau ir radies ostu teritorijā, dodot jaunām organizācijām, kuras pārpērk dažādus īpašumus, vai arī tām, kurām vispār nav nekādu īpašumu, priekšrocības zemes lietošanā pret šīm pārējām organizācijām un uzņēmumiem, kuriem jau ir savs nekustamais īpašums. Aicinu balsot par šo sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Respektējot autoru labo nodomu, es domāju, ka tomēr, izmainot šādu lietu kā likumu par ostām, mums vajadzētu ievērot zināmu procedūru un kārtību, lai mēs nepieņemtu gadījuma rakstura lēmumus un lai tas būtu pietiekami saskaņots gan ar pašvaldībām, gan ar ieinteresētajām pusēm. Likums par ostām, ja es nemaldos, tomēr paredz, ka jebkurus tādus grozījumus saskaņo vai katrā ziņā par tiem iegūst atzinumu no Ostu padomes. Šajā gadījumā šāda atzinuma no Ostu padomes nav. Man ir bijusi arī saruna ar dažu pašvaldību pārstāvjiem, kuru teritorijās ir ostas un kuri šajā gadījumā uzskata, ka šāds procedūras pārkāpums nebūtu pieļaujams, tāpēc es šajā gadījumā aicinātu deputātus apdomāt šādu iespēju un ierosinu 136.panta kārtībā atlikt šā jautājuma nobalsošanu šodien līdz atzinuma saņemšanai no Ostu padomes par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man zināmu neizpratni izsauca otrais priekšlikums par 4.panta ceturtās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas būtībā sākas ar to, ka ostas kopējās hidortehniskās būves - un tās tiek uzskaitītas - moli un tā tālāk, tad piestātnes, ja tas ir valsts vai pašvaldības īpašums, atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā, bet tūlīt tālāk seko, ka ostu hidrotehniskās būves un piestātnes var būt arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums. Šādā sakārtojumā te atkal praksē radīsies, kā jūs teicāt, šīs problēmas. Praksē uzreiz neskaidrība, kā tad pareizi tulkot, kā pareizi saprast. It kā ir šī atruna - ja tas ir valsts vai pašvaldības īpašums, tad tas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā, bet tajā pašā laikā tas var būt arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums. Kādā veidā tas pareizi šeit būtu izprotams? Man liekas, ka šeit ir ļoti neveikla šī redakcija, kas tiek piedāvāta, tāpēc pie viņas būtu ļoti nopietni jāpiestrādā, lai tik tiešām praksē būtu skaidrība, kā viņu piemērot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti? Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Gatavojot šīs izmaiņas jau spēkā esošajā likumā par ostām, viņu sagatavošanā piedalījās Satiksmes ministrijas pārstāvji un arī Zvejnieku savienības pārstāvji. Es vēlreiz gribu jums atgādināt to, kāpēc šādi labojumi bija vajadzīgi. To vienkārši prakse mums diktē, jo ir jau arī šis nekustamais īpašums, kas ostu teritorijā pieder citām juridiskajām personām. Atcerieties kaut vai šos pasākumus ar zemessargiem, kas izraisīja gandrīz vai karu Mērsragā. Tur vietējā pašvaldība rīkojās savdabīgi - neslēdza zemes nomāšanas līgumus par zemi zem būvēm un zem piestātnes izbūvēm ar to sabiedrību, kura praktiski no šīs piestātnes iziet jūrā. Lai nerastos šādi pārpratumi, šīs attiecības ir jāregulē ar likumu, un pašreiz arī ostu pārvaldēm saskaņošanai ir nosūtīts šis likumprojekts. Mēs gaidām arī viņu atzinumus. Tā ka visas domstarpības vai labākās idejas, kas vēl varētu deputātiem rasties, ir iespējams sagatavot un izskatīt turpmākajos lasījumos. (Starpsauciens no zāles - deputāts A.Panteļējevs: "Es lieku priekšā...")

Sēdes vadītājs. Man tikai vajadzētu precizēt deputāta Panteļējeva ierosinājumu. Jūs teicāt, ka vajadzētu apsvērt iespēju... Kā būtu konkrēti? Nāciet vēlreiz tribīnē un runājiet otrreiz!

A.Panteļējevs. 136.panta kārtībā es ierosinu atlikt šo jautājumu līdz atzinumu saņemšanai no Ostu padomes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ostām"" pieņemšanas atlikšanu papildu ziņu ievākšanai. Lūdzu skaļi neaģitēt! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 19, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"", otrais lasījums. Ziņos Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politikā apvienība, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.397. Uz otro lasījumu komisijā nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šos labojumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt par šo likumprojektu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 5. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

J.Zaščerinskis. Lūgums priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo termiņu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk - saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 34., 35., 36. un 37.jautājumu. Sāksim ar 34.jautājumu. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Darba kārtības 34., 35., 36. un 37.punktā iekļautie likumprojekti, proti, "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"", "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" un arī "Par zvērinātiem revidentiem" būtībā ir uzskatāmi par vienu paketi. Protams, mēs izskatīsim katru atsevišķi un arī balsosim, bet man būtībā ir grūti sadalīt un ziņot par katru atsevišķi, tāpēc es pateikšu tādu kā ievadziņojumu, runājot par šo 34. dokumentu, un arī par visiem citiem manis minētajiem četriem dokumentiem.

Un šo grozījumu pamatdoma jeb uzdevums ir pilnveidot un uzlabot valsts apdrošināšanas uzraudzību mūsu valstī. Tās uzdevums ir nodrošināt apdrošinājuma ņēmēju, proti, apdrošināto, likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. Lai to varētu pienācīgi izpildīt, ir nepieciešams likums, kas noteiktu valsts apdrošināšanas uzraudzības tiesisko statusu un reglamentētu tās darbību.

Pašlaik, pēc Finansu ministrijas rīcībā esošajiem datiem, Latvijā ir 43 apdrošināšanas sabiedrības un vairāk nekā 2400 apdrošināšanas starpnieku. Pašlaik apdrošināšanas uzraudzību mūsu valstī veic Finansu ministrijas Valsts apdrošināšanas uzraudzības nodaļa. Pašlaik apdrošināšanas tirgū sāk ienākt arī ārzemju kapitāls.

Ņemot vērā visu šo minēto darbu apjomu, Valsts apdrošināšanas uzraudzības nodaļai, kurā strādā 6 cilvēki, praktiski vairs nav iespējas veikt sistemātisku un atbilstošu apdrošināšanas darbības uzraudzību Latvijā, tādēļ ir nepieciešams izveidot pastāvīgu valsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju, kuru finansētu no apdrošināšanas sabiedrību prēmiju atskaitījumiem un kura varētu atbilstošā līmenī aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju likumīgās intereses un tiesības.

Tiesa, ja runājam par apdrošināšanas uzraudzību, tad ir izskanējušas domas un priekšlikumi, ka viņa varētu tikt apvienota ar pensiju fondu, ar vērtspapīru un, iespējams, arī ar banku uzraudzību. Par šo pozitīvo priekšlikumu, ka tas tā varētu notikt, mēs bijām lūguši slēdzienus gan no Pasaules bankas, gan no citām institūcijām, bet atbildi vēl līdz šim neesam saņēmuši. Taču tik un tā otrajā lasījumā mēs esam gatavi izskatīt šo uzraudzības iestāžu statusu. Būtībā pēc Finansu ministrijas lūguma vēl tiek gaidīti priekšlikumi no visiem konsultantiem, kuru nav mazums Finansu ministrijā, bet tomēr jebkurā gadījumā pirmo lasījumu mēs uzskatām par konceptuālu. Un vispār ir nepieciešama šāda labāka uzraudzība, bet jautājumus par tās konkrēto formu un statusu būtu iespējams izskatīt otrajā un trešajā lasījumā.

Jā, protams, - un jūs jau arī to redzat -, šie manis ziņotie dokumenti ir jau pieņemti kā Ministru kabineta noteikumi. Tātad pēc rūpīgas izskatīšanas Budžeta komisijā mēs vienbalsīgi aicinām viņus pieņemt pirmajā lasījumā, lai pēc tam varētu izskatīt priekšlikumus, ja tādi deputātiem būs. Tas man būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par pirmo likumprojektu, kuru mēs izskatām? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr. 5 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Pēc kalendāra - 1. jūnijs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

Izskatām nākošo jautājumu - Ministru kabineta noteikumi nr. 6 "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju".

O.Kehris. Godātie kolēģi, es praktiski jau sacīju arī par šo savā ievadziņojumā. Un šie Kabineta noteikumi paredz tieši Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pienākumus, tiesības un arī finansēšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja jūs mūs aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā.

O.Kehris. Jā, protams, arī šos mūsu komisija izskatīja un vienbalsīgi aicina pieņemt pirmajā lasījumā. Un, ja tādi būs, tad izskatīsim deputātu priekšlikumus līdz 1. jūnijam uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, 4 - pret, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O.Kehris. 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākošais jautājums - Ministru kabineta noteikumi nr. 8 "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"". Pirmais lasījums.

O.Kehris. Godātie kolēģi, grozījumi šajā likumā arī izriet no manis jau izklāstītās koncepcijas, un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt viņus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

O.Kehris. Tāpat - 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Un pēdējais šīs paketes likumprojekts ir Ministru kabineta noteikumi "Par zvērinātiem revidentiem", kuros arī bija nepieciešami grozījumi, lai realizētu šo izklāstīto koncepciju, un mēs lūdzam tos pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Noteikumi ir pieņemti pirmajā lasījumā.

Kādi būtu ierosinājumi attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Termiņš ir pieņemts.

Nākamais ir 20. jautājums - Ministru kabineta noteikumi nr. 11 "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Pirmais lasījums.

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodoti Ministru kabineta noteikumi "Par vērtspapīriem". Es šeit paskaidrošu, ka tāpat kā iepriekšējā gadījumā šeit praktiski ir likumprojektu pakete, kuras centrālais dokuments ir dokuments nr. 23, proti, Ministru kabineta noteikumi nr. 10 "Par vērtspapīriem", bet, lai realizētu šo vērtspapīru tirgus izveidošanu Latvijā, pēc Ministru kabineta priekšlikuma... viņi uzskatīja, ka ir nepieciešami grozījumi arī likumā par biržām, grozījumi likumā par bezpeļņas organizāciju un grozījumi likumā par akciju sabiedrībām.

Līdzīgi kā attiecībā uz iepriekšējo paketi ļoti īsi pateikšu, mūsuprāt, mūsu komisijasprāt, galveno par visiem šiem četriem likumprojektiem, jo tie ir būtībā savstarpēji saistīti. Šo projektu noteicošā ievirze ir ieguldītāju tiesību aizsardzība un vērtspapīru tirgus atklātums un drošība, un maksimāli iespējamā efektivitāte. Šo mērķu sasniegšanai paredzēta īpašu uzraudzības, uzskaites un profesionālo institūciju dibināšana un noteiktas prasības vērtspapīru tirgus dalībniekiem atbilstoši to statusam. Par katras vērtspapīru tirgus struktūras un dalībnieka detalizētu raksturojumu jau ir, manuprāt, pietiekami plaši diskutēts sabiedrībā, to ir veikusi Rīgas birža, un pēc mūsu lūguma viņi ir bijuši visās frakcijās, kuras uzskatīja par vajadzīgu viņus dzirdēt un kurām tas interesēja. Projekts paredz vērtspapīru apgrozības regulēšanu, ja tos piedāvā iedzīvotājiem vai organizācijām, izmantojot masu informācijas vai citus līdzekļus, ar kuru palīdzību piedāvājumu iespējams izteikt vismaz 50 personām. Tātad, ja tas pārsniedz 50 personu loku, tas noteikti pakļaujas šādai regulācijai. Vērtspapīriem, kuri tiks laisti atklātā tirdzniecībā, jābūt nodrošinātiem pret viltojumiem, viegli un ātri apgrozāmiem, glabājamiem un uzskaitāmiem. Tādēļ projekts nosaka visiem publiski izlaižamajiem vērtspapīriem elektronisku vai cita veida izteiksmi jeb, kā speciālisti saka, dematerializētu formu. Akciju sabiedrībām, kuras pieņem lēmumu par līdzekļu piesaistīšanu, publiski izsludinātu akciju laidienu, būs jāievēro augstākas prasības nekā tām sabiedrībām, kuru pamatkapitāli palielinās citādā kārtībā. Paaugstinātu prasību noteikšana publiskajām akciju sabiedrībām, kas ir paredzēta grozījumos likumā par akciju sabiedrībām, nepieciešama tādēļ, lai ieguldītājiem būtu pieejama plaša un pareiza informāciju par vērtspapīru izlaidi, kas veicinātu uzticību vērtspapīru tirgum. Mēs ceram, ka vienlaikus ar šiem projektiem, par kuriem mūsu komisija ir atbildīgā, Saeima laicīgi izskatīs arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas būtu pilnīgi nepieciešami, lai nodrošinātu arī administratīvo atbildību pār šo iespējamo noteikumu nepildīšanu. Tas man būtu viss. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti nav pieteikušies runāt par šiem likumprojektiem. Tad sāksim skatīt tos pēc kārtas un pa vienam.

Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu ierosiniet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Kehris. Mūsu priekšlikums būtu ievērot tādu pašu termiņu kā iepriekšējai paketei - līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.12 "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - nav, atturas - 2. Nav kvoruma. Godātie deputāti! Zālē ir kvorums. Lūdzu uzmanīgāk... jo, ja otrreiz nav kvoruma, tad sēde ir slēdzama. Jūs zināt Kārtības rulli.

Lūdzu otrreiz balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - nav, atturas -2. Pieņemts.

Termiņš - 1.jūnijs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.16 "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Vai pret 1.jūniju - priekšlikumu iesniegšanas termiņu - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais - Ministru kabineta noteikumi nr.10 "Par vērtspapīriem". Pieņemšana pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Vai pret 1.jūniju - priekšlikumu iesniegšanas termiņu - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Vērtspapīru tirgus komiteju". Pirmais lasījums.

Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Likumprojekts "Par Vērtspapīru tirgus komiteju" būtībā ir šīs pašas vērtspapīru likumprojektu paketes sastāvdaļa. Tas paredz veidot neatkarīgu institūciju - Vērtspapīru tirgus komiteju, kas būtu tieši atbildīga par vērtspapīru uzraudzību. Mēs komisijā diskutējām par šo jautājumu un aicinām pieņemt šo lēmumprojektu pirmajā lasījumā, ar to atbalstot šādas uzraudzības pilnīgu nepieciešamību. Tiesa, mums vēl, iespējams, būs attiecībā uz otro lasījumu diskusijas par šīs Vērtspapīru tirgus komitejas formu, diskusijas ar iesniedzējiem - Ministru kabineta un biržas speciālistiem, un arī to mēs atbalstījām. Mums ir skaidri principi, kādiem ir jāatbilst šai komitejai, un tie ir izklāstīti likumā, bet šīs komitejas pārvaldes formai (tur var būt runa par pārraudzību vai arī par to, kas liek priekšā attiecīgās amatpersonas) būtu, protams, jāatbilst valstij izvēlētajai valsts pārvaldes formai. Un šeit mēs labprāt... šeit dažas diskusijas turpinās starp Kabineta speciālistiem un attiecīgo Saeimas komisiju, tāpēc ir iespējams ņemt vērā un saskaņot šos viedokļus līdz otrajam lasījumam. Un, ja tādi priekšlikumi būtu, mēs, protams, labprāt ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tos izskatītu - protams, kopā ar iesniedzējiem, ar Kabinetu. Bet pats princips un pati pieeja ir pilnīgi nepieciešama, šāda uzraudzība un šāda komiteja ir nepieciešama. Tādēļ es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par šo likumprojektu? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Vai pret 1.jūniju - priekšlikumu iesniegšanas termiņu - ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 51., 52.jautājums - likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". Pirmais lasījums.

Māris Graudiņš - "Latvijas ceļa" deputāts, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir dokuments nr.448. Un te attiecīgais dokuments ir tas, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ar tās priekšsēdētāja Zaščerinska kunga parakstu. Ministru kabinets ir atsaucis savu iesniegto variantu, un es neredzu, ka būtu pārstāvis klāt, lai to apliecinātu, bet tā tas ir. Viņu pārstāvis to apliecināja arī mūsu komisijā - Tautsaimniecības komisijā. Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt mūsu darba grupas izstrādāto variantu.

Likums nosaka uzņēmēju pienākumus un tiesības energoapgādē, lai aizsargātu enerģijas patērētāju intereses un lai nodrošinātu nepārtrauktu kurināmā un elektrības piegādi. Un, lai to izdarītu, lai to panāktu, viņš ierosina izveidot Energoapgādes regulēšanas padomi, kura regulētu uzņēmējdarbības attiecības ar valsti un ar patērētājiem un regulētu arī tarifus. Šis likums ir ļoti svarīgs un savā ziņā jau krietni aizkavējies. To vajadzēja pieņemt jau sen, jo valsts enerģētikas infrastruktūrā investīcijas jau ilgu laiku kavējās šā likuma ilgstošas iestrēgšanas dēļ. Ir konkrēti firmas - gan no Vācijas, gan no Ziemeļvalstīm - , kuras ir ieinteresētas taisīt liela mēroga ieguldījumus Latvijas enerģētikas infrastruktūras sistēmā, piemēram, Daugavas kaskādes modernizācijā. Tie līdz šim ir bijuši aizkavēti, jo nav pārliecības par to, kas notiks ar šiem ieguldījumiem un vai valdības politika varētu mainīties, un kāds ir nodrošinājums, ka varētu būt stabila peļņa no šiem ieguldījumiem nākotnē.

Likumprojekts, ejot šo ceļu, ir gājis cauri vairākām ekspertīzēm. Tās ir veikuši gan Eiropas PHARE programmas pārstāvji, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas eksperti, un visas šīs ekspertīzes ir bijušas galvenokārt viena iemesla dēļ - tieši tāpēc, lai nodrošinātu šo atbilstību Eiropas standartiem, kas savukārt ir nepieciešama, lai ārzemju ieguldītājiem būtu paļāvība par sava kapitāla ieguldījuma drošību un ienesīgumu. Varbūt interesanti ir arī tas, ka tieši šis likumprojekts ir izraisījis spraigu diskusiju pašā "Latvijas ceļā". Daži deputāti šajā sakarībā ir izteikuši domu, ka, balstoties uz citu neatkarīgu valsts institūciju darbības trūkumiem, būtu jāpārdomā, vai mums ir vajadzīga vēl viena politiski neatkarīga regulēšanas institūcija. Taču tieši šis likumprojekts, ejot šo garo saskaņošanas ceļu, tagad garantē, ka visas sabiedrības intereses tiešām būtu pārstāvētas šajā Energoapgādes regulēšanas padomē. Piemēram, ja mēs raugāmies citās jomās, tas, ka Latvijas Bankas vai citas padomes varbūt nav bijušas uzdevumu augstumos, gādājot par sabiedrības interesēm, varbūt norāda uz pārāk slēgtu profesionālu loku šajās padomēs, kas neļāva laikus sacelt trauksmes signālu, lai tā laicīgi izskanētu, bet ir maz ticams, ka šajā likumā tas varētu notikt, jo tieši šeit ir iestrādāta šī lieta, ka šajā 11 personu padomē... Regulēšanas padomē ir pārstāvis gan no Valsts monopola uzraudzības pārvaldes, viens - no Vides un reģionālās attīstības ministrijas, viens vai divi patērētāji, komitejas pārstāvji. Līdztekus tiek izveidota arī atsevišķa patērētāju komiteja, kuru ieceļ Ministru kabinets, un arī vismaz viens pašvaldību pārstāvis tiek iekļauts šajā regulēšanas padomē. Arī finansu un tautsaimniecības attīstības resoriem ir jābūt pārstāvētiem. Tā ka galarezultātā tikai divas vietas šajā 11 cilvēku - ekspertu - padomē ir atvēlētas tieši enerģētikas resoru pārstāvjiem, kuriem, varētu iedomāties, īpaši tuva saikne ar lieliem ražotājiem vai ar sadales tīklu monopoliem. Tātad, cik vien iespējams, šis likumprojekts nodrošina sabalansētību starp ražotājiem un patērētājiem, un galu galā, es domāju, mums jāatceras, ka šīs šķietami pretējās intereses patiesībā ir spiestas meklēt vienprātību, jo likumam ir jānodrošina nepārtraukta (es uzsveru - nepārtraukta) un ilgtermiņa enerģētikas piegāde. Un tas nebūt nav paradoksāli, bet gan likumsakarīgi, ka racionāla, efektīva un ekonomiski pamatota peļņu nesoša darbība ir gan patērētāju, gan ražotāju interesēs.

Tātad - īsumā par to, kādi bija iebildumi pret pirmo likumprojekta variantu, kuru iesniedza Ministru kabinets un kuru ir pieņēmusi Tautsaimniecības komisija. Es jau minēju šos apsvērumus, kas tagad nodrošina patērētāju interešu aizstāvību. Un pie zināmām niansēm var pieskaitīt to, ka atsevišķā patērētāju komiteja, kas stāvēs ārpus Energoapgādes regulēšanas padomes, tagad tiek iecelta no Ministru kabineta, nevis no paša padomes priekšsēdētāja, kā tas agrāk bija paredzēts, piemēram.

Mazās enerģētikas intereses. Agrāk bija rūpes, ka mazās jeb decentralizētās enerģētikas intereses arī vajadzētu detalizēti aizstāvēt šajā likumdošanā, bet no Mazās enerģētikas asociācijas puses - vismaz attiecībā uz mazām HES - izteikta apmierinātība par to, ka Ministru kabinets tagad ir nodrošinājis dubulttarifu mazām HES līdz 2008.gadam, tā nodrošinot mūsu vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu vismaz šajā jomā. Bija arī pārmetumi, ka šis likumprojekts ir pārāk centralizēts un birokratizēts, un varētu pat piekrist, ka zināmā mērā varbūt tas tā ir, bet diemžēl iet uz šāda rakstura padomi, kura centralizēti nosaka tarifus uz četru gadu laiku, - tā tomēr ir Eiropas prakse, un tas ir kaut kas, par ko ir jābūt zināmai apziņai ražotājiem un šo tīklu monopoliem.

Vai šis likums nodrošina racionālu, ekonomisku, efektīvu enerģētikas ražošanu un sadalīšanu Latvijā? Šeit varētu būt zināmi iebildumi, un tos arī ir iesniedzis deputāts Spuģis, kurš ir šīs darba grupas loceklis, un ļoti iespējams, ka šos priekšlikumus vēl vajadzētu izskatīt, kad būs otrais lasījums, jo te ir zināmas domstarpības - varbūt teorētiskā plāksnē - par to, cik detalizēti mums ir jāatrunā šie priekšlikumi, cik tie ir jāatstāj šīs Energoapgādes regulēšanas padomes ziņā, kurā galu galā būs šie eksperti, kuri pēc zināmas metodoloģijas aprēķinātu šos tarifus, un cik tos vajadzētu ielikt tieši likumprojektā. Piemēram, tiek aizstāvēta pieeja, ka vajadzētu diferencēt enerģijas cenas, ja tā tiek izmantota kurināmajam vai elektrībai un tamlīdzīgi, kā dara arī citās valstīs. Varētu argumentēt, vai tas ir vai nav vajadzīgs tieši likumprojektā, vai tas ir atstājams regulēšanas padomes ziņā.

Visādi dažādi šādi detalizētāki apsvērumi vēl varētu būt pārrunāti, bet Tautsaimniecības komisijā šobrīd bija vispārējs atbalsts šim likumprojektam, tikai vienai balsij atturoties. Un atzina, ka zināmai uzticībai mūsu apstākļos ir jābūt. Ir jābūt tādai regulēšanas padomei. Ir jānosaka mazliet precīzāk, nekā sākotnējā Ministru kabineta sagatavotajā variantā tika izteikts, - ka vajag nodrošināt pietiekamu peļņu enerģijas uzņēmumiem. Bet mēs ierosinām, ka vajag nodrošināt ekonomiski pamatotu peļņu. Galarezultātā viens jēdziens varbūt ir mazliet precīzāks, bet abi varētu tikt interpretēti dažādi, un tāpēc faktiski tomēr ir jābūt šai uzticībai, ka šis mehānisms ar šādu padomi ir pareizais ceļš, kur iet, un ir jāatrod vislabākie eksperti un sabiedrības interešu pārstāvji, kuri piedalītos šādā padomē, lai nodrošinātu visas sabiedrības intereses šāda likuma ietvaros. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Modris Spuģis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Spuģis (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz acīmredzot būs interesanta situācija, kad no valdošās partijas nāks divi galīgi pretēji viedokļi. Es pārstāvu mazākuma viedokli "Latvijas ceļā". Man tas ir jāpauž, jādara zināms, jādod jums izvēles iespēja - tiem, kuriem ir izvēle. Man šis likumprojekts par enerģētikas regulēšanu nav pieņemams. Pamatošu, kāpēc. Tātad šeit ir plānots, paredzēts veidot ārpus Ministru kabineta šādu regulēšanas padomi, kas būtu neatkarīga no visa, izņemot tikai Saeimu, jo Saeima ieceļ šīs regulēšanas padomes priekšsēdētāju. Bet es saprotu to tā: ja kāds ir ļoti neatkarīgs, tad pārējie paliek ļoti atkarīgi tieši no šā veidojuma. Šajā likumā principā būtiskākais ir tikai uzdevumu, tiesību sankcijas. Nekādas atbildības. Es uzskatu tā - ja kādam ir ļoti lielas tiesības, tad jābūt arī ļoti lielai atbildībai. Ar ko darbosies? Ar kādiem instrumentiem? Instrumenti ir šādi - tās ir licences, tie ir tarifi. Par pārējo jautājumu, kā veicināt un kā sekmēt, ir tikai vārdi - aizstāvēt, veicināt, sekmēt, apkopot, sniegt savas kompetences ietvaros. Tātad paredz arī, ka var būt nekompetence. Ļoti daudz dublējas pienākumi un uzdevumi ar valsts ministru. Bez konkrētības. Nav skaidrs, kāda politika tiks pielietota. Tā politika būtu jāzina, ja mēs šai neatkarīgajai padomei šodien dosim šādas pilnvaras. Kāpec argumenti ir vajadzīgi? Lai piesaistītu investīcijas. Un lai tas tiktu darīts ar garantētiem tarifu mehānismiem un licenču izdošanu. Domāju tā: mans priekšlikums ir ielikt likumā konkrētu tarifu veidošanas pamatprincipus, un tā būtu tā drošākā garantija, ar kuru varētu garantēt investīcijas un piesaistīt līdzekļus enerģētikai. Bet es uzdodu sev jautājumu: kas ir primārais - par katru cenu piesaistīt investīcijas vai Latvijā radikāli mainīt situāciju enerģētikā? Ko es domāju ar vārdu "situācija"? Ar vārdu "situācija" es domāju patērētāju un ražotāju un valsts pārvaldes attiecību sakārtošanu. Ar šo vārdu es saprotu enerģētikas ievirzīšanu Latvijas apstākļiem, tieši mums, optimālā virzībā. Šeit es domāju veicināt iniciatīvu ar konkrētām programmām, ar konkrētu pamatotību likumā. Šeit es domāju maksimālu konkurenci enerģētikā. Mans domāšanas veids ir tāds, ka ir vajadzīgas nevis briesmīgi lielas investīcijas momentā, bet pakāpeniska modernizācija. Tas nozīmē, ka mēs šodien aizņemamies nelielu naudu, ieliekam to un radām jau lielāku naudu, un tādā veidā ģeometriskā progresijā ejam uz mērķi. Un to mēs darām desmit gadu laikā. Nevis šodien aizņemamies un pēc tam desmit gadus dodam procentus atpakaļ. Es nevēlos dzīvot uz nākamo desmit gadu rēķina šodien. Ka neiznāk dzīvot arī uz nākamās paaudzes rēķina! Par situāciju šodien. Šodien Latvijā situācija enerģētikā tiešām ir nenormāla. Mēs patērējam siltumu divas līdz trīs reizes vairāk, nekā patērē Rietumos līdzīgos apstākļos. Mēs divas un trīs reizes vairāk patērējam elektroenerģiju līdzīgās elektroiekārtās nekā Rietumos. Mums ir jātiek ārā no šā strupceļa.

Mana filozofija ir tāda, ka jārada visiem līdzīgas iespējas strādāt. Līdz ar to, lai radītu līdzīgas iespējas strādāt, mums ir jāieliek šie nosacījumi likumā. Tādā gadījumā mums tiks dots starts, un mēs katrs no savas puses tieksimies uz to mērķi, par kuru mēs runājam.

Kas atiecas uz padomi, tajā būs 11 cilvēku. Tie būšot profesionāļi. Viņi ideāli pārzināšot visu. Es domāju, tie būs supermeņi. Kur radīsies šodien 11 cilvēki - supermeņi, kas to visu pārzinās un ideāli zinās, ko darīt? Es principā neticu šai lietai. Acīmredzot šajā padomē būs tie paši cilvēki, kas šeit dzīvo šodien un dzīvoja arī vakar, un dzīvoja pirms pieciem gadiem. Principā šie cilvēki - tie esam mēs paši šajā laikā - būtībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sagruva PSRS. Jo toreiz arī mēs strādājām ar enerģētiku, ar tādām lietām kā limiti, atļaujas, un mums nauda nebija noteicošais. Mums bija šīs, teiksim, atļaujas. Šodien mēs taisāmies strādāt ar licencēm. Tas nozīmē - radīt iespējas, dot iespējas vai nedot iespējas būt no kāda atkarīgiem.

Kas ir lielā enerģētika un kas ir mazā enerģētika? Es paņēmu no Statistikas komitejas datus par to, cik tad mēs patērējam siltuma, cik ražojam siltuma Latvijā. Jūs saprotat, ka tā saucamajā "Latvenergo" organizētajā sistēmā ražo 1/4 daļu no visā Latvijā saražotā siltuma, bet 3/4 ražo, teiksim, tajā neorganizētajā, decentralizētajā. Tās gan ir rūpnīcas - valsts, pašvaldības, privāti - un tā tālāk... Tā nav mazā enerģētika. Varētu teikt, tā ir lielā enerģētika. Es domāju, ka pats galvenais, lai mēs izkustētos, - mums ir jābūt, pret ko atsperties. Un šī atsperšanās, es domāju, ir pats likums. Likumā vajag ielikt konkrētas normas, konkrētus nosacījumus. Tādā gadījumā mums - gan ierēdņiem, gan ražotājiem, gan patērētājiem - būs jāatsperas pret šīm normām, - un mēs visi zināsim spēles noteikumus uz ilgāku laiku.

Es gribu salīdzināt to. Es te paņēmu tādu mazu... Es iedomājos švammīti. Švammīte - tā ir tā ierēdniecība, un, ja viņai te pil virsū, viņa iesūc. Ja no apakšas - viņa arī iesūc. Tā ir ierēdniecība, bet mums ir jābūt tā, lai to švammi - ierēdniecību - varētu spiest pret likumu. Ja mēs spiedīsim, tad mēs varēsim izspiest - spiežot gan no augšas, gan no apakšas. Tas ir mans domāšanas veids.

Tagad - tāds pavisam neliels piemērs, kas rāda, par ko cilvēki ir runājuši 1940.gadā. Ir interesantas sakarības. Šeit tika izdalīta grāmata "Latvijas okupācija un aneksija". Tur ir rakstīts tā: privātā iniciatīva nu jau esot iznīcināta visās tirdzniecības un rūpniecības nozarēs, kur vien zināmi vīri ir varējuši saskatīt kādu apgrozību un peļņu, un valdības politika izejot uz to, lai visus nonivelētu un katru cilvēku padarītu atkarīgu. Tas ir teikts 1940.gada janvārī, to var izlasīt šajā grāmatā. Kāda līdzība!

Par pašu šo regulēšanas padomi. Lai pirmām kārtām man pašam būtu skaidrs, vai tā ir vajadzīga vai nav un kā tas ir citur, es uzdevu šādu jautājumu profesorei Maijai Rubīnei. Viņa man sagatavoja atbildi, un es jums to nolasīšu, te ir kādi seši septiņi teikumi. Tātad es uzdevu jautājumu: "Vai Dānijā un Somijā ir speciālas energoregulēšanas institūcijas ārpus izpildvaras? Ja ir, kuros gados tās ir radītas un ar kādām metodēm tiek ietekmēta enerģētikas attīstība?"

Atbilde: "Energoregulēšanas institūcijas ārpus izpildvaras galvenokārt veido lielās valstīs ar sarežģītu enerģētikas sistēmu, kur ļoti liels īpatsvars ir energoresursu ieguvei. Galvenokārt tādas ir Anglija, bijusī Padomju Savienība, kas to radīja pēc Anglijas parauga, varbūt arī citas, bet par tām man nav informācijas. Tādas mazas valstiņas bez saviem energoresursiem kā Latvija, nevar atļauties kopēt lielvalstu pārvaldes struktūras. Tas arī nav racionāli. Mums ir jāraugās uz tādu mazu Eiropas valstu paraugu, kuras enerģētikā un energoekonomijā sasniegušas tiešām labus rezultātus un kurām nav lielu energoresursu krājumu pašām. Tādas Eiropas valstis ir Dānija un Somija. Šajās valstīs panākumi ir gūti bez speciālas regulēšanas institūcijas izveidošanas. Regulēšanu šeit veic Enerģētikas ministrija. Atsevišķos periodos, uzlabojoties enerģētikas situācijai valstī, šeit Enerģētikas ministrija ir tikusi apvienota ar citām ministrijām, taču īpaši Dānijā šī apvienošanās nav tikusi pavadīta ar pārvaldes struktūru sajaukšanos. Vienmēr ir bijusi stabila vienība, saglabājot savu nosaukumu. Enerģētikas attīstības veicināšanai tātad kalpo stratēģijas programmas, vadības struktūras, fondi, likumdošana."

Ja runājam par to, vai es esmu viens pats ar šādu viedokli, kā man sacīja: "Vai Spuģis ir pats gudrākais?" Bez šaubām, nav gudrākais. Tik, cik mūsu visu te ir, mums ikkatram ir savas domas, sava prakse, savas zināšanas. Es savu likumprojektu, teiksim tā, iedevu Latvijas mazās enerģētikas fondam, Latvijas elektroenerģētikas biedrībai, Pašvaldību savienībai. Un, zināt, es tur nesastapu domu, ka manas idejas būtu nepieņemamas, ka tās nebūtu derīgas mūsu Latvijas valstij.

Tātad īsumā par pašu galveno, kur ir pašas būtiskākās domstarpības. Būtiskākais ir tas, kas tad pamatā noteiks, kā virzīsies Latvijā enerģētika, - vai likums vai pilnīgi neatkarīgi darbojošies ierēdņi? Vai būs radītas līdzīgas iespējas atkarībā tikai no likuma visiem, kuri veiks šeit uzņēmējdarbību? Vai iesim lielo investīcijas ceļu un ilgi maksāsim parādus vai veicināsim iniciatīvu un sāksim visi šodien strādāt?

Un interešu sadursme. Jā, šeit ir interešu sadursme. To var saukt par lielo un mazo enerģētiku. To var saukt par sadursmi starp ierēdņiem un enerģētiķiem mazajā enerģētikā. Tā ir interešu sadursme. Bet mans pienākums bija jums dot izvēles iespējas. Jūsu pienākums ir lemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Debates pārtraucam. Pabeidzam. Vai referents vēl runās? Nerunās.

Godātie deputāti! Lai būtu skaidrība, it sevišķi pēc deputāta Spuģa runas. Jau deputāts Graudiņš skatījās uz valdības sektoru un vaicāja, vai kāds neiebilst, ka Ministru kabineta likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" komisija noņem un neliek uz balsošanu. Valdības sektorā ir tikai deputāts Ritenis. Iebildumi nesekoja. Līdz ar to mums ir balsojams tikai viens likumprojekts, kuru piedāvā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputāts Spuģis runāja par savu likumprojektu, kura nosaukums, kā es atceros, bija "Par enerģētiku" . Par "jumta" likumu, kuru izstrādā deputāts Spuģis un attiecīga komisija - Tautsaimniecības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 6. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

M.Graudiņš. Priekšsēdētāja kungs, Tautsaimniecības komisijas vadība lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 25.punkts pēc kārtas - likumprojekts "Par pārtiku", trešais lasījums. Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Vai jūs izmantosit? Sāksim, jā. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šodien man ir prieks teikt, ka sāksim strādāt ar dokumentu nr.357, tātad trešajā lasījumā ar likumprojektu "Par pārtiku". Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Un tā, piemēram, Juridiskais birojs mums komisijā iesniedza priekšlikumu - precizēt un izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību". Tautsaimniecības komisija, izdiskutējusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu, lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, vai jūs gribat runāt? No prieka jūs izteicāties? Skaidrs. Nav iebildes deputātiem pret šo nosaukumu? Nav.

V.Novakšānovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Pirmajā nodaļā "Vispārīgie noteikumi" Juridiskais birojs iesaka mums redakcionālu labojumu - svītrot panta nosaukumā vārdus "un jēdzieni". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Bez tam Juridiskais birojs lūdza komisijai izteikt 2.punktu šādi: "2) apzīmēšana (marķēšana)..." un tālāk kā tekstā, ko mums ieteica Labklājības ministrijas pilnvarota persona - Vides veselības departamenta direktors Jurēvics. Un Tautsaimniecības komisija šo redakcionālo labojumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs arī ierosināja termina sinonīmu ietvert iekavās, izslēdzot vārdu "jeb". Tas ir iekļauts komisijas akceptētajā tekstā.

Tālāk - trešais. Labklājības ministrija mums iesaka izteikt jēdziena "atbilstības sertifikācija" skaidrojumu šādā redakcijā: "Atbilstības sertifikācija - akreditētas un pilnvarotas personas darbība, kuras mērķis ir apliecināt preces, procesa vai pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām." Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un papildināt terminu sarakstu ar jēdziena "brīvprātīgā atbilstības sertifikācija" skaidrojumu šādā redakcijā: "Brīvprātīgā atbilstības sertifikācija - valsts pilnvarotas un akreditētas personas darbības, kuru mērķis ir apliecināt preces, procesa vai pakalpojuma atbilstību konkrētā normatīvi tehniskā dokumenta prasībām." Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs lūdz arī piektajā daļā vārdu "jeb" ietvert iekavās. Lūdzam šo redakcionālo labojumu atbalstīt. Un arī vārdu "zināms" aizstāt ar vārdu "noteikts". Lūdzam arī šos labojumus, kurus ierosinājis Juridiskais birojs, atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Mums vēl ir sestais, septītais, astotais, devītais, desmitais un tā tālāk. Varbūt esiet tik laipns... Tad arī mēs apstāsimies pie šī punkta un turpināsim pēc pārtraukuma.

Godātie deputāti, jūs saņēmāt Saeimas Prezidija lēmumu, kurā pamatojoties uz Saeimas 34 deputātu prasību, Saeimas Prezidijs nolemj sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 19.maijā, tas ir, rīt pulksten 9.00 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību - Ministru kabineta un Latvijas Bankas prezidenta ziņojums par banku krīzi, valsts budžeta izpildes gaitu un priekšlikumi krīzes pārvarēšanai. Tādu darba kārtību ir pieprasījuši 34 deputāti, kuri ir iesnieguši šo prasību. Līdz ar to sēde būs rīt pulksten 9.00.

Bet tagad paziņojumam vārds Aleksandram Kiršteinam - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Es gribētu atgādināt Ārlietu komisijas dalībniekiem, ka pulksten 15.00 mums ir jāsapulcējas Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Pulksten 15.00, tas ir, pēc dažām minūtēm vai pēc vienas minūtes. Tagad ir pārtraukums uz pusstundu - līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42... 43... 44... 45... 46... Tā kā vienreiz jau ir bijusi reģistrācija, tad man nekas cits neatliek, kā pārskaitīt, jo, ja gadījumā kāda pietrūkst, tad ir jāslēdz sēde. Kolēģis Berķis apgalvo, ka ir 51 deputāts. Ar jums ir 52. Turpinām sēdi. Zālē ir kvorums. Atgriežamies pie 5.apakšpunkta.

V.Novakšānovs. Tātad "Vispārīgajos noteikumos" 5.apakšpunkts - terminu sinonīma ietvert iekavās, izslēdzot vārdu "jeb".

Sēdes vadītājs. Sesto, lūdzu! Sestajā nav.

V.Novakšānovs. Tātad septītajā ir priekšlikums - saskaņot pārtikas produktu īpašību uzskaitījumu. Un tad, lūk, nāk pārtikas produktu īpašību kopums, kas nodrošina to spēju apmierināt patērētāju vajadzības un izpaužas produkta ķīmiskajā sastāvā, fizikālajās īpašībās, izskatā, krāsās, smaržā, uzturvērtībā un nekaitīgumā cilvēka veselībai. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Labklājības ministrija lūdz papildināt terminu sarakstu ar termina "nacionālā akreditācijas sistēma" skaidrojumu šādā redakcijā: "Nacionālā akreditācijas sistēma - sistēma, kurai ir savas noteiktas procedūras un vadība, lai veiktu akreditāciju Latvijā." Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Un papildināt terminu sarakstu ar termina "obligātā atbilstības sertifikācija" skaidrojumu šādā redakcijā: "Obligātā atbilstības sertifikācija - valsts pilnvarotas un akreditētas personas darbības, kuru mērķis ir apliecināt preces, procesa vai pakalpojuma atbilstību obligātajām kvalitātes prasībām."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un Labklājības ministrija lūdz izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "Obligātās kvalitātes prasības - prasību kopums, kuru ievērošana nodrošina produkta, procesa vai pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, ko apliecina: veselības sertifikāts; veterinārais sertifikāts". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdza saskaņot produktu īpašību uzskaitījumu, un, lūk, ir teikts tā: "Organoleptiskā (sensorā) izmeklēšana - ar cilvēka jutekļiem uztveramu pārtikas produkta īpašību (izskata, konsistences, smaržas, garšas, krāsas u.c.) novērtēšana." Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Un 10.punkts. Zemkopības ministrs Ūdris lūdz izteikt terminu "pârtika" šādi: "Pârtika - viss, ko cilvēki lieto uzturā (pārtikas izejvielas, jēlprodukti, pusfabrikāti, pārtikas produkti, dzeramais ūdens, alkohols un citi dzērieni, košļājamā gumija, pārtikas piedevas un garšvielas), izņemot zāles, kuru apriti regulē likums "Par farmaceitisko darbību"". Komisija lūdz atbalstīt un izteikt šādā redakcijā: "Pârtika - viss, ko cilvēki lieto uzturā (pārtikas izejvielas, jēlprodukti, pusfabrikāti, pārtikas produkti, dzeramais ūdens, alkohols un citi dzērieni, košļājamā gumija, pārtikas piedevas un garšvielas)".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Godātais deputāt Novakšānov, mums tomēr būtu jāvienojas, lai varbūt intensificētu šo lietu, jo, ja jūs visu lasīsit... Tas likums ir ļoti pamatīgs, turklāt deputātiem šī redakcija ir, tāpēc varbūt īsi vienkārši raksturojiet, kad vai nu Juridiskā biroja, vai zemkopības ministra, vai kāda cita priekšlikums ir atbalstīts. Tā redakcija deputātiem ir, un es jautāšu, vai deputātiem nav iebildes, jo citādi... Vai jūs, deputāti, gribat, lai tiktu nolasīta katra redakcija? Nav nepieciešams.

V.Novakšānovs. Paldies, cienījamie deputāti, es esmu ļoti priecīgs par jūsu atbalstu. Un tātad desmitajā punktā Juridiskais birojs lūdza izslēgt vārdus, un mēs to atbalstījām. Lūdzu, par desmito un Juridiskā biroja ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Par desmito... Nav iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Lūdzu, iepazīstieties ar 13.punkta redakciju, ko iesaka Labklājības ministrija un Tautsaimniecības komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai pret 13.punkta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un arī 14.punktu Labklājības ministrija lūdz izteikt šādā redakcijā. Vai ir iebildes? Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija Juridiskā biroja priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tā kā Juridiskais birojs protestēt nevar, savu viedokli izteikt var tikai deputāts. Deputātiem nav iebildes, viņi atbalsta komisijas lēmumu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 15.punktā Juridiskā biroja priekšlikumu Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. Arī 16.punktā Juridiskā biroja ieteikumu Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Labklājības ministrija lūdz papildināt terminu sarakstu ar šādu tekstu. Lūdzu atbalstīt. To atbalstīja arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Pret Labklājības ministrijas priekšlikumu nav iebildes? Nav. Atbalstām. Tālāk.

V.Novakšānovs. 5. lapaspusē ir priekšlikums - papildināt likumu ar termiņu, ko iesaka zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja daļēji un pamatā pieņēma Labklājības ministrijas pilnvarotā ieteikumu. Lūdzam 19. punktu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad 2. pants.

V.Novakšānovs. 2. pantā Juridiskais birojs lūdza vārdus "tiesību aktu" nomainīt ar vārdiem "normatīvo aktu". Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Kā arī papildināt 4. pantu ar tekstu: "...izņemot zāles, kuru apriti regulē likums "Par farmaceitisko darbību"".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. 2. nodaļa. Tātad Labklājības ministrija lūdz šīs nodaļas nosaukumu veidot šādā redakcijā: "Pârtikas aprites valsts uzraudzība". Lūdzam atbalstīt, jo Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija ņēma vērā arī Juridiskā biroja precizējumu 6. pantā un to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

V.Novakšānovs. 6. lapaspuse. Juridiskais birojs lūdza izteikt 7. pantu šādā redakcijā... Lūdzu, iepazīstieties! Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs Ūdris un Juridiskais birojs lūdz izteikt 8. pantu pašreizējā 12. panta redakcijā. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Komisija atbalstīja. Vai deputātiem nav iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs un Juridiskais birojs ierosina izteikt 9. pantu pašreizējā 13. panta redakcijā ar šādu tekstu... Lūdzu ar to iepazīties! Tautsaimniecības komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz konkretizēt 1. punkta redakciju, aizstājot vārdu "izstrādi" ar vārdu" izpildi". Tautsaimniecības komisija to atbalsta, un šis ieteikums tiks ievērots 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Labklājības ministrs Bērziņš lūdz papildināt 2. punktu ar šādu tekstu: "pilnveidošanu un izsludināšanu... ", kā arī izslēgt vārdu "Nacionālo". Tautsaimniecības komisija labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu atbalsta. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 7. lapaspusē 7. punktā Juridiskais birojs lūdz izslēgt 7. punktu, jo tas ir pretrunā ar likumu "Ministru kabineta iekārta". Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Atbalstām.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz precizēt jēdzienu... tas ir 9. punktā... "Nacionālā akreditācijas sistēma". Tautsaimniecības komisija ietver šo terminu sarakstā. Atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. 10. punktā labklājības ministrs lūdz izslēgt vārdus "kâ arī pilnvarot citas laboratorijas". Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. 11. punktā labklājības ministrs lūdz izslēgt vārdus "pilnvaru piešķiršanu". Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. 12. punktā Juridiskais birojs un labklājības ministrs Bērziņš lūdz izteikt 12. punktu šādā redakcijā: "Kontrolē šā likuma un Ministru kabineta normatīvo aktu izpildi." Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. 10. pantā 8. lapaspusē zemkopības ministrs un arī labklājības ministrs ir iesnieguši priekšlikumus. Tautsaimniecības komisija iepazinās ar šiem abiem priekšlikumiem un pēc diskusijām lūdz atbalstīt labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu, iepazīstieties ar abu priekšlikumu tekstiem! Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai zemkopības ministra priekšlikumu neviens neuztur spēkā? Tātad atbalstām komisijas redakciju. Tālāk!

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs Ūdris un Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu - izslēgt 11. pantu. Tautsaimniecības komisija piekrita šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs ierosina izteikt 12. pantu 8. panta redakcijā. Un Tautsaimniecības komisija atbalstīja to daļēji, izsakot šādā reakcijā... Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu! Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. Un izteikt 13. pantu šādā... Tā ir 9. lapaspuse. Tātad izteikt 13. pantu šādā redakcijā, kas daļēji atbilst pašreizējā 9. panta redakcijai. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja, ievērojot attiecībā uz 9. pantu pieņemtos labojumus un precizējumus, ko mēs iepriekš, tikko balsojot, atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. 10. lapaspuse 14. pants. 14. panta pirmajā daļā Juridiskais birojs ierosina 1. un 4. punktā norādīt precīzus iestāžu nosaukumus. Tautsaimniecības komisija to atbalstīja un izteica šādā redakcijā. Iepazīstieties ar nosaukumiem, un lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

V.Novakšānovs. 11. lapaspuse. 15. pantā zemkopības ministrs lūdz papildināt 15. panta 1. apakšpunktu.Tas atbalstu nav guvis, bet Juridiskā biroja priekšlikumu par 1. punkta tekstu lūdzu atbalstīt. Tātad Juridiskā biroja priekšlikumu Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Novakšānovs. Paldies. 15. panta 2. apakšpunktu zemkopības ministrs lūdz izteikt ar šādu tekstu. Un Tautsaimniecības komisija šim priekšlikumam piekrita. Lūdzam jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs Ūdris lūdz papildināt 15. pantu ar jaunu apakšpunktu (aiz tagadējā 2. apakšpunkta) šādā redakcijā... Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta - svītrot palīgteikumu, sākot ar vārdiem "...ja izmeklēšanas...", un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs ierosina 3. apakšpunktā aizstāt vārdu "produkcija" ar vārdiem "produkcijas izvešanu (izplatīšanu)". Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. Piektais. Juridiskais birojs lūdz izslēgt 5. punktu. Tautsaimniecības komisija nolēma ietvert pārejas noteikumos norādījumu, ka šis punkts stājas spēkā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. 12. lapaspuse 16. pants. Juridiskais birojs lūdz aizstāt 16. pantā vārdus... kā tekstā... Lūdzam atbalstu. Tur ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. Trešajā nodaļā Juridiskais birojs lūdz konkretizēt otrās nodaļas nosaukumu, bet Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 18. pantā Juridiskais birojs lūdz izslēgt vārdu "vai". Tautsaimniecības komisija šim redakcionālās dabas labojumam piekrita. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. Par 19. pantu zemkopības ministrs Ūdris un arī labklājības ministrs Bērziņš ir snieguši priekšlikumus. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt. Savā sēdē komisijā nobalsoja par labu labklājības ministra Bērziņa priekšlikumam. Lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 13. lapaspusē par 20. pantu priekšlikumus ir iesniedzis deputāts Novakšānovs un arī zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija deputāta Novakšānova priekšlikumu neatbalstīja, bet zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu daļēji atbalstīja, ietverot pārejas noteikumos nosacījumu, ka pārejas periods uz Latvijas vietējo ražojumu obligāto sertificēšanu ir trīs gadi. Lūdzu atbalstu zemkopības ministra Ūdra redakcijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Novakšānovs nelūdz savu priekšlikumu atbalstīt?

V.Novakšānovs. Piedodiet, es pašreiz arī kā deputāts lūdzu atbalstīt zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu, jo tas jau ir ietverts pārejas noteikumos. Komisijas teksts ir precīzāks gan par Novakšānova, gan arī par zemkopības ministra Ūdra... Un es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts ir komisijas priekšlikums.

V.Novakšānovs. Paldies. 14. lapaspuse. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā, kādu jūs tagad redzat, iesaka zemkopības ministrs Ūdris un arī labklājības ministrs Bērziņš. Tautsaimniecības komisija pēc debatēm zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu neatbalstīja, bet piekrita vairāk labklājības ministra Bērziņa priekšlikumam un atbalstīja priekšlikumu saikli "vai" aizvietot ar saikli "un".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 24. pantā Juridiskais birojs lūdz svītrot vārdu "jebkāda". Tautsaimniecības komisija šādu redakcionālo priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

V.Novakšānovs. Arī 25. pantā redakcionālas dabas labojums. Lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

V.Novakšānovs. Izteikt 28. panta ievaddaļu šādā redakcijā, kādu jūs redzat, iesaka zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Neviens neuztur spēkā šo priekšlikumu? Neuztur. Komisijas lēmums ir atbalstīts.

V.Novakšānovs. Tātad zemkopības ministrs Ūdris un labklājības ministrs Bērziņš lūdza papildināt 28.pantu ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā: "darba un tehnoloģiskajiem procesiem". Tautsaimniecības komisija šo abu ministru priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. 15.lapaspuse. Ir priekšlikums papildināt 29.pantā vārdkopu. Tautsaimniecības komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 30.pantu zemkopības ministrs lūdz izteikt šādā redakcijā, kādu jūs tagad redzat tekstā. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu - atdalīt panta pēdējo teikumu kā panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 31.pants. Zemkopības ministrs lūdz svītrot 31.pantu. Un deputāti Ābiķis, Graudiņš un Novakšānovs lūdz izteikt 31.pantu šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Un arī deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis priekšlikumu. Tautsaimniecības komisija, apskatījusi visus trīs priekšlikumus, atbalstīja ministra Ūdra priekšlikumu, bet pārējo deputātu priekšlikumi tika noraidīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. 16.lapaspuse. Piektā nodaļa. Juridiskais birojs un labklājības ministrs Bērziņš lūdz precizēt piektās nodaļas nosaukumu, izsakot to šādi - "Pârtikas uzņēmumam izvirzāmās prasības un to nodrošināšana". Šādu tekstu lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 36.pantā ir zemkopības ministra Ūdra priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums un arī labklājības ministra Bērziņa priekšlikums. Tautsaimniecības komisija zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu neatbalstīja. Juridiskā biroja priekšlikums ir ietverts labklājības ministra ieteiktajā redakcijā, un lūdzam atbalstu labklājības ministra Bērziņa ieteiktajai 36.panta redakcijai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. 37.pantu deputāts Novakšānovs ir lūdzis izteikt šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Tautsaimniecības komisija izskatīja vēl arī zemkopības ministra priekšlikumu un arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Tātad komisija atbalstīja deputāta Novakšānova priekšlikumu, bet zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu noraidīja, un Juridiskā biroja precizēto jēdzienu "pârtikas uzņēmumu kvalitātes nodrošināšana" atbalstīja, iekļaujot to terminu sarakstā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 38.pantu lūdza izslēgt... izteikt pantu šādā redakcijā lūdza labklājības ministra pilnvarotā persona, un Tautsaimniecības komisija nolēma izslēgt 38.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs 39.pantā ierosina redakcionālas dabas labojumus. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Paldies. 18.lapaspuse 40.pants. Zemkopības ministrs ir iesniedzis priekšlikumu, un arī Labklājības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu, bet lūdz atbalstu zemkopības ministra priekšlikumā izteiktajai 40.panta redakcijai. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. 43.pantā ir iesniedzis priekšlikumu zemkopības ministrs Ūdris un konkretizēt lūdz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija daļēji atbalstīja abus priekšlikumus un izteica pantu šādā redakcijā, kādu jūs tagad redzat tekstā, un lūdzam jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. 19.lapaspuse. Zemkopības ministrs lūdza 44.pantu izteikt šādā redakcijā, kādu jūs redzat. Tautsaimniecības komisija viņa priekšlikumu atbalsta. Lūdzu atbalstu arī no deputātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. 45.pantā ir deputāta Bartaševica, zemkopības ministra Ūdra un Juridiskā biroja priekšlikumi. Tautsaimniecības komisija, ievērojot visus priekšlikumus, izteica 45.pantu šādā tekstā, kādu jūs redzat. Lūdzu atbalstu Tautsaimniecības komisijas ieteiktajam variantam.

Sēdes vadītājs. Vai pret Tautsaimniecības komisijas iesniegto redakciju ir iebildes? Nav.

V.Novakšānovs. 46.pantā ir iesnieguši priekšlikumus deputāts Bartaševics, deputāts Lagzdiņš, Juridiskais birojs un labklājības ministrs Bērziņš. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja deputāta Bartaševica priekšlikumu, bet, ievērojusi pārējos priekšlikumus, izteica 46.pantu šādā redakcijā, kādu jūs tagad redzat. Lūdzu iepazīties ar Tautsaimniecības komisijas ieteikto redakciju un lūdzu jūs atbalstīt 46.pantu Tautsaimniecības komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates par 46.panta redakciju. Deputāts Bartaševics - frakcija "Lîdztiesība". Lūdzu!

A.Bartaševics (L).

Cienījamie kolēģi! Nav noslēpums, ka neviens ierēdnis, kam ir tiesības pieņemt atbildīgus lēmumus, nav pasargāts no kukuļnemšanas, sevišķi uz robežas, kur ar attiecīgu naudas summu var atrisināt ikvienu problēmu. Rodas jautājums - vai valstī ir jāveicina tāda prakse? Manuprāt, to nedrīkst pieļaut. Bet redziet, kas iznāk. Uz robežas pienāk produktu krava. Inspektoram ir tiesības to aizturēt, atsaucoties uz pazīmēm, kas norāda uz tās nederību, bet tas nekur nav noteikts. Un viņš to vai nu dara, vai arī nedara. Ierēdnis lemj, bet viņš nav atbildīgs par to. Šāda bezatbildība rada patvaļu un labvēlīgus apstākļus ierēdņu reketam. Samaksāsi - vari braukt tālāk! Nesamaksāsi - pastāvēs nedēļu, kamēr pārbaudīs produktu derīgumu! Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinu ieviest abpusīgu atbildību - atbildību gan importētājam, gan ierēdņiem, jo domāju, ka arī uzņēmējam ir tiesības uz likuma aizsardzību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par deputāta Bartaševica priekšlikumu? Jūs debatēs gribat runāt? Lūdzu! Deputāts Voldemārs Novakšānovs - kā deputāts, nevis kā komisijas ziņotājs.

V.Novakšānovs. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmajā acu uzmetienā deputāta Bartaševica priekšlikums it kā šķiet loģisks, liekas, ka tā vajadzētu būt. Bet šodien, iepazīstoties ar muitas darbu, jāsaka tā: lūdzu, uzmanīgi papētiet - mūsu komisijas, Tautsaimniecības komisijas, priekšlikumā ir teikts: "bet gadījumos, kad, apskatot kravu vai pavaddokumentus, ir konstatētas pazīmes, kas liecina, ka pārtika varētu būt atzīstama par izplatīšanai nederīgu, - aizturēt pārtikas kravu līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai". Es jums gribu parādīt, kas būtu tad, ja mēs pieņemtu Bartaševica priekšlikumu, ka, lūk, lai atbild arī tas darbinieks, kas kravu aiztur. Pašreiz uz dzelzceļa ir interesanta prakse: iet veseli kravas vagoni, ko muitnieki gribētu ilgāk papētīt, izpētīt un tad sūtīt. Un, lūk, - nezinu, vai tā ir taisnība vai ne, - bet man ir ziņas, ka, lūk, Satiksmes ministrija Muitas pārvaldei piesūta soda sankcijas par dzelzceļa vagonu dīkstāvi. Es pašreiz pētu šo jautājumu, bet man ir sūdzības par to, ka ļoti daudzi muitnieki baidās par tādu lietu un kravas tiek pārvestas pa dzelzceļu bez īstas muitas kontroles. Un tāpēc es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt Tautsaimniecības komisijas ieteikto variantu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bartaševica priekšlikumu: "Gadījumā, ja kravas aizturēšanas pamatojumu neapstiprina laboratorijas ekspertīze, dienests, kas devis rīkojumu aizturēt kravu, sedz kravas īpašniekam izdevumus, kas radušies kravas aizturēšanas dēļ." Lūdzu rezultātu. Par - 17, pret - 23, atturas - 19. Nav pieņemts.

Vai varam balsot par komisijas piedāvāto redakciju? Lūdzu, balsosim par 46.panta redakciju, kuru piedāvā komisija! Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 3, atturas - 6. Redakcija ir pieņemta. Tālāk!

V.Novakšānovs. 21.lapaspuse. Juridiskais birojs lūdz svītrot 51.panta pēdējo teikumu. Tautsaimniecības komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

V.Novakšānovs. 52.pantā ir saņemti priekšlikumi no Labklājības ministrijas un zemkopības ministra Ūdra. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja zemkopības ministra Ūdra ieteikto redakciju, bet atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu. Tātad lūdzu atbalstu 52.panta redakcijai, ko ir iesniegusi Labklājības ministrija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pants ir pieņemts.

V.Novakšānovs. 22.lapaspuse. Juridiskais birojs lūdza 53.pantā precizēt 5.punkta redakciju. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet Labklājības ministrijas priekšlikumu atbalstīja, un punkti tika redakcionāli izmainīti.

Sēdes vadītājs. Vai pret 53.panta redakciju, ko piedāvā komisija, ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies. Priekšlikumu, ko attiecībā uz 53.panta 6.punktu ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš, Tautsaimniecības komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. 54.pantā labklājības ministrs lūdza veikt redakcionālus labojumus, un Tautsaimniecības komisija viņa priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Labklājības ministrija lūdza izteikt astotās nodaļas nosaukumu šādi: "Nobeiguma noteikumi". Tautsaimniecības komisija šādu redakciju atbalstīja. Lūdzam jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš lūdz papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā, kādu jūs tagad redzat. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu un vēl papildināja pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā, kādu jūs redzat tekstā. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Par kuru pantu? Lūdzu! Es atvainojos. Uzsākam debates. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC).

Es aicinu deputātus izlasīt pārejas noteikumu 3.punktu, kur ir rakstīts: "Noteikt trīs gadus ilgu pārejas periodu Latvijas vietējo ražojumu obligātās sertifikācijas ieviešanai." Sertifikātu ieviešanu un obligāto vai brīvprātīgo sertificēšanu nereglamentē likums, bet Kabineta noteikumi, un trešajā nodaļā ir šī kārtība reglamentēta, un es aicinu noraidīt pārejas noteikumu 3.punktu, jo ir, eksistē jau sertificēšanas kārtība, un neuzskatu par lietderīgu pārejas periodu, kurā nenotiek mūsu vietējo ražojumu sertificēšana. Es aicinu noraidīt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deptutāts vēlas runāt? Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu un noteikt pārejas periodu attiecībā uz Latvijas vietējo ražojumu obligāto sertifikāciju - trīs gadus. Kāds iemesls? Ja mēs tagad noteiksim obligāto sertifikāciju momentā visiem uzņēmumiem, daudzi pārtikas pārstrādes uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību - ne tāpēc, ka viņi ražo varbūt nekvalitatīvu produkciju, bet tāpēc, ka varbūt pēc dažiem atsevišķiem, citiem sertifikācijas prasības nosacījumiem viņi nespēj izturēt šos nosacījumus. Ja būs obligāta sertifikācija, uzņēmums, neizpildot tos nosacījumus, nebūs spējīgs strādāt, kaut arī pret pārtikas kvalitāti nebūs nekādu iebildumu. Tāpēc komisija, apsvērusi visus šos jautājumus, visus "par" un "pret"(bija ļoti lielas debates par šo jautājumu), tomēr nonāca pie secinājuma, ka būtu lietderīgi attiecībā uz vietējo produkciju iestrādāt trīs gadus ilgu pārejas periodu. Vienlaicīgi uz robežas tiek nodrošināta kontrole attiecībā uz nekvalitatīvas produkcijas ieplūšanu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents arī vēlas runāt.

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Nākamais. Ja mēs tūlīt obligāto... mūsu tautsaimniecības situācijā... es tā vienkārši un prasti teikšu: lai izietu sertifikāciju, mums būs pat jānumurē birstes, kurā cehā, kurā kaktā, kurā vietā stāvēs birstes! Ne tikai runājot par visām krāsām, ka standartiem jāatbilst, kādi būs karstā ūdens ūdensvadi, kādi - aukstā, kādi ziedi būs laukumos... Jūs piedodiet, tas viss prasa līdzekļus! Ja šodien pieliksim to visu obligāto un uzreiz, tad būs tā, kā tikko teica Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, - tā būs atkal bremze, kura tālāk graus mūsu tautsaimniecību. Es lūdzu atstāt trīs gadus ilgu pārejas periodu, lai mēs varētu šim procesam sagatavoties, kā vajag. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt - ar lielu atbildības sajūtu, lai Latvijā neizsauktu bezdarba viļņa papildinājumus, - atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izstrādātos pārejas noteikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Mēs šeit neko svītrot nevaram, jo nav iesniegts rakstveida priekšlikums - svītrot. Bet, tā kā šeit mums bija debates, tad mums ir jābalso par komisijas priekšlikumu, komisijas redakciju pārejas noteikumiem. Es nevaru likt jūsu priekšlikumu - svītrot tikai vienu punktu... Jūs man piekrītat? (Kāds kaut ko saka no vietas.) To mēs sen vairs nedarām. Tad, lūdzu, to arī ierosiniet - balsot atsevišķi. Tas ir cits jautājums. Bet nevis atsevišķu punktu svītrot. (No zāles deputāts P.Elferts: "Kâpēc nevar to darīt?")

Lūdzu! Pēteris Elferts - par procedūru.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūdzu nobalsot par katru pārejas noteikumu punktu atsevišķi, un, kā es teicu, aicinu noraidīt 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4. punktu šādā redakcijā. Deputāts Elferts lūdz balsot atsevišķi par katru no šiem punktiem, un tā arī to darām.

Lūdzu, balsosim par 2.punkta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

3.punkts: "Pârejas periods uz Latvijas vietējo ražojumu obligāto sertifikāciju - 3 gadi" . Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 9. Nav pieņemts. (No zāles deputāte A.Seile: "Nepareizi!")

Par 4.punktu, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamais sēdes vadītāj un godātie deputāti! Manuprāt, mēs pieļāvām vienu procesuālu kļūdu. Panteļējeva kungs nebija iesniedzis nekādu priekšlikumu - svītrot kādu no šiem punktiem. Un arī runātāji, kas uzstājās no "Latvijas ceļa" frakcijas, rakstiski nebija iesnieguši priekšlikumus - svītrot. Mēs balsojam par priekšlikumu, kurš netika rakstiski iesniegts. Es lūdzu atkārtot balsojumu par pārejas noteikumu 3.punktu. Un gribu pateikt, ka tas ir ļoti būtisks Latvijas zemniecībai, Latvijas lauku ražotājiem, un tāpēc nevar šajā jautājumā pieļaut procesuālas neskaidrības. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nebija jau priekšlikums svītrot!")

Sēdes vadītājs. Diemžēl viss ir nobalsots. Katrs deputāts var prasīt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām. To arī izdarījām.

Lūdzu, par procedūru!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts dzima pēc divu gadu darba, ar grūtībām tas darbs gāja. Es tikko gribēju teikt paldies visiem, kas pie tā strādāja, bet par šo deputāta Elferta izteikto priekšlikumu man jāsaka grūti vārdi - nebalsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Par procedūru, lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Tik tiešām Saeimas kārtības ruļļa 133.pantā ir teikts, ka katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām. Bet tur ir tā piezīme par 54.pantu, un par to bija vispirms jālemj Saeimai. Un tikai tad, ja šis lēmums būtu pozitīvs, - tad mēs varējām šos pārejas noteikumus skatīt pa šīm daļām, pa šiem punktiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man kā sēdes vadītājam tomēr ir vienveidīgi principi jāpielieto. Deputātam Tomiņam ir taisnība. Bet, ja viņš šo taisnību būtu paudis pirms tam, kad mēs balsojām, tad tas būtu... nu sēdes vadītājam ir jāņem noteikti vērā. Bet, tad, kad ir nobalsots, - tad atgriezties pie tā, ka mēs visi esam kļūdījušies (un tajā skaitā sēdes vadītājs ir kļūdījies) procedūrā, - to es nevaru darīt, jo deputāts Elferts pieprasīja balsot šos pārejas noteikumus pa daļām, un to mēs arī darījām. Un, ja būtu iebildumi, tad, protams, būtu bijis vajadzīgs Saeimas balsojums, bet mūsu līdzšinējā praksē bija tā, ka, ja deputāts pieprasa - pa daļām, mēs tiešām nebalsojām. Bet šis 133.pants - "Katrs deputāts var prasīt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām. (54. pants)" - tiešām bija jādiskutē, un varēja balsot pa daļām. Bet tā kā neviens neiebilda.. Par procedūru? Tāpēc es nevaru pieņemt deputāta Tomiņa priekšlikumu.

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Mums jau ir precedenti: kad kādā jautājumā ir bijušas neskaidrības, mēs esam pārbalsojuši. Lai šajā jautājumā būtu pilnīga skaidrība, es ierosinu atkārtoti nobalsot par minēto priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Apšaubāmi rezultāti!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Diemžēl es nevaru pieņemt šo priekšlikumu, jo nav tāda panta, kuru varētu formulēt - "ja radušās neskaidrības". Šeit nekādu neskaidrību nav, vienkārši vieniem viedoklis ir viens, un citiem ir cits viedoklis.

Ja jūs, Gundar Bērziņ, godātais deputāt, apšaubāt rezultātu, nāciet tribīnē un pasakiet savus argumentus, kuri jums liek šaubīties!

G.Bērziņš (LZS).

Manuprāt, balsošana notika strauji un deputāti nesaprata, par ko notiek balsošana, tāpēc, manuprāt, pārbalsojot vienkārši tiktu panākta skaidrība. Manuprāt, rezultāts balsošanā... vismaz es zinu, ka daži deputāti domāja savādāk un nesaprotot nospieda ne to pogu. Es domāju, ka pārbalsot... ir vienkārši apšaubāms balsošanas rezultāts. Jo principā, tā, kā tika teikts, - viss darbs, un lielais darbs, kas tika ielikts šajā likumā, principā padara šo likumu par diskriminējošu un vietējos ražotājus iznīcinošu. Tāpēc, ja valdošajai partijai "Latvijas ceļš" ir tāds mērķis - un to jau viņi ir savā darbībā realizējuši dažādos pasākumos -, es pieļauju, ka viņi var to turpināt. Es domāju, ka citām partijām tādu mērķu nav un visas pārējās partijas būs pret šādu vietējo ražotāju iznīcināšanas politiku.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Bērziņa kungs apšaubīja izteiktos argumentus, nevis balsojumu. (Starpsauciens no zāles: "Balsojumu arī!") Tāpēc lūdzu zvanu, un balsosim par trešo lasījumu.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 27 - par, 4 - pret, 4 - atturas. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 28 - par, 1 - pret, 6 - atturas.

Godātie deputāti! Tā kā daļa deputātu apzināti nebalso un tādās reizēs sēdes vadītājs sēdi ir slēdzis... Vai frakcijām nav citu priekšlikumu - oficiālu? (Vairāki kaut ko saka no vietas.) Ja kādam ir kas sakāms par procedūru, nāciet tribīnē, nevis runājiet no zāles. Lūdzu!

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Saeimas zāli taču nevar šitādā situācijā pārvērst par teātri. Ja ir acīm redzams, ka vienu daļu deputātu neapmierina kaut kāds punkts, un, ja ir lūgums - vai par to tiek runāts, šo punktu pārskatīt vai pārbalsot, tad nevar ar šādiem piespiedu paņēmieniem vienkārši likt balsot vai nebalsot. Zālē kvorums ir, to mēs visi redzam. Bet, ja lielāko daļu deputātu neapmierina šā jautājuma izskatīšanas gaita, tad es domāju, bija jāpieņem kaut kādi mēri, priekšsēdētāja kungs! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es aicinu sēdi tomēr slēgt (jo Kārtības rullis paredz, ka šādos gadījumos sēde tiek slēgta), reģistrāciju neizdarīt un uzskatīt šo pēdējo balsojumu par reģistrāciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā Prezidijā nav nekādu oficiālu priekšlikumu... jūsu tagadējā runāšana no tribīnes... jūs pat nevarat ierosināt neko citu, kā tikai izteikt savu viedokli par situāciju, kura ir izveidojusies. Ja ir oficiāls priekšlikums par sēdes pārtraukumu, kurš iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli... tāda oficiāla iesnieguma nav, un tāpēc es sēdi slēdzu un lūdzu reģistrāciju. Lūdzu reģistrēties! Tāpēc, ka līdz šim mēs šādos gadījumos esam reģistrējušies un nevar vienreiz šādi darīt, otrreiz - citādi un trešo reizi - vēl citādi. Un ļoti žēl, jo mums ir jautājums, kuru ir iesnieguši deputāti un kuru mums vajadzēja iesniegt valdībai, bet diemžēl sēde ir slēgta un šo jautājumu mēs nevaram nolasīt. Šis jautājums ir deputātiem izsniegts? Bet oficiāli valdībai mēs to nevaram iesniegt tāpēc, ka sēde ir slēgta. Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Inese Birzniece, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Jānis Kokins, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Larisa Laviņa, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Anta Rugāte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Jānis Ārvaldis Tupesis un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, rīt pulksten 9.00 ārkārtas sēde.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute