1994.gada 17.marta plenārsēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs.Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, apspriedīsim 17.marta plenārsēdes izsludināto darba kārtību! Prezidijā ir saņemts tikai viens pieprasījums, kurš tiks izskatīts pieprasījumu sadaļā. Nekādu citu priekšlikumu par plenārsēdes darba kārtības papildinājumiem vai izmaiņām nav. Deputātiem arī nav. Tādā gadījumā sāksim darbu!

Par ienākušajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi par Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nodod šo likumprojektu izskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības,agrārās un reģionālās politikas komisijai un nosaka, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Nākamais - disciplinārsodu likuma projekts. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi attiecībā uz Saeimas Prezidija slēdzienu? Nav. Tādā gadījumā Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par akciju sabiedrībām"". Tautsaimniecības komisijas sekretārs deputāts Graudiņš - lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Tautsaimniecības komisijas vadības lūgums būtu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" (dokumentu nr.295) atsaukt, jo mēs to vēlamies pievienot dokumentam nr.65. Tas ir tas pats - likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"", kurš jau tagad ir pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies. Ņemam vērā komisijas lūgumu.

Nākamais ir likumprojekts "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā. Vai ir kādas izmaiņas vai citi priekšlikumi? Nav. Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". To ir iesniedzis Ministru kabinets. Nav iebilžu. Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos tā izskatīšanu Saeimā.

Likumprojekts "Likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Labošanas darbu kodeksā". Iesniedzis Ministru kabinets. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Saeima nolemj nodot to Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopos saņemtos priekšlikumus un sagatavos minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Par atvaļinājumu piešķiršanu. Sekretāra biedrs deputāts Tomiņš - lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Saeimas Prezidijs 1994.gada 14.marta sēdē izskatīja deputāta Jāņa Tupeša iesniegumu - lūgumu piešķirt atvaļinājumu no šā gada 18.aprīļa līdz 29. aprīlim. Prezidijs nolēma ieteikt piešķirt deputātam Jānim Tupesim atvaļinājumu no šā gada 18.aprīļa līdz 29 aprīlim.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Lēmums pieņemts. Akceptējam atvaļinājumu.

Par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem. Atbilde uz deputātu Straumes, Sinkas, Grīnblata, Dāliņa, Pētersona un Milberga jautājumu Ministru prezidentam Valdim Birkavam un cilvēktiesību valsts ministram Brūveram par cilvēktiesību valsts ministra pienākumiem un ministra Brūvera darbības programmu. Atbildēs Levits - tieslietu ministrs. Lūdzu!

E.Levits (tieslietu ministrs)

Cienītie kolēģi! Sakarā ar to, ka Krievijā un citās valstīs ir radies faktiem neatbilstošs priekšstats par cilvēktiesību situāciju minoritāšu, ārzemnieku un bezpavalstnieku tiesību jomā, un lai veicinātu pilsoņu tiesību un cilvēktiesību institūcijas izveidošanos par reālu atskaites punktu visās valsts darbības jomās, kā arī lai veicinātu cilvēku un pilsoņu tiesību satura izpratni atbilstoši tiesiskas valsts principiem visā sabiedrībā, Latvijas valdība ir izveidojusi valsts ministra posteni cilvēktiesību jautājumos. Jāatzīmē, ka nedrīkst sašaurināt cilvēktiesību un pilsoņu tiesību pielietojuma jomu tikai līdz nacionālo minoritāšu, ārvalstnieku un bezpavalstnieku tiesībām. Tiesiskā valstī jebkura valsts rīcība, kas kaut kādā veidā indivīdam ir ierobežojoša, ir jāmēra ar cilvēka un pilsoņa tiesībām. Tas prasa katra ierēdņa un jurista attiecīgu teorētisku un praktisku sagatavotību. Šajā ziņā pozitīva ietekme būs jaunajam cilvildienesta likumam.

Nepieciešamas arī attiecīgas pārmaiņas likumdošanā. Tieslietu ministrijā patlaban tiek sagatavots likums par administratīvo procesu. Šis likums regulēs administratīvo aktu (tas ir, uz konkrētu indivīdu attiecināmu lēmumu) pieņemšanas procesu iestādēm un to pārsūdzēšanas kārtību tiesā.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi un Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimai likumprojektu par Satversmes tiesu. Tieslietu ministrija plāno sagatavot likumprojektu par tā saucamo ombudsmenu institūciju. Nepieciešams pārskatīt arī virkni citu likumu, vai tie nav pretrunā ar cilvēku un pilsoņu tiesībām.

Visbeidzot. Cilvēku un pilsoņu tiesības, kuras mums patlaban ir noteiktas 1991.gada 10.decembra likumā, būs nepieciešams iekļaut Satversmē. Latvijas Augstākā padome 1990.gada 4.maijā pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos". Saskaņā ar šo deklarāciju Latvijas Republika pievienojusies 51 starptautisko tiesību aktam cilvēktiesību jautājumos. Tā arī pasludināja, ka Latvijas Republika savā likumdošanas darbā vadīsies pēc Eiropas padomē un Eiropas parlamentā pieņemtajiem dokumentiem cilvēktiesību jautājumos, to starpā, pēc Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un pēc starptautiskā līguma "Par civilajām un politiskajām tiesībām". Mēs ceram drīz iestāties Eiropas padomē, un līdz ar to būs jāpievienojas arī Eiropas padomes Konvencijai par cilvēka tiesībām.

Lai īstenotu iepriekšteikto, valsts ministra cilvēktiesību jautājumos svarīgākie pienākumi būs:

1. Sniegt informāciju un sagatavot materiālus par cilvēktiesību stāvokli Latvijā ārzemju sabiedrībai un starptautiskajām organizācijām;

2. Pārbaudīt un iesniegt projektus par Latvijas pašreizējās likumdošanas saskaņošanu ar mūsu nacionālajā likumdošanā un iepriekšminētajos starptautiskajos aktos noteiktajām cilvēku un pilsoņu tiesībām;

3. Iesniegt projektu un organizēt neatkarīgas institūcijas izveidošanu, kura uzklausītu, izmeklētu un iesniegtu sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem atsevišķās jomās līdz pat ombudsmena iestādēm citās valstīs;

4. Darbs sabiedrības izglītošanas un informēšanas jomā par cilvēktiesību jautājumiem;

5. Starptautisko līgumu tulkošanas sadarbība ar starptautiskajām organizācijām, dialogs ar visām ieinteresētajām grupām, attiecīgu publikāciju izdošana;

6. Darba koordinācija starp ministrijām un citām valsts iestādēm jautājumos, kuri skar cilvēku un pilsoņu tiesības.

Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir kādi iesniegumi? Nav. Paldies. Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs saņēma LNNK frakcijas deputātu steidzamu priekšlikumu : "Pieprasām 24 stundu laikā nodot Saeimas deputātu rīcībā visus starpvalstu sarunās ar Krieviju parafētos nolīgumus!" Vai šis priekšlikums ir pavairots? Lūdzu pavairot un izsniegt deputātiem un tad apspriedīsim.

Sākam izskatīt nākamo jautājumu. Likumprojekts "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu". Trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija ir saņēmusi vairāk nekā 30 priekšlikumus. Lielākā daļa no tiem ir pieņemti, daļa nav akceptēta. Pirms mēs uzsākam izskatīt konkrētus priekšlikumus, es gribētu jūs informēt par vienu neprecizitāti, kura ir ieviesusies tabulā, kas jums ir izdalīta. Tātad tas ir priekšlikumos. Pats pēdējais priekšlikums, kas ir ietverts tabulā, ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums par pārejas noteikumiem. Un šeit ir kļūdaini šis priekšlikums papildināts ar vienu teikumu, ka likums stājas spēkā ar 1994.gada 8.jūniju. Šis priekšlikums ir deputāta Straumes priekšlikums, kuru arī komisija pieņēma (skatīt iepriekšējā - 9.lappusē).

Tālāk, runājot par konkrētiem priekšlikumiem, jāteic, ka Juridiskā komisija ierosina likumprojekta 1.pantu pirms vārda "pilnvara" papildināt ar vārdu "ðo". Šis priekšlikums ir pieņemts. Varam skatīt 1. pantu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums par 1.pantu ar ierosinājumu - papildināt to ar šādu jaunu daļu: "Deputāts savā darbā vadās pēc Latvijas Republikas Satversmes, likumiem, vēlētāju norādījumiem, priekšvēlēšanu programmas un pārliecības." Ðāda norma jau ir spēkā esošajā likumā par deputāta statusu. Komisija uzskata, ka šī norma ir deklaratīva un ka jebkuram deputātam, amatpersonai un jebkuram Latvijas Republikas pilsonim un iedzīvotājam ir jāvadās gan pēc Satversmes, gan pēc likumiem, gan pēc savas pārliecības. Tā ir tāda vispār pieņemta norma, kura nav katrā likumā jāatkārto. Tādēļ komisija to noraidīja.

Priekšsēdētājs. Kāda ir frakcijas nostāja? (No zāles deputāts E.Kide: "Balsot!") Balsot. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, tas ir dokuments nr. 241. Sadaļā, kurā ir tabulveidā iekļauti visi priekšlikumi un komisijas slēdzieni, viss ir pārskatāms. Lūdzu, atveriet! Pirmais pants - "Saskaņa Latvijai" ierosinājums. Vai visi ir iepazinušies? Vai visiem ir dokumenti? Varam balsot? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu 1.panta redakcijā vai, pareizāk sakot, 1.panta papildinājumu. Viens "pret" - deputāts Lagzdiņš. Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 23, 20 - atturas. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums - 2.panta otrās daļas 2. - 4. punktu iestrādāt 3. pantā, bez tam 3.panta tekstā aizstājot vārdu "diena" ar vārdu "brīdi". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums: 2.panta 4. punktu papildināt ar vārdiem: "...vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu". Šo priekšlikumu mēs pieņēmām, kaut gan pilnīgi atbilstošu Vēlēšanu likumam.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums: 2.panta 2. apakšpunktu izslēgt, attiecīgi mainot nākamā apakšpunkta numerāciju, un papildināt šo 2. pantu ar jaunu 4. un 5.apakšpunktu šādā redakcijā: "Deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad ar tiesas spriedumu konstatēts, ka deputāts pārkāpis pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes Vēlēšanu likuma noteiktos ierobežojumus, kā arī ar brīdi, kad ar tiesas spriedumu konstatēts, ka šī persona sniegusi nepatiesas ziņas par savu piederību Latvijas Republikas pilsoņu kopumam". Šo priekšlikumu komisija pieņēma.

Priekšsēdētājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk ir priekšlikumi, kas ir izdalīti jums uz atsevišķas lapas (dokuments nr. 241-a). Tur ir divi priekšlikumi. Un viens no šiem priekšlikumiem attiecas arī uz 2.pantu. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina precizēt 2. panta otrās daļas redakciju, nosakot, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ne tikvien ar nākamā sasaukuma domes, padomes pirmās sēdes dienu, bet arī līdz ar pagaidu administrācijas izveidošanu atbilstoši pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes Vēlēšanu likuma 24.panta noteikumiem. Tas, kolēģi, ir gadījumos, ja kādā pagastā vai pilsētā vēlēšanām atkārtoti netiek izvirzīts noteikts skaits kandidātu, tad saskaņā ar Vēlēšanu likuma 24.pantu Ministru kabinetam uz laiku šajā pagastā vai pilsētā, vai arī rajonā ir jāizveido pagaidu administrācija. Un tad iepriekšējā sasaukuma deputātu pilnvaras beidzas ar šīs administrācijas izveidošanas dienu. Tāda ir būtība.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk uz atsevišķas lapas ir dokuments nr.241-a - otrs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru arī bija nepieciešams iestrādāt šajā likumā, jo Vēlēšanu likumā ir noteikts, ka Valsts prezidents, Saeimas deputāts vai Ministru kabineta loceklis, vai prokurors, vai tiesnesis var tikt izvirzīts par deputāta kandidātu, bet ievēlēšanas gadījumā viņam ir jāatkāpjas no iepriekšējā amata.

Līdzīga situācija var būt arī tad, ja gadījumā deputāts ir ievēlēts, bet pēc tam, kad viņš ir kļuvis par pašvaldības deputātu, pēc kāda laika kļūst par ministru vai Valsts prezidentu, vai Saeimas deputātu. Komisija uzskata, ka arī šajā gadījumā ministram - Saeimas deputātam ir jāpārtrauc savu pašvaldības deputāta pilnvaru pildīšana.

Tāds ir komisijas viedoklis. Un tādēļ mēs ierosinām 3.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: "Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu, kā arī, ja viņš kļūst par valdības locekli, prokuroru, tiesnesi vai Aizsardzības spēku virsdienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājas kādā no minētajiem amatiem."

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz 5.pantu. Komisija ierosina 5.panta otrajā daļā 2.punktu papildināt ar vārdiem: "...ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi". Šis priekšlikums ir pieņemts. Skatīt 5.panta 2.punktu!

Priekšsēdētājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Paldies.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina 5.panta 4.punktā vārdus "piezīmes un protestus" aizstāt ar vārdiem "izteikt iebildumus un piezīmes" un svītrot vārdus "un dienas". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina 5.panta 5.punktā vārdu "projekts" aizstāt ar vārdu "priekšlikums". Šis ierosinājums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Iebildes nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina 5.panta 6.punktā svītrot vārdus "un izteikties par balsošanas motīviem", papildinot šo pantu aiz 6. punkta ar jaunu punktu šādā redakcijā: "...pēc balsošanas izteikties par balsošanas motīviem". Komisija pievienojas šim Juridiskās komisijas priekšlikumam, jo uzskata, ka būtu jāprecizē, ka par balsošanas motīviem var izteikties tikai pēc balsošanas, lai pašvaldību deputātiem būtu skaidrs, kā rīkoties. Priekšlikums pieņemts.

Priekšsēdētājs. Iebildes nav? Akceptējam.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāti ierosina 5.pantu papildināt ar 9.apakšpunktu šādā redakcijā: "...citos likumos noteiktas tiesības, ja deputāts ir vēlētā vai apstiprinātā pašvaldības amatā". Komisija uzskata, ka deputāta tiesības, ja viņš ir ievēlēts par domes vai padomes priekšsēdētāju, kā arī par komitejas locekli, ir jānosaka nevis šajā likumā, bet likumā "Par pašvaldībām", un projektā tas ir paredzēts. Šo apstākļu dēļ komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, frakcija "Tçvzemei un brīvībai"! Balsot? Piekrītat? Paldies.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir priekšlikums par 6.pantu - frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti ierosina 6.pantu papildināt ar 3.daļu šādā redakcijā: "Deputātam jāatturas no piedalīšanās lēmuma projekta sagatavošanā un lēmuma pieņemšanā, ja šim lēmumam ir individuāls likumu normu piemērošanas raksturs un ja šis lēmums tieši ietekmē viņa personiskās ģimenes tiesības un intereses." Godātie kolēģi, šie jautājumi tiks risināti likumā "Par pašvaldībām", un šobrīd valdības iesniegtajā projektā tie jau lielā mērā tiek... šīs antikorupcijas normas ir ietvertas. Komisija tās papildinās un precizēs. Šo apstākļu dēļ arī šajā likumā mēs uzskatījām, ka būtu nepieciešams tās precizēt un atkārtot.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija attiecībā uz 7.pantu ierosina to svītrot. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Endziņš, komisijas vadītājs, pat nepaceļ acis, lai sniegtu kādu vismaz vizuālu informāciju. Piekrīt?

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums, kuri ierosina pēc 7.panta papildināt ar jaunu pantu - aizliegumu deputātu darbībā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka šīs normas būtu plašāk jāizvērš likumā "Par pašvaldībām". Īpašā likumā par interešu sadursmi, jo šobrīd situācija ir tāda, ka ļoti daudzos likumos ir šīs antikorupcijas normas, bet attiecīgajos speciālajos likumos nav mehānisma. Mēs gan esam deklarējuši šos ierobežojumus, bet reāli tie netiek pildīti. Tāpēc komisija uzskata, ka jābūt vienam izvērstam, precīzam, izsmeļošam likumam par interešu sadursmi.

Priekšsēdētājs. Frakcija! Neiebilst? Paldies. Akceptēts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kurā ierosināts 7.pantu trešajā daļā aiz vārdiem "rezultātiem" papildināt ar vārdu "rakstveida". Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 9. pantu. Juridiskā komisija ierosina 9.panta pirmajā daļā vārdus "rajona (republikas) pilsētā, kuras teritorijā atrodas viņu vēlēšanu apgabals" aizstāt ar vārdiem "savā vēlēšanu apgabalā". Priekšlikums ir pieņemts otrā lasījuma laikā, un mēs esam balsojuši par to.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina 9.panta 4.punktā svītrot vārdus "...vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju interesēs". Tas ir ļoti būtisks priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu pieņēma, lai deputāti nevarētu ļaunprātīgi aizbildināties un veikt dažādas darbības, ko veic varbūt advokāti un citas amatpersonas.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina 5.punktā vārdu "pieprasījumus" aizstāt ar vārdu "ierosinājumus". Bez tam Juridiskā komisija ierosina papildināt punktu ar vārdiem "...kas izskatāmi divu nedēļu laikā". Runa ir par iesniegumiem. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina 9.panta pirmajā daļā pēc 5.punkta papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: "Deputātam ir tiesības pieprasīt attiecīgajām amatpersonām novērst likumpārkāpumus." Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.punktā Juridiskā komisija ierosina vārdus "vçlētāju sapulces" aizstāt ar vārdiem "tikšanās ar vēlētājiem". Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - 9.panta pirmajā apakšpunktā aiz vārda "pârvaldes" papildināt ar vārdiem "un tiesību aizsardzības". Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka deputātiem nebūtu jādod tiesības iepazīties ar izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem. Īpašos gadījumos šādas tiesības ir tikai advokātiem un citām amatpersonām.

Priekšsēdētājs. Kāda ir frakcijas attieksme? Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 9.panta pirmajā apakšpunktā! Viens "pret" - deputāts Lagzdiņš. Rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 17. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums ir par 9.panta trešo apakšpunktu. Frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums. Tātad šā panta otrajā apakšpunktā aiz vārda "vadītājiem" papildināt ar vārdiem "mutiskus un rakstveida". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk - par 9.panta 5.punktu. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti ierosina papildināt 5.punktu - aiz vārda "iesniegt" papildināt ar vārdiem "ar attiecīgās domes (padomes) vai tās institūciju starpniecību". Komisija uzskata, ka šādus priekšlikumus var iesniegt tieši, ka nav jāiesniedz deputātam - tā, kā tas bija iepriekšējā sasaukuma laikā, kad iesniedza caur domi vai padomi. Tieši deputāts var griezties pie jebkuras amatpersonas, un šeit nav jābūt domes vai padomes akceptam.

Priekšsēdētājs. Frakcijas vadītājs deputāts Kide piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti ierosina 9.pantu papildināt ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "Pašvaldību un valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina nepieciešamie apstākļi, informācija deputātu darbībai savā vēlēšanu apgabalā, tajā skaitā deputātiem jādod iespēja deputāta darbības jautājumos Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā brīvi apmeklēt visas valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumus." Godātie kolēģi, šīs normas, šis priekšlikums ir pēc būtības iestrādāts likumprojekta 12. un 13.pantā, tādēļ nav nepieciešams šeit vēl papildus to atkārtot. Lūdzu uzmanīgi atkārtot 12. un 13.pantu.

Priekšsēdētājs. Jūs gribējāt runāt debatēs, deputāt Bresi? Lūdzu!

V.E.Bresis (SL).

Paldies, priekšsēdētāj, par uzmanību! Cienījamie kolēģi! Te mums bija tāda neliela domu apmaiņa vēl par to iepriekšējo "Saskaņas Latvijai" priekšlikumu, kurš attiecas uz 9.panta piekto apakšpunktu, kuru mēs it kā pieņēmām bez balsošanas.

Es gribu dot paskaidrojumu, kādēļ mēs piedāvājām tādu kārtību, ka tos priekšlikumus un pieprasījumus vajag virzīt caur domi vai padomi. Mēs uzskatījām, ka kārtībai, kādā pašvaldībās notiek šo iesniegumu izskatīšana, būtu jābūt ļoti līdzīgai - tā, kā tas notiek Saeimā. Mēs, Saeimas deputāti, arī nevaram nevienam pašvaldības vai valsts uzņēmumam savus pieprasījumus iesniegt tieši. Mēs to darām caur koleģiālu orgānu. Un man šķiet, ka tieši tāda pati kārtība būtu it kā "prasījusies" arī padomēs, pašvaldībās, jo tādā gadījumā mēs panāktu zināmu, ja tā varētu teikt, identitāti jautājumu izskatīšanā, kā arī mācītu mūsu jaunos deputātus tālākam darbam valstiskās organizācijās. Paldies.

Priekšsēdētājs. Mēs bez balsojuma piekritām frakcijas vadītāja ieteikumam, bet es domāju, ka, ja kāds no deputātiem pieprasīs balsojumu, tad mums tas būs jāizdara. Lūdzu zvanu! Lagzdiņš, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es vēlreiz gribu motivēt, kādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tādēļ, ka rajonu domes, pagastu padomes, pilsētu domes - atšķirībā no Saeimas - sanāks uz sēdēm vienu reizi mēnesī un tādēļ deputāti nevarēs operatīvi savus priekšlikumus novadīt līdz attiecīgajām amatpersonām, bet Saeima strādā pastāvīgi, visu laiku, ar nelieliem pārtraukumiem.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es domāju, ka arī Saeimas deputāts nebūt visus jautājumus nekārto ar Saeimas Prezidija vai Saeimas starpniecību. Viņš arī kārto šos jautājumus tieši. Es regulāri saņemu daudz vēstuļu, kurās ir gan sūdzības, gan arī priekšlikumi, un es savā vārdā, kā deputāts, bieži pārsūtu šos materiālus pārbaudei vai nu uz Augstāko tiesu, vai uz Latvijas Republikas Prokuratūru, vai arī nododu citām instancēm. Ja mēs, katrs deputāts, tagad sāksim rīkoties tikai caur Saeimas Prezidiju, nu, tad, man liekas, mums vajadzētu Kancelejas štatus divreiz palielināt. Tās ir katra deputāta tiesības. Un nebūt nav jārīkojas caur... Cita lieta, ja ir runa par pieprasījumu. Tātad šeit jau to regulē Kārtības rullis. Šinī gadījumā tas "iet" oficiāli kā pieprasījums, bet šeit ir runa par iesniegumiem un par priekšlikumiem, ne jau par pieprasījumiem.

Priekšsēdētājs. Deputāts Bresis - lūdzu!

V.E.Bresis (SL).

Es saprotu, ka ir runa tikai par deputātu pieprasījumiem, ne par to, ko pārējie kolēģi teica. Ja, teiksim, nav domstarpību attiecībā uz iesniegumiem un kārtējām vēstulēm, balsot nevajag. Ir runa tikai par pieprasījumiem.

Priekšsēdētājs. Tas ir visai sarežģīti. Par vienu jūsu priekšlikuma daļu nevajag balsot, par otru - vajag. Varbūt komisijas vadītājs Jānis Lagzdiņš komentētu, pirms mēs izšķirtos par savu rīcību?

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Atšķirībā no spēkā esošā likuma, komisijas piedāvātajā likumprojektā nav vairs paredzēts deputātu jautājumu un deputātu pieprasījumu institūts. Ir izsvītrota vesela nodaļa, kura ir spēkā esošajā likumā un kura reglamentē šo deputātu pieprasījumu un iesniegumu izskatīšanas kārtību, jo prakse liecina, ka pat tādā lielā pašvaldībā kā Rīga deputāti neizmanto savas tiesības iesniegt deputātu jautājumus un pieprasījumus. Visā Latvijā tikai kādas divas vai trīs reizes četru gadu laikā deputāti ir izmantojuši šīs tiesības.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Breša priekšlikumu... es atvainojos, - par frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu- 9.panta 5.punkta papildinājumu. Viens "pret" - deputāts Lagzdiņš. Rezultātu! Par - 19, pret - 19, atturas - 28. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais arī ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums. Tātad frakcija ierosina 9.pantu papildināt ar šādu normu: "Amatpersonas, kas kavē deputātu realizēt šajā likumā noteiktās tiesības, saucamas pie likumā noteiktās atbildības." Ðāda norma ir spēkā esošajā likumā, bet komisija uzskata, ka šis priekšlikums būtu noraidāms, jo atbildība ir jāparedz konkrētā Administratīvās atbildības kodeksa daļā vai arī Kriminālkodeksā, nevis šajā likumā vispārēji jādeklarē.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, es pārtraukšu frakcijas vadītāja nodarbi, kura saistīta ar citām lietām, un lūgšu tomēr viņa viedokli. Ko mums tālāk darīt? Pieņemt? Paldies.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikums - papildināt 9.pantu ar šādu normu: "Zaudējumus, kas deputātam nodarīti, pildot deputāta pienākumus, atlīdzina valsts. Valsts rūpējas par deputātu un viņu ģimenes locekļu drošību." Šā priekšlikuma pirmais teikums iestrādāts 16.pantā kā pēdējā daļa. Komisija uzskata, ka valstij nebūtu jārūpējas par deputātu un viņu ģimenes locekļu drošību. Ir apmēram sešarpus tūkstošu deputātu un viņu ģimenes locekļu... Tas nozīmētu rūpēties par 25 tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu drošību.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es gribu tomēr precizēt: valstij jārūpējas par visu pilsoņu drošību, bet īpaši nav jārūpējas par pašvaldību deputātu drošību.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums attiecībā uz 10.pantu: 2.punktā vārdus "divu nedēļu" aizstāt ar vārdu "mçnešu". Komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Tālāk. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums svītrot 10.panta 3.punktu. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt 10.pantu ar jaunu šāda satura 3.punktu:"Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu." Ðis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Iebilžu nav? Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - 10.panta otrajā apakšpunktā vārdu "iedzīvotāju" aizstāt ar vārdu "vçlētāju". Šis priekšlikums ir pieņemts. Es gribu jūs, kolēģi, informēt, ka vēlētāji saskaņā ar Vēlēšanu likumu ir tie attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji, kuriem ir pilsonība, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības teritorijā. Ja šo priekšlikumu pieņem, tas nozīmē, ka uz tikšanos ar deputātiem varēs ierasties tikai tie pilsoņi, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ir pierakstīti attiecīgā pagasta teritorijā, bet nevarēs ierasties pilsoņi, kuriem ir 17 gadi, 16 gadi, 14 gadi. Bez tam nevarēs ierasties tie pilsoņi, kuri strādā attiecīgajā pagastā vai pilsētā. Atcerēsimies, kolēģi, kā paši mēs pieņemam savus vēlētājus! Vai mēs viņiem prasām uzrādīt Latvijas Republikas pilsoņa pasi? Turklāt gribu atgādināt, ka likumā par pašvaldību 2.pantā ir šāda norma: pašvaldības ir vēlētas - pilsoņu vēlētas - institūcijas, kas darbojas iedzīvotāju interesēs. Šo apstākļu dēļ es, godātie kolēģi, lūdzu jūs apsvērt, kā balsot šajā gadījumā.

Priekšsēdētājs. Deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es arī jūs lūgtu pievērst uzmanību šim formulējumam, ka vārds "iedzīvotāji" tiek aizstāts ar vārdu "vçlētāji" ne tikai šajā 10.pantā, bet arī 11.pantā. Lagzdiņa kungs jums jau skaidroja, ka tādā gadījumā tiek rupji aizskartas arī to Latvijas pilsoņu intereses, kuri nav sasnieguši šo vēlētāju vecumu - 18 gadus, nerunājot nemaz par tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo attiecīgajā pašvaldības teritorijā. Un attiecīgajai pašvaldībai ir jārūpējas, jāstrādā ne tikai ar saviem vēlētājiem, bet ar visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo šajā teritorijā, un tā būtu atkāpe, tā būtu jau tiešām diskriminācija. Turklāt tas būtu tikai par labu tiem reakcionārajiem spēkiem Krievijā, kuri mēģinātu parādīt, ka, lūk, Latvijā reāli notiek nepilsoņu diskriminācija.

Es lūdzu ņemt to vērā un balsot pret šādu komisijas nostādni un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu 11.panta virsrakstā - 1. un 2.daļā vārdu "iedzīvotāji" aizstāt ar vārdu "vçlētāji". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina 11.pantā svītrot 1. daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Bez tam Juridiskā komisija ierosina 11.pantā vārdus "ir tiesības" aizstāt ar vārdiem "var uzaicināt".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu analogs priekšlikums 10.pantā balsotajam. Tātad 11.panta virsrakstā 1. un 2. daļā vārdu "iedzīvotāji" aizstāt ar vārdu "vçlētāji". Vai ir nepieciešams balsot?

J.Lagzdiņš. Šis mums tomēr būtu jābalso, jo, ja mēs noraidījām par 10.panta 2.apakšpunktu, tad mums arī šobrīd jābalso, lai likums būtu sakārtots.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu! Viens "pret" - deputāts Lagzdiņš. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 32, atturas - 18. Nav pieņemts.

Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 13.pantu. Juridiskā komisija ierosina 13.panta virsrakstā svītrot vārdus "valsts un". Priekšlikums ir pieņemts, jo tādējādi virsraksts tiek saskaņots ar 13.panta redakciju.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 14.pantā Juridiskā komisija ierosina svītrot otro daļu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka norma, ka uzņēmuma vai iestādes vadība nevar aizliegt deputātam realizēt savas pilnvaras darba laikā, būtu likumprojektā jāpatur.

Priekšsēdētājs. Komisijas vadītājs deputāts Endziņš piekrīt. Citiem deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums - 14.panta pēdējo daļu aiz vārda "atlīdzība" papildināt ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā un apmērā". Komisija pieņēma šo priekšlikumu, jo tas saskan ar likumu "Par pašvaldībām".

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - 14.panta 4.daļā vārdus "darba alga deputātam netiek maksāta" aizstāt ar vārdiem "darba algu deputātam var nemaksāt". Šeit, kolēģi, ir runa par to, ka, ja deputāts likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, tad otrajā lasījumā nobalsotā redakcija paredzēja, ka darba alga netiek maksāta. "Tçvzemei un brīvībai" uzskata, ka darba algu varētu maksāt. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, jo, ja kāds deputāts strādā privātstruktūrā, tad komisija uzskata, ka, ja šī privātstruktūra nāk viņam pretī un maksā darba algu par to laiku, kamēr viņš pilda deputāta pienākumus, tad tā ir pašas šīs privātstruktūras darīšana. Kas attiecas uz valsts iestādēm, tad šeit ir skaidri noteikts, ka darba alga netiek maksāta.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputātu "Saskaņa Latvijai" priekšlikums par 17.pantu - papildināt šo pantu ar vārdiem "un apmācībās". Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka deputāts savu pilnvaru laikā varētu tikt atbrīvots no iesaukšanas tikai obligātajā dienestā, bet, ja periodiski gada laikā uz divām, trijām nedēļām viņam jāierodas apmācībās, tad deputātam ir pienākums šādās apmācībās piedalīties, turpretī gadu vai pusotra gada pavadīt obligātajā dienestā deputāts tiešām nebūtu spējīgs. Šo iemeslu dēļ komisija noraidīja priekšlikumu.

(No zā;es deputāts E.Kide: "Piekrist!")

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide piekrīt. Citi deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina 18.panta virsrakstā un tekstā svītrot vārdus "un deputāta nozīmīti". Tātad 18.pantā nozīmītes būtība ir tāda, ka deputātam ir deputāta apliecība un nozīmīte. Juridiskā komisija ierosina noteikt, ka deputātam nav nozīmītes. Komisija uzskata, ka deputātam varētu būt nozīmīte.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izvirzīja šo priekšlikumu par atteikšanos no nozīmītes, es gribētu teikt, finansiālu apsvērumu dēļ. Tas prasīs papildu līdzekļus no valsts un pašvaldību budžeta. Un diezgan lielus šos līdzekļus. Bez tam deputāta nozīmīte bija raksturīga Padomju Savienībai, tātad sociālistiskajai sistēmai, jo ārzemēs ne parlamenta deputātiem, ne pašvaldību deputātiem nekādas nozīmītes nav. Ja nu vienīgi varbūt tā, ka mums ir nostaļģija pēc ordeņiem un medaļām, kuru nav Latvijas Republikai... Tad pašreiz varbūt tiešām varētu saglabāt šo nozīmīti un par to attiecīgi maksāt. Taču laikam jau vēlētājam ir jāpazīst savs deputāts nevis pēc nozīmītes, bet pēc viņa darbiem, pēc tikšanās ar saviem vēlētājiem. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Deputāts Bresis - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu!

V.Bresis (SL).

Es tomēr gribētu atbalstīt komisijas viedokli, cienījamie kolēģi, jo nevar uzskatīt, kā to cienījamais Endziņa kungs domā, ka mēs visu laiku arī uz priekšu būsim kapitāli nabagi un ka mums pašvaldībām nebūs nekādu līdzekļu, lai kaut kādā veidā kaut vai sev izgatavotu šīs nozīmītes. Vēl jo vairāk - es domāju, ka mums katram novadam ir savas tradīcijas, ir savi novadu ģerboņi, pilsētu ģerboņi, kurus labprāt vietējās pašvaldības izmanto dažādos pasākumos un dažādās nozīmītēs. Un tāpēc, ja kāda pašvaldība, piemēram, vēlas un ja tai ir šī naudiņa, par kuru var izgatavot saviem deputātiem - bez šaubām, pēc to lēmuma - šīs nozīmes, tad kāpēc gan mums, Saeimai, liegt tādu iespēju? Es domāju, ka tas nebūtu demokrātiski, un tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ierosinājumu - 18.panta virsrakstā un tekstā svītrot vārdus "un deputāta nozīme". Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 24. Nav pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, nākamais ir deputāta Jāņa Straumes priekšlikums. Tas ir ļoti būtisks priekšlikums, kas attiecas uz šā likuma spēkā stāšanās dienu. Tātad deputāts Jānis Straume ierosina noteikt, ka šis likums stājas spēkā ar 1994.gada 8.jūniju - tātad dienu, kurā saskaņā ar Vēlēšanu likumu vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem ir jāsasauc uz pirmo sēdi nākamā sasaukuma deputāti. Komisija šo priekšlikumu pieņēma. Papildus es jūs gribētu informēt, ka šajā gadījumā uz deputātiem neattiektos tās sociālās garantijas, ko paredz šis likums un ko neparedz spēkā esošais likums. Bez tam šajā gadījumā tā saucamo Ruča problēmu atrisināt līdz 8.jūnijam nebūtu iespējams.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nedomāju, ka šis frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums būtu jāreducē tikai konkrēti un personīgi uz Ruču. Mums ir bijuši vēl pietiekami daudzi gadījumi, kad deputāts ir izdarījis noziegumu, un tad sākas riņķadancis. Pagasta deputāts ir nozadzis kannu benzīna, bet sesija piekrišanu nedod, vai ir iesaistīts kukuļņemšanā un tamlīdzīgi. Taču tajā pašā laikā Saeimas deputātu arī šodien, ja viņš ir izdarījis noziegumu, var aizturēt nozieguma vietā. Un nevajag nekādu Saeimas atļauju. Tā ir jāizprasa tikai pēc tam. Tātad var būt šī te reakcija. Es tāpēc tomēr aicinātu pārdomāt. Līdz šīs jaunās pašvaldības sanāks savās pirmajās sesijās, vēl ir pietiekami daudz laika. Un šodienas apstākļos, es domāju, ir tomēr svarīgi, lai atbildība par savu konkrēto rīcību varētu iestāties jau tagad, nevis kaut kur tālākā nākotnē. Es aicinu tomēr atstāt šo normu otrā lasījuma redakcijā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Straumes ierosinājumu - pēdējo daļu izteikt šādā redakcijā: "Likums stājas spēkā 1994.gada 8.jūnijā." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 37, atturas - 17. Deputāta Straumes priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputātu priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu sadaļu - "Pârejas noteikumi" un šādā redakcijā: "Pašvaldības deputāts iegūst šajā likumā noteikto statusu ar brīdi, kad iestājas šā likuma 2.panta pirmajā daļā minētie nosacījumi." Ðis priekšlikums ir noraidīts.

Priekšsēdētājs. Motivāciju!

J.Lagzdiņš. To pašu apstākļu dēļ, jo komisija uzskata, ka, ja tā pieņem iepriekšējo priekšlikumu, tad šis priekšlikums nebūtu jāpieņem, bet, tā kā mēs iepriekšējo priekšlikumu ar balsošanu noraidījām, tad šis priekšlikums uzskatāms par analogu, jo 2.panta pirmās daļas nosacījumi ir brīdis, kad sanāk uz pirmo sesiju.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt likumu ar jaunu sadaļu šādā redakcijā - "Pârejas noteikumi" un tālāk kā tekstā. Viens "pret" - deputāts Lagzdiņš. Rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 16. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, - papildināt pārejas noteikumus šādā redakcijā: "...ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas likums "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu"". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes deputātiem? Nav. Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Viss.

Priekšsēdētājs. Un pēdējais. Jūs jau informējāt par...

J.Lagzdiņš. Jā, likums stājas spēkā ar 1994.gada 8.jūniju. Tas bija deputāta Straumes priekšlikums.

Priekšsēdētājs. Kurš ir nobalsots. Viss jums?

J.Lagzdiņš. Tieši tā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likuma "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu" pieņemšanu visumā! Balsojam. Vai visi deputāti ir nobalsojuši? Oļģerts Pavlovskis - par. Lūdzu rezultātu, un pārbaudiet Oļģerta Pavlovska balsojumu. Oļģerts Pavlovskis nebalsoja, tātad viena balss papildus "par". 65 - par, 5 - pret, 7 -atturas. Likums pieņemts.

Prezidijam ir iesniegts viens papildinājums darba kārtībā un viens priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā. "Saeimas Prezidijam. LNNK frakcijas deputātu steidzams priekšlikums: "Pieprasām 24 stundu laikā nodot Saeimas deputātu rīcībā visus starpvalstu sarunās ar Krieviju parafētos nolīgumus.""

Par iekļaušanu darba kārtībā vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāts Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es ļoti atbalstu šo priekšlikumu, ka tiešām līguma tekstam būtu jānonāk visdrīzākajā laikā, 24 stundu laikā, visu Saeimas deputātu rīcībā. Mani tikai nedaudz pārsteidz tas, ka, izrādās, tie deputāti, kuri vakar televīzijā aicināja tautu šeit uz piketiem un faktiski nodarbojās ar musināšanu, izrādās, pat nav iepazinušies ar šā līguma tekstu un tagad grib ar to iepazīties. Es domāju, ka labāk to vajadzētu izdarīt tagad un pēc tam runāt ar tautu pa televīziju un tā tālāk. Tā ka es noteikti piekrītu šim priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par iekļaušanu darba kārtībā. Par - 69, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais priekšlikums: "Lûdzam izskatīt plenārsēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" otrajā lasījumā pirms pastāvīgo priekšlikumu izskatīšanas sestajā sadaļā. Deputāti Rozentāls, Putniņš, Resnais, Grīgs, Novakšānovs, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Seile, Kokins, Elferts un, iespējams, arī Jonītis." Līdzīgs paraksts. Lūdzu, vai ir iebildes? Nav. Tad izmaiņas ir izdarītas.

Par iepriekšējo mūsu balsojumu - iekļaut darba kārtībā - kā es sapratu, Kiršteina kungs Prezidijam izteica savu neapmierinātību. Neviens pastāvīgais priekšlikums nevar tikt izskatīts, ja tas nav iekļauts darba kārtībā. Es domāju, ka mēs vienkārši varam lūgt Ārlietu ministriju iespējami īsākā laikā sniegt informāciju, kad un kur var iepazīties ar šiem materiāliem. Tas būtu ļoti vajadzīgi. Tieslietu ministrs Levits - lūdzu! Par procedūru acīmredzot.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Visi šie parafētie līgumi - es uzsveru, ka tie ir parafēti, nevis parakstīti... Tātad procedūra vēl nav nobeigta, un starptautiskajā praksē faktiski nav parasts publicēt jau parafētus līgumus, taču šajā speciālajā situācijā Latvijas valdība nolemj tos publicēt, un rīt tie tiks publicēti visā pilnībā "Latvijas Vēstnesī". Paldies.

Priekšsēdētājs. Turpinām izskatīt darba kārtību. Likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā." Pirmais lasījums.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi, mūsu tiesu reforma uz priekšu virzās lēni, taču neapturami gan. Un patlaban mēs esam Tieslietu ministrijas veikto organizatorisko pasākumu rezultātā nonākuši līdz tai stadijai, kad republikā reāli ir jāsāk veidot šīs piecas apgabaltiesas. Lai būtu iespējams tās ne tikai veidot, bet lai šīs tiesas arī reāli darbotos, ir nepieciešama tātad šī prokuratūras reforma, likumu par kuru mēs otrajā lasījumā akceptējām iepriekšējā plenārsēdē vēlu vakarā, un nu ir jāpieņem nepieciešamie grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, lai gan reformētajai prokuratūrai, gan jaunajām tiesu instancēm - apgabaltiesām - un reformētajai Augstākajai tiesai būtu iespējams praktiski skatīt krimināllietas.

Tātad jūsu priekšā ir dokuments nr.132. Tie ir pēc apjoma visai apjomīgi grozījumi un papildinājumi Kriminālprocesa kodeksā. Un es atļaušos šo likumprojektu sākt komentēt ar to pašu būtiskāko, kas ir iekļauts šajā projektā. Tātad Kriminālprocesa kodeksā ir trīs pilnīgi jaunas nodaļas, kuras attiecas uz krimināllietu skatīšanu apelācijas kārtībā apgabaltiesās, kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, Augstākās tiesas Senātā, kā arī ir nodaļa par kārtību, kādā tiek skatītas krimināllietas apgabaltiesās (pirmajā instancē) ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību. Līdz šim mums neviens no šiem jautājumiem nav likumdošanā regulēts. Tas ir paredzēts likumā "Par tiesu varu", taču nu šis ir tas procesuālais likums, kur tiek noteikts, kādā veidā, kādā apjomā un kādā kārtībā šīs lietas tiek skatītas.

Tātad vispirms - par apelācijas un kasācijas instancēm. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" mūsu valsts tiesu sistēma no divpakāpju sistēmas pāriet uz trīspakāpju sistēmu, radot šo apelācijas instanci. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apelācijas instances ir apgabaltiesas. Tātad apgabaltiesām būs turpmāk tiesības un pienākums - pārskatīt tos likumīgā spēkā vēl nestājušos tiesas spriedumus, kurus ir pārsūdzējušas puses vai par kuriem ir iesniegti prokurora protesti, un šajos gadījumos apelācijas instance - apgabaltiesa ir tiesīga šīs lietas pārskatīt visā pilnībā, pēc būtības, un taisīt jaunu spriedumu. Lai būtu reāls priekšstats par to, ar ko tad atšķiras kasācijas instance no apelācijas instances, man uzreiz jāsaka, ka kasācijas instance, tātad Augstākās tiesas Senāts, nepārskatīs lietas pēc būtības; Senāts izskatīs tikai pušu sūdzības vai prokuroru protestus sakarā ar likuma nepareizu piemērošanu. Tātad - vai nu materiālā, vai procesuālā likumu norma, ja tā ir nepareizi piemērota. Un, vadoties no šādām apelācijas instances un kasācijas instances tiesas funkcijām, ir noteikti arī attiecīgi lēmumi, kādus šīs tiesas institūcijas būs tiesīgas pieņemt. Kad lieta tiek skatīta apelācijas instancē, apelācijas tiesa var pieņemt divu veidu nolēmumus. Pirmkārt, tā var atstāt iepriekšējo spriedumu negrozītu, un, otrkārt, tā var atcelt iepriekšējo spriedumu un taisīt jaunu. Protams, tas neizslēdz attaisnojošu spriedumu pasludināšanu.

Savukārt kasācijas instance - tas būs Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments - , pārskatot pirmās instances tiesas spriedumu tieši procesuālo jautājumu aspektā, var atstāt spriedumu negrozītu, bet nevar taisīt jaunu spriedumu. Ar savu nolēmumu šī tiesas instance var vai nu, spriedumu atceļot, nosūtīt lietu jaunai izmeklēšanai vai iztiesāšanai no tiesas stadijas, vai arī krimināllietu izbeigt, ja nesaskata tajā kriminālnozieguma sastāvu.

Par procesuālo kārtību šajās lietās. Abos gadījumos ir tā: gan apgabaltiesa, gan Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šīs lietas skata koleģiāli - triju tiesnešu sastāvā. Abos gadījumos pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēšanas un protestēšanas kārtībā ir vienots termiņš: 10 dienas (tā, kā tas patlaban ir civilprocesā).

Bez šiem jautājumiem, par kuriem es runāju, likumā vēl ir jauna nodaļa, kas paredz kārtību, kādā veidā apgabaltiesās tiek skatītas krimināllietas, kuras saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" ir jāskata, piedaloties zvērināto sastāvam. Tātad - 12 zvērinātie piesēdētāji plus divi rezerves piesēdētāji. Un zvērināto žūrijai ir tādā gadījumā jālemj principā viens - un pats galvenais - jautājums: vai tiesājamais ir vainīgs apsūdzībā, sakarā ar kuru tas ir nodots tiesai. Jūs redzat, ka šeit ir izkārtoti samērā daudzi panti, kur ir noteikta šī sarežģītā kārtība, kādā veidā zvērināto tiesas darbojas. Jāsaka, ka šis jautājums mums ir bijis lielu diskusiju objekts jau no paša sākuma - jau no tā laika, kad tika sākts strādāt pie likuma "Par tiesu varu". Nu šīs normas ir izstrādātas, tās patlaban ir jūsu priekšā, un mums ir reāla iespēja izvēlēties, vai šādas zvērināto tiesas ieviest vai ne. Jāsaka atklāti, ka šo divu gadu laikā, kopš tiek realizēta tiesu reforma, Latvijas juristu viedoklis vairāk sliecas uz to pusi, ka pagaidām - vismaz pagaidām - Latvijā runāt par zvērināto tiesas reālu ieviešanu būtu pāragri. Es domāju, ka pirms otrā lasījuma šo jautājumu mēs vēl ļoti rūpīgi izdiskutēsim komisijās, jo arī no Juridiskās komisijas Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir saņemts priekšlikums - šo nodaļu tālāk par pirmo lasījumu nevirzīt. Jo mūsu reālā situācija patlaban ir tāda, ka ir grūti nodrošināt tiesas ar diviem piesēdētājiem. Protams, ļoti apšaubāmi ir, vai būs iespējams nodrošināt attiecīgos gadījumos ne tikai ar diviem, bet vēl ar 12 piesēdētājiem, bet tas ir lietderības jautājums, reālo iespēju jautājums, un par to mēs izdiskutēsim uz otro lasījumu, ja pirmajā lasījumā šis projekts tiks apstiprināts.

Tie ir tie kardinālākie, būtiskākie jautājumi, kas ir šajā likumprojektā, bet vēl ir daži likumu grozījumi, kas nenāk it kā no jauna, bet kas stājas iepriekšējo normu vietā, un tas ir principiāls jautājums par izmeklēšanas mehānismu, par izmeklēšanas aparāta reorganizāciju. Pamatā tas sākas ar Kriminālprocesa kodeksa 41.pantu, kur ir noteiktas prokurora pilnvaras kriminālprocesā, un tās šeit pamatā ir noteiktas trīs. Pirmkārt, prokurors uzrauga izziņas iestāžu darbību, otrkārt, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu un, treškārt, uztur valsts apsūdzību tiesā. Tātad ar šo labojumu un nākamajiem, kas šim labojumam seko, praktiski tiks veikta izmeklēšanas aparāta reorganizācija mūsu valstī, pārceļot galveno izmeklēšanas smagumu uz prokuratūru. Protams, to nav iespējams veikt tikai normatīvā ceļā, šeit ir nepieciešams ļoti liels organizatorisks darbs, prokuratūrai nepieciešami papildu finansiāli asignējumi, papildu štata vienības, bet ar šiem jautājumiem Ministru kabinets jau nodarbojas.

Vēl viena ļoti būtiska lieta, pie kuras es nevaru nepakavēties, ir Kriminālprocesa kodeksa jaunā 69.panta redakcija, kurā mēs esam paredzējuši jaunus drošības līdzekļu veidus. Patlaban mūsu valstī spēkā esošajā likumā praktiski vienīgie darbojošies drošības līdzekļu veidi ir paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu vai arests. Līdz ar to pie mums ir tāda situācija, ka bieži vien ir cilvēks jāarestē un jāliek iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā gluži vienkārši tādēļ, ka mums nav reāli pielietojami citi drošības līdzekļu veidi. Un tagad, kā jūs, paskatīdamies šo jauno 69.panta redakciju, redzēsiet, šeit ir papildus paredzēti šādi drošības līdzekļu veidi: mantisks vai personisks galvojums, ķīla, nodošana policijas uzraudzībā, mājas arests. Atļaušos nedaudz komentēt katru no šiem jaunajiem paredzētajiem drošības līdzekļu veidiem.

Līdz šim likumā ir bijis paredzēts personisks galvojums, taču faktiski šis ir "miris" pants, un, ja runājam par tādu pārskatāmu pagātni, es atceros tikai vienu gadījumu, kad tas ir ticis realizēts. Tas bija Voldemāra Selgas (nu jau nelaiķa) krimināllietā, kad par viņu galvoja augsti stāvošas amatpersonas, divi parlamenta deputāti no iepriekšējā sasaukuma. "Mantisks galvojums" - tādu jēdzienu mūsu kriminālprocess līdz šim neparedzēja, taču tas noteikti ir ļoti būtisks, tas korespondējas ar nākamo - ar ķīlu, un atšķirība šeit ir tā, ka pirmajā gadījumā, mantiska galvojuma gadījumā, galvotājs riskē ar nekustamo īpašumu, tātad nākotnē tas varētu būt zemesgabals, namīpašums, ar ko galvot par to, ka tiesas priekšā nonākusī persona ievēros visus tai uzliktos pienākumus. Savukārt nākamais - ķīla - attiecas uz kustamu mantu, tas ir tas, ko mēs no preses, no informācijas līdzekļiem esam iepazinuši kā ārvalstīs lietoto drošības līdzekli, kā drošības naudu. Taču mēs esam centušies šo jēdzienu paplašināt, jo kālab gan vienmēr būtu jāliek uz riska svariem tikai naudas summa, ja galu galā kādam ir iespēja varbūt šajā gadījumā riskēt ar briljanta gredzenu, kas ir ne mazāka vērtība?

Nākamais - nodošana policijas uzraudzībā. Tas ir drošības līdzeklis, kas pēc savas realizācijas veida zināmā mērā atgādinās visiem juristiem agrāk pazīstamo administratīvo uzraudzību. Respektīvi, personai, kurai šis drošības līdzeklis tiktu noteikts, vairākas reizes (likumā ir noteikts, ka divas reizes nedēļā) būtu jāpiesakās attiecīgā policijas iestādē. Līdz ar to izmeklēšanas institūcijai būtu iespējams realizēt konkrētu, reālu uzraudzību pār šo personu. Nu, un nākamais - un beidzamais - jaunievedums ir šajā likumprojektā paredzētais mājas arests. Es domāju, mājas arests ir mājas arests, šeit nekādi komentāri nav nepieciešami, un mums visiem viedoklis par to ir aptuveni vienāds.

Es uzskatu, ka esmu komentējis galvenos momentus, kas paredzēti šajā Kriminālprocesa kodeksa labojumu un papildinājumu likumprojektā, un es lūdzu kolēģus deputātus pēc debatēm, ja tādas notiks, šo likumprojektu akceptēt.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vārds debatēs Rutai Marjašai - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savas domas sakarā ar jautājumu par zvērināto tiesu. Jūs atceraties, ka, strādājot pie likuma "Par tiesu varu", mēs iestrādājām zvērināto tiesu institūciju, pie kam mēs vadījāmies šeit pēc tā, ka pasaules justīcijas praksē šādas zvērināto tiesas institūcijas pastāv. Mēs domājām par to, lai ieviestu šādas lielas garantijas īpašas kategorijas lietu izskatīšanai. Runa ir par tām lietu kategorijām, kur tiek izskatīti noziegumi, par kuriem ir paredzēts, ir iespējams piespriest nāves sodu. Es domāju, jūs atceraties, ka bija tāda iepriekšēja diskusija un arī presē par to, vai vispār mēs Latvijā saglabājam nāves sodu vai ne. Jums ir zināms, ka pasaulē ir liela kustība par to, lai vispār nāves sodu atceltu, bet mēs pie šā jautājuma neķērāmies klāt tāpēc, ka tomēr mūsu sabiedrībā vēl valda uzskats, ka sabiedrībai ir jābūt zināmai aizsargstruktūrai pret sevišķi bīstamiem noziegumiem. Runājot par zvērināto tiesu, mēs domājām par divām lietām: vispirms lai garantētu tiem cilvēkiem, kuriem draud nāves sods, ka viņu liktenis tiks izspriests optimāli - maksimāli vispusīgi un skrupulozi. Tas ir no vienas puses, bet, no otras puses, lai sabiedrība būtu aizstāvēta un lai sabiedrība būtu droša par to, ka, teiksim, šajā gadījumā tiešām tā tiks atbrīvota no personas, kura tai ir sociāli bīstama.

Tagad, kad mēs konkrēti ķēramies pie kriminālprocesa normām, kas regulē šo zvērināto tiesu darbību, tieši no šā viedokļa, par kuru es nupat teicu, es personīgi un arī daudzi citi Juridiskajā komisijā, un arī juristi praktiķi tomēr nonācām pie slēdziena, ka šīs normas absolūti negarantē ne šo personu tiesību garantiju, ne sabiedrības tiesību garantiju. Un, proti, jau pašā procesa gaitā, ja mēs vēršamies pie 433.panta, mēs redzam, ka šie piesēdētāji, kuriem nāksies taisīt savu verdiktu un lemt "jâ" vai "nç", vainīgs vai nevainīgs, respektīvi, vai var piespriest nāves sodu vai ne, viņi paši tiesas procesā pat jautājumus nedrīkst uzdot nevienam, bet tikai caur tiesas priekšsēdētāju.

Tālāk. Mūsu debatēs advokātiem, prokuroriem nav tiesību skart veselu virkni jautājumu, kas ir tieši saistītas ar vainas jēdzienu, respektīvi, runāt par tām sekām, ko šis nodarījums ir nesis sev līdzi. Tas ir 424.pants.

Tālāk. 426. panta 4.punktā mēs lasām, ka nekādi krimināllietas materiāli zvērinātajiem piesēdētājiem netiek nodoti tad, kad viņi iet apspriesties, respektīvi, viņiem ir jāpaļaujas uz savu atmiņu, pie tam runa nav par juristiem - tie nav juristi, tie ir piesēdētāji. Tas tikai ir viņu iespaids par lietām, varbūt kaut kādas piezīmes, kuras viņi paši ir darījuši, bet pie pašas lietas viņi nemaz nedrīkst ķerties, jo tās lietas viņiem līdzi nav.

Tālāk. 429.panta 4.punktā ir noteikts, ka viņu verdiktam ir spēks tikai tad, ja viņi to ir pieņēmuši vienbalsīgi. Tas nozīmē, ka, ja kaut viens no šiem 12 cilvēkiem - nejuristiem - pateiks - nē, tātad no tā būs atkarīgs arī tiesas spriedums. Tādējādi, ja viņš ir pateicis - nē, kaut viens no viņiem, tad tiesnesis vairs nevarēs taisīt notiesājošu spriedumu. Tas, no vienas puses, it kā aizsargā to cilvēku, bet, ja mēs runājam par patiesības atklāšanu, par juridisko pierādījumu vērtēšanu, tad tas, manuprāt, negarantē taisnīgu spriedumu.

Un tālāk. 432.pants.

Priekšsēdētājs. Es atvainojos! Godātie deputāti, deputāts Zaščerinskis protestē pret troksni zālē. Es viņa protestu pieņemu.

R.Marjaša. 432.panta 2.daļā ir norādīts, ka spriedumu struktūrai un saturam ir jāatbilst šajā kodeksā noteiktajām prasībām, izņemot motīvu daļu, kur pierādījumu analīze un nolēmuma pamatojums par tiesājamā vainu vai nevainīgumu netiek izklāstīts, respektīvi, tā tiek atdalīta vissarežģītāko lietu kategorijā, un es pēc prakses zinu, ka lietās, kur draud nāves sods, tur parasti ir ļoti sarežģīta pierādījumu analīze, vērtējums un secinājumi. Taisni tas te ir paredzēts, ka motīvu daļa nav izklāstīta. Un - pats galvenais -, pēc visa tā likumprojekts paredz, ka spriedums, ko taisījis apgabaltiesas tiesnesis par krimināllietu, kas izskatīta ar zvērināto piesēdētāju piedalīšanos, nav pārsūdzams apelācijas kārtībā, tas ir, tas ir galīgs.

Pastāvot tādiem apstākļiem, es tomēr uzskatu, ka mēs neesam gatavi šādai zvērināto tiesu procedūrai. Un es pievienojos to juristu domām, kuri uzskata, ka šodien mēs vēl nevaram to tādā veidā ieviest mūsu republikas tiesu praksē. Paldies.

Priekšsēdētājs. Deputāt Apsīti, vai jūs izmantosiet 4 minūtes pirms pārtraukuma vai iesim pārtraukumā? Lūdzu, deputāts Apsītis - "Latvijas ceļš".

R.Apsītis (LC).

Godātie kolēģi! Arī es gribētu atbalstīt iepriekšējo runātāju izteikto viedokli par to, ka pašlaik mūsu valsts, Latvijas Republika, vēl nav gatava tam, lai ieviestu zvērināto piesēdētāju institūtu mūsu tiesu sistēmā. Es gribētu minēt vēl dažus blakusapstākļus. Pirmām kārtām jau vēsturiskais moments. Kad pagājušajā gadsimtā, 1864.gadā, visā Krievijas impērijā gribēja ieviest zvērināto piesēdētāju institūtu saskaņā ar tālaika tiesas reformu, tad to spēja izdarīt tikai centrālajās guberņās, bet impērijas nomalēs, tajā skaitā arī Baltijas guberņās, šādu zvērināto piesēdētāju institūtu neieviesa. Un arī Latvijas Republikā, kaut gan mūsu Satversmes 85.pants nosaka, ka zvērināto tiesas var pastāvēt uz īpaša likuma pamata, tomēr praksē tās netika ieviestas.

Vēl viens apstāklis ir tāds, ka pašlaik Tieslietu ministrija uzklausa balsis, kā mēdzam teikt, no vietām, tas ir visu rajonu, pilsētu tiesas iesūta ministrijā informāciju par to, kā mums ir ar tiesu piesēdētājiem, kāds vispār ir šis stāvoklis, jo drīz taču vajadzēs vēlēt no jauna tiesu piesēdētājus. Izrādās, ka stāvoklis ir ļoti slikts. Mēs tik tiešām nespējam nodrošināt tiesas - katru tiesu -ar diviem piesēdētājiem katrā tiesas sēdē, jo apmēram strādā tikai trešā daļa no visiem piesēdētājiem. Tā ka grūtības ir ļoti lielas un mēs tiešām praktiski nespēsim nodrošināt zvērināto piesēdētāju institūtu, izveidot šādu institūtu, kaut arī mēs to ļoti ļoti gribētu.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Deputāt Krištopan, laipni lūdzu jūs reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku. Vai ir paziņojumi komisiju un frakciju vadītājiem? Nav. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs, Māris Budovskis, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Viesturs Pauls Karnups, Ģirts Valdis Kristovskis, Uldis Lakševics, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Andrejs Siliņš, Juris Sinka un Dainis Stalts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu reģistrēties kvorumam! Reģistrācija kvorumam. Rezultātu! 44. Lūdzu nervozu zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Reģistrācija kvorumam! Rezultātu! 51. Turpinām sēdi. Par iekšējās kārtības lietām vārds priekšsēdētāja biedram Andrejam Krastiņam.

A.Krastiņš (LNNK).

Godājamie kolēģi deputāti! Pēdējo plenārsēžu laikā ir saņemtas vairākas pretenzijas, ka tiek traucēts darbs plenārsēžu zālē līdz ar to, ka šeit ierodas tam nepiederošas personas, pie tam viņas ieņem deputātu vietas, atrodas tur balsošanas laikā. Žurnālisti pat apsēžas blakus deputātiem, un tiek sniegtas intervijas utt. Tāpēc no šā brīža plenārsēžu zālē dežurēs divi Drošības dienesta darbinieki formas tērpos pie katras no šīm ejām. Šajās deputātu vietās zālē tiks ielaisti tikai Saeimas deputāti, ministri un tam autoritizētas personas ar speciālām apliecībām, tas ir, Saeimas darbinieki. Lūdzu atvainot, bet visas pārējās personas pāri šai norobežojuma joslai netiks ielaistas. Visas pretenzijas lūdzu izteikt Saeimas Prezidijam, ja tādas būtu.

It sevišķi es gribētu atzīmēt, ka šajā lietā ļoti grēko mūsu godājamā Kabineta ministri, kuri, pat atrodoties šeit, plenārsēžu zālē, nevar iztikt bez saviem asistentiem, palīgiem, konsultantiem utt. Tam ir paredzētas citas telpas - tepat ir Dzeltenā zāle, Prezidija zāle un citas, kur var veikt visas konsultācijas. Paldies par uzmanību! Es ceru, ka mēs visi rūpīgi ievērosim iekšējās kārtības noteikumus.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā vēl ir pieteikušies deputāti. lai runātu par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"? Nav. Lūdzu - Līgotnis komisijas vārdā.

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Man jāatzīat, ka es jūtos gandarīts par šīm debatēm, šā likumprojekta sakarā. It īpaši jautājumā par zvērināto tiesām. Es un mana ļoti godājamā kolēģe Marjašas kundze nepiederam gluži pie vienas juristu paaudzes, mums ir bijuši katram savi pasniedzēji Juridiskajā fakultātē un arī katram ir sava praktiskā jurista darba pieredze, tādēļ vēl jo lielāks ir mans prieks, ka mēs bez savstarpējām konsultācijām esam nonākuši pie viena un tā paša slēdziena - ka zvērināto tiesu ieviešana Latvijas Republikā ir pārlieku agra. Taču man ir jāpaskaidro. Ņemot vērā to, ka mums ir pieņemts un tikpat kā stājies spēkā likums "Par tiesu varu", mūsu, tas ir, Aizsardzības un iekšlietu komisijas pienākums bija šādu nodaļu izstrādāt un Saeimai likt priekšā . Taču tajā pašā laikā šis ir otrā lasījuma jautājums. Un praktiski visi juristi, kas šajā jautājumā ir ņēmuši dalību diskusijās, ir izteikušies par šo nodaļu noraidoši. Mums Aizsardzības un iekšlietu komisijā saņemts Juridiskās komisijas slēdziens. Šī komisija pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, aicināja par to balsot, bet otrajā lasījumā tā vēršas pret šo vienu vienīgo nodaļu. Es uzskatu, ka mēs, Iekšlietu komisijā, skatot šo Juridiskās komisijas atzinumu, pieiesim šim jautājumam, es pat teiktu, vairāk nekā nopietni, jo pagaidām neviens nav atbalstījis šādas nodaļas tālākvirzību un acīmredzot mums tā no projekta būs jāvītro. Tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams projektu virzīt tālāk uz otro lasījumu, balsot par šo projektu tagad kopumā, bet no projekta izsvītrot nodaļu jau otrajā lasījumā. Tāds šobrīd ir gan mans personīgais, gan arī Juridiskās komisijas lēmums.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Deputāte Kuprijanova, vai jums nav iebildes, ja mēs balsosim bez "Saskaņas Latvijai"? Deputātei Kuprijanovai nav iebildes, jo viņa ir vienīgā, kā es saprotu, no šīs frakcijas. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Nav!") Ir vēl? Es atvainojos, Jānis Jurkāns vēl ir. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksā" akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par likumu un citu Saeimas, Saeimas Prezidija un Valsts prezidenta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību". Deputāts Apsītis - Juridiskā komisija.

R.Apsītis (LC).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi un pārējie deputāti! Apspriedīsim divus dokumentus - tie ir ziemas sesijas dokumenti nr. 94 un nr. 195. Pamatdokuments - nr. 94, kas ir Tieslietu ministrijas sagatavots un Ministru kabineta akceptēts likumprojekts, kas izstrādāts atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, attiecīgajiem Latvijas brīvvalsts parlamentārā posma likumiem un praksei. Šajā sakarā minams, piemēram, 1925.gada 8.maija likums "Par "Valdības Vēstnesi"", kas papildināts ar 7.pantu 1939.gada 3.septembrī. Mūsu sagatavotajā likumprojektā, piemēram, izmantota 1925.gada likuma norma par to, ka neviens nevar aizbildināties ar "Valdības Vēstnesī" iespiestu, kā arī Latvijā spēkā stājušos likumu, lēmumu, pavēļu, rīkojumu un oficiālu izziņojumu nezināšanu. Kritiski ir izvērtēts Latvijas Republikas Ministru kabineta 1934.gada 7.jūnijā pieņemtais likums "Par likumu izsludināšanas kārtību", kura saturs ir pretrunā ar Satversmi.

Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs jauns likums par likumu un citu Saeimas, Saeimas Prezidija un Valsts prezidenta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību? Tāpēc, ka joprojām spēkā esošais 1990.gada 21.decembra likums "Par Latvijas Republikas likumu, Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu un citu tās aktu, Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu un dekrētu publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību", ir pretrunā ar Satversmi. Līdz ar to tas vairs nevar kalpot par juridisko bāzi likumu un citu aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtībai.

1990.gada 21.decembra likumā ir citi normatīvo aktu publicēšanas un spēkā stāšanās termiņi, nekā tas ir noteikts Satversmē. Bez tam šajā 1990.gada likumā minētas tādas aizgājušo laiku Latvijas Republikas valsts varas institūcijas un arī aktu veidi, kādus Satversme neparedz un kādi tagad vairs Latvijā nepastāv.

Visbeidzot ar šo pagaidām vēl spēkā esošo likumu par oficiālām publikācijām ir atzītas tās, kas publicētas periodiskajā izdevumā "Ziņotājs" un laikrakstā "Diena", kaut gan ar Ministru kabineta 1993.gada 30.novembra rīkojumu par valsts uzņēmumu "Latvijas Vēstnesis" par oficiālo laikrakstu ir atzīts laikraksts "Latvijas Vēstnesis". Diemžēl šo Ministru kabineta rīkojumu nav iespējams pilnā apjomā izpildīt, jo spēkā joprojām ir minētais 1990.gada 21.decembra likums. Tas it īpaši attiecas uz šā rīkojuma 4.punktu. Tajā ir noteikts, ka ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām savas instrukcijas un ieteikumi pirmām kārtām jāiesniedz publicēšanai oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Praksē šo normu konsekventi ievēro un pilda tikai dažas ministrijas. Šis likumprojekts ir apspriests un konceptuāli atbalstīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Šis atzinums ir atrodams dokumentā nr. 195.

Vienlaikus Juridiskajā komisijā jau ir izteikti vairāki vērā ņemami priekšlikumi, un šie priekšlikumi ir izsverami līdz likumprojekta otrajam lasījumam. Tāds, piemēram, ir priekšlikums par to, ka varbūt vajadzētu paplašināt likumā regulējamo priekšmetu, tas ir, attiecināt šo likumu arī uz Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vai Sekretariātā ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par likumu un citu Saeimas, Saeimas Prezidija un Valsts prezidenta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību" akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Akceptēts.

Romāns Apsītis - komisijas vārdā.

R.Apsītis (LC).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija lūdz iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam vienas nedēļas laikā, tas ir, līdz 24.martam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz pagarināt 17.marta sēdi līdz pulksten 19.00." Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 6. Pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu "Par Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valdes izveidošanu". Pirmajā lasījumā. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Vadoties pēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas šā gada 3.marta lēmuma, ierosinu Saeimai pieņemt lēmumu par likumprojekta "Par Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valdes izveidošanu" pieņemšanu steidzamības kārtā. Ierosinu par šo ierosinājumu nobalsot!

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt? Zvanu! Balsosim par steidzamību! Lūdzu! Rezultātu! Par - 49, 1 - pret, 3 - atturas. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu!

J.Lagzdiņš(LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! 1989.gada pašvaldību vēlēšanās Cēsu rajona Liepas pagasta padomē tika ievēlēti 37 deputāti. Pagājušā gada 9.septembrī 25 no ievēlētajiem deputātiem atteicās pildīt savus deputāta pienākumus un tūlīt pēc sesijas vēl 5 deputāti arī nolika savus mandātus. Tā rezultātā Cēsu rajona Liepas pagasta padome šobrīd nav spējīga darboties, jo tajā ir palikuši tikai 7 deputāti. Tādējādi nevar tikt sasaukta sesija, apstiprināts budžets un izlemti citi svarīgi pagasta jautājumi. Lai varētu turpināties Cēsu rajona Liepas pagasta pašvaldības darbs, jautājums par situāciju Liepas pagastā tika izskatīts Cēsu rajona padomes sesijā, un Cēsu rajona padome ierosina Cēsu rajona Liepas pagastā izveidot pagaidu valdi. Jautājums tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, un Ministru kabinets, vadoties no likuma par pagasta pašvaldību, ir griezies Saeimā ar likumprojektu "Par Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valdes izveidošanu". Minētais likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē un akceptēts pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi, es lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā! Es gribu tikai norādīt, ka likumprojekta pirmajā pantā runāts par to, ka ir jāatlaiž Cēsu rajona Liepas pagasta tautas deputātu padome. Kādēļ pirms pagaidu valdes izveidošanas ir formāli jāpieņem lēmums par esošās padomes atlaišanu? Tādēļ, ka šādu kārtību paredz spēkā esošais likums par pagasta pašvaldību, kurš nosaka, ka pagaidu valdi var izveidot tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja tiek atlaista attiecīgā pagasta padome. Tādēļ arī ir šāds pirmais punkts. Lai tas jūs nemaldinātu!

Priekšsēdētājs. Un par to būs jābalso atsevišķi?

J.Lagzdiņš. Nē, jābalso kopumā par visu valdības iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, un pēc tam vajadzēs izskatīt otrajā lasījumā komisijas iesniegtos redakcionālos precizējumus.

Priekšsēdētājs. Paldies. Zvanu, lūdzu! Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valdes izveidošanu" akceptu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! 59 - par, pret - nav, 2 - atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Komisijas vārdā ierosinu izskatīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā nekavējoties, tūlīt!

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, sāksim to izskatīt!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojektā izdarīt trīs precizējošus grozījumus. Pirmkārt, komisija ierosina likumprojekta nosaukumā vārdu "izveidošana" aizstāt ar vārdu "iecelšana", jo termins "iecelšana" ir paredzēts likumā par pagasta pašvaldību.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdzīgs redakcionālas dabas priekšlikums komisijai ir arī attiecībā uz likumprojekta 2.pantu. Komisija ierosina pirmā lasījuma redakcijā vārda "apstiprināt" vietā likt vārdu "iecelt". Tātad: "Iecelt Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valdi šādā sastāvā," - un seko valdes locekļu saraksts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina precizēt arī 3.panta redakciju un izteikt 3.pantu šādi: Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valde līdz jaunas pagaidu valdes ievēlēšanai Cēsu rajona Liepas pagastā izpilda 1991.gada 24.aprīļa likuma par pagasta pašvaldību 26.panta 6., 11.-13. 15.-17., 19.punktā un 27. un 32.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pienākumus, un pagaidu valdes priekšsēdētājs līdz jauna pagasta padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai pilda 1991.gada 24.aprīļa likuma par pagasta pašvaldību 30.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos pienākumus.

Es gribu šajā sakarā komentēt, ka pagaidu valdei būs tiesības arī pieņemt lēmumus visos jautājumos, kas saistīti ar zemes reformu lauku apvidos.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es gribētu, lai šodienas stenogrammā būtu precīza atsauce, kas norādītu, uz kura likuma panta pamata šī jaunieceltā valde var pieņemt lēmumus zemes īpašuma piešķiršanas jautājumos. Jo likumā ir noteikts, ka tautas deputātu padome var pilnvarot savu valdi. Bet kā var pilnvarot un kas var pilnvarot šādu jaunieceltu valdi? Ja tas likumā ir paredzēts, tad gribētos zināt konkrēti, - uz kura panta pamata. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Piedāvātā likumprojekta 3.pantā ir noteikts, ka pagaidu valde pilda tos pienākumus, kas ir noteikti pagastu pašvaldības likuma 26.panta 15.punktā. 26.panta 15.punkts nosaka, ka tātad padomei, šajā konkrētajā gadījumā - Liepas pagasta pagaidu valdei, ir tiesības pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu un atņemšanu likumos noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vai varam balsot? Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma "Par Cēsu rajona Liepas pagasta pagaidu valdes izveidošanu" pieņemšanu visumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"". Pirmais lasījums. Lūdzu referentu! Komisijas vārdā deputāts Rozentāls - Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti, klātesošie! Es varbūt, lai saīsinātu šā apspriežamā un arī turpmāko divu likumprojektu labojumu izskatīšanas laiku, gribu konceptuāli pāris minūšu aizkavēt jūsu uzmanību sakarā ar visiem šiem trijiem likumprojektiem, tas ir, ar dokumentiem nr.236, 237 un 238, jo pēc savas būtības tie ir identiski. Lai par katru nebūtu jārunā atsevišķi, es runāšu par šo konceptuālo nostāju dažas minūtes kopumā, ja jums nav iebildumu.

Cienījamie kolēģi! Šodien izskatāmais jautājums par dažiem labojumiem Augstākās padomes pieņemtajos likumos par agroservisu un lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju pēc sava apjoma ir pavisam neliels, tāpēc ceru, ka tas neaizņems arī daudz laika. Pēc savas politiskās un ekonomiskās nozīmes Latvijas laukiem un, es atļaušos teikt, arī Latvijas tautai kopumā tas ir svarīgs un varbūt pat izšķirošs. Reformas procesi laukos, kas saistīti ar privatizāciju, iet priekšgalā un arī kalpo kā izmēģinājuma poligons. Diemžēl tā ir rūgta patiesība, ka pirmatklājēji ne vienmēr atrod taisnāko ceļu. Arī reformas pirmajā etapā kolhozu privatizācijā tika pielaista ļoti būtiska kļūda, kuras sekas mēs jutīsim vēl ilgi. Būtiskākais ir tas, ka likumdošanas ceļā zemniekiem un zemei netika atgriezti ražošanas rīki, ko 1949.gadā atņēma. Ļoti daudzi zemnieki šobrīd, saņemot atpakaļ zemi, var veikalā nopirkt lāpstu un ar to ierakt kupicas, taču tas arī paliek viņu vienīgais ražošanas līdzeklis. Es, cienījamie deputāti, nebūt negribu izteikt kritiku iepriekšējās Augstākās padomes deputātiem un arī tiem kolēģiem, kuri ir mūsu vidū. Tāds bija laiks, un uz tālaika pieredzes veidojās izpratne par procesiem, kuri tobrīd arī bija. Ir sakāmvārds par tiem, kas mācās no savām kļūdām un kas nemācās no citu kļūdām. Visi mēs šo sakāmvārdu zinām, un es ticu, ka esam spējīgi mācīties arī no savām kļūdām.

Arī attiecībā uz likumiem, par kuriem es šobrīd runāšu, ir jāapzinās, ka to labojumi ir būtiski un ka Augstākā padome tos pieņēma tālaika atbilstošajā ekonomiskajā un varbūt arī politiskajā situācijā. Pēc pašreizējās izpratnes par lauksaimniecības ražošanas sistēmu un par kooperāciju, kā arī vadoties pēc citu valstu pieredzes, mums ir iespēja pieņemt pareizākus lēmumus, izdarot dažus labojumus. Jums izdalītajos dokumentos piedāvātās izmaiņas paredz iespēju agroservisa un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes objektus privatizēt tikai ar ražotāju piedalīšanos, kad piedalās ražotāji - kooperatīvi un viņu kontrolpakete, lasi, daļa, ir paredzēta ne mazāka par 60 procentiem. Tā ir pirmā būtiskā konceptuālā atšķirība.

Otrā, es domāju, pati būtiskākā izmaiņa, kas ir šo likumprojektu labojumos, ir tā, ka zemnieki var piedalīties arī agroservisa (kas gan nav iestrādāts), bet pārstrādes uzņēmumu privatizācijā, izlietojot savus un savu ģimenes locekļu sertifikātus. Un šis jau, cienītie, ir politisks jautājums. Tā ir pēdējā iespēja atdot lauku cilvēkam, zemniekam, kaut nedaudz atpakaļ no viņam atņemtās mantas un ražošanas līdzekļiem. Precizēta sertifikātu izmantošanas shēma ir jāparedz gan likumā par to lietošanu, pie kura, es ceru, Ministru kabinets strādā, gan arī kooperatīvu statūtos, paredzot katra kooperatīva dalībnieka daļu. Oponenti ir teikuši, ka zemniekam nevar dot, jo viņš jau nemācēšot saimniekot un bankrotēšot. Uzņēmumiem vajag investīcijas un apgrozības līdzekļus, uzņēmumiem ir parādi. Es gribu, cienītie kungi, teikt, ka zemnieks, privātražotājs, kopā ar lauksaimniekiem, lauku tehnisko inteliģenci, nemaz tik aprobežots nav. Un nemaz tik pārāk gudri nav arī tie komercstruktūru pārstāvji, kuri maiņas tirdzniecības laikā ir tikuši pie lielas naudas un varbūt ir gatavi šobrīd nopirkt tos uzņēmumus.

Treškārt, par investīcijām un apgrozības līdzekļiem. Ir taču kredīti. Šādus kredītus Latvija no ārvalstīm saņēmusi 10 miljonus, kas ir paredzēti ražošanas tehnoloģiskajai pārkārtošanai, tas ir, saimniecības atveseļošanai. Vai šie līdzekļi šobrīd ir nonākuši saimnieciskajās struktūrās ražošanas atveseļošanai - tas, protams, ir mūsu, deputātu, izziņas jautājums.

Ceturtkārt. Pārstrādes uzņēmumu parādu nokārtošanas jautājums var būt valdības, bet var būt arī Saeimas komisiju ziņā, cik lielā mērā tos dzēst, cik - iesaldēt. Tas, protams, ir ārkārtīgi smags jautājums, un tas skar daudzas ražošanas nozares, arī lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumus.

Svarīgs ir arī nākamais konceptuālais jautājums par privatizācijas termiņu pagarināšanu. Veidojoties jaunajai ražošanas sistēmai - privātražotāju kooperatīviem - , diemžēl iecerētie tempi nav sasniegti, un šeit ir arī ļoti daudz tīri objektīvu apstākļu. Pirmkārt, viens varbūt no tiem ir arī šis materiālais balsts vai materiālais segums, kā mēs sakām, un tas ir šīsdienas jautājums. Lai veidotos kooperācija pārstrādātājiem un ražotājiem, ir vajadzīgs tīri likumisks pamats, kuru šodien mēs varētu sakārtot.

Ne mazāk svarīgs jautājums ir nodokļu jautājums. Arī šodien runāja par apgrozības nodokļiem, un varbūt arī turpmāk, kad tiks skatīts peļņas nodokļu jautājums un citi likumdošanas sakārtošanas jautājumi, tiem ir jāpieiet ar tādu izpratni, ka it kā dažādām ražošanas formām nevar būt dažādas nodokļu sistēmas. Ja zemnieks viens ar, tad viņam ir citādi nodokļi. Ja trīs nopērk kopā traktoru, tad izveidojas kooperācija un uzreiz ir citi nodokļi - gan apgrozības, gan sociālais u.c.. Es domāju, ka tas būs mūsu tuvākais jautājums, kas jāizrisina, lai laukos vispār atsāktos ražošana, lai zemnieki varētu izdzīvot.

Es, cienītie kolēģi, konceptuāli tālāk runāt vairs negribu. Es domāju, ka viss kopumā ir skaidrs. Dokumenti ir izdalīti. Tikai gribu pateikt to, ka zemnieki gaida šo likumu labojumus. Pie manis vakar ieradās Jelgavas rajona zemnieku pārstāvji un lūdza mani atgādināt no šīs tribīnes, kur tika runāts par "Jelgavas dzirnavnieka" privatizāciju un šo zemnieku kooperatīvās sabiedrības likteni, ka mūsu Saeimas runāšana, kā lai to pasaka, neapvainojot ne vienu, ne otru, ka tā vispār nav neko devusi, lai neteiktu asāk. Tātad arī šie likumu labojumi, kurus mēs šodien pieņemsim, ir būtiski, lai atrisinātu varbūt gan "Jelgavas dzirnavnieka", gan arī citu rajonu ražotāju praktisko iespēju piedalīties savas produkcijas tālākā pārstrādē, glabāšanā, dziļākā pārstrādē, realizācijā, aizejot līdz pat vairumtirdzniecībai. Ka tas nav jāizdomā ne man, ne jums, ka tā ir pasaules prakse un pieredze - to zina visi lauksaimnieki un tautsaimnieki, un, es domāju, arī deputāti, kuri ir bijuši Eiropas valstīs. Viņi zina šo saimniecisko sistēmu.

Cienītie kolēģi, skatoties ārā pa logu, nav jānosaka gadalaiks, bet ir jāpatur prātā, ka tomēr ir pavasaris, zemnieki sēs, un viņi arī cer, ka viņiem būs kur šo ražu likt un arī kur šo ražu glabāt. Un tāpēc, es domāju, arī mums ir jāstrādā pietiekami operatīvi, jo zemnieki neko no mums jau īpašu neprasa - tikai to, lai mēs pieņemtu atbilstošus likumus, lai valdība zemniekam nodrošinātu saimniecisko aizsardzību, un tad viņš varēs strādāt un saglabāt gan tautu, gan pabarot arī mūsu ļaudis.

Tālāk man ir lūgums paņemt pirmo pieteikto likumprojektu - 235. dokumentu, kas ir jūsu priekšā. Tas ir "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"". Šeit ir atbalstīts...

Priekšsēdētājs. Rozentāla kungs, pirms mēs sākam apspriest pirmajā lasījumā šo konkrēto likuma labojumu, vai jūsu teiktais par operativitāti un visu pārējo ar zemnieku lietām saistīto būtu uzskatāms kā lūgums par balsojuma steidzamību?

A.Rozentāls. Es domāju, ka mums vajadzētu vismaz pēc konceptuālā atbalsta pirmajā lasījumā izskatīt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Tātad nav steidzamības. Paldies. Par procedūru? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šie likumprojekti ir darba kārtībā kopš 10.februāra. Diemžēl dokumentu numerācija, kas tiek uzrādīta, kā mums ir jāstrādā... Mēs jau tagad vispār neapspriežam likumprojektu grozījumus, jo šeit ir uzrādīts 149.dokuments, bet tas ir deputātu pieprasījums. Vai tad tiešām nebija tik daudz laika? Mēs pagājušajā plenārsēdē noraidījām valdības iesniegtās likumprojektu paketes nodošanu komisijām, kurā vienā likumā bija ielikti iekšā grozījumi trijos likumos, un šeit tas vispār nav pat noformēts kā likumu grozījums. Un kādā veidā mēs pēc tam to skatīsim? Es atvainojos - nav! Izņemot vienu papildinājumu, ko šeit iesniedzis deputāts Bērziņš. Tas ir par likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību, par grozījumu, bet arī tas nav noformēts tā, kā ir vajadzīgs. Vai tiešām mēs nevarējām pa šo laiku, kamēr šie dokumenti stāvēja, savest visu kārtībā? Taču tagad mūs aicina steidzīgi šo jautājumu skatīt. Es vienkārši to nesaprotu.

(Starpsauciens no zāles: "Bet nav neviens grozījums?")

Priekšsēdētājs. Godātais Endziņa kungs, šie dokumenti tiešām ir tapuši uz deputātu pieprasījumu pamata, bet dokuments, kurš arī ir datēts ar nr.235, ir noformēts ne sliktāk, ne labāk, ne stipri virs vidējā, ne stipri zem vidējā līmeņa, bet tas ir noformēts kā grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību".

A.Rozentāls. Es to labi redzu, kas sūta Endziņa kungu tribīnē.

A.Endziņš. Es lūdzu atvainot manu piezīmi, jo dokumenta otrā pusē tiešām ir šis noformējums. Es skatījos tikai uz šo te komisijas iesniegto dokumentu, un tāpēc man šīs šaubas radās. Piedošanu!

Priekšsēdētājs. Jā, bet deputāta Silāra piezīme paliek spēkā - tur viena vārdiņa trūkst, taču to mēs otrajā lasījumā pievienosim, tomēr citādi dokuments tiešām ir tāds, ka mēs to varam izskatīt. Tad mēs tagad sākam apspriest konkrēti likumprojektu, - es vēlreiz sāku atkārtoties, - "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"". Par procedūru Zigurds Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība.

Z.Tomiņš (LZS).

Man ir jautājums Tautsaimniecības komisijai, jo, pirms mēs nodevām komisijām kā likumprojektu šo te, kas ir noformēts kā deputātu pieprasījums un kur ir apvienoti trīs likumprojekti, pirms tam tajā pašā Saeimas sēdes dienā Saeima nodeva komisijām, to skaitā, Tautsaimniecības komisijai, likumprojektu "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību". Praktiski tie ar daudz ko neatšķīrās, un tie tad varētu šodien tikt skatīti. Tie būtu jāskata kā alternatīvi likumprojekti, jo šo atsevišķo likumprojektu par agroservisa uzņēmumiem iesniedza citi deputāti. Diemžēl te uz pirmo lasījumu to likumprojektu, kurš tika ātrāk nodots komisijām, es šeit neredzu.

Priekšsēdētājs. Deputāts Rozentāls.

A.Rozentāls (LZS).

Tautsaimniecības komisijā šis it kā pieprasījums nonāca kā likumdošanas ierosinājums, un tāds tas arī šeit tika no Prezidija puses virzīts vai atzīts kā likumdošanas pieprasījums. Tas tika virzīts nevis uz Pieprasījumu komisiju, bet uz Tautsaimniecības komisiju, un tur tādā kārtībā tas arī tiks skatīts, bet šeit ir tāda redakcija, kāda tā bija šinī it kā pieprasījumā, kurš tika virzīts kā likuma ierosinājums uz Tautsaimniecības padomi. Un, manuprāt, arī no Tomiņa kunga puses nebija pretenziju pret šo redakciju, un, ja vajag atzīt, ka tas arī ir citu deputātu grupas pieprasījums, tad šeit,man liekas, medaļas nav ko dalīt.

Priekšsēdētājs. Par medaļām diemžēl vēl nav runas. Ir runa par to, kur ir šis deputātu iesniegtais likuma labojums kā alternatīva.

A.Rozentāls. Tas, priekšsēdētāj, ir tāds pats, kā šeit iestrādāts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātam Tomiņam nav pretenziju? Deputātam Tomiņam nav pretenziju. Turpinām.

A.Rozentāls. Tātad es lūgšu akceptēt pirmajā lasījumā minēto likumprojektu (dokumentu nr.235), kurš ir jūsu priekšā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Lūdzu - deputāts Kreituss. Pēc tam - Jānis Kinna.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man nav skaidrs, kas man ir jāakceptē? Te 4 mēnešu vietā ir 7 mēneši. Gribētos dzirdēt kaut kādus paskaidrojumus par katru šo labojumu punktu. Tās ir izmaiņas privatizācijas gaitā. Tāpat te tālāk ir diezgan nopietnas izmaiņas procentos, kas visu lietas būtību izmaina. Man gribas to saprast.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, par katru likumprojektu atsevišķi. Tagad vispirms par mēnešiem.

A.Rozentāls (LZS).

Cienītie kolēģi! Es mēģināju savā kopējā konceptuālā izklāstā pastāstīt par situāciju, bet, atbildot attiecībā uz šo likumprojektu - konkrēti, uz Kreitusa kunga jautājumu - un arī tādēļ, lai citiem deputātiem būtu skaidrība, gribu teikt, ka likumprojektā par agroservisa uzņēmumu privatizāciju ir paredzēts, ka privatizācijā piedalās pagastu lauksaimnieku, zemnieku kooperatīvās biedrības, kuru kvotas tiek dalītas attiecīgi pēc iepriekšējos gados izpildīto darbu apjoma un pēc zemes platības. Šinī sakarībā es jums teicu, ka kooperācijas procesi laukos ir aizkavējušies, pagastu zemnieku, lauksaimnieku kooperatīvās biedrības nav juridiski noformējušās un nav spējušas pieteikties visās rajonu agroservisa uzņēmumu privatizācijas komisijās uz šo attiecīgo, it kā sev pienākošos daļu privatizāciju. Ir saņemts lūgums no zemniekiem, lai šo termiņu pagarinātu vismaz uz trīs mēnešiem, lai tās kooperatīvās biedrības, kuras ir jau izveidojušās, spētu juridiski noformēties un startēt sev pienākošās agroservisa uzņēmumu īpašuma daļas privatizācijā.

Priekšsēdētājs. Vārds zemkopības ministram Jānim Kinnam - lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamo priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es pamēģināšu ieviest skaidrību dažos jautājumos un informēt jūs par likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" darbības gaitu, kā arī informēt jūs par to, cik tālu šis process šobrīd ir pavirzījies.

Šis likums tika pieņemts 1993.gada 30.martā, tātad pēc divām nedēļām tam būs apaļa gadskārta. Likums stājās spēkā 1993.gada 13.aprīlī. Stingri ievērojot privatizācijas likumā paredzētos termiņus, agroservisa uzņēmumu privatizācijai vajadzēja pamatā jau būt pabeigtai vai katrā ziņā tuvu beigām. Šodien Saeimā izvirzītais jautājums par agroservisa uzņēmumu īpašuma objektu privatizācijas pretendentu pieteikšanās termiņa pagarināšanu no 4 mēnešiem līdz 7 mēnešiem tad būtu novēlots. Diemžēl šo uzņēmumu privatizācijas gaita ir aizkavējusies par 3 līdz 4 mēnešiem, un uz lielāko uzņēmumu skaitu šāds termiņa pagarinājums vēl var tikt piemērots. Šeit gan ir cits būtisks jautājums: vai tas ir nepieciešams un ko būtisku tas dos?

Es atļaušos īsumā informēt jūs par situāciju, kāda izveidojusies agroservisa uzņēmumu privatizācijā, un izteikt dažus apsvērumus. Saskaņā ar šo likumu bija jāprivatizē 26 rajonu lauktehnikas uzņēmumi, 21 rajona agroķīmijas uzņēmumi, 27 melioratīvās celtniecības uzņēmumi, 21 meliorācijas sistēmu pārvaldes uzņēmējdarbības veikšanai paredzētā īpašuma daļa, 16 valsts specializētās pārvietojamās mehanizētās kolonnas, tā sauktās "specPMK", un 9 agroapgādes un autotransporta valsts uzņēmumi, tātad pavisam 120 agroservisa valsts uzņēmumi, kā arī starpsaimniecību agroservisa uzņēmumi un uzņēmējdarbības. Šis likums attiecas arī uz SCO un citām analogām struktūrām. Privatizāciju saskaņā ar šo likumu bija paredzēts veikt, sadalot uzņēmumus sīkākos, patstāvīgos, tehnoloģiski un organizatoriski nedalāmos objektos, un pēc tam privatizējot katru atsevišķi saskaņā ar izstrādāto šo objektu privatizācijas projektu. Apstiprinātajos uzņēmumu privatizācijas nolikumos augšminētie apmēram 120 valsts uzņēmumi sadalīti 1090 atsevišķi privatizējamos objektos. No tiem 857 ir ražošanas nozīmes objekti, pārējie ir sociālās sfēras objekti, kuru nodošana pašvaldībām notiek vairāk vai mazāk sekmīgi. Kas attiecas uz īpašumu privatizāciju rajonu nozīmes agroservisa uzņēmumos, tiesības šo īpašumu iegūt - nopirkt atbilstoši aprēķinātajām kvotām - bija paredzētas lauksaimnieku kooperatīvām nozaru sabiedrībām, biedrībām, privatizējamā uzņēmuma dalībnieku izveidotām uzņēmējsabiedrībām. Privatizējamo īpašumu neiegādājoties iepriekšminētajiem uzņēmumu pārņēmējiem, objektu var privatizēt pašvaldības, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas.

Gribu atzīmēt vienu ļoti būtisku šā likuma nepilnību, un, ja Saeima izšķirsies par šo privatizācijas termiņa pagarinājumu, tad acīmredzot Zemkopības ministrija nāks ar ierosinājumu - atrisināt šajā likumā neatrisināto problēmu, jo šajā likumā nekas nav atrunāts par zemes īpašnieku vai uzņēmējsabiedrību, kurās iesaistījušies zemes īpašnieki, priekšrocībām attiecībā uz atsevišķu objektu privatizāciju. Līdz ar to reālajā privatizācijas gaitā rodas dažādi skaidrojumi, un praktiski šajā jautājumā nav iespējams pieņemt viennozīmīgu slēdzienu: kam tad ir priekšroka? Un vai zemes īpašniekiem vai uzņēmējsabiedrībām, kurās viņi ir iesaistījušies, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem?

Tālāk. Es gribu teikt, ka ir samērā sarežģīts un ilgs privatizācijas mehānisms. Vēlreiz īsi to atkārtošu. Vispirms jāizveido katra uzņēmuma privatizācijas komisijas, tās novērtē īpašumu, sadala to privatizējamos objektos un apstiprina katra uzņēmuma privatizācijas nolikumu. Pēc nolikuma apstiprināšanas republikāniskajā komisijā, kas darbojas pie Zemkopības ministrijas, presē tiek publicēts paziņojums par to. Tikai pēc tam var izstrādāt privatizācijas projektus katram privatizējamam objektam. Šim darbam paredzēts termiņš - divi mēneši un vēl viens vai divi mēneši šo projektu apstiprināšanai uzņēmumu privatizācijas komisijā un iesniegšanai ministrijai, komisijai. Vienlaicīgi notiek pretendentu pieteikšanās uz privatizējamiem objektiem, un šis termiņš (atbilstoši Augstākās padomes lēmumam par šā likuma spēkā stāšanos) ir 4 mēneši, un šo termiņu tad mēs arī šodien apspriežam.

Uz šodienu Zemkopības ministrija ir jau apstiprinājusi astoņus agroservisa uzņēmumu privatizācijas projektus, un dažādās izskatīšanas pakāpēs atrodas vēl vairāki desmiti citu uzņēmumu privatizācijas projekti. Šo uzņēmumu privatizējamo objektu pretendentu pieteikšanās termiņi decembrī izbeidzās jau 12 uzņēmumiem, janvārī izbeidzās 41 uzņēmumam. Pieteikšanās termiņa pagarinājums vēl par 3 mēnešiem (tas ir, kopējais termiņš tātad būtu 7 mēneši) pieminēto uzņēmumu grupai neko nedod, jo pieteikšanās tādā gadījumā, ja skaita 7 mēnešus, izbeidzas martā, vai tikpat kā praktiski neko nedod organizācijas uzlabošanai, ja izbeidzas aprīlī. Tātad apmēram 40% uzņēmumu vai 40% pretendentu reāli neko neiegūst. Es saprotu un atbalstu Zemnieku savienības frakcijas un arī Zemnieku federācijas deputātu rūpes par to, lai ar šādu vēlmi - pieteikšanās termiņa pagarinājumu - radītu iespēju veidoties ražotāju kooperatīvām sabiedrībām un plašāk tām piedalīties agroservisa uzņēmumu privatizācijā. Tik tiešām, - Gulbenes un Valkas "Lauktehniku", Valmieras "Agroķīmijas", Ludzas "spec-PMK" un daudzu citu servisuzņēmumu privatizācijā, kurai pieteikšanās termiņš ir beidzies jau decembrī, kooperatīvās sabiedrības vispār nav pieteikušās. Neskatoties uz to, man nav nekāda pamata pārmest privatizācijas komisijai par informācijas trūkumu vietējos masu informācijas līdzekļos. Visi šie dokumenti saskaņā ar likumu ir publicēti. Citos uzņēmumos pieteikšanās termiņi izbeidzās februārī vai tagad - martā. Šobrīd piesakās uzņēmumā strādājošo izveidotās uzņēmējsabiedrības, bet ļoti kūtri - kooperatīvās sabiedrības. Mums nav pārliecības, ka piedāvātie 3 mēneši kaut ko būtiski grozīs šajā situācijā. Un tajā pašā laikā mēs absolūti neiebilstam pret to. Ja Saeima izšķiras par šādu termiņa pagarinājumu, to var darīt, jo šie 3 mēneši attiektos apmēram uz 60 procentiem agroservisa uzņēmumu, un termiņš ietvertu maiju vai pat jūniju. Protams, es nedomāju, ka šajā laikā - maijā, jūnijā - notiks aktīvs kooperatīvo sabiedrību veidošanās process, tādēļ, ka lauksaimniekiem tas ir šajā ziņā ļoti neizdevīgs laiks, jo šajā laikā ir jāveic pavasara sējas darbi, un praktiski šīs kooperatīvās sabiedrības noteikti neveidosies.

Rezumējot es gribu teikt, ka Zemkopības ministrija uzskata, ka apspriežamais privatizācijas pretendentu pieteikšanās termiņa pagarinājums, pirmkārt, neaptvers visus servisuzņēmumus (tātad reāli aptvers tikai 60 procentus no to skaita), un mums rodas bažas, ka iesākto privatizācijas procesu šis termiņš zināmā mērā nobremzēs, un katrs nokavētais termiņš, katrs nokavētais mēnesis ir par pamatu diezgan lieliem materiāliem zaudējumiem, jo es nevaru garantēt, ka visi šie uzņēmumu vadītāji, kas pašreiz pārvalda šos valsts uzņēmumus, vienmēr ir labticīgi noskaņoti par uzņēmuma mantas un darbības spējas saglabāšanu. Tāpēc es esmu jūs informējis. Ministrija un privatizācijas komisijas, protams, izpildīs tos likumus, par kuriem nobalsos Saeima, es vienkārši informēju par to, ko dod un ko nedod šie 3 mēneši. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies vēl runātāji? Lūdzu, Pēteris Tabūns - LNNK.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Ja turpināsies tāda attieksme, kāda ir valdībai un attiecīgajiem ministriem, kuriem jāatbild par to, kas šeit Saeimā lemts, tad nav nozīmes arī šodien mums izskatīt šeit piedāvāto projektu. Es atgādināšu to, ko šodien sacīja Rozentāla kungs. Ne velti pie Rozentāla kunga ir bijuši cilvēki no Jelgavas puses, arī man viņi zvana. Es esmu ticies ar viņiem, un viņi ir absolūtā neizpratnē, kas viņiem vēl ir jādara. Vai visiem jelgavniekiem jāsapulcējas, jābrauc uz Rīgu un jāorganizē pikets, masu demonstrācija vai vēl kas cits, lai attiecīgie par to atbildīgie ministri kaut ko darītu?

Jūs ļoti labi atminaties, cik lielas diskusijas šeit izvērtās. Toreiz, pirms daudziem mēnešiem, šeit runāja vairākums no Zemnieku savienības vīriem, "Saskaņas" deputāti, un gandrīz visiem bija skaidrs, ka šis jautājums par "Jelgavas dzirnavnieku" ir jāatrisina. Viens konkrēts gadījums. Kinnas kungs un Skultes kungs no šīs tribīnes toreiz solīja tuvākajā laikā atrisināt šo jautājumu. Nekas nav izdarīts, ka redzat.

Ja jau vienu konkrētu Saeimā apspriestu, Saeimas deputātiem un tautai solītu ne pašu grūtāko problēmu nespēj atrisināt, tad kāda nozīme šodien ir mums te lemt vēl un vēl? Es lūdzu deputātus, apspriežot šo jautājumu, par to padomāt. Es gribētu, lai Kinnas kungs un Skultes kungs vēlreiz nāktu tribīnē. Ne velti Kinnas kungs, dzirdot Rozentāla kunga pat speciāli saasināto šā jautājuma izlemšanas nepieciešamību, noklusēja. Tas, kas ir nepatīkami, to noklusē un iet atkal uz priekšu. Es gribētu dzirdēt šodien atbildi - vai vienu konkrētu problēmu var atrisināt vai nevar?

Priekšsēdētājs. Zemkopības ministrs Jānis Kinna.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es gribētu palūgt Tabūna kungam, pirmkārt, iepazīties, uz kuru jautājumu loku kurš likuma labojums attiecas, un tad kāpt tribīnē un runāt. Es, Tabūna kungs, atbildēšu arī par Jelgavu tad, kad mēs skatīsim tos likumu labojumus, kas attiecas uz Jelgavu. (Starpsauciens no zāles: "Tikai neko neesat darījis!")

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andris Rozentāls - komisijas vārdā.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ministra kunga izklāsts par situāciju servisa uzņēmumu privatizācijā deputātiem, kuri varbūt šinī procesā nav iekšā un ikdienā ar lauksaimniecību nesaskaras, bija ļoti labi informējošs, un paldies viņam par to. Neatkarīgi no tā, vai mēs, zemnieki, iegūsim daudz no šiem trim mēnešiem, protams, var diskutēt. Bija pirmais priekšlikums, kurš neizgāja cauri, - pagarināt uz 1994. gadu. Tas neizgāja arī komisijā cauri, un tas nav atnācis šeit līdz plenārsēdei. Taču neatkarīgi no tā pagastos ir izveidotas kooperatīvās biedrības, un šie divi trīs mēneši, ja strādā ar šo juridisko noformēšanu, laika pietiek. Dosim vismaz šo laiku. Un, ja jau to neizdarīs vai arī nevajag, tad, protams, tas lai ir uz katra paša atbildības.

Priekšsēdētājs. Deputāts Janeks - "Saskaņa Latvijai".

J.Janeks (SL).

Man ir ierosinājums - lai šis labojumu projekts tiek skatīts pirmajā lasījumā. Un tad apdomāsim, ko tur pielikt vai atņemt, bet pirmajā lasījumā mēs to varētu skatīt. Es domāju, ka arī "Saskaņa Latvijai" tam piekritīs.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Man būtu lūgums tomēr precizēt: ja ir runa par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos, kurš dokuments tad tas ir? Par kuru mēs balsosim pirmajā lasījumā? Dokumentā nr. 235, kas ir norādīts darba kārtībā, ir runa tikai par grozījumu lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību, kur 4 mēneši tiek aizstāti ar 7 mēnešiem. Ja mēs ņemam vērā dokumentu nr. 149, kas arī ir šajā darba kārtībā uzrādīts, tad šeit ir priekšlikums izteikt likuma 13.panta 6.daļu šādā redakcijā. Un tas ir tas pats analoģiski 4 mēnešu un 7 mēnešu labojums šajos grozījumos. Kas tad te galu galā ir? Ko komisija liek priekšā? Te tomēr sakārtota tā lieta nav.

A.Rozentāls. Cienījamie deputāti! Es nezinu. Man priekšā ir šāds 235. dokuments, kurš ir nācis no Tautsaimniecības komisijas, un tur ir tiešām tas, ko Endziņa kungs teica, - par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību. Un tikai šis viens, ka četri mēneši tiek mainīti pret septiņiem. Tas šodien tiks skatīts. Tāds ir Tautsaimniecības komisijas akceptētais un atsūtītais priekšlikums, jo tas, ko jūs tur sakāt par šo zemi un pārējo, ir jautājums, kuram arī Kinnas kungs pieskārās. Tas šobrīd likumdošanā nav sakārtots, un mēs to nevaram likt uz balsošanu, jo tas nav vēl ierosināts, nav sakārtots, bet ir jāpagarina termiņš, lai varētu veidoties kooperatīvās sabiedrības un lai zemnieki piedalītos un pieteiktos uz uzņēmumu privatizāciju.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tātad, stingri pieturoties pie iesniegtā dokumenta nr. 235 teksta, mēs šodien apspriežam, vai pagarināt vēl par 4 mēnešiem agroservisa uzņēmumu privatizēšanu vai ne. Un tikai šis ir vienīgais papildinājums, kurš ir rakstiski iesniegts. Ja apspriešanas gaitā radīsies kādi citi, tad spriedīsim par tiem. Es aicinu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā, kaut arī man ir zināmas bažas. Es domāju, ka par četriem mēnešiem pagarināmais termiņš ir par lielu, jo šo uzņēmumu privatizācija jau ir uzsākta. Var notikt šī izlaupīšana. Tas jau ir otrā lasījuma jautājums. Mēs apspriedīsim vēlreiz savā Tautsaimniecības komisijā un frakcijās arī ministra kunga izteiktos argumentus un tad vienosimies par šo kopīgo datumu.

Tātad mans priekšlikums ir apstiprināt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, bet par detaļām lemsim otrajā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 235. Un balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"" akceptu pirmajā lasījumā un par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 2. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Deputāts Rozentāls ierosināja tūlīt izdarīt arī otro lasījumu. Vai deputātiem nav iebildumu?

(No zāles deputāte A.Seile: "Iebilstu!")

A.Rozentāls. Es sapratu, ka Janeka kungam bija iebildums... Seiles kundzei?

Priekšsēdētājs. Jūs tātad, līdzko deputāti iebilst... Par procedūru Gundars Bērziņš - lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Šeit varbūt, lai nebremzētu procedūru, gribu pateikt, ka es biju tā otrā likumprojekta iesniedzējs, par ko runāja Endziņa kungs. Lai visu nesarežģītu, es, protams, necēlu augšā šīs problēmas, bet manā iesniegtajā dokumentā taisni bija arī jautājums par šo īpašuma attiecību secīgu sakārtošanu. Un tāpēc es tomēr iebilstu pret sasteigtu otro lasījumu, jo būtiskie jautājumi nav izdiskutēti.

Priekšsēdētājs. Lūdzu...

A.Rozentāls. Protams. Es gribu paskaidrot sekojošo: ja mēs runājam, cienītie kolēģi, par šo jautājumu, tad ir jāatšķir divas lietas - likums par agroservisa uzņēmumu privatizāciju, kur ir jāsakārto īpašumattiecības, un tās lietas, kuras šeit pieminēja Gundars Bērziņš, mūsu cienītais deputāts. Tas ir pavisam faktiski cits likums. Mēs šodien runājam par likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību. Un šeit ir tas termiņš - 3 vai 7 mēneši. Ja runājam par to, ko šeit Bērziņa kungs teica, tad tas ir cits likums, un par tā apspriešanu mēs arī Tautsaimniecības komisijā ilgi diskutējām. Tas ir par zemes jautājumu un vēl par citiem.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, acīmredzot mums vajadzētu ņemt vērā tikai mūsu praksi, jo tas nav fiksēts Kārtības rullī. Manuprāt, ja deputāti iebilst pret to, ka izskata tūlīt pēc pirmā lasījuma arī otro lasījumu, tad acīmredzot to vajadzētu ņemt vērā, kaut gan, ņemot vērā mūsu praksi, ir bijusi arī cita pieeja, ka mēs izskatījām otrajā lasījumā pa pantiem un vēl atstājām trešajā lasījumā izdarāmos labojumus.

Lūdzu, Voldemārs Novakšānovs - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Šis likumprojekts par agroservisa privatizāciju ir ļoti vajadzīgs un arī nozīmīgs. Es gribu atgādināt, ka pie SCO privatizācijas ir aizplūdis ļoti daudz ūdeņu, un jāskatās, ka tur jau vairs zemniekiem pat darīt nav ko, bet pagarināt mums vajadzētu ar steigu, lai Latvijā zemniecība varētu izdzīvot. Ir jāveido kooperācija uz brīvprātības pamatiem.

Un lieta ir tāda. Ja mēs viņus tagad nepielaidīsim pie tehnikas, kas vēl ir palikusi, tad mēs daudz ko zaudēsim. Es lūdzu izskatīt šoreiz otrajā lasījumā tikai likumu par agroservisa privatizāciju, tas ir, pagarināt no 3 mēnešiem līdz 7 mēnešiem privatizācijas laiku, vai arī, ja tiks apspriests, šo termiņu izmainīt. Bet es lūdzu steidzīgi otro lasījumu tikai šim likumprojektam par agroservisu.

Priekšsēdētājs. Tātad vieni deputāti domā, ka vajadzētu tūlīt izskatīt otrajā lasījumā,bet citi deputāti iebilst. Tādās reizēs acīmredzot visu izšķir Saeima ar balsojumu, jo Kārtības rullī nav paredzēts, ka noteikti starp pirmo un otro lasījumu ir jābūt noteiktam dienu skaitam.

Lūdzu zvanu! Pirmais ierosinājums bija deputātam Andrim Rozentālam - izskatīt šodien tūlīt otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, 24 - atturas. Pieņemts. Izskatām otrajā lasījumā.

A.Rozentāls. Paldies, cienītie kolēģi! Mēs vienkārši ļoti elementāru jautājumu mēģinām sarežģīt. Tas, ko runāja, es atkārtoju vēlreiz, cienītie kungi, izmantojot vienu sekundi... Tas, ko mēs runājām par pašu agroservisa uzņēmumu privatizācijas likumu, kur arī būtu jāizdara labojumi, ir pavisam kas cits, un varbūt, lai gluži vienkārši iegūtu tagad laiku, mēs varēsim tikai pie šā pirmā likuma piestrādāt. Šis ir par likuma par privatizāciju agroservisa uzņēmumos spēkā stāšanās kārtību. Un tāpēc es lūdzu akceptēt arī otrajā lasījumā šo termiņu - pagarināt, kā šeit jums ir sagatavots, no 3 mēnešiem uz 7 mēnešiem.... Es atvainojos, no 4 mēnešiem uz 7 mēnešiem. (Starpsauciens no zāles: "Pagarināts par 3 mēnešiem.")

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Neviens nevēlas runāt debatēs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos" spēkā stāšanās kārtību"" akceptu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 10. Pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, nosauciet trešā lasījuma termiņu!

A.Rozentāls. Cienījamie deputāti! Šeit, kā es jau atkārtoju vairākas reizes, ir ļoti vienkāršs jautājums, un es domāju, ka, kā pēc likuma pienākas, te vajag vismaz 10 dienas, lai iesniegtu priekšlikumus trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Komisijas vārdā Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 136 - "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Konceptuāli pieskaroties visiem šiem likuma labojumiem, es jums jau skaidroju. Es ceru, jūs jau uztvērāt domu, ka visā šinī procesā, kas saistīts ar servisu un ar pārstrādes uzņēmumiem, mums ir jādod iespēja piedalīties arī ražotājiem, tas ir, lauksaimniekiem, zemniekiem, kooperatīvajām sabiedrībām, un šo uzņēmumu privatizācija nedrīkstētu un nedrīkst notikt bez šo kooperatīvo sabiedrību piedalīšanās.

Otrs būtiskākais konceptuālais jautājums, kā jau es teicu, ir par sertifikātu pielietošanu. Tas šeit ir ietverts likuma labojumos. Tātad, ja jums priekšā ir šis dokuments, jūs esat ar to iepazinušies un ja jūs konceptuāli to atbalstāt, tad mums vajadzētu par to balsot pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Vārds debatēs Jānim Kinnam.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es, cienītie kolēģi, tāpat kā iepriekšējā reizē gribētu jūs informēt par privatizācijas gaitu. Es domāju, ka it sevišķi Tabūna kungam tas varētu būt lietderīgi, lai viņš būtu mazliet lietas kursā par to, kas īstenībā notiek un kas nenotiek. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Vairāk nekā jūs!")

Tātad lauksaimniecības un lopkopības produkcijas dažādo nozaru privatizācijas process vistālāk ir pavirzījies uz priekšu piena pārstrādes jomā. Praktiski mēs varētu teikt, ka 15.martā, šobrīd, nav privatizēts tikai viens valsts uzņēmums, tas ir, Cesvaines sviesta un siera rūpnīca un divas nelielas produkcijas glabātavas Rēzeknē un Jēkabpilī. Cesvaines un Rēzeknes uzņēmumu pārveidošanās par akciju sabiedrībām notiks 1994. gada 24.martā. Pašreiz piensaimniecības kooperatīvā sistēma valstī aptver lielāko daļu piena ražotāju. Uz 1994. gada martu valstī ir nodibinātas vairāk nekā 180 kooperatīvās piensaimniecības sabiedrības, no kurām 75 ir pārņēmušas savā rīcībā arī piena pārstrādes jaudas. Šīs kooperatīvās sabiedrības nodarbojas ne tikai ar piena ražošanu un pārstrādi, bet piedalās arī citās lauksaimnieciskās ražošanas sfērās. Uz lielo valsts piena kombinātu bāzes ir izveidotas 11 akciju sabiedrības, kuru akcijas iegādājušās kooperatīvās sabiedrības un citas ieinteresētās personas. Tālākai darbības pilnveidošanai piensaimnieku kooperatīvajām un akciju sabiedrībām nepieciešams izveidot vienu kopēju centrālsavienību, kas spētu pārstāvēt ražotāju un pārstrādātāju intereses visos līmeņos valstī, un arī aiz tās robežām, lai nodrošinātu piena lopkopības attīstību, veiktu ciltsdarbu, realizētu saražoto pienu un piena produktus gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Šai centrālsavienības dibināšanai jānotiek brīvprātīgi, un es zinu, ka tiek veikts sagatavošanās darbs, lai šāda centrālsavienība tiktu nodibināta. Visiem zemniekiem un pārstrādātājiem ir jābūt pilnīgi gataviem tur piedalīties, un šeit nevar būt nekāds piespiešanas process.

Lai pilnīgāk veiktu visas lopkopības nozares atveseļošanas procesu, būtu lietderīgi, ja piena pārstrādātāji un ražotāji ņemtu dalību arī gaļas ražošanas un pārstrādes nozares privatizācijas procesā.

Un tagad par šo likumu, kuru mēs šodien apspriežam. Kopš likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", kurš ir pieņemts 1993. gada 18.maijā, praktiski tika uzsākta gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācija. Saskaņā ar šo likumu bija jāprivatizē 10 valsts uzņēmumi un 3 jaukta tipa uzņēmumos - valsts kapitāla daļas. Ir izveidota privatizācijas komisija, veikta uzņēmumu novērtēšana, izstrādāti statūti, 8 valsts uzņēmumi pārveidoti par valsts akciju sabiedrībām, noteikts akciju sadalījums katrā privatizējamajā objektā, notiek akciju realizācija uzņēmumā strādājošajiem un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ir izsludināts konkurss uz nedalāmo paketi. Šādi konkursi ir izsludināti valsts uzņēmumā "Daugavpils gaļas kombināts", valsts uzņēmumā "Talsu gaļa", Rīgas 1.saldētavā, Liepājas saldētavā, Rīgas 2.saldētavā, Liepājas gaļas kombinātā, Ventspils gaļas kombinātā un Jelgavas gaļas kombinātā. Likums paredz, ka uz nedalāmo paketi konkurss ilgs 4 mēnešus. Likums atļauj pieteikties arī zemnieku kooperatīvajām ražošanas sabiedrībām.

1993. gada beigās saskaņā ar šo likumu tika privatizēta valsts akciju sabiedrība "Rîgas miesnieks". Akciju sabiedrības "Rîgas miesnieks" reģistrētais pamatkapitāls sadalījās 16 tūkstošos parastu akciju ar vienas akcijas nominālvērtību - 100 lati. Saskaņā ar likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 11.panta noteikumiem akciju sadalījums un realizācija ir šāda: sabiedrības darbiniekiem - 1600 parasto akciju ir 10 procenti no reģistrētā pamatkapitāla. Divās kārtās ir realizētas1600 akcijas 769 fiziskajām personām, lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem akciju sabiedrības "Rîgas miesnieks" apkalpes zonā 11 rajonos - 3200 parasto akciju jeb 20 procenti no reģistrētā pamatkapitāla. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akciju iegādē tika piemērota atlaide 25 procenti, kā arī akciju iegāde par sertifikātiem, norēķinus veicot likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" noteiktajā kārtībā, izmantojot tos kā maksāšanas līdzekli. Nomaksas termiņš - 1 gads.

Es gribētu atkārtoti šinī gadījumā griezties pie saviem kolēģiem valdībā. Jautājums par privatizācijas sertifikātu izlietošanu nav sakārtots, un to ir nepieciešams sakārtot, jo jau privatizētajos objektos un visur tur, kur šie sertifikāti tiek lietoti, nav skaidrības par to lietošanas likumību, un šis process, es pilnīgi pieņemu ļoti pamatoto kritiku, ir jāsakārto tuvākajā laikā. Galarezultātā trīs kārtās ir realizētas 3200 akcijas, kuras iegādājušās 2 juridiskās un 26 fiziskās personas - individuālie lopu audzētāji, zemnieki. Citām personām realizējama nedalāmā akciju pakete - 960 parastās akcijas jeb 60 procenti no akciju sabiedrības reģistrētā pamatkapitāla. Nedalāmā akciju pakete tika realizēta konkursa kārtībā, privatizācijas komisijai izvērtējot iesniegtos projektus. Konkursā uzvarēja SIA "Rîgas gaļas pārstrādes sabiedrība". Minētā SIA ir izveidota likumā paredzētajā kārtībā no trim fiziskajām personām. Valstij rezervējamā akciju kapitāla daļa - 1600 parastās akcijas jeb 10 procentu no reģistrētā pamatkapitāla - pašreiz paliek valsts īpašumā. Dibināšanas sapulce ir notikusi 18.decembrī, akciju sabiedrība ir uzsākusi aktīvu darbību un, kā zina tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, pašreiz maksā vienas no augstākajām iepirkuma cenām lauksaimniekiem.

Šā gada sākumā ir pilnīgi privatizēta valsts kapitāla daļa SIA"Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība"ðādā kārtībā. Valsts kapitāla daļa sabiedrībā bija 4 658 lati jeb 13,2 procenti no uzņēmējdarbības pamatkapitāla. Šie 13,2 procenti tika privatizēti saskaņā ar šo likumu un tika sadalīti 467 daļās ar nominālu 100 latu. Uzņēmuma darbiniekiem realizētas 47 daļas jeb 10 procenti. Lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem piedāvātas 140 daļas jeb 30 procenti, bet realizācijas termiņā un pagarinājumā pārdotas tikai 104 daļas jeb 22,3 procenti. Pārējās kapitāla daļas ir pārdotas Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrībai. Tātad kopumā Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrībai kopā ar lauksaimnieku neizpirktajām daļām pieder 67,7 procenti akciju sabiedrības pamatkapitāla.

Pašreiz notiek Valsts Valmieras gaļas kombināta pārveidošanās, tiek veikta uzņēmuma pamatkapitāla novērtēšana, izstrādāti statūti. Šajā reģionā par valsts akciju sabiedrības privatizāciju interesi ir izteikušas piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības, kā arī akciju sabiedrības "Vidzemes piens" dibinātājs.

Ir veikta valsts akciju novērtēšana sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Balga", tas ir Balvu gaļas kombināts. SIA" Balga" ir izveidota 1993. gada jūlijā uz Balvu gaļas kombināta bāzes ar 70 procentu valsts un 30 procentu fizisko personu kapitāla daļu. Notiek valsts kapitāla daļu realizācija SIA "Balga".

Kārtējā gadā praktiski tiks privatizēti visi valsts gaļas pārstrādes uzņēmumi, kā arī valsts kapitāla daļas jaukta tipa uzņēmumos. Privatizējot uzņēmumus atbilstoši likumam, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēts realizēt no 20 līdz 29 procentiem akciju ar atlaidi 25 procenti no akciju nominālvērtības.

Taču prakse rāda, ka pirmajā kārtā uz akcijām valsts akciju sabiedrībā "Talsu gaļa" nav parakstījies neviens lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, bet valsts akciju sabiedrībā "Daugavpils gaļas kombināts" ir parakstījušies tikai uz 19 akcijām (no paredzētajām 6234). Veicot gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, privatizācijas procesā tiks iegūti apmēram 6 miljoni latu. Pusi no šiem līdzekļiem ieskaitīs Privatizācijas fondā, bet otru pusi - Uzņēmumu attīstības fondā materiāli tehniskās bāzes un apgrozāmo līdzekļu papildināšanai. Visos šajos uzņēmumos ir nepieciešams modernizēt ražošanu, uzlabot ražošanas kvalitāti, piedāvājot pircējiem estētiski noformētu un neliela fasējuma produkciju.

Šobrīd es vēlreiz atkārtoju, ka likums par privatizācijas sertifikātu pielietošanu juridiskajām personām nav paredzēts, un tātad šeit parādās ārkārtīgi lielas problēmas. Pirmkārt, ja mēs būtiski mainīsim likumu..... Vai es drīkstu pabeigt?....

Priekšsēdētājs. Esiet tik laipns, jo pēc tam ir pārtraukums.

J.Kinna. Tātad, pirmkārt, ja mēs mainām likumu, tādējādi vēl pagarinot pieteikšanās termiņus, kā ir paredzēts ir pēdējā punktā, tad ievilksies privatizācijas process un būs jāsedz tie zaudējumi, kurus pieprasīs nedalāmās paketes konkursa dalībnieki par sagatavotajiem materiāliem, jo konkurss, ka jau es nosaucu, uz 8 uzņēmumiem ir izsludināts. Tālāk likumā ir paredzēts, ka Valsts Rēzeknes gaļas kombinātu nav paredzēts privatizēt, jo pēc jaunā Rēzeknes gaļas kombināta darbības spēkā stāšanās vecais uzņēmums ir jālikvidē, jo nav nekāda pamata pārdot šo uzņēmumu zemniekiem, kuri pēc tam izputēs. Bez tam zemnieki nebūt nebūs apmierināti ar veca kombināta iegādi.

Tālāk. Konkurss par Talsu gaļas kombināta nedalāmo paketi ir izsludināts 1994.gada janvārī. Principā es ļoti gribētu atbalstīt šajā likumā deputāta Bērziņa iesniegto priekšlikumu par to, ka, izskatot privatizācijas projektus, priekšroka ir dodama ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām, tas ir, priekšroka konkursā uz nedalāmo paketi ir dodama ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām, bet, protams, tad, ja tādas ir. Piedāvātajā likuma variantā tiek noteikts obligāti paredzēt ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām, tas nozīmē - ļoti iespējams -, turēt uzņēmumus ilgstoši neprivatizētus, gaidot, kad tādas sabiedrības varētu parādīties. Un tāpēc, atbalstot šā likuma atsevišķu pantu pieņemšanu, es ierosinātu otrajā lasījumā, izskatot šo likumu pa pantiem, pieņemt deputāta Bērziņa ierosinājumu, kur ir iestrādātas šīs priekšrocības, lai gan praktiski dzīvē, izskatot šos pieteikumus, šīs priekšrocības jau tiek izskatītas un ļoti rūpīgi tiek izvērtēts jebkurš kooperatīvās sabiedrības pieteikums.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija. Izdrukas nolasīšanas laikā lūdzu godātos kolēģus palikt savās vietās! Reģistrējamies. Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku! Lūdzu uzmanību! Sekretariātā paziņojumi nav iesniegti.

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Dzintars Ābiķis... Dzintars Ābiķis ir zālē.

Indulis Bērziņš...

Priekšsēdētājs. Nav, nav zālē! Bet, godātie kolēģi! Tāpēc ir Prezidijs... Tas skata rakstiskus iesniegumus, jo tādā veidā mums pēc tam vienkārši būs... Nevis būs, bet nebūs nekādas kārtības.

Z.Tomiņš.

Valdis Birkavs,

Māris Budovskis,

Māris Gailis,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Edvīns Inkēns,

Viesturs Pauls Karnups,

Ojārs Kehris,

Andrejs Krastiņš... Andrejs Krastiņš ir zālē.

Ģirts Valdis Kristovskis,

Janīna Kušnere,

Uldis Lakševics,

Aristids Lambergs...

...Janīna Kušnere ir zālē.

Andris Līgotnis,

Gunārs Meierovics,

Uldis Osis,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa,

Anta Rugāte...

Priekšsēdētājs. Anta Rugāte ir zālē.

Z.Tomiņš.

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Jānis Vaivads.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pārtraukums.

(P ā r t r a u k um s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam. Rezultātu! 47 deputāti... 48, 49. Acīmredzot mums būs jāmaina mūsu iekšējās kārtības prakse - reģistrēt deputātus pēc pārtraukuma. Lūdzu, reģistrēsimies, varbūt ir kvorums. Reģistrējamies. Rezultātu! 53 deputāti.

Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Vārds deputātam Kiršteinam, pēc tam - Aivars Endziņš.

Deputāts Kiršteins - LNNK. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs visi ļoti mīlam zemniekus, vēl vairāk mēs mīlam viņu saražoto produkciju, bet mēs mīlam arī pārtikas pārstrādātājus. Un, lai kā es gribētu atbalstīt Zemnieku federācijas priekšlikumus vai Zemnieku savienības priekšlikumus, šoreiz man šis likumprojekts ir izraisījis vairākus jautājumus. Un es nevaru viennozīmīgi pašreiz uz tiem atbildēt šeit skaidri un gaiši, un man tas arī ir jāpasaka, jo pašreiz šo jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Un man kaut kas sāk atgādināt tādas atmiņas par iepriekšējo lielo "kolhozu", ko sauca par Padomju Savienību, kur visa pārtikas ražošana un audzēšana bija absolūti neatdalīta. Tātad - vieni un tie paši audzēja, un viena un tā pati firma, ko varētu, teiksim, saukt par vienu lielu kolhozu, visu audzēto pārstrādāja, autotransports pārvadāja, un viss bija vienās rokās. Teiksim, visspilgtāk tas varbūt vēl pagaidām ir realizēts kaut kur Ukrainā vai Krievijā, tas ir apgabalu sekretāru rokās, bet es ne par to gribu runāt. Man šeit nav skaidras divas lietas.

Pirmā: Kas visvairāk trūkst pašreiz šiem pārstrādātājiem? Vai viņiem trūkst skaidra kapitāla, vai viņu iekārtas ir novecojušas, vai viņu roku darba patēriņš ir par lielu? Un kas notiks, kad sāks kāpt (un jau ceļas) šīs algas? Jo Latvija ir viena no tām valstīm Eiropā, kur visstraujāk ceļas darba algas. Tātad kāda ir šīs produkcijas pašreizējā cena un spēja konkurēt ar ievesto produkciju? Šo konkurences spēju pašreiz var regulēt vēl ar dažādām muitām un ar visu pārējo, bet es ticu, ka apmēram pēc 5 - 6 gadiem, kad mūsu valsts neizbēgami kļūs Eiropas savienības locekle, acīmredzot , vēl pastāvēs kaut kādi ierobežojumi. Salīdzinājumam es varu minēt Somijas pieredzi, kura ir panākusi dažādus piekāpšanās līgumus no Eiropas savienības puses. Tātad jautājums ir, kā 5 gados Latvijā dabūt un panākt modernu pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu attīstību? Tādu uzņēmumu, kas pēc 5 gadiem brīvi konkurētu, teiksim, ar Eiropas savienības, vismaz mūsu reģionālo kaimiņu - igauņu un lietuviešu ražojumiem? Lūk, šeit es faktiski nedzirdēju tādu izsvarotu ziņojumu ne no vienas puses - nedz no valdības puses, nedz arī no Zemnieku federācijas puses. Bet, pamatojoties uz to, ko es esmu redzējis un kāda mūsu frakcijas rīcībā esošo informāciju, es varu pilnīgi droši pateikt, ka pārsvarā ir tikai viena nelaime - veca tehnoloģija. Tātad vēlreiz atkārtoju: liels darbaroku patēriņš, neatbilstošas tehnoloģiskās normas, un tas jau nav saistīts tikai ar gaļu vien, bet vēl ar kaut ko - ar sviestu, kurš jums uzreiz ledusskapī sadrūp, un, ja sākat to smērēt uz maizes, no šā sviesta šķīst ūdens ārā. Tātad tā ir tehnoloģijas vaina. Un man ir šaubas, vai tad, kad pieņems administratīvu lēmumu, ka 60 procentiem kooperatīvu būs iespējams ar sertifikātiem privatizēt šos uzņēmumus, šie uzņēmumi dabūs šo pasaules līmeņa tehnoloģiju, atbrīvos šīs darbarokas un pazeminās produkcijas pašizmaksu, lai šī produkcija varētu konkurēt. Es nezinu! Es domāju, ka būs drīzāk pretējs process, ka agonija turpināsies dažus gadus un šī produkcija agri vai vēlu sadārdzināsies, kā tas jau pašreiz ir; tā sadārdzināsies, un beigās šis uzņēmums agri vai vēlu, kā tas jau notiek ar lielāko daļu uzņēmumu, vienkārši nobankrotēs.

Man nav skaidra arī otra lieta. Varbūt kāds runātājs šeit nāks un mani pārliecinās, kur tad ir tā robeža? Jo te bija izteikta doma, ka gaļas audzētājiem jeb, teiksim, pārtikas audzētājiem būtu jāpārņem arī šī galvenā kontrole pār ražošanu? Kur ir šī robeža? Jo jūs zināt, ka tad, ja mēs gribam kaut ko eksportēt, mums ir ļoti augstas sanitārās prasības attiecībā teiksim, uz pievienotajām garšvielām, uz iepakojumu, uz polietilēnu. Vai tādā gadījumā mums būtu jāpārņem arī visa polietilēna ražošana, krāsvielu ražošana, teiksim, papīra ražošana, etiķešu ražošana - un tā tālāk? Jo pašreiz mēs it kā nodalām tikai pašu šo uzņēmumu, kurš ir saistīts varbūt vēl ar simts piegādātājiem, ar taru, ar reklāmu, ar transportu, ar tirdzniecības veikaliem, ar to izskatu un ar visu pārējo.

Es redzu, ka šeit ir kas vairāk, - ka tas ir tomēr daudz nopietnāku pasākumu komplekss nekā, teiksim, viens lēmums, kas vienkārši noteiks, ka 60 procenti ražotāju pārņem šos pārstrādes uzņēmumus, ieguldot tajos sertifikātus kā tādus.

Gribu teikt dažus vārdus par šiem sertifikātiem. Daudzi cilvēki nav izpētījuši to pieredzi, un es domāju, ka Latvijā mēs nonāksim pie tā paša, kas pašlaik notiek ar šiem sertifikātiem Krievijā, kur ir nodibināti lieli sertifikātu fondi, un šie fondi, kuros šie sertifikāti ir uzkrāti miljardiem - nevis rubļu, bet miljardiem dolāru vērtībā, - šie fondi nodarbojas, lūk, ar šo lielo objektu privatizāciju. Bet šo fondu priekšgalā, kā likums, ir 5, 6, varbūt 7 cilvēki un nelielas valdes vai advokāti, kuri pēta šo konjunktūru, tirgu, un iegulda kaut kādā veidā šo naudu, lai sertifikātu ieguldītāji varētu iegūt kaut kādu peļņu. Turklāt ir veiksmīgi fondi un fondi, kuri, kā likums, bieži vien zaudē visu šo naudu. Šeit, Latvijā, vēl šādi lieli fondi nav izveidojušies. Ja, teiksim, šo kooperatīvu valde vai paši šie kooperatīvi apvienos vai arī iepirks kaut kādā veidā (mēs vēl īsti nezinām, kā attīstīsies šī lieta ar sertifikātiem), tad, ticiet man, tas kooperatīvs vai pat 10 kooperatīvi, kuri gribēs privatizēt vienu kārtīgu gaļas pārstrādes kombinātu, ar šiem sertifikātiem nesavāks pat simto daļu no tiem līdzekļiem, kas ir vajadzīgi, lai šī tehnoloģija tiktu modernizēta.

Varu minēt dažus piemērus. Gan zemnieki, gan Zemnieku federācija ļoti labi zina, ka Latvijā pašreiz ir daži pārstrādes uzņēmumi, kuros ir moderna tehnoloģija un kuros šo naudu ir ieguldījušas kaut kādas firmas, kuru pamatprofesija jeb pamatnodarbība nav šī pārtikas, teiksim, audzēšana. Viņiem tā ir blakusnodarbošanās. Viņiem varbūt ir zāģētavas vai kaut kādi tirdzniecības objekti, un viņi tur iegulda brīvo naudu, kura nenesīs peļņu vēl vismaz trīs vai četrus gadus. Viņi cer varbūt nākotnē panākt, ka šis pārstrādes uzņēmums kļūs tik rentabls, bet, lūk, šajā uzņēmumā jau ir šī pasaules tehnoloģija, ir no Dānijas vai Vācijas atvestas iekārtas, kas prasa milzīgus kapitālieguldījumus.

Man ir nelielas bažas par to, ko teica šeit arī daži citi runātāji. Vai nenotiks tā, ka, ja mēs pieņemam šos 60 procentus šiem ražotājiem, tas būs likums? Un ja nu nav šie 60 procenti? Kas tādā gadījumā notiks? Tādā gadījumā šī privatizācija vispār nenotiks. Tātad turpināsies tā pati vecā situācija, ka šis uzņēmums varēs stāvet, kamēr tas sagrūst dabīgā veidā. Es neesmu līdz šim dzirdējis nekādu nopietnu analīzi par šo lietu, un es neesmu dzirdējis nevienu nopietnu, pārliecinošu piemēru, kā pārvērst šos sertifikātus skaidrās naudas investīcijās, caur kurām var iegādāties šo moderno tehnoloģiju.

Un nobeigumā jāsaka tā: jā, tas ir valsts lauksaimnieciskās politikas jautājums. Un man ir žēl, ka lauksaimniecības ministrs šeit to nepateica. Jo tas ir daudz plašāks jautājums. Ja ir valsts mērķprogramma kādiem pieciem gadiem, kur ir paredzēti šie pazeminātie kredīti, kur ir izstrādāta sistēma, tad acīmredzot kaut kādā veidā šāds uzņēmums var darboties. Bet, ja es, no vienas puses, redzu šos 60 procentus, likumu par 60 procentiem, kas tiek privatizēti ar sertifikātiem, bet, no otras puses, neredzu no valdības puses konkrētu solījumu attiecībā tieši uz šiem nosauktajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem , tātad tiem nav garantēta šo kredītu saņemšana (kurai, protams, ir jābūt pamatotai), un ja es neredzu, kur tālāk tiks šī produkcija un kāda ir pasaules konjunktūra, un vai ir iespējams atpelnīt šo naudu vismaz nākamajos 5 vai 10 gados, tad es palieku diezgan svārstīgs, atbalstot šo priekšlikumu. Bet es vēl ceru, ka varbūt kāds no runātājiem man to visu paskaidros: kā bez skaidras naudas ieguldījumiem var panākt modernas tehnoloģijas saņemšanu ražošanas attīstībai? Un es šeit nerunātu, ja tas būtu tikai šo dažu - divu, trīs vai četru - uzņēmumu jautājums. Diemžēl šī ilūzija ir visur Latvijā ļoti spēcīgi izplatīta. Arī tiekoties ar vēlētājiem. Un ilūzija ir tāda ļoti sociālistiska - taisnīgi sadalīsim pa sertifikātiem, un notiks brīnumu lietas: ražošana uzplauks vai nenonāks tajās rokās, kurās tai nav jānonāk. Bet faktiski mums ir jāapskata šis jautājums tikai no šā racionālās ražošanas viedokļa: kādā veidā šie gaļas pārstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi spēs ražot pasaules tirgus konjunktūrai atbilstošu produkciju, un kāda ir valdības politika. Es vēlreiz uzsveru, ka šis jautājums nav adresēts tikai likumprojekta iesniedzējiem, bet tas ir adresēts arī valdībai. Tātad: kāda ir šī mērķprogramma? Vai tā būs ar subsīdijām vai tā būs tieši otrāda? Un jūs zināt, ka attīstās arī mūsu attiecības ar Igauniju. Es šeit domāju brīvās tirdzniecības līgumus, jo igauņi pieprasa arī nekontrolēt pašreiz pārtikas ievešanu šeit, Latvijā, jo viņi paši ir pieņēmuši tieši tādus pašus likumus. Un mums tie tomēr ir jāskatās kompleksi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Anna Seile.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību tikai uz vienu aspektu. Un es ceru, ka cienījamās komisijas priekšsēdētājs vai nu paskaidros, vai arī atsauks šo priekšlikumu.

Runa ir par to, ka ir ierosināts papildināt šo likumu "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" ar jaunu 19.pantu un ar jaunu 20.pantu. 19.pantā ir rakstīts, ka pamatkapitāla sadalījums atsevišķiem uzņēmumiem noteiktu valsts kapitāla daļas sadalījumu valsts akciju sabiedrībā "Talsu gaļa", Valsts Rēzeknes gaļas kombinātā, SIA "Baltic Meat Packers". Kas tā par SIA -"Baltic Meat Packers"? Vai tas ir valsts uzņēmums vai valsts akciju uzņēmums? Un līdz ar to, teiksim, tā privatizācija...

Tajā pašā laikā nekas netiek darīts un labots likuma 3.pantā, kur ir noteikta gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācijas kārtība. Šeit, kā saka, ir šī secība, kā valsts uzņēmums pārvēršas par akciju sabiedrību, kā tālāk var notikt šī transformācija, bet, cik es saprotu, vismaz spriežot pēc nosaukuma, tad tas laikam tomēr ir jaukta tipa uzņēmums. Es nezinu, kādas daļas šeit ir valsts kapitālam, un acīmredzot, ja tas ir jaukts Latvijas un ārzemju kopuzņēmums, tad katrā gadījumā, nesaskaņojot šos jautājumus ar šāda likuma palīdzību, to regulē attiecīgie statūti. Es domāju, ka šeit ir jādod ļoti nopietna atbilde, jo citādi tādā veidā mēs varam privatizēt arī varbūt man kaut ko piederošo, man pašam neprasot. Es lūdzu beigās paskaidrot, lai šeit nerastos tādas pretrunas, kāds mehānisms šeit ir domāts.

Priekšsēdētājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu, jums vārds!

A.Seile (LNNK).

Jā, arī man ir radušies daži jautājumi sakarā ar šiem ierosinājumiem, kuri ir izteikti kā grozījumi likumā par gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Nedaudz paturpinot Kiršteina kunga teikto, es gribu tikai atzīmēt, ka, ja mēs noskatāmies uz kādu agoniju - un šajā gadījumā tā ir Latvijas zemniecības agonija -, tad labi ir visiem, kuri uz to skatās, bet slikti ir tam, kurš ir agonijā. Un agonijā pašreiz ir Latvijas zemnieks, tajā skaitā, arī gaļas produkcijas ražotājs.

Ko tad paredz šīs izmaiņas, kuras ir likusi priekšā Zemnieku savienība? Es uzskatu, ka pats galvenais ir 19.pants, kur notiek pamatkapitāla sadalījums pa atsevišķām uz īpašumu pretendējošām kategorijām. Bet, kamēr nav atrisināts šis sertifikātu jautājums, mēs varam tikai vēlēties, lai 60% no visām akcijām tiktu privatizētas par sertifikātiem un pie tam kooperatīvajām sabiedrībām. Jā, es atbalstu, ka pirmajā lasījumā mēs varētu pieņemt šo likumprojektu kā grozījumus, bet es tajos noteikti ierosināšu vēl vienu labojumu. Un tas varētu skanēt tā, ka ne tikai kooperatīvajām sabiedrībām, bet gan lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kooperatīvajām sabiedrībām. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepieciešams priekšlikums - izdalīt atsevišķi individuālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju. Vēl neesošās, nenoorganizētas kooperatīvās sabiedrības varbūt pat nespēs un negribēs izņemt 60% no visa pamatkapitāla. Un tāpēc ir paralēli jārisina arī vēl otrs jautājums par to, kas tad īsti ir sertifikāts un vai šajā mirklī kooperatīvā sabiedrība vispār var būt sertifikātu īpašnieks. Ir jāatrisina šis jautājums, kādā veidā kooperatīvā sabiedrība var ieguldīt uzņēmumā savus sertifikātus, kuru tai nav. Tātad tas ir kopīpašums, kuru veido atsevišķie kooperācijas biedri, un tāpēc es šo savu ierosinājumu uzskatu par ļoti pamatotu un izskatāmu otrajā lasījumā, kā arī aicinu nebalsot par izskatīšanu otrajā lasījumā tūliņ, kā mēs to darījām ar iepriekšējo likumu.

Eiropā jau mēs ieiesim itin ātri, bet es paredzu, ka tomēr lauksaimniecības produkciju mēs neatļausim laist vispārējā konkurencē ar visas Rietumeiropas lēto un labi nostabilizēto ražoto produkciju. Latviešu zemnieks tam nav vēl gatavs, un tāpēc es saprotu, ka šajos sadarbības līgumos ir paredzēta atsevišķa atruna, kā mēs ar to iepazināmies Ekonomikas ministrijas informācijā. Uz lauksaimniecības produktiem šie Eiropas kopējā tirgus noteikumi neattieksies, un šī prasība parlamentam ir jāapzinās, ka Eiropā mēs gan varam ieiet ar vispārējās tirdzniecības noteikumiem, bet tikai tas nedrīkstētu attiekties uz lauksaimniecības precēm.

Un vēlreiz par sertifikātiem. Es uzskatu, ka šis jautājums ir tiktāl samilzis, ka ir jānokārto jautājums, kur likt sertifikātus. Tātad viens ceļš šeit tiek piedāvāts tāds: ieguldīsim un izpirksim īpašumdaļu gaļas pārstrādes uzņēmumos, bet es saprotu, ka šis priekšlikums varētu būt saprātīgs tikai tādā gadījumā, ja valsts tajā pašā mirklī šo sertifikātu dzēš. Tālāk. Ja kāds uzņēmums gribētu iegādāties sertifikātus, tam vajadzētu to atļaut, vajadzētu arī juridiskajām personām dot iespēju iegādāties sertifikātus, tajā pašā momentā dzēšot sertifikātus kā tādus, dzēšot to vērtību un izmaksājot šo vērtību personai, kura ir saņēmusi kompensācijas sertifikātu, tas ir, šo it kā ar garantijas rakstu tukšo papīrīti. Tātad izmaksājot šo starpību naudā. Šis jautājums ir jāatrisina, pie tā valdībai ir jāstrādā, un, ja valdība to grib atlikt vēl uz kādu laiku, tad Saeimai tā ir jāpamudina. Un tātad kopējais mans ierosinājums būtu - pieņemt pirmajā lasījumā ieteiktos grozījumus, rūpīgi izdiskutēt tos nevis šodien, bet otrajā lasījumā, un pēc tam jau redzēsim, kāds būs risinājums tālāk.

Priekšsēdētājs. Deputāts Voldemārs Novakšānovs. Pēc tam - deputāts Janeks.

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi un arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības atbalstītāji laukos! Es gribu teikt, ka jūsu kustība jau nestrādā vienīgi pret jums, jo man cienījamais kolēģis, - es gan nevēlējos to pieminēt - Aleksandrs Kiršteins īsti neizprot kooperācijas jautājumus laukos un salīdzina ar kolhozu. Tā kā man cienījamais akadēmiķis Ņikonovs teica, ka kolhozi ir antikooperācija, tad es jūtu, ka mums vispār būtu jāpaaugstina savas zināšanas par to, kas tā kooperācija ir. Tā ir brīvprātība - pats pirmais. Bet tajā pašā laikā es gribu arī teikt, ka laukos ir tāda ļoti liela baile no tās kolektīvās darbības. Tomēr tajā pašā laikā, jūs, zemnieki, redzat, ka nāk pavasaris, un mēs pa vienam tiksim salauzti. Un pašiem arī nav ne naudas spēka, ne traktoru spēka, ne arī gara spēka. Tā mums nav, lai mēs pa vienam izturētu, un tāpēc, cik vēl varam, mums, sākot ar pieciem zemniekiem vai pagastiem, ir jāapvienojas kooperācijās, un tāpēc es lūdzu: esiet uzmanīgi pret šo! Un, lūdzu, kā varat, izvirziet savus līderus, kas aizstāvēs jūs, kas pamatā būs godīgi, taču kooperācijas kustībai šodien laukos ir jāsākas. Es atceros - kad es biju četrus vai piecus gadus vecs zēns, mana vecmāmiņa vis neteica, ka, dēls, es iešu uz veikalu, viņa teica: es iešu uz kooperatīvu, jo visa apgāde, sagāde un remonti gāja caur kooperāciju - Kārļa Ulmaņa kooperāciju. Un tāpēc es vēlos teikt: piedodiet, bet saprotiet pareizi - tie nav kolhozi! Vēlāk es gribu teikt: jā, patiesi, izstrādājot šos priekšlikumus, bija daudz domstarpību, ļoti daudz, ne vairāk un ne mazāk.

Un tā par 60%. Te jo sevišķi vārds būtu kooperatīvajām biedrībām. Sertifikāti. Uz šodienu arī es sertifikātus saucu par ceriņu lapām, jo kādreiz bērnībā es par ceriņu lapām no spaiņa pirku ūdeni, un tā mēs, bērni, tirgojāmies. Tāpēc es saku, ka sertifikātiem ir jāiedod spēks, un spēku es redzu, jo pašreiz pie Finansu ministrijas strādā diezgan jauni, spēcīgi finansu speciālisti, mācību spēki, un tiek izstrādāts Vērtspapīru likums, kur arī sertifikāti ieņems savu vietu dzīvē. Tāpēc lūdzam, lai mēs nepaliktu... Es jau tagad saku, ka tur būs gan ķīlu zīmes, gan vekseļi. Godīgi sakot, tas ir ekonomikā otrs spārns. Viens ir nauda, otrs - vērtspapīri, un starp vērtspapīriem būs arī vekseļi. Jā, patiesi, arī man pašam vēl ir ļoti daudz neskaidra šajā vekseļu būšanā, bet jūtu, ka tā lieta iet uz priekšu.

Es vēlos jums vēl pateikt, ko teica cienījamais kolēģis Endziņš, kas nu tur tā... Es patiesi vēlētos, ja jau šie angļu nosaukumi dod lielu peļņu priekš Latvijas reklāmas, lai inspekcija uzliek šiem ārzemju nosaukumiem pa vienam procentam pie peļņas nodokļa, tad varēs saprast. Tas ir jaunais Rēzeknes gaļas kombināts. Tur pašreiz vēl nav nokauta neviena dzīva radība, bet ir veikta jau čehu iekārtas rekonstrukcija un ir ielikta arī kanādiešu, un jāsaka, ka šeit izrēķināt to valsts daļu var ļoti viegli, tieši šinī jautājumā. Citos gaļas kombinātos es neņemos spriest, bet, man liekas, ir grūtāk. Un vēl piesaista šeit klāt pie šīs valsts kapitāla daļas tos līdzekļus un tās vērtības, kas ir paņemtas, pārejot no Rēzeknes vecā gaļas kombināta.

Un nākamais. Ministrs Kinna teica, ka vai tad kāds ņems to veco gaļas kombinātu. Es negribu tik kategoriskā formā teikt - ņems vai neņems, un ne jau tikai zemnieki. Zemnieki, ja būs ieinteresēti un uztaisīs labu gājienu, var gadīties, ka arī paņems un pārprofilēs, bet es uzskatu, ka tomēr vajag atrast ceļus un iespējas, lai zemnieki, fermeri, kooperatīvi zinātu un varētu bez lūgšanās, pielīšanas un daždažādiem "ieeļļošanas mehānismiem" nodot savus lopus. Uz šodienu man, protams, ir tikai viens signāls, bet ziņo, ka nevar nodot lopus ne Daugavpilī, ne arī Rēzeknē, jo esot jau kaut kādu citu lopu pieplūdums. Protams, es vēlreiz atvainojos, jo man tas ir tikai viens signāls. Tāpēc es gribu teikt, bet iepriekšējo gadu pieredze rādīja, ka gaļas kombināti atrada sev izdevīgas dienas, laiku, visu, lai to zemnieku mocītu un pārturētu lopus, nesakot nemaz par dienām, bet par mēnešiem. Lika pārturēt lopus, kur zemnieki guva milzīgus zaudējumus. Es lūdzu, cienījamie deputāti, šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet pirms otrā lasījuma vajadzētu padomāt ļoti izsvērti, un es lūdzu šoreiz arī speciālistus atnākt uz otrā lasījuma apspriešanu Tautsaimniecības komisijā. Paldies par uzmanību, un es vēlreiz atvainojos, ka aizskāru uzvārdus, bet, lūdzu, lauksaimniecība ir ļoti svēta priekš latviešu tautas.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Janekam - "Saskaņa Latvijai". Pēc tam Aivars Kreituss.

J.Janeks (SL).

Es gan tik kategoriski neiestātos par to, ka šeit LNNK nepārzinātu šīs problēmas, un, manuprāt, Kiršteina kunga aizdomas ir ļoti pamatotas, tāpēc ka tehnoloģijas mūsu gaļas kombinātos ir ļoti novecojušas. Arī metodes, ar kurām strādā, un arī cilvēku attieksme šajos darbos ir ļoti... varētu teikt, ir nepietiekami kvalitatīva. Mēs zinām, ka ļoti ilgu laiku Latvijā netika sagatavoti gaļas pārstrādes speciālisti. Piena pārstrādei tika sagatavoti, bet gaļas pārstrādes speciālistus mēs saņēmām no ārienes - vēl vairāk, teiksim, cittautībniekus. Un, ja mēs kādreiz zinājām, ka Valmieras gaļas kombinātam bija laba slava, tad tagad tam tādas vairs nav. Arī Liepājas gaļas kombinātam tādas vairs nav, jo principā lopi jeb dzīvnieki tika izkauti, apsaldēti un aizvesti vagonos, bet šeit palika tikai kaut kādi otrās kategorijas subprodukti, kurus izlietoja šeit uz vietas. Tātad tik tiešām Kiršteina kungam ir taisnība. Un būtībā zemnieki saņem ļoti novecojušas iekārtas, novecojušas tehnoloģijas, un gaidīt, ka tur, tagad privatizējoties notiks brīnums... Tas nenotiks, jo zemniekiem arī nav naudas, ko ieguldīt, un arī šiem pašiem kombinātiem nav naudas, un tā ir tā mīnusu puse. Bet tagad paskatīsimies, ko mēs varam darīt.

Mēs neko nevaram darīt, tie vienkārši ir jāprivatizē, jo tālāk turpināties tādā veidā vairs nevar. Kādā veidā? Turpināties tādā veidā, ka kombināts strādā ar apmēram 35-40% jaudu no tā, kā tas kādreiz strādāja, bet personālu, teiksim, administratīvo personālu un arī kopējo cilvēku skaitu nevēlas samazināt un tādēļ ir ļoti lielas pieskaitāmās izmaksas produkcijai, kura nāk ārā. To mēs ļoti labi redzam, ko iepērk, un ļoti labi redzam, kas ir veikalā. Un šeit nav tik liela tirgotāju vaina, kā es domāju, bet pārstrādātāju vaina. Viņi sūdzas, ka ir liela amortizācija un tā tālāk. Tas tiešām tā ir, bet tās produkcijas tik daudz nav, ko pārstrādāt. Pašreiz gaļas kombināti lielāko daļu pārstrādā ievesto produkciju, tas ir, no Dānijas, Vācijas, Lietuvas, Baltkrievijas, kā nu kurš var dabūt iekšā to savu gaļas produkciju. Un tā ir tā pārstrāde. Bet, kā jau es teicu, mēs neprivatizēt nedrīkstam tādēļ, ka citādi šajā pārvaldīšanas procesā nepiedalīsies arī ražotāji, un agrāk vai vēlāk ražotāji sapratīs, cik tur ir jāpatur no pārvaldes personāla, kā jāsamazina izmaksas un tā tālāk. Tā ka tur ir zināmi pozitīvi momenti. Un tas vienkārši ir jādara, tad arī ražotājs ātrāk centīsies ieviest augstvērtīgāku tehnoloģiju.

Otrkārt, mēs šodien varam runāt, ka ļoti vajadzētu izvērst mazos gaļas pārstrādes uzņēmumus. Tādiem katrā ziņā būtu jābūt, un tie jau ir. Bez tam katrs šāds mazais uzņēmums piedalās tirgū ar savu produkciju, savdabīgāku produkciju. Tas ir ļoti vērtīgi. Bet mums arī jāzina, ka perspektīvā, konkurences apstākļos konkurenci labāk varēs izturēt lielie gaļas pārstrādes uzņēmumi. Arī tas ir pilnīgi skaidrs, tā ka galīgi atmest šos uzņēmumus mēs nedrīkstam.

Katrā ziņā privatizācijā lietot sertifikātus būtu ļoti labi, jo, izņemot sertifikātus, nekā cita šiem ražotājiem taču nav. Tātad tas ir ļoti labi, ka ir paredzēti sertifikāti. Mūsu frakcija, izskatot šos labojumus un būtībā pārāk neiedziļinoties vēl tajos visos, tomēr iesniegs priekšlikumu, kuru mēs noteikti iesniegsim otrajam lasījumam. Tur ir teikts, ka ražotājiem vai kooperatīviem ne vairāk kā 60% no akcijām, bet tas nozīmē, ka varētu arī būt viens vai divi, vai trīs, vai četri, bet mēs vēlētos, lai būtu tāds ieraksts, ka ne mazāk par 51%. Tas nozīmētu, ka noteicošā pakete ir ražotāju rokās. Un šādu ierakstu mēs vēlētos izdarīt. Es arī ierosinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, bet šodien neskatīt otrajā lasījumā, bet darīt to noteiktā laikā, lai izskatītu to ļoti uzmanīgi gan frakcijās, gan arī komisijās.

Priekšsēdētājs. Vārds Aivaram Kreitusam - Demokrātiskā partija.

A.Kreituss (DP)

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man te ir diezgan daudz neskaidrību. Pirmais, ko es Novakšānova kungam gribētu teikt, ir tas, ka kooperācija ir brīvprātīga, bet pēc tās likumdošanas, kāda ir pašreiz, tur pēc lielas brīvprātības neizskatās. Tur izskatās pēc spēles uz vieniem vārtiem, - lai nedaudzi cilvēki dabūtu privātīpašumu. Es to mēģināšu tūlīt ar dažiem skaitļiem parādīt. Un otra lieta, ko es gribētu piebilst, ir tā, ka arī kolhozā visi gāja brīvprātīgi. Es nezinu, vai tur kāds bija, kurš atklāti teica, ka brīvprātīgi neiet. Tā ka tā lieta laikam ir diezgan bieža. Tā ir tāda kutelīga un apstrīdama.

Šajā gadījumā liela neskaidrība ir ar to, kādā veidā šie uzņēmumi tiek sadalīti. Un es lūgtu paņemt dokumentu nr.149, kas ir pie šā jautājuma. Šeit ir Monopoluzraudzības komitejas priekšnieces Rudušas kundzes dokuments, kas parāda, kas runā par parādiem Latvijas Bankai, un ir arī Repšes kunga slēdziens par šo lietu. Apskatot šo problēmu, mēs nekādi neesam pieskārušies jautājumam par to, kā tad, privatizējot šos uzņēmumus, paliek ar tiem parādiem, kas pašreiz zemniekiem ir un dikti nav maksāti, kā tad tie tiks ņemti vērā, jo ne vienreiz vien tika runāts, ka par šiem parādiem viņiem pienākšoties konkrēta akciju pakete šajos uzņēmumos. Pašreiz te nav redzams, kādā veidā un kur tas tiks ievērtēts. Formāli tiek teikts, ka viņiem tur procentos kaut kāda akciju pakete varētu būt. Cik tas ir un kādā veidā tas ir, tas redzams no šā piemēra kaut vai ar "Rîgas miesnieku", kur 16 tūkstošu akciju gadījumā ražotājiem tiek iedoti 3200. Te ir pilnīgi skaidri redzams, ka viņiem tur nekādu teikšanas iespēju nav. Un tajā pašā laikā jautājums ar sertifikātiem būtībā ir tāds, ka ir jāgaida kādu laiku, kamēr šī sistēma kaut kādā veidā iedarbosies, un tad ne jau par sertifikātiem kāds tur varēs nākt akcijas saņemt. Viņš varēs atnest tos sertifikātus un tādā veidā to akciju varēs atļaut nopirkt tam īpašniekam, kuram jau kaut kas ir. Un būtībā mēs šādā veidā cilvēkus visā Latvijā mānām, ka mēs līdz ar kaut kādu sertifikātu daļas atstāšanu privātā uzņēmumā atļausim viņiem tur intensīvi un kaut kādā izdevīgā veidā piedalīties. Es neredzu, kā tas varētu notikt. Es redzu tikai šo mehānismu, ka tas privātīpašnieks, kas jau būs kļuvis par īpašnieku, ka viņš caur sertifikātu nopirkšanu un nomainīšanu ar akcijām cilvēkiem, kuriem nebūs kur naudiņu dabūt, varēs kaut kādu naudiņu iedot. Un atkarībā no tā, cik tas uzņēmums būs izdevīgs, tie būs vai nu 50 santīmi - kā tagad - par sertifikātu, vai arī kaut kas vairāk. Galvenais, ko es gribēju teikt, ir tas, ka es neesmu pret to, ka privātīpašnieks kļūst par šo uzņēmumu īpašnieku, kaut vai vienam ir 51% pakete, bet galvenais ir tas, ka, tādā veidā privatizējot, kā to dara tagad, nav nekādas cerības, ka šo galveno produktu cena stāvēs vismaz uz vietas. Mēs te esam runājuši no tribīnes, ka, teiksim, maizes gadījumā tas tiks cilāts kā nākamais jautājums. To pašu varētu attiecināt arī uz gaļu, ka izdevīgā situācijā, kad nebūtu pārstrādātāju monopolsituācijas, produktam cena varētu palikt mazāka. Un, otrkārt, šeit savu stingru vārdu varētu teikt ražotājs, tad arī viņš varētu vairāk saņemt. Bet pēc šeit piedāvātās sistēmas viņam nav iespējas savu produktu pārdot par puslīdz normālu cenu, viņam nav iespēja saņemt atpakaļ to parādu, kuru valsts viņam jau ir parādā. Un beigu beigās viņam nav iespēju cerēt - es to varētu attiecināt arī uz visiem pārējiem - , ka kaut kādā veidā produktu cenas vispār paliks uz vietas, jo monopolstāvoklis produktu pārstrādē kā ir, tā paliek. Interesanti būtu dzirdēt Zemnieku savienības pārstāvju domas, kā viņi domā, kas šinī situācijā varētu mainīties. Un tad mēs pēc kāda laika, paskatoties atpakaļ šīs te stenogrammas, mēs redzētu, ko viņi ir teikuši, kā arī mēs varētu redzēt, vai šīs cenas ir augušas tā, kā es to paredzu šādas privatizācijas gadījumā, vai nav augušas, jo šeit tā runāšana par to, ka ražotājam ir kaut kādas iespējas šeit kādu vārdu teikt... Es jums parādīju ar skaitļiem, ka te viņam nekādu iespēju nav to vārdu teikt. Un nākamais būs jautājums par maizi. Par to es vēl izteikšos. Tur vēl konkrētāk no šo labojumu dokumenta ir redzams, ka viņam nav iespēju reāli iedarboties uz produktu cenu. Un, ja mums ir tāda situācija, ka mēs nevaram budžetā pietiekami naudu iekasēt, lai paceltu pensijas, tad mēs šeit esam izvirzījuši jautājumu, ka tad vismaz varētu padomāt, kādā veidā dažu vissvarīgāko produktu cenas paturēt uz vietas. Varētu pat piedāvāt mehānismu, kā tās cenas varētu tikt pazeminātas. Arī par to ir ne reizi vien runāts, bet pie šāda privatizācijas mehānisma tas ir absolūti neiespējams. Par īpašnieku kļūs privātīpašnieks, pie tam tādā situācijā, kad viņš var diktēt monopolcenas.

Priekšsēdētājs. Vai vēl runātāji ir? Lūdzu! Deputāts Zaščerinskis - "Saskaņa Latvijai".

J.Zaščerinskis (SL).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, risinot gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācijas jautājumu, mums jāieskatās drusku tālākā perspektīvā: kādu mēs gribam redzēt lauksaimniecību, kāda varētu būt lauksaimniecība, pa kādu ceļu tā varētu attīstīties? Un, domājot par šiem jautājumiem, mums acīmredzot jāņem vērā, ka diezin vai mūsu valsts lauksaimniecības attīstības ceļš būs citādāks nekā tas, kāds ir bijis mūsu kaimiņzemēs Rietumos - Somijā, Zviedrijā, Dānijā. Un šo valstu dzīves pieredze, kas veidojās ilgstošā attīstības procesā un varbūt ilgstošā meklējumu procesā, pierāda, ka tomēr kooperatīvās attīstības ceļš ir tas, kas ir guvis virsroku. Un kooperatīvās attīstības ceļš ir tas, kas tur ir attīstījies, un uz turieni viss tas process virzās. Tāpēc es uzskatu, ka būtu neloģiski no mūsu puses, ja mēs pat nedotu iespēju veidot šeit kooperatīvus - un veidot kooperatīvus, iesaistot ražotāju un pārstrādātāju. Ņemsim tomēr, kolēģi, vērā, ka pirmais un galvenais tomēr ir ražotājs. Ja nebūs ražots, tad nevajadzēs arī pārstrādāt. Un, ja Rietumu pasaulē veidojas kooperatīvi, ja šie procesi ir tādā veidā attīstījušies, tātad acīmredzot ir kaut kādas likumsakarības, lai tāds attīstības process varētu būt arī pie mums.

Kiršteina kungs šeit izteica domu, kur atrast līdzekļus tehnoloģijas atjaunošanai, un Janeka kungs pilnīgi pamatoti šeit teica, ka mūsu tehnoloģija lielākoties ir novecojusi. Bet pasakiet man, kolēģi, vai tie citi privatizētāji, iespējamie privatizētāji, uzreiz būs spējīgi (kaut viens!) ieguldīt papildus lielus līdzekļus, lai atjaunotu tehnoloģiju? Arī viņiem tās problēmas radīsies, un tas būs jāatrod ražošanas procesā, darba organizācijas, realizācijas procesā. Un es pat esmu pārliecināts, ka, ja būs vienai fiziskai personai īpašumā gaļas pārstrādes uzņēmums, tad mazumtirdzniecības cenas lielākā daļa nonāks pārstrādes uzņēmumā, nevis pie ražotāja. Kooperatīva variantā tas ir viens un tas pats. Un kāpēc mums jāuzskata, ka mūsu cilvēki ar laiku arī nesapratīs un ka varbūt tie kooperatīva zemnieki, kas ražo produkciju, kādu brīdi varbūt pacietīs līdzekļu trūkumu savas saimniecības attīstībai un vienosies, lai tos ieguldītu, lai attīstītu un paplašinātu ražošanu pēc tirgus atrašanas, lai varētu vispirms atrisināt jautājumu par gaļas pārstrādes uzņēmuma modernizāciju. Jo tie jau būs arī zemnieka līdzekļi. Zemniekam tanī situācijā būs vienalga, vai viņš ieguldīs savas kūtiņas celtniecībā momentā, varbūt viņš mazāk realizēs to produkciju, bet būs modernizēts pārstrādes uzņēmums, un par savām kapitāla daļām zemnieks no pārstrādes uzņēmuma dabūs to savu peļņas daļu.

Tāpēc es tomēr gribu, kolēģi, aicināt jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo ne mazāk svarīgs ir arī tas fakts, ka šeit parādās iespēja lauksaimniekiem atrisināt arī sertifikātu jautājumu, sertifikātu problēmu. Aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā, tomēr nepieņemt to kā steidzamu, neizskatīt šodien otro lasījumu. Domāju, ka vajadzētu ļoti nopietni pārdomāt formulējumu - "lîdz 60 procentiem", lai tomēr neizveidojas tāda situācija: ja mēs ierakstīsim - "ne mazāk kā 60 procenti" (kaut gan es principā esmu par to, lai būtu, kā Janeka kungs teica, ne mazāk kā 51 procents), - ja mēs ierakstīsim tādu formulējumu un tomēr kādā atsevišķā reģionā neveidojas tā kooperācija, neveidojas atsauksme, tad mēs varam nobremzēt privatizācijas procesu kā tādu. Un tas, ko nozīmē šinī brīdī nobremzēt privatizāciju, man liekas, jums visiem ir ļoti skaidrs. Tāpēc es uzskatu, ka pēc nobalsošanas par pirmo lasījumu un gatavojoties otrajam lasījumam šos jautājumus vajadzētu vēl nopietni izdebatēt. Bet jautājums tomēr būtu jārisina. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds Gundaram Bērziņam - Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS).

Es sākumā nedaudz pieskaršos dažām iepriekšējā runātāja minētajām problēmām, kas varbūt palika neatbildētas. Piemēram, par to SIA "Baltic Meat Packers". Šo SIA viņi jau šeit nemaz nedrīkst likt iekšā, jo valsts daļa šajā SIA ir 39 procenti, un pēc statūtiem viņi var realizēt, tikai saskaņojot ar šiem ārzemju dalībniekiem. Tā ka šeit principā ir pat tas. Iesniedzēji, iespējams, nemaz to nespēja paskaidrot, to šeit nemaz nedrīkst likt, jo ir jau savstarpēja starptautiska vienošanās, kur ir noteikts, kādā kārtībā un kā drīkst realizēt šo valsts daļu. Un, daudzējādā ziņā piekrītot Kreitusa kunga runai, es tomēr gribu atgādināt galveno, - ka gaļas pārstrādes nozarē parādu praktiski nav. Norēķini notiek 3 dienu laikā vai tās pašas dienas laikā. Principā es piekrītu daudz kam, ko viņš teica, bet gaļas nozare šobrīd nav tā nozare, kurā parāda problēma ir aktuāla. Tāpēc tur ļoti daudz laika tika iztērēts, runājot par to, kas šinī nozarē faktiski nav aktuāls.

Tātad pirmais jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir gaļas kombinātu stāvokļa analīze. Izvērtējums, kādā stāvoklī tie atrodas. Gaļas kombināti ir būvēti citā sistēmā, kad Latvija bija Padomju Savienības sastāvā un darba dalīšanā tai bija noteiktas funkcijas. Kad ieveda miljons tonnu graudu un kad bija jāved ārā gaļa vagoniem, simtiem tonnu. Šobrīd gaļas kombinātu noslodze ir 15 procenti. Ko, pastāvot šai piespiedu kolektivizācijai, kur ir tikai 60 procenti, - ko mēs gribam uzgrūst kaklā zemniekam. Es tāpēc gribu pieskarties pie tā priekšlikuma, ko iesniedzu es. (Šodien tika izdalīts dokuments nr.312 un nr.313). Es, protams, uzskatu, ka tur, kur ir šīs kooperācijas, kur tās zina un grib šo ņemt, tām ir jādabū šie kombināti. Tāpēc mans priekšlikums ir, ka šī problēma būtu jārisina šādi. Nemainot būtiski iepriekšējo likumdošanu, būtu 16.pants jāpapildina ar trešo rindkopu. Ja uz akciju nedalāmo paketi iesniegti vairāki pieteikumi, priekšrocības ir priekšlikumiem, ko iesniedz lauksaimniecības produkcijas ražotājs - zemnieks, ražotāju kooperatīvās sabiedrības vai to savienības, kuras var iegādāties akcijas arī par privatizācijas sertifikātiem. Manuprāt, tādējādi šī iespēja iegūt šos kombinātus tiek tomēr dota tiem, kas to vēlas, tiem, kas zina, ko ar šiem kombinātiem darīt. Un mākslīgi nebremzēt tās vietas, kur kombināti ir uz sabrukšanas robežas. Mums ārzemnieki daudz pārmet (varbūt pamatoti) arī attiecībā uz piena kombinātu privatizāciju, ka valsts pirms privatizācijas nepateica, kuri kombināti šinī sistēmā būs lieki. Un būs šie liekie kombināti, būs šo piena kombinātu bankroti, un tas būs saistīts tieši ar zemniekiem. Ja attiecībā uz gaļas pārstrādi ies šo ceļu - masveida kolektivizācijas piespiedu ceļu -, tad bankroti būs, un par to maksās zemnieki. Tātad es uzskatu, ka pirmajā lasījumā es to atbalstīšu, bet tas tikai praktiski koncentrējas uz otro lasījumu, ja tiks ietverts šis mans priekšlikums. Ja projekts otrajā lasījumā būs šādā formā, kādā tas ir pašreiz, tad es uzskatu, zemniekiem pašiem par to būs jāmaksā. Jo šobrīd, protams, laukos ir dažādi procesi, un zemniekiem klājas ļoti smagi, tuvojas pašvaldību vēlēšanas, notiek dažādi politiski un citādi saieti, kuros varbūt vienam otram gribētos uzdot sevi par zemnieku aizstāvjiem. Un, ja nav citu darbu, par kuriem var pateikt, ka tie ir padarīti, tad varētu vismaz teikt kaut kādus taisnošanās vārdus par to, ko mēs esam darījuši un ko mēs neesam izdarījuši, un par to, kas mums traucē. Bet uzņemties atbildību par sekām, kādas būs šādam privatizācijas procesam, kāds tiek piedāvāts? Ja tas tiks realizēts tad, manuprāt, sekas būs ārkārtīgi postošas.

Ministra kungs jau runāja par Rēzeknes kombinātu. Es domāju, ka gaļas kombinātu sistēmā ir jāiet šis ceļš, ka valstij pirms privatizācijas ir jānosauc tie kombināti, kuriem absolūti nav cerību izdzīvot šinī konkurences cīņā. Nemānīt cilvēkus, nespiest viņus ņemt kombinātus, kuri nav spējīgi un nespēs strādāt šinīs apstākļos! Tāpēc šim variantam, kad zemnieki tiek masveidā piespiesti tos ņemt, es, turklāt būdams zemnieks, absolūti nevaru piekrist, jo šobrīd es esmu runājis ar zemniekiem. Šobrīd, es, protams, esmu Saeimas deputāts. Mana sieva, varētu teikt, ir zemniece, un lopus mēs realizējam diezgan bieži. Arī šonedēļ mēs tos realizējām. Un es varu pateikt, kāda ir viņas kā zemnieces interese. Viņas interese nav būt īpašniecei kādā kombinātā. Viņas interese šobrīd ir pārdot saražoto produkciju dārgāk. Paskatīsimies, kur šobrīd ir augstākās cenas! Augstākās cenas šobrīd ir kombinātos, kas ir privatizēti, - Rīgā, Tukumā un citur. Un tie ir kombināti, kas maksā naudu praktiski uzreiz. Es, protams, nezinu, kā tas būs turpmāk, bet šobrīd šī interese ir - realizēt šo produkciju. Šobrīd mums pietiek pašiem savu problēmu. Būs pavasara sēja. Lai es kā zemnieks tagad uzņemtos vēl tirgus konjunktūras pētīšanu gaļas tirdzniecības nozarē, gaļas pārstrādes tehnoloģijas apgūšanu, pasaules tirgus pētīšanu? Es nezinu. Ir, protams, zemnieki, kam tas šķiet vajadzīgs. Ir arī daudzi "bruģa" zemnieki, kas šodien vada zemniekus. Bet es tomēr uzskatu, ka man tas nav vajadzīgs. Ir, protams, zemnieki, kam tas ir vajadzīgs. Ir šīs spēcīgās kooperācijas kustības, kas šobrīd ir izveidojušās. Ir "Jelgavas akots", "Valmieras kustība", arī Tukumā šī kustība ir spēcīga, un Daugavpilī sakarā ar gaļas kombinātu tāda veidojas, jā. Ja šīs kooperatīvās kustības zina, ko grib darīt, tām ir jāsaņem tie kombināti. Es esmu ar abām rokām par to! Bet es esmu pret šo piespiedu variantu.

Šodien neviens neskāra pasaules pieredzi - pasaules pieredzi kooperācijā lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pārstrādē. Principā iepriekšējā likumdošana, manuprāt, visvairāk tam atbilda un tika balstīta tieši uz pasaules pieredzi - Eiropas un Ziemeļvalstu pieredzi šinī jautājumā. Piensaimniecības nozare praktiski visā Eiropā un visās valstīs ir tiešām ražotājkooperācijas rokās dažādu specifisku apstākļu dēļ. Bet pārējās nozarēs - sevišķi lielražošana. Kooperācija graudu pārstrādē vai gaļas pārstrādē ir raksturīga mazākiem uzņēmumiem, pirmajai pakāpei, turpretim lielražošana ir lielo akciju sabiedrību rokās vai privātkapitālu rokās. Šobrīd es varbūt neesmu pietiekami informēts. Es tiešām nezinu šādu kolektīvu formu, kur masveidā visas šīs nozares būtu tikai ražotāju rokās. Protams, var būt, ka es kļūdos.

Un otrs būtiskākais aspekts, ko mēs aizmirstam kooperācijā un kas ir ierakstīts arī piensaimniecības statūtos un ir arī tanīs kooperatīvajās sistēmās, kas pastāv Eirokopienas valstīs, - ka kooperatīvos ir ļoti stingri noteikumi. Vismaz es zinu no Dānijas pieredzes: ja tu esi gaļas pārstrādes kooperatīva dalībnieks, tu gaļu nedrīksti realizēt citur, tev ir jābrīdina gadu iepriekš par iziešanu no kooperatīva. Un es esmu runājis ar dāņu zemniekiem par to, ka tirgus konjunktūra Dānijā izveidojās slikti, ka varēja pārdot par 30 procentiem dārgāk Vācijā, ka šī sistēma neļāva viņiem pārdot. Šīs sistēmas ir veidotas ilglaicīgi, ir noteiktas likumsakarības, kas tur pastāv, un mēs nedrīkstam neņemt tās vērā un aiz kaut kādiem politiskiem apsvērumiem, politiska kapitāla iegūšanai, grūst cilvēkus bezdibenī ar neapdomātiem lēmumiem. Lielā mērā tomēr piekrītu Kiršteina kungam (varbūt ne tik asā formā), ka kooperatīvi tātad principā ir kolhozi. Bet pasaules prakse ir pierādījusi, ka visefektīvākā ražošanas forma ir privātkapitāls, otrais ir kooperatīvais īpašums. Ir, protams, vajadzīga šī kooperatīvā forma, bet, protams, ražošanas efektivitāte kooperatīvajai formai nav tik augsta kā privātkapitālam.

Sertifikātu jautājums. Protams, tam ir jātiek atrisinātam, bet es šaubos, vai būs kas līdzēts, ierakstot šinī likumā tikai šo pantu (kuru es arī, protams, piedāvāju), bet neatrisinot sertifikātu problēmu kopumā. Manuprāt, tā būs atkal kārtējā cilvēku apmānīšana, jo principā problēma pēc būtības netiks atrisināta. Problēma ir jārisina, pieņemot lēmumu par sertifikātiem, paredzot sertifikātu izmantošanas kārtību, nevis tas jāraksta kādā likumā, un pēc tam principā šī lieta "nestrādās". Tātad es principā atbalstīšu šo projektu pirmajā lasījumā, bet tam uz otro lasījumu ir jātiek būtiski pārveidotam, jo, ja otrajā lasījumā tas paliks esošajā formā, otrajā lasījumā es to atbalstīt vairs nevarēšu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Bresim - lūdzu! Pēc tam runās Aivars Berķis.

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi! Man ļoti patīk, ka jautājumos par lauksaimniecību mūsu Saeimā ir tik daudz speciālistu. Atklāti runājot, agrāk nemaz to nevarēja manīt. Un galvenais ir tas, ka cilvēki vērtē mūsu valsts lauksaimniecības attīstību gan vēsturiski, gan pasaules pieredzes kontekstā, bet tikai iznāk tāds viens jautājums, uz kuru mums ir ļoti grūti atbildēt: kāpēc mums pašiem Latvijā nekā neiet? Kāpēc mēs pašreiz Latvijā ražojam lauksaimniecības produkciju mazāk, nekā esam jebkad ražojuši? Kāpēc ir šodien govju skaits vismazākais visā Latvijas vēsturē? Kāpēc mēs par to šodien nerunājam? Es, kolēģi, domāju, ka tam ir savas ļoti nopietnas sekas, un tā ir zināmā mērā tāda mīcīšanās, brutāla mīcīšanās ar šīm lauksaimniecības problēmām. Vienkārši runājot, lauksaimnieku, zemnieku ideju jeb interešu ignorēšana. Zemnieks ir palicis gluži tāds, varētu teikt, imūns pret visu to, ko mēs šeit runājam. Viņu vairs neinteresē nedz tas, kas notiek šinī zālē, nedz tas, kas notiek Latvijā. Tāpēc, ka pēc būtības mēs, atklāti sakot, par viņu nemaz nerūpējamies. Un spilgts piemērs tam, man liekas, ir šīsdienas jautājumu izskatīšana, kad mēs sākām filozofēt, kāpēc un ko, un vai vajag vai ne, un tā tālāk. Ja jau mēs raugāmies tīri no politekonomijas vai ekonomikas viedokļa, ir neapšaubāmi, ka viena īpašnieka uzņēmumam varbūt ir priekšrocības salīdzinājumā ar tādām īpašuma formām, kur uzņēmumam ir daudzi īpašnieki. Tas ir, salīdzinājumā ar akciju, paju sabiedrību vai citu biedrību formu. Bet vai mēs varam šo mērauklu šodien pielietot attiecībā uz zemniecību? Laikam taču, ka ne. Un man uzreiz rodas tādi jautājumi: kolēģi, pasakiet, kāpēc Latvijā zemnieks saņem 40, 50, varbūt maksimāli 60 procentus no savas saražotās produkcijas tirgus cenas vērtības? Kāpēc visur pasaulē zemnieki, kuri ražo produkciju, no savas saražotās produkcijas vērtības saņem 80 procentus (un varbūt pat vairāk) šīs galīgās preču cenas? Kāpēc tā notiek? Lūk, tāpēc, ka mūsu zemnieciņš ir atstumts no šā ekonomiskā procesa, viņš tajā vispār nepiedalās, viņš tikai ir un paliek nožēlojams izejvielu ražotājs. Viņš nekad nav noteicis tirgu, ne cenu, ne kaut ko tamlīdzīgu, kā saimnieks savai produkcijai. Viņš ir un paliek nožēlojams izejvielu ražotājs. Un, lūk, šī ir viena no tādām iespējām dot tam zemnieciņam tajā akciju sabiedrībā to 51 procentu no šīs akciju kontrolpaketes, lai viņš varētu kaut kādā veidā iespaidot šo cenu, šo tirgu, varbūt arī pārdalīt šo peļņu zināmā mērā sev par labu un saņemt pēc būtības to, ko viņš ir nopelnījis. Es domāju, ka tas ir jāļauj viņam, tas ir mūsu pienākums.

Otrs jautājums, par kuru es nezinu, kā mēs to atrisināsim. Kolēģi, ja mēs to neizdarīsim, kur tas zemnieks liks tos mūsu izdotos sertifikātus? Kur viņš tos liks? Normālā zemnieka ģimenē, kurā visas trīs paaudzes dzīvo vienkopus, to sertifikātu varbūt ir 400, 500 vienības. Kur viņš tos liks, sakiet, lūdzu? Ja viņam nebūs iespējas privatizēt kaut ko, iegūt kaut kādā veidā daļu šajos pārstrādes uzņēmumos, tad viņam tie sertifikāti, atklāti sakot, būs gluži vienkārši papīriņa vērti, un vairāk it nekas! Kolēģi, es domāju, ka te ir vēl daudzi jautājumi, un viens no svarīgākajiem jautājumiem patiešām ir kooperācijas jautājums. Un es domāju, ka mūsu zemnieki ir neizpratnē par kooperāciju. Es šeit vārda pilnā nozīmē atbildu par to, ko es saku: mūsu zemnieki ir dziļā neizpratnē par kooperāciju. Un man liekas, ka šo neizpratni ļoti, ļoti labi izmanto Lauksaimniecības ministrija un varbūt arī zināmas citas (es negribētu šeit teikt) organizācijas un to iestādes. Izmanto, iepotējot zemniekam, ka šī kooperācija esot ļoti ļauna lieta un ka to varbūt nevajagot. Jo tad var nedalīti vēl valdīt Lauksaimniecības ministrija un valdīt vecās struktūras pēc būtības, un zemnieks pie varas netiek, pie ekonomiskās varas. Un tas, kā jau teicu, ir, bez šaubām, kādam ļoti izdevīgi.

Bet, cienījamie kolēģi, es vēlreiz gribu teikt - it sevišķi tiem, kas šeit tik ļoti labi pārzina pasaules ekonomiku, - ka mūsu kaimiņi somi un zviedri sāka lauksaimniecības kooperāciju tieši tad, kad Ulmaņa laikā sākās kooperācija šeit, Latvijā. Tieši tad! Tagad šajās valstīs - Somijā un Zviedrijā - kooperācija ir ārkārtīgi attīstīta un faktiski ir vienīgais lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un daļēji arī realizācijas veids. Somi un zviedri bija ar mieru labprāt atbraukt pie mums un kopā ar ministriju, ar citām organizācijām izstrādāt Latvijas kooperācijai visus dokumentus, kuri ir nepieciešami, lai šādu kooperāciju varētu iedibināt Latvijā. Taču acīmredzot mums atkal šāda palīdzība nav vajadzīga. Un tāpēc joprojām šie speciālisti gluži vienkārši klauvē pie aizvērtām durvīm. Es domāju, ka mēs esam pašreiz tādā situācijā, ka bez kooperācijas mums tālākais attīstības ceļš gluži vienkārši nav iespējams. Tas ir jāsaprot! Es vēl varētu daudz runāt, bet es negribu kavēt jūsu uzmanību. Un, manā uztverē, šis lēmums ir jāpieņem tikai tāpēc, lai mudinātu zemniekus saprast, ka ir jāiet uz kooperāciju. Zemniekam nav pašreiz cita ceļa. Dosim viņam to iespēju un mudināsim viņu organizēt biedrības, un šīs biedrības saistīsim ar kooperāciju! Cita ceļa gluži vienkārši nav. Tāpēc es atbalstu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs noteikti iesakām un iesniegsim tādu priekšlikumu - izmainīt tekstu, ka vajag pārdot zemniekiem ne mazāk kā 51 procentu akciju, nenoteikt šo otru skaitli, jo tas nav īsti korekts. Un aicinu jūs principā atbalstīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aivaram Berķim - Latvijas Zemnieku savienība!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Nav jau te runa par to, ka kāds negribētu, lai zemnieki kooperējas. Patiešām, man liekas, tāda gan cilvēka šeit nav, visi jau grib, lai viņi kooperējas. Tikai diemžēl tā kooperēšanās notiek tā, kā tā notiek, tā nav uzspiežama, un visa tā viltus kooperācija, kāda bija līdz šim, tā ir tā, kas zemnieku attur. Mums ir zināma, Breša kungs, Zviedrijas pieredze, un mēs labprāt gribētu redzēt savu zemnieku ieejam tādā kooperācijā, tādā, kas ir normāli no apakšas būvēta un stāv uz stingriem pamatiem. Bet te jau runa ir par ko citu- ka jūs visu laiku cenšaties sajaukt. No vienas puses, ir kooperācija, bet no otras puses, - vai tad ņemt vai neņemt zemniekam... vai par katru cenu paturēt zemniekam, kā saka, īpašumā šos te lielos uzņēmumus. Un tur ir liela starpība.

Vispirms man jāsaka vēl tā. Nav taisnība tā, ko teica Breša kungs, ka tur lielāko tiesu no izstrādājamās vērtības saņem audzētājs. Es vēl ļoti labi atceros to ilustrāciju, kuru es saņēmu no Zviedrijas un kurā bija simboliski rādīts viens maizes klaipiņš, un tur bija parādīts, kas no šā klaipiņa un cik saņem. Un tur bija gan ražotājs, gan tirgotājs, gan nodokļu tiesa, bet zemniekam no šā maizes klaipiņa bija tāda maza maza doniņa. Un es toreiz vēl teicu: mums ir jādara viss iespējamais, lai latviešu zemniekam tā doniņa nepaliktu tik maza.

Tālāk - par šiem uzņēmumiem. Redzat, viss tas, ko teica Kiršteina kungs, ko teica Kreitusa kungs, lielā mērā šoreiz ir pamatots, jo - ko tad mēs taisāmies darīt? Kas pašreiz notiek? No vienas puses, laukos cilvēki ņem aizņēmumus, lai būvētu savus mazos gaļas pārstrādes cehus, savas maizes ceptuvītes, savas dzirnavas. Viņi ņem šos Pasaules bankas aizņēmumus, viņi stāv pēc tiem rindā, lai tos paņemtu un taisītu savu uzņēmumu. Tas ir mazs uzņēmumus, bet, protams, ka cilvēks, kas šo aizņēmumu būs paņēmis, darīs visu, lai tas izdzīvotu un konkurētu. Un iepretī būs šie uzņēmumi, kuros būs likuši īpašnieki iekšā savus sertifikātus, tātad būs likuši papīrus pretī. Un tad rodas jautājums: kurš izdzīvos ilgāk? Un ja nu šie lielie uzņēmumi bankrotē? Tad tiem cilvēkiem ir jāapzinās, ka tie sertifikāti, par kuriem mēs sakām, ka šie sertifikāti ir katrā ziņā kaut kur jāliek, jo citādi tie aizies bojā, tad, tur ieguldīti, tie tik un tā šā bankrota rezultātā aizies bojā. Tā ir tikai tāda ilūzija, ka tādā veidā varēs izglābt sertifikātus.

Rozentāla kungs saka, ka te būs acīmredzot jāpaņem Pasaules bankas aizdevumi, lai šos, kā saka, uzņēmumus "nostutētu". Tātad es tur redzu atkal šo konkurenci, ka tie zemnieki, kuri tagad cenšas dabūt šos Pasaules bankas kredītus savo mazo privātuzņēmumu veidošanai, konkurēs ar šiem te lielajiem, kur atkal vajadzēs šos kredītus. Redzat, tās ir ļoti grūtas lietas, un man patiešām ir ļoti grūti šeit runāt, un, ja es runāju un esmu pateicis, ka aizeju no Zemnieku savienības vadītāja amata un tur nekonkurēšu, tad lielā mērā tas ir tāpēc, ka es negribu par varu uzturēt šo te populismu un negribu par varu būt mīļš zemniekam šodien. Es gribētu, lai mani kaut kad ieliek... Kad mani guldīs zārkā, lai tad saka: nē, viņš tomēr nemeloja tajā brīdī! Es gribētu tomēr nomirt kā godīgs cilvēks vēlāk, nevis būt mīļš tagad.

Nu, redzat, tie ir tie apsvērumi. Es, protams, nobalsošu par šo likumu pirmajā lasījumā, lai to varētu tālāk veidot, bet problēma ir ļoti ļoti nopietna.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Zemkopības ministrs Jānis Kinna - lūdzu!

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Es vienkārši gribētu uzdot publiski jautājumu Breša kungam un lūgt, lai viņš man tikpat publiski atbild: kurās valstīs, kādos produkcijas veidos zemnieks saņem 80 vai 90 procentus no preces vērtības veikalos? Es ļoti uzmanīgi, Breša kungs, klausījos, un jūs divreiz šādu salīdzinājumu lietojāt, bet tajā pašā laikā es skaidri varu pateikt, ka nevienā valstī šādas attiecības nav. Zviedrijā par piena produktiem saņem 40 līdz 43 procentus. Man gan nav 1993. gada datu, bet man ir 1992. gada dati.

Un nobeidzot es gribu pateikt vēl par vienu Breša kunga apgalvojumu, ka Zemkopības ministrija cenšas kavēt privatizāciju, lai diktētu kaut kādus noteikumus uzņēmumiem, un tā tālāk. Breša kungs, es klasiski noraidu šādu pārmetumu. Zemkopības ministrija konsekventi strādā, lai privatizācijas process būtu pēc iespējas ātrs un arī pēc iespējas taisnīgs. Un tāpēc es aicinu nobalsot par šo dokumentu pirmajā lasījumā, bet es godīgi pasaku, ka otrajā lasījumā es aicināšu balsot pret šādu redakciju, kur tiek noteikts, ka tajos un tajos uzņēmumos ir jābūt tik un tik procentiem ražotājiem un ne kapeiku mazāk. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā analogā pantā Gundara Bērziņa redakciju.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, deputāte Grava!

I.Grava (DP).

Šodien šis strīds notiek tā, it kā Latvijā nebūtu ne kooperatīvās pieredzes, ne arī kādreiz kaut kas noticis ar ražotājiem un pārstrādātājiem. Atcerēsimies to, ka 1906.gadā cars, lai sagrautu vācu muižniecību, latviešu zemniekiem deva iespēju kooperēties, un Latvijā izveidojās Rīgas Latviešu centrālbiedrība, kuras darbības rezultātā radās Latvijas politiskā valsts un kur visi politiskie vadītāji izgāja politisko un ekonomisko skolu. Un Kārlis Ulmanis savā darbībā ļoti veiksmīgi izmantoja to, kas Latvijā bija radies 20.gadsimta sākumā un ko latviešu zemnieks izcīnīja 1905. gada revolūcijas rezultātā.

Bet tas nebija tā, ka uzņēmējs un ražotājs ir divas dažādas vienības. Tas nāca citādāk. Šodien mēs tā dalām šos kooperatīvus pēc tā, ko mums mācīja partijas vēsturē Ļeņina darbā "Plāns par kooperāciju", un pēc tā, ko mēs esam mazliet apgrābstījuši šodien Eiropā. Bet nevajag! Vajag atcerēties Latvijas vēsturisko pieredzi. Toreiz ražotāji apvienojās kooperatīvā un no saviem līdzekļiem izveidoja uzņēmumus, kas viņiem pārstrādāja produkciju, pašiem fiziski tanī nepiedaloties, bet piedaloties ar saviem līdzekļiem, ko viņi bija sastrādājuši. Tāpēc nedalīsim divas dažādas lietas. Un šinī gadījumā, ja ražotāji nevar apvienoties šinī kooperatīvā, nevis lai ražotu produkciju, bet lai realizētu tās pārstrādi un ieguldītu tieši šinī jautājumā lielāko naudu, šis ražotājs nesaņems to peļņas daļu, kas viņam ir nepieciešama, lai paplašinātu savas ražošanas tirgu. Tad viņš paliks naturālās ražošanas līmenī kā šodien un ražos tikai sev, savai ģimenei, radiem pilsētā un vēl mazliet bērnam skolas naudai līdz ģimnāzijai, jo augstskolai nesanāks. Un tāpēc nevajag jaukt šīs lietas, bet vajag ļaut tām brīvi attīstīties.

Otra lieta. Šī kooperācija nesanāks tad, ja to ieliks ar likumu kādam mutē un teiks: tev ir jāiet kooperatīvā! Vēsturiskā pieredze parādīja, ka tas var notikt tikai tad... Nu ir Ļeņina vēsturiskā frāze par revolucionāro situāciju, ka tās apakšas šoreiz grib. Un ir jādomā, lai ražotājs gribētu to darīt un lai tad augšas, šinī gadījumā - Kinnas kungs, nevarētu viņu bremzēt un viņam atteikt to darīt.

Tādai ir jābūt šai reālajai situācijai, lai ražotājs būtu ieinteresēts tālākajā sava tirgus attīstībā. Tirgus attīstībā! Un ne iekš kā cita. Tā ir vienīgā iespēja. Un es lūgtu to ņemt vērā, kad mēs strīdamies par kooperācijas nepieciešamību, par pārstrādes uzņēmumiem un tā tālāk.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Lūdzu, Leonards Stašs - "Saskaņa Latvijai".

L.Stašs (SL).

Nav jau svarīgi, ministra kungs, vai Bresis drusku kļūdījās vai ne, ja viņš tur pateica, ka mums ražotājs saņem 80 vai 60 procentu. Nav jau tas svarīgi, vai Somijā, Zviedrijā vai citur pasaules valstīs saņem, teiksim, 40 procentu vai 50 procentu, bet mēs ļoti labi zinām, ka mūsu zemnieki šodien tik un tā saņem daudz mazākus procentus par saražoto produkciju. (Starpsauciens no zāles: "Vispār nesaņem!") To mēs zinām. Un tas ir galvenais. Pie tam, ja mēs skatām un lasām kādreiz statistiku, ka, teiksim, par pienu, kā jūs teicāt, zemnieks saņem 40 procentus no galā realizētās vērtības, tad tomēr tur tanī skaitlī neietilpst subsīdijas šim zemniekam. Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir produkcijas pašizmaksa zemniekam, ko viņš ražo un par cik pārdod, bet subsīdijas viņš tomēr saņem. Bet kādas subsīdijas mēs šodien dodam zemniekam vai solām? Vai viņš vispār varēs kaut kādas subsīdijas.... Mums pat, kā Bresis teica, nekādu atvieglojumu nav. Tā jau ir viena lieta.

Un otra lieta. To zemnieku mēs esam nonicinājuši līdz galīgai, nu galīgai pakāpei. Vairāk es nezinu, kā var zemnieku iedzīt stūrī. Tās ir divas dažādas lietas. Vai mēs šodien taisāmies, ministra kungs, aizsargāt savu tirgu pret ievesto gaļu un citiem produktiem, ko mēs varam savā mājā ražot? Vai mums ir nokārtoti šie jautājumi? Un šodien, kad mēs ievedam par pusotra lata gaļu un to pārdodam, tad, bez šaubām, mūsu zemniekam ir jāizput. Ir jāizput!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās, lūdzu? Andris Rozentāls - komisijas vārdā. Lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Zemnieku vārdā vajag!")

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es kā ziņotājs domāju pateikt nelielu rezumē un tad aicināšu balsot. Lielākā daļa, gandrīz vai visi ziņotāji arī iestājās par pieņemšanu, par atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Cienītie kolēģi, es tiešām nedomāju, ka šis jautājums, kas, manuprāt, ir visiem saprotams un ļoti īss, aizņems tik lielu dienas daļu. Diemžēl mūsu priekšā vēl ir gluži tāds pats labojumiņš par maizi un par graudu pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Bet nu vismaz šie jautājumi, kas ir saistīti ar ražošanu, - un arī man ir liels prieks -, šajā dzīvajā diskusijā izvēršas par ražošanas jautājumiem.

Cienītā Gravas kundze, jūs atvainojiet, bet es jums varu piekrist visā. Es pats Ļeņina rakstus neesmu nevienu lasījis savā mūžā, bet, ja arī Ļeņins ir bijis par kooperāciju, tad, protams, to var tikai atbalstīt. Mēs gan vadāmies pēc pašreizējās pasaules pieredzes. Breša kungs, arī Bērziņa kungs to ir studējis, tikai katrs ir citādāk sapratis, kā ir pasaules kooperācijas sistēmā. Ir vajadzīga materiāli tehniskā bāze, un mēs šobrīd sakām, ka nav kooperācijas. Ko mēs tiem gudrajiem zemniekiem smērēsim tos švakos pārstrādes uzņēmumus, dosim tiem pavieglajiem biznesmeņiem, lai viņi iekrīt un bankrotē! Tas nu ir populisms, cienītie kungi! Ja mēs tā nostādām jautājumu, tad vispār jau nav ko runāt. Zemnieks nevar kooperēties, ja viņam nav materiāli tehniskās bāzes. Rietumos šī materiāli tehniskā bāze veidojusies no 30.gadiem, kad Latvijā sākās kooperācija. Cienītais kolēģi no blakusfrakcijas, Kiršteina kungs, tiešām Zviedrijā zemniekiem ir papīrrūpnīcas, celulozes rūpnīcas, un tas ir ļoti normāli. Arī mums ir jāpanāk, lai Latvijas zemniekiem, kuriem pieder 46 procenti no Latvijas mežiem, būtu kooperatīvajā īpašumā šī papīrpārstrāde un daudz kas cits. Un ir jāsaprot, ka nevar atdalīt izejvielu ražotāju no pārstrādes un pat vairumtirdzniecības, kur ir lielākais peļņas procents un kur ir iespēja ne tikai ar monopolu, bet arī ar pazeminātām cenām tirgū vairumpārdošanā apgrozīt lielāku masu un iegūt lielāku peļņu. Es negribu šeit lasīt lekcijas, es ļoti atvainojos, taču domāju, ka visi to saprot no šeit iepriekšrunātājiem. Pirmajā lasījumā pieņemot un komisijā strādājot, lūdzu visus ar šiem labajiem priekšlikumiem un neizpratni, un pārdomām ierasties komisijā, lai mēs nākamajos lasījumos tik ilgi nekavētu laiku visam cienījamajam Saeimas sastāvam.

Es pateikšu tikai vēl vienu mazu piebildi šeit. Par sertifikātiem. Atvainojiet, valdības locekļi! Šeit ir cienījamais Birkava kungs un arī Kehra kungs, un es nedomāju, ka tiek speciāli vilcināta šo sertifikātu pielietošanas izstrādāšana, bet tajā pašā laikā tiek steidzināta pārstrādes uzņēmumu privatizācija, lai zemnieks ar saviem sertifikātiem paliktu muļķa lomā, es atvainojos. Nedrīkst tā notikt! Un, ja nav iespējams pašreiz sertifikātus pārstrādes uzņēmumos pielietot, tad, lūdzu, pieņemsim. Mūsu variants arī ir tāds, ka privatizāciju varētu atlikt līdz gada beigām. Es domāju, ka tas būtu ļoti loģiski attiecībā uz zemniekiem, nevis atstājot viņus muļķa lomā.

Un pats pēdējais. Kooperācija veidosies tad, kad būs sakārtota arī nodokļu politika, par kuru es šeit runāju pašā sākumā. Un mums arī turpmāk, strādājot pie ražošanas jautājumiem Saeimā, ir jāpadomā, kāpēc vispār nevirzās saimnieciskā dzīve un ražošana un kāpēc nenotiek šī kooperācija. Tas ir tikai likumdošanas nesakārtotības jautājums.

Es, cienītie kolēģi, saku paldies visiem par piedalīšanos apspriešanā un uzaicinu atbalstīt un akceptēt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" akceptu pirmajā lasījumā un pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Visi deputāti ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Andris Rozentāls (Zemnieku savienība) - komisijas vārdā.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir dokuments nr. 237, kurā ir redzami izdarītie grozījumi likumā par maizes uzņēmumu privatizāciju.

Šeit ir gluži tās pašas principiālās, konceptuālās atšķirības vai papildinājums iepriekšējam Augstākās padomes pieņemtajam likumam. Pirmkārt, tā ir akciju paketes sadales procentuālā attiecība, otrkārt, tie ir sertifikāti un, treškārt, galvenais ir pagarināt privatizācijas laiku, jo šo sertifikātu pielietošana nav izstrādāta. Tajā ziņā es piekrītu Seiles kundzei. Un būtisks ir arī 7.pants, tas nāk vēl klāt. Tas ir būtiskāks jautājums par iepriekšējo, tas ir arī par pārējo graudu pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, par kuriem šobrīd nav likuma un tam arī nav jābūt. Vispār, ja drīkstu aizkavēt jūsu uzmanību, ir jāteic, ka Augstākā padome strādāja ar tā laika sapratni un tajā politiskajā situācijā, bet, manuprāt, rīkojās nekonsekventi, nepieņemot vienu likumu par lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju. Jo galu galā zemniekam ir jāpiedalās ražošanā gan attiecībā uz graudiem, gan gaļu, gan pienu un tā tālāk. Tātad šeit ir redzami šie labojumi. Principā konceptuālā nostādne ir tāda pati kā iepriekš, un es lūgtu atbalstīt to pirmajā lasījumā tāpat kā iepriekšējo likumu par gaļas pārstrādi.

Priekšsēdētājs. Vai ir pieteikušies runātāji? Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ļoti īsi gribētu turpināt to, ko es šeit teicu. Arī mēs atbalstījām tieši tā, kā šeit vairākums lūdza, pirmajā lasījumā atbalstīt šo projektu, lai otrajā lasījumā iesniegtu savus labojumus. Bet tomēr es vēlreiz gribētu atgādināt, ka es praktiski nesaņēmu nevienu atbildi uz saviem jautājumiem, kur mēs ņemsim šos līdzekļus. Un lielas daļas runātāju, kas šeit uzstājās, teikto es nosauktu par ekonomisko iluzionismu.

Mums Ārlietu komisijā ir pienākuši materiāli par Somijas iestāšanos un par līgumiem ar Eiropas savienību. Un šeit es gribētu pateikt tikai dažas īsas piezīmes. Te tika teikts, ka mums ir jāseko tai pieredzei, kāda ir bijusi Somijā un kāda ir Zviedrijā, arī attiecībā uz kooperāciju izveidi un kooperatīvu izveidošanu. Tad, lai jums, cienījamie deputāti, nebūtu ilūzijas, jo man šis materiāls ir uz galda, es jums konkrēti gribu pateikt tikai dažus datus par Somiju. Sakarā ar to, ka ar nākamo gadu Somija kļūst par Eiropas savienības locekli, tai notiek ļoti smagas sarunas tieši šajos lauksaimniecības subsidēšanas jautājumos. Somijas lauksaimniecība pašreiz ir savas visdziļākās krīzes priekšā, kāda vien vispār ir pastāvējusi lauksaimnieciskajā ražošanā. Un es jums varu teikt, ka Somijas subsīdijas pašreiz pārtikas ražotājiem fermeriem sasniedz 10 miljardus somu marku jeb, ja mēs zinām, ka viens dolārs ir apmēram ap sešām somu markām, tātad attiecīgi tas varētu būt nedaudz mazāk par 2 miljardiem dolāru gadā. Ja Latvija ir divreiz mazāka par Somiju, tad, lai uzturētu šo lauksaimniecību, mums gadā būtu jāiegulda pašreiz 1 miljards dolāru. Bet mūsu budžets jau pats ir apmēram tikpat liels. Pie kam gadu no gada lauksaimniecībā ir pieaugoša piemaksu tendence.

Tātad ko es pašreiz gribēju pateikt ar savu uzstāšanos. Pirmais. Mums ir palikuši 5-6 gadi, kad mēs varam izmantot savas priekšrocības un izmantot tās straujai, teiksim, ražošanas attīstībai lauksaimniecībā, lai mūsu zemnieki būtu konkurētspējīgi uz šo 2000.gadu, kad Latvija būs Eiropas savienības locekle un kad nekādu subsīdiju šeit praktiski vairs nebūs. Tās nebūs iespējamas kā tādas, jo to aizliedz līgumi. Tāpēc es šo informāciju arī sniedzu, jo daži tiešām lolo ilūzijas, ka mēs varam noiet to pašu ceļu, ko Somija, kas 40 vai 45 gadus sadarbojās ar Padomju Savienību. Tai bija pilnīgi atsevišķa izolēta situācija, tai pilnīgi cita vēsture veidojās pēc kara, arī šī kooperatīvā sistēma, un mēs praktiski vairs neko nevaram izlietot no tā. Mums jau nav laika. Mūsu interesēs ir jau šogad sākt. Mūsu interesēs ir ātra privatizācija, mūsu interesēs ir ātra tehnoloģija un mūsu interesēs ir diezgan nežēlīgi, atsijāt tos cilvēkus, kas māk strādāt, kas māk šo kapitālu uzkrāt un kas māk tirgoties. Un nemānīsim taču cilvēkus, ka tas zemnieciņš būs tas, ko te tautas valodā sauc par brokeru, ka viņš vienlaikus būs arī tas mākleris, kurš zinās tirgus lietas, kas grozīs un ka viņš to visu darīs. Viņš to nedarīs.

Bet tagad attiecībā uz šiem projektiem, kas ir iesniegti pašreiz. Jā, es vēlreiz uzsveru, ka mūsu frakcija uzskata, ka tas ir daudz plašāks jēdziens. Pirmkārt, mēs ļoti nopietni strādāsim pie šā vērtspapīru tirgus, un es nepiekrītu, ka šie sertifikāti būs galīgi nevērtīgi un ka tie būs jāizlieto vienīgi gaļas uzņēmumu vai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācijā, ka tos nekur nevarēs likt. Ja mums būs šāda attieksme, tad tos nevarēs likt, bet, ja mēs pieņemsim normālus likumus, kā es jau teicu, par vērtspapīru fondiem, tad zemnieks varbūt pats izvēlēsies - varbūt viņš ieliks tirdzniecībā šos brīvos līdzekļus un nopelnīs tur 300 - 400 procentus un tikai 40 procentus ieliks šajā gaļas pārstrādē. Jūs zināt ļoti labi, mīļie kolēģi, ka tajos dažos veiksmīgajos pārtikas pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā darbojas, ka tajos jau iegulda kapitālu tieši tie uzņēmumi, kuri spēj atpelnīt, kuriem ir šī kapitāla aprite, un viņi šo apriti rada, tirgojoties, teiksim, ar Rietumeiropu, ar NVS valstīm, ar Kazahiju, ar Krieviju, un tad viņi liek tikai daļu iekšā. Un viņiem ir rentabli uzņēmumi. Ir rentabli uzņēmumi, un šajos uzņēmumos ir arī laba tehnoloģija.

Un nobeigumā es gribētu teikt, ka nākamreiz, ja mēs pāriesim pie otrā lasījuma - un šeit arī var daudz kam piekrist, ko teica lauksaimniecības ministrs, - būtu vēlams un arī varbūt lūgums no mūsu frakcijas puses, tomēr drusciņ sīkāk pateikt, kāda tad būs šī Lauksaimniecības ministrijas politika attiecībā uz uzņēmumiem, teiksim, kuri uzņēmumi tiks subsidēti, kāda būs lauksaimniecības eksporta politika, jo kādreiz, kad mēs apstiprinājām valdību, šeit Birkava kungs apsolīja, ka būs eksporta mērķprogrammas. Un šīs mērķprogrammas ir iespējamas arī lauksaimniecībā. Ar to es nobeidzu.

Es tikai vienu piemēru pateikšu. Pagājušajā gadā Zviedrijā tika pārdots vairāk nekā 20 000 tonnu cūkgaļas. Tas ir cits jautājums - kādā iepakojumā un zem kādiem nosaukumiem, un kas to izdarīja. Bet šeit mēs absolūti nedzirdam programmas, un tāpēc ir ļoti grūti pašreiz izdarīt secinājumus.

Priekšsēdētājs. Pārtraukums.

( P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Reģistrācija kvorumam. Rezultātu! 47... 48. Nervozu zvanu! Vēlreiz reģistrēsimies! Rezultātu! 59.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Vai Sekretariātā ir pieteikušies debatēs? Lūdzu, deputāts Kreituss - Demokrātiskā partija.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es gribētu izteikties arī par šā otrā likumprojekta labojumu attiecībā uz maizi tāpēc, ka tieši par to vairākas reizes ir runāts. Es gribētu uzsvērt to, ka visai tai darbībai, kas pašreiz te notiek - un tāpēc es balsoju "pret" arī iepriekšējā balsojumā - nav nekā kopīga ar kooperāciju. Tai nekā kopīga nav ar kooperāciju! Kooperācija notiek pēc pavisam citādākiem principiem. Šeit ir parastā privatizācija, un pašreiz strīds var notikt tikai par to, cik liela daļa kuram būs. Un, kā mēs redzam, tad vienīgais bija Breša kunga priekšlikums - zemniekiem atstāt pāri par 50%, šiem ražotājiem, un tad ražotāji apvienojas. Būtībā šī darbība novedīs pie divu līmeņu pārstrādes. Viena būs tā pārstrāde, kuru privatizēs ar dažādiem paņēmieniem, pie tam ieplūdinot tajā daļu jeb, kā teica Kinnas kungs, pusi no Privatizācijas fondā iekasētās naudas, kas pašreiz ir 6 miljoni latu, tātad noplūdinot to atpakaļ uz šīm privātorganizācijām, nododot to rīcībā patiesībā bezprocentu kredītus. Un otrs līmenis būs tas, ko pēc kāda laika veidos, ja vispār varēs pacelties, tie zemnieki, tie ražotāji, kuri vēl būs spējīgi kaut ko veidot, jo tādu cenas uzcenojumu, kāds pašreiz ir, to jau izturēt nevar. Un es atkal ne jau pirmo reizi minēšu to skaitli, kā, piemēram, mūsu frakcijas zemnieks - Leiškalna kungs, - pārdeva savus graudus par 1,04 santīmiem kilogramā. Šogad. Un tad nu gribētos dzirdēt tagad no Zemnieku savienības frakcijas cilvēkiem, par cik tad viņi tos ir pārdevuši, ja mēs zinām, ka maize šodien maksā vismaz 30 - 35 santīmus kilogramā.

Šeit jau minēja skaistus skaitļus par 43% no cenas, ko dabūs Zviedrijā, te runāja pat par vairāk, ko varētu Latvijā dabūt, bet šinī gadījumā es redzu, ka te runa ir par 10 un par 15 reizēm cenu starpībā, ko dabū zemnieks un ko dabū ražotājs. Un šeit nekādas paralēles mēs vispār nevaram vilkt. Un, ja mēs gribam runāt par kaut kādu privatizāciju tādā veidā, lai nebūtu monopolcenu diktāta, tad katrā ziņā tā, protams, varētu iet caur kooperāciju, bet šādam privatizācijas veidam nav nekāda sakara ar kooperāciju. Tas ir tas, ko es vēl lieku reizi gribēju uzsvērt, un es atgriezīšos noteikti pie šā jautājuma pēc kāda laika, kad šī darbība būs notikusi līdz galam, un tad redzēsim, ka cenu izteiksmē tas neko nebūs devis - būs izveidojušās struktūras, kas tāpat kā privātstruktūras diktēs cenu zemniekam, un zemnieks putēs laukā tāpat, kā viņš tagad put laukā. Bez tam Zemnieku savienības cilvēki būtībā šeit nevar parādīt mehānismu, kas kaut kādā veidā varētu kalpot zemnieku lietas celšanai Latvijā. Berķa kungs ir izvēlējies ceļu - aiziet no Zemnieku savienības priekšsēdētāja amata, kā viņš teica. Es gribētu lūgt viņu palikt un uzņemties visu politisko un pārējo atbildību, ko viņš solījās. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Baigi labi!")

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds runās? Lūdzu - zemkopības ministrs Jānis Kinna.

J.Kinna (zemkopības ministrs).

Šodien man tā runājamā diena. Tātad cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Mans uzdevums ir jūs atkal ļoti īsi iepazīstināt ar procesu, kas atbilstoši šim likumam Latvijā šobrīd notiek un cik tālu ir tikts. Tātad atbilstoši likumam "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" Zemkopības ministrija ir uzsākusi visu republikas valsts maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju, izveidojot privatizācijas komisiju, kuras sastāvā ietilpst Zemkopības ministrijas Privatizācijas nodaļas pārstāvis, Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta pārstāvis, Labības biroja speciālisti, speciālists-jurists, maizes ražošanas tehnologs, maizes ražošanas tehnoloģisko iekārtu speciālists, inženieris-projektētājs, celtniecības speciālists un grāmatvedis.

Saskaņā ar šā likuma prasībām privatizācijai tika nodoti 9 valsts uzņēmumi. Privatizācijas komisija saskaņā ar šā likuma 4.pantu valsts statūtu sabiedrību veidošanas procesā uz esošo valsts maizes ražošanas uzņēmumu atsevišķu tehnoloģiski un organizatoriski nošķiramo ražotņu bāzes radīja patstāvīgas saimnieciskās vienības, kuras šobrīd jau kopskaitā ir 12 un kuras tālāk privatizējas kā atsevišķi objekti.

Privatizācijas komisija, uzsākot darbu 1993.gada augustā, sastapās ar virkni objektīvu problēmu, kuras tā šobrīd ir atrisinājusi un kuras vēl risina tagad. Ir notikušas 32 regulāras sēdes, veicot uzņēmumu novērtēšanu. Pilnīgi visos objektos ir notikušas izbraukumu sēdes, lai komisija iepazītos ar konkrētā uzņēmuma specifiku. Uzņēmumu novērtēšanā piedalījās licencēta auditorfirma, valsts akciju sabiedrības "Rçzeknes maiznieks" novērtēšanu ir veikusi kompetenta ārzemju auditorfirma.

Privatizācijas komisija pati ir novērtējusi divus uzņēmumus. Saskaņā ar likumu, realizējot privatizācijas procesu un veicot uzņēmumu novērtēšanu, privatizējamajiem uzņēmumiem ir bijuši zināmi izdevumi. Uz šo brīdi ir veikta 10 uzņēmumu novērtēšana, un 4 no tiem - valsts firma "Druva", "Agra", "Jelgavas maiznieks" un "Ventspils maiznieks" ir pārveidoti par valsts akciju sabiedrībām un šiem uzņēmumiem ir izsludināts privatizācijas konkurss.

Valsts akciju sabiedrībā "Agra" konkurss izsludināts šā gada 1.februārī, bet konkursa plānu iesniegšanas termiņi beigsies šā gada 1.jūnijā. Pārējiem trim uzņēmumiem privatizācijas konkurss izsludināts šā gada 18.janvārī, bet konkursa plānu iesniegšanas termiņš beigsies 18.maijā. Trīs uzņēmumi atrodas uz privātā īpašumā atrodošās zemes, kuras īpašnieki vēlas realizēt savas īpašumtiesības uz privatizējamajiem uzņēmumiem. Vienam uzņēmumam ir pieteicies tā bijušais īpašnieks. Šie uzņēmumi tiks privatizēti saskaņā ar atbilstošajiem likumiem. Pārējiem uzņēmumiem turpinās to pārveidošana par valsts akciju sabiedrībām un privatizācijas konkursu noteikumu izstrādāšana.

Privatizācijas konkursa noteikumus komisija ir izstrādājusi saskaņā ar likuma "Par gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" 15.pantu, jo šeit maizes likumā bija atsauce uz gaļas pārstrādes uzņēmumu privatizācijas likumu. Šajos noteikumos detalizēti formulēta maksāšanas kārtība, termiņi, kā arī labākā konkursa plāna izvēles kritēriji. Komisijas izstrādātie privatizācijas konkursa noteikumi ir apstiprināti Zemkopības ministrijā un saskaņā ar šā likuma prasībām publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī laikrakstā "Lauku Avīze".

Likumā noteiktais konkursa plānu iesniegšanas termiņš - 4 mēneši - ir pietiekams, lai pretendenti, to skaitā lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperatīvās sabiedrības, kas arī akcentētas sludinājuma tekstā, varētu sagatavot Privatizācijas komisijai iesniedzamos dokumentus. Privatizācijas konkursa noteikumos paredzētās pirmās iemaksas lielums ir vidēji tikai trešā daļa no nedalāmās akciju paketes vērtības, kas ir reāli iemaksājama arī nelieliem un vidējiem uzņēmumiem, par kādiem atzīstamas lauksaimniecības produkcijas ražotāju sabiedrības.

Uz šo brīdi vēlēšanos piedalīties privatizācijas konkursā ir izteikusi viena graudkopības sabiedrība, četras uzņēmējsabiedrības, četras ārvalstu uzņēmējsabiedrības no Skandināvijas, Vācijas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Konkrētus pretendentus un firmu nosaukumus es šobrīd neesmu tiesīgs minēt, jo šie nosaukumi ir zināmi tikai Privatizācijas komisijai.

Atļaušos vēl atgādināt, ka šobrīd tiešām, atsaucoties uz pasaules pieredzi, maizes cepšana praktiski nevienā valstī nav tradicionāla kooperatīvās darbības joma. Pie mums nesen šeit bija ieradies Francijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis, kas konsultēja mūs sarunām ar Eiropas savienību. Mēs viņam uzdevām šo jautājumu - kā tas ir Francijā, kur, kā jūs zināt, ir ārkārtīgi liels valsts īpašuma īpatsvars un arī izteikta kooperācija. Viņš par mūsu jautājumu bija izbrīnīts un pateica pilnīgi viennozīmīgi - neviena maizes ceptuve neatrodas kooperatīva rokās.

Piemērojot likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" praksē, Zemkopības ministrija un Privatizācijas komisija ir secinājusi, ka likums ir realizējams un ka tā saturs realizācijas gaitā ļaus respektēt jebkura uzņēmēja, to skaitā arī lauksaimnieciskās produkcijas ražotāja un dažādu kooperāciju intereses, respektīvi, likums ļauj startēt uz nedalāmās paketes iegādi arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, un tieši viņu iesniegtie konkursa darbi tiks izskatīti ar vislielāko labvēlību un izpratni. Tāpēc par atbalstāmu uzskatu deputāta Gundara Bērziņa iesniegto likumprojektu par labojumiem šā likuma 5.pantā, uz kura balstoties, prioritāte, nosakot konkursa uzvarētāju, tiek noteikta lauksaimniecības produkcijas ražotāja iesniegtajiem konkursa plāniem. Tādā veidā likuma spēku būs ieguvusi nostādne, ko Zemkopības ministrija un Maizes valsts ražošanas uzņēmumu privatizācijas komisija līdz šim realizē objektīvi, ņemot vērā zemnieku un pārējo ražotāju intereses.

Raksturojot iesniegtos likuma labojumus , gribu uzsvērt, ko Zemkopības ministrija šajā redakcijā uzskata par nepieņemamu, jo tās pieņemšana pilnībā apturēs maizes ražošanas uzņēmumu darbību.

Pirmkārt. Nav nokārtots likums par sertifikātu pielietošanu juridiskām personām, un es pilnīgi pievienojos Seiles kundzes atgādinājumiem valdībai un Ekonomikas ministrijai, ka šis jautājums nav nokārtots, un bez nopietnām izmaiņām likumā par sertifikātu pielietošanu šis jautājums arī nevar tikt nokārtots.

Otra problēma būs tā, ka atbilstoši jau izsludinātajiem konkursa noteikumiem uzņēmēji, kuri pretendē uz nedalāmās paketes iegādi, ir uzsākuši privatizācijas konkursa darbu izstrādni, un ir zināms, ka šādas izstrādnes maksā diezgan ievērojamas naudas summas, tā kā vietējās un ārzemju auditorfirmas par šāda veida konkursa darbu un biznesa p1ānu izstrādni ņem līdz 15% no uzņēmumā privatizējamās vērtības.

Jautājums ir tāds: ja mēs atcelsim šos konkursus, kas atlīdzinās šīs prasības, kuras nenoliedzami iesniegs pret Privatizācijas komisiju par sabiedrības un starptautiskās - arī starptautiskās - sabiedrības maldināšanu? Tātad iesniegto labojumu rezultātā stipri cietīs arī mūsu valsts politiskais prestižs ārzemēs.

Tālāk - no ekonomiskā viedokļa. Ja mēs nocirtīsim kā ar cirvi, ka šeit, šajos uzņēmumos, 51% (un ne mazāk) būs ražotājiem, tad praktiski es varu uzskatīt, ka šie uzņēmumi tāpat būs pakļauti lēnai miršanai, jo neviens investors neinvestēs līdzekļus uzņēmumā, kurā viņam nebūs konkrētas kontrolpaketes. Un šobrīd jau maizes tirgū ļoti aktīvi veidojas alternatīvais maizes apgādes tīkls, ar to sekmīgi nodarbojas Novakšānova kungs Rēzeknē, ar to sekmīgi nodarbojas daudzas citas firmas Daugavpilī, un, kaut kādā veidā nobremzējot valsts maizes uzņēmumu privatizāciju, mēs praktiski panāksim tādu situāciju, ka šie uzņēmumi neattīstīsies, nobankrotēs un šeit vienalga dominēs tikai privātais kapitāls, kā tas ir Rēzeknē šajā situācijā.

Tālāk. Kā zināms, likums par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju paredz, ka puse no privatizējamiem uzņēmumiem, puse no līdzekļiem, kas tiek ieņemti privatizācijas procesā, paliek pašu uzņēmumu rīcībā. Šeit arī ir šī dubultā attieksme pret sertifikātiem. No vienas puses, ir ļoti izdevīgi atsūknēt no lauku iedzīvotājiem sertifikātus. Bet, ja šie sertifikāti paliek uzņēmumā, tad uzņēmums vienalga nezinās, ko ar tiem darīt, un tā būs papīru kaudzīte uzņēmuma rīcībā. Un tātad praktiski izveidosies situācija, ka sertifikāts pēc būtības atgriezīsies atpakaļ pie tā paša, kam tas ir piederējis.

Tālāk. Runājot par 7.pantu, iesniegto 7.panta labojumu , es varu teikt, ka šāds risinājums Zemkopības ministrijai ir principiāli pieņemams. Varu informēt deputātus, ka graudu produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizācija jau ir uzsākta atbilstoši likumam par valsts un pašvaldību īpašuma objektu, uzņēmumu privatizācijas kārtību. Uz šo brīdi darbojas trīs privatizācijas komisijas valsts akciju sabiedrībām "Mežciems-D", "Rçzeknes dzirnavnieks" un "Vidzemes labība". Arī šiem uzņēmumiem privatizācijas komisijas sastāvā ir profesionāli savas nozares speciālisti, ir arī rajonu zemnieku pārstāvji, kuri darbojas komisijas sastāvā. Izstrādā nolikumus konkursam ar pretendentu atlasi. Komisijas izstrādātajos privatizācijas konkursa nolikumos, kuri apstiprināti Zemkopības ministrijā un saņēmuši Ekonomikas ministrijas akceptu, paredzēts rezervēt lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem ne mazāk kā ceturtdaļu no kopējā akciju skaita. Arī nosakot konkursa uzvarētāju, kam pienāksies kontrolpakete, kas katrā gadījumā ir dažāda, priekšrocības ir pretendentiem, kuru darbības virzieni ir saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu vai tās apkalpošanu. Ņemot vērā jau privatizācijas procesā gūto pieredzi un to, ka graudkopība ir valstiski svarīga ražošanas nozare, uzskatu, ka graudu produkcijas pārstrādes un glabāšanas uzņēmumi privatizējami Zemkopības ministrijas vadībā saskaņā ar likumu "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju" (saskaņā ar šā likuma pašreiz spēkā esošo redakciju ar Gundara Bērziņa iesniegtajām redakcionālajām izmaiņām). Lai tādā veidā, realizējot graudu produktu pārstrādes un glabāšanas uzņēmumu privatizāciju, produkcijas ražotāju intereses tiktu ievērotas pilnīgi un vispusīgi.

Beidzot, pieskaroties jautājumam par "Jelgavas dzirnavnieku", varu atkārtot tikai to, ko es teicu (tas bija apmēram pirms diviem mēnešiem), - ka šobrīd šis uzņēmums ir nodots Jelgavas pašvaldības īpašumā un šobrīd šī Jelgavas pašvaldības izveidotā privatizācijas komisija nav pieņēmusi ne pozitīvu, ne negatīvu lēmumu. Tā risina sarunas starp diviem pretendentiem par kopīga biznesa plāna izstrādāšanu starp "Akotu" un uzņēmējsabiedrību, kas ir izveidojusies pašā "Jelgavas dzirnavniekā", un, kamēr šīs sarunas notiek, Zemkopības ministrija neuzskata par iespējamu nodarboties ar šo jautājumu, ierosināt šā uzņēmuma nacionalizāciju, un mēs to noteikti darīsim tad, ja pieņemtais lēmums neatbildīs ražotāju interesēm.

Balstoties uz to visu, Zemkopības ministrija uzskata, ka izmaiņās noteiktais pamatkapitāla sadalījums nesekmēs likumam atbilstošu uzņēmumu privatizāciju, pēc kuras tiks veicināta maizes ražošanas nozares un graudkopības nozares attīstība. Lietderīgāk būtu privatizācijas noteikumos paredzēt, ka ir šīs priekšrocības, un varbūt paredzēt akciju sabiedrības noteikumos, statūtos, arī jaunu akciju laidienu, ja tāds ir nepieciešams. Tāpēc nobeidzot es gribu izteikt priekšlikumu, ka likumprojekts būtu atbalstāms, manuprāt, tikai viena panta dēļ - 7.panta dēļ, kas likumīgi nodotu šo privatizāciju Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Es ceru, ka no šīm manām atskaitēm jums vismaz radās pārliecība, ka Zemkopības ministrija zina šo procesu, ka tās darbinieki kontrolē šo procesu, un es nedomāju, ka šajā procesā tiek pieļautas kādas nelikumības. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Andris Rozentāls runās komisijas vārdā.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Negribu kavēt laiku, negribu uzsākt diskusiju ar cienījamo Kiršteina kungu un cienījamo Kreitusa kungu par kooperācijas principiem, par to, kā izdzīvot, ko darīt, kur ņemt naudu un ka šie brīnumi radīsies tad, kad iedos nezemnieku grupai, bet zemnieki, nabagi, latviešu "bauri", nekad naudu nav redzējuši un neko labu neizdarīs. Mēs šo polemiku varētu turpināt pie apaļā galda, Saeimā, Tautsaimniecības komisijā vai kādā citā komisijā, kur mēs jums pierādīsim ekonomiski, ka atdodot par sertifikātiem zemnieku rīcībā, šis kooperatīvs sabiedrības rīcībā faktiski par velti nenāk, bet, kad uzņēmumu paņems kāda privātstruktūra par kredītu, lai atgūtu šo uzņēmumā ieguldīto naudu, produkcija būs dārgāka, - tas ir viens. Un Kreitusa kungs ļoti precīzi teica, ka šobrīd zemnieks saņem grašus par labību, bet tauta par maizi maksā, nu, krietnus santīmus. Tur jau ir, Kreitusa kungs, visa tā lieta, ka zemnieks tuvumā netiek ne pie labības kombināta, nerunājot par "Rîgas dzirnavnieku", kur vispār zemnieku klāt nelaiž (nu, atsevišķus, protams, laiž, bet ne jau normāli tas tur notiek), nerunājot jau nemaz par visu pārējo labības pārstrādi un labības tirgu. Un, ja tas viss netiks sakārtots, tad Latvijā zemniekam, cienītie, nav ko darīt!

Šorīt mūs te cilvēki sagaidīja ar jautājumiem par Skrundu (vai mēs esam labi vai slikti, kādus tauta ievēlēja, kā mēs ratificēsim vai neratificēsim Skrundas likumu). Es ceru, ka agrāk vai vēlāk, 4 mēnešu vai 4 gadu laikā, Skrundas jautājums atrisināsies, bet latviešu tautai un zemniekiem šeit jādzīvo vēl vismaz 4000 gadu, kā ir dzīvots. Un, ja mēs viņiem nevaram atrisināt normālas izdzīvošanas, es pat teikšu, eksistēšanas, problēmas, kas saistītas ar ražošanu, piedalīšanos savas produkcijas pārstrādē un realizācijā, kur visos šajos procesos tiek dalīta peļņa... Un kāpēc tad cienītie ārzemnieki pretendē uz mūsu valsts labības kombinātiem - tik nevērtīgajiem, tik ekonomiski neizdevīgajiem? Viņi gatavi ziedoties un bankrotēt Latvijas labā! Es, cienītie kungi, neesmu tik naivs, un es tam visam neticu!

Tomēr visu šeit teikto komisija ņems vērā, un es lūdzu jūs pirmajā lasījumā projektu akceptēt, bet lai mēs otrajā lasījumā tiktu uz priekšu daudz straujāk, vēlreiz uzaicinu un lūdzu jūs piedalīties komisijas organizētajās pārrunās par pārstrādes uzņēmumu privatizāciju un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem vai, ja tos varbūt nevar rakstveidā noformulēt, tad kaut vai ar izteikumiem, lai mēs tiktu skaidrībā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" akceptēšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Lūdzu, deputāts Rozentāls - Zemnieku savienība!

A.Rozentāls (LZS).

Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, - kamēr visi ir iekarsuši un viss ir svaigā atmiņā, - lūdzu jūs iesniegt savus priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās attīstības politikas komisijā pēc iespējas ātrāk, ne ilgāk kā divu nedēļu laikā. Es domāju, ka visi ir tagad tik gatavi, ka varētu tos iesniegt jau šodien, rīt, un nākamajā nedēļā otrdien mēs varētu sākt tos spriest. Paldies!

Priekšsēdētājs. Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un kultūras autonomiju"" (pirmais lasījums). Vārds Inesei Birzniecei - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājai!

I.Birzniece (LC).

Cienījamie deputāti, sameklējiet, lūdzu, dokumentu nr.180! Šis likumprojekts radās pēc pagājušā rudens sesijā, kad mēs Cilvēktiesību komisijā noklausījāmies pārstāvjus no Dzimtsarakstu nodaļas un izskatījām arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu par šo likumu. Šis likums ir pieņemts Augstākās padomes laikā 1991.gada 19.martā un pareizais likuma nosaukums ir "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju". Šie pārstāvji no Dzimtsarakstu nodaļas mums aprakstīja problēmu, ka šajā likumā nav sīkāk reglamentēti tie procesi, kā cilvēks Latvijā var mainīt tautības ierakstu pasē. Mēs arī to pieņēmām, pārstrādājām šo redakciju, ko jūs redzat pirmajā lasījumā, grozījām 2.pantu. Vecajā, spēkā esošajā likumā 2.pants ir lasāms šādā redakcijā: "Katrs Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs ir tiesīgs brīvi, saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu vai nacionālo izcelšanos uzrādīt vai atjaunot dokumentos savu nacionālo piederību." Un jūs redzat dokumentā nr.180, ka mēs iesakām izteikt 2.pantu šādā redakcijā (faktiski beigās ir pievienots palīgteikums): "Katram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam ir tiesības saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu atjaunot savos dokumentos nacionālo piederību, ja viņš dokumentāri pierāda, ka vismaz vienam no viņa pirmās vai otrās pakāpes augšupējiem radiniekiem ir vai bija atjaunojama nacionālā piederība." Mēs no Cilvēktiesību komisijas aizsūtījām valdībai ierosinājumu, ka vajadzētu izstrādāt kārtību, kādā veidā uzvārdi un tautības ieraksti var tikt mainīti pasēs vai dokumentos, un pēc mūsu ieteikuma valdība iesniedza likumprojektu, kas arī parādās mūsu šodienas darba kārtībā, - likumprojektu "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu". Tātad tas ir nodots Juridiskās komisijas atbildībā. Mēs ieteiktu, lai šis likums būtu tas pamatlikums, sīkāk reglamentētu visu šo procesu. Likumprojektā būtu reglamentēta uzvārda, vārda un tautības maiņa. Un mēs ierosinām pieņemt projektu pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā tas būtu saskaņots ar tiem grozījumiem, kas būtu otrajā un trešajā lasījumā likumprojektā "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu".

Priekšsēdētājs. Vārds Juridiskās komisijas vadītājam deputātam Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļš"!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija saņēma arī Ministru kabineta iesniegumu, kurā bija runa par to, ka 2.pantu vispār vajag izslēgt ārā, kā arī izslēgt no šā likuma 7.pantu, un, kad mēs pirmo reizi to skatījām, mēs akceptējām šo valdības priekšlikumu, pēc tam, atgriežoties atpakaļ, mēs atsaucām savu atzinumu, ko nosūtījām Cilvēktiesību komisijai, un aicinājām izdarīt izmaiņas, par kurām jau Birznieces kundze jums minēja, un papildus uz otro lasījumu paredzēt 2.panta jaunu redakciju un 7.pantu izslēgt ārā, jo 7.pantā ir runa par konsultatīvo padomi, kura pastāvēja, kurai vajadzēja pastāvēt pie Augstākās padomes. Pie Saeimas vairs šādas institūcijas nav, tātad pēc šā panta vajadzības nav. Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka bieži vien arī vēl tagad tiek celta ažiotāža, ka, lūk, pateicoties šādai šā likuma normai ikviens, kam tik ienāk prātā mainīt savu tautību, var to izdarīt brīvi un viegli un ka tatārs var kļūt par latvieti 5 minūšu laikā. Apmēram tā tas izskan. Liekas, ka tas ir viens no pēdējiem "Neatkarības" numuriem, kur ir ievietota Birkava kunga atbilde un Birznieces kundzes atbilde. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī pašreiz šādas iespējas nav, ka tā vienkārši kāds, kas grib, var kļūt par jebkuras tautības pārstāvi. Un vēl jo vairāk, - jums visiem ir izdalīts Juridiskās komisijas izstrādātais variants likumam par vārda, uzvārda un tautības maiņu, kura otrajā nodaļā ir runa par tautības maiņu un ir ļoti strikti reglamentēta šī lieta. Un, pirms kāds varbūt atkal grib izteikt iebildumus un izteikt šaubas, es ieteiktu vispirms izlasīt šo likumprojektu, kurš ir darba kārtībā un ir jums izdalīts, jo šeit tas viss ir ļoti stingri noteikts. Tas nav tik vienkārši: es iedomājos un es varu kļūt par jebkuras tautības pārstāvi! Šeit ir prasīts gan tautības maiņas pieteikums un pieteikuma motivācija, gan noteikts, kādi dokumenti ir nepieciešami un kādos gadījumos tas ir iespējams, tātad tas nav atkarīgs vienkārši no gribas vien. Tātad tautības maiņas pieteikums ir jāpamato, dokumentāri jāpierāda sava izcelšanās. Tautību maina tikai tādā gadījumā, ja dokumentāri var pierādīt, ka vai nu, teiksim, viens no vecākiem ir attiecīgas tautības pārstāvis, vai arī augšupejošie radinieki otrās pakāpes līmenī. Turklāt likumprojektā mēs esam ielikuši 9.pantā 7.punktu: ja kāds vēlas tautības maiņas rezultātā tikt atzīts par latvieti, tad viņam papildus ar šajā pantā minētajiem dokumentiem pieteikumam jāpievieno izglītības dokuments, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs prot valsts valodu atbilstoši augstākajai kategorijai - trešajai valsts valodas prasmes pakāpei. Tātad, kā redzat, šeit ir noliktas ļoti striktas barjeras, un tāpēc es jūs aicinu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu un nobalsot par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā. Otrajā lasījumā tiks izdarīti attiecīgie grozījumi. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Ilga Grava - Demokrātiskā partija!

I.Grava (DP).

Mums radās viens jautājums, kāpēc mēs neskatījām kompleksā kā Endziņa kungs, jo mēs runājam par 2.panta labojumiem. Kāpēc ir pazudis vārds "uzrādot"? Ir tikai "atjaunojot", jo iepriekšējā tekstā bija "uzrādot un atjaunojot". Šeit ir tikai "atjaunojot". Vai tad uzrādot nevar izvēlēties tautību atkarībā no pirmās pakāpes un otrās pakāpes radiniekiem? Tas ir vienkārši jautājums, kā to izskaidrot.

Otra lieta. Mēs, frakcijas sēdē apsprieduši šo likumprojektu, nonācām pie secinājuma (un mēs iesniegsim arī rakstveidā šo priekšlikumu), ka mums nav pieņemams noteikums par otrās pakāpes radiniekiem. Latvijā tautības izvēlē vajadzētu vadīties no tā, kas ir tēvs un māte, un tad lai cilvēkbērns apzinās, kas viņš tāds ir, jo, ja ne tēvs, ne māte - neviens nav latvietis, nav bērnu audzinājuši latviskā garā un nav apzinājušies sevi par latviešiem, un ja pēkšņi atradīsies vectētiņš vai vecmāmiņa, kas ir bijis latvietis, vai tāpēc šāds cilvēks uzreiz būs latvietis ar tām privilēģijām, kas rodas līdz ar pilsonības iegūšanu?

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un kultūras autonomiju"" akceptēšanu pirmajā lasījumā un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.1, nr.25, nr.26, nr.27. Lūdzu ziņotāju nākt tribīnē. Par procedūru? Lūdzu - Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Pēc sesijas pārtraukuma, ziemas sesijas pārtraukuma, Saeima izskatīja Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, kas tika pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, to skaitā arī četrus noteikumus, ar kuriem tika izdarīti grozījumi visos četros pašvaldību likumos. Saeima balsoja par to, ka šie noteikumi tiek nodoti komisijām. Tādējādi Saeima ir rīkojusies, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 83.pantu, kurš nosaka: "Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā Ministru kabineta izdotie un Saeimai noteiktā laikā iesniegtie noteikumi skaitās par atceltiem, ja pie šo noteikumu priekšā celšanas Saeima tos nenoraida ar sevišķu lēmumu." Minētie noteikumi patlaban ir nodoti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura šobrīd šos noteikumus nav izskatījusi, tādēļ, godātie kolēģi, es uzskatu, ka iesniegtais lēmuma projekts pēc būtības šodien nav izskatāms, un, izmantojot Kārtības ruļļa 120.panta noteikumus (proti, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama, tad Saeimai šāds priekšlikums ir nobalsojams), es, godātie kolēģi, tātad ierosinu nobalsot par to, ka šis lēmumprojekts pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, ka darba kārtībā pieteiktais lēmuma projekts nav apspriežams pēc būtības! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 8. Lēmums pieņemts. Priekšlikums atbalstīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: Lūdzam šodienas plenārsēdē likumprojektu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" izskatīt pirms likuma "Par valsts civildienestu". Vai kāds vēlas runāt? Godātā deputāte Seile! Man šeit, Prezidijā, sekretāra biedrs Tomiņš pareizi norāda, ka tāda likumprojekta mums nav darba kārtībā. Par civildienestu ir, bet jūsējā nav. (No zāles deputāte A.Seile: "Bet tā jau būtu piesiešanās!") Jā. Bet tā jau būtu piesiešanās, jo šeit ir grozījumi likumā, nevis... Tā ir piesiešanās. Lūdzu, jums vārds!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Uz vairākiem mēnešiem ir apturēta zemes reforma pilsētās tāpēc, ka Saeimā nav izskatīti likuma grozījumi. Tautsaimniecības komisija kopā ar Ministru kabinetu ir ļoti rūpīgi izvērtējusi visus iesniegumus, kas ir saņemti sakarā ar grozījumiem likumā par zemes reformu pilsētās. Un vēl ir daži papildu apstākļi, - tiem cilvēkiem, kuri ir sagatavojuši šos priekšlikumus, Tautsaimniecības komisijā rīt ir ieplānoti citi pasākumi, tādēļ ļoti lūdzu uzsākt šodien šā ļoti svarīgā likumprojekta izskatīšanu. Un par civildienestu mēs varēsim runāt tikai tad, kad būsim nokārtojuši savu pamatjautājumu, jo mēs visi stāvam uz zemes.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - "Latvijas ceļš"!

M.Gailis (LC).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Es tomēr ļoti lūdzu nemainīt darba kārtību. Strādāsim ātri un efektīvi un izskatīsim abus likumprojektus, bet tādā kārtībā, kā to mēs esam iesākuši! Lieta ir tāda, ka civildienesta likums ir darba kārtībā, ja nemaldos, jau ceturto vai piekto reizi. Beidzot tas ir sasniedzis tādu līmeni, ka varētu pie tā sākt ķerties, un man ir aicinājums neatbalstīt cienījamās Seiles kundzes priekšlikumu, bet izskatīt labojumus likumā par zemes reformu pilsētās uzreiz pēc šā likumprojekta, un to mēs, ja labi gribam, varam paspēt izdarīt vēl šodien. Paldies.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Viens runāja "par", viens - "pret". Godātā Seile, jūs bijāt "par", un Māris Gailis bija "pret". Līdz ar to debates ir izsmeltas. Balsosim par deputātu Seiles, Kušneres, Žīgura, Tabūna, Janeka, Kuprijanovas, Folkmanes, Lamberga, Kiršteina un Berklava priekšlikumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" izskatīt pirms likumprojekta "Par valsts civildienestu"! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par valsts civildienestu". Par procedūru, lūdzu, vārds deputātam Kidem - "Saskaņa Latvijai"!

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Frakcija "Saskaņa Latvijai" iesniedza civildienesta likuma projekta otrajam lasījumam virkni labojumu, bet šie labojumi nav izskatīti, un mēs neredzam komisijas lēmumu par šiem labojumiem. Tāpēc man ir jautājums: kā saskaņā ar procedūru mēs varam izskatīt šo likumprojektu, ja šie labojumi nav izskatīti? Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Gailis (LC).

Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka šā likumprojektaa izskatīšana bija īpaši komplicēta. Mēs saņēmām priekšlikumus no Jāņa Lagzdiņa, Tupešu Jāņa, Māra Grīnblata, Demokrātiskās partijas frakcijas un LNNK frakcijas uz šīs bāzes sagatavojām otro lasījumu. Otrā lasījuma teksts jau tika izdalīts visiem deputātiem, bet pēc tam sakarā ar Juridiskās komisijas priekšlikumu likumprojekts tika noņemts no darba kārtības, un tad mēs saņēmām priekšlikumus, kas bija jau vērsti uz šo, otrajam lasījumam sagatavoto versiju. Mēs tos izskatījām komisijā un ņēmām vērā praktiski visus - līdz 67.pantam, tādēļ ka aizkavējās pēdējo priekšlikumu iesniegšana no Juridiskās komisijas, un dažus beidzamos priekšlikumus, kuri attiecas uz likumprojekta pašu beigu daļu, pēdējiem punktiem, un kuri nebija konkrēti, bet bija filozofiski, taču, protams, vērā ņemami, mēs neiestrādājām otrā lasījuma uzlabotajā jeb rediģētajā variantā, bet ņemsim tos vērā, gatavojot projektu trešajam lasījumam. Breša kungs strādāja aktīvi šinī darbā un piekrita šādai versijai. Man būtu lūgums - ķerties pie darba, nokļūt līdz attiecīgajiem pantiem, un mēs to visu ņemsim vērā uz trešo lasījumu. Katrā ziņā ir ņemti vērā ļoti daudzi "Saskaņas" ierosinātie priekšlikumi. To zināja Breša kungs, kurš ir mūsu komisijas loceklis un ar kuru mēs kopā strādājām. Pie likumprojekta ir ārkārtīgi daudz strādāts. Tikai otrajam variantam vien, tātad tam rediģētajam otrā lasījuma variantam, ir ņemti vērā 106 priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar procedūru būtu daudzmaz taisnīgi, ja jūs, Gaiļa kungs, vai kāds cits no komisijas precīzi pateiktu, kuri frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumi tiks izskatīti trešajā lasījumā. Starp otro un trešo lasījumu. (Starpsauciens no zāles: "Tad mums to vajadzēja darīt zināmu!")

M.Gailis. Es to izdarīšu, skatot pēc kārtas, ja jums nav iebildumu. (No zāles deputāts E.Kide: "Ir iebildumi!")

Priekšsēdētājs. Par procedūru vēlas runāt Anna Seile, lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Ne vienmēr frakcijas "Saskaņa Latvijai" domas ir pieņemamas arī citām frakcijām, un šajā gadījumā, piemēram, LNNK frakcija, pat neredzēdama šos priekšlikumus, kurus ir iesnieguši laikā, nevar tos pieņemt. Pat tad, ja Gaiļa kungs tos ir pieņēmis un ja tie ir izskatīti komisijā, varbūt tie nav kādam citam pieņemami. Tāpēc es pieprasu šo priekšlikumu izdalīšanu un pieprasu paskaidrot, vai šie priekšlikumi bija iesniegti likumā noteiktajā kārtībā, noteiktajā laikā. Ja tie bija iesniegti, tiem jābūt pavairotiem un jābūt mums redzamiem.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs! Lūdzu uzmanību!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Saskaņā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pagājušā gada 2.decembra lēmumu par atbildīgo referentu likumprojektam "Par valsts civildienestu" ir iecelts LNNK frakcijas deputāts Viesturs Pauls Karnups, kurš darbojas mūsu komisijā. Tā kā kolēģis atrodas šobrīd ārzemēs, tad saskaņā ar mūsu komisijas pilnvarojumu par referentu ir nozīmēts valsts reformu ministrs Gailis. Par to, kādu apsvērumu dēļ atsevišķi frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu priekšlikumi nav pilnībā ietverti šajā pievienotajā tabulā, es, kā komisijas priekšsēdētājs, šobrīd jūs informēt nevaru tā apstākļa dēļ, ka uz šo jautājumu varētu atbildēt kolēģis Viesturs Pauls Karnups. Bet pilnīgi pievienojos priekšsēdētāja priekšlikumam, ka šie frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu ierosinājumi tagad ir jāpavairo. Tas atbilst Kārtības rullim.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Kide! Pēc tam, kad jūs būsit izrunājušies ar godāto deputātu Gaili, vai jūs neteiktu kādu komentāru vai galavārdu?

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti, cienījamo priekšsēdētāj! Es tomēr uzstāju uz šo priekšlikumu izskatīšanu šeit plenārsēdē. Ja tie nav izskatīti komisijā, tad vajag izskatīt tos plenārsēdē tādā secībā, kādā tie ir, pavairot tos, lai deputāti plenārsēdē var ar tiem iepazīties un tos tad izskatīt. Frakcija nepiekrīt izskatīt likumprojektu bez tiem.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis, lūdzu!

M.Gailis (LC).

Runa ir par pāris priekšlikumiem, par pēdējiem šā likumprojekta pantiem. Man ir ierosinājums - tūlīt pat pavairot un izdalīt šos dažus priekšlikumus. Kamēr mēs likumprojekta izskatīšanas gaitā līdz tiem nokļūsim, jūs būsiet iepazinušies ar šiem priekšlikumiem, mēs varēsim par tiem nobalsot. Vai varam tā darīt, ja? (No zāles deputāts E.Kide: "Varam piekrist!")

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide, kā frakcijas vadītājs, piekrīt. Godātie deputāti un godātais Gaiļa kungs! Kā es sapratu, Lagzdiņa kungs teica, ka nekas nav zināms par šiem priekšlikumiem. (Starpsauciens no zāles: "Komisijā izskatīts!")

M.Gailis. Ir zināms.

Priekšsēdētājs. Kur tie ir?

M.Gailis. Tie ir komisijas rīcībā. Šos punktus mēs izskatījām un neiekļāvām, varētu teikt, noraidījām, bet mēs varam izskatīt beidzamos priekšlikumus, kuri nav iekļauti šeit, un nobalsot par katru atsevišķi. Šā likumprojektaa izskatīšanu vadīja Karnupa kungs. Mēs varam tos paņemt, šos pēdējos priekšlikumus, un izskatīt tos šeit, kad mēs līdz tiem būsim nokļuvuši. Tas ir pēc 87.panta.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kide.

E.Kide (SL).

Cienījamie deputāti! Man tādā gadījumā ir Prezidijam, un pašam sev, un komisijai jautājums: kā tad jūs izskatīsiet, ja jums nav komisijas slēdziena? Kā tad jūs izskatīsiet, ja nav paša komisijas slēdziena? Mēs jau būtu ar mieru, ja jums būtu slēdziens. Bet tad jātaisa pārtraukums. Jums jādabū slēdziens, un mēs būtu ar mieru šos pēdējos pantus izskatīt. Paldies par uzmanību.

M.Gailis. Drīkst?

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

M.Gailis. Pulkstenis ir 25 minūtes pāri četriem. Sāksim izskatīt šo likumprojektu pulksten piecos. Komisija dos slēdzienu par šiem dažiem priekšlikumiem, un jums pārtraukuma laikā tas rakstveidā tiks izdalīts. Un pēc pārtraukuma mēs varēsim turpināt darbu. Tā mēs varētu darīt. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Tâ var!")

Priekšsēdētājs. Esam vienojušies. Sāksim izskatīt pa pantiem!

M.Gailis. Cienījamie kolēģi! Ma jāsaka, ka šā likumprojekta sagatavošana bija ļoti komplicēts darbs. Kā jau es teicu, praktiski mēs projekta otro lasījumu gatavojām divās kārtās. Otrajam lasījumam sagatavoto versiju vēl rediģēja un skatīja cauri Juridiskā komisija un "Saskaņa Latvijai". Sekojiet tabulai! Pirmajā ailē tātad ir pirmā lasījuma redakcija, otrajā ailē - otrā lasījuma redakcija, un pēdējā ailē - otrā lasījuma jaunā redakcija (tātad tā redakcija, kur ir ņemti vērā priekšlikumi, ko ir devusi Juridiskā komisija un "Saskaņa Latvijai"). Tādā veidā mums ir jāorientējas. Dažreiz atsauksies tas uz...mēs atsauksimies, ņemot vērā komisijas slēdzienu, uz pirmo aili vai uz otro aili. Bet, kad skatīsim cauri, es to katru reizi pateikšu. Man jāsaka, ka šis likums ir kompromisa likums. Jūs zināt, ka bija iesniegts LNNK frakcijas priekšlikums. Bet mums izdevās vienoties. LNNK savu priekšlikumu paņēma atpakaļ. Karnupa kungs vadīja likumprojekta izstrādāšanu, un daudzas LNNK frakcijas idejas un citu frakciju idejas šinī likumprojektā ir ņemtas vērā. Arī Juridiskā komisija iesniedza ļoti daudzus vērtīgus priekšlikumus, un tādēļ man šķiet, ka šī jaunā redakcija otrajam lasījumam ir noteikti labāka nekā otrajam lasījumam sagatavotā redakcija.

1.pants. Tātad deputāta Tupeša priekšlikums - , izņemt vai mainīt vārdu "varas". Tas ir pieņemts. Šis vārds ir izņemts no 1.panta.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Paldies. Tālāk!

M.Gailis. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums - panta ceturto daļu izteikt kā otro daļu jaunā redakcijā un pirmajā lasījumā 1.panta otro daļu attiecīgi izteikt kā trešo daļu, precizēt redakciju. Priekšlikums pieņemts. Šeit ir runa par redakcionālām izmaiņām.

Priekšsēdētājs. Nav iebilžu?

M.Gailis. Juridiskā komisija iesaka 1.panta trešajā daļā izslēgt vārdus "Valsts prezidenta institūts, Saeima, tiesa un prokuratūra", kā arī aizstāt vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "Valsts kanceleja". Tas ir pieņemts daļēji, jo mēs komisijā nobalsojām, ka atstājam "Valsts prezidenta kanceleja", "Saeimas kanceleja", bet, protams, vārdi "Ministru kabinets" ir aizstāti ar vārdiem "Valsts kanceleja", izņēmām vārdu "tiesa". Un mums ir jāskatās 3.panta otrā daļa, kur ir nosaukts kādas tiesu amatpersonas nav ierēdņi. Runa ir par Augstākās tiesas tiesnešiem un visiem pārējiem tiesnešiem. Tātad tiesu sistēmā ierēdņi ir visi, kuri nav tiesneši.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Deputāts Gailis jau informēja, ka Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts daļēji. Un šinī sakarībā es kategoriski gribu uzturēt Juridiskās komisijas viedokli attiecībā uz prokuratūru un valsts kontroli. Vēl jo vairāk, - ja 3.pantā tas ir uzskaitīts un ir skaidri saprotams, ka tiesneši nav valsts ierēdņi (un tas ir pilnīgi pareizi), bet tajā pašā laikā netiek dots šeit nekāds uzskaitījums par to, kas notiek ar prokuroriem, kas notiek ar valsts kontrolieri, kas notiek ar Valsts kontroles kolēģijas locekļiem, kurus apstiprina Saeima. Kā atbildēs komisija šinī gadījumā? Ja prokuratūra ir tā institūcija (mēs tikko izskatījām šo likumprojektu un akceptējām otrajā lasījumā; tas tiek gatavots trešajam lasījumam), tad prokurora funkcijas būs arī šo civildienestu pārvalde, arī to pašu ministru vai deputātu. Varbūt skatīt viņu vainu (vai viņš ir vainīgs, vai nav izdarījis kādu noziegumu) un rosināt krimināllietu, uzturēt apsūdzību. Un tajā pašā laikā iznāk, ka prokurors ir dubultpakļauts. No vienas puses, ir paredzētas ģenerālprokurora funkcijas, bet no otras puses, iznāk, ka ģenerālprokuroru arī iecels Saeima, bet pēc tam - Civildienesta pārvaldes priekšnieks. Vēl ir kaut kāda atestācija vai kaut kas tamlīdzīgs. Es tāpēc kategoriski uzturu šo prasību, ka šeit ir jāizdara izmaiņas. Visam ir jābūt skaidri un gaiši pateiktam tādā gadījumā. Ja ir saglabāta 1.panta redakcijā arī tiesa, bet 3.pantā ir atrunāts, ka tas neattiecas uz visu līmeņu tiesnešiem, sākot no Augstākās tiesas un beidzot ar rajona vai pilsētas tiesu, tad šeit skaidri un gaiši jābūt arī ierakstītam, ka tas neattiecas uz tām amatpersonām, arī attiecībā uz prokuratūru. Var būt, ka šeit varētu būt runa, ka, teiksim, tehniskie darbinieki ir kā valsts ierēdņi. Bet ne prokurors, ne valsts kontrolieris, ne Valsts kontroles kolēģijas loceklis, kuru apstiprināšana ir Saeimas kompetencē. Es lūdzu to ņemt vērā.

A.Berķis (LZS; Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas ceļa" frakcija!

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Es gribu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, ka vajag izslēgt vārdu "Saeima", un gribu paskaidrot, kāpēc. Ir runa par Saeimas Kanceleju. Es, protams, nevaru spriest par visu pasaules parlamentu pieredzi, bet katrā ziņā tur, kur mēs esam bijuši un interesējušies tieši par šo jautājumu, ir tā. Un, cik es atceros, deputāts Leiškalns īpaši prasīja, piemēram, kā ir Francijas Nacionālajā Asamblejā, un arī tur viņi īpaši pasvītroja, ka viens no likumdevēja neatkarības kritērijiem ir tas, ka likumdevēju kanceleja nav pakļauta civildienestam tādā izpratnē, kā šeit ir domāts. Viņi ir pakļauti tikai pašam likumdevējam, un, protams, ka ir iekšējā kārtība, ir dažādi konkursi un visas citas lietas, kas īpaši reglamentē gan šo kanceleju ierēdņu darbu, gan viņu virzību pa karjeras kāpnēm, gan atbildību. Bet to reglamentē pats likumdevējs. Tas pats ir arī, piemēram, Anglijas jeb, es atvainojos, Lielbritānijas Apakšnamā. Tur arī ir šī pati kārtība, un, kad uzdevām tieši šo jautājumu, netika gari skaidrots, kas un kāpēc un tā tālāk, bet tika pasvītrota likumdevēja neatkarība, jo citādi šīs neatkarības šajā izpratnē nav.

A.Berķis. Vārds deputātei Annai Seilei - LNNK!

A.Seile (LNNK).

Es gribu atbalstīt Gorbunova kunga tikko izteikto priekšlikumu, bet es gribu uzturēt arī pārējos Juridiskās komisijas ierosinātos priekšlikumus - un, konkrēti, tos, kas attiecas par Prezidenta Kanceleju. Ja mēs atstājam šo cilvēku pieņemšanas, atlaišanas noteikumus un visus pārējos, kas ir iestrādāti šajā likumā par civildienestu, tad, Prezidentam mainoties, Prezidents pat nevarēs pieņemt sev jaunus Kancelejas darbiniekus. Vai tas ir vajadzīgs? Es uzskatu, ka tas nav vajadzīgs. Un es uzskatu, ka visā pilnībā vajadzētu balsot par Juridiskās komisijas ieteikto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Acīmredzot patiesība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Es pilnīgi piekrītu, ka tiesnešiem, prokuroriem un valsts kontrolieriem ir īpašs darba lauks, un tādēļ viņiem būtu jānosaka īpašs statuss. Daļu no valsts kontrolieriem mēs apstiprinām šeit, Saeimā, arī tiesnešus mēs šeit apstiprinām un ievēlam. Bet, godātie kolēģi, ja mēs pilnībā neattiecināsim, kaut daļēji neattiecināsim šā likuma noteikumus uz tiesnešiem, prokuroriem un Saeimas darbiniekiem, uz daļu Saeimas darbinieku, tādā gadījumā, godātie kolēģi, situācija būs tāda, ka netiks attiecinātas arī tās civildienesta likuma normas, kas nosaka zināmus ierobežojumus un sociālās garantijas, kas attiecas uz ierēdņiem. Tātad, lūk, Ministru kabinetā, Kancelejā būs jāstrādā ierēdņiem, kuri obligāti prot latviešu valodu, bet Saeimā nebūs šā nosacījuma. Saeimā un Prokuratūrā varēs strādāt personas, kuras ir pārsniegušas pensijas vecumu vai kuras ir jaunākas par 18 gadiem, bet nez kāpēc citās valsts iestādēs šis ierobežojums būs. Būs zināmi antikorupcijas ierobežojumi daudzu valsts iestāžu darbiniekiem, bet Saeimas, Prokuratūras un tiesu darbiniekiem šīs antikorupcijas normas nebūs saistošas. Tādā gadījumā, kolēģi, es ierosinu kompromisa variantu - proti, noteikt, ka tiesneši, prokurori, valsts kontrolieri un varbūt arī Saeimas Kancelejas darbinieki nav valsts ierēdņi, bet speciālajos likumos par prokuratūru, valsts kontroli, tiesu varu precīzi uzskaitīt, kuras civildienesta likuma normas (proti, tās normas, kas nosaka šos daudzos ierobežojumus un sociālās garantijas) attiecas arī uz prokuroriem, valsts kontrolieriem un tiesnešiem, jo pretējā gadījumā radīsies neloģiska situācija, jo (es vēlreiz uzsveru!) uz tiesnešiem un prokuroriem neattieksies šīs antikorupcijas normas un vienlaikus arī šīs sociālās garantijas. Un, manuprāt, tas ir nepamatoti. Kaut gan, atklāti sakot, attiecībā uz Saeimas Kanceleju es nesaprotu, kādēļ uz pieciem sešiem Kancelejas darbiniekiem, kuri būs ierēdņi (ne vairāk viņu būs), - kādēļ uz viņiem nevarētu attiecināt šīs normas, ja uz analogiem ministriju darbiniekiem šīs normas pilnībā tiks attiecinātas? Man nav saprotams, kādēļ tehniskajiem darbiniekiem ir jābūt šādai autonomijai. Šeit nav runa, Seiles kundze, par Prezidenta padomniekiem vai deputātu palīgiem. Šeit runa nav par Saeimas priekšsēdētāja padomniekiem un palīgiem, šeit ir runa par tehniskajiem darbiniekiem. Padomnieki nebūs ierēdņi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Levits - tieslietu ministrs.

E.Levits (tieslietu ministrs).

Dārgie kolēģi, es pilnīgi pievienojos deputāta Lagzdiņa uzskatam, ka mēs nevaram radīt situāciju, ka valsts darbiniekiem, kuri izpilda valstiskas funkcijas un strādā dažādās valsts iestādēs, ir dažāds statuss. Mēs visi atrodamies vienā valstī, kur darbojas vienota valsts sistēma un arī vienota administratīva sistēma. Un tādēļ arī prasībām pret visiem tiem, kuri realizē valsts funkcijas, ir jābūt pilnīgi vienādām.

Jautājums ir, kas tad ir šie darbinieki. Vai tie būs parasti līgumdarbinieki? Vai uz viņiem neattieksies šīs normas? Taču tas nozīmē, ka tad, ja viņi izpilda valsts varas funkcijas, tie ir ierēdņi jau pēc definīcijas. Protams, mēs viņus varam saukt arī citādāk, tie varētu būt īpaši ierēdņi, kuriem ir arī īpaša karjeras sistēma un arī apgrūtināta pāriešana no vienas karjeras sistēmas otrā karjeras sistēmā, bet pēc savas būtības tie visi ir ierēdņi. Un tādēļ pie šīs definīcijas, kura ir Latvijā bijusi vienmēr un ir arī bijusi neatkarības pirmajā periodā, un kura ir šodien arī tiesiskās valstīs, ir jāpierod. Ir jāpierod, ka tie nav gluži vienkārši līgumdarbinieki, tāpat kā firmu darbinieki.

Un tādēļ es domāju, ka, ja tiešām ir pagaidām dažiem grūti pierast pie šīs sistēmas, tad tiešām būtu pieņemams Lagzdiņa kunga ieteiktais variants, ka uz šiem darbiniekiem tiek attiecinātas attiecīgas civildienesta likuma normas, jo mēs nevaram pieļaut situāciju, ka, piemēram, čekisti varētu būt par prokuroriem vai par Saeimas Kancelejas darbiniekiem, kamēr, piemēram, pašvaldību ierēdņi nedrīkstētu būt. Es domāju, ka tas ir tiešām tas labākais noregulējums šajā situācijā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Līgotnim!

A.Līgotnis (LC).

Nē, kolēģi, deputāta Lagzdiņa ieteiktais variants nav tas vislabākais, jo tie argumenti, ar kuriem viņš pamatoja nepieciešamību tiesu darbiniekus un prokuratūras darbiniekus pakļaut šā likuma darbībai, neiztur kritiku. Teiksim, pirmais arguments, ka viņi nebūs pakļauti prasībai zināt valsts valodu. Es domāju, ka jūs visi esat lietas kursā, ka mums ir Valodu likums, kur ir noteikta gradācija, kādā pakāpē valoda ir jāzina attiecīgu amatu ieņemošai amatpersonai. Likumā "Par tiesu varu" ir ierakstīts, ka uz tiesneša amatu nevar pretendēt persona, kas nezina valsts valodu. Analoģiska norma ir likumprojektā par prokuratūru, ko mēs skatījām iepriekšējā plenārsēdē.

Šeit tiek pārmests, ka nebūs iespējams šīs ļoti svarīgās amatpersonas norobežot no korupcijas iespējām. Abos šajos likumos melns uz balta ir rakstīts, ka ne tiesneši, ne prokurori nevar strādāt citu darbu, izņemot pedagoģisko un zinātnisko. Un tas arī praktiski ir viss. Kāda korupcija vēl šeit var būt? Dabiski, ka ne tiesneši, ne prokurori pēc savas būtības un pēc savas jēgas nav amatpersonas un viņiem nav nekāda sakara ar civildienestu. Civildienesta amatpersonas ir darbinieki, kas savu funkciju principā var realizēt jebkurā ministrijā un var rotēt - tāpat, kā tas bija tajos sliktajos laikos ar šiem nomenklatūras sarakstiem. Tiesnesis ir ļoti šaura specifiska profesija, viņš nelemj administratīvas lietas. Viņš skata strīdus. Un prokuroram ir līdzīga situācija. Uz šo amatpersonu iecelšanu amatā gan neattiecas tā norma, ka ir "jâiet" caur Civildienesta pārvaldi. Bet, protams, ja mēs salīdzinām viņus ar citiem civildienesta ierēdņiem, - nu, ja jau viņi būtu pakļauti šim likumam, tad vajadzētu konsekventi visos jautājumos viņiem būt līdzīgiem. Protams, tāda kārtība uz šo iestāžu darbiniekiem nav attiecināma. Un arī es uzskatu, ka visi tie pārējie, kas strādā prokuratūrās un tiesās, nav uzskatāmi nekādā ziņā par civildienesta ierēdņiem. Nu sakiet, no kāda aspekta jaunu meiteni, kas beigusi tikai vidusskolu un kurai vienīgā prasība praktiski ir būt godīgai, prast skaisti un glīti rakstīt kā tiesu sēžu sekretārei, - nu, kāpēc viņa būtu jāuzskata par ierēdni? Absolūti ne! Un tas pats attiecas uz analoģisku amatu ieņemošām personām prokuratūras sistēmā.

Es arī lūdzu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu visā pilnībā.

A.Berķis ( Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Vēlreiz vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam!

A.Gorbunovs (LC).

Godātie deputāti! Manī dziļu neizpratni radīja godātā tieslietu ministra Levita runa, jo viņš teica, ka te kādam ir grūti pierast pie kaut kā. Bet es domāju, ka acīmredzot te netika izprasts, par ko ir diskusija un par ko ir runa. Kā es saprotu, likumdevējs savai kancelejai vai saviem darbiniekiem var noteikt un acīmredzot noteiks vēl lielākus ierobežojumus, nekā tas ir noteikts civildienesta likumā. Bet runa faktiski nav jau par to, runa ir par to, ka, manuprāt, mums visiem ir jāpierod pie divām lietām. Un šīs divas lietas, pie kā ir jāpierod, ir šādas. Ka likumdevēju budžets ir neatkarīgs, - tā ir viena lieta. Un likumdevēju kanceleja un aparāts arī ir neatkarīgs un pakļauts likumdevējam, - tā ir otra lieta. Pie tā arī būtu jāpierod, kā es esmu izpratis, tā vismaz notiek citu zemju parlamentos.

A.Berķis. Vārds Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es gribu tomēr precizēt savu pozīciju. Es viennozīmīgi atbalstu to viedokli, ka prokurori, tiesneši un valsts kontrolieri nav valsts ierēdņi, jo uz šo strādājošo kategorijām mēs nevarētu attiecināt atestācijas kārtību, kāda ir noteikta civildienesta likumā, nevarētu noteikt to pārcelšanas kārtību, kāda noteikta civildienesta likumā, un arī sodīšanas kārtību - vismaz to sodīšanas kārtību, kāda ir paredzēta civildienesta likumā. Bet, lai mūsu valstī būtu kārtība un vienotība prasībās, kādas izvirzāmas valsts darbiniekiem, manuprāt, uz tiesnešiem, prokuroriem un valsts kontrolieriem būtu jāattiecina atsevišķas ļoti svarīgas civildienesta normas, proti, tās normas, kas nosaka pamatprasības, kādas ir attiecināmas uz valsts ierēdņiem un izvirzāmas valsts ierēdņiem, un tās uzskaitītas apskatāmā likumprojekta 6.pantā. Šādu šeit ir ļoti daudz. Un, ja mēs šīs prasības salīdzinām ar tām prasībām, kas ir speciālos likumos, tad mēs redzam, ka likumā par valsts kontroli vispār nav šādu prasību valsts kontrolieriem. Savukārt likumā "Par tiesu varu" ir tikai dažas no šīm prasībām. Arī prokuratūras likumā ir tikai atsevišķas prasības. Manuprāt, vajadzētu to visu unificēt, ieviest vienotu kārtību mūsu valstī.

Tas pats attiecas arī uz antikorupcijas normām. Tik tiešām, likumā "Par tiesu varu" ir viens mazs mazītiņš pantiņš, kurā ir divi īsi teikumiņi, bet, manuprāt, arī uz tiesnešiem un prokuroriem būtu jāattiecina šīs precīzās, konkrētās izvērstās antikorupcijas normas, kādas ir šajā likumā. Ar ko viņi atšķiras no citiem valsts darbiniekiem?

Tātad runa nav par kaut kādu likuma attiecināšanu pilnībā uz kontrolieriem, tiesnešiem un prokuroriem. Manuprāt, ir jāpieņem Juridiskās komisijas priekšlikums un jāizdara grozījumi pēc tam, kad stāsies spēkā likums par civildienestu, attiecīgajos speciālajos likumos par tiesu varu, par valsts kontroli un prokuratūru, jo prokuratūras likums tiek izskatīts otrajā lasījumā. Bet vienotībai un kārtībai mūsu valstī ir jābūt. Un vienotām prasībām ir jābūt. Nevar būt, ka tiesnešiem izvirza vājākas prasības nekā vienkāršam ierēdnim. Vēl augstākām, vēl stingrākām prasībām būtu jābūt, jo viņi veic ļoti nozīmīgas funkcijas.

Priekšsēdētājs. Aivars Endziņš. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamie deputāti! Atļaujiet man vēlreiz aizkavēt jūsu uzmanību. Lieta jau ir tāda. Ja šajā likumprojektā būtu šīs atrunas iestrādātas iekšā pie tām konkrētajām normām, bet to nav. Gluži otrādi. Pirmais pants nosaka, kas ir ierēdņi. Trešajā runāts tālāk par amatiem. Un tālāk - tas nozīmē jau visu šo secību, gan ierēdņa kandidāts... Nu stādieties tagad priekšā pēc loģikas! Tiesneši ir atrunāti, bet prokurors? Vai ģenerālprokurors? Viņš nebūs nekāds prokurors. Pēc šā panta iznāk, ka viņš būs kandidāts divus gadus. Izmeklētājs būs divus gadus kandidāts. Tiesas sēžu sekretāre arī būs kandidāte, nevis tiesas sēžu sekretāre, bet process runā par kaut ko citu: ka tā ir tiesas sēžu sekretāre, nevis kandidāte sekretāre. Tāpēc šeit runa ir par kaut ko citu. 1.pantā tas nedrīkst būt iekšā. Vēl jo vairāk,- mēs skatījām likumprojektu par prokuratūru. Tur viss ir skaidri un gaiši. Atsevišķās vietās, kur tas ir nepieciešams, varam vēl to precizēt uz trešo lasījumu, iestrādāt atsauci uz civildienesta likumu. Varbūt šīs pašas antikorupcijas normas tur iestrādāt iekšā. Un šeit izņemt ārā. Tāpēc ka, ja mēs ieliekam to šeit iekšā, 1.pantā uzrakstām to visu, tad tas viss attiecīgi uzreiz aiziet automātiski pārējās normās, jo tālāk nekur nekādas atrunas tad nav. Un to es lūdzu ņemt vērā, pirms jūs spiedīsiet pogu un izteiksiet savu attieksmi - "par" vai "pret" Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi. Piekrītam!")

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Grava (DP).

Lasot šo likumu, es visu laiku domāju, ko tas man atgādina. Un tagad, kad Endziņa kungs runāja par 1.pantu un par ierēdņu kandidātiem un ierēdņiem, es pēkšņi sapratu. Tas nav nekas jauns. Pie mums 50 gadus eksistēja zinātņu kandidāti un zinātņu doktori. Te ir tieši tas pats - vecā padomju sistēma, tikai zinātņu kandidāta vietā ir ierēdņa kandidāts un doktora vietā ir ierēdnis. Man pilnīgi nav skaidrs, lūk, kas. Ja cilvēks nokārto eksāmenu, viņš saņem apliecību, ka viņš var būt ierēdnis. Kāpēc viņš saņem kandidāta apliecību? Un kandidāts kandidē uz ierēdņa posteni un var to arī ieņemt. Un es pilnīgi piekrītu Endziņa kungam: kas tad prokurora amata kandidāts divus gadus būs? Ārzemēs agrāk smējās: vai jūs esat zinātnieki vai zinātņu kandidāti? Tagad to pašu mēs gribam ieviest ierēdņu likumā. Bet ir jau vēl trešais: ir ierēdņa kandidāts, ierēdņa amata pretendents un ierēdnis. Agrāk "kandidēt" un "pretendēt" bija ja nu ne tīri sinonīmi, tad ļoti tuvi vārdi. Es nekādi nevaru saprast šo vārdu atdalījumu šinī likumā. Kandidāts var pretendēt un cits var kandidēt. Saprotiet, likvidēt šo misēkli.... it īpaši, ja to ienesīs juridiskajās aprindās, tad, es teikšu, mēs ieviesīsim nevis kārtību, bet haosu visā tajā sistēmā, kas eksistē. Un loģisks ir šis Juridiskās komisijas priekšlikums, un noteikti ir jābalso par to.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, tieslietu ministrs Levits!

E.Levits (tieslietu ministrs).

Cienītie kolēģi, domāsim loģiski un saprātīgi! Es domāju, ka tas, ka mums ir ierēdņi un ierēdņu kandidāti, ir tieši šā likuma priekšrocība, jo skaidrs, ka nākamajam ierēdnim ir jābūt zināmam pārbaudes laikam, kura periodā viņš apliecina to, ka viņš ir spējīgs būt ierēdnis, un tikai pēc tam, kad viņš otrreiz ir savu kvalifikācijas eksāmenu nokārtojis, viņu var uzņemt bez termiņa valsts dienestā. Un es domāju, ka tas būtu ļoti liels risks - uzņemt uzreiz bez termiņa cilvēkus valsts dienestā. Es domāju, ka tas viss ir galīgi normāli. Un ne tikai normāli, bet pat absolūti nepieciešams, lai mēs varētu ieviest kārtību mūsu valsts sistēmā. Un es domāju, ka nevajag baidīties no kvalificētiem ierēdņiem. Es uzskatu, ka tas tikai uzlabos mūsu valsts sistēmu, ja šiem ierēdņiem būs pārbaudes laiks, kurā viņiem būs tiešām lielāks stress, jo viņiem būs jākārto kvalifikācijas eksāmens, kurš vēl stāvēs priekšā, un tādā veidā viņi tiks piespiesti darboties tā, ka to prasa likums, varbūt vairāk nekā tad, ja viņi tiek kā līgumdarbinieki pieņemti darbā uzreiz bez ierobežojumiem. Un tādēļ tas ir, protams, visu valsts iedzīvotāju interesēs, bet arī pašu ierēdņu interesēs ir savu kvalifikāciju uzlabot un sasniegt tādu kvalifikācijas līmeni, kas patiešām atbilst šiem priekšnoteikumiem, kurus prasa tiesiska valsts.

Priekšsēdētājs. Deputāts Kiršteins. Vai jūs vēlaties izmantot 3 minūtes, jo tūlīt būs pārtraukums?... Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Arī LNNK frakcija grib atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo iznāks diezgan kurioza lieta. Ja Juridiskā komisija ierosina, respektīvi, ja likums ierosina Valsts civildienesta pārvaldi (un 3.panta 2.punktā ir teikts, ka Civildienesta pārvaldes galvenie uzdevumi ir pieņemt kvalifikācijas eksāmenus, kurus kārto pretendents uz valsts ierēdņa kandidāta amatiem, kā arī - 4.punkts - ieteikt pretendentus uz brīvajām valsts ierēdņu kandidātu, valsts ierēdņu štata vietām), tad iznāks diezgan kurioza lieta. Tātad Ministru kabinets praktiski iecels un nomainīs Valsts prezidenta institūta, Saeimas, tiesu, prokuratūras, kanceleju vadītājus un šo iestāžu augstākos ierēdņus. Bet mēs zinām, ka gan Saeima tiek vēlēta, gan Valsts prezidentu ievēlē Saeima un ka Ministru kabinetu apstiprina šī pati Saeima. Tad šeit jau tas notiek pakārtoti. Tātad tas, kas būs apstiprināts no Saeimas, pēc tam it kā lems par Saeimas Kancelejas vai, teiksim, par Ministru prezidenta Kancelejas darbību. Ir pilnīgi otrādi apgriezta šī lieta, un to var izmantot arī tīri politiskiem mērķiem. Es domāju, ka mums visiem un arī demokrātijai būtu daudz labāk, ja tāda vēlēta institūcija kā Saeima šajā gadījumā pati nobalsotu (kā mēs to jau izdarījām) par to, kas vada šo Saeimas Kanceleju un kādā veidā nokomplektēt šos augstākos ierēdņus, kas šeit strādās. Tāpēc es aicinu jūs tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

(Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Priekšsēdētājs. Vai varam balsot? Mums ir preses konference. Vai balsošanu atliksim un balsosim pēc starpbrīža? Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - 1.pantā izslēgt minētos vārdus! Viens "pret" - deputāts Gailis. (Starpsauciens no zāles: "Vienīgais "pret"!") Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 8. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Tagad būs preses konference un līdz ar to arī mūsu pārtraukums no pulksten 17.00 līdz 17.30.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Repubublikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. 48, 49. Vēlreiz reģistrācija! Rezultātu! 50. Lūdzu, turpināsim! Māris Gailis - lūdzu!

M.Gailis (LC). Nākamais priekšlikums - Saeimas Prezidijs 1.panta trešajā daļā liek svītrot vārdu - "Saeima". Formāli mēs par to nenobalsojām. (Starpsauciens no zāles: "Tas ir nobalsots!") Bet debatēts ir, kā es sapratu. Jā, taisnība, Juridiskā komisija, es atvainojos.

Tālāk - 2.pants. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 2.pantu ar jaunu daļu, lai precizētu likuma attieksmi pret pašvaldības ierēdņiem. Lasu: "Ierēdnis, ierēdņa kandidāts pašvaldībās ir persona, kas pilda pašvaldībām no valsts deleģētās funkcijas vai pilda valsts civildienesta funkcijas pašvaldību civiliestādēs, kuras izveidotas šā likuma izpratnē."

Priekšsēdētājs, Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

M. Gailis. 3.pants. Atbildīgā komisija ierosina jaunu 3.pantu. Līdz ar to mainās 2.lasījuma pantu numerācija. Ir runa par ierēdņu amatiem, tie tiek nosaukti. Tālāk, jau balstoties uz to, pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma, Juridiskā komisija ierosina tātad jaunā 3.panta pirmās daļas 4.apakšpunktu izteikt šādi: "Ierēdņu amati ir amati, kuri saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības piedalīties lēmuma sagatavošanā vai pieņemšanā, kas ir saistošs vai obligāti izpildāms noteiktam personu lokam." Un tas ir pieņemts. Trešā lappuse.

Priekšsēdētājs. Trešajā lappusē 3.pants. Ierēdņu amati. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Manuprāt, 3.pants ir pats svarīgākais, jo no tā, kā mēs pieņemsim 3.panta redakciju, būs atkarīgs tas, cik daudz mūsu valstī būs ierēdņu un vai vispār ierēdniecības reformu mēs varēsim veikt. Ja mēs šo civildienesta likumu attiecināsim uz pārāk plašu personu loku vai arī attiecināsim uz tādiem darbiniekiem, kuri faktiski neveic valsts funkcijas un kuru darbībai nepiemīt, varētu teikt, publisks varas raksturs, tādā gadījumā nebūs pamatoti tie ierobežojumi, kurus paredz civildienesta likums, un nebūs pamatotas tās sociālās garantijas, kas noteiktas šajā likumprojektā.

Manuprāt, kolēģi, 3.panta redakcija aptver pārāk plašu darbinieku loku. Lūdzu, uzmanīgi izlasiet šā panta redakciju! "Ierēdņu amati ir šādi: valsts civiliestādes vadītājs. " Manuprāt, nebūtu ko iebilst, ja mēs uzskatītu, ka jebkuras civiliestādes vadītājs ir darbinieks, kas atbild par valsts iestādes darbu, ka viņš ir ierēdnis (un pamatoti ir), viņš pamato šīs daudzās prasības, kas ir likumā. Pamatotas ir arī antikorupcijas normas un citi ierobežojumi.

Tas pats būtu sakāms par nākamo kategoriju, - ka valsts ierēdņa amats ir arī valsts civiliestādes vadītāja vietnieka amats. Jo viņš pilda civiliestādes vadītāja prombūtnē viņa pienākumus.

Savukārt diskutējama ir nākamā pozīcija, kura nosaka, ka valsts ierēdņu amati ir valsts civiliestādes struktūrvienības vadītājs, ja viņa pakļautībā ir citi ierēdņi vai ierēdņu kandidāti. Piemēram, ļoti daudzās valsts iestādēs ir tā saucamie saimniecības vadītāji. Vai Kancelejas vadītāji, vai dažādu tehnisku struktūrvienību vadītāji, kuru pakļautībā ir dažādi darbinieki, arī tehniskā darba veicēji. Faktiski šīs struktūrvienības vai arī šie attiecīgie struktūrvienību vadītāji pilda tikai tehniskas funkcijas, kuras ir, tā teikt, vērstas uz iekšu: apkalpo iestādes darbu, nodrošina tās darbu "uz iekšieni", ja tā varētu teikt. Bet šiem darbiniekiem nav nekādas tiešas saskarsmes ar citiem mūsu valsts iedzīvotājiem vai pilsoņiem. Tad rodas jautājums: kādēļ, piemēram, kādas valsts iestādes saimniecības daļas vadītājam būtu jāuzliek tādas prasības, kā to nosaka šis likums? Jo viņš taču neko neizlemj, viņam nav publiskās varas, viņš vienkārši ir tehniskā darba darītājs. Un, manuprāt, kolēģi, ierēdnis ir tikai tas darbinieks, kuram saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem ir tiesības vai pienākums pieņemt lēmumus, kas ir saistoši vai obligāti, vai citādi obligāti izpildāmi nenoteiktam personu lokam. Proti, tie ir tie darbinieki, kuriem piemīt publiskā vara, kas reprezentē valsti, aiz kuras muguras, tā teikt, stāv piespiedu mehānisms.

Tādējādi, godātie kolēģi, es oficiāli iesniedzu rakstveida priekšlikumu, ar kuru ir iepazīstināta arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, - grozīt 3.pantu un izteikt to šādā redakcijā: "Ierēdņu amati ir šādi: valsts civiliestādes vadītājs, valsts civiliestādes vadītāja vietnieks, " un, treškārt, "amati, kuri saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldību lēmumiem dod attiecīgajai personai tiesības pieņemt lēmumus, kas ir saistoši vai obligāti izpildāmi nenoteiktam personu lokam". Nekādā gadījumā valsts ierēdņi nebūs šo struktūrvienību vadītāji, kā arī tie darbinieki, kas sagatavo lēmumus. Piemēram, tehniskie izpildītāji, padomnieki. Jo no viņu darbības praktiski ir atkarīgs lēmuma saturs un forma, bet viņi neatbild par šā lēmuma realizāciju un sekām. Par to atbild attiecīgais ministrs, attiecīgais pašvaldību vadītājs, attiecīgais ierēdnis, kuram saskaņā ar likumu ir dotas šīs publiskās varas tiesības. Tādēļ, godātie kolēģi, es oficiāli iesniedzu šādu priekšlikumu. Tā kā tas nav iesniegts, un komisija to nav izskatījusi, es ierosinu šo priekšlikumu balsot trešā lasījuma laikā.

M.Gailis. Vai tas nozīmē, ka mēs apspriežam šo ierosinājumu, vai tas paliek uz trešo lasījumu?

Priekšsēdētājs. Tas paliek uz trešo lasījumu.

M.Gailis. Bet mums ir konkrēti tagad jāspriež par piedāvāto 3.panta variantu.

Priekšsēdētājs. Jā, tā ir problēma, jo līdz ar to deputātam Lagzdiņam ir iebildes pret 3.panta redakciju, kura ir otrajā lasījumā.

M.Gailis. Bet man ir ierosinājums - nobalsot par 3.pantu, kā piedāvā atbildīgā komisija, kuras priekšsēdētājs ir Lagzdiņa kungs, pieņemt 3.lasījumam paredzēto ierosinājumu un tad spriest pie 3.lasījuma, kā mēs mainām šo, šodien nobalsoto. Jo tas ir vienīgais veids, kā mēs varam tikt uz priekšu, jo neviens nav lasījis Lagzdiņa kunga ierosinājumu.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi, Lagzdiņa kunga ierosinājums tikai norāda uz to, ka viņš iebilst pret šo redakciju, un līdz ar to komisijas ieteiktā redakcija ir balsojama.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 3.panta ("Ierēdņu amati") redakciju! Viena balss"par" papildus.

M.Gailis. Man ir aicinājums Piebalga kungam un arī Līgotņa kungam.

Priekšsēdētājs. Godātais deputāt Gaili, kurš uzstājas komisijas vārdā! Tādi aicinājumi un deputātu iespaidošana nav pieļaujama.

M.Gailis. Es ļoti atvainojos tādā gadījumā.

Priekšsēdētājs. Lūdzu rezultātu! 22 - par, 12 - pret, 18 - atturas. Nav pieņemts.

M.Gailis. Tātad paliek pirmā lasījuma versija. (No zāles Ministru prezidents V.Birkavs: "Kur tas ir rakstīts?")

Priekšsēdētājs. Jā. Es atvainojos, atbildot Birkava kungam, kur tas ir rakstīts, es domāju, ka tas, kurš piedāvā likumprojektu komisijas vārdā, nav tiesīgs deputātiem aizrādīt, vai viņi balso vai viņi nebalso, vai piedalās balsošanā vai nepiedalās balsošanā. Es tā to domāju. Un sēdes vadītājs vēl jo vairāk.

M.Gailis. 4.pants. Atbildīgā komisija pirmā lasījuma pantu papildina ar jaunu - otro daļu: "Valsts civildienesta pārvalde ir valsts pārvaldes iestāde, kas pakļauta valsts reformu ministram. Valsts civildienesta pārvalde ir juridiska persona." Juridiskā komisija savukārt ierosināja aizstāt vārdus "valsts reformu ministram" ar vārdiem "Ministru kabinetam".Ðis ierosinājums ir noraidīts, bet ir precizēts, ka Valsts civildienesta pārvalde ir pakļauta Valsts reformu ministrijai, nevis ministram.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kāpēc Juridiskā komisija šādu ierosinājumu deva? Pats nosaukums - "Valsts reformu ministrija"- norāda, ka šāda ministrija funkcionēs tikai, kamēr tiek veikta šī reforma, tātad šodien tā ir. Reforma beigsies, un līdz ar to, kā arī pats Gaiļa kungs to ir vairākkārt teicis, šādas ministrijas vairs nebūs. Bet likums ir. Un līdz ar to šāda Civildienesta pārvalde "pakaras gaisā". Tāpēc arī bija šāds ierosinājums - tomēr to likumā nerakstīt.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis.

M. Gailis. Cienītie kolēģi! Līdz šim mēs esam arī citos likumos vienmēr konkrēti norādījuši, kāda ministrija atbild par kādu organizāciju, kādai ministrijai ir pakļauta vai nodota pārraudzībā kāda organizācija. Tad, kad Valsts reformu ministriju likvidēs, tiks izdarītas izmaiņas un Valsts civildienesta pārvalde tiks nodota kādai citai ministrijai.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Skaidrību šajā jautājumā mēs varētu gūt tad, ja valdība būtu apstiprinājusi valsts pārvaldes reformas koncepciju, kurā skaidri un gaiši būtu pateikts, kā tiek veidotas pārvaldes struktūras mūsu valstī. Diemžēl šādas koncepcijas nav, ir tikai, tā teikt, tādi neoficiāli uzmetumi šai koncepcijai, un saskaņā ar Valsts reformu ministrijas izstrādāto valsts pārvaldes reformas koncepcijas projektu tik tiešām mūsu valstī turpmāk vairs nebūs nevienas pārvaldes institūcijas, kas būs tieši pakļauta Ministru kabinetam. Pārvaldes institūcijas būs vai nu kādas ministrijas pārziņā vai pārraudzībā, vai pakļautībā. Tādas trīs veidu tiesiskas saites būs.

Manuprāt, šo apstākļu dēļ, šo apsvērumu dēļ nebūtu pieņemams Juridiskās komisijas priekšlikums, jo arī mūsu komisija ir centusies, izdarot labojumus dažādos nozaru likumos, noteikt, ka tās valsts pārvaldes institūcijas, kas Augstākās padomes laikā atradās tiešā Ministru padomes pakļautībā, turpmāk būs kādas ministrijas pārziņā vai pārraudzībā. Tas attiecas uz dažādiem dienestiem, dažādām aģentūrām, utt. Tādēļ es lūdzu tomēr Juridiskās komisijas priekšlikumu nepieņemt. Un vēlreiz es aicinu Ministru prezidentu iesniegt valsts pārvaldes reformas koncepciju.

Priekšsēdētājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - 4.panta otrā daļa. Gaiļa kungs, viens "pret"? Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 14, atturas - 8. Pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums.

M. Gailis. Tālāk. Tātad 4.panta trešās daļas piektajā apakšpunktā vārdu "ieteikt" aizstāt ar vārdu "pieteikt": "Pieteikt pretendentus uz vakantajām ierēdņu amata vietām". Tas ir pieņemts komisijā.

Priekšēdētājs. Vai deputātiem ir iebildes? Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Atbildīgā komisija ierosina 4.panta 4. un 5.punktā izslēgt vārdus "un štata". Skatāmies kreiso aili.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Tālāk!

M.Gailis. Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina izslēgt 3.panta otrās daļas otro apakšpunktu pirmā lasījuma redakcijā. Mēs šo ierosinājumu noraidām, jo tas neatbilst pašai likuma koncepcijai. Izjūk struktūra.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, Ilga Grava - Demokrātiskā partija!

I.Grava (DP).

Vienkārši mēs domājam tā: vai pārvalde nevar eksaminēt? Eksaminē iestāde, kas gatavo speciālistus. Un tādēļ Valsts civildienesta pārvaldei eksāminācijas funkcijas būtu jānoņem, bet jātstāj kvalificētiem speciālistiem, kas to var realizēt atbilstoši tai mācību programmai, saskaņā ar kuru viņi ir gatavojuši ierēdņus. Un Pārvalde tādā gadījumā noeksaminēs tos, - atvainojiet, es negribu nevienu vainot šobrīd, bet ir atstāta tāda iespēja, ka Pārvalde var noeksaminēt tos, kas tai patīk, nevis tos, kam ir kvalifikācija, kas ir izgājuši kursus un ko var novērtēt tikai tie, kas viņiem kaut ko ir mācījuši.

Priekšsēdētājs. Vai līdz ar to jūs uzstājat uz balsojumu? Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās frakcijas deputātu ierosinājumu - izslēgt 3.panta otrās daļas otro apakšpunktu! Viens "pret" papildus. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 13. Pieņemts Demokrātiskās partijas frakcijas ierosinājums.

M.Gailis. Atbildīgā komisija ierosina jaunu - 5.pantu, tātad mainās otrā lasījuma pantu numerācija. Tas ir pants par Valsts administrācijas skolu. Vai ir nepieciešams to nolasīt?

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šīm izmaiņām? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija savukārt iesaka šinī jaunajā pantā vārdus "nosaka Ministru kabinets" aizstāt ar "nosaka Ministru kabineta noteikumi". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav citu priekšlikumu? Pieņemts.

M.Gailis. LNNK frakcijas deputāti ierosina pirmā lasījuma variantā svītrot 4.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "izņemot gadījumus, ja attiecīgā darbinieka iecelšanai piekrīt augstākās valsts civiliestādes vadītājs". Tas ir pieņemts un iestrādāts 6.panta pirmās daļas 4.punktā.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: "Kuri ir bijuši vai šobrīd ir PSRS, LPSR Drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu vai armijas izlūkdienestu, vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki vai šo iestāžu rezidents, vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs." Tas ir pieņemts un ielikts 6.panta pirmās daļas 8.punktā.

Priekšsēdētājs. Vai ir iebildes? Deputāte Anna Seile vēlas to pārbaudīt, un tāpēc ir vajadzīgs nedaudz laika.

M.Gailis. Turpat, tajā pašā lapaspusē, apakšā. Pasvītrots.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Deputāts Tupesis ierosina, ka 4.panta pirmajā daļā jābūt pantam, kas nosaka civildienesta attieksmi pret karaklausību. Priekšlikums ir noraidīts, jo ir ārpus šā likuma kompetences.

Priekšsēdētājs. Tā kā deputāta Tupešu Jāņa šobrīd šeit nav, mūsu prakse ir tāda, ka mums jābalso par deputāta Tupeša priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Nu, lūdzu, konceptuāli izsakiet savu attieksmi! Viens "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 18, atturas - 17. Deputāta Tupeša priekšlikums nav pieņemts.

M.Gailis. Deputāts Lagzdiņš ierosina izteikt 4.panta 7.punkta "c" apakšpunktu šādi: "ir vai ir bijušas ar likumu, Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu aizliegto organizāciju biedri". Tas ir pieņemts, iestrādāts 6.panta pirmās daļas 9.punktā. Turpat, pa kreisi. Kreisajā malā 7.lappusē.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti tātad ierosina pārejas noteikumos paredzēt 6.panta pirmās daļas 1.punkta (otrā lasījuma versijā skatieties!) izpildes atlikšanu uz 3 gadu termiņu. Tas ir daļēji pieņemts. Skatiet pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu!

Priekšsēdētājs. Vai kāds no frakcijas "Saskaņa Latvijai" nevēlas komentēt? Tātad piekrīt komisijai? Tālāk!

M.Gailis. Paldies. Tā. Juridiskā komisija ierosina 6.panta trešo daļu aiz vārdiem "minētām prasībām" papildināt ar vārdu "kopumā". Tas ir noraidīts, esošā redakcija paredz pēc būtības to pašu redakcionāli savādāk. Mēs rakstām: "ir jāatbilst visām šī panta minētajām prasībām". Tātad formāli noraidīts, pēc būtības akceptēts. Starp formu un saturu ir atšķirība. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Vai Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš piekrīt tādiem secinājumiem? Piekrīt. Tie tad ir ļoti juridiski secinājumi. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Atbildīgā komisija pirmā lasījuma 5.pantu ierosina svītrot, jo tā nosacījumi ietverti otrā lasījuma 6.pantā un daļēji no 7.līdz 13.pantam (8.lapaspuse).

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

M.Gailis. LNNK frakcijas deputāti 5.panta pirmās daļas "e" punktu grib papildināt ar piezīmi - "Personām, kurām valsts valoda nav dzimtā valoda, ir jābūt nokārtojušām valsts valodas eksāmenu atbilstoši augstākajai kategorijai". Tas ir pieņemts. Skatiet tātad 2.lasījuma 8.panta otrās daļas sesto apakšpunktu!

Priekšsēdētājs. Vai ir kādas iebildes? Nav.

M.Gailis. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti ierosina 2.panta otrās daļas 2.punktu izteikt šādi: "precīzas ziņas par savu iepriekšējo darbu". Tas ir pieņemts daļēji. Nē, tas ir pilnīgi pieņemts! Tātad "sîkas un konkrētas ziņas par savu iepriekšējo darbu" - mēs to esam papildinājuši. Skatīt 9.lapaspusē.

Priekšsēdētājs. Frakcija piekrīt? Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

M.Gailis. Juridiskā komisija ierosina 8.panta otrās daļas 3.punktu izteikt šādi: "izglītību apliecinošs dokuments". Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Tālāk, lūdzu!

M.Gailis. Tālāk viņi ierosina 8.panta otrās daļas 5.punktu izteikt šādi: "rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi, ka viņš nekad nav saņēmis kukuli Latvijas Kriminālkodeksa 164.panta izpratnē". Un arī tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs. Ir iebildes? Lūdzu - Aivars Endziņš.

A.Endziņš. (LC).

Cienījamie kolēģi! Mēs ilgi un dikti smējāmies Juridiskajā komisijā un beigās, kā saka, meklējām kompromisu, tāpēc vismaz iedevām šo atsauci uz Kriminālkodeksa pantu. Tā ir smieklīga norma. Un es katrā ziņā aicinātu to vispār izsvītrot ārā, jo šādam rakstveida apliecinājumam nav nekādu juridisku seku, jo, ja viņš kukuli ir ņēmis, tad tas ir jāpierāda un viņš ir jāsauc pie kriminālatbildības, bet tas, ka tur būs ierakstīts un ka dos tādu apliecību, tas, zināt, ir "Dadža" vai anekdošu līmenī. Vispār tas būtu svītrojams ārā.

Priekšsēdētājs. Mēs gan ļoti pateicamies Endziņa kungam, kā viņš raksturoja Juridiskās komisijas pieņemtos lēmumus. Lūdzu - Māris Gailis!

M.Gailis. Civildienesta kandidāti, ierēdņu kandidāti parakstīs dokumentu, ka viņi ir to darījuši vai nav kaut ko citu darījuši, ka viņi nav bijuši čekas aģenti un tā tālāk, un tā joprojām, un arī ar to visu mēs vēl uzreiz nespēsim pārbaudīt, bet šāds dokuments paliks, un, ja pierādīsies, ka tomēr viņi ir melojuši un ir parakstījuši tātad nepatiesu dokumentu, tad Kriminālkodeksa kārtībā viņus varēs saukt pie papildu atbildības un, protams, uzreiz atlaist no civildienesta. Tā ka tam tomēr ir zināma jēga. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Es uzstāju uz balsošanu!")

Priekšsēdētājs. Paldies. Aivars Endziņš uzstāj par balsojumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu - svītrot 8.panta otrās daļas 5.apakšpunktu "rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi, ka viņš nekad nav saņēmis kukuli Latvijas Kriminālkodeksa 164.panta izpratnē". (No zāles deputāts A.Endziņš: "Atļaujiet precizēt!") Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit nav runa par 5.punkta rakstveida apliecinājumu, tas, ka uz viņu neattiecas šinī likumā minētie ierobežojumi, bet komisijas priekšlikums ir svītrot šo 7.apakšpunktu, tieši to, kur ir runa par tiem kukuļiem, to svītrot, nevis 5.punktu. 5.punktā šeit ir precizējums, bet 7.apakšpunktu vajag svītrot. Šeit kaut kas nav īsti precīzi, 5.punkts paliek, apakšpunkts kā tāds, bet 7.apakšpunktu vajag svītrot. (No zāles deputāts M.Gailis: "Es varu paskaidrot. Mēs esam salaiduši abus kopā!")

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti un godātais referent. Tātad jūs esat salikuši kopā tos abus divus, un līdz ar to es nezinu, kas tur... Te gan forma, gan būtība ir mainījusies, un deputāts Endziņš uzstāj uz to, lai no šiem pārskaitījumiem: 3.,4.,5.,6. būtu svītrots tikai 7., bet pārējie paliek.

M.Gailis. Cienītais priekšsēdētāja kungs, ir jau mainījusies kārtība, un mēs skaitām jau citādāk, jo mēs, ņemot vērā tātad cienījamās Juridiskās komisijas priekšlikumu, esam svītrojuši 7.apakšpunktu 2.ailē otrajam lasījumam sagatavotajā versijā, bet tagad ir izstrādāta rediģētā otrajam lasījumam sagatavotā versija un tur ir salikti šie abi kopā. Man būtu lūgums tad varbūt balsot par 5.apakšpunktu labajā ailē, tātad rediģēto versiju, jo mums jaunas redakcijas šiet uz vietas ir ļoti grūti radīt.

Priekšsēdētājs. Bet, redzat, tur iznāk... Es saprotu jūs, bet tur pret vienu pusi no šā 5.apakšpunkta redakcijas Aivars Endziņš neiestājas, viņš iestājas tikai pret beigu daļu, tā es saprotu, kas ir šis 7.apakšpunkts.

M.Gailis. Tad man ir ierosinājums - balsot par 5.apakšpunkta šo otro palīgteikumu, kas ir aiz "un".

Priekšsēdētājs. Jā, tādas tiesības mums ir - balsot pa daļām. Lūdzu, Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Gorbunova kungs neizprata, kāpēc Juridiskā komisija ir smējusies. Tad es varbūt pateikšu un arī jūs smiesities. Te tikpat labi vajadzētu dot parakstu, ka cilvēks nav ņēmis kukuli, ka cilvēks nav zadzis, ka cilvēks nav nevienu izvarojis, jo visi šie noziegumi - es varu tā uzskaitīt jebkuru citu Kriminālkodeksa pantu noziegumu, faktiski ir kavēklis, lai kļūtu par ierēdni. Tāpēc šeit nav nekādas nozīmes minēt tikai vienu kaut kāda kriminālnozieguma sastāvu, par kura, teiksim, neizdarīšanu cilvēks parakstās. Tam nav nekādas nozīmes.

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

M.Gailis. Es domāju, ka, protams, ir ārkārtīgi daudz dažādu kriminālnoziegumu, bet šis kriminālais noziegums ir viskaitīgākais valsts pārvaldē un diemžēl visbiežāk tiek arī pielietots valsts pārvaldē. Es domāju, mēs maz dzirdam par izvarošanu ierēdniecībā, bet diezgan daudz - par kukuļņemšanu. Tātad ir liela starpība, un es tomēr uzstātu, ka vajadzētu atstāt šīs deklarācijas parakstīšanu, jo tomēr varētu cerēt, ka tas kaut ko dod.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, tātad deputāts Endziņš ierosināja un Māris Gailis arī tam piekrīt, ka mēs balsojam par 5.apakšpunktu. Ir ierosinājums 5.punktu izteikt šādi: "apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi..." - tālāk svītrots - "...un ka viņš nekad nav saņēmis kukuli Latvijas Kriminālkodeksa 164.panta izpratnē". Par šo svītrojumu balsosim! Nav iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Balsojam par svītrojumu. Deputāts Gailis - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 19, atturas - 15. Nav svītrots. Tālāk!

M.Gailis. Deputāts Grīnblata kungs ierosina 6.pantu svītrot (runa ir par pirmo lasījumu) vai arī noteikt, ka ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri saņēmuši legālas uzturēšanās atļauju atbilstoši LR likumdošanai, var ieņemt padomdevēja amatu valsts civildienestā. Tas ir pieņemts. Pants svītrots, bet daļēji ietverts pārejas noteikumu 5.punkta 3.daļā.

Priekšsēdētājs. Deputāt Grīnblat? Piekrīt. Paldies. Tālāk!

M.Gailis. Atbildīgā komisija ierosina 7.pantu izslēgt, jo panta nosacījumi ietverti 8.pantā. Tātad tā ir redakcionāla maiņa.

Priekšsēdētājs. Nav iebildes? Pieņemts.

M.Gailis. DP frakcijas deputāti ierosina izslēgt 7., 8.un 9.pantu. Tas ir noraidīts, jo neatbilst likuma koncepcijai.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Atļaujiet iebilst, Gaiļa kungs! Mēs tikko kā izņēmām no Civilpārvaldes tiesības eksaminēt un līdz ar to mainās arī šī jūsu koncepcija, nevis mūsu. Es atvainojos, Silāra kungs, atšķirsim stenogrammu un apskatīsimies DP pirmā ierosinājuma balsojumu. Tiesības eksaminēt mēs izņēmām ārā. (No zāles deputāts I.Silārs: "Izņēmām!")

Priekšsēdētājs. DP ierosinājumu vairākums atbalstīja. Lūdzu - Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Cienījamā kolēģe Gravas kundze un visi pārējie kolēģi! Jūsu priekšlikums bija izslēgt no 3.panta otrās daļas 2.apakšpunktu, un tas tika izslēgts tāds, kā te ir ierakstīts. 2.apakšpunkts - pārbaudīt ierēdņa atbilstību pretendēt uz ierēdņa kandidāta statusu. Un 3.apakšpunkts ir - pieņemt kvalifikācijas eksāmenu. Tāda priekšlikuma šeit vispār nebija. (No zāles deputāte I.Grava: "Nç!")

Priekšsēdētājs. Godātā deputāte Grava, lūdzu pie mikrofona!

I.Grava. Jā. Demokrātiskā partija pirmajā lasījumā ierosināja 2.punktu svītrot, nevis to, kas pēc tam ir izlabots uz otro lasījumu. Mēs ierosinājām par pirmā lasījuma 2.punktu - pieņemt kvalifikācijas eksāmenus, un es par tiem arī runāju. Kad cilvēki balsoja, visi tā arī saprata, ka viņi balso par 2.apakšpunktu - par eksāmeniem. Silāra kungs lasa to, ko ir ierosinājuši jau uz otro lasījumu, bet mēs otro lasījumu neesam labojuši, jo es to ieraudzīju tagad.

(Starpsaucieni no zāles: "Mçs skatām otrā lasījumā un labojam pirmo lasījumu!")

Priekšsēdētājs. Jā, lūdzu!

M.Gailis. Es jau to sākumā teicu, bet man nākas atkal atgādināt, ka daļa deputātu un frakciju iesniedza savus priekšlikumus, balstoties uz pirmā lasījuma versiju, un tas tik tiešām attiecas uz DP. Juridiskā komisija un "Saskaņa Latvijai" izteica savus priekšlikumus, balstoties uz otrajam lasījumam sagatavoto versiju. Tā ir otrā aile.

Priekšsēdētājs. Bet, godātais kolēģi, tad nu ir pavisam sarežģīti. Kā tad jūs tā varat? Visi labojumi - tas ir otrais lasījums. (Starpsauciens no zāles: "Tad es nezinu, par ko es esmu balsojis!")

M.Gailis. Es jums jau skaidroju visiem, kādēļ tik tiešām šī situācija ir ļoti sarežģīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ņemot vērā dažādus ierosinājumus, sagatavoja otrā lasījuma versiju, kas tika pavairota un izplatīta šeit visiem Saeimas deputātiem, jo jautājums Saeimas darba kārtībā bija iekļauts apmēram divus mēnešus atpakaļ. Par cik pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma jautājumu no darba kārtības izņēma, turpināja pienākt priekšlikumi, bet šoreiz jau balstoties uz šo sagatavoto otrā lasījuma versiju. Tātad parādījās otrais prim, bet mēs visu esam atainojuši šajā dokumentā vienā virtenē. Te visi šie priekšlikumi ir uzzīmēti, tikai viena daļa attiecas uz pirmo lasījumu, bet otra daļa - uz otro lasījumu.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Tā notiek vienmēr, kad netiek stingri ievērots Kārtības rullis. Pēc tam mēs sev radām tādus sarežģījumus, ar kuriem paši cīnāmies. Tad arī es ļoti atvainojos, ka sākumā neuzķēru šo jūsu gudrību vai viltību, vai kā citādi, bet es, piemēram, nevaru iedomāties, kā jūs varat vienu daļu no likumprojekta lasīt, balstoties uz pirmo lasījumu, bet citus pantus - balstoties uz varbūtējo otro lasījumu. Mēs otrajā lasījumā lasām pirmā lasījuma redakciju pa pantiem, klātpieliekot, protams, deputātu ierosinājumus, papildinājumus, grozījumus, bet nekādā gadījumā nevar būt tā, ka likumprojekts nostāv pie jums kādu laiku un jūs pēc tam savas komisijas lēmumam pievienojat atkal citu deputātu priekšlikumus. Ja tas ir noticis jūsu komisijā, tad man ir grūti kaut ko tālāk komentēt.

M.Gailis. Cienītais priekšsēdētāja kungs, jāsaka, ka šo haosu izraisīja Juridiskā komisija, kura paziņoja, ka tai pirmais lasījums esot pārāk "jçls". Tā pagaidīšot, kamēr mēs sagatavosim otrajam, apstādināja otrā lasījuma gaitu un iesniedza savus priekšlikumus, balstoties uz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojekta versiju. Mums nebija nekādu tiesību neizskatīt šos priekšlikumus, kas nāca no Juridiskās komisijas un kas, protams, bija vērā ņemami, jo tie bija labi noformulēti un katrā ziņā uzlaboja otram lasījumam toreiz sagatavoto versiju, un tad vēl arī "Saskaņa Latvijai" pievienoja savus priekšlikumus. Mēs tos visus godprātīgi izskatījām un izveidojām otrā lasījuma jauno redakciju, kuru mēs pašreiz liekam jums priekšā.

Priekšsēdētājs. Bet mēs uz to atsaukties nevaram. Mēs varam atsaukties tikai uz pirmā lasījuma redakciju. Mēs varam balsot par to kā par jaunu redakciju, kā par papildinājumu, kā par grozījumu un tā tālāk, bet visi - gan komisijas, gan deputātu priekšlikumi, grozījumi, papildinājumi - var attiekties tikai uz pirmā lasījuma tekstu.

M.Gailis. Vai es drīkstu? Es to tā arī saprotu, bet tad mums ir jāturpina darbs, neņemot vērā Juridiskās komisijas un frakcijas "Saskaņa Latvijai" iebildumus, protams, neņemot vērā tos šodien, kad balsosim, bet mēs tos varam ņemt vērā un ņemsim vērā uz trešo lasījumu, jo tie jau ir iesniegti un arī komisijā apspriesti. Bet man vēl arī jāsaka, ka mēs tikām laimīgi līdz 9.pantam bez lielām problēmām.

Priekšsēdētājs. Jūsu optimisms, protams, ir laba lieta. Aivars Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Te nu mēs esam. Un kāpēc mēs šeit esam? Acīmredzot tikai tāpēc, ka mēs diemžēl pieļāvām, ka tas vispār tika izskatīts un akceptēts pirmajā lasījumā, neskatoties uz visām atrunām, neskatoties arī uz Juridiskās komisijas prasībām. Es atvainojos cienījamajam valdības pārstāvim, Saeimai, bet Saeimas komisijas nav tik bagātas ar cilvēkiem, kuras varētu atļauties tādu greznību, ka divas pastāvīgās komisijas autonomi strādās pie pirmā lasījuma, kā jūs pats teicāt, "jçlā" projekta. Tāpēc arī, ņemot vērā to, ka Juridiskajai komisijai cauri iziet apmēram divas trešdaļas, ja ne vairāk projektu, mēs fiziski nespējam un tāpēc gribējām izteikt savu viedokli pie tā, kurš ir jāpilnveido un par kuru jūs paši solījāties. Tad tāpēc tas viss tā arī notika un tāpēc es arī cienījamos deputātus lūdzu ņemt to vērā. Te tā situācija izveidojās. Acīmredzot mums ir jābūt tomēr daudz prasīgākiem tad, kad mēs pieņemam pirmajā lasījumā, jo pirmajā lasījumā tomēr ir jāpieņem tādi projekti, kuri tik tiešām ir tā vērti un pie kuriem var normāli strādāt. Un tad šāda situācija pati par sevi izzudīs.

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš. Lūdzu! Kā jūs kā komisijas vadītājs vērtējat šo situāciju?

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi, priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar spēkā esošo kārtības rulli priekšlikumi uz otro lasījumu var tikt iesniegti pēdējā brīdī pirms otrā lasījuma. Pat tad, kad referents dodas uz tribīni, tad jebkurš deputāts vai komisija var iesniegt priekšlikumus, un tie ir balsojami. Bēda ir tajā apstāklī, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi šos priekšlikumus par jaunajām redakcijām, un tādēļ pat gluži teorētiski komisija nevarēja sagatavot šeit šo tabulu tādā formā, kā to prasa Prezidija apstiprinātie noteikumi. Manuprāt, šo situāciju varētu glābt tad, ja Saeimas pirms astoņiem mēnešiem izveidotā komisija, kuru vada kolēģis Endziņš, būtu sagatavojusi otrajam un trešajam lasījumam Kārtības rulli, kurā būtu ņemta vērā arī tā situācija, par ko runāja Endziņa kungs. Tātad man ir lūgums Endziņa kunga vadītajai komisijai pēc iespējas ātrāk veikt savus pienākumus - sagatavot Kārtības rulli.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Mēs jau varētu... Es atvainojos - deputāts Lambergs, LNNK. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

Mans ieteikums būtu pārtraukt lasījumu un lūgt, lai likumprojekts tiek sakārtots pareizi, un tad to vajadzētu atgriezt, cik vien ātri iespējams. (Starpsauciens no zāles: "Nevar sakārtot!")

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Māris Gailis.

M.Gailis (LC),

Diemžēl to nevar citādāk sakārtot. Mēs varam tikai nolemt, vai mēs ņemam tātad tos labojumus, kas attiecas uz šo otram lasījumam sagatavoto versiju, vērā vai neņemam. Nevar iekāpt otrreiz vienā un tajā pašā upē. Tas laiks ir aizgājis. Ir bijuši visdažādākie priekšlikumi, un tie visi ir ņemti vērā. Un likums ir tāds, kāds tas ir. Mums ir jātiek no šīs situācijas laukā, jāaiziet līdz galam un jāņem vērā uz trešo lasījumu visi priekšlikumi, kuri nāks vēl, teiksim, tad, kad mēs pabeigsim otro lasījumu.

Priekšsēdētājs. Bet viss mūsu strīds sākās ar to, ka Demokrātiskā partija savu iesniegumu balsta uz pirmā lasījuma tekstu, un tāds balsojums arī pozitīvs tika saņemts, bet deputāts Silārs balstās uz jūsu iesniegto otro tekstu. Šeit nav versijas, šeit ir teksti. Tekstos ir versijas, to, protams, es saprotu, bet tagad sākās šīs domstarpības, un tur jau ir tas viss pamats, ka nevar vienu deputātu priekšlikumus izskatīt uz viena teksta pamata, bet otru - uz otra teksta pamata.

M.Gailis. Ir sagatavots teksts otrajam lasījumam. Tas ir nokopēts daudzos eksemplāros un ir šeit. Un katram tas ir rokā. Tātad mēs perfekti redzam, kāds ir šis teksts, un mēs varam perfekti spriest, vai mums kāds pants patīk vai nepatīk, un balsot par tiem.

Priekšsēdētājs. Vajadzētu atgriezties pie deputātes Gravas izteiktā Demokrātiskās partijas ierosinājuma un balsojuma, kā arī pie deputāta Silāra iebildumiem, jo tieši tur jau sākās visas mūsu pretrunas. Mēs to pabeigsim, un tad pēc Kārtības ruļļa ir jābalso deputāta Lamberga priekšlikums, jo pārtraukt izskatīšanu mēs nevaram. Tas ir viens jūsu priekšlikums. Vajag divdesmit deputātu iesniegumu, lai pārtrauktu. Bet tagad atgriezīsimies. Deputāte Grava vēlreiz un arī deputāts Silārs - lūdzu, par jūsu domstarpībām. Un tad mēs redzēsim, ko mums darīt tālāk. Deputāts Ivars Silārs.

I.Silārs (LC).

Es atzīstu savu kļūdu, jo tiešām tāda prakse vēl nav bijusi, kad es redzu pēc tam. Es atšķīru tur pirmo lappusi un redzu, ka ir. Atšķiriet, kolēģi, kur sākas visi labojumi! Tur ir atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija un tālāk - pēdējā ailē - atkal komisijas sagatavotā otrā lasījuma jaunā redakcija. Es atzīstu savu mazspēju izsekot šim likumprojektam, un tā ir mana kļūda. Es neaicinu pārbalsot to, bet orientēties šeit tiešām ir grūti. Es ierosinātu, lai referents piekristu tam, ka mēs neņemtu vērā šo pēdējo aili, šo jauno otrā lasījuma redakciju, lai tiešām komisijai būtu tikai viena redakcija otrajam lasījumam.

Priekšsēdētājs. Silāra kungs, es ļoti atvainojos, bet tas nav iespējams, jo trešajā ailē ir deputātu priekšlikumi, un tagad, kā es saprotu, pēc tam nāk komisijas slēdziens un komisijas sagatavotā otrā lasījuma jaunā redakcija, tāpēc mēs nevaram neņemt vērā to pēdējo aili.

I.Silārs. Jums ir taisnība, priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs. Nu ja! Godātie deputāti, mums acīmredzot nekas cits neatliek, kā vien šajā situācijā pamazām virzīties uz priekšu un visu izšķirt ar balsojumiem. Deputāte Grava!

I.Grava (DCP).

Ja ir atzīts... Un paldies Silāra kungam. Mēs kārtējo reizi vienojāmies. Ja ir atzīts šis balsojums par pareizu un Civilpārvaldē šīs funkcijas ir noņemtas, tad otrreiz balsot par to, ka tā var eksaminēt, nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Par kuru jūs tagad runājat pantu? Es te vispārējā uzraudzībā esmu drusciņ apjucis.

I.Grava. Nē, Gaiļa kungs - par devīto.

Priekšsēdētājs. Ā, re!

M.Gailis. Tātad DP ir iesniegusi priekšlikumu arī 7., 8. un 9. izslēgt. Tātad jūs uzstājat tikai par devīto. Acīmredzot.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, es atvainojos deputātei Gravai. Tātad novilksim svītru pie tā paša kukuļa, par kuru mēs balsojumu izdarījām un kurš palika. Tas bija 8.pants 9.lapaspusē.

Un tagad nākamais bija deputāta Grīnblata priekšlikums. Komisijas vārdā referents ziņoja, ka tas ir daļēji pieņemts, deputāts Grīnblats neiebilda, un līdz ar to apstiprināja komisijas redakciju. Tad nu nāktu 7.pants.

I.Grava. Bet mēs jau to izrunājām. Mēs 7. un 8. noņēmām (tātad šo noraidīto), bet par 9. - par eksamināciju - ir jāuztur, Saeima jau to ir atrisinājusi, nobalsojot neatkarīgi no tā, ko pašlaik grib Demokrātiskā partija. Tā vairs arī negrib balsojumu, bet Saeima ir atņēmusi šīs funkcijas Civilpārvaldei.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Māris Gailis.

M.Gailis. Šeit jau nav runa par augstākās, vidējās vai speciālās vidējās izglītības atestāta iegūšanu, kur tiešām ir jāliek dažādi eksāmeni. Runa ir par kvalifikācijas kategoriju, kas, protams, pieaugs, ierēdnim gatavojot sevi, iegūstot lielāku pieredzi, un kaut kādi eksāmeni šeit ir nepieciešami. Ja mēs to izsvītrojam ārā, tad praktiski nojūk daudz kas no šā civildienesta pamatprincipiem.

Priekšsēdētājs. Tātad Māris Gailis komisijas vārdā uztur balsojumu.

M.Gailis. Ja es drīkstu. Tieši tā, jo, ja šī funkcija tiek izsvītrota no nolikuma, tad acīmredzot Ministru kabinets lems, kam šo eksamināciju pieņemt. Varbūt arī augstskolām, bet tas nenozīmē, ka mēs principā atsakāmies no ierēdņu eksaminācijas. Kādā veidā tad mēs uzzināsim, kāda ir viņu kvalifikācija? Jā, mēs esam nobalsojuši par šo funkciju, bet par pašu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu.

Priekšsēdētājs. Ilga Grava - Demokrātiskā partija.

I.Grava (DP).

Es atvainojos, ka kavēju jūsu uzmanību, bet es lasu pirmajā lasījumā - "Kvalifikācijas eksāmenu kārtošana." Punkts nr.1: "Pretendents uz valsts civildienesta darbinieka statusu un kategoriju kārto kvalifikācijas eksāmenu Valsts civildienesta pārvaldē", bet mēs taču to noraidījām. Kā mēs šādu pantu varam pieņemt? Par ko mēs vēl balsosim - es nesaprotu. Man kaut kas nav skaidrs pašlaik. Pants ir jānoraida kā nepieņemams šādā redakcijā, jādod pārstrādāt, un viss, jo mēs to jau esam nobalsojuši. Nu cik var, es negribēju teikt, muļļāties, bet tā iznāk, ap to lietu. (No zāles deputāte I.Grava: "Piedodiet, es pieņemu piezīmi!")

Priekšsēdētājs. Deputāte Grava izteica pati sev piezīmi. Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās frakcijas deputātu... Jā, lūdzu, Ivars Silārs, "Latvijas ceļš".

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, cienījamais priekšsēdētāj! Pilnīga taisnība ir Gravas kundzei, ja mēs runājam par to, ka esam pieņēmuši Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu priekšlikumu, kas attiecās uz 3. pantu, par to, ko dara un kādas tiesības ir Valsts civildienesta pārvaldei. Sakarā ar to mums tiešām tas ir jāņem vērā un līdz ar to šeit jāsaskaņo - no 9.panta pirmās daļas ir svītrojami pēdējie trīs vārdi, bet nevis visa pirmā daļa.

Priekšsēdētājs. Deputāte Grava, vai jūs piekrītat, ka mēs svītrojam un balsojam pa daļām?

I.Silārs. Runa ir par saskaņošanu - par balsojumu saskaņošanu, jo tiešām mēs piekritām, ka Valsts civildienesta pārvalde ar to nenodarbojas. Līdz ar to arī šeit šī Valsts civildienesta pārvalde saskaņā ar mūsu balsojumu jāņem ārā, un, tā kā Gravas kundze arī teica, ka to pieņems tie, kuri viņiem mācīja, tad tā jau ir cita lieta. Paliek pati būtība, ka kvalifikācijas eksāmeni ir kārtojami. Tā ir visa panta būtība, tikai te nav jānorāda, kas to pieņem, jo to jau mēs nobalsojām, ka tas nav Valsts civildienesta pārvaldes pienākums - pieņemt šos eksāmenus. (Starpsauciens no zāles: "Labi, paliksim pie tā!")

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es, protams, varu neizteikt šīs emocijas, bet mums būs grūti to pabeigt. Ar ko mēs atkal sadūrāmies? Es izteicu tādu priekšlikumu, ka mēs varam balsot par pēdējo rindu, un līdz ar to viss būs kārtībā. Bet izrādās, ka tagad viens deputāts var ņemt par pamatu pirmo tekstu, tas ir, pirmā lasījuma tekstu, otrs deputāts ņem par pamatu, kā jūs teicāt, divi prim, vēl cits - viens prim tekstu. Labi, to varētu vēl neņemt vērā. Mēs varētu tiešām ņemt vērā tikai pēdējo, to, ko komisija ir noformulējusi, bet pēc Kārtības ruļļa mums ir jābalso deputātu priekšlikums, bet, uz kuru tekstu tad mums attiecināt deputātu priekšlikumu? (Starpsauciens no zāles: "Vajag pārtraukt!")

M.Gailis. Uz pirmā lasījuma 9.pantu, jo DP iesniedza savus priekšlikumus tieši par to. Man ir priekšlikums balsot un virzīties uz priekšu. Mēs varam arī nokārtot pēc tam - precizēt vēl uz trešo lasījumu vēl dažas lietas, ja tas ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs. "Iesakām balsojumu par likumprojekta "Par valsts civildienestu" izskatīšanas pārtraukšanu, atgriežot likumprojektu pirmajā lasījumā atbildīgajai komisijai". Seko divdesmit viena deputāta paraksts. Es šeit tikai apšaubu domu par atgriešanu pirmajā lasījumā, jo mēs jau vēl neesam pieņēmuši otrajā lasījumā. Viens runā "par", viens - "pret", un tad balsosim.

M.Gailis. Vai es drīkstu?

Priekšsēdētājs. Lūdzu!

M.Gailis. Es runāšu "pret", jo šis likums ir sakārtots, ņemot vērā visus ierosinājumus, tikai tas ir iznācis tādā divpakāpju kaskādē, un tur neko nevar darīt, ja jau mūsu komisija pieļāva, ka mēs izdarām labojumus attiecībā uz izdalīto un otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu. Mēs ņēmām vērā visus ierosinājumus, tātad noraidījām vai ņēmām vērā un sagatavojām otrā lasījuma versiju, un tad Juridiskā komisija strādāja - tātad ieteica priekšlikumus attiecībā uz šo lasījumu. Tā ka mēs varam pilnīgi iztikt ar šo otrajam lasījumam sagatavoto versiju. Tas ir likums, kas ir savests pilnīgā kārtībā, un mēs varam balsot par katru pantu, vai mēs to pieņemam vai nepieņemam, un iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam, jo ko tas dos, ja mēs atdosim atpakaļ? Tad mums ir jārēķinās tikai ar pirmo lasījumu, bet Juridiskā komisija te ir ielikusi lielu darbu un strādājusi kādās piecās vai sešās sēdēs, lai koriģētu un uzlabotu praktiski šo otrajam lasījumam sagatavoto versiju.

Priekšsēdētājs. Lamberga kungs! Es atvainojos, man ir jābūt taisnīgam, jo Seiles kundze bija pirmā. Jā, jā, tas ir "pret".

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Mums vajadzētu atturēties no tādas prakses, ka komisijas sagatavoto likumprojektu aizstāv kāds cits. Komisija ir strādājusi pie tā un tai arī vajadzētu ziņot. Un tad valdība var uzstāties ar saviem priekšlikumiem un aizstāvēt tos. Man liekas, ka tieši šādu iemeslu dēļ tad arī ir radusies tā nekārtība šodien, izskatot likumu par civildienestu otrajā lasījumā. Divdesmit viens deputāts ir parakstījis iesniegumu - pārtraukt šo lasījumu otrajā lasījumā. Tātad tas nozīmē, ka tie nobalsotie konceptuālie jautājumi, kurus mēs esam nobalsojuši, paliek spēkā līdz tai vietai, kur mēs esam balsojuši, bet pārējo likumprojektu var atgriezt sakārtošanai komisijai. Komisija izskatīs visus iesniegtos priekšlikumus un sagatavos kārtīgu jaunu visiem noteikumiem atbilstošu redakciju, kurā būs apkopoti visi priekšlikumi un izteikts komisijas viedoklis, un tad mēs ar jaunu sparu ķersimies klāt. Citādi man tiešām rodas bažas par šā likumprojekta likteni, bez tam visi civildienesta darbinieki to gaida, tas ir ļoti svarīgs likums, un mēs visi esam par to atbildīgi. Un tāpēc es ļoti priecājos, ka mēs šodien nobalsojam, ka nododam nevis šai Reformu ministrijai, kura tagad diezgan nevarīgi stāv tribīnē un aizstāv šo likumprojektu, ka mēs tai neuzticējām visa civildienesta veidošanu, bet tieši Ministru kabinetam, ko mēs esam paši apstiprinājuši. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts civildienestu" izskatīšanas pārtraukšanu, atgriežot likumprojektu pirmajā lasījumā atbildīgajai komisijai. Viens - "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 16, atturas - 10. Es atvainojos, pret - 17, Māris Gailis bija "pret". Lēmums pieņemts.

Par procedūru Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man personīgi tā arī nekļuva skaidrs, kā tad mēs strādāsim tālāk, jo, spriežot pēc visa, nākamreiz mēs nonāksim turpat, kur bijām šodien. Ja mēs gribam izgāzt šo likumprojektu, tad, protams, mēs tā varam turpināt, jo šobrīd jautājums bija viens - vai mēs atsakāmies no tiem variantiem - cik es saprotu, no labiem variantiem - , ko ir iesniegusi Juridiskā komisija un arī iesniegusi "Saskaņas" frakcija. Vai mēs atsakāmies no tiem, un tad Gaiļa kungs nāk ar pirmo lasījumu plus tiem priekšlikumiem, kuri tika iesniegti sākumā. Tas ir viens variants. Un otrs variants ir tas, ko liek priekšā Gaiļa kungs. Citu variantu mums, ko izskatīt, nav. Vai arī mums šis likumprojekts ir vispār jānoņem un jāsāk pilnīgi no gala. Šobrīd it kā divas reizes deputāti ir parādījuši lielu iecietību viens pret otru. Vienu reizi, kad mēs nobalsojām par šā likumprojekta pirmo lasījumu un par pāriešanu uz lasīšanu pa pantiem, kā Endziņa kungs izteicās, ļoti "zaļā" jeb nesagatavotā variantā. Un otrreiz, kad Gaiļa kungs paņēma Endziņa kunga šos te labojumus pēc tam, kad bija sagatavots otrais lasījums. Tagad mēs tiešām esam strupceļā. Mums ir jānolemj, ko mēs darīsim tālāk, lai pēc tam Gaiļa kungs varētu nākt attiecīgi jau ar to tekstu, kuru mēs gribam redzēt un ar kuru strādāt nākamajā reizē.

Priekšsēdētājs. Par procedūru - Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es šeit nekādu strupceļu neredzu. Kārtības ruļļa 121. pants paredz iespēju pirms nobalsošanas arī lietas atlikšanu. Un šinī gadījumā, ja mēs esam nobalsojuši par tā atgriešanu pirmajā lasījumā, mēs nebūtu šādā veidā lieki tērējuši laiku, ja cienījamais Gaiļa kungs būtu piekritis un komisija varbūt būtu sagatavojusi tā alternatīvu projektu jau uz pirmo lasījumu, nevis tiešām tādu "jçlu", kā viņš pats izteicās. Acīmredzot šinī situācijā ir tā, ka ir jau šie te priekšlikumi, pie tam ne jau viss šeit ir iestrādāts iekšā, bet ir arī vēl tā pēdējā daļa, ko deva Juridiskā komisija, ko ir devusi frakcija "Saskaņa Latvijai". Tātad šeit ir šī iespēja - sagatavot šo jauno variantu, un mēs skatām to pirmajā lasījumā. Tātad tas jau vairs nebūs "zaļš" projekts. Un problēmas nekādas šeit nav.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Ivars Silārs. Pēc tam - Ameriks.

I.Silārs (LC).

Cienījamie kolēģi, drusku nomierināsimies! Es arī domāju, ka tā lieta nav tik traka. Man ir jāprecizē, ka Kārtības rullis neparedz kaut ko atdot atpakaļ pirmajam lasījumam, ja par to mēs esam nobalsojuši. Konceptuāli mēs to esam pieņēmuši un esam savā laikā nobalsojuši arī par pāreju uz lasīšanu pa pantiem. Bet Kārtības rullis paredz to, ko ierosināja arī 21 deputāts, ka var pārtraukt debates. Tās var pārtraukt. Un to arī paredz 121. pants, ka pirms balsošanas pēc būtības ir izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai. Un es domāju, ka tas, ko mēs esam izdarījuši, ir tas, ka mēs esam atdevuši atpakaļ komisijai jau lasīšanai pa pantiem pieņemtu, konceptuāli pieņemtu, likumprojektu. Tas tikai ir jāsagatavo tagad, kā nākas, otrajam lasījumam ar visiem iesniegtajiem priekšlikumiem, ar tiem pašiem, kas bija pazuduši neizskatīti, ar "Saskaņas" frakcijas priekšlikumiem, ar tiem pašiem Juridiskās komisijas iesniegtajiem . Vajag visu salikt, lai nebūtu divu variantu - vecā varianta un jaunā varianta. Un, kad komisija to būs izdarījusi, mums nebūs vairs problēmu, virzoties tālāk un lasot pa pantiem. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Priekšsēdētājs. Deputāts Ameriks.

A.Ameriks (SL).

Es domāju, ka Silāra kungs ļoti precīzi noformulēja domu. Tas, ko mēs izdarījām kādu brīdi atpakaļ, kad pieņēmām pirmajā lasījumā šo konceptuālo likumu, tas zināmā mērā bija pateicoties valdošās koalīcijas disciplīnai un tam, ka tika nobalsots, lai tādā "zaļā" veidā tas tiktu pieņemts. Un šobrīd varbūt vajag arī drosmi, lai pateiktu to, ka šobrīd šo likumu, kurš ir divi prim, tādā gadījumā kā pirmo lasījumu mēs sākam izskatīt normālā veidā un jau atbilstoši tiem visiem priekšlikumiem, kas ir bijuši.

Priekšsēdētājs. Māris Gailis - lūdzu!

M.Gailis. Cienījamie kolēģi, man tiešām ļoti grūti saprast, kā tagad tikt uz priekšu. Mēs varam šo likumprojektu, kurā ir iestrādāti visi priekšlikumi, vienīgi nodot pirmajā lasījumā no jauna, jo mēs nekādi nevaram par to runāt otrajā lasījumā, ja jūs nepieņemat šo modeli, ka mēs esam izmantojuši priekšlikumus, gan lai izstrādātu vienu starpvariantu, gan to beidzamo variantu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Manuprāt, komisija sekmīgi varēs strādāt tikai tad, ja mēs vadīsimies tiešām pēc tā lēmuma, ko mēs pieņēmām, - ja mēs sagatavosim kārtīgu šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Ja komisija saņems pietiekami daudz priekšlikumu, tā varēs sagatavot arī otrajam lasījumam un sekmīgi virzīties uz priekšu. Tā ka šeit vienkārši ir jāstrādā un jāņem vērā šis priekšlikums, kas ar balsu vairākumu tika pieņemts. Es ierosinu izbeigt debates un ķerties pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Es nolasīju precīzi iesniegumu, un iesniegumā tā tas arī ir, un es pats neiestājos par šā jautājuma pārtraukšanu, bet, atklāti sakot, man vismaz šinī brīdī cita priekšlikuma nav, lai kaut ko runātu vai darītu uz priekšu. Ir tikai šis priekšlikums, tas ir, atgriezties pie pirmā lasījuma, par ko jau norādīja Endziņa kungs un tagad runāja Lagzdiņa kungs.

Saskaņā ar mūsu balsojumu pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Pēc jūsu domām, nākamais ir grozījumi likumā par zemes reformu pilsētās. Godātie deputāti, rīt, parīt vai aizparīt neko neizsaka... ir 15 minūtes. Ja jums ir priekšlikumi... Jūs zināt Kārtības rulli, tad ierosiniet!

R.Jonītis (LC).

Mēs varētu izskatīt vienu tīri redakcionālas dabas jautājumu, par cik tiešām laiks līdz septiņiem ir ļoti īss. Un šis jautājums būtu tāds. Deputātiem ir izdalīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un arī frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumi. Es aicinātu Saeimu jau sākotnēji pieņemt lēmumu - šos priekšlikumus neizskatīt otrā lasījuma gaitā, bet uzskatīt par priekšlikumiem trešajam lasījumam, lai nesarežģītu arī šā likuma izskatīšanu tāpat kā iepriekšējā. Tie ir šodien izdalītie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Jā, godātie deputāti, es domāju, ka šeit tā loģiski varētu būt, ja komisija nepaspēj un ja tie ir iesniegti tiešām pēdējā brīdī, tad mēs varētu arī neizskatīt tos, ja iesniedzēji tam piekrīt un ja komisija tos izskata uz trešo lasījumu. Nav iebildumu? Nav. Bet tad nāciet tribīnē, lūdzu! Bresis - "Saskaņa Latvijai".

V.E.Bresis (SL).

Godātie kolēģi, es uzskatu, ka mūsu priekšlikumi ir konceptuāli. Tie nav redakcionāli, jo jautājums tomēr ir par to, kā Latvijā tālāk virzīt zemes reformu pilsētās, - vai mēs uzticēsimies pašvaldībām vai pēc būtības viss smaguma centrs pāries uz valsts aparātu. Es domāju, ka līdztekus tam ir vēl arī jautājumi par to, kā notiks zemes privatizācija, un arī pārējie ir ļoti ļoti svarīgie jautājumi, kuri ir ietverti mūsu frakcijas priekšlikumā. Un, tā kā es esmu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, tad zinu, ka šie priekšlikumi, tikai nedaudz citā redakcijā, ir arī šajā komisijas piedāvātajā redakcijā. Tāpēc es uzskatu, ka šodien nevajadzētu uzsākt šā jautājuma izskatīšanu, bet vajadzētu to uzsākt rīt. Mēs tomēr uzstātu par to, lai mūsu priekšlikumi tiktu izskatīti kā otrā lasījuma konceptuālie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Arī es gribētu aicināt. Atliek vairs tikai 10 minūtes mūsu strādāšanas laika, kā bija nobalsots, tāpēc es tomēr aicinātu izskatīt komisijā šos priekšlikumus. Un arī frakcijās ir jāizskata. Lūdzu -deputāts Novakšānovs!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Patiesi šie dokumenti ir ienākuši šinīs dienās, bet tie ir diezgan svarīgi, tāpēc man ir lūgums Tautsaimniecības komisijai rīt pulksten 8.00 pulcēties uz sanāksmi un līdz plenārsēdes sākumam mēs šos abus jautājumus - gan "Saskaņas", gan arī Lagzdiņa kunga iesniegumu - apspriedīsim un, cerams, arī atrisināsim. Paldies.

Priekšsēdētājs. Runāja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Voldemārs Novakšānovs. Mums, Jonīša kungs, ir tikai jāpakļaujas.

Atlikušajā laikā es gribētu dot vārdu Gundaram Bērziņam. Nāciet, es jums iedošu jūsu dokmentu, un nolasiet, lūdzu, Pieprasījumu komisijas referātu.

G.Bērziņš (LZS).

"Pieprasījumu komisijas referāts. Pieprasījumu komisija, izskatījusi 10.martā deputātu Māra Grīnblata, Straumes, Berklava, Tabūna, Milberga, Grīga, Sinkas, Pētersona, Leiškalna un Prēdeles iesniegto pieprasījumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Birkavam un finansu ministram Uldim Osim sakarā ar Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" skaidrojumu, nolēma to virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu."

Priekšsēdētājs. Paldies. Pieņemam zināšanai un nododam izskatīšanai Ministru prezidentam Birkavam un finansu ministram Osim.

Jānis Lagzdiņš - vārds paziņojumam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs, kolēģi deputāti! Es aicinātu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus sanākt uz ārkārtas komisijas sēdi tūliņ pēc plenārsēdes nobeigšanas. Es aicinātu uz šo komisijas sēdi arī Juridiskā biroja vadītāju Kusiņa kungu un būtu lūgums, lai piedalītos Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Endziņa kungs. Paldies.

Priekšsēdētājs. Zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Sekretāra biedru deputātu Tomiņu lūdzu nolasīt izdruku! Godātie deputāti, lūdzu, palieciet vietās! Godātie deputāti, kamēr nāk izdruka, mazu uzmanību! Par nākamo plenārsēdi. Es domāju, jūs visi atceraties mūsu balsojumu, ka rīt pulksten 9.00 ir plenārsēde. Lūdzu uzmanību!

Z.Tomiņš (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies:

Georgs Andrejevs,

Māris Budovskis,

Igors Bukovskis,

Imants Daudišs...

Priekšsēdētājs. Bukovskis ir ieradies... Es atvainojos par komentāru.

Z.Tomiņš.

Imants Daudišs,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Ernests Jurkāns...

Priekšsēdētājs. Jurkāns ir!

Z.Tomiņš.

Jānis Jurkāns,

Viesturs Pauls Karnups,

Ēriks Kaža.... Ir!

Ģirts Valdis Kristovskis,

Jānis Lagzdiņš...

Priekšsēdētājs. Jānis Lagzdiņš ir.

Z.Tomiņš.

Uldis Lakševics,

Gunārs Meierovics,

Uldis Osis,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Velta Puriņa,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Dainis Stalts.

Priekšsēdētājs. Paldies. Sēde slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas-operatores: M.Ceļmalniece, S.Bērziņa, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute