Latvijas Republikas 5. Saeimas rīta sēde

1993. gada 12. augustā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, lūdzu apmeklētības reģistrāciju! Vai visi ir reģistrējušies, un vai visiem ir balsošanas ierīces kārtībā? Pēc tam, lūdzu, pārbaudiet deputāta Žīgura balsojumu. Vai ir vēl kādas iebildes? Nav. Lūdzu rezultātu. 88 deputāti. Lūdzu - deputāts Žīgurs. Jūs esat reģistrējies, deputāt Žīgur?

Par darba kārtību 12. augusta sēdei. Jums ir Prezidija iesniegtā darba kārtība. Man jūs jāinformē, ka esmu saņēmis Valsts prezidenta vēstuli, kurā viņš raksta, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 42. un likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" 13. pantu, iesaka apstiprināt Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka amatā Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani. Tādu vēstuli es esmu saņēmis un daru šīs vēstules saturu jums zināmu. Lūdzu - deputāts Berķis.

A.Berķis (Latvijas Zemnieku savienība).

Ierosinu jautājumu par Jura Eihmaņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka amatā iekļaut šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Darba kārtībai ir iesniegti arī citi papildinājumi. Vai tūlīt nolasīt visus vai izskatīsim katru atsevišķi? Katru priekšlikumu atsevišķi. Nav iebildumu? Nav.

Lūdzu, balsosim deputāta Berķa ierosinājumu - iekļaut šīsdienas darba kārtībā Zemessardzes štāba priekšnieka apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 72, pret - 1, atturas - 5. Iekļauts šīsdienas darba kārtībā.

"Lûdzam iekļaut darba kārtībā lēmumprojektu "Par Baltijas asamblejas, Eiropas padomes Parlamentu asamblejas un EDSA delegāciju pilnvaru apstiprināšanu, kā arī Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupas apstiprināšanu." To iesniedzis deputāts Kiršteins, un ir vēl 10 paraksti. Un no šā ierosinājuma izrietošs priekšlikums - pavairot un izsniegt attiecīgos lēmuma projektus. Par katru no šiem priekšlikumiem būs atsevišķs balsojums. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Balsosim deputāta Kiršteina priekšlikumu - iekļaut darba kārtībā Baltijas asamblejas, Eiropas padomes Parlamentu asamblejas un EDSA delegāciju pilnvaru apstiprināšanu, kā arī Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupas apstiprināšanu. Lūdzu, balsosim šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. 81 - par, pret - nav, 5 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Vai ir vēl kādi papildinājumi darba kārtībai? Lūdzu - deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats ("Tçvzemei un Brīvībai").

Frakciju "Tçvzemei un Brīvībai" un LNNK priekšlikums: "Iekļaut šīsdienas darba kārtībā kā patstāvīgu priekšlikumu un izskatīt šajā pašā sēdē Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu par likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" daļas darbības apturēšanu." Dokuments ļoti īss, tāpēc es informēšu deputātus, lai būtu saprotams, par ko ir runa.

Ievērojot, ka pagājušā gada 4. novembrī pieņemtais likums "Par privatizācijas sertifikātiem" ir pretrunā ar citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, tajā skaitā ar Latvijas Republikas konstitucionālā likuma "Cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi" 9. pantu, Latvijas Republikā vēl aizvien nav tiesiski sakārtotas īpašuma attiecības, nav izstrādāts Latvijas Republikas likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" ekonomiskais pamatojums, nav inventarizēts un ekonomiski novērtēts valsts un pašvaldību pārvaldē esošais īpašuma un tā privatizējamās daļas apjoms, kā rezultātā nav iespējams garantēt sertifikātu segumu ar privatizējamo īpašumu, Latvijas Republikas likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" paredzētā sertifikātu izmantošanas kārtība dod iespēju legalizēt organizētās noziedzības struktūru uzkrāto kapitālu. Ar sertifikātu starpniecību Latvijas valsts īpašuma privatizācijā paredzēts iesaistīt ārvalstniekus, kuru statuss Latvijā nav noteikts, tajā skaitā personas, kas pretrunā ar starptautisko tiesību principiem Latvijā ieradušās okupācijas laikā. Privatizācijas gaitā, izmantojot sertifikātus saskaņā ar minēto likumu, liela daļa Latvijas valsts īpašuma, apdraudot nacionālās tautsaimniecības attīstību, var nostiprināties ārvalstnieku rokās. Ekonomiski nepamatota sertifikātu izsniegšana draud izraisīt inflāciju.

Un tālāk - lemjošā daļa, kas ir ļoti īsa. Pirmais: "Uzdot Ministru kabinetam viena mēneša laikā kopš šā lēmuma pieņemšanas veikt likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" vispusīgu tiesisko un ekonomisko analīzi un sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem šajā likumā." Otrais: "Lîdz Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu apspriešanai un apstiprināšanai Saeimā apturēt likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" darbību daļā, kas attiecas uz sertifikātiem par Latvijā nodzīvoto laiku." Zem tā ir 11 deputātu paraksti.

Priekšsēdētājs. Paldies. Patstāvīgie priekšlikumi iesniedzami ar vismaz 10 deputātu parakstiem un apspriežami vienā lasījumā. Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus.

Lūdzu - deputāts Endziņš.

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lēmuma projekts ir it kā ļoti īss, bet tajā pašā laikā tas ir ļoti būtisks. Mēs faktiski gribam ar šādu "pastaigu" priekšlikumu, ar šāda lēmuma palīdzību apturēt likuma darbību, tāpēc es kategoriski iebilstu un saskaņā ar 97. pantu piebilstu, ka to gan varētu izskatīt nekavējoties - šodien, taču uzskatu, ka tas būtu jānodod attiecīgajām komisijām, lai ar to iepazītos arī valdība, un tad tālāk jau Saeima varētu risināt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim priekšlikumu par šā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu izskatīšanai komisijās un valdībā, bet acīmredzot, tā kā neviens neierosina, kādām komisijām, tas ir jālemj Prezidijam. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu, balsosim priekšlikumu par nodošanu izskatīšanai Prezidijam, kas tālāk nozīmēs komisijas un nodos valdībai izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 55, 20 - pret, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts. Šis patstāvīgais priekšlikums tiek nodots Prezidijam tālākai izlemšanai un nodošanai valdībai un komisijām izskatīšanai.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav.

Sāksim izskatīt sēdes darba kārtību, bet pirms tam īsa informācija: ir saņemts 12 deputātu iesniegums: "12. augusta plenārsēdi translēt pa radio." Paraksti: Lambergs, Berklavs, Tabūns, Stalts, Karnups, Kalniņš, Kušnere, Žīgurs, Milbergs, Grīnblats, Sinka, Straume.

Godātie kolēģi, kādi būtu jūsu priekšlikumi par procedūru? Acīmredzot tas pagaidām nav fiksēts Kārtības rullī un Saeimai šis jautājums ir jāizšķir ar balsojumu. Ja deputāti vēlas, viens var runāt "par", viens - "pret".

Lūdzu - deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Tas nav kāds speciāls jautājums, kas būtu jāiekļauj, tomēr Kārtības rullī vajadzētu iestrādāt, lai vienmēr šo vienu sēdi translētu radio 2. programmā, vai arī vajadzētu izveidot kādu speciālu programmu. Mūsu frakcijā pašreiz ir atnākušas trīs pakas ar parakstiem. Tur ir nevis trīs paraksti vai trīs dokumenti, bet ir vēstules no atsevišķiem novadiem - no Latgales, no Zemgales un arī no Rīgas, kurās ir simtiem parakstu. Vēlētāji lūdz, lai šīs sēdes tiktu translētas. Un, tā kā sēdes praktiski notiek tikai vienreiz nedēļā, lai būtu konstanta prakse, acīmredzot Kārtības rullī - tas ir laika jautājums, parādīsies šis ieraksts, ka sēdes tiek translētas. Kādā veidā radio to noregulēs - tas, es domāju, ir Valsts radio iekšējā darba jautājums. Tāpēc mēs, balstoties uz šo simtiem vēlētāju iesniegumu, jau uzreiz uzrakstījām, nedomājot un speciāli nelauzot galvu par šādu jautājumu. Lai vienreiz šeit jau būtu tāda prakse. Daļēji šie iesniegumi ir publicēti arī avīzēs, piemēram, "Lauku Avīzē" bija un vēl kaut kur - laikam "Neatkarīgajā Cīņā", kur arī bija jau ar parakstiem šādi iesniegumi: ka vēlētāji lūdz, lai sēdes tiktu translētas. Tāpēc es lūdzu atbalstīt to jau katrreiz kā tradīciju.

Priekšsēdētājs. Paldies. Līdz ar to jūs papildinājāt savu iesniegumu jau ar labojumu - regulāri translēt visas plenārsēdes. Bet tagad balsosim šo jūsu priekšlikumu. Vēlreiz nolasīšu priekšlikumu: "Lûdzam 12. augusta plenārsēdes translāciju pa radio." Tāds ir konkrētais iesniegums.

Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 84 - par, pret - nav, 3 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Es ceru, ka mūsu darbinieki, kuri tagad mūs klausās, šo lēmumu ir dzirdējuši. Tātad ir pieņemts lēmums šīsdienas sēdi translēt pa radio. Kādā veidā radio ļaudis šo lēmumu izpildīs - acīmredzot (kā Kiršteina kungs teica) tā ir viņu lieta, taču tāds lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, izskatīsim tālāk mūsu darba kārtību!

Vēl viens organizatorisks moments, pirms izskatām darba kārtību. Mēs neesam nobalsojuši par šo dokumentu pavairošanu. Mēs iekļāvām darba kārtībā Baltijas asamblejas, Eiropas padomes Parlamentu asamblejas, EDSA un Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupu akceptu plenārsēdē, bet ir formālā puse - vajadzība nobalsot, lai izdalītu šos materiālus deputātiem.

Lūdzu, balsosim par to! Rezultātu! 85 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu, izdaliet deputātiem šos materiālus!

Un tagad, ja deputātiem nav citu jautājumu par darba kārtības papildinājumu, sāksim izskatīt darba kārtību.

Pirmais jautājums - par iesniegtajiem likumprojektiem. Likumprojekts par operatīvās meklēšanas darbību. Deputāts Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Atbalstot šo likumprojektu, man ir tikai lūgums pievienot šo komisiju sarakstam, kuras izskata šo likumprojektu, arī Nacionālās drošības komisiju, ņemot vērā to, ka operatīvās meklēšanas darbība ir tā specifiskā sfēra, kuras konkrētās izpausmes mūsu komisija pēc tam izmeklē, izskata un sastopas ar tām. Tāpēc man ir lūgums šeit pievienot Nacionālās drošības komisiju.

Priekšsēdētājs. Deputāts Ivars Silārs. Lūdzu!

I.Silārs ("Latvijas ceļš").

Man būtu lūgums, cienījamie priekšsēdētāj un cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidija slēdziena pēdējo daļu papildināt ar termiņu. Šeit ir rakstīts: "... un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo komisiju priekšlikumus". Te varētu papildināt - "lîdz 1. septembrim apkopo". Tas attieksies arī uz otru skatāmo likumprojektu "Par Prokuratūru", lai tas viss nebūtu bez termiņa.

Bez tam es gribu vēlreiz un vēlreiz vērst kolēģu uzmanību uz to, ka Saeimā tiks veidots komisiju darbs. Ir 10 likumdošanas komisijas, katrs deputāts drīkst strādāt tikai vienā no tām. Mēs izveidojām jaunu komisiju - Nacionālās drošības komisiju, kurā var strādāt arī tie deputāti, kas strādā kādā no šīm 10 komisijām. Šīs Nacionālās drošības komisijas uzdevums ir viens - nacionālās drošības jomā kontrolēt visu nacionālās drošības garantu darbību likumu ievērošanas jomā. Konkrēti ir divi pamatuzdevumi: pirmais - skatīties, lai katrs no subjektiem pilda viņam uzlikto pienākumu pilnā apjomā, otrais - lai viņš nepārkāptu likumā atvēlētās tiesības. Tā ir kontroles un pārbaudes institūcija, ko iedibinājis likumdevējs - parlaments. Un mēs nedrīkstam pieļaut nevienu gadījumu, kad kaut viens deputāts, arī jūs, cienījamais Panteļējeva kungs, saņemtu dubultalgu par vienu un to pašu darbu. Ja jūs vēl atceraties padomju praksi, tad zināt, ka bija veikli cilvēki, kuri diennaktī prata nostrādāt 36 stundas un saņemt par tām algu. Šajā komisijā ir jau trīs deputāti, kuriem ir paredzēts strādāt pie šā likumprojekta, proti, no Cilvēktiesību komisijas - Panteļējeva kungs un no Aizsardzības un iekšlietu komisijas - Odisejs Kostanda un Oskars Grīgs. Kā es nojaušu, pašreiz šai komisijai, protams, ir vieglāk otrreiz skatīt tos likumus, kurus viena komisija jau ir izstrādājusi, nevis pārbaudīt to, kā tiek ievēroti un vai tiek ievēroti jau spēkā esošie likumi, un vai tiek nodrošināta nacionālā drošība. Domāju, ka šādu praksi - es jums vēlreiz atkārtoju - mēs nedrīkstam pieļaut. Ir jānodala tās komisijas, kurās drīkst strādāt deputāts kā likumdevējs, no tām, kurās viņš drīkst strādāt kā uzraudzītājs. Un kaut vai viens deputāts nevar par vienu un to pašu darbu saņemt dubultapmaksu. Tādēļ es nepiekrītu, ka likumprojektus vajadzētu nodot izskatīšanai arī Nacionālās drošības komisijai. Mēs to neveidojām pēc šāda principa.

Priekšsēdētājs. Deputāts Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj un godājamie klātesošie! Es domāju, ka tomēr ir tāda prakse: ir likumprojekti, kuri nodoti izskatīšanai, teiksim, arī Mandātu komisijai, kaut arī tā otrā komisija... Šinī gadījumā es runāju par ļoti specifisku jautājumu - par operatīvā darba metodēm, jo, tieši kontrolējot attiecīgo dienestu darbību, mums katrā ziņā būs jāatbild par to, cik lielā mērā tie izpilda pienākumus un pilnvaras, kas ir formulētas šajā likumā. Līdz ar to ir ļoti būtiski izskatīt no šāda viedokļa šo likumprojektu. Tāpēc es ieteiktu deputātiem pašlaik nenodarboties ar neesošās algas skaitīšanu otra kabatā, jo mēs pagaidām vēl neesam saņēmuši nevienu kapeiku. Vajadzētu padomāt tīri no lietderības viedokļa un šo specifisko jautājumu nodot izskatīšanai arī Nacionālās drošības komisijā.

Priekšsēdētājs. Ja neviens deputāts vairs nevēlas runāt par šo jautājumu, tad mēs vispirms balsosim deputāta Panteļējeva papildinājumu Saeimas Prezidija slēdzienam par Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par operatīvās meklēšanas darbu", pievienojot tur arī Nacionālās drošības komisiju. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. 55 - par, 10 - pret, 15 - atturas. Šis papildinājums ir akceptēts.

Vai ir vēl kādi papildinājumi? Es ceru, ka nevienam nav iebilžu pret deputāta Silāra papildinājumu - izskatīt to līdz 1. septembrim. Neviens neiebilda. Un, ja arī tagad jūs neiebilstat, tad mēs šo papildinājumu akceptēsim, kad balsosim kopumā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par operatīvās meklēšanas darbību" nodošanu apspriešanai šādām komisijām: Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību komisijai, Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteiksim, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija apkopo komisiju priekšlikumus par šo likumprojektu un iesniedz to kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai plenārsēdē līdz 1. septembrim.

Es atvainojos - lūdzu!

I.Silārs. Cienījamo priekšsēdētāj! Apkopo līdz 1. septembrim, nevis iesniedz plenārsēdē.

Priekšsēdētājs. Apkopo komisiju priekšlikumus par likumprojektu līdz 1. septembrim un iesniedz to kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai plenārsēdē.

I.Silārs. Jā, apkopo līdz 1. septembrim.

Priekšsēdētājs. Es vēlreiz saku: "... apkopo priekšlikumus līdz 1. septembrim un iesniedz to kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai plenārsēdē."

Lūdzu, balsosim par šo slēdzienu kopumā ar papildinājumiem, kuri šeit tika akceptēti! Rezultātu! 78 - par, pret - nav, 7 - atturas. Paldies. Akceptēts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Prokuratūru". Par to ir deputāta Silāra papildinājumi. Arī šeit viņš lūdza akceptēt un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija līdz 1. septembrim apkopo komisiju priekšlikumus.... Un tālāk kā tekstā.

Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām saskaņā ar Saeimas Prezidija slēdzienu un deputāta Silāra papildinājumu! Lūdzu rezultātu. 79 - par, 7 - pret, 5 - atturas. Paldies. Akceptēts. Līdz ar to šis likumprojekts tiek nodots izskatīšanai komisijām saskaņā ar Prezidija iesniegto slēdzienu.

Tālāk. Par Repatriācijas likuma projektu.

A.Berķis (Latvijas Zemnieku savienība).

Vārdu lūdz deputāts Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs ("Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Augstākajā padomē bija izveidota Repatriācijas komisija, kuru man bija tas gods vadīt, un šī komisija kopā ar Tieslietu ministriju izstrādāja šo Repatriācijas likuma projektu.

Iesākot darbu pie repatriācijas programmas, pie tās koncepcijas izstrādes, pie Repatriācijas likuma izstrādes, mēs saskārāmies ar dažām principiālām lietām, kuras praktiski traucēja tālāk attīstīt šo darbu, jo nav likuma. Mēs pat bijām jau iesākuši veidot dažas repatriācijas institūcijas, bet tomēr šo darbu pārtraucām, jo uzskatījām, ka tik nopietns darbs ir veicams tikai likuma ietvaros, kur tas ir attiecīgi formulēts gan konceptuāli, gan arī tiesiski. Un tāpēc gan komisija, gan arī Augstākā padome uzskatīja, ka šis jautājums būtu lemjams Saeimai. Tas ir viens no tiem likumprojektiem, par kuru arī Prezidija lēmumā tika noteikts, ka tas tiks tālāk nodots Saeimai izlemšanai.

Faktiski šeit jautājuma būtība ir tāda, ka vispirms konceptuāli ir jālemj tas, kas ir uzskatāms par repatriantu. Otrais jautājums: kādas institūcijas noteiks repatrianta statusu? Trešais jautājums ir saistīts ar repatriēšanās kārtību un arī palīdzību repatriantiem - viņu iekārtošanu darbā, sociālajām garantijām pensionāriem un visu pārējo. Es jums varu pateikt tikai to, ka šie jautājumi ir diskutējami, jo gan komisijā, gan Tieslietu ministrijā bija dažādi viedokļi. Šis likumprojekts tapa tādējādi, ka šie viedokļi demokrātiski tika apkopoti, lai gan, protams, šā likuma konceptuālās lietas, gan arī citi konkrētie jautājumi ir diskutējami. Taču mēs uzskatām, ka šo jautājumu nevar citādi tālāk virzīt uz priekšu, kā vien komisijas vārdā deputātiem parakstoties un Tieslietu ministrijas (arī vecās Tieslietu ministrijas) izstrādāto likumprojektu iesniedzot komisijām, lai tās tālāk varētu izteikt savu viedokli par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas vārdu? Deputāts Tupesis. Lūdzu!

J.Tupesis (Latvijas Zemnieku savienība).

Attiecībā uz šo repatriāciju. Manuprāt, vajadzētu atšķirt divas lietas. Viena lieta ir kaut kāds aicinājums - vai nu no Ministru kabineta, vai no Saeimas, vai kādas citas valdības iestādes tiem, kuri uz abām pusēm - gan uz Austrumiem, gan Rietumiem - visādu iemeslu dēļ ir bijuši spiesti aiziet no Latvijas. Tātad tas ir aicinājums, lai viņi atgrieztos, apliecinājums, ka viņi šeit būtu vēlami. Taču to vajadzētu atdalīt no kaut kādas likumīgas dzīvokļu došanas vai darba sagādāšanas, vai izdzīvošanas iespējamībām. Es pats no daudziem cilvēkiem esmu dzirdējis, ka viņi nemaz negaida šo darba sagādāšanu vai izdzīvošanas iespēju, bet ka vēl nekādā līmenī nav bijis kāds oficiāli izteikts aicinājums: jā, latvieši, mēs jūs gribētu atkal redzēt Latvijā! Un tad varētu sekot tās likumdošanas formalitātes, kuras tagad ir ieteiktas un kuras ir nodotas komisijai.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece ("Latvijas ceļš").

Godājamo Prezidij un deputāti! Tā kā Cilvēktiesību komisija te būtu galvenā komisija, es ierosinātu termiņu - lai priekšlikumi būtu apkopoti līdz 14. septembrim.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Lūdzu - deputāte Kuprijanova. Pēc tam - deputāte Seile.

L.Kuprijanova ("Saskaņa Latvijai").

Es lūdzu papildināt tās komisijas, kuras izskatīs šo likumprojektu, ar Sociālo un darba lietu komisiju. Jo šeit ir sociālais bloks, un arī šobrīd šis formulējums nav īpaši precīzs, jo daudzi no tiem cilvēkiem, kas var atgriezties, ir pensijas vecuma cilvēki. Šobrīd likumā ir strikti pateikts, ka darba pensijas maksās tikai tiem, kas ir iebraukuši Latvijā līdz 1991. gada 1. janvārim. Ja tagad mēs vēl pieņemsim diferencētās pensijas un visus repatriantus sakarā ar šo likumu atstāsim uz sociālajām pensijām, es domāju, vai tas būtu pareizi? Tādēļ mūsu komisija - un attiecīgi arī Labklājības ministrija droši vien - dos papildinājumus likumam "Par pensijām", tāpēc es lūdzu iekļaut arī Sociālo un darba lietu komisiju.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile ( Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Tā kā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem savu tautību var noteikt... var deklarēt katrs pats - un sagatavotā likumprojekta 2. pantā ir noteikts, ka par repatriantiem var atzīt visas personas, kuru ģimenē vismaz viens no augšupējiem radiniekiem ir latvietis vai lībietis, tātad arī tie, kuri paši sevi par tādiem ir atzinuši... Tālākajos pantos, piemēram, 13. un 14. pantā, ir runa jau par tiesībām iegūt īpašumā zemi un dzīvokļus. Es uzskatu, ka šo likumprojektu vajag nodot izskatīšanai arī Tautsaimniecības komisijai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti! Par procedūru. Tā kā neviens neiebilst pret šiem papildinājumiem - un, proti, papildināt sarakstu ar Sociālo un darba lietu komisiju un Tautsaimniecības komisiju un priekšlikumus apkopot un iesniegt līdz 14. septembrim - es saprotu, ka jāiesniedz jau apkopots priekšlikums līdz 14. septembrim, - vai mēs varam balsot kopumā vai par katru papildinājumu ir jābalso atsevišķi? Ja kāds iebilst, lūdzu, pasakiet, tad mēs balsosim atsevišķi. Nav iebildumu. Tad, lūdzu, balsosim par Prezidija slēdzienu - nodot Repatriācijas likuma projektu izskatīšanai Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību komisijai, Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības komisijai, Budžeta un finansu komisijai, kā arī noteikt, ka Cilvēktiesību komisijai jāapkopo līdz 14. septembrim saņemtie priekšlikumi un mēneša laikā jāiesniedz minētais likumprojekts kopā ar priekšlikumiem izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 85 - par, 2 - pret, atturas - nav. Akceptēts.

Nākamais jautājums ir par uzticības izteikšanu valsts ministriem Krištopanam un Skultem. Acīmredzot būs jāizskata katrs jautājums atsevišķi. Līdz ar to pirmais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir par uzticības izteikšanu valsts ministram Vilim Krištopanam.

Ministru prezidents Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs ("Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Brīdī, kad Saeima izteica uzticību visam Ministru kabinetam, Druvis Skulte vēl netika aicināts par privatizācijas valsts ministru Ekonomikas ministrijā. Šodien es lūdzu privatizācijas valsts ministra kandidatūrai Druvim Skultem izteikt Saeimas uzticību. Pēc tam, kad Saeima būs atrisinājusi šo jautājumu, lūdzu izteikt uzticību arī valsts ieņēmumu valsts ministram Vilim Krištopanam. Par šī valsts ministra nepieciešamību Ministru kabinets rūpīgi diskutēja. Un, ņemot vērā valsts budžeta katastrofālo stāvokli, ārkārtīgi lielo deficītu, nepieciešamību principiāli grozīt valsts ieņēmumu iekasēšanas kārtību, lūdzu apstiprināt... Lūdzu Saeimu izteikt uzticību arī Vilim Krištopanam.

Priekšsēdētājs. Paldies. Ministru prezidents ierosina šādu izskatīšanas secību: vispirms Druvis Skulte - privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā, pēc tam - Vilis Krištopans - valsts ieņēmumu valsts ministrs Finansu ministrijā. Nav iebildumu, ja mēs mainām secību, kuru ir noteicis Prezidijs? Nav. Neviens vairs nevēlas izteikt savu viedokli? Balsosim par uzticības izteikšanu Druvim Skultem - privatizācijas valsts ministram! Lūdzu rezultātu. Par - 54, pret - 12, atturas - 22. Lēmums pieņemts. Apsveicam Skulti privatizācijas valsts ministra amatā un vēlam sekmes darbā!

Nākamais jautājums, kuru izskatīsim, būs par uzticības izteikšanu Vilim Krištopanam - valsts ieņēmumu valsts ministram Finansu ministrijā.

Deputāt Panteļējev un deputāt Kirštein, ja ir vajadzīgs pārtraukums, mēs par to varam balsot. Nevajadzētu... Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 57 - par, 10 - pret, 27 - atturas. Lēmums pieņemts. 21 - atturas, es atvainojos. Vilis Krištopans iecelts par valsts ieņēmumu valsts ministru Finansu ministrijā. Apsveicam jūs šajā amatā un vēlam sekmes darbā!

Nākamais jautājums - par Valentīnas Zeiles apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli (dokuments nr. 58). Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše ierosina apstiprināt ekonomikas zinātņu doktori Valentīnu Zeili par Latvijas Bankas padomes locekli. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 67 - par, 7 - pret, 12 - atturas. Lēmums pieņemts. Valentīna Zeile ir apstiprināta par Latvijas Bankas padomes locekli. Apsveicam un vēlam sekmes darbā!

Nākamais jautājums ir par deputātes Veltas Puriņas iesniegumu - par darba savienošanu.

Prezidijs, izskatot šo jautājumu, pieņēma lēmumu, ka jautājums par atļauju deputātei Puriņai savienot darbu Saeimā ar darbu Valsts televīzijā ir jāizskata un lēmums ir jāpieņem Saeimai.

Vārds deputātam Berķim.

A.Berķis (Latvijas Zemnieku savienība).

Man ir cits, plašāks, priekšlikums - proti, papildināt Saeimas kārtības ruļļa projekta 8. panta 4. apakšpunktu ar tekstu: "... deputāta amatu nevar savienot ar valsts civildienestu, izņemot publicistisko un māksliniecisko darbību, tai skaitā algotu darbu valsts radio, televīzijā un valstij piederošos preses izdevumos." Jo, redziet, mēs Saeimā esam vairāki profesionāli žurnālisti, piemēram, Tabūna kungs, Inkēna kungs... Vecajā Augstākajā padomē, tās Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā man uzticēja sniegt regulāras informācijas Latvijas radio par Lauksaimniecības komisijas darbu. Vairākus mēnešus es to darīju, bet pēc tam sāka pienākt protesti, ka, lūk, Aivars Berķis ir Zemnieku savienības biedrs un viņa darbību var iztulkot kā savas partijas popularizēšanu. Līdz ar to man šī iespēja tika liegta.

Tāpēc, lai tādas atrunas nebūtu iespējamas, es aicinu nobalsot plašāk - ka darbs valsts radio, televīzijā un valstij piederošos preses izdevumos ir savienojams ar deputāta darbu.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāts Panteļējevs!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Cienījamie klātesošie, cienījamais priekšsēdētāj! Mums gan nav obligāts balsojums frakcijā, bet "Latvijas ceļš" skatās ar lielām simpātijām uz šo priekšlikumu, jo mums uzreiz paveras iespēja raidījumu "Labvakar" iegūt savā rīcībā. Inkēna kungs tad acīmredzot varēs atgriezties tur strādāt, un Zemnieku savienībai uzreiz radīsies iespēja... Berķa kungs atgriezīsies radio. Tā ka mēs ar lielām simpātijām skatāmies uz šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Saskaņā ar Kārtības rulli ir izskanējuši... Ā, vēl var runāt "par"... Es esmu kļūdījies. Viņi abi divi, kā es saprotu, runāja "pret"... Par? Vēl var runāt "pret". Kolēģi, nu tā sanāk saskaņā ar Kārtības rulli, jo 54. pantā ir noteikts, ka tāda veida jautājumus izšķir ar balsošanu. Viens uzstājas "par", otrs uzstājas "pret". Bet, godātie kolēģi, Berķa kungs diplomātiski bija "par", taču pēc būtības runāja par to, ka viņš šodien, kamēr nav izmaiņu Kārtības rullī, neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Berķis. Es tikai aicinu pieņemt plašāku priekšlikumu, ka var vispār atļaut darbu...

Priekšsēdētājs. Tūlīt Endziņa kungs nāks klāt un es dabūšu piezīmi - un pelnītu piezīmi. Lūdzu!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kas attiecas uz Berķa kunga priekšlikumu, tad tas nav balsojams. Mēs pašreiz esam izskatījuši pirmajā lasījumā Kārtības rulli. Kā jūs jau zināt, tad līdzīgs ieraksts tajā jau ir. Berķa kungs, esiet tik laipns un iesniedziet rakstveidā savu priekšlikumu Kārtības ruļļa izstrādāšanas komisijai! Bet šodien balsot šādā veidā plašāk mēs nevaram. Mēs varam balsot tikai "par" vai "pret", un arī izteikties "par" var tikai viens, un tikai viens var izteikties "pret". Un tas ir viss. Tā tas ir saskaņā ar Kārtības rulli.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es, nedaudz taisnojoties, varu pateikt, ka man bija grūti saprast, vai Berķa kungs ir "par" vai "pret". Bet piezīme ir vietā, deputāt Endziņ!

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - atbalstīt deputātes Puriņas lūgumu un atļaut viņai darbu savienošanas kārtībā strādāt Valsts televīzijā! Lūdzu rezultātu. 49 - par, 12 - pret, 23 - atturas. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais jautājums. Ministru kabineta atbilde... Par procedūru? Lūdzu, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es ierosinu mainīt darba kārtību - apstiprināt kandidātus delegācijām un arī iesniegumu par Eihmaņa kungu, jo atskaite par graudiem prasīs ļoti daudz laika un cilvēki gribēs izteikties debatēs. Ir vajadzīgas piecas minūtes, lai apstiprinātu šo delegāciju pilnvaras. Jāmaina darba kārtība. Es lūdzu balsot par to. Pabeigsim procedūras jautājumus un pēc tam varēsim uzsākt debates.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir citi priekšlikumi? Vai kāds vēlas izteikties par deputāta Kiršteina priekšlikumu? Lūdzu, balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu - mainīt izskatāmo jautājumu secību - un, proti, vispirms izskatīt jautājumu par Zemessardzes štāba priekšnieka apstiprināšanu, pēc tam - jautājumu, kurš ir saistīts ar mūsu delegātiem un to pilnvarām gan Eiropas institūcijās, gan Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupā, un pēc tam izskatīt jautājumu par Ministru kabineta atbildi attiecībā uz valsts labības tirgus stabilizēšanu. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 79, 2 - pret, 1 - atturas. Jūsu priekšlikums, deputāt Kirštein, ir pieņemts.

Tagad izskatīsim Valsts prezidenta vēstuli, kurā viņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 42. pantu un likuma "Par Latvijas Republikas Zemessardzi" 13. pantu, iesaka apstiprināt Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka amatā Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani. Vēstulei ir pievienota biogrāfiskā uzziņa.

No 1977. gada līdz 1991. gadam Juris Eihmanis bija inženieris Praktiskās bioķīmijas zinātniskās pētniecības institūtā, no 1991. gada - Latvijas Republikas Zemessardzes 14. bataljona operatīvās daļas priekšnieks, no 1992. gada - Zemessardzes 14. bataljona komandieris, kopš 1993. gada - Zemessardzes štāba priekšnieka vietnieks militāros jautājumos.

Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu - deputāts Grīgs no Zemnieku savienības.

O.Grīgs (Latvijas Zemnieku savienība).

Priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu lūgt jūs atbalstīt šo kandidatūru Zemessardzes štāba priekšnieka amatam - Juri Eihmani. Zemessardze, kā jūs zināt, ir tas spēks, kas vienmēr būs uzticīgs Latvijai.

Par Jura Eihmaņa kandidatūru tika runāts gan ar zemessargu bataljonu komandieriem, gan ar rotu komandieriem, gan ar personālsastāvu, un praktiski Zemessardzes struktūrās nebija nevienas balss pret Jura Eihmaņa kandidatūru, un tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt un apstiprināt šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Zemessardzes pulkveža Jura Eihmaņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka amatā! Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - 3, atturas - 11. Juris Eihmanis ir apstiprināts Latvijas Republikas Zemessardzes štāba priekšnieka amatā. Apsveicam jūs un vēlam sekmes!

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputāta Kiršteina un pārējo deputātu iesniegtie lēmuma projekti.

Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! 29. un 30. oktobrī Tallinā notiks kārtējā Baltijas asamblejas sēde, bet novembrī notiks Ziemeļu padomes sēde Ālandu salās. Ziemeļu padome sadarbojas nevis atsevišķi ar katru valsti, bet ar Baltijas asamblejas pārstāvjiem, tāpēc mums šodien būtu jāapstiprina šīs Baltijas asamblejas delegācijas sastāvs. Es gribētu atgādināt (runājot arī par pārējām delegācijām), ka mums ir divu veidu delegācijas: viens veids - oficiālās delegācijas, kuru pilnvaras vajadzētu apstiprināt Saeimai. Tādas ir delegācijas Baltijas asamblejā, Eiropas padomes Parlamentu asamblejā un Eiropas drošības un sadarbības apspriedē. Taču ir arī, teiksim, tādas kā draudzības delegācijas un dažādi semināri, uz kuriem tiek uzaicināti Saeimas pārstāvji. Šīs delegācijas apstiprina vai faktiski veido, savstarpēji vienojoties frakciju pārstāvjiem. Šīs delegācijas arī tika veidotas, vienojoties Frakciju padomes pārstāvjiem, turpretī šeit ir vajadzīgs formāls Saeimas apstiprinājums. Tāpēc, lūdzu, vispirms paņemiet visi 64. dokumentu - Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par delegāciju Baltijas asamblejā. Pirmais punkts: "Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Saeimas deputātu delegāciju Baltijas asamblejā šādā sastāvā..." Un otrais punkts: "Lçmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu."

Vienlaicīgi es gribētu pateikt šā lēmuma sakarā to, ka Kārtības rullis regulē tikai komisijas sasaukšanas kārtību. Komisiju sasauc sekretārs, tiek ievēlēta vadība, un pēc tam šīs komisijas priekšsēdētājs turpina vadīt komisijas sēdi. Kārtības rullī nekas nav teikts par delegācijas sanākšanu. Šeit es gribētu piebilst, ka Baltijas asamblejas delegācijai ir jāievēlē divi cilvēki Baltijas asamblejas Prezidijam. Iepriekšējās delegācijas sastāvā pirmais Baltijas asamblejas prezidents bija Māris Budovskis. Acīmredzot šeit, lai gan tas nav Kārtības rullī pateikts, manuprāt, būtu normāli, ka sekretāra kungs sasauktu arī šo Baltijas asamblejas delegāciju, kura tad ievēlētu šos divus pārstāvjus Prezidijam. Pie šīs delegācijas arī darbosies algots sekretārs, kuru Prezidijs pieņem darbā, un viņš kārtos visus attiecīgos dokumentus. Mēs no Ārlietu komisijas visu dokumentāciju, kas attiecas gan uz Ziemeļu padomes sēdēm, gan uz Baltijas asamblejas sēdēm, nodosim jau šīs Baltijas asamblejas delegācijas vadībai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par Saeimas deputātu delegāciju Baltijas asamblejā! Vai vajag vēlreiz nolasīt sastāvu? Ja mēs esam pieslēgušies translācijai, vai tas sēdes vadītājam neuzliek par pienākumu tomēr to nolasīt? Tātad ir priekšlikums apstiprināt Saeimas deputātu delegāciju Baltijas asamblejā šādā sastāvā: Māris Budovskis (LNNK), Aristids Lambergs (LNNK), Viesturs Pauls Karnups (LNNK), Mārtiņš Virsis ("Latvijas ceļš"), Andris Līgotnis ("Latvijas ceļš"), Gunārs Meierovics ("Latvijas ceļš"), Raimonds Jonītis ("Latvijas ceļš"), Imants Daudišs ("Latvijas ceļš"), Andrejs Siliņš ("Latvijas ceļš"), Romāns Apsītis ("Latvijas ceļš"), Andris Rozentāls (Latvijas Zemnieku savienība), Gunārs Resnais (Latvijas Zemnieku savienība), Pauls Putniņš (Latvijas Zemnieku savienība), Olafs Brūvers (Kristīgo demokrātu savienība), Andris Ameriks ("Saskaņa Latvijai"), Jānis Jurkāns ("Saskaņa Latvijai"), Edvīns Kide ("Saskaņa Latvijai"), Nikolajs Krasohins ("Lîdztiesība"), Alfreds Čepānis (Demokrātiskā centra partija) un Juris Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Lūdzu, balsosim par šīs delegācijas apstiprināšanu! Rezultātu! Par - 83, pret - 3, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Delegācija Baltijas asamblejai ir apstiprināta.

Lūdzu - deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Lūdzu, paņemiet 63. dokumentu - Latvijas Republikas Saeimas lēmumu "Par Eiropas padomes Parlamentu asamblejas delegācijas pilnvaru apstiprināšanu". Tajā es gribētu jūs palūgt izdarīt divus labojumus vai, pareizāk sakot, virsrakstā vārdu "pagarināšanu" nomainīt ar vārdu "apstiprināšanu", un arī 1. pantā vārda "pagarināt" vietā rakstīt vārdu "apstiprināt". Šo priekšlikumu iesniedza juristi. Ja kādā valstī notiek kārtējās parlamenta vēlēšanas, tad praktiski pilnvaras pagarina. Šeit formāli mums tika nomainīts parlamenta nosaukums - tātad "Augstākā padome" tika nomainīta ar "Saeimu", tāpēc juridiski pareizi ir rakstīt "apstiprināšana". Pašreizējā delegācija tika apstiprināta vēl Augstākās padomes sastāvā. Tomēr es gribētu atgādināt, ka Latvija nav pilntiesīga Eiropas padomes dalībniece. Latvijai pagaidām ir tikai speciālā viesa statuss. Galvenā darbība tātad notiek, personīgi kontaktējoties ar citu valstu delegātiem, ar Eiropas padomes vadības locekļiem. Esošā delegācija ir devusi iestrādi, sagatavojot dokumentus un stāstot dažādās sarunās par politisko situāciju Latvijā, par likumdošanas procesiem, par visiem pārējiem, teiksim, minoritāšu jautājumiem, par cilvēktiesību jautājumiem. Šis etaps būs noslēdzies aptuveni vai nu septembrī, vai nākamajā ziemas sesijā ar Latvijas kā pilntiesīgas locekles uzņemšanu Eiropas padomē. Pēc tam acīmredzot būtu jāsastāda jauna delegācija 6 cilvēku sastāvā, jo tad Latvijai būs trīs pilntiesīgi delegāti un trīs aizvietotāji, kuri varēs darboties visās komisijās. Pašreiz, izskatot šo priekšlikumu Ārlietu komisijā un tālāk Starpfrakciju birojā, tika ierosināts atstāt šo pašu delegāciju, lai tie kontakti, kuri ir nodibināti, tomēr nepārtrūktu, jo, iekļaujot jaunu delegātu delegācijas sastāvā, ir vajadzīgas vismaz divas plenārsēdes, lai viņš iepazītos ar visiem delegāciju vadītājiem, ar pārējo valstu delegāciju vadītājiem. Tāpēc pašreiz līdz Latvijas uzņemšanai - tātad uz vienu vai uz divām plenārsēdēm - gan Starpfrakciju birojs, gan Ārlietu komisija ierosina vēl atstāt esošo delegāciju un lūdz vienkārši apstiprināt tās pilnvaras.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai kāds vēlas vārdu? Lūdzu, balsosim par Eiropas padomes Parlamentu asamblejas delegācijas pilnvaru apstiprināšanu! Delegācijas sastāvs: Andrejs Panteļējevs ("Latvijas ceļš"), Aleksandrs Kiršteins (LNNK) un Aivars Endziņš ("Latvijas ceļš"). Lūdzu rezultātu. Par - 74, pret - 6, atturas - 2. Delegācija un tās pilnvaras ir apstiprinātas. Lūdzu - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, 61. dokumentu - Latvijas Republikas Saeimas lēmumu "Par Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Parlamentu asamblejas delegācijas pilnvaru apstiprināšanu". Tātad arī šeit vārds "pagarināšana" ir nomainīts ar vārdu "apstiprināšana". Runājot par šo lēmumu, es gribētu pateikt, ka Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes darbs pašreiz aptuveni 75 procentu apmērā dublējas ar Eiropas padomes darbu. Daudzas komisijas bieži vien notiek uzreiz pēc Eiropas padomes komisijas sēdēm vai pat kopā (sevišķi pagājušajā gadā tā bija). Arī Eiropas padomes dalībvalstu vadītāju tikšanās un Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes vadītāju tikšanās tiek organizētas kopā, un apmēram 75-80 procentos gadījumu delegācijas ir apvienotas. Tā praktiski ir viena un tā pati delegācija.

Tomēr es gribētu jums pateikt, runājot par šo lēmuma projektu, ka te ir jāizdara viens grozījums. Tātad 1. punkts: "Pagarināt pilnvaras Saeimas deputātu delegācijai Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Parlamentu asamblejā, kas ir izveidota šādā sastāvā: Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Kiršteins un Oļģerts Pavlovskis." Tas ir saistīts ar to, ka Endziņa kungs darbojas Venēcijas komisijā. Tā ir Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Likumdošanas jautājumu paplašināta komisija, kura ļoti intensīvi nodarbojas ar likumdošanas jautājumiem. Tāpēc, ņemot vērā to, ka Oļģerts Pavlovskis savā laikā vadīja arī Baltiešu padomi, kas darbojās trimdā un sadarbojās ar Igaunijas un Lietuvas pārstāvjiem (šeit šī sadarbība notiek arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē), kā arī, ņemot vērā to, ka Oļģerta Pavlovska darba stāžs Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Parlamentu asamblejā, ja nemaldos, faktiski ir no 1975. gada, tieši no tā laika, kad tika nodibināta Eiropas drošības un sadarbības apspriede, lūdzu apstiprināt...

Priekšsēdētājs. Es atvainojos, vēlreiz nolasiet, lūdzu delegācijas sastāvu!

A.Kiršteins. Delegāciju šādā sastāvā: Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Kiršteins un Oļģerts Pavlovskis.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu, vai kāds vēlas vārdu un grib runāt par šo jautājumu? Nav. Lūdzu, balsosim par deputāta Kiršteina priekšlikumu apstiprināt delegāciju un tās pilnvaras Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Parlamentu asamblejā. Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - 3, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Delegācija un tās pilnvaras Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Parlamentu asamblejā ir apstiprinātas. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir 62. dokuments - Latvijas Republikas Saeimas lēmums "Par Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupu". Es gribētu ziņot, ka mēs pašreiz esam saņēmuši priekšlikumu ne tikai veidot Latvijas un Vācijas un Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupas, bet ir arī vēstule no Dānijas vēstnieces par to, ka Dānijas parlaments vēlas sadarboties ar mums. Tātad mums šīs parlamentu atbalsta grupas būs vairākas. Taču, lai nebūtu tā, ka cilvēki pierakstās un ir kaut kāds dokuments, ko pēc tam aizmirst, mēs Starpfrakciju padomē un Ārlietu komisijā ierosinājām to apstiprināt ar lēmumu. Tāpēc lēmums par Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupas darba turpināšanu būtu tāds, ka jāturpina darbs šādā delegācijas sastāvā: Juris Sinka ("Tçvzemei un Brīvībai"), Roberts Milbergs ("Tçvzemei un Brīvībai"), Aleksandrs Pētersons ("Tçvzemei un Brīvībai"), Egils Levits ("Latvijas ceļš"), Mārtiņš Virsis ("Latvijas ceļš"), Georgs Andrejevs ("Latvijas ceļš"), Antons Seiksts ("Latvijas ceļš"), Aija Poča ("Latvijas ceļš"), Andris Piebalgs ("Latvijas ceļš"), Vilis Krištopans ("Latvijas ceļš"), Gunārs Meierovics ("Latvijas ceļš"), Raimonds Jonītis ("Latvijas ceļš"), Romāns Apsītis ("Latvijas ceļš"), Andris Gūtmanis ("Latvijas ceļš"), Māris Graudiņš ("Latvijas ceļš"), Pēteris Elferts ("Latvijas ceļš"), Jānis Kokins (Latvijas Zemnieku savienība), Jānis Tupesis (Latvijas Zemnieku savienība), Mārtiņš Ādams Kalniņš (Latvijas Zemnieku savienība), Ēriks Kaža ("Saskaņa Latvijai"), Jānis Jurkāns ("Saskaņa Latvijai"), Anna Seile (LNNK), Aristids Lambergs (LNNK), Andris Saulītis (KDS), Olafs Brūvers (KDS), Kārlis Leiškalns (Demokrātiskā centra partija), Nikolajs Krasohins ("Lîdztiesība"). Kā 29. pierakstiet, lūdzu, godājamie deputāti, Ernestu Jurkānu ("Saskaņa Latvijai"), kā 30. - Vilni Edvīnu Bresi ("Saskaņa Latvijai") un kā 31. - Inesi Birznieci ("Latvijas ceļš"). Lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par šo ierosinājumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par Latvijas un Vācijas atbalsta grupas apstiprināšanu un par darba turpināšanu Latvijas un Vācijas parlamentu atbalsta grupā. Lūdzu rezultātu. 78 - par, pret - nav, 1 - atturas. Paldies. Lēmums ir pieņemts..

Esam saņēmuši Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Olafa Brūvera iesniegumu, kurā viņš lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāta Andra Grota kandidatūras apstiprināšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Ir attiecīgie 10 paraksti. Vai varam šo jautājumu lemt tūlīt? Varbūt kāds vēlas runāt un grib vārdu par šo jautājumu? Nav. Lūdzu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā! Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 83, pret - nav, 2 - atturas. Paldies. Ir iekļauts darba kārtībā.

Ņemot vērā to, ka mums būtu jānoklausās Ministru kabineta, Ministru prezidenta vai viņa nozīmētā ministra informācija uz deputātu pieprasījumu (acīmredzot tā būs garāka par 10 minūtēm), vai būtu pareizi, ja mēs šo informāciju saraustītu, pasludinot pārtraukumu? Varbūt būtu pareizāk, ja mēs tagad izskatītu jautājumu par deputāta Andra Grota iekļaušanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, jo šajā komisijā Kristīgo demokrātu savienībai bija vieta, bet tā nebija akceptēta, jo frakcija nebija ierosinājusi savu kandidatūru. Vai ir iebildes, lūdzu? Vai ir kādi jautājumi? Arī nav. Tad, lūdzu, balsosim par deputāta Andra Grota apstiprināšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā! Lūdzu rezultātu. Par - 81, pret - nav, 3 - atturas. Paldies.

Godātie deputāti, vai jūs neiebilstat, ja tagad Saeimas sekretārs mums nolasītu dažus paziņojumus un pēc tam es ar sēdes vadītāja tiesībām un ar jūsu akceptu paziņotu pārtraukumu? Nav iebilžu? Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam.

I.Daudišs (Latvijas Republikas Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi, mēs tikko izveidojām Baltijas asamblejas delegāciju, tāpēc man ir ierosinājums - tūlīt, šā pārtraukuma laikā, sanākt uz pirmo sēdi un izraudzīt šīs delegācijas vadību, lai delegācija jau varētu sākt darboties. Tas ir pirmais.

Otrais paziņojums ir sakarā ar 15. augusta svinībām Aglonā. Šā gada 15. augustā, svētdien pulksten 7.00 no Centrālās dzelzceļa stacijas 1. perona uz Aglonu dosies speciāls vilciens. Aglonā vilciens pienāks pulksten 10.10. Stacijā gaidīs autobuss, kas dalībniekus aizvedīs līdz Aglonas bazilikai. Svētā mise sāksies pulksten 12.00 un beigsies aptuveni pulksten 15.00. Pēc tam ar autobusu būs iespējams atgriezties Aglonas stacijā, no kurienes savukārt vilciens uz Rīgu aties pulksten 16.40. Tātad, tos deputātus, kuri vēlas braukt ar šo vilcienu, lūdzu tūlīt pārtraukumā pierakstīties Sekretariātā ar šādu lūgumu. Protams, var braukt kopā ar ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem, tikai tas būtu jāpiesaka. Tas būtu otrais paziņojums.

Trešais paziņojums ir sakarā ar Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā. Tātad vizītes pirmajā dienā 8. septembrī - pulksten 13.00 Doma baznīcā notiks ekumēniskais dievkalpojums ar pāvesta piedalīšanos, un šajā pašā dienā pulksten 17.45 Mežaparkā, Lielajā estrādē, notiks Svētā mise. Deputātus, kuri vēlas piedalīties šajos pasākumos, arī aicinām pieteikties Sekretariātā, jo šādu informāciju lūdz Romas Katoļu baznīcas kūrija.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es domāju, ka deputāti ir izpratuši lietas būtību attiecībā uz ekumēnisko dievkalpojumu, kurā piedalīsies visas piecas konfesijas.

Tagad sēdes pārtraukums līdz pulksten 10.30. Baltijas asamblejas pārstāvjus lūdzu palikt zālē un izraudzīt Prezidiju.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu!

Izskatām jautājumu par Ministru kabineta atbildi uz Saeimas deputātu 1993. gada 29. jūlijā pieņemto pieprasījumu "Par valsts labības tirgus stabilizēšanu". Vārds zemkopības ministram Kinnas kungam.

J.Kinna (Latvijas Republikas zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij, cienījamie Saeimas deputāti, cienījamie kolēģi! Pēc Birkava kunga norādījuma, attiecībā uz deputātu pieprasījumu par graudu tirgus stabilizāciju ir jāuzstājas man, un es mēģināšu jūs informēt par stāvokli šajā jomā un par valdības veiktajiem pasākumiem.

Pirmkārt, es gribētu mazliet raksturot situāciju, kāda bija izveidojusies labības tirgū līdz tam laikam, kad pie savu pienākumu pildīšanas stājās līdzšinējais Ministru kabinets. Ļoti augstās labības iepirkuma cenas un nenokārtotie robežu jautājumi pagājušajā gadā noveda pie tā, ka Latvijā sāka masveidā ieplūst graudi gan caur Lietuvas, gan caur Krievijas robežu. Nepareizi prognozējot graudu patēriņu, ievērojamos daudzumos tika saņemta arī humānā palīdzība. Visa tā rezultātā iepirkto graudu realizācija iekšējā tirgū pakāpeniski samazinājās un šā gada februārī, martā un aprīlī sasniedza kritisko līmeni, kas bija 2,8 tūkstoši tonnu mēnesī, bet normālam graudu patēriņam republikā šajos mēnešos vajadzēja būt no 25 līdz 30 tūkstošiem tonnu.

Pagājušajā gadā valdība graudu iepirkšanai izmantoja bankas kredītus, kuru Latvijas Banka izsniedza valdībai par ārkārtīgi augstām procentu likmēm - sākumā pat par 120 procentiem. Vēlāk šo procentu likmi samazināja. Bet, tā kā valsts labības krājumi netika realizēti, graudi pakāpeniski sadārdzinājās, un šobrīd to cena atsevišķos elevatoros ir no 30 līdz 37 Latvijas rubļiem par vienu tonnu.

Patlaban šādu graudu Latvijas valsts elevatoros ir apmēram 130 tūkstoši tonnu, un apmēram 65 tūkstoši tonnu ir humānās palīdzības graudi, kas saņemti dažādu dāvinājumu ceļā, pie tam ļoti liels daudzums šo graudu neatbilst pārtikas graudu kvalitātes prasībām un vienīgā to izmantošanas iespēja būs - jaukt šos graudus klāt pie lopbarības un izbarot lopiem.

Tajā pašā laikā puse vai mazliet vairāk no šā graudu apjoma ir rudzi, kurus izmantot lopbarībā pēc Latvijā esošajām receptūrām pašreiz ir ārkārtīgi apgrūtinoši, jo mēs esam pieraduši lietot lopbarības maisījumu, kurā ir tikai no 5 līdz 10 procentiem rudzu. Tāds īsumā būtu situācijas raksturojums. Pagājušajā gadā pēc augstās graudu iepirkuma cenas tika veikta ļoti laba ziemāju sēja. Nekad Latvijā nebija iesēts tik daudz ziemāju, kā tika iesēts pagājušā gada rudenī, un tie ir samērā veiksmīgi pārziemojuši un šajā rudenī būs pļaujami.

Kas ir patīkami? Ir patīkami tas, ka pagājušā gada rudenī ļoti būtiski palielinājās sējplatības ziemas kviešiem, kas līdz šim nebija izplatīta kultūra mūsu republikā. Vienmēr ļoti lielos daudzumos ziemas kviešus Latvijā ieveda - importēja vairāk nekā 100 tūkstošus tonnu pārtikas vajadzībām. Šogad - pareizāk sakot, pagājušā gada rudenī - iesēto ziemas kviešu novākšana un kaltēšana šobrīd vēl tikai sākas. Šeit, protams, ir problēmas ar lipekļa saturu un kviešu izmantojamību baltmaizes cepšanai, un tomēr vismaz ir labi tas, ka mums ir parādījušies savi kvieši.

Tagad par norēķiniem, jo tie labības ražotājus uztrauc visvairāk. Es saprotu, ka šo uztraukumu rezultātā ir radies šis deputātu pieprasījums, un tāpēc es šodien jūs informēju par stāvokli un arī par to, kas ir padarīts un ko ir paredzēts padarīt.

Pagājušajā gadā valdība sākumā bija ieplānojusi iepirkt tikai 116 tūkstošus tonnu, tomēr, pastāvot ļoti augstām iepirkuma cenām, pārtikas graudu piedāvājums bija ārkārtīgi liels, turklāt tajā pašā laikā Lauksaimniecības ministrija pazemināja kvalitātes prasības attiecībā uz pārtikas graudiem un iepirka tādus graudus, kas ar piespiešanos ir atzīstami par pārtikas graudiem. Tomēr, tā kā piedāvājums bija liels, valdība kopumā iepirka 190 tūkstošus tonnu un turpināja iepirkšanu arī tad, kad Latvijas Bankas piešķirtie kredītresursi - valsts iekšējais aizņēmums, valsts budžeta aizņēmums - bija jau beigušies, tāpēc par graudiem, kas ir nodoti pagājušā gada novembrī un decembrī, vēl līdz šim brīdim nav samaksāts, un nesamaksātais šādu graudu apjoms atrodas piecos labības kombinātos. Vislielākais daudzums šādu graudu ir Gulbenes labības kombinātā. Nesamaksātais apjoms šobrīd ir apmēram 100 miljoni Latvijas rubļu par pagājušā gada ražu.

Jums visiem ir izdalīts izraksts no 3. augustā notikušās valdības sēdes protokola 8. paragrāfa. Atļaujiet man ļoti īsi to komentēt un, izmantojot to, ka - ja es pareizi sapratu - ir pieslēgta radiotranslācija, informēt republikas iedzīvotājus par to, kas šajā dokumentā ir rakstīts.

Protams, visstrīdīgākais ir pats 1. punkts, kurā ir runāts par iespējamiem līdzekļiem labības iepirkšanai. Es jūs lūdzu paņemt šo dokumentu un izlasīt, un es paskaidrošu, kas šobrīd ir izdarīts.

Pirmkārt, ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju, ka... Es atvainojos, es nepateicu vēl vienu skaitli. Summārais parāds, ko labības kombināti ir parādā Latvijas Bankai un Latvijas valsts budžetam, ir 3 miljardi Latvijas rubļu jeb 15 miljoni latu, jeb apmēram 17-18 miljoni dolāru. Šis kredīts praktiski nav dzēsts, un to dzēst ir spējuši tikai divi uzņēmumi, viens no kuriem ir valsts firma "Latvijas dzirnavnieks", kas atrodas Rīgā - bijušais "Sarkanais oktobris", lauksaimnieki to zina. Šī firma, atrazdamās realizācijas centrā, protams, ir spējusi realizēt miltu izstrādājumus labāk nekā visas pārējās firmas un vienīgā no Rīgas firmām spējusi dzēst kredītu. Otrs labības kombināts, kas ir spējis dzēst kredītu, ir Rēzeknes labības kombināts, kas kredīta dzēšanā ir izmantojis visus iespējamos līdzekļus. Ļoti talantīgs ir šā uzņēmuma vadītājs.

Visi pārējie labības uzņēmumi praktiski atrodas tādā pašā kredīta stāvoklī, kādā tie bija pēc graudu iepirkšanas. Nākot klāt bankas procentiem, šis kredīta stāvoklis, protams, ir pasliktinājies vēl vairāk.

Pusi no šīs summas - no 3 miljardiem Latvijas rubļu - uzņēmumi ir parādā Latvijas Bankai, otru pusi - Latvijas valsts budžetam. Šobrīd ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju, ka pusei no šīs summas - tātad 1,5 miljardiem Latvijas rubļu, kurus uzņēmumi ir parādā Latvijas valsts budžetam, atmaksas termiņš tiek pagarināts līdz 1994. gada 1. jūlijam. Pašreiz uzņēmumi strādā pie šā atmaksas grafika plānošanas. Es nedomāju, ka būs iespējams šo atmaksu veikt ātrāk, teiksim, jau maijā vai jūnijā, bet domāju, ka atmaksu varēs sākt nākamā gada jūnijā, un ļoti ceru, ka līdz 1. jūlijam varēs pabeigt.

Mazliet sarežģītāka ir otra situācija - situācija ar parādiem Latvijas Bankai. Kā jūs zināt, Latvijas Bankas nodaļas atrodas privatizācijas procesā, un katra nodaļa ir citā šā privatizācijas procesa stadijā. Tāpēc vakardien tika parakstīts līgums starp Latvijas Banku un Privatizācijas fondu. Latvijas Banka nodod Privatizācijas fondam centralizētos kredītresursus šajā apjomā un pieprasa valdības garantijas, ka līdz nākamā gada 1. jūlijam šie centralizētie kredītresursi no Privatizācijas fonda tiks atdoti Latvijas Bankai. Jautājums ir par Bankas pieprasītajām valdības garantijām. Tikai vakardien, saņemot šo Privatizācijas fonda un Latvijas Bankas līgumu, mēs ar Birkava kungu uzzinājām, ka Banka šādas garantijas pieprasa. Acīmredzot otrdien Ministru kabineta sēdē būs jāizskata jautājums par to, vai Latvijas valdība šādas garantijas Latvijas Bankai spēj dot. Varbūt Latvijas Banka šādas garantijas no Latvijas valdības tomēr neprasīs un iesaldēs šos kredītresursus pati uz savu atbildību, ņemot vērā to, ka Latvijas Banka šajā laikā tomēr ir saņēmusi no šiem uzņēmumiem kā procentu nomaksu vairāk nekā vienu miljardu rubļu. Tas ir jautājums, kas vēl nav līdz šim izskatīts, un acīmredzot tāpēc labības uzņēmumiem šobrīd vēl nav iespējams pārslēgt kredītlīgumus ar Latvijas Bankas nodaļām. Es ceru, ka šis stāvoklis otrdien tiks atrisināts un ka pēc tam šo kredītlīgumu pārslēgšana par šo summas daļu varētu notikt.

Kas attiecas uz kredītlīgumu pārslēgšanu ar Lauksaimniecības ministriju attiecībā uz budžeta daļu, tad šādu pārslēgšanas darbu mēs praktiski esam uzsākuši un nākamajā nedēļā pabeigsim. Tiktāl par šīs Ministru kabineta sēdes protokola 1. punktu un par stadiju, kādā mēs šobrīd atrodamies.

Tālāk. Visi labības kombināti ir saņēmuši uzdevumu precizēt līgumus ar graudu piegādātājiem. Līdz šim laikam graudu piegādātāji bija izteikuši vēlēšanos piegādāt Latvijas labības kombinātiem 120 000 tonnu labības graudu, un šobrīd jāprecizē līgumi, jānosaka labības kombinātiem parādu atmaksas termiņš un jāvienojas par galīgajām cenām, kas nedrīkst būt mazākas par minimāli noteiktajām.

Tālāk. 3. punkts runā par to, ko darīt ar humānās palīdzības veidā saņemtajiem graudiem, kas pēc iepriekšējās valdības norādījuma bija nodoti "Lata International" valdījumā. "Lata International" rīkojās ar šiem graudiem aptuveni tā, kā var rīkoties šo graudu īpašnieks. "Lata International" organizētajās graudu izsolēs šie graudi tika pārdoti, bet ļoti daudz graudu tika nodots praktiski bez atlīdzības republikas lielākajiem graudu patērētājiem - putnu un cūku audzēšanas kompleksiem -, par kuriem šie kompleksi joprojām nav samaksājuši ļoti lielas summas, un līdz ar to praktiski neveidojas iekšējais lopbarības graudu tirgus un iekšējais lopbarības graudu patēriņš. Šie lielākie graudu patērētāji šos graudus no Latvijas graudu ražotājiem neiepirka. Tāpēc valdības lēmums paredz, ka šie graudi ir iekļaujami Latvijas graudu kopmasā, panākot līdz ar to valsts krājumos esošo graudu pārcenošanu un vērtības samazināšanos. Aprēķini rāda, ka šī vērtība varētu samazināties apmēram līdz 24-26 rubļiem par vienu tonnu graudu, kas reāli padarītu lētākus miltus un spētu atdzīvināt labības tirgu.

Tālāk. Jautājums ar Eiropas kopienu nav līdz galam saskaņots, taču Eiropas kopiena ir informēta par to, kādā veidā mēs gatavojamies rīkoties ar Eiropas kopienas dāvinātajiem graudiem. Es domāju, ka Eiropas kopienai būtisku iebildumu nebūs.

Tālāk - 4. punkts. Es ļoti gribētu, lai šo punktu pareizi saprastu. Tās nav valsts noteiktās iepirkuma cenas, valsts nav uzņēmusies regulēt iepirkuma cenas un līdz ar to - labības tirgu. Tās ir valsts garantētās minimālās iepirkuma cenas, taču katrs labības pārdevējs ir tiesīgs noteikt lielāku cenu, ja vien var šādu līgumu ar pircēju noslēgt.

Tālāk. 5. punkts pasaka, kāda tad ir šo cenu jēga.

Priekšsēdētājs. Es ļoti atvainojos, Kinnas kungs! Mums patiešām notiek radiotranslācija, un, ja jūs uzskatītu par vajadzīgu ne tikai minēt šo punktu, bet arī nolasīt tā saturu, es domāju, ka tas būtu pareizi un labi, ja jūs pats to uzskatāt par vajadzīgu.

J.Kinna. Paldies, ņemšu to vērā. Tātad jums visiem ir izdalīts dokumenta pielikums - deklarācija par graudu realizēšanu par valsts garantētām iepirkuma cenām. Tātad 5. punkts nosaka šo minimālo cenu jēgu. Citēšu šo punktu: "Ja līgumos paredzētais vai realizācijai deklarētais izaudzēto pārtikas graudu apjoms nav realizēts līdz 1994. gada 1. aprīlim, valsts garantē graudu iepirkšanu par 4. punktā minētām cenām." Tātad līdz 1. aprīlim katrs graudu pārdevējs var censties realizēt savus graudus par maksimālām cenām, un es domāju, ka daudziem arī izdosies realizēt tos par daudz augstākām cenām nekā minimāli noteiktās. Bet, lai zemnieka klētī nepaliktu pāri ļoti daudz graudu, valsts garantē, ka nerealizēto apjomu iepirks pati. Lai tas varētu īstenoties, fermerim - vai jebkuram citam graudu audzētājam - ir jāaizpilda minētā deklarācija. Šīs deklarācijas šodien tiks izsniegtas visos lauksaimniecības departamentos. Deklarācija jāiesniedz attiecīgajā lauksaimniecības departamentā un jāmin visi rādītāji, kas tajā prasīti. Deklarāciju var aizpildīt jebkurš zemnieks, jebkurš graudu audzētājs. Vienīgā problēma, kas šajā sakarā rodas, ir jautājums par to, vai zemnieks var uzskatīt, ka viņa izaudzētie graudi ir pārtikas graudi. Varbūt patiesībā šie graudi pārtikas graudu kvalitātei neatbilst? Tāpēc valsts patur sev tiesības līdz nākamā gada 1. aprīlim pārbaudīt deklarēto graudu apjomu, noteikt to kvalitāti un konstatēt, vai tie tiešām atbilst pārtikas graudu prasībām. Ja uzrādītais graudu apjoms vai kvalitāte neatbilst pārtikas graudu prasībām, valsts šādu graudu iepirkšanu neuzņemas, jo lopbarības graudu tirgu valsts neregulē. Deklarācija turklāt uzliek par pienākumu tajā gadījumā, ja graudi ir realizēti kaut kur citur - un 90 procentos gadījumu, es domāju, tas tā arī būs, - paziņot uz turieni, kur deklarācija iesniegta - tātad rajona lauksaimniecības departamentam -, ka minētais graudu apjoms ir realizēts.

Tālāk - dokumenta 6. punkts. Zemkopības ministrijai uzdots līdz 1993. gada 13. augustam iesniegt Ministru kabinetam nolikuma projektu par iekšējo un ārējo labības tirgu un nolikuma projektu par valsts labības rezervi. Šie projekti ir izstrādāti, šobrīd atrodas Lauksaimniecības ministrijā un ir sagatavoti parakstīšanai un iesniegšanai Ministru kabinetam. Šie noteikumi - saskaņā ar likumu par labības tirgu Latvijā - paredz visu importa un eksporta operāciju licencēšanu un uzskaites kārtošanu jautājumā par graudu tirdzniecību. Noteikumi paredz arī, ka Labības biroja pārstāvjiem, Labības inspekcijas pārstāvjiem ir tiesības kontrolēt jebkuru graudu izlietotāju attiecībā uz viņa rīcībā nonākušo graudu izcelsmes avotiem.

Tālāk. Šobrīd situācija Latvijas labības tirgū ir tāda, ka, izvērtējot rudzu graudu bilanci - izvērtējot to, cik mēs šogad nokulsim, izvērtējot nepieciešamos atlikumus, kādi būtu vajadzīgi valstij uz nākamā gada rudeni - bilance ir tāda, ka valstij ir liekas 100 000 tonnu rudzu. Tāpēc šobrīd ir izstrādāts un nākamajā nedēļā tiks publicēts piedāvājums konkursa veidā jebkurai firmai eksportēt no Latvijas valsts 100 000 tonnu rudzu (iespējams dalīt arī mazākās porcijās). Konkursa pamatnoteikums ir šāds: kura firma var piedāvāt vislielāko eksporta ātrumu un kura var piedāvāt, protams, vislielāko eksporta cenu. Saņemtie piedāvājumi rāda, ka ar šo jautājumu varētu nodarboties vairākas tirdzniecības organizācijas, tāpēc mēs uzskatām par pareizu organizēt konkursu, konkursa noteikumi tiks publicēti. Pēc nedēļas piedāvājumus izskatīsim un šāda eksporta operācija varētu sākties. Vai tas izdosies vai neizdosies - tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem un no tā, vai lielās firmas, kuras vienlaikus nodarbojas ar, teiksim, naftas importu, vai firmas, kas nodarbojas ar kādu citu importu, spēs šos graudu apjomus realizēt Krievijā vai vienalga kādā citā pasaules valstī par pieņemamu cenu un atdot šo naudu mums atpakaļ.

Tālāk - par apjomu. Tas ir galvenais iebildums. Jebkurš fermeris saka tā: "Atvainojiet, ja man nesamaksā tūlīt par graudiem, es nevaru veikt pavasara sēju!" Un viņam ir absolūta taisnība, jo šobrīd ļoti daudziem fermeriem, ļoti daudziem graudu ražotājiem trūkst līdzekļu. Tā kā parādi arī par pienu un gaļu ir ārkārtīgi lieli, lai varētu nopļaut labību un veikt pavasara sēju, valdība pieņēma lēmumu šobrīd 3 miljonus ASV dolāru rezervēt, un es domāju, ka mums nākamajā nedēļā jau jāiedarbina mehānisms šo kredītu izplatīšanai caur Latvijas Bankas nodaļām, lai fermeris varētu šo kredītu tādu pašu, kāds tas bija pavasarī (1 miljons dolāru), apmēram par 13,27 kredīta procentiem, ja es nekļūdos - saņemt un veikt pavasara sēju. Protams, es zinu, ka fermeris iebildīs: lūdzu, vispirms iedodiet naudu par graudiem, tad man nevajadzēs ņemt kredītus, lai veiktu pavasara sēju. Sakarā ar situāciju, kāda ir valstī ar kredītresursiem, es šodien dzirdēju informāciju, ka vakar šis jautājums analizēts Budžeta komisijā un Tautsaimniecības komisijā. Es tam pieskaršos pašās beigās.

Tālāk. Valdība lūdza Latvijas Banku pārbaudīt, kā ir izlietoti firmai "Lears" pavasarī piešķirtie 3 miljoni kredīta un valsts uzņēmumam "Agroķīmija" piešķirtie 3 miljoni kredīta. Diemžēl banka šobrīd vēl nav mūs informējusi par šīs kredītizlietošanas pārbaudes rezultātiem, bet es ceru, ka līdz noteiktajam termiņam - 15. augustam - šī informācija Ministru kabineta rīcībā būs un līdz ar to tad varētu pieņemt lēmumu. Vai būs iespējams šajos izsniegto kredītu noteikumos kaut ko mainīt un vai būs iespējams šos kredītus atgūt atpakaļ, lai izsniegtu varbūt ar citu mehānismu, jeb vai tas vienkārši kalpos par piemēru, kā nevajag izsniegt kredītus, - to es šobrīd nevaru prognozēt.

Nākamais jautājums attiecas uz Muitas departamentu, Finansu inspekciju un Valsts labības inspekciju. Es jau ievaddaļā minēju, ka vislielākā problēma, kas radīja šo situāciju labības tirgū, ir ievestie graudi. Līdz šā gada martam tos ieveda legāli, jo valstī neeksistēja nekādas ievedmuitas attiecībā uz labību un labības izstrādājumiem. 3. martā pēc iepriekšējās Augstākās padomes spiediena tika uzlikti šie muitas tarifi, tādējādi viss pēc 3. marta Latvijā ievestais daudzums ir uzskatāms par kontrabandu.

Ministru kabineta lēmuma 10. punkts paredz visos labības pārstrādes un maizes cepšanas uzņēmumos, kuru ražošanas apjoms ir lielāks par vienu tonnu diennaktī, veikt pārbaudi attiecībā uz saņemto graudu legalitāti un muitas tarifu nomaksu. Pēc tam, izvērtējot situāciju, izlems, kā rīkoties. Ja uzņēmumā varēs konstatēt, ka šie milti vai labība ir kontrabanda, būs jāiekasē muitas nodoklis vai jāveic citas likumā paredzētās sankcijas. Šādu darba grupu vadīs - vismaz iesāks tās darbu - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Bērziņš. Šobrīd muita pēc ilgstošas stīvēšanās ir gatava nosaukt to muitnieku vārdus, kas piedalīsies šajā pārbaudē. Ceru, ka jau šodien vai rīt mēs šo brigādi nokomplektēsim pilnībā un, tā kā nākamajā nedēļā Saeimā būs pārtraukums plenārsēžu darbībā, Gundars Bērziņš varēs šo darbu veikt un vismaz par pirmajiem rezultātiem informēt republikas sabiedrību un presi.

11. punkts paredz, ka līdz 1. septembrim ir jānorēķinās par 1992. gadā piegādātajiem graudiem. Ceru, ka šo summu - 100 miljonus Latvijas rubļu - mēs spēsim sagādāt bez papildu kredītresursiem, izdarot iekšējos aizņēmumus uzņēmumu - maizes cepēju un labības kombinātu - starpā. Domāju, ka šis uzdevums, ko Ministru kabinets ir uzdevis Zemkopības ministrijai, tiks izpildīts. Vēl šajā punktā noteikts, ka Zemkopības ministrijai līdz 10. augustam jāapstiprina maksimālās tarifa likmes graudu uzglabāšanai valsts labības pārstrādes kombinātos. Šīs maksimālās tarifa likmes ir apstiprinātas, un neviens valsts labības pārstrādes uzņēmums nevar prasīt par uzglabāšanu vairāk nekā vienu latu par tonnu mēnesī. Šāda mana pavēle ir aizsūtīta. Es saprotu, ka tā varbūt ir iejaukšanās uzņēmumu iekšējās lietās, tomēr mums bija ļoti stingra vienošanās, ka šāda pavēle tiks izpildīta, un, ja kāds uzņēmums prasa citu samaksu, tad es lūdzu par to ziņot Lauksaimniecības ministrijai, un mēs mēģināsim izdarīt attiecīgus secinājumus.

Nobeigumā es gribētu pateikt dažus vārdus par iespējamiem kredītresursiem Latvijā, jo viens no deputātu pieprasījuma galvenajiem punktiem ierosina piešķirt 11 (vienā dokumentā es redzēju arī 15) miljonus latu - tātad 11 vai 15 miljonus latu lielus kredītresursus uzņēmumiem tūlītējai samaksai par graudu iepirkšanu. Uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt Finansu ministrijai un Latvijas Bankai. Un tomēr, kā es saprotu šo situāciju, kad valsts budžeta deficīts šobrīd ir 55 miljoni latu, tad praktiski vienīgā iespēja, kā valdība šo jautājumu varētu atrisināt, būtu vēl par 15 miljoniem latu palielināt budžeta deficītu, ņemt šo kredītu no Latvijas Bankas un izsniegt labības pārstrādes uzņēmumiem. Kādas būtu sekas pēc tam? Domāju, ka tie, kas nodarbojas ar šo jautājumu dziļāku izpēti, varētu to prognozēt. Es saprotu, ka tādā gadījumā beigtos mūsu attiecības ar Starptautisko valūtas fondu, beigtos mūsu attiecības arī ar Pasaules banku un inflācija, kura šobrīd Latvijā praktiski ir apturēta, atsāktos ar jaunu spēku. Protams, Saeima var rīkoties tā, kā to ir darījusi vakar Krievijas Augstākā padome, tas ir, apstiprinājusi budžetu ar divreiz vai trīsreiz lielāku deficītu, nekā to bija iesniegusi valdība, bet es nedomāju, ka tas šobrīd būtu pats prātīgākais ceļš, kaut gan, no zemnieku interesēm raugoties, šobrīd šie naudas līdzekļi, tūlītēji naudas līdzekļi, būtu vairāk nekā nepieciešami. Tas man būtu viss. Atvainojos, ka esmu varbūt pārāk ilgi aizkavējis jūsu uzmanību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Tālāk mums jārīkojas saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 110. pantu. Atļaujiet man to nolasīt: "Atbilde jādod uz pieprasījumu ne vēlāk par septiņām dienām no tā saņemšanas." Tātad atbildi mēs esam noklausījušies. "Pçc atbildes noklausīšanās atklāj debates, kurās Pieprasījumu komisija var dot arī savu atzinumu." Debatēs ir pierakstījušies deputāti Zaščerinskis, Janeks, Lucāns, Inkēns, Osis, Rozentāls, Karnups, Siliņš, Bresis, Lambergs, Novakšānovs, Sinka. Tāds pagaidām ir debatēs pierakstījušos deputātu saraksts.

Vārds deputātam Zaščerinskim. Lūdzu!

J.Zaščerinskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Iesniedzot valdībai pieprasījumu, frakcijas "Saskaņa "Latvijai" deputāti vēlējās rosināt valdību atrisināt, pirmkārt, graudu iepirkšanas finansiālos jautājumus, radīt iespēju zemniekiem atrast līdzekļus ražas novākšanas un ziemāju sējas darbu veikšanai. Praktiski tas nozīmē, ka vajadzēja pieņemt konkrētu lēmumu par visu pārdotās lauksaimniecības produkcijas parādu nomaksu ražotājiem. Tie būtu pirmie līdzekļi, kas nepieciešami lauku darbiem.

Otrkārt, atrisināt šā gada ražas graudu iepirkšanu. Līdz ar to lauksaimniekiem būtu līdzekļi ražas novākšanas un ziemāju sējai. Pēc būtības tiek prasīts pats minimālākais - nomaksāt parādus un iepirkt izaudzētos graudus.

Kādi šobrīd ir rezultāti? Atļaujiet nedaudz paanalizēt situāciju. Laikā uz 6. augustu kopējā parādu summa veido 7 460 000 latu. Valdība paredz no šīs summas atmaksāt tikai 557 000. Tas ir mazāk par 10 procentiem. Un arī tad tikai līdz 1. septembrim, kad ražai faktiski jābūt jau novāktai un jābūt apsētai vismaz 1/3 ziemāju. Praktiski valdība paredz norēķināties tikai par 1992. gadā realizētajiem graudiem, bet neko nemin par 6 903 000 latu jeb 1,4 miljardus Latvijas valsts rubļu lielo parādu par pārējo lauksaimniecības produkciju.

Jaunās ražas graudu iepirkšanu valsts garantē, tikai sākot ar 1994. gada 1. aprīli. Pie tam par cenām, kas zemākas par ražošanas izmaksām. Bez tam, gribu paskaidrot, ka ražošanas izmaksas veido aptuveni 20 000-25 000 Latvijas valsts rubļu, rēķinot uz 1 ha. Pēc noteiktajām cenām ražotāji praktiski saņems 15 000 - 20 000 rubļu par produkciju, kas realizēta no 1 ha. Tātad, labākajā gadījumā, rezultāts ir līdzīgs nullei, fifty-fifty, bet pamatā tomēr uz katru hektāru ir 5000 - 10 000 rubļu zaudējums.

Varbūt var atrast līdzekļus, ja valdība nevar iepirkt? Varbūt var iepirkt labības kombināti? Praktiski pēc pašreizējās to finansiālās situācijas tādas iespējas tiem radīsies apmēram pēc mēneša, kad tie būs realizējuši savu produkciju, bet, tā kā kombināti mēnesī kopsummā realizē apmēram 15 000 tonnu graudu, tas ir, miltu, tad arī iepirkt tie nevarēs vairāk par 20 000 - 25 000 tonnu graudu. Un arī tas tad vēl būs aptuveni pēc mēneša - tad, kad būs realizēti milti un nākuši klāt apgrozījuma līdzekļi.

Atgādināšu, ka pagājušajā gadā kopumā republikā tika iepirkti 23 000 tonnu. Un vismaz tikpat daudz, ja ne vēl vairāk, republikā ieplūda kontrabandas ceļā gan graudu, gan miltu veidā. Visu to rezumējot, varu teikt, ka lauku ražotājs nesaņems ne parādus, ne arī varēs realizēt jauno ražu, bet tas nozīmē, ka līdzekļu trūkuma dēļ gan ražas novākšana, gan sēja arvien vēl ir apdraudēta, jo sevišķi zemnieku saimniecībās.

Tam visam pievienojas neskaidrība, kas valda laukos. Vai vispār valstij ir vajadzīgi pašražotie graudi? Vai nākamgad tie tiks iepirkti? Par kādu cenu tiks iepirkti? Šī neskaidrība, bez šaubām, neveicina ražošanu, neveicina arī mūsu reformu attīstību.

Cienījamie deputāti! Gribētu jūs lūgt: pamēģiniet iejusties lauku cilvēku pašreizējos apstākļos! Domāju, ka laimīgi nu nekādā gadījumā jūs nejutīsities. Iesniedzot priekšlikumu, mēs gribam risināt un rosināt valdību iedarbināt graudu iekšējā tirgus sistēmu, kas būtu spējīga darboties autonomi gan šogad, gan arī turpmākajos gados. Es atbildes ziņojumā nesaklausīju, ka kaut kas tamlīdzīgs tiktu risināts. Tāda sistēma pastāv praktiski visās Rietumeiropas valstīs. Valdība, iepērkot graudus tikai ar 1994. gada 1. aprīli vai garantējot šo iepirkšanu par minimālām cenām, pašlaik faktiski stimulē pretējo - "mežonīgā" tirgus veidošanos.

Izmantojot šo situāciju, bez šaubām, radīsies dažādi uzpircēji, kas par ļoti zemām cenām centīsies no ražotājiem iepirkt graudus, realizēs tos gan Polijā, gan, iespējams, Lietuvā, kur (pretēji mums) šogad graudu iepirkšanas cena ir palielinājusies pat līdz 116 dolāriem par tonnu. Daudzos gadījumos zemnieks pats individuāli realizāciju praktiski nespēs veikt, un tātad no valsts aizplūdīs ievērojams graudu daudzums.

Daži varbūt šinī brīdī priecājas, ka tas ir labi. Paanalizēsim tālāk! Zemnieks tajā pašā laikā taču paliks bez ienākumiem! Tad kāda mums gan varētu izveidoties turpmākā situācija? Tā kā šogad prognozējamā graudu raža nepārsniegs 1 miljonu tonnu, tad atlikums aptuveni būs 200 tūkstoši tonnu, lai gan vajadzīgi ir vismaz 1,6 miljoni tonnu. Tātad nākamgad būsim spiesti iepirkt gan pārtikas, gan lopbarības graudus, bet, jādomā, jau par krietni lielākām cenām nekā ražas novākšanas laikā.

Bez šaubām, arī tad, ja vajadzēs iepirkt, mēs atkal atgriezīsimies pie problēmas, kur ņemt līdzekļus, jo tie nebūs izveidojušies. Gribu atgādināt, ka astoņdesmito gadu beigās, kad mēs vēl realizējām lielus lopkopības produkcijas daudzumus Krievijā, mūsu valstī tika patērēti 2,6 miljoni tonnu labības (pašražotās un iepirktās kopā). Tātad salīdziniet skaitļus! Prognoze ir miljons, atlikums - 200 000, bet vajadzīgi, ņemot vērā samazinājumu, - 1,6 miljoni. Kādreiz izlietojām 2,6 miljonus tonnu graudu.

Mēs ierosinām valdībai kopā ar Latvijas Banku vēlreiz apsvērt visas iespējas un tomēr atrast nepieciešamos līdzekļus graudu iepirkšanai, proti, vajag iedarbināt mehānismu, noteikt iespējamo maksimālo iepirkuma cenu, teiksim, aptuveni 12 rubļu par kilogramu, un minimālo pārdošanas cenu no valsts resursiem, teiksim, 19 rubļu kilogramā, kā arī atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma, palielinot iepirkšanu valsts rezervē vai veicot realizāciju no valsts rezerves, regulēt iekšējo tirgu šo noteikto cenu robežās, tas ir, no 12 līdz 19 rubļiem kilogramā. Bez šaubām, šie skaitļi tagad ir minēti tikai kā piemērs, un tie prasa papildu aprēķinus un analīzi.

Tā kā realizācijas minimālā cena ir augstāka par maksimālo iepirkšanas cenu, tad ar laiku uzkrāsies apgrozības kapitāls un no zemnieka būs iespējams rudenī iepirkt ne tikai pārtikas, bet visus piedāvātos graudus. Ar laiku, kad būs uzkrājies apgrozības kapitāls, varētu rasties iespēja no zemnieka nevis nopirkt, bet paņemt ķīlā šos graudus. Ja iekšējā tirgus cena veidojas, teiksim, aptuveni 15 rubļu kilogramā, tad zemnieks būtu tiesīgs valstij atmaksāt 12 rubļus, ko valsts jau ir samaksājusi, un varbūt vēl nelielu summu par uzglabāšanu, bet pēc tam savus graudus realizēt jau par pastāvošo tirgus cenu, kas, bez šaubām, darbosies noteiktās robežās, un dabūt vēl papildu peļņu.

Tāda sistēma, ja nemaldos, praktiski jau darbojas un ir pārbaudīta Amerikas Savienotajās Valstīs, tāpēc domāju, ka to būtu lietderīgi iedarbināt arī pie mums, iedarbināt jau šogad, kad var iztikt ar mazākiem apgrozības līdzekļiem un kapitālieguldījumiem.

Noslēgumā frakcijas "Saskaņa Latvijai" vārdā ierosinu valdības atbildi uz pieprasījumu Saeimai atzīt par nepilnīgu un atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas pēc sesijas pārtraukuma. Ņemot vērā jautājuma sarežģītību un valdības neilgo darba laiku, mēs ierosinām neuzskatīt šo priekšlikumu par neuzticības izteikšanu valdībai, bet gan par vēlmi atrisināt jautājumu pēc būtības.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Janekam. Lūdzu!

J.Janeks ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie deputāti! Tā kā mans darba stāžs lauksaimniecībā Latvijā ir 37 gadi, tad nu man jāatvainojas par to sistēmu, kāda Latvijā bija, jo citā mēs nevarējām strādāt, tādēļ es gribētu dot nelielu analīzi par to, kā pašreiz Latvijā izskatās graudaugu lauki. Es varu runāt vismaz par posmu no Liepājas līdz Rīgai.

Visā sava darba periodā, kamēr vien esmu strādājis, tik netīrus, nezāļainus labības laukus, it sevišķi vasarāju laukus, es neesmu redzējis.

Otrs moments ir tāds, ka pavasara sausums traucēja sadīgt visai iesētajai labībai un daļa vasarāju sadīga tikai ap Jāņiem vai pat pēc Jāņiem, tātad būtībā vasarāju sējumi ir divās fāzēs: ar to daļu, kura vēl nav nogatavojusies, ir tāda problēma, vai tā vispār nogatavosies. Tātad nezāles plus šī nenogatavojusies labība. Zinot mūsu kombainu iespējas, katrā ziņā būs ārkārtīgi lieli zudumi, un es varu teikt, ka prognoze par miljons tonnām, manuprāt, ir drusciņ pārspīlēta. Tas būtu par vienu momentu.

Tagad par to, kas ir valdības protokolā, un par šīm cerībām un optimismu. Es uzskatu, ka tas ir nedaudz pārspīlēti, ko izsacīja zemkopības ministrs attiecībā uz graudu pārdošanu, to graudu pārdošanu, kuri pašreiz atrodas kā uzkrājumi Latvijas labības tilpnēs. Es gan nezinu, cik to tur pašreiz ir, bet pēc tām ziņām, kādas man ir, tur ir aptuveni 200 tūkstoši tonnu. Tas sakrīt arī ar zemkopības ministra teikto. Tomēr es gribētu teikt, ka no šiem 200 tūkstošiem tonnu ļoti liels daudzums (to ministrs nevarēja vakardien arī mums frakcijā precīzi nosaukt) ir bojāts.

Es varu jums paanalizēt, ko esmu izdarījis "Liepājas labībā". No 9 tūkstošiem tonnu, kas ir uzkrājumos, 6,5 tūkstoši tonnu, pēc vairāku laboratoriju ziņām, pašreiz nav izlietojamas pat lopbarībai. Tie skaitās 3. kategorijas graudi. Izanalizējot to, kādi tie ir ienākuši kā humānā palīdzība, ir redzams, ka tie ir bijuši ievesti no Vācijas un jau Vācijā ir glabājušies ilgāku laiku, turklāt ir ar dažādiem piejaukumiem - tātad stipri nekvalitatīvi, kaut gan Vācijas puse, kā es dzirdēju, apgalvo, ka tām firmām jeb ražotājiem Vācijā ir samaksāts kā par labiem graudiem.

Vēl papildinot par Liepāju un to, kā pašreiz tur uzņem protokolu. Es gribētu nolasīt šo paziņojumu. Turklāt tas ne tikai Liepājā, bet arī ļoti daudzās citās vietās pašreiz ir publicēts rajonu laikrakstos. Tas ir šāds: "Valsts firma "Liepājas labība" paziņo, ka visi līgumi, kas noslēgti par graudu iepirkšanu, nav spēkā sakarā ar finansu trūkumu." Un tālāk ir paskaidrots, cik tā ņem par glabāšanu un par apgrozījuma nodokli. Tātad cerības, ka būs ātra realizācija, manuprāt, ir pārspīlētas. Ja jau šī realizācija būtu bijusi, tad tā labība jau būtu realizēta. Tur, kombinātos, direktori jau arī nav, tā teikt, ar vienu rievu, kuru tikai cepure ir iespiedusi... Arī viņi visu laiku ir domājuši, tomēr to graudu cena, kuri atrodas šajās glabātavās, ir ļoti augsta. Un pat tad, ja mēs rēķinām un kaut vai nolaižam 60 tūkstošus tonnu līdz nullei, tad aptuvenā cena veidojas 24-25 rubļi. Tagad tā ir 30-37 rubļi, kā nu kurā vietā, bez tam tie ir nekvalitatīvi graudi. Es gan nevaru pateikt, cik daudz.

Un lai tie nebūtu tukši vārdi, šeit ir izdarīti visi laboratoriskie izmeklējumi, tā ka tas ir pierādāms. Tātad vēl nav skaidrības, kur tos realizēt. Būtu labi, ja tādas iespējas tiktu atrastas.

Tālāk par 5. un 6. punktu. Es domāju, zemniekiem tas ir ļoti bēdīgs garants, ka viņi tikai pēc gada var cerēt uz samaksu par graudiem. Tas praktiski nav nekāds garants, jo arī par pagājušā gada graudiem vēl nav samaksāts. Kāds gan ir garants, ka samaksās par šāgada graudiem? Zemnieki, kuru sanāksmēs esmu piedalījies, uzskata, ka noteiktais termiņš - 1. aprīlis - esot kārtējais aprīļa joks.

Un tālāk es saskatu bīstamību arī 6. punktā, kur ir jaušama vēlēšanās ierobežot ražotājiem iespēju pašiem realizēt šos graudus, jo tiks izstrādāti noteikumi un varbūt pat tādi noteikumi, ka ražotājs pats nevarēs realizēt, kaut gan būs iespējas to izdarīt par augstāku cenu...

Arī 10. punkts par muitu ir visai interesants. Tā muita, kas strādā pašreiz, pati ir izlaidusi cauri šos miltus - tā saucamo kontrabandu, bet tagad šim Muitas departamentam tiek uzdots pārbaudīt savu darbību. Īpatnēji... Es domāju, neviens nav ieinteresēts atrast savas kļūdas, ja mēs tās tā varētu nosaukt. Jau Zaščerinska kungs pieminēja, un arī es uzskatu, ka tad, ja mēs pašreiz nevaram dabūt kredītu 11,1 miljona apmērā, kā bija ierakstīts, graudu iepirkšanai, tad principā šis Ministru kabineta protokols pašreiz laukiem neko nedod. Praktiski neko! Un mūsu secinājums ir tāds, ka šis protokols, maigi izsakoties, ir ar lielām nepilnībām un ir nepilnīgi izskatīts.

Nobeigumā es gribētu pateikt tā: mēs šajā humānās palīdzības graudu pieņemšanas darbībā Latvijā attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šo jautājumu, saskatām lielu bezatbildību, un ir pat aizdomas, ka viņus ir vadījusi kāda materiāla ieinteresētība, un tādēļ Tautsaimniecības komisija uzskatīja par nepieciešamu iesniegt Latvijas prokuratūrai pieprasījumu šīs humānās labības lietas izskatīšanai. Domāju, ka tas ieviesīs zināmu skaidrību. Es gribētu lūgt deputātus atbalstīt mūsu frakcijas iesniegto pārejas formulu, bet Ministru kabinetam un Zemkopības ministrijai šo darbību turpināt tādā veidā, lai panāktu normālu graudu iepirkšanu, kādi nepieciešami Latvijas pārtikai.

Priekšsēdētājs. Paldies. Es tikai atgādināšu, godātie deputāti: neaizmirstiet iesniegt to rakstveidā un parakstīt saskaņā ar Kārtības rulli. Tālāk vārds debatēs Jānim Lucānam. Lūdzu!

J.Lucāns ("Saskaņa Latvijai").

Mani ļoti pārsteidza patukšās "Latvijas ceļa" rindas, pašreiz apspriežot, manuprāt, Latvijai šo ļoti svarīgo jautājumu. Es, protams, no tā nevaru izdarīt nekādus secinājumus, bet pārdomas, protams, rodas. Mēģināsim noskaidrot, kāpēc graudu jautājums Latvijā ir tik ļoti samilzis. Pēc būtības tā ir kļūdu sērija, kas sākusies diezgan sen, taču sāksim šo analīzi varbūt no 1992. gada. Valsts graudu iepirkuma augstās cenas 1992. gadā orientēja zemniekus uz pastiprinātu labības ražošanu, kā rezultātā tika iesētas lielas ziemāju platības 1993. gada ražai (un tieši rudzi šobrīd ir visvairāk pārpalikumā). Valdība nespēja norēķināties par labību, bet pastāvīgie solījumi, ka šie norēķini pakāpeniski tiks veikti, saglabāja cerību vēl pavasarī. Nenormāli augstie kredītu procenti par apgrozības līdzekļiem valsts graudu iepirkumam kopā ar nepārdomāto graudu cenu padarīja šos graudus nepievilcīgus maizes cepēju un lopkopības produkcijas ražotāju skatījumā. Tā rezultātā Valsts Banka uzlaboja savu bilanci, bet cūkkopības un putnkopības nozares vārda vistiešākajā nozīmē valstī tika iznīcinātas. Arī maizes cepēji lielā mērā pārorientējās uz ievestajiem graudiem un miltiem.

Šo milzīgo kļūdu vajadzēja labot jau 1992. gada beigās vai 1993. gada sākumā, iesaistot šajā slimīgajā procesā apmēram pusotru miljardu Latvijas rubļu, tādējādi "nositot" graudu realizācijas cenas un iekšējā graudu tirgū atjaunojot normālu apriti. Tas bija vislētākais variants, kas tika palaists garām. Dārgie milti un valsts politikas trūkums šajā nozarē maizes cepējiem un citiem patērētājiem lika meklēt izejvielas aiz robežām - Lietuvā un Krievijā, kur labības pašizmaksa nemaz tik būtiski neatšķiras no mūsējās, bet šo produkciju izdevīgāku padarīja valsts bankas monetārā politika. Latvija no pārtikas eksportētājas kļuva par pārtikas importētāju plašā preču diapazonā, bet maizes cepšanas uzņēmumi lielā mērā sāka strādāt ar ievestajiem miltiem. Cauri mūsu "drošajām" robežām tika ievesti 10 000 tonnu izejvielu (varbūt šie skaitļi pat vēl visu nemaz neatspoguļo). Tā rezultātā "zelta graudi", no kuriem daļa šobrīd pārtikai jau ir bīstami, iegūla noliktavās un pilnībā paralizēja graudu tirgu. Tagad šīs kļūdas labošanai ir vajadzīgi jau apmēram 2,5 miljardi rubļu. Taču šodien dzirdētais pierādīja, ka jaunā valdība vēl nespēj novērtēt šīs kļūdas seku ekonomisko smagumu vistuvākajā nākotnē, jo citādi tā nevarētu deklarēt savu pozīciju tādā formā: kamēr vecā labība nebūs pārdota, tikmēr jauno iepirks ļoti ierobežoti.

Manuprāt, ļoti grūti saprotams ir arī ministra Kinnas kunga teiciens preses konferencē, ka nauda labības iepirkumam ir atrasta zemnieka kabatā. Tas izklausās gandrīz vai pēc atklātas ņirgāšanās. Mēs zinām, ka graudi stāv valsts noliktavās un ka vairāk nekā 10 000 tonnu pērnās ražas vēl nav samaksāts. Tikšanās ar zemkopības ministru frakcijas sēdē vakar vēlreiz pierādīja, ka labības tirgū radušos stāvokli valdība vēl nav nopietni izvērtējusi, tāpēc šīs kļūdas labošana tuvākajā nākotnē mums var izmaksāt jau pāri par 3 miljardiem rubļu.

Kāda šobrīd laukos ir situācija no mana viedokļa? Pirmām kārtām zemnieks ir zaudējis jebkādus savas darbības orientierus. Piena lopkopība pārsvarā strādā ar pārtraukumiem. Līdzšinējā piena pārstrādes sistēma, kas varēja funkcionēt, pastāvot lētai enerģijai, vārda tiešā nozīmē "izģērbj" zemnieku un patērētāju, taču racionālas sistēmas veidošanai līdzekļu nav. Veidojas primitīvais tirgus. Gaļas ražošana, neskatoties uz putnkopības un cūkkopības lielo ražotņu iznīcināšanu, joprojām nevar atjaunoties iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ. Tagad tam zemnieku apziņā pievienojas vēl pārliecība, ka arī graudi vairs nav vajadzīgi. Ko ražot zemniekam - es uzdodu jautājumu šai auditorijai.

Kungi, mums ir jādod atbilde uz šo jautājumu. Mēs realizējam reformas, un mums ir jādod atbilde uz šo jautājumu. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu iesniegtajam dokumentam, kas sacēla tik lielu nepatiku valdošajā koalīcijā, bija viens nolūks - dot pirmo impulsu un palīdzēt jaunajai valdībai izšķirties par nopietnu pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu iepriekš minēto kļūdu sēriju, lai tā nostiprinātu reāli radušos valsts labības rezervi un radītu priekšnoteikumus labības tirgus stabilizēšanai, izmantojot skaidru valsts iepirkuma politiku.

Šeit, protams, būtu tūlīt jārunā arī par cenām un pašizmaksām. Un man atliek tikai ar nožēlu konstatēt, ka tanī laikā, kad Zaščerinska kungs, šeit uzstājoties tribīnē, izteica ļoti nopietnus, konstruktīvus un ar aprēķiniem pamatotus priekšlikumus, diemžēl lielākā daļa auditorijas tajos neklausījās.

Šo problēmu nokārtošana dotu iespēju bez bailēm ieviest stingru labības ieveduma kārtību uz robežām, kas savukārt nodrošinātu normālu labības apriti valsts noliktavās, bet vienreizēja kredīta resursu "injekcija", protams, pastāvot saprātīgai politikai, radītu stabilu pamatu turpmākajam darbam. Diemžēl Ministru kabineta lēmumā nav saskatāmas šīs tendences. Tur ir mēģinājums risināt dažus otršķirīgus jautājumus, bet nav pat iezīmēta atbilde uz galveno jautājumu: vai zemnieku saražotā labība ir vajadzīga? Nebūsim neapdomīgi, jo tieši pēdējās dienās Lietuvā ir pasludinātas visai izdevīgas graudu iepirkuma cenas, taču par šo jautājumu jau nopietni runāja Zaščerinska kungs, tāpēc es tam nepieskaršos.

Nav pārliecības, ka iespējamais maizes cenu pieaugums, par kuru Zaščerinska kungs šeit jau runāja, šādas neizvērstas politikas dēļ jaunajai valdībai nāks par labu.

Frakcijā "Saskaņa Latvijai" joprojām ir uzskats, ka neliela kredīta emisija, ko izdarītu Valsts Banka, tūlīt radītu stabilitāti labības tirgū, bet nelielā inflācija, ko tā varētu izraisīt, būtu mazāks ļaunums nekā tas, ka valsts zaudētu kontroli pār labības tirgu, kas neapšaubāmi notiks, ja kļūdu sērija netiks pārtraukta. Stabila valsts vadības iepirkuma politika varētu kļūt par pirmo nopietno impulsu jaunai kapitāla uzkrāšanai laukos un intensīvākai un lētākai ražošanai. Diemžēl dzirdētais izklāsts liecina, ka valdošajai "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības koalīcijai faktiski nav pārdomātas lauksaimniecības politikas un ka tā ar kaut kādiem pussoļiem mēģina radīt nopietnas rīcības ilūziju.

Labības tirgus problēma nav jauna, tā brieda jau sen, un politiķiem, kas pārņēma varu, tā bija zināma, tāpēc mums bija tiesības prasīt atbildi. Atbildes nav.

Visamizantāk uz šā fona tagad izliekas dažu Zemnieku savienības deputātu gandrīz vai greizsirdīgie palīgā saucieni pēc taisnības, jo "Saskaņa Latvijai" iesniegusi savu pieprasījumu, tādējādi gandrīz vai nozagdama valdošās Zemnieku savienības idejas, kā tas izskanēja pieprasījuma apspriešanas laikā pirms pāris nedēļām.

Cienītie kungi no Zemnieku savienības, kur tad ir jūsu valdošās idejas? Kāpēc tās nav dzirdamas valdības ziņojumā, nav redzamas valdības dokumentos? Jūs taču zinājāt pat precīzākus skaitļus nekā mēs. Kas jums liedza realizēt šīs idejas, par kurām jūs tajā brīdī tik ļoti iestājāties? Es esmu ar mieru publiski atteikties no šīs savas šķietamās prioritātes, no mūsu prioritātes šajā jautājumā, ja jūs pieminat šo lēmumu. Mūsu frakcija un, es domāju, arī visi Latvijas zemnieki jums aplaudētu par šādu lēmumu. Diemžēl apspriežamo jautājumu nostādne no valdības puses nedod iemeslu šādai rīcībai.

Beidzot savu uzstāšanos, gribu teikt, cienītie kungi, ka no labības tirgus stabilizēšanas jautājuma valstī mēs nekur neaizbēgsim. Tas mums vienreiz tik un tā būs jāatrisina neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai ne. Tā ir pamatproblēma, un tās risināšana katrā nākamajā etapā izmaksās aizvien vairāk. Dažus skaitļus šeit jau nosauca, un mēs redzam, kā tie progresē, turklāt mūsu pagātnē tas jau vismaz ir reāli pierādījies. Tāpēc tas viss ir jādara tad, kad to ir iespējams izdarīt lētāk, nevis gaidīsim brīdi, kad tas mums maksās vēl dārgāk.

Šajā sakarībā es gribu vēl tikai piebilst, ka "Saskaņa Latvijai" drīzumā atgriezīsies pie šā jautājuma, ja jaunā valdība nenovērtēs stāvokļa nopietnību.

Priekšsēdētājs. Vārds Uldim Osim. Lūdzu!

U.Osis ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Situācija pašreizējā labības tirgū ir ļoti cieši saistīta ar kopējo valsts budžeta un valsts finansiālo stāvokli un tiešā veidā ir atkarīga no tā.

Es ļoti uzmanīgi klausījos iepriekšējo runātāju izteiktās pārdomas un analīzes. Jāteic, ka es ļoti vēlējos dzirdēt konkrētus priekšlikumus no viņu puses, kā tad noregulēt šo labības tirgu un kā risināt tās problēmas, kuras patiešām reāli ir samilzušas. Diemžēl šādus priekšlikumus es nesaklausīju. Jā, bija sūdzības par grūto situāciju, bet ar to vien problēmas nevar atrisināt.

Es nedaudz paturpināšu, lūk, šīs sarežģītās situācijas analīzi, bet tikai plašākā kontekstā. Zemkopības ministrs savā runā jau daļēji ieminējās par to, ka pašreizējā finansiālā situācija gan naudas tirgū, gan budžetā ir sarežģīta un, iespējams, pat daudz sarežģītāka, nekā tā ir labības tirgū un lauksaimniecības nozarē kā tādā. Kā jūs visi labi zināt, budžeta deficīts mums līdz beigām paredzams apmēram 55 miljonu latu apjomā, kaut gan ir nosacījums, ka budžeta deficīts ir pieļaujams ne lielāks kā 13 miljoni latu. Tas ir nosacījums, kas ietverts ne tikai visos mūsu starptautiskajos ekonomiskajos un finansu līgumos, bet attiecas arī uz Starptautiskā valūtas fonda prasībām, saskaņā ar kurām mums ir iespēja saņemt kaut kādu finansiālo palīdzību Latvijai tik sarežģītajā situācijā. Jāņem vērā, ka šie 13 miljoni, šis budžetā pieļaujamais deficīts, ir ne tikai, lūk, šis formālais priekšnosacījums līgumos, bet arī reāla proporcija, kas nosaka, cik lielu budžeta deficītu Latvija šobrīd var atļauties, lai pilnīgi nedestabilizētu situāciju un atkal nepieļautu inflāciju, no kuras mēs esam izglābušies šāgada laikā, un neieviestu ekonomikā haosu, kuru mēs jau esam pārdzīvojuši.

Tagad, runājot par budžeta deficītu saistībā ar graudiem, jāteic, ka apmēram 1/3 no budžeta deficīta ir saistīta ar graudiem. Skatot kontekstā, lūk, šo finansu un budžeta situāciju, tas ir pilnīgi skaidrs, un jūs, cienījamie deputāti, par to visskaidrāk pārliecināsities tad, kad septembra beigās vai oktobra sākumā Ministru kabinets iesniegs izskatīšanai budžeta grozījumus 1993. gadam un, tas gan būs drusciņ vēlāk, arī jauno budžetu 1994. gadam. Kabinetā ļoti rūpīgi tika apsvērts tas lēmums, kurš tika pieņemts un kuru mēs pašlaik apspriežam - par labības tirgus noregulēšanu. Jāteic, ka Ministru kabinets ne vien bija ļoti rūpīgi izvērtējis labības tirgus stabilitāti, bet arī izanalizējis to kontekstā ar stabilitāti ekonomiskajā sistēmā Latvijā patlaban kopumā.

Ir jāsaka arī tas, ka jau šajā lēmumā, kas atsevišķiem deputātiem likās ļoti nenozīmīgs, jo tur esot otršķirīgi punkti, būtībā valdība jau šajā un arī nākamajā gadā ir izgājusi uz ļoti lielu risku no ekonomikas destabilizācijas viedokļa. Vēl vakar vakarā es saņēmu no Vašingtonas, no Starptautiskā valūtas fonda faksogrammu ar ļoti nopietnu brīdinājumu Latvijas valdībai vēlreiz pārdomāt šos lēmumus, ko mēs nupat esam pieņēmuši, brīdinājumu, ka tas var izraisīt nopietnu destabilizāciju finansu situācijā Latvijā un radīt arī attiecību sarežģīšanos ar Starptautisko valūtas fondu, ar ekonomiski attīstītajām G-24 valstīm, ar kurām mums arī ir saistības maksājumu bilances finansēšanas nosacījumos. Un es paredzu, ka Latvijas Bankai, Finansu ministrijai un valdībai kopā ir sagaidāmas ļoti sarežģītas sarunas, kā ekonomikā atrisināt šo izveidojušos situāciju.

Mums ir jāveic nopietni pasākumi budžeta un finansu sistēmas stabilizācijai, draudošā budžeta deficīta samazināšanai. Ja cienījamie deputāti pieprasa papildu finansēšanu un kredītus graudu iepirkšanai, tad mums nekavējoties būs jāpieņem lēmumi par to, kur mēs šo naudu ņemsim un kādus budžeta posteņus samazināsim, - vai mēs samazināsim pensijas vai pabalstus maznodrošinātajiem, vai darba algas budžeta iestādēs un tā tālāk. Tātad mums būs vienlaicīgi jāpieņem arī šādi lēmumi.

Tālāk par reālajiem pasākumiem, kādi, mūsuprāt, būtu veicami, lai noregulētu labības tirgu, ar kuru neapšaubāmi ir saistītas šīs te jau daudzkārt apskatītās problēmas. Šajā ziņā būtu atzīmējami vairāki punkti. Kabinets uzskata, ka viens no galvenajiem, pirmais, protams, būtu iekšējā tirgus aizsardzība, un tieši šā iemesla dēļ mēs šodien akceptējam jaunā amatā valsts ieņēmumu valsts ministru, lai ar nākamo soli uzsāktu radikālu muitas sistēmas reorganizāciju. Un man ir jāpiekrīt jau iepriekšējiem runātājiem, ka pašreizējā muitas organizācija un tās darbības efektivitāte ir pilnīgi neapmierinoša, tā neaizsargā ne iekšējo labības, ne pārtikas tirgu, ne arī iekšējo tirgu vispār. Šie pasākumi, mums, protams, ir jāveic, mēs tos pilnībā atbalstām un pie šā jautājuma strādājam.

Otrs. Mēs piekrītam - un tas bija ierakstīts arī koalīcijas programmā - ka mums ir pakāpeniski jāveido valsts rezerves, bet, protams, ņemot vērā reālās budžeta iespējas un izmantojot šīs valsts rezerves kā labības tirgus regulatoru. Kad neražas gados labības tirgū pieaug cenas, šīs rezerves ir pakāpeniski jārealizē. Un otrādi - augstas ražas gados jāiepērk varbūt papildu apjomi valsts rezervē, lai radītu pieprasījumu labības tirgū un tādā veidā no gada gadā stabilizētu šīs tirgus cenas.

Nākamais - trešais - punkts. Runājot par labību, jāatbalsta tās eksports tajos gados, kad ir objektīvas iespējas un nepieciešamība eksportēt šo labību. Ir jāparedz arī iespējas subsidēt - sniegt eksporta subsīdijas šādiem eksporta darījumiem.

Nākamais - ceturtais - punkts. Mēs pašlaik nopietni strādājam ar Pasaules banku, īpaši attiecībā uz Lauksaimniecības finansēšanas fondu kompānijas izveidošanu, un nākamgad ir paredzams saņemt Pasaules bankas kredītu, lai šis fonds varētu sākt reāli darboties jau nākamā gada sākumā.

Piektais. Pēc iespējas ātrāk - un tas ir atkarīgs arī no mums, cienījamie kolēģi, - Latvijā ir jāizveido hipotekārā sistēma, jāsakārto likumdošana. Šis jautājums jau tika pārrunāts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā un pie tā ir jāturpina strādāt, lai zemnieki, izmantojot ķīlas, varētu saņemt kredītus.

Tādēļ labības tirgus regulēšanu nevar traktēt vienkārši ar administratīvām metodēm, kad valstij ir jānosaka cenas. Valstij ir jāiepērk labība un valstij ir jāatrod līdzekļi, lai šo labību varētu iepirkt. Protams, tas ir vienkāršākais ceļš, bet šī vienkāršība ir ļoti šķietama.

Par regulēšanu ekonomiski attīstītajās valstīs, par ko šeit iepriekš jau tika pieminēts. Jā, šāda regulēšana pastāv - pastāv tirgus protekcionisms, pastāv lauksaimniecības subsidēšana milzīgos apmēros. Subsīdijas ekonomiski attīstītajās valstīs gadā sasniedz apmēram 200-300 miljardus dolāru. Šīs ekonomiski attīstītās valstis pašas patlaban uzskata, ka tā ir viena no vissliktākajām pieredzēm, viena no vissliktākajām praksēm, ko tās pašlaik izmanto. Lūk, tieši šīs dažādās lauksaimniecības subsidēšanas programmas, kas Rietumos tiek izmantotas, ir viens no faktoriem, kāpēc ekonomikas attīstības tempi ar katru gadu arvien straujāk tuvojas nullei, jo ārkārtīgi lieli nodokļu maksātāju līdzekļi tiek neracionāli izmantoti, lūk, šo lauksaimniecības programmu finansēšanai tā vietā, lai stimulētu normāla starptautiskā labības tirgus veidošanos. Šie jautājumi tiek pārspriesti Urugvajas raunda sarunās, un pakāpeniski Rietumvalstis virzās uz to, lai tiktu atcelts tirgus protekcionisms un lai tiktu mainīta arī lauksaimniecības politika šajās valstīs. Rietumvalstis par šo politiku "maksā" ar nulles pieauguma tempiem, turpretī šīs pieredzes mehāniska pārņemšana Latvijā, ņemot vērā tās pašreizējo ekonomisko un finansiālo situāciju, nozīmētu krahu. Katrā ziņā mums ir nepieciešama lauksaimniecības attīstības programma, kurā tiktu atspoguļots, kā veidosies labības un citu pārtikas produktu tirgus, kā arī citi galvenie konceptuālie jautājumi. Manuprāt, šodien un arī jau iepriekš šajā jautājumā sāka pamazām izkristalizēties dažādas pozīcijas, konceptuāli atšķirīgas pozīcijas, tāpēc jautājums būs viens: vai mēs iesim veco, sociālistisko, visiem tik labi pierasto un vienkāršo administrēšanas ceļu, aizklājot to ar tādu modernu vārdu kā "tirgus", vai arī mēs reāli virzīsimies uz šo tirgus sistēmu un lietosim tiešām tirgus regulēšanas metodes.

Priekšsēdētājs. Frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosina pavairot un izdalīt deputātiem pārejas formulu un pārejas formulas motivāciju attiecībā uz pieprasījumu "Par valsts labības tirgus stabilizēšanu", ko tā bija iesniegusi. Pārejas formula ir šāda: "Noklausījusies valdības atbildi uz pieprasījumu, Saeima atzīst atbildi par nepilnīgu, piedāvā atgriezties pie jautājuma izskatīšanas pēc sesijas pārtraukuma, bet šodien pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma." Klāt ir pielikti arī formulas motivējumi: "Uzskatām par nepilnīgu šādu iemeslu dēļ: nav pieņemts konkrēts lēmums par visu pārdotās lauksaimniecības produkcijas parādu nomaksu ražotājiem; nav atrisināti jaunās ražas graudu iepirkšanas finansiālie jautājumi; nav dota skaidrība par valsts labības tirgus stabilizēšanu; nav iedarbināta noteikta graudu iekšējā tirgus sistēma, kas būtu spējīga darboties autonomi šogad un turpmākajos gados. Neuzskatām iesniegto pārejas formulu par neuzticības izteikšanu valdībai vai atsevišķam ministram." Saskaņā ar Kārtības rulli ir arī vajadzīgais deputātu parakstu skaits.

Jautājums ir viens - par šīs pārejas formulas pavairošanu un izsniegšanu deputātiem. Par šo frakcijas deputātu ierosinājumu saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var izteikties "par" un viens - "pret", bet pēc tam jautājumu izšķirsim balsojot. Runa ir par pavairošanu un izdalīšanu. Lūdzu - deputāts Kide.

E.Kide ("Saskaņa Latvijai").

Tā kā pēc dzirdes deputātiem ir grūti uztvert šo mūsu pārejas formulu un arī motivāciju, bet jautājums ir ļoti svarīgs, mēs lūdzam pavairot šo motivāciju un arī pašu pārejas formulu, lai deputāti varētu ar to iepazīties un vieglāk izspriest.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim par šīs pārejas formulas pavairošanu un izdalīšanu deputātiem! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - nav, 6 - atturas. Lūdzu Sekretariātu to pavairot un izdalīt deputātiem.

Līdz pārtraukumam ir atlikušas dažas minūtes. Vai deputātiem nebūtu iebildumi, ka šīs dažas minūtes izmantotu informācijai un paziņojumiem, bet pēc pusdienu pārtraukuma debates turpinātu? Debatētāju sarakstā es nedaudz kļūdījos, ir daži deputāti, kuri grib sniegt tieši šo informāciju. Vai nav iebildumu, ja tagad, pirms pārtraukuma, mēs sniegtu informāciju, bet debates turpinātu pēc pusdienu pārtraukuma? Nav iebildumu.

Lūdzu, ziņojiet iesniegšanas kārtībā! Informāciju grib sniegt deputāti Edvīns Inkēns, Andrejs Siliņš, Viesturs Karnups un deputāts Berķis.

Lūdzu, Edvīn Inkēn!

E.Inkēns ("Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, es gribētu jūs informēt par to, ka 4. septembrī Latvijas televīzija gribētu kopā ar jums uzņemt pārraidi "Spiets". "Spiets" ir dziedošo ģimeņu kustība. Šajā gadījumā to nevajadzētu uztvert burtiski, mēs par ģimenēm varētu uzskatīt arī frakcijas, deputātus, kas ir ievēlēti no dažādiem novadiem... Sagatavošanas darbs šim pasākumam jau ir veikts, un es ceru, ka daļa deputātu jau ir saņēmuši vēstules. Katrā frakcijā ir cilvēks, kas ir par šo pasākumu informēts, tie ir Grīnblata kungs, Kides kungs, Puriņas, Rugātes un Laviņas kundzes un Berķa kungs, un mūsu frakcijā - es. Šī pasākuma mērķis ir pavisam vienkāršs - mēs savā starpā vēl neesam pa īstam saraduši, starp mums ir cilvēciskās un politiskās barjeras. Ja mēs kopā vienu dienu šādi nostrādātu, es ceru, ka mēs atrastu tos cilvēciskos kontaktus, kas nolīdzinātu nevajadzīgas pretrunas starp mums. Tātad tas viss notiks 4. septembrī. Katrs deputāts saņems ielūgumu, katra frakcija ir saņēmusi arī zināmu "mâjasdarbu", par ko jūsu frakcijas attiecīgais cilvēks zina. Lūdzu, pieejiet katrs pie savas frakcijas pārstāvjiem un paziņojiet, kuri brauks. Es ceru, ka jūs visi būsit. Tātad šodien pulksten 12.00 tiem cilvēkiem, kas frakcijās atbild par šo pasākumu, ir kārtējā tikšanās.

Priekšsēdētājs. Prezidijs, izskatot šo jautājumu, organizatoriskā ziņā palīdzēja tādējādi, ka Kanceleja pavairoja ielūgumus, kā arī veica citu organizatorisko darbu. Mūsu ieteikums bija tāds, ka šajā pasākumā puse dienas būtu veltīta darbam un otra puse - tādai atpūtas formai, par kādu runāja Inkēna kungs.

Nākamais runās Andrejs Siliņš. Lūdzu!

A.Siliņš ("Latvijas ceļš").

Es gribu izteikt atgādinājumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjiem. Šodien pulksten 12.45 būs īsa darba sanāksme komisijas telpās - Jēkaba ielā 16, 406. istabā. Tātad - šodien pulksten 12.45. Lūdzu komisijas pārstāvjus ierasties!

Priekšsēdētājs. Viesturs Karnups. Lūdzu!

V.Karnups ("Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Mums Saimnieciskajā komisijā ļoti sāpīgs ir jautājums par dienesta dzīvokļu nodrošināšanu... dzīvojamās platības nodrošināšanu deputātiem. Saimnieciskā komisija caur Saeimas Kanceleju jau ir saņēmusi 22 deputātu pieprasījumus, un es esmu izdalījis frakciju vadītājiem oficiālu lūgumu, lai viņi aptaujātu katrs savas frakcijas deputātus, vai vēl ir kādi, kurus ir nepieciešams nodrošināt ar dienesta dzīvokļiem - papildus tiem, kas jau ir iesnieguši savus iesniegumus. Es tikai atgādinu, ka Saeimas rīcībā dienesta dzīvokļi ir ļoti ierobežotā skaitā un ka cilvēkiem, kas tos pieprasa, tiešām vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt, vai patiešām viņiem tas ir vajadzīgs. Jo pamatotāks būs iesniegums, jo vairāk izredžu būs.

Priekšsēdētājs. Aivars Berķis - lūdzu!

A.Berķis (Latvijas Zemnieku savienība).

Es tikai gribētu atgādināt par kārtējo preses konferenci, kura notiks pulksten 17.00 un uz kuru jāierodas visiem frakciju vadītājiem vai pārstāvim no katras frakcijas.

Priekšsēdētājs. Paldies. Pusdienu pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Turpināsim sēdi! Ieņemiet, lūdzu, savas vietas! Lūdzu, reģistrēsimies apmeklētības uzskaitei! Vai balsošanas ierīces visiem deputātiem ir kārtībā, nekādu pretenziju nav? Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies ir 80 deputāti. Paldies.

Turpinām debates par valsts labības tirgus stabilizāciju, atbildot uz deputātu pieprasījumu. Vārds Andrim Rozentālam no Latvijas Zemnieku savienības. Pēc tam - Vilnim Bresim.

A.Rozentāls (Latvijas Zemnieku savienība).

Cienījamo priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie kolēģi un klātesošie! Es gribētu sākt ar nelielu atkāpi. Pirms pārtraukuma runājušie kolēģi izteica zināmas šaubas, vai zemnieku frakcijai, Zemnieku savienībai un Zemnieku federācijai ir sava programma lauksaimniecības attīstībai. Protams, katram ir tiesības izteikt šaubas, bet apgalvojumus izteikt nav visai korekti. Es varu izteikt šaubas par to, vai mani kolēģi saprot, kādā situācijā atrodas lauksaimniecība un kas ir šīs situācijas pamatā. Domāju, ka 1992. gadā pieņemtais lēmums nebūt nav nepareizs, bet jāatceras, ka 1940., 1949. gadā un turpmākajos gados ar iepriekšēju nodomu tika pilnīgi iznīcināta Latvijas lauksaimniecība, Latvijas zemniecība kā šķira, lai varētu nesodīti valdīt Latvijā, jo zemnieks kā brīvs cilvēks, kurš dzīvo uz savas zemes un nav atkarīgs no citu vēlmēm un nav ietekmējams kā rūpnīcas strādnieks, bija nevēlams varai, kura gribēja kolonizēt Latviju, un tādēļ man bija skumji dzirdēt "Latvijas ceļa" pārstāvja, mūsu koalīcijas partnera - cienītā Oša kunga uzstāšanos, kurš arī uzskata, ka Latvijā lauksaimniecība nav subsidējama un ka mums ir jāņem par paraugu tās pašlaik vēl neesošās valstis, kurās ir pilnīgi brīva tirgus ekonomika attiecībā uz lauksaimniecību. Es tādu valsti šobrīd nezinu, izņemot pašu Latviju. Tāpēc es atvainojos par šo atkāpi, bet gribu izteikt dažas domas par minēto valdības ziņojumu un pateikt Zemnieku federācijas priekšlikumus, jo es to šeit pārstāvu.

Protams, mūs neapmierina šīs noteiktās graudu cenas. To es saku Zemnieku federācijas padomes vārdā, kura mani vakar pilnvaroja to teikt. Varētu, protams, diskutēt par to, ko tas dos, ja šo cenu mērogs būs nedaudz lielāks, jo tā ir minimālā cena un jebkurā gadījumā katram ir tiesības un iespējas - es ceru, ka būs arī iespējas, - pārdot dārgāk. Bet šī noteiktā minimālā cena šobrīd rada bezcerības sajūtu lauku ļaudīs un komercstruktūrām dod lielu iespēju iepirkt lētus graudus, pārdot tos dārgāk un kārtējo reizi nopelnīt uz zemnieku rēķina. Tas būtu viens aspekts.

Par to, kāpēc Latvijā šogad ir tāds stāvoklis ar graudiem un ar visu lauksaimniecisko produkciju. Piekrītu saviem kolēģiem, kuri pamatīgi analizēja to, cik kaitīgi ir bijuši bankas procenti, cik noziedzīga ir bijusi iepriekšējās valdības rīcība, ļaujot brīvi izlaupīt Latviju, gan produkciju izvedot ārā, gan ievedot iekšā, tādējādi iznīcinot Latvijas ražotājus. Kas un cik no tā ir nopelnījis un kas pie tā ir vainīgs? Es domāju, ka šāda analīze attiecībā uz iepriekšējās valdības aspektiem jāveic - ja ne valdības šodienas atskaitē, tad vēlāk - speciāli izveidotai komisijai. Janeka kungs teica par samaitātiem graudiem. Vakar Tautsaimniecības komisijas agrārā apakškomisija pieņēma šādu lēmumu, nosūtīja Prokuratūrai un Valsts kontrolei lūgumu veikt izmeklēšanu un dot slēdzienu un secinājumus, jo bez apstākļu noskaidrošanas mums tālāk ies daudz grūtāk nekā tad, ja mēs zināsim, kas ir kas.

Par vissteidzamāko jautājumu nokārtošanu. Tie, manuprāt, ir kredīti ražotājam, zemniekam, SIA vai paju sabiedrībai, jo ir jāapar un jāapsēj Latvijas zeme. Tātad, ja šobrīd zemnieks nevar saņemt par saviem graudiem naudu pēc 3 vai 10 dienām, viņam ir jābūt iespējai dabūt kredītu par normāliem procentiem, nevis par augļotāju procentiem. Ja šobrīd Latvijā inflācija ir 0,8 procenti - ja nemaldos, tā teica Klausa kungs, - tad aizdevuma procentiem jābūt kā civilizētajā pasaulē - 5-7 procentu līmenī. Tātad tas ir pirmais jautājums, jo citādi Latvijas zeme paliks neapstrādāta.

Otrs jautājums, ko, es ceru, risinās gan Zemkopības ministrija, gan mēs visi kopā šeit Saeimā, komisijās - galu galā ir nepieciešams noskaidrot, kur ir palikusi zemnieku nauda par visa veida produkciju - pienu, gaļu un arī par cukuru. Nekas nav saņemts no pagājušā gada, kā mani informēja Jēkabpils un Liepājas lauksaimnieki. Kur paliek visa šī starpība, ja no lētajiem miltiem cepam maizi, ja esam ieveduši nemuitotus un pat ar nodokli nesamaksātus miltus, cukuru, spirtu un visu ko? To mēs redzam tepat Rīgas Centrāltirgū, pie Sporta manēžas Maskavas ielā un visos citos tirgos. Kas par to ir atbildīgs un ko valdība darīs? Varbūt šīsdienas atskaitē būtu bijis ļoti svarīgi noskaidrot, ko valdība darīs un kas ir izdarīts, lai to novērstu. Ir ļoti labi, ka veidos jaunu ministriju - Ienākumu ministriju, bet kad būs šī ministrija? Manuprāt, tik ilgi mēs nevaram gaidīt. Ir sagrauta Latvijas cukura ražošana, jo šobrīd tirgus ir pilns ar nemuitotu un ar nodokli nesamaksātu cukuru. Kas grib nopirkt, var aiziet uz Rīgas Centrāltirgu. Var izvārīt ievārījumu no lēta cukura. Tikai no tā mūsu pensionāriem, trūkumcietējiem un valsts kasei neienāks ne rublis. Lai atrisinātu mūsu saimnieciskos jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, pārstrādi un realizāciju, nav svarīgāka uzdevuma kā nekavējoties pieņemt lēmumu par pasākumu kompleksu Latvijas robežas slēgšanai. Neviens šeit nesaka, ka mūsu rīcībā ir armija, Zemessardze, policija un vēl speciāli dienesti, kurus visi mēs zinām. Tāpēc es domāju, ka, ja Saeima pieņems lēmumu par plenārsēžu pārtraukumu, ir varbūt jāpasludina speciāls režīms. Ārkārtēju stāvokli es te negribētu izsaukt, bet kaut kas ir jādara, ir jāpasaka, kas tiks darīts, vai darītāji būs zemessargi vai policija, vai robežsargi. Lai zemnieks varētu saņemt naudu par tiem graudiem pēc mēneša vai pēc diviem, ir šodien jāaiztaisa ciet robeža. Tas, ka brauks komisijas no Labības biroja kopā ar kādu muitnieku un skatīsies gar robežu vai kur citur, - manuprāt, tas spēks ir par mazu un tas neko neizdarīs.

Par to, vai mums ir skaidrs vai nav skaidrs, kas ir jāizdara, lai sakārtotu lauksaimniecību Latvijā. Es no šīs tribīnes saku laikam jau otro reizi - ir jāsakārto lauksaimnieciskās ražošanas sistēma, jāizbeidz sociālistiskā valsts pārvalde, sadale un valsts veiktā regulēšana. Tas izskanēja arī iepriekš teiktajās manu kolēģu runās. Ražotāja, pārstrādātāja un vairumtirgotāja funkcijas var atrasties vienās rokās. Lauksaimnieciskais ražotājs pats ir tiesīgs savus graudus glabāt, nevis tūlīt atdot starpniekiem. Viņš var tos samalt, var izcept maizi, var, protams, pārdot arī mazumtirdzniecībā pārējām privātstruktūrām, bet, jo ātrāk mēs privatizēsim pašreizējo pārstrādes un vairumtirdzniecības sistēmu, jo ātrāk mēs atrisināsim šos jautājumus un nevajadzēs Saeimā un valdībā nodarboties ar liekiem jautājumiem. Es ceru, ka pēc pārtraukuma mani kolēģi atbalstīs Zemnieku frakcijas ierosinājumus attiecībā uz šiem privatizācijas likumiem. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs. Deputāts Vilnis Bresis - "Saskaņa Latvijai". Lūdzu, jums vārds! Pēc tam - Aristids Lambergs.

V.Bresis ("Saskaņa Latvijai").

Godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Mani interesē un, atklāti sakot, satrauc divas problēmas. Pirmais jautājums ir šāds: ja valdība šodien nerīkosies pietiekami operatīvi un - es pat gribētu teikt - radikāli, tad Latvijā ievērojami pasliktināsies pārtikas resursu kvalitāte. Proti, šodien graudaugu noliktavās atrodas apmēram 206 000 tonnu graudu. Vecie graudi. Nekvalitatīvie. Diemžēl neviens pat nezina, cik daudz ir šo toksisko graudu - tādu, kurus būtībā nedrīkst pat lopiem izbarot. Bet mums nav pat īstas skaidrības, vai tos neizbaro cilvēkiem! Šodien mēs nedzirdējām nekādas skaidras atbildes par to, kas tiks darīts ar šiem toksiskajiem, vecajiem graudiem, kur tie tiks izlietoti. Varbūt tie pat tiks iznīcināti, lai tauta varētu lietot tos graudus, kuri pašreiz svaigi, kvalitatīvi, tiek saņemti no Latvijas zemniekiem. Diemžēl es nedzirdēju arī neviena vārda par to, vai ir radīta kaut kāda sanitārā kontrole, lai kāds negodīgs ražotājs šādus graudus nepiemaltu mūsu maizei. Bet par to, ka mums ir 200 000 tonnu indīgu graudu, - par to mēs vispār nemīlam runāt. Es domāju, ka tā ir tautas veselība, par ko mums ir jāparūpējas.

Otrs moments, kas mani satrauc. Kad es vēl vakar klausījos godātā Kinnas kunga atskaiti frakcijā, mani satrauca tāda doma, ka neesot nekādu problēmu: ja latviešu zemnieki gribot vest savus graudus uz Lietuvu pārdot, kur maksā ievērojami vairāk, lai viņi vedot. Nu tad, piedodiet, cienījamie valdības vīri, kur tad mums te ir loģika? Šīs 200 000 tonnas toksisko graudu mēs paturēsim sev, indēsim sevi un savu tautu, bet svaigos graudus vedīsim prom, lai ēd lietuvieši! Manā uztverē tā ir absolūti nesaprātīga saimniekošana. Neloģiska saimniekošana. Tā nevar darīt. Un daudzi zemnieki, kuri graudus varbūt arī neaizvedīs uz Lietuvu, atklāti sakot, jau ir noslēguši līgumus par to, ka pārstrādās svaigos graudus spirtā gan Kalsnavā, gan citās rūpnīcās un iegūs naudiņu par spirtu. Sekmīgi konkurēt Centrāltirgū ar "Rojalspirta" spekulantiem - varbūt arī tā ir izeja? Bet tā tomēr nav valstiska pieeja.

Otrs moments, par ko es gribētu runāt, ir tirgus. Šeit es gribētu teikt, ka acīmredzot mums vispirms vajadzēja vienoties par to, ko mēs katrs saprotam ar jēdzienu "labības tirgus". Es uzmanīgi klausījos dažādu runātāju domas, it īpaši mūsu valdības vīru domas, un secināju, ka šis jēdziens nav viennozīmīgs, jo katrs to saprot atšķirīgi. Cienījamais Oša kungs acīmredzot ir par pilnīgi mežonīgu tirgu, citi varbūt domāja nedaudz citādāk, bet es uzskatu, ka mums šim jautājumam vajadzētu pieiet bez politiskām emocijām, ar tikai tādu lietderības sapratni. Labība - tā tomēr faktiski ir mūsu valsts pastāvēšanas garants. Tā ir maize, tā katrā valstī ir stratēģisks resurss, domāju, arī pie mums, Latvijā. Tā arī ir lopbarības resurss. Manuprāt, arī ne mazāk svarīgs eksporta resurss. Un tāpēc labībai ir īpaša loma mūsu valsts lauksaimniecības produkcijā. Es domāju, ka šis labības tirgus (vismaz manā uztverē) ir jānovērtē no trim kritērijiem: vispirms valdībai, manuprāt, vajadzētu izvērtēt, kāda ir nepieciešamība turēt valsts rezerves, kāds aptuveni ir nepieciešams brīvā tirgus apjoms un kāds - tirdzniecībai šai brīvajā tirgū. Vajadzētu līdz ar to sastādīt graudu bilanci valstī. Diemžēl šeit runāja augsti cienījami vīri, bet šos vārdus - "graudu bilance", es tā arī nesaklausīju. Acīmredzot tāds instruments ekonomikā vairs neeksistē. Galu galā uz šīs graudu bilances pamata vajadzētu Latvijas zemniekiem paziņot, kādus graudus un cik lielā apjomā mēs iepirksim, labākajā gadījumā, 10 gadu laikā. Taču, ja mēs vēl neesam spējīgi to pateikt, tad vismaz attiecībā uz 5 gadiem. Katram zemniekam, mīļie kolēģi, vajag iepirkt tehniku, būvēt ēkas, sakārtot savu sēklkopību un izveidot pamatus ražošanai. Viņš nevar katru gadu pieskaņoties kaut kādām iegribām, - ka vienu gadu viņš pārdod tik un otru gadu pārdod šitik. Mums ir jāpaziņo stabila šo graudu ražošanas programma uz 5 vai vismaz uz 10 gadiem, lai zemnieks varētu orientēties, ko viņam audzēt un cik lielos apjomos viņam slēgt kontraktus vai nu ar valdību, vai ar kādiem citiem tās pilnvarotiem vai nepilnvarotiem iepircējiem.

Otrs. Ir jānosaka shēma, kā pirkt šos graudus: kas slēgs līgumus - vai tas būs, teiksim, privātais maizes labības iepircējs vai tas būs valsts sektors (departaments vai kāds cits). Zemnieks mīl vienkāršību, un viņam būtu pilnīgi skaidri jāzina, pie kā viņam griezties un kurš ar šo jautājumu nodarbojas, kā arī tas, kādas ir garantijas šim līgumam.

Es, cienījamie kolēģi, lasot šo valdības dokumentu, tā arī nevarēju saprast, kādi tur ir, teiksim, līgumu nosaukumi. Tur ir dažnedažādi, un tad man beidzot izskaidroja, ka tie nav nopietnie līgumi, ir tikai norumu līgumi. Taču, kā es saprotu, līgumam tomēr ir juridisks spēks, un, ja kāda puse līgumu nepilda, tad var griezties tiesā. Turklāt tikai tiesa var atrisināt, kurš ir bijis patiess un kurš ir nepatiess. Lūk, tādiem līgumiem ir jābūt šo norunu pamatā! Jābūt pilnīgai skaidrībai par šo iepirkumu un par šo līgumu realizācijas shēmu.

Un trešais. Es domāju, šāda graudu tirgus kompleksa elements ir tas, ka valstij zināmā mērā - vienalga, vai tas mums patīk vai nepatīk - ir jāgarantē finansiālais jautājums. Graudiem kā pamatkultūrai Latvijā ir jābūt rentablai ražotnei, un šajā ziņā ir jābūt zināmai ieinteresētībai. Un tas, ko mēs šodien darām, manā uztverē, ir neprāts. Zemnieks agri vai vēlu sāks izskaust šo kultūru. Ko nozīmē šī 50 latu cena par 1 tonnu? Es jums vienkārši lieku pie sirds, kolēģi - padomājiet! 50 lati - tas ir aptuveni 5 santīmi jeb 10 rubļu par vienu kilogramu. Neiedziļinoties pārāk sīki tehnoloģijā, mēs zinām, ka aptuveni no 1 kg var izcept 1 kg maizes. Pat vairāk var izcept. Un, ja tagad 1 kg maizes maksā, teiksim, 40 rubļu un ja tikai 10 rubļu no šā kilograma mēs samaksājam zemniekam, tātad 30 rubļu, bez šaubām, aiziet visādiem cepējiem, transportam, vedējiem. Arī tas ir vajadzīgs, bet vai tas tomēr nav pārmērīgi daudz, ja 3/4 dod projām citiem un tikai 1/4 - zemniekam. Manā uztverē tas nav pareizi.

Domāju, ka absolūti nepieņemama ir arī pati finansiālā shēma. Par pagājušā gada graudiem zemniekiem vēl nav atdoti parādi, bet mēs zemniekam iesakām ņemt kredītus. Kaut vai par 13 procentiem, bet tomēr ņemt šos kredītus. Kāpēc tad neņem šos kredītus tas, kurš zemniekam ir parādā? Zemniekam vēl vajadzētu samaksāt par to, ka viņš ar saviem graudiem ir kreditējis kaut kādu ražotni. Es uzskatu, ka šis finansiālais mehānisms pilnībā nav atrisināts. Pilnībā nav atrisināts! Zemniekam, lai viņš varētu godīgi ražot, manā uztverē, tūlīt ir jāsaņem šī nauda par nodoto produkciju. Pat vēl vairāk - mums ir jārada iespējas, kā avansēt zemnieku, kurš ir noslēdzis līgumu.

Cienījamie kolēģi, iedomājieties šodienas zemnieku, kuram varbūt nav ne kombainu, ne arī pat smagās mašīnas, taču viņš ir spiests novākt savu labību, paaicinot, teiksim, kombainieri, bet kombainieris samaksu par labības novākšanu prasa tūlīt. Tālāk viņam šī labība ir jāizkaltē, viņš ved to uz kaut kādu kalti, bet arī kaltē viņam saka: draudziņ, tu vispirms samaksā! Vēlāk viņam šī labība ir jāaizved kaut kur pārdot, jo viņam nav kur to glabāt. Taču par transportu atkal ir jāmaksā tūdaļ pat. Kur tad zemnieks lai ņem šo naudu, ja viņam vēl nav samaksāts par pagājušajā gadā saražoto? Situācija, manā uztverē, ir kritiska. Taču es diemžēl nedzirdēju, cienījamie kolēģi, atbildes uz šādām piezemētām un vienkāršām problēmām.

To, ka Oša kungu baida saimnieki ar dažādām telegrammām, to, es domāju, nevajag adresēt tieši zemniekam, jo zemnieks, kurš vēlēja mūs, Oša kungs, atklāti sakot, grib, lai mēs šeit risinātu viņa vēlmes, viņa problēmas, nevis kaut kādas bankas problēmas. Es domāju, ka tas ir galvenais. Mums ir jāvadās pēc primārā, jāvadās pēc to cilvēku vēlmēm, kuri mūs šeit ir deleģējuši. Un šīs vēlmes mums arī šeit ir jārisina. Un, tā kā es šodien valdības atskaitē pilnībā vēl šos jautājumus nedzirdēju, tad tomēr aicinu atbalstīt iesniegto pārejas shēmu un lūdzu pie šā jautājuma pēc atvaļinājuma atgriezties.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Aristidam Lambergam. Lūdzu!

A.Lambergs (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Godājamais Prezidij, cienītie kolēģi! Atbalstu frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegumu, lai šie jautājumi tiktu risināti tālāk. Arī es tāpat kā iepriekšējais runātājs Andris Rozentāls uzdevu jautājumu: kur atrodas zemnieku nauda par viņu nodoto labību? Arī mani šis jautājums nodarbināja visu šo laiku, bet pirms divām dienām es saņēmu atbildi. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijā viesojās Latvijas Bankas pārstāvji. Un mūsu sarunās atklājās, ka bankai parādā ir divas ministrijas, ja nemaldos, nepilnu 50 miljonu latu apmērā. Un viena no tām, kura nav atdevusi parādu, ir Lauksaimniecības jeb tagadējā Zemkopības ministrija.

Un tad man atkal radās jautājums, kuru es uzdevu bankas pārstāvjiem, jo kaut ko es nesaprotu - zemniekiem nauda nav samaksāta par viņu labību, arī ministrija ir parādos un naudu nevar atdot... Kas tad īsti notiek? No šiem pārstāvjiem gan bija ļoti grūti kaut ko izspiest, tomēr viņi piekrita manam secinājumam, ka laikam šī atbildība ir meklējama bijušās Lauksaimniecības jeb tagadējās Zemkopības ministrijas komercstruktūrās, tām piederošajās komercfirmās, kur šī nauda figurē bezprocentu apgrozījumos. Tātad vainīgā ir pati Zemkopības ministrija.

Mans ieteikums būtu tāds: pāriet uz brīvā tirgus ekonomiku un tūlīt likvidēt šīs skaistās komercfirmas, kuras katrā ziņā zināmām privātstruktūrām ir ļoti ienesīgas. Tātad pāriet uz tirgus ekonomiku, veikt zemes reformu, attīstīt tūlītēju hipotēku banku dibināšanu, lai zemnieks var rīkoties ar savu zemi un īpašumu, kā vēlas, un izbeigt valdības, Lauksaimniecības ministrijas monopolu lauksaimniecībā. Līdz ar to arī šīs problēmas tiks atrisinātas. Bet, kā jau es teicu, starplaikā es atbalstu frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegumu, kas prasa no valdības kārtīgāku atbildi un šā jautājuma risinājumu.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Voldemāram Novakšānovam. Lūdzu!

V.Novakšānovs (Latvijas Zemnieku savienība).

Cienījamais priekšsēdētāj, Prezidij un kolēģi deputāti! Atļaujiet man mazliet pietuvoties zemei un teikt, ka, braucot pa Latvijas austrumu daļu un skatot laukus, jāteic: šodien mēs runājam par graudiem, ko nodot, bet es baidos, ka mums tūlīt pēc šīm lietavām sāksies jauna problēma - kā iebraukt laukā. Tā būs liela problēma - kur ņemt degvielu, jo mēs patērēsim ļoti daudz virsnormas degvielas, gan novācot tīrumus, gan transportējot ražu. Šodien galvenais moto šajā sarunā ir - naudu un kredītus! Es gribu teikt - atdodiet zemniekiem parādus! Bet kuram tad adresēt šo - atdodiet?

Tikko mans kolēģis teica, ka, lūk, Zemkopības ministrijā ir privātstruktūras. Jā, es jau pusgadu vai vairāk Lauksaimniecības ministriju saucu par Rīgas "otro cirku". Bet, lūk, braucot pa Balvu rajonu, es skatījos viņu vakardienas "Vaduguni". Tur runāts par to, kur zemnieks liks graudus. Un apakšā atkal stāv "Lata International" - 9 rubļi par kilogramu. Sakiet, lūdzu, cik ilgi Latvijā vēl darbosies šī firma, kura patiesībā ar mani kā vienkāršu zemnieku jau bija saskarē no marta? Sakiet, lūdzu, cik ilgi tā pārvērtīsies par astoņkāji? Cik zinu, tur jau nāk šie "Hitio" un "Fitio"... Kādi tik nosaukumi tur nenāk un jau maina formu! Es jau lūdzu savus kolēģus no Budžeta un finansu komisijas pēc varbūtības teorijas izrēķināt, cik reižu no pagājušā gada rudens varēja apgrozīt šos zemnieku parādus un kāda peļņa ir iegūta. Tagad, kā sacīt, tā "amēba" ir plīsusi, sadalījusies daļās un aiznesusi sev līdzi to kapitālu, kuru bija sev pieaugļojusi. Lūk, kur slēpjas nauda, kura bija jāatdod zemniekiem.

Šodien es gribu vēl papildus pateikt, kamēr mēs šeit sēžam, par lauksaimniecības uzņēmumu prihvatizāciju. Arī pārstrādes uzņēmumos noris tāda pati darbība, notiek zvejniecības uzņēmumu izlaupīšana. Un tajā pašā laikā atbilstoši mūsu "apaļajiem" agrāk pieņemajiem likumiem mainās situācijas, mainās taktika. Šie vīri, es jums teikšu, ir veikli vīri. Ir tāda sajūta, ka pie mūsu darbības izvērtēšanas un pie operāciju veikšanas kaut kur strādā veseli institūti, lai tikai izmuktu, ja jūt, ka aste ir piežmiegta. Un tāpēc, lūdzu, cienījamie kolēģi, dodiet mūsu Tautsaimniecības komisijai, tāpat arī Budžeta un finansu komisijai priekšlikumus, kā varētu izbeigt Latvijas un latviešu tautas mantas izsaimniekošanu, sākot ar rūpnīcu ražojošo tehnoloģisko līniju izvešanu no darba ierindas vai pat no Latvijas teritorijas un beidzot ar dzīvokļu nekontrolētu (bez valsts un pašvaldību ziņas) izpārdošanu un sadalīšanu, kam vien grib. Latvijā ir pat tādi gājieni, un konkrēti es nosaucu Daugavpili. Protams, jāsteidzina arī Ārlietu komisija, lai tā ātrāk skatītu šos jautājumus.

Tālāk. Pirms nedēļas, braucot un skatoties situāciju labības produktu kombinātos, es izdarīju secinājumu - atkarībā no tā, kāds ir vadītājs, kā viņš izturas pret Latvijas likteni, tā arī kombinātā rit darbs. Pagājušajā piektdienā pulksten 8.15 bijām Madonas spēkbarības rūpnīcā. Ne kaķa, ne suņa - nevienas dzīvas dvēseles, izņemot naktssardzi. Pulksten 9.15 - Rēzeknes labības produktu kombināts. Darbs rit normāli. Atceros, ka iepriekšējā nedēļā mūsu cienījamajā "Lauku Avīzē" bija raksts, kur apakšā bija parakstījusies Ņizinska, ka, lūk, Rēzeknē iepirks tikai dažas tonnas graudu - 3 tūkstošus, bet netika pateikts, ka, lūk, Rēzeknes labības produktu kombināts iepirks 3 tūkstošus tonnu graudu par sava kolektīva naudu. Pašķiru otru lapu, bet tur atkal ir rakstīts, ka Rēzeknes labības produktu kombināts iepirks visu labību, ko ievedīs zemnieki, tikai ar vienu nosacījumu - ja mēs šeit atrisināsim finansiālo jautājumu. Lasot šo avīzi, goda vārds, ja nezinātu būtību, tad nevarētu saprast, kas par lietu.

Tātad, cienījamā prese, esiet uzmanīgi, nežēlojiet krāsu tur, kur Latvijai ir kas labs. Rakstiet precīzi! Tātad Rēzeknes labības produktu kombināta kolektīvs par savu naudu iepērk 3 tūkstošus tonnu graudu un arī pārējo iepirks, ja mēs šeit palīdzēsim ar kredītiem vai kā citādi to dotēsim.

Nākamais. Pulkstenis ir 16.45. Daugavpils labības produktu kombinātā pilnā jaudā rit darbs, un man atnes jaunu spēkbarības paraugu. Protams, es nezinu tā kvalitāti, bet pārdošanā tas būs par 14 rubļiem jau ar visiem procentiem, arī ar apgrozījuma nodokli. Tātad kolektīvs meklē kaut ko jaunu un lētāku.

Nākamais. Nezinu, kā tas ir šodien, jo neesmu sazvanījies, bet Daugavpils labības produktu kombināta vadība man solīja, ka viņi neņems ne santīma par uzglabāšanu. Tas ir vienīgais šāds gadījums.

Un vēl es gribu ko teikt. Cienījamā Zemkopības ministrijas vadība! Vai nevajadzētu tomēr paanalizēt katras nozares, katra uzņēmuma vadītāja personīgo atbildību par savu darbu un arī pieņemt šajā sakarā administratīvus lēmumus?

Tālāk. Cienījamie zemnieki! Šodien patiesi runā valdība. Godīgi sakot, valdība pirmo reizi atskaitās par dažām sava darba dienām. Esiet tik laipni un saprotiet, ka mēs šajā asajā deputātu sarunā - vismaz es personīgi tā saprotu - ar šo asumu gribam palīdzēt šai valdībai rast ceļu, kā mums pašiem un visai tautai izkļūt no šā stāvokļa. Tāpēc es lūdzu saprast to pareizi, ka daudz kas nav izdarīts. Es pats varu teikt, ka mums savā komisijā arī klājas diezgan grūti, un paldies, ka vecie kolēģi deputāti palīdz. Es gribu šoreiz griezties pie zemniekiem: lūdzu, veidojiet pašvaldībās kooperāciju jeb, kā Kārlis Ulmanis teica, kopdarbību, veidojiet, lūdzu, pašreiz graudu kooperatīvus, veidojiet, lūdzu, tādus attiecībā uz pienu... Pašreiz mēs paceļam arhīvos visus "Turības" îpašumus. Daudzos ciematos bija krājaizdevumu sabiedrības.

Nākamais. Ir bijušas spirta dedzinātavas, un šeit es saskatu, ka varbūt vienīgā izeja, kā tikt galā ar Liepājas graudiem, ir izlaist tos spirtā.

Nākamais. Mums arī jāskatās, kāda tad mums ir ievestā spirta rezerve Latvijā, un, lai izkļūtu no šīs situācijas, ir jāskatās, lai mēs varētu izveidot privātu pārstrādes uzņēmumu, veikt privatizāciju. Tāpat vajadzētu izveidot hipotēku banku, lai lauksaimniecības produkcijas ražotājs būtu arī pārstrādes uzņēmuma līdzīpašnieks. Un tad mums valdībā atkritīs varbūt tās problēmas, par kādām mēs runājam šodien.

Par labības tirgu. Lai cik arī jocīgi tas būtu, Zemkopības ministrijā vēl šobaltdien... es neesmu redzējis aktivitāti attiecībā uz tirdzniecību. Vai tas ir ar nolūku? Runājot par cukuru, es pieķēru, ka tas ir ar nolūku. Runājot par sviestu, jādomā... Un, ja mēs vēl ilgāk tā domāsim un tirgosimies ar sviestu, tad mums Latvijā, kur ir maz zirgu, nebūs kur likt šo sviestu, jo ratus smērēt maz vajadzēs... Tāpēc ļoti steidzīgi vajag risināt tirgus problēmu gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs.

Tālāk. Mums ir šāds lūgums un arī vēlme. Mums ir vajadzīga sava neatkarīga lauksaimniecības produkcijas inspekcija, kas varētu, sākot jau no augsnes līdz pat gatavajai produkcijai tirgū, pārbaudīt lauksaimniecības produktu kvalitāti. Es jau teicu - arī augsnes kvalitāti, turklāt neatkarīgi no resoriem.

Un tālāk par mūsu kolēģa Oša teikto, tas ir, par lauksaimniecības subsīdijām. Jā, ja ir ļoti attīstīta valsts, kur tikai daži procenti iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, tad var jau gadīties, ka šīs subsīdijas ir nederīgas, bet subsīdijas lauksaimniecībai, pastāvot mūsu attīstības līmenim, ir galvenais faktors, kā saglabāt latviešu tautu, un doktors Kārlis Ulmanis to uzskatīja par pirmo bausli savā prezidenta darbībā. Esiet tik laipni, neaizmirsīsim to arī šodien, tāpēc darbs ir jāturpina.

Izejot no Zemkopības ministrijas darbības, es šoreiz griežos arī pie Latvijas lauksaimniecības zinātniekiem un ne tikai pie viņiem vien: mums ir jāsastāda graudu bilance un jāgarantē cenas. Kolēģis tikko teica par 5-10 gadiem, taču sāksim kaut vai ar trim. Trīs gadi ir obligāti kā starta laukums, lai zemnieks zinātu, cik, par kādu cenu un kad viņam vajag piegādāt. Ja pārējo viņš nav pratis realizēt tirgū pats, tad viņš no savām pašvaldībām vēl var saņemt arī sankcijas, tāpēc ir vajadzība zināt kvotas un attīstīt iekšējo un ārējo tirgu, kā arī attīstīt kopdarbību ar pārstrādes uzņēmumiem.

Attiecībā uz muitu. Es tikai teikšu, ka ļoti lielā daļā dzelzceļu, ostu un uz ceļiem jādarbojas muitai, jāpastiprina tās darbība, un es ļoti vēlētos, lai muitnieks svētdien kopā ar pašvaldību pārstāvi pārstaigātu vietējos tirgus. Un tad mēs zinātu, kā un cik aktīvi vajag strādāt Muitas tarifu komisijai, nedrīkst ilgi vilcināties, jo dzīve mainās, un tāpēc, ja mēs gribam elastīgi tirgot un strādāt savas tautas labā, ir jāskatās.

Un vēl es gribētu pieteikt: šodien netika nekas runāts par sēklu fondu. Lūdzu arī tam pievērst uzmanību. Domājot par sadarbību, es vēlu sekmes Zemkopības ministrijai un ceru, ka mēs ne tikai pēc atkārtota pieprasījuma, bet varbūt regulāri strādāsim kopīgi pie zemkopības jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jurim Sinkam. Lūdzu!

J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Priekšsēža kungs, cienītie kolēģi! Lielā mērā to, ko es gribētu pateikt, jau pateica Novakšānova kungs un Rozentāla kungs. Taču, tā kā es esmu latvietis, tad man ir vēl kas sakāms, proti, par šo kopējo ceļojumu vakar, gan citos nolūkos. Mēs gribējām aplūkot mūsu austrumu robežu, tomēr iznāca saskarties ar laukiem, proti, ar lauku stāvokli Latgalē. Pa ceļam uz Daugavpili, kur mēs atkal aplūkojām krievu kustēšanos vai nekustēšanos un citas ar to saistītas problēmas, mēs tiešām apstājāmies Rēzeknē. Es nesaukšu vārdā vienu firmu, kas tur radusies pēc privātas iniciatīvas un tiešām iepērk labību savai maizes ceptuvei tieši no zemniekiem. Tas, protams, ir viens veids, kā apiet elevatorus, kas pieder kombinātiem. Es tikos ar diviem šādu kombinātu vadītājiem. Viens no tiem teica: mēs sākām darbu pirms 20 gadiem, nu tad padomājiet, kādi vaidu laiki mums bija, kad tas kombināts sāka darboties, bet tomēr katram cilvēkam laikam ir lepnums par to darbu, ko viņš dara. Tomēr arī viņi atzina, ka šie iekārtojumi - šādi kombināti, kuru vadība bieži vien ir tikpat neatbildīga kā viņu priekšnieki vai pat apakšnieki, nedara to, kas tagad mūsu zemniekam ir vajadzīgs. Un arī mūsu zemnieks tagad ir mazliet citādāks nekā tas, kuru laikam Breša kungs aprūpēja vai domā aprūpēt. Proti, es nedomāju, ka tagadējais zemnieks, jaunsaimnieks, sapņo par kādu maģisku 5-10 gadu ilgu labības bilanci. Tā centrālā plānošana, kas bija tik raksturīga Breša kunga darbības laikā Latvijā, arī nav nesusi nekādu labumu. Tādēļ jau mums ir šie jaunsaimnieki, šie ļoti drosmīgie zemnieki, kas bez kāda inventāra un mašīnām mēģina atgūt to, ko zaudējuši viņu priekšteči šā brutālā režīma un kolektivizācijas rezultātā. Viņi grib nostāties paši uz savām kājām.

Man šodien viens žurnālists prasīja, kā tad mēs - mūsu tagadējā vai varbūt nākotnes apvienība, kaut kāds veidojums, skatāmies uz sabiedrību un kur tad mēs atradīsim to pareizo slāni, kuru reprezentēt. Tad es teicu, ka, manuprāt, tas slānis kļūs tāds, ka tas ietvers visu mūsu tautu un ka mēs nevaram sadalīt to kaut kādās mazās daļiņās. Un tas, ka tai maģiskajai vidusšķirai pieder arī strādnieki un pieder arī mūsu zemnieki, kuri grib nostāties uz savām kājām, tas, kā jau teicu, ir slikts stils. Viņi taču grib brīvu arī iniciatīvu. Tikai ko darīt ar šiem garajiem gadiem, kas viņiem ir zuduši? Te nu būtu vietā atbalsts un tās subsīdijas, kuras Oša kungs, runādams par Urugvajas konferences sanāksmi un dažādiem darba nolīgumiem, aizmirsa. Viņš lietoja vārdus: "pamazām virzās". Par ko viņš runāja? Viņš runāja par Angliju, par Franciju, par Vāciju, par visām šīm Eiropas kopienas valstīm, kuru lauksaimnieki it kā virzoties lēnām un pamazām tuvojoties tai nākotnei, kad zemniekiem vairs nebūs subsīdiju, bet tas viņu gadījumā, pat viņu bagāto zemnieku gadījumā, vēl ir tikai nākotnes jautājums. Kur lai mūsu nabaga zemnieki pašlaik nodarbojas ar tādu teoretizēšanu, ar šo smalkāko nianšu izstrādāšanu? Viņiem vispirms ir jādabū kārtīgs arkls, ar kuru art zemi. Un šajā ziņā mums viņiem ir jāpalīdz, jo, es domāju, ja mēs kaut ko ieguldīsim savos zemniekos, tas tiešām atmaksāsies. Tas nozīmē - jā, arī subsīdijas, taču ļoti gudri un prātīgi lietotas. Un šeit mums būs jāliek lietā arī nodokļi.

Taču ir vēl viens aspekts. Proti, Kinnas kungs savā lasījumā te jau pieminēja divas firmas: "Lear" un "Agroķīmiju", arī Novakšānova kungs pieminēja vienu tādu nezināmu, neskaidru firmu, taču tādu mums ir bezgala daudz. Ar ko šīs firmas izceļas, ka tās saņem dažādus kredītus? Angļiem ir tāds teiciens - sviest labu naudu pakaļ sliktai. Un šīs lietas labā mums būtu jāveicina privātais sektors, kas arī pārdos šo labību un izdarīs daudz vairāk labu darbu nekā šie kombināti. Tomēr tajā pašā laikā tas neattiecas uz kuru katru sektoru, uz kuru katru firmu, kas saka: labi, mēs iepirksim labību no zemniekiem, bet jūs mums vispirms dodiet kredītus. Tā nebūs! Un tādēļ jau viņi var atļauties maksāt tik mazas cenas par šo labību. Protams, es gribētu dzirdēt lielāku uzsvaru tam Kinnas kunga teiktajā un rakstītajā, tiešām daudz lielāku. Jā, mēs varam uzlikt lielāku sodu visiem tiem, kas ieved un lieto ļoti lētus miltus un labību no ārzemēm. Šādā gadījumā viņiem būtu smagi jāmaksā par to, lai mēs lietotu paši savus produktus.

Vēl viena lieta, ko es dzirdēju, Rēzeknē būdams. Proti, ka te pārdod olas, kas dētas Krasnojarskā. Es domāju, ka mūsu, latviešu, vistas arī prot ļoti labi dēt un ļoti garšīgas olas.

Vēl viens piemērs un tad es arī beigšu. Es domāju, tas ir ārprāts, ka iesalu ved no ārzemēm. Kur tad mūsu mieži? Man viens elevatora pārvaldītājs teica, ka tos miežus, kas ir elevatora apakšā, jau vairs nevar diedzēt un lietot iesala ražošanai. Tad kāpēc jūs turat tos elevatora apakšā? Dodiet tos tūlīt alus darītavām. Ir daudz veidu, kā rīkoties, tāpēc nav jāķeras pie tā, lai palielinātu budžeta deficītu, kas pašlaik būtu ļoti nepārdomāti.

Priekšsēdētājs. Vārds deputātei Ilgai Gravai.

I.Grava ( Demokrātiskā centra partija).

Es, būdama pilsētniece, negribu mācīt zemniekus, ne to, kur graudi liekami un kā olas dējamas, ne arī to, kā tās ēdamas, jo to gan mēs visi paši zinām.

Tomēr es gribēju pakavēties pie dažiem jautājumiem un varbūt arī saņemt atbildi no referenta, kurš mums sniedza pārskatu, kā būtu praktiski risināmi graudu tirdzniecības un iepirkšanas jautājumi, jo te ir arī tādas lietas, kas skar ne tikai zemniekus, bet skar arī mūs visus, jo jautājums ir par naudas ņemšanu ne tieši graudu iepirkšanai, bet papildu pasākumiem.

Mans pirmais lielākais jautājums ir tāds. Ja mēs rīkojam konkursu par 100 tūkstošu tonnu rudzu eksporta operāciju veikšanu, tad pirmām kārtām jāzina, kas finansēs šo konkursu. Ja to finansēs valsts no budžeta, tad jābūt skaidrībai, cik liela summa būs nepieciešama šā konkursa organizēšanai. Varbūt šī nauda beigās izrādīsies lielāka nekā tā summa, ko samaksās par šiem eksporta graudiem. Tāpēc šādas vispārējas tēzes un frāzes, ko ierosinām šeit apspriešanai, vajadzētu izstrādāt līdz galam un paskaidrot, kāda būs nauda un vēlamais efekts. Pirms rīkojam konkursu, vajadzētu tomēr būt skaidrībai, vai vispār Eiropā šodien kādam mūsu rudzi ir vajadzīgi? Un, ja ir vajadzīgi, tad konkrēti ar kādiem noteikumiem tur tos vēlas? Un tad jau var rīkot konkursus, ja mums ir skaidrība, ko mums kāds var piedāvāt.

Tālāk parunāsim vēl par kredītiem. Zināt, kredīti zemniecībai nav nekas jauns, bet man jāsaka, ka es jau kādu trešo reizi dažādās auditorijās runāju par to, ka Latvijā ir ļoti laba vēsturiskā pieredze, kā valsts un zemnieks viens otru ietekmēja un ļoti labi sadzīvoja, izmantojot kredītu sistēmu. Tas bija 20.-30. gados. Mēs gribam daudz ko pārņemt no Latvijas Republikas ekonomiskās pieredzes, taču šis jautājums nezin kāpēc ir paslīdējis garām gan Zemnieku savienībai, gan arī tiem cilvēkiem, kuri šodien risina finansiālos jautājumus, veidojot shēmu: zemnieks - valsts - kredīts.

Atbalstot zemnieka brīvu attīstību, atbalstot to, ka tirgus ir tirgus, varu teikt: ja valstī tirgus attiecības ir tirgus sastāvdaļa, tad tomēr valsts parādās kā regulējošs moments tam, ko un kā ražo zemnieks, turklāt diktējot to nevis ar norādījumiem, ar likumiem vai lēmumiem, bet ar naudas palīdzību. 20.-30. gados zemnieks tika mācīts divējādi: ar lauksaimniecības kursiem un ar lauksaimniecības skolām, ar lekcijām, ar piena pārraudzību un ar lopu pārraudzību, kā arī izmantojot otru, daudz efektīvāku līdzekli - kredītus, ko zemnieks saņēma no valsts par ļoti zemiem procentiem noteiktas saimnieciskās darbības veikšanai, bet valsts, kas deva šo naudu, pārbaudīja, kā viņš to ir realizējis. Ar šiem mērķkredītiem valsts regulēja, ko zemnieks ražo. Un tikai tad, kad zemnieks bija mērķtiecīgi izmantojis noteikto mērķkredītu, viņš varēja saņemt nākamo. Nekad Latvijas valsts 20.-30. gados nebija tik bagāta, lai noliktu zemniekam priekšā kaudzi naudas un teiktu: dari, dari, kā tu māki! Valsts tādā ceļā veidoja atbilstošu ekonomisko situāciju. Tāpēc man šodien gribas ierosināt, ka valdība tāpat kā arī visi citi varētu padomāt par to, ka nevajadzētu vairs dalīt kredītus vienkārši tāpat, jo, kā mēs redzam, mūsu ražošana ir nonākusi zināmā strupceļā - graudus nav kur likt, sviestu nav kur likt, to visu nav kur likt. Varbūt ar šiem mērķkredītiem, kas būtu piešķirti ne tikai noteiktas produkcijas ražošanai, bet arī noteiktam reģionam, varētu mainīt šo situāciju. Taču mērķkredītam ir jābūt bez starpniekiem, tam ir jābūt tiešam, un tad tas arī dos vajadzīgo efektu. Šobrīd, es domāju, nav nekādas vajadzības veidot komisiju, kas izsekotu,ko ir darījusi SIA "Lear" un "Agroķīmija" un ko tā nav izdarījusi no tā, kas tai bija jādara. Tas ir skaidrs visiem. Ja grib kaut ko pārbaudīt, tad Tautsaimniecības komisija jau ir iesniegusi prasību, ko tur vajadzētu pārbaudīt. Skaidrs, ka šāda sistēma Latvijas laukos nav darbojusies un ka ir jāmaina pašos pamatos tas, kā nauda tiek dota zemniekam Es nezinu, vai jūs ņemsiet vērā to, ko mēs ierosinājām, runājot par mērķkredītiem, bet to, ka šobrīd eksistējošā zemnieka kreditēšanas sistēma ir cietusi neveiksmi un nav bijusi efektīva - tas laikam visiem ir zināms.

Un vēl par vienu jautājumu. Mums liekas, ka šobrīd būtu jāprasa atdot zemniekam ne tikai to, ko viņam esam parādā, bet atdot vēl vairāk, ņemot vērā to momentu, ka tas, kurš šo naudu pašlaik tur, mēnesī vidēji pelna 10 procentus, jo, kā mēs zinām, ja kādam šobrīd aizdod naudu, tad vidēji aizdod ar likmi 10 procentu mēnesī. Tātad tas, kurš ļaunprātīgi zemniekam nav atdevis naudu un ir laidis to kaut kādā finansiālā apgrozībā, līdz ar to pelna. Vai šodien zemniekam nebūtu jāsaņem atlīdzība par visiem tiem mēnešiem, par kuriem viņam ir parādā šis naudas turētājs? Vismaz daļa no šīs peļņas procenta, ko ir saņēmis šis naudas neatdevējs. Taču, ja viņš nav varējis nopelnīt šos 10 procentus, tad lai viņš vaino pats sevi. Kas tad viņš ir par biznesmeni, ja tur naudu un nemāk ar to pelnīt? Tad lai viņš atbild pats ar savu naudas maku. Tā ka, es domāju, cienījamie zemnieki, Zemnieku savienība un tie, kuri te ir no laukiem un nodarbojas tieši ar lauksaimniecisko ražošanu, varbūt šajā ziņā nav ko tēlot tik ļoti pieticīgos un prasīt tikai to, lai atdod to naudu, kuru kādu gadu jau kāds ietur, bet vajadzētu padomāt arī par šo procesu, padomāt par to, lai kāds nepelnītu uz jūsu rēķina un nekļūtu bagāts ne tikai ar firmu palīdzību, bet arī ar vienkāršu naudas pieturēšanu.

Tādējādi Demokrātiskā centra partija, apspriedusi šo valdības atskaiti, nonāca pie secinājuma, ka tā gribētu saņemt atbildes uz šiem jautājumiem par kredītiem, par to izmantošanu, kā tie tiks izdalīti un kā tiks atmaksāts zemniekam. Ja tas nav iespējams šodien, tad mēs to gribētu dzirdēt pēc plenārsēžu pārtraukuma un vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma.

Priekšsēdētājs. Vārds Gundaram Bērziņam.

G.Bērziņš (Latvijas Zemnieku savienība).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es savu uzstāšanos gribētu dalīt divās daļās. Pirmā daļa būs vairāk adresēta Saeimas deputātiem. Runa būs par pieprasījumu, kas ir ienācis, - tieši par šā pieprasījuma būtību. Tātad Pieprasījumu komisija to izskatīja atbilstoši Kārtības rullim, un, tā kā tas tika nobalsots kā steidzams, tad mums šeit vairs nav it kā nekādas darīšanas. Taču pieprasījuma iesniegšanas brīdī bija šaubas - tā lieta vēl bija ļoti jauna, tāpēc mēs izskatījām šo situāciju, un es pateikšu, kā mēs to vērtējām. Mūsuprāt, principā tas nebija pieprasījums, un tas tika pieņemts, pārkāpjot Kārtības rulli un likumību. Es tikai gribu pateikt, ka mēs nekādas pretenzijas neizvirzām, tā ir vienkārši tikai informācija, jo mēs saprotam šā jautājuma būtību un lielo smagumu, tāpēc tikai paskaidrosim, kāda ir tā kārtība un pēc kā vajadzētu vadīties. Mēs šoreiz šo jautājumu nevirzīsim uz apspriešanu, jo es jūs šajā jautājumā gribu tikai informēt, tāpēc ka šis jautājums ir ļoti svarīgs.

Tātad par pieprasījumu. Es pastāstīšu, kā mēs vēlētos, lai tas tiktu darīts atbilstoši pašreizējam Kārtības rullim. Bez tam mums būs arī nopietni priekšlikumi jaunajam Kārtības rullim, kur tas viss ir ļoti precīzi jāparedz, jo pieprasījuma jēga ir būtiski mainījusies salīdzinājumā ar veco Saeimu. Agrāk pieprasījums bija tikai jautājums, turpretī šobrīd tas ir ministra vai Ministru kabineta noņemšanas jautājums...

Tātad par šo iesniegumu. Ja pieprasījums tiek traktēts kā steidzams, tad Kārtības rullī ir rakstīts, ka ar to ir jāiepazīstina frakcijas. Tātad tas vispirms izdalāms frakciju pārstāvjiem informācijas nolūkā, bet Dišlera skaidrojumā - šeit precīzi izskaidro šo punktu... Te ir skaidri un gaiši rakstīts: ja tas ir steidzams, tad tiek nolasīts vispirms Frakciju birojā. Tātad šī iepazīstināšana tiks saprasta ar nolasīšanu Frakciju birojā, un tas jau ir likums un likuma skaidrojums. Un tālāk mēs noteikti arī prasīsim, lai šī steidzamība tiktu tieši tā arī formēta, tātad vispirms notiktu Frakciju birojā iepazīstināšana, bet pēc tam būtu balsošana.

Un otrs - par iepriekšējās Saeimas praksi. Es izskatīju 1925. gada stenogrammu un konstatēju: pieprasījums ir Saeimas kontroles līdzeklis pār valdību, tas skar valdību, bet tas nav jautājums. Jautājumi ir citādi. Šī kontrole ir sadalīta trijos etapos. Ir jautājums, ir vienkārši pieprasījums. Un trešais ir Izmeklēšanas komisija.

Tātad pieprasījums ir kontroles līdzeklis, kas ir vajadzīgs un nepieciešams. Taču, piedodiet - ja mēs pieņemam šo kontroli tad, kad valdības vēl nav, vai tad tas ir racionāli? Es vēl gribu paskaidrot, ka, manuprāt, ir izdarīts būtisks pārkāpums, praktiski Kārtības ruļļa pārkāpums.

Un ir arī noticis otrs pārkāpums, kad tas formulējums, kas tika iesniegts, netika pieņemts. Praktiski tika pieņemts pavisam cits pieprasījums. Un tātad attiecībā uz šo otro pieprasījumu arī bija jāatstāj tā pati kārtība. Taču es to saku informācijas nolūkā, uzskatot, ka jautājums ir ļoti svarīgs, bet mēs nesāksim par tām lietām runāt.

Tātad es vēl gribu paskaidrot to jautājumu, ko iesniedza frakcija "Saskaņa Latvijai", šo pārejas formulu. Es izlasīšu šo daļiņu, lai jūs saprastu, kādas sekas ir šā pieprasījuma formulējumam, kuru viņi iesniedza. Vai tas, ka viņi atļaus Kinnam atrasties amatā, ir pietiekami? Praktiski tas ir tā. Tātad Kinna nav sācis strādāt un viņš var... Tātad es izlasīšu, kas tur ir rakstīts. Tas ir Kārtības ruļļa skaidrojums, praktiski tas ir vienkārši likums, tikai precīzi izskaidrots: "Pçc debašu izbeigšanas vai arī tieši pēc valdības atbildes uz pieprasījumu deputātiem ir tiesības iesniegt rakstiski formulu projektus pārejai uz nākamo darba kārtības punktu. Formulā var būt izteikta apmierinātība ar valdības atbildi, kas nozīmē uzticības izteikšanu valdībai." Tātad šīs formulas ir vairākas. Tātad mūs vai nu apmierina valdības atbilde, vai arī mēs pārejam uz jaunu punktu, tas ir, neliedzot valdībai uzticību. Taču, ja pieprasījums neapmierina, tad tiek liegta uzticība valdībai un zemkopības ministram.

Ja nekādu citu priekšlikumu nav, tad, balsojot par frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegumu, mēs tūlīt praktiski noņemam Kinnu. Nē, tā tas šeit ir rakstīts, un tā tas ir.

Tālāk. Tātad var tikt pieņemta arī formula, kura izsaka neapmierinātību ar valdības atbildi. Un tā tad arī nozīmē neuzticības izteikšanu valdībai vai atsevišķam ministram. Tās sekas ir valdības atkāpšanās. Un nav tur vairāk nekā. Tātad šī varbūt ir nevajadzīga atkāpe, jo šoreiz mēs šo jautājumu tā neizvirzīsim, tāpēc ka pēc būtības runa ir par labības tirgu.

Es gribētu šo jautājumu skatīt sistēmā, kā tas šodien šeit izskanēja daudzu deputātu runās, jo šobrīd šie pasākumi, ja tiem būs "ugunsdzēsības" raksturs, kā tas bija pagājušajā gadā, tad tie laukos novedīs pie vēl daudz smagākām sekām. Tad kāpēc šī situācija ir tik smaga un saspringta? Kas tad ir noticis labības tirgū? Manuprāt, labības tirgus ir totāli sagrauts vai tā praktiski vispār nav. Kādi tam ir iemesli? Ļoti daudzi deputāti, arī no frakcijas "Saskaņa Latvijai", kas agrāk strādāja Augstākajā padomē, kur tolaik veiktie pasākumi bija īslaicīgi, reanimējoši, jo netika radīta sistēma. Principā, runājot par pēdējo likumu, kas tika pieņemts, lai radītu labības tirgu un iespēju samaksāt par graudiem, kur ir runa par iekšējā tirgus aizsardzību, jūs parādiet man, kur tika veikti pasākumi iekšējā tirgus aizsardzībai no Augstākās padomes puses vai no valdības puses. Šobrīd no 30 000 tonnu graudu patērē 11 000 tonnu... Tagad tā dinamika ir pieaugusi no 2000, piemēram. Kaut kādi rezultāti ir. Pagājušajā mēnesī iekšējais patēriņš bija sasniedzis 11 000 tonnu, bet, ja ir šāds patēriņš - 11 000 tonnu - parēķiniet, cik mēs gadā patērējam - 130 000! Tātad pasākumos, ko šeit minēja, lai mēs kaut ko izdarītu, pirmais un prioritārais ir tas, ka Ministru kabinets izveidoja un mēs atbilstoši savai kompetencei uzlikām kontroli. Kinnas kungs teica, ka, iespējams, es kā parlamentārais sekretārs to apkopošu vai kaut kā vadīšu. Šeit galvenais ir tas, lai sāktu veidoties tirgus, un ir "jânogriež" ðī kontrabanda - nelegālie graudi, kuri šobrīd veido ļoti lielu daudzumu. Un tas kontroles līdzeklis, kas ir izvēlēts, manuprāt, ir diezgan neefektīvs, tāpēc ka, ja izdosies precīzi izkontrolēt visu, kas iziet cauri lielajām maizes ceptuvēm, tas praktiski radīs iespēju reāli un stingri izkontrolēt apmēram 80 procentus labības tirgus. Tāpēc es aicinātu nākamnedēļas pārtraukumā deputātus, kuriem nav vienaldzīgs lauku liktenis, nākt palīgā un piedalīties šīs komisijas darbā. Braukāsim pa kombinātiem un skatīsimies, jo šobrīd zemnieka darbs ir art, bet mūsu darbs ir nodrošināt viņiem labvēlīgus apstākļus. Šeit sāksies nopietns darbs, nevis valdības kritizēšana. Es to adresēju tieši "Saskaņas" deputātiem. Braukāsim pa kombinātiem, arī es labprāt braukšu, un skatīsimies, cik ir graudu, cik ir izcepts maizes, cik graudu ir ienācis nelegāli. Atradīsim to un radīsim zemniekiem iespēju pārdot savus graudus. Es uzskatu, ka mums, deputātiem, tas tomēr ir pirmais uzdevums. Zemnieki graudus izaudzēs, bet mums ir jārada iespējas viņiem tos realizēt. Tātad es apskatīju te tikai vienu no šiem faktoriem.

Otrs. Arī humānā palīdzība ir saistīta ar iekšējā tirgus aizsardzību. Absolūti absurda ir humānā palīdzība. Šeit Izmeklēšanas komisija strādā, un tai ir jātiek skaidrībā. Ir atklājies, ka graudi praktiski ir toksiski, un to ir ienācis ļoti daudz. Tie tika nodoti vienai firmai, kura ar tiem rīkojās kā ar saviem, tā ietekmēja visas ražotāju cenas un praktiski likvidēja iekšējo graudu patēriņu. Kāpēc tie graudi stāv un kāpēc nav samaksāts? Tāpēc, ka tie ir nopirkti, tie visi stāv elevatoros un paliek ar katru dienu arvien dārgāki un dārgāki. Tos iepirka par 20 rubļiem, turpretī šobrīd par 37 rubļiem tos praktiski vairs nav iespējams pārdot. Es par to vēlāk arī runāšu.

Tātad par humāno palīdzību. Šobrīd es domāju, ka mums no tās ir jāatsakās un attiecībā uz šo humāno palīdzību tā visa lieta ir ļoti jāapsver, vai tā ir palīdzība vai "lâča pakalpojums", kādas sekas tā rada iekšējā labības tirgū un kā to izjūt zemnieki.

Par šo cenu veidošanos, par šo parādu, par kuru šeit runāja daži deputāti. Lauksaimniecības ministrijas parāds pārsvarā ir šie nerealizētie graudi. Tas nav saistīts ne ar ko citu. Tas lielākoties ir ieslēpts šajos nerealizētajos graudos, un praktiski, lai tirgus sāktu funkcionēt, ir jāatrod mehānisms, kā tos pārdot.

Kādas šinī sakarībā varētu būt pašreizējās prioritātes un risinājumi attiecībā uz šo valdības piedāvāto lēmumu? Es saprotu zemniekus, jo viņiem tas liekas smags un principā nedod uzreiz atbildi uz viņus interesējošajiem jautājumiem, jo līdzšinējā prakse, piemēram, pagājušā gada iepirkums, it kā deva uzreiz momentānu risinājumu. Taču saprotiet - ja tā nauda ir kabatā, tad to var tērēt, un tās sekas rodas pēc tam. Šobrīd mēs jūtam pagājušā gada iepirkuma sekas. Es pēc tam vēl sīkāk pakavēšos pie tā, taču praktiski šī nauda pašiem ir jāatrod un kaut kā jāsamaksā zemniekiem.

Par valsts budžeta stāvokli. Ja to var uzskatīt par ciešamu, tad tas būtu maigi teikts. Manuprāt, tas ir katastrofāls - ar 13 procentu deficītu. No tā nevar paņemt pensionāriem, nabadzīgajiem, un arī citas naudas nav. Tātad šobrīd ir jārada risinājums principiālai sistēmai attiecībā uz valsts tirgus iekšējo aizsardzību. Zemniekiem varbūt šis lēmums ir mazāk saprotams, viņiem tas liekas ļoti sarežģīts, turklāt droši vien šķiet, ka viņi nav pietiekami aizstāvēti, tāpēc es arī pakavēšos pie dažiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar šo lēmumu, un izskaidrošu, kur ir tā prioritāte un kur zemniekiem ir šis izdevīgums.

Tātad viens no galvenajiem nosacījumiem ir šī kontrole pār iekšējo tirgu, un šinī lēmumā praktiski ir ielikta arī iekšējā tirgus aizsardzība. Šī iekšējā tirgus aizsardzība sākas jau ar prasību, ko es jau minēju, ka ir jākontrolē iekšējais tirgus, tātad runa ir par robežu un muitu. Mēs taču nevaram vienas dienas laikā te ieviest kārtību. Kārtība ir jāievieš, un tā tiks ieviesta, bet šobrīd ir jākontrolē "otrā galā", kur šie graudi "nâk" ârā. Turklāt tas ir iespējams, jo likumdošana paredz sertifikātus, paredz citus dokumentus, un praktiski ir iespēja izkontrolēt šo graudu jautājumu.

Tālāk. Otra prioritāte Latvijas tirgū ir iedarbināt likumu "Par labību", kas ir pieņemts un visumā ir pietiekami veiksmīgs. Tas, par ko te runāja Lucāna kungs, par šo prognozēšanu, - tas jau ir iekšā šinī likumā. Labības birojam tik tiešām ir pat konkrēti datumi, līdz kuram laikam ir jāiesniedz graudu bilance nākamajam gadam un perspektīvā. Te tas viss ir iekšā, bet mūsu kopējais uzdevums ir šo mehānismu iedarbināt. Lucāna kungs pareizi teica - skaidrs, ka zemniekam ir perfekti jāzina, cik no viņa pirks. To, ko pirks, to viņš zina, taču viņš riskē un audzē vairāk, un tad viņš varbūt arī daļēji riskē. Es paskatījos likumā un konstatēju, ka visumā šeit tā sistēma varētu būt ļoti veiksmīga, tikai tā ir jāiedarbina. Un te jau ir mūsu - Saeimas un valdības - kopējais uzdevums - kontrolēt, kā šis likums darbojas. Jāpanāk, lai to iedarbinātu, iedzīvinātu, lai mēs varētu radīt sistēmu, kas nevis vienu mēnesi, bet ilgāku laiku rada stabilitāti zemniekos un valstī kopumā. Tā ir arī valsts labības rezerve, kas ir paredzēta kā cenu regulējošs līdzeklis. Un šogad principā pēc likuma varētu būt 50 000, bet kur ņemt šo naudu? Es arī esmu "par". Tātad, ja šī nauda parādās, piemēram, "Saskaņas" lēmuma projektā, tad jāzina, kāds būs tās avots. Es esmu gatavs balsot par to, ja šāds avots ir. Avots šobrīd ir pensijas vai tas, kas trūcīgajiem tiks noņemts. Varam arī skolotājiem algas noņemt. Varam. Bet vai to vajag? Ja ir avots, tad tas, protams, ir apsveicami, bet, manuprāt, šī situācija diemžēl neļauj veikt šādus pasākumus.

Tālāk par privatizāciju, par uzņēmumu privatizāciju tieši šinī labības tirgū. Šeit arī ir problēmas, jo te nav atsevišķa likuma, un tāpēc rodas problēmas. Piemēram, mēs vakar ar Grīga kungu bijām vēlreiz Jelgavā, kur radās problēmas sakarā ar to, ka kombināts ir nodots pašvaldībai, un tur attiecībā uz privatizāciju zemniekiem radās bažas, ka viņi var tikt no šā procesa izslēgti. Šobrīd valsts intereses būs arī zemnieku izdzīvošanas intereses. Šinī jautājumā var runāt par to, kādas ir proporcijas, taču pārstrādātājam šajos pārstrādes uzņēmumos ir jābūt noteicējam. Runa ir vienīgi par to, kādas būs šīs proporcijas, - 100 procenti vai atviegloti noteikumi. Un šeit ir viennozīmīga atbilde - pārstrādes uzņēmumu privatizācijas procesam pakāpeniski ir jāturpinās. Un es domāju, ka tiem pietiekami ātri ir jānonāk ražotāja - saimnieka - rokās, taču valsts loma šeit būs saistīta ar tirgus regulēšanu un tā veicināšanu.

Ir vēl otrs ar privatizāciju saistīts jautājums, kas ir iekļauts līgumā ar "Latvijas ceļu", un arī tas ir ļoti sāpīgs. Runa ir par atveseļošanas pasākumiem. Protams, tas atkal ir saistīts ar naudas jautājumu, jo, nododot uzņēmumus privatizācijā, ir jāskatās, lai radītu apstākļus to tālākajai izdzīvošanai. Daudz problēmu rodas arī ar bijušo pārstrādes uznēmumu darbības orientāciju uz Austrumu tirgu, tāda, piemēram, ir sviesta ražošana. Šobrīd sviesta noiets ir apgrūtināts, tāpēc jāveic šo uzņēmumu atveseļošana, atbalstot tos finansiāli un nepieciešamības gadījumā varbūt arī tehnoloģiskā ziņā. Taču arī šajā gadījumā, protams, ļoti būtisks ir naudas jautājums, jo mēs nevarēsim iztērēt to naudu, kuras mums nav. Tas nu ir jāsaprot. Šeit varētu būt runa vai nu par kredītiem, vai atvieglotiem noteikumiem.

Novakšānova kungs jau ļoti labi pateica, un šai tad arī vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm. Lai gan šobrīd likums "Par valsts uzņēmumu" ierobežo valstij iespējas iejaukties saimnieciskajā darbībā, bet tomēr ir sviras, ar kurām ir iespējams ietekmēt, - un tie ir kadru līgumi. Novakšānova kungs pareizi teica, ka šobrīd pārstrādes uzņēmumiem ir bijuši vienādi apstākļi, taču paskatieties, kur ir ticis viens un kur ir otrs. Ir nepārtraukti kliedzēji. Taču ir uzņēmumi, kas tomēr ir tikuši daudz tālāk par tiem. Šeit ir jāskatās, un tomēr šīs sviras būs jādarbina. Ja cilvēki netiks galā ar saviem darbiem, ja tiks ignorētas valsts un zemnieku intereses, tad tomēr ir iespējams, ka būs jāizmanto šīs sviras un viņi jānomaina ar cilvēkiem, kuri spēj godprātīgi un atbilstoši valsts interesēm veikt šo darbu. Tātad es domāju, ka mēs vairs neatgriezīsimies pie šā jautājuma un nevajadzīgi nejauksimies valsts uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, tomēr šī kontrole tiks īstenota ministrijas ietvaros arī attiecībā uz šo labības tirgu un iepriekšējās ministrijas darbību. Es šobrīd tur dažas dienas esmu pabijis. Saprotiet, no ministrijas apmeklētājiem 90 procenti ir tādu, kuri nāk prasīt muitas atlaidi. Līdzšinējā Lauksaimniecības ministrijas prakse turpmāk praktiski vairs nebūs pieņemama un tālāk īstenojama, tāpēc ka šie muitas atvieglojumi praktiski grauj budžetu un iekšējo tirgu. Ja mums ir nepārdota labība, tad nevar būt nekādas runas par muitas atlaišanu labības produktiem. Tā nedrīkst būt! Un tas ir jāsaprot. Tātad graudu cena izlīdzinās, un tie finansēšanas avoti... Šobrīd mums arī te skaidri un gaiši nepateica: draugi mīļie, šobrīd to naudu, ko mēs te iedodam, pieļaujot šos atvieglojumus un palaižot graudus par nulles vērtību, mēs taču paņemam principā arī no nabagiem. Tas attiecas arī uz visiem šiem fondiem, šiem noteikumiem, kas bija paredzēti realizācijā. Tas ir jāsaprot, jo mēs varam paņemt tikai to, kas mums ir. Šobrīd diemžēl šos fondus bija domāts lietot citur, bet daļēji tie varēja tikt īstenoti arī tur, un tā nauda šobrīd ar to lēmumu jau ir paņemta. Vai mēs vēl ņemsim nabagiem un pensionāriem nost? Es domāju, ka visam ir robeža. Šobrīd laukiem tas ir izdzīvošanas jautājums, tas ir izdzīvošanas jautājums arī citiem trūcīgajiem, un šobrīd ir jāatrod, kur paņemt naudu. Ja tā ir, tad to mēs tūlīt paņemsim. Frakcijai "Saskaņa Latvijai" noteikti ir citi priekšlikumi, un, ja viņi uzrādīs šo līdzekļu avotu, mēs tos arī paņemsim. Tātad, domājot par jauno budžetu un pārmaiņām nodokļu politikā, kura, iespējams, varētu kļūt daudz stingrāka un nežēlīgāka, kā arī runājot par subsīdijām un dotācijām, mums tomēr laikam vajadzētu ieviest arī šīs subsīdijas un dotācijas, protams, budžeta ietvaros un iespēju robežās, jo šī prakse, ko tagad deklarē, ka Eiropā bez tā iztiek, nemaz tāda nav. Tur tomēr šīs sistēmas visur darbojas, un pie tam dotācijas veido ļoti lielu daļu. Tās veido pat 60-70 procentus no kopējiem ieņēmumiem. Mums pašreiz tās ir nulle. Arī mums būs tādas nozares, kur iespēju robežās tas būs jāveic.

Paldies, tas ir viss.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti, man ir ļoti jāatvainojas, pirms es dodu vārdu Uldim Osim, jo viņš runās jau otro reizi un arī kā ministrs. Tātad viņam ir pilnīgas tiesības uz to. Diemžēl mūsu sarakstos ir palaisti garām Pēteris Tabūns un Janīna Kušnere. Tāpēc vispirms būs vārds viņiem un pēc tam otrreiz Uldim Osim. Un visu pēdēji būs galavārds ministram Kinnam.

Vārds Pēterim Tabūnam. Lūdzu!

P.Tabūns (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Cienījamie kolēģi, cilvēki, uz kuriem raugās, kuros šodien sakarā ar translāciju ieklausās Latvija, uz kuriem cer un no kuriem gaida! Gaida ļoti būtisku šīs problēmas risinājumu. Un tā nav tikai šaura graudu pirkšana un pārdošana - šis jautājums ir daudz plašāks. Un ir ļoti labi, ka jau mūsu darbības sākumā lauku problemātika ir izvirzīta kā viena no pirmajām, ka šis jautājums ir pacelts vajadzīgajos augstumos un par to šodien tiek tik kritiski, tik sāpīgi runāts. Es lūdzu jūs atcerēties tās dienas, tos gadus, kad latviešu zemniekam radās cerība strādāt savos laukos, kurus kopuši viņu senči. Atcerieties - jūs daudzi esat redzējuši šīs teltis pie sagrautajām mājām. Ar cerību pilnām sirdīm cilvēki devās turp, atstājot pilsētas dzīvokli - gan jauni, gan veci, taču šodien diemžēl šī attieksme, šīs cerības jau pamazām sāk noplakt. Un, braukājot diezgan daudz pa Latvijas laukiem, es redzu, ka jaunas teltis gandrīz vairs nerodas pie šīm sagrautajām drupām. Lūk, tāpēc es šodien aicinu vēlreiz paskatīties uz lauksaimniecības problemātiku plašākā skatījumā, nevis tikai no graudu iepirkšanas viedokļa. Protams, tas ir bezgala svarīgs, tas ir lauksaimniecības pastāvēšanas jautājums. Jā, zemnieks nesaņem savu nopelnīto naudu, savu ļoti sūri un grūti nopelnīto. Tas ir nenormāli. Ir bēdīgi skatīties uz auglīgo Zemgali, kur laukos ir nobriedusi labība, kur ir ievākta laba raža, kaut gan šogad nav tas labākais gads. Vēl bēdīgāk ir raudzīties uz Latgali - uz šo lieso augsni, kur zemniekam ir desmitkārt jālej sviedri,lai kaut ko izaudzētu, - 10-15-20 centnerus. Ko viņš iegūs no šiem nabaga centneriem, ja tos pašus nevar pārdot? Lūk, no visiem šiem aspektiem vajadzētu šodien paraudzīties uz šo problēmu.

Man bija saruna ar Staša kungu. Viņš, būdams cilvēks, kā saka, no zemnieka kaula, ir nesen bijis Krāslavas rajonā, es biju Ludzas rajonā. Arī jūs paši pēdējās dienās daudz esat bijuši laukos un zināt, cik izmisuma pilni ir cilvēki ne tikai sakarā ar šo graudu pirkšanas un pārdošanas jautājumu, bet vispār par attieksmi pret lauku cilvēku. Es gribētu teikt, ka tā ir attieksme pret latvieti, jo viņš tur dzīvo. Pilsētās latvietis vairākumā nebūs vēl ilgi, un mēs to ļoti labi zinām. Un, lūk, šodien es gribētu atgādināt, ka tad, ja turpināsies tāda situācija, kāda tā ir šodien, tad zemniekam nemaz nebūs šo graudu, ko pārdot. Tā būs daudziem zemniekiem, un valstij - ministrijai un valdībai - nevajadzēs rūpēties par šo graudu iepirkšanu, jo zemnieks nespēs novākt savus laukus. Zemnieks nespēs saglabāt graudus, jo viņam nav kaltes, kur izkaltēt šo labību. Lūk, jautājumi! Un par tiem vēl un vēlreiz ir jādomā. Es pilnīgi piekrītu tam, ka šo jautājumu šodien nedrīkst pabeigt, ka pie tā ir vēl jāatgriežas un šī situācija jāskata plašākā nozīmē.

Vēl es gribētu teikt, ka šobrīd Latvijā ir ļoti nenormāls, paradoksāls, pat fantastisks brīdis vispār, kāds faktiski pēdējos 50 gados nav piedzīvots, jo ir lauksaimniecības produktu pārprodukcija. Tātad nav kur likt graudus, gaļu un pienu, taču cilvēki badojas. Desmiti un tūkstoši cilvēku knapi velk dzīvību. Un kas notiek ar vismaz pusmiljonu pensionāru? Varbūt sākt domāt? Taču kas tad domās, ja nedomās valdība, ja nedomāsim mēs, šeit Saeimā ievēlētie deputāti, par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem ar šo milzīgo labības, gaļas un visa pārējā pārprodukciju? Vai par to nav jādomā? Varbūt k ādu daļu no šiem graudiem novirzīt? Taču, kā to izdarīt, - tā jau ir valdības iespēja, vajadzība un nepieciešamība atrast šo veidu. Cepsim maizi un dosim šiem nabaga cilvēkiem par pusvelti, ja tās ir tik daudz, vai varbūt gāzīsim grāvī? Saprotiet - šī ir ļoti būtiska un īpatnēja situācija, kuru reizēm mēs un arī valdība aizmirstam. Grūti šodien kaut ko pārmest jaunajai valdībai, jo tā tikko sākusi darboties, tomēr vienkārši gribas likt pie sirds, ka mēs aizmirstam šo neparasto situāciju, kurā atrodamies, ka mums ir jātiek ārā no šiem kolhoziem, no šā komunisma un no sociālisma un jāpāriet uz normālu dzīvi. Un te nevar noderēt normālas, vienkāršas, parastas valsts situācija un metodes, kā rīkoties. Ir jābūt neparastām metodēm, lai atbalstītu zemnieku un neturētu viņu tādā situācijā, kādā viņš patlaban atrodas. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atgriezties vēlreiz plašākā nozīmē ne tikai pie graudu iepirkšanas jautājuma, bet pie lauksaimniecības programmas kopumā. Turklāt šo jautājumu vajadzētu izskatīt kā vienu no galvenajiem.

Priekšsēdētājs. Godātie deputāti! Līdz pulksten 14.30 mums tagad būs pārtraukums, tāpēc varbūt vienosimies par mūsu turpmāko darbu. Ja Sekretariātā neviens iesniegums nekur nav aizķēries, tad visi debatētāji ir runājuši, protams, tie, kuri bija pieteikušies. Varam uzskatīt, ka deputātei Kušnerei vārds jau tika dots. Pēc tam runās Uldis Osis un Jānis Kinna. Un varbūt šim mūsu debašu laikam mēs varam izmantot to laiku, kuru paši esam reglamentējuši valdības atbildēm uz jautājumiem. Līdz ar to mēs šodien varētu pabeigt šā jautājuma izskatīšanu, ja jums nav iebildumu pret tādu priekšlikumu un nav arī citu priekšlikumu. Ja jums ir kādi citi priekšlikumi, - lūdzu, apspriedīsim tos, bet, ja nav, tad paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.00.

Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos, vēl būs reģistrācija! Silāra kungs, vai mēs to varam darīt sēdes beigās vai tas jādara tagad? Es ļoti atvainojos, Silāra kungs mūs izprovocēja... Tātad reģistrācija būs sēdes beigās.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, ieņemsim vietas zālē! Turpinām debates sakarā ar valdības atbildi uz deputātu pieprasījumu. Vārds Janīnai Kušnerei, pēc tam - Uldim Osim.

J.Kušnere (Latvijas Nacionālās neatkarības kustība).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Pārskatot atbildi uz deputātu pieprasījumu attiecībā uz graudu iepirkšanu un iepazīstoties tuvāk ar tā 4. punktu, kurā runāts par valsts garantētajām iepirkuma cenām graudaugu kultūrām, es redzu, ka latviešu zemniekam un viņa darbam tiek iespļauts dvēselē. Nesaprotu, kā var, teiksim, auzas maksāt vairāk nekā rudzi. Atvainojiet, tas būtu tas pats, ja teiktu, ka zirgs ir vērtīgāks nekā cilvēks. Valdībai ir objektīvi iemesli noteikt šādas iepirkuma cenas, taču šie cēloņi ir pakļauti iepriekšizdarīto kļūdu seku novēršanai un tos diktē tirgus apstākļi, kurus pašreiz nosaka tie, kam naudas diezgan - pat vēl vairāk nekā diezgan. Taču šodien laikrakstā "Diena" mēs lasām, ka zemnieki jau ir atraduši izeju un sāk eksportēt graudus. Cienījamā Zemkopības ministrija! No šī ir jāizdara nopietns secinājums, ka tad, ja valdība nepaaugstinās graudu iepirkuma cenas un nenormalizēs cenu proporcionalitāti, mēs ātri vien būsim bez maizes. Bet maize taču daudziem veciem ļaudīm, bērniem un invalīdiem ir viens no visbūtiskākajiem pārtikas avotiem!

Kungi! Ja jau graudu iepirkuma cenas ir tik zemas, tad arī maizes cenas, loģiski, būtu jāpazemina. Bet no kā tad dzīvos tās firmas un firmiņas, kas ir tieši pie ministrijas un izdāļā valsts kredītus? Tādēļ uzskatu, ka valdībai ir jārūpējas par iekšzemes maizes ražotājiem un viņi jāatbalsta, kā to darīja 20. un 30. gadu valdība un parlaments, kas, rūpējoties par zemnieku, ne tikai deva kredītus, bet pat atrada iespēju šos kredītus dzēst. Zemnieks šodien ir vienīgais, kam nemaksā par saražoto un pārdoto pienu, gaļu un graudiem. Kurš rūpnieks vai tirgotājs pārdotu savu preci, ja nesaņemtu pretī naudu? Tā nedrīkst būt valdības politika. Mēs visi taču esam cēlušies no zemniekiem un uzskatām sevi par zemnieku tautu.

Bez tam nav noslēpums arī tas, ka valdība gatavojas palielināt apgrozījuma nodokli pārtikas precēm, un šī pacelšana notiks trīskāršā apmērā. Cena pieaugs trīskārtīgi. Un, ko atkal iegūs ražotāji, to mēs visi varam izskaitļot.

Oša kungs teica tā: ja jau kritizē, tad vajag kritizēt un sniegt priekšlikumus. Es atļaušos iebilst šim izteikumam - un, lūk, kāpēc. Tādēļ, ka, cienījamie ministru kungi un valsts ministri, jūs ieņemat amatus un saņemat par to naudu, un tātad jūsu prerogatīva ir rūpēties par cilvēkiem, par savu tautu. Un vēl es domāju, ka nevajag jaukt izpildvaras un lēmējvaras funkcijas. Bet, lai tā nebūtu tikai nekonstruktīva kritika, ierosinājums būtu šāds: es domāju, ka ir pienācis laiks pārskatīt nodokļu iekasēšanas politiku, jo tā neatbilst nekādiem kritērijiem. Principā nekas netiek iekasēts. Principā nedarbojas finansu inspekcijas.

Bez tam domāju, ka, lai nauda lieki neaizplūstu tur, kur tai nebūtu jāaizplūst, laiks būtu arī likvidēt šos starpniekus, kas, būdami pie Zemkopības ministrijas, nodarbojas ar kredītu saņemšanu un sadali.

Priekšsēdētājs. Vārds Uldim Osim - finansu ministram. Pēc tam runās Jānis Kinna - zemkopības ministrs.

U.Osis ("Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mūsu diskusija parādīja - un arī daudzi iepriekšējie runātāji tā izteicās, - ka šī diskusija ir jāturpina pēc pārtraukuma. Problēmas ir sarežģītas, un tās ir jāatrisina. Šodienas diskusiju etapu mums vajadzētu noslēgt tā, lai vismaz būtu kāda skaidrība, kādā virzienā tālāk strādāt, - kādā virzienā strādāt valdībai un kādā strādāt mums kā deputātiem. Tāpēc atļāvos uzstāties vēlreiz.

Es atvainojos, ja varbūt nebiju precīzi izteicies, runājot par subsīdijām zemniekiem, tāpat atvainojos Rozentāla kungam. Es nepavisam neuzstāju un nekad neesmu uzstājies, ka nebūtu vajadzīgas subsīdijas zemniekiem, zemnieku saimniecībām. Tas ir paredzēts arī mūsu koalīcijas līgumā starp "Latvijas ceļu" un Zemnieku savienību.

Bet jautājums jau ir pavisam cits. Šeit ir divi jautājumi. Pirmais ir jautājums par mūsu reālajām iespējām šodien konkrētajā situācijā - situācijā ne tikai labības tirgū, bet ekonomikā kopumā - šīs subsīdijas nodrošināt, un šī situācija mums neļauj risināt šo jautājumu kaut cik ievērojamā veidā. Tāda ir reālā situācija.

Otrs jautājums. Pat tad, ja mums šī situācija būtu pozitīva, tas ir, ja mums būtu finansiālās iespējas sniegt kādas subsīdijas, tad jautājums būtu par to, kādiem mērķiem konkrēti, ko mēs ar šīm subsīdijām gribam panākt. Vai mums tās sniegt tikai tāpēc, ka, lūk, vajag sniegt, vai mums varbūt ir kāds konkrētāks mērķis, piemēram, ražības celšana vai dzīves līmeņa uzturēšana, vai vienkārši - zemnieku saimniecību prioritāte? Par to ir jāvienojas, un tas lielā mērā ir arī politisks jautājums. Es atvainojos, jo es varbūt kaut ko neesmu sapratis, bet pagaidām šīs skaidrības man nav. Man jāatvainojas arī Novakšānova kungam. Pat iesniedzot, piemēram, budžeta grozījumu sakarā priekšlikumus par šādām subsīdijām, mēs diemžēl nevarētu pievienot cienījamā Kārļa Ulmaņa izteicienus, lai cik tas arī būtu labi. Un ir jāpiekrīt daudziem runātājiem, ka tik tiešām ir vajadzīga lauksaimniecības attīstības programma, kurā šīs problēmas, tajā skaitā jautājums par subsīdijām, ir jāskata šīs attīstības kontekstā.

Tālāk. Par Eiropas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu tirgus situācijas salīdzinājumu. Sinkas kungs mani kritizēja, un es viņam lielā mērā piekrītu, ka nevar tik tiešā veidā salīdzināt, jo situācija Latvijā un attīstītākajās pasaules valstīs ir ļoti atšķirīga, bet, ja neapmierina šis salīdzinājums, varētu minēt citu reģionu, un tas ir Āfrika, kurā jau daudzus gadus cilvēki masveidā iet bojā bada rezultātā. Kā secinājusi Pasaules banka, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas tā notiek, ir tradicionālā Āfrikas valstu un valstiņu prakse. Āfrikā jau kopš gadu simteņiem ciltis, bet tagad jaunās valstis praktizē būtībā administratīvu sistēmu, nosakot pārtikas produktiem fiksētas cenas un pilnīgi administrējot pārtikas produktu tirgu.

Tālāk. Ja runājam, lūk, par šo labības tirgu, es negribētu piekrist Breša kunga izteiktajai kritikai, ka es aizstāvu šo it kā mežonīgo tirgu. Ne es, ne mani kolēģi Ministru kabinetā - mēs neaizstāvam šo mežonīgo tirgu, bet es piekrītu Breša kungam, ka ir jāvienojas par to, kas mums ar to šeit jāsaprot un kādā virzienā jāstrādā, risinot labības tirgus problēmas Latvijā. Lai mans kolēģis Kinnas kungs neņem ļaunā, ka es te pārāk iejaucos lauksaimniecības specifikā. Es neuzskatu sevi par speciālistu šajā jomā, bet, manā uztverē, būtu jāņem par pamatu trīs galvenie principi. Kur mēs varam paļauties uz labības tirgu Latvijā un kur mēs nevaram paļauties?

Pirmkārt, mans viedoklis ir, ka tirgū jāiejaucas tad, kad nedarbojas konkurence. Tad, kad ir monopolisms. Šeit jāpiekrīt tiem runātājiem, kuri sacīja, ka pašlaik galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk privatizēt valsts īpašumā esošos pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Varbūt ir jānosaka fiksētas cenas produkcijas uzglabāšanai, labības uzglabāšanai elevatoros, tādējādi ierobežojot monopolismu.

Otrs iemesls, kad vajadzētu iejaukties šajā tirgū, rodas tajos gadījumos, kad iekšējo tirgu iespaido ārpustirgus faktori, piemēram, klimatiskie faktori. Piemēram, tad, kad ir lielas svārstības, kas saistītas ar labu ražu vai neražu kādā konkrētā gadā. Šajā sakarā es atgriezīšos pie tā, ko teicu, pirmajā reizē uzstājoties: mēs uzskatām, ka galvenais ceļš ir veidot, lūk, šīs elastīgās, valsts centralizētās labības rezerves, kuras varētu būt regulators vai, pareizāk, sakot viens no regulatoriem labības tirgū. Budžetā vajadzētu meklēt iespējas, kā finansēt šādu rezervju izveidošanu.

Trešais iemesls, kad vajadzētu iejaukties labības tirgus regulēšanā no valsts viedokļa, rodas tad, kad citas valstis pielieto dempinga politiku, tas ir, tad, kad Latvijas iekšējā labības tirgū vai pārtikas tirgū kopumā iekļūst subsidēta citu valstu produkcija. Šeit rodas jautājums par iekšējā tirgus aizsardzību, par muitas politiku, un es šajā sakarā pilnīgi piekrītu iepriekšējā runātāja izteiktajai kritikai, ka finansu inspekcija, muita mums nedarbojas. Tāpēc ir vajadzīga šī radikālā reorganizācija, ko mēs esam iecerējuši.

Nobeigumā daži vārdi par labības tirgu. Šodienas laikraksta "Diena" pirmajā lappusē ir ļoti labs raksts par to, ka tirgus pats jau reaģē uz šīm problēmām un risina tās. Jau rodas no pašu zemnieku vidus uzņēmēji, tirgotāji, kas risina tās problēmas, par kurām šeit diskutējam. Un risina tās patstāvīgi, neprasot mūsu padomu.

Tālāk - par graudu bilanci. Es uzskatu, ka tas - varbūt mīkstinātā veidā - ir tas pats veco laiku plāns, kas būtībā izjauc, lūk, šos tirgus signālus: mēs pasakām zemniekam priekšā, kur, kā un cik daudz ir jāražo. Es riskēju, ka mani atkal kritizēs par to, ka es piesaucu attīstīto valstu pieredzi, taču mēs nevaram atbalstīt šādu pieeju, lūk, šīs graudu bilances, tādēļ, ka tirgus jau ir atrisinājis šīs problēmas, izveidojot attiecīgus mehānismus. Tas ir biržas mehānisms, kur tiek slēgti tā saucamie nākotnes kontrakti jeb līgumi (finansistu valodā - futures kontrakti), saskaņā ar kuriem zemnieks pavasarī, sējot labību, var noslēgt ar patērētāju līgumu, ka noteiktajā datumā, teiksim, pēc 12 mēnešiem viņš piegādās tik un tik daudz produkcijas par tādu un tādu cenu. Šādus kontraktus var biržā tirgot. Pastāv arī apdrošināšanas operāciju mehānisms (finansisti to sauc par hedging operācijām), kas nodrošina ar šādiem kontraktiem saistītā riska samazināšanu. Manuprāt, mums būtu jāstrādā pie šādu mehānismu iedibināšanas un izveidošanas Latvijā. Šodien tādi ir pat mazattīstītās valstīs.

Tālāk - norēķinu problēma, kas šeit daudzkārt tika minēta. Tā tiešām ir nopietna problēma, kas risināma, daļēji pielietojot likumu par privatizāciju, kurš paredz pārtikas produktu pārstrādes uzņēmumu parādu nomaksu ar privatizācijā iegūto naudu. Šeit mums finansu ministra personā jāuzņemas liela atbildība, lai Latvijā iedibinātu vekseļu sistēmu un nodrošinātu to, ka tirgū sāk normāli funkcionēt starpbanku norēķinu sistēma.

Mani ļoti pārsteidza Breša kunga replika attiecībā uz to, ka mēs pārāk klausot Starptautiskā valūtas fonda sūtītām telegrammām. Man tas liekas ļoti dīvaini: kā var prasīt kreditēt, prasīt, lai tiktu meklēti finansu avoti un resursi zemnieku saimniecību finansēšanai, un tajā pašā laikā nepievērst uzmanību, nelikties zinis par tām institūcijām, kas šīs finanses var sniegt?!

Daudzās runās es saklausīju, ka zemnieks tiek traktēts kā tāds feodāls, beztiesīgs klaušinieks, kas ir piesiets pie savas zemes un nevar kustēt ne soli no šīs zemes, un var darboties tikai šajā jomā. Tas - no vienas puses. Bet, no otras puses, lūk, pastāv uzpircējs, augļotājs. Tas, lūk, ir ekspluatators, kas tikai rauš peļņu uz zemnieka sviedru rēķina, bet manis pieminētais šodienas raksts liecina - un es no personīgās pieredzes zinu - ka tas nav vienīgais piemērs, kad pašu zemnieku vidū veidojas šie tirgotāji, šie starpnieki, kuriem ir lielāka peļņa. Nu tad, lūdzu, - lai cilvēki darbojas tajās sfērās, kas nes lielāku peļņu. Kāpēc jānodarbojas ar to, kas nes tikai zaudējumus?

Regulējot mākslīgi, administratīvā veidā šādus procesus, mums, protams, ir ļoti uzmanīgi jāskatās, vai mēs stimulēsim šāda tirgus veidošanos vai mēs to tikai traucēsim.

Priekšsēdētājs. Vārds zemkopības ministram Jānim Kinnam!

J.Kinna (Latvijas Republikas zemkopības ministrs).

Es jūs pārāk neaizkavēšu. Pirmkārt, gribu pateikt visiem runātājiem lielu paldies par uzstāšanos. Protams, lauksaimniecība ir tā nozare, kurā speciālisti ir visu nozaru pārstāvji. Arī tas, ka šodien ir pieslēgta radiotranslācija, zināmā mērā bija veicinošs faktors attiecībā uz šodienas debatēm.

Noslēgumā es gribētu teikt, ka man tomēr vislabāk patika Sinkas kunga uzstāšanās, kurš pateica vienu domu, kuru es acīmredzot nemācēju tik labi akcentēt. Mūsu fermeris grib būt brīvs, patstāvīgs un lepns, un, ja gribam atgriezties pie sistēmas, ka mēs administratīvi noteiksim - sak, tev šodien puse no tavas aramzemes ir jāapsēj ar graudiem (tāda sistēma valdīja graudu tirgū, graudu nodrošināšanā visus iepriekšējos gadus, kad man nācās strādāt lauksaimniecībā) - tad mūsu fermeris nekad nebūs ne brīvs, ne patstāvīgs. Un tāpēc tajā gadījumā, ja fermera ražotjauda pārsniedz valsts patēriņa un eksporta iespējas, valsts var vienīgi pateikt, cik no fermera iepirks.

Nākamais. Izmantojot šo radiotranslāciju, es gribētu akcentēt to, ka izeju redzu kooperācijas attīstībā. Vakar man bija lieliska saruna par to, kādā veidā Limbažu rajons risina savas problēmas, kādā veidā veicina kooperāciju, kādā veidā veicina pārstrādes iespējas un kādā veidā meklē noieta tirgu. Protams, tas bija tikai viens rajons, un viens rajons vēl nav visa republika.

Nākamais. Vēlreiz gribu akcentēt to, ko jau teicu un par ko runāja arī Bērziņa kungs - mēs nevaram šobrīd ļauties visiem vējiem un (es vienmēr lietoju šo salīdzinājumu) nevaram ļaut mūsu fermeriem spēlēt vienā komandā ar ārzemju fermeriem, jo mūsu fermeri vēl ir - lai fermeri man piedod! - bērnudārza vecumā, bet ārzemju fermeri ir labi norūdīti, tehniski bruņoti plus vēl - lietojuši dopingu. Mūsu fermeriem šīs iespējas nav, tāpēc iekšējā tirgus aizsardzība būs nepieciešama, un tas ir jautājums, ar ko nodarbosies arī Zemkopības ministrija (kaut gan tā nav šīs ministrijas funkcija), visādā veidā palīdzot muitai un prasot muitas sadarbību ar robežsargiem. Šodien Geidāna kungs man iedeva statistikas datus par to, cik robežsargi ir korumpēti atšķirībā no muitas ierēdņiem. Es ticu, ka robežsargiem ir attiecīga pretēja statistika, bet jautājuma būtība jau nav par to, kurš pret kuru vāc ziņas, bet gan par to, ka kopā abi šie dienesti šobrīd nekādi nav spējuši Latvijas robežu nosargāt. Gravas kundzei es gribu teikt, ka konkursa finansēšanas izdevumi aprobežosies tikai ar sludinājuma ievietošanu avīzē. Ja mēs zinātu, kuram var šos graudus pārdot, mums nebūtu vajadzīgs konkurss, bet tad jūsu aicinājums attiektos uz atgriešanos atpakaļ pie tā, ka ar šīm tirdzniecības operācijām tieši nodarbojas Lauksaimniecības ministrija.

Tālāk - par kredītu sadali un par firmām un firmiņām, kas ir pie Zemkopības ministrijas. Vecie deputāti un tie, kas interesējās par manu personīgo attieksmi, zina, cik noraidoša attieksme man bija pret kredītu piešķiršanu firmai "Lear" un firmai "Agroķīmija". Es kategoriski uzstājos pret to un uzskatu, ka tā ir kļūda, un vēl joprojām no tā neatkāpjos. Vienīgā iestāde, kas šobrīd ir pie Lauksaimniecības ministrijas un kas tiešām izsniedz ilgtermiņa kredītus, ir firma "Agroinvests", kur pamatā ir ASV humānās palīdzības graudi, - pirmais sūtījums toreiz tika bez lielām problēmām realizēts pamatkapitālā. Šīs firmas liktenis būtībā izšķirsies septembrī, un ir divas iespējas: vai nu firma kā valsts kapitāla daļa tiks iekļauta Pasaules bankas veidotajā kredītsabiedrībā (tāds ir Pasaules bankas priekšlikums), vai arī, ja izdosies vienoties ar Pasaules banku, tiks pārveidota par zemnieku kooperatīvo kredītsabiedrību, un zemnieki paši būs šīs kredītsabiedrības turētāji, rīkotāji un kredītpiešķīrēji.

Tālāk - par tirgus regulēšanu. Es nemācēšu neko pateikt profesionālāk nekā tas, ko pateica Oša kungs. Es tikai gribu pateikt vienu, - ka pie centralizētās sējumu plānošanas struktūras es savā ministrijas vadības laikā nedomāju atgriezties.

Un pēdējais. Es ļoti godīgi esmu jau to pateicis presē - un arī no šīs tribīnes varu pateikt, - ka es šobrīd piesaku karu visiem tiem rūpniecības uzņēmumiem, kas savos izstrādājumos var lietot Latvijas izejvielas, bet ir pamanījušās tās ievest no citurienes. Tā ir firma "Dzintars", kuras kosmētikas pamatā ir spirts ļoti lielos apmēros. "Dzintars" visu spirtu ieved - vai cenšas ievest - no Krievijas, kur šis spirts ir lētāks. Tā ir firma "Biolar", kas spirtu lieto ļoti lielos daudzumos un arī visu cenšas ievest. Šobrīd Latvijas cisternas ir pilnas ar spirtu un praktiski spirta dedzinātavas nespēj strādāt.

Lai arī man garšo alus... Cienījamie alus ražotāji visu laiku - vai, pareizāk sakot, pagājušajā gadā, kad Godmanis uzlika šīs lielās cenas, - praktiski visu alus ražošanai nepieciešamo iesalu ieveda. Es piekrītu alus ražotājiem, ka mums iesala krāsnis, šīs iesala kaltes, ir nepietiekamā daudzumā, tomēr pagājušā gada rudenī praktiski visas šīs kaltes stāvēja dīkā, jo pilnīgi viss iesals tika importēts no Ukrainas, Baltkrievijas un vēl tālākām valstīm. No Zviedrijas iesalu ved "Aldaris". Manis teiktais attiecas pilnā mērā uz "Aldari".

Un tāpēc jau mani vairākkārt ir apciemojuši daži šo firmu pārstāvji ar lūgumu parakstīt atbrīvojumus no muitas tarifiem. Zemkopības ministrija nevienu šādu atbrīvojumu no muitas tarifiem neparakstīs, jo uzskatām, ka uz to mums nav nekādu morālu tiesību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Ir iesniegtas divas pārejas formulas jeb, vienkāršā valodā runājot, - divi lēmuma projekti. Pirmo iesniegusi "Saskaņa Latvijai". Deputātu frakcija "Saskaņa Latvijai" ierosina šādu formulu pārejai uz nākamo darba kārtības punktu: "Noklausījusies valdības atbildi uz pieprasījumu, Saeima atzīst atbildi par nepilnīgu, piedāvā atgriezties pie jautājuma izskatīšanas pēc sesijas pārtraukuma, bet šodien - pāriet uz nākamo darba kārtības punktu." Pielikumā - formulas motivējums, kurš ir pavairots un jums izsniegts.

Deputāts Gundars Bērziņš no Latvijas Zemnieku savienības iesniedza šādu formulu: "Noklausījusies valdības paskaidrojumus, Saeima pāriet uz nākamo darba kārtības punktu."

Deputātu frakcija "Saskaņa Latvijai" prasa, lai balsošanā tās iesniegtajai un motivētajai pārejas formulai tiktu dota priekšroka. Seko attiecīgo deputātu paraksti.

Ieskatīsimies Kārtības ruļļa 131. un 132. pantā! Ja ir iesniegtas vairākas pārejas formulas, tās balsojamas iesniegšanas kārtībā. Pārejas formulas, kurām nav motivējuma, balsojamas pirms motivētajām. Bet nākamajā - 132. pantā teikts, ka vismaz 5 deputāti var prasīt motivētai formulai priekšrocību nobalsošanā. Mums zināmais 54. pants liecina par to, ka šis priekšlikums ir balsojams. Līdz ar to es piedāvāju procedūru, kura, kā man liekas, izriet no Kārtības ruļļa un ir šāda: vispirms balsosim deputātu frakcijas "Saskaņa Latvijai" prasību dot priekšrocību balsošanā tās iesniegtajai motivētajai pārejas formulai. Pēc tam - tad, kad mums būs balsošanas rezultāti, mēs turpināsim balsojumu. Vai ir kādas iebildes vai citi priekšlikumi? Nav.

Vai ir bijis zvans balsojumiem? Paldies! Par katru priekšlikumu ir iespēja vienam deputātam runāt "par" un vienam - "pret". Bet pirmais balsojums būs par to, vai dot priekšroku balsošanā frakcijas "Saskaņa Latvijai" iesniegtajai motivētajai pārejas formulai. Viens runās "par", viens - "pret". Lūdzu!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es tomēr aicinātu noraidīt šo "Saskaņas" prasību - mainīt balsošanas kārtību, bet balsot atbilstoši 131. panta prasībai, jo man liekas loģiski, ka pēc tam, kad esam noklausījušies šo ziņojumu, valdības slēdzienu, mēs vispār balsojam par šā jautājuma pabeigšanu un pāriešanu pie cita jautājuma, kas pats par sevi nenoliedz to, ka šo jautājumu pēc tam jebkurā gadījumā vienmēr varēs izvirzīt atkal, un līdz ar to mēs zināmā mērā apstiprinām to un neiekļūstam šinī neloģiskajā pretrunā, kas ir formulēta "Saskaņas" dokumentā, kur, no vienas puses, viņi izsaka neapmierinātību ar atbildi, bet, no otras puses, paskaidro, ka tā neesot prasība ne pēc valdības, ne ministra demisijas. Īstenībā, protams, šī neapmierinātība nozīmē attiecīgā ministra demisiju.

Priekšsēdētājs. Vai kāds vēlas izteikties "par"? Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Pieņemot Panteļējeva kunga priekšlikumu, mēs pārkāpsim likumu - mūsu pašu pieņemto Kārtības rulli, jo Kārtības ruļļa 132. pants nosaka: vismaz 5 deputāti zināmai motivētai formulai var prasīt priekšrocību attiecībā uz nobalsošanu. Tāda prasība ir iesniegta.

Otra daļa. Gan Bērziņa kungs savās debatēs, gan tagad Panteļējeva kungs izteicās, ka mūsu formulējums - uzskatīt jautājumu par nepabeigtu - nozīmē valdībai izteikt neuzticību jeb praktiski valdības demisiju, un pamatoja to ar skaidrojumiem no Kārtības ruļļa.

Cienījamie kolēģi, mēs esam pieņēmuši tikai Kārtības rulli, bet Saeimā tā izskaidrojumus neesam redzējuši, neesam apsprieduši un neesam tos apstiprinājuši. Tāpēc mēs varam vadīties tikai pēc Kārtības ruļļa pantiem, bet nevienā Kārtības ruļļa pantā nav teikts, ka tāda veida formulējums varētu nozīmēt neuzticības izteikšanu valdībai. Lai tomēr jautājums gūtu vēl lielāku skaidrību un neradītu domstarpības, frakcijai "Saskaņa Latvijai" nav iebildumu formulu papildināt ar motivējuma pēdējo rindkopu, tas ir: "... tādēļ neuzskatām iesniegto pārejas formulu par neuzticības izteikšanu valdībai vai atsevišķam ministram." No motivējuma šo teikumu vajadzētu pārcelt uz pārejas formulu, un tādā gadījumā nebūs nekādu domstarpību.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie deputāti, lai būtu skaidrība, jo šeit debatēs izskanēja dažādi argumenti, mēs tagad balsosim tikai par priekšrocību vispirms balsot par motivēto pārejas formulu, jo saskaņā ar Kārtības rulli faktiski pirmā būtu jāliek uz balsošanu deputāta Gundara Bērziņa iesniegtā nemotivētā formula, bet 5 deputāti var pieprasīt dot priekšrocību motivētajai formulai, un līdz ar to mums ir jāakceptē šo 5 deputātu pieprasījums dot priekšrocību nobalsošanā.

Tagad pirmais balsojums būs tikai par priekšrocību. Balsosim par deputātu frakcijas "Saskaņa Latvijai" priekšlikumu - dot priekšrocību balsošanā tās iesniegtajai motivētajai pārejas formulai. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 31, pret - 34, atturas - 16. Priekšlikums nav guvis balsu vairākumu, un līdz ar to balsošana notiek saskaņā ar Kārtības ruļļa 131. pantu. Tātad pirmā tiek balsota Gundara Bērziņa iesniegtā formula: "Noklausījusies valdības paskaidrojumus, Saeima pāriet uz nākamo darba kārtības punktu." Viens deputāts var runāt "par", viens - "pret". Lūdzu!

Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamie kolēģi, balsojot par Zemnieku savienības iesniegto formulu, mēs praktiski balsosim par to, ka jau esam papļāpājuši un gribam jautājumu mierīgi nolikt malā, ka tālāk tas vairs netiek ne risināts, ne arī vairs izskatīts, turpretī mūsu formula nozīmē, ka šis jautājums tomēr ir jāatrisina pēc būtības un šī darbība jāapspriež arī turpmāk. Tā kā, lūdzu, izšķirieties atbilstoši savai sirdsapziņai...

Priekšsēdētājs. Ministru prezidents Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Godātie kolēģi! Protams, ar valdības protokolu, kuru mēs pieņēmām Ministru kabineta 3. augusta sēdē, ir iezīmēti problēmas risinājuma sākuma un beigu punkti. Par sākuma punktu es uzskatu nepieciešamību sakārtot muitas lietas visā Latvijas teritorijā un robežapsardzību, kas ir nešaubīgs priekšnosacījums arī labības tirgus iedarbināšanai, bet par beigu punktu es šajā gadījumā uzskatu 1994. gada 1. aprīli, kad ir noteikta šī apņemšanās garantēt iepirkumu ne lielāku par 130 tūkstošiem tonnu par minimālām cenām. Starp šo sākuma un beigu posmu priekšā stāv vēl ļoti liels darbs, turklāt ne tikai Zemkopības ministrijai, bet gan visam Kabinetam. Tas, ka šodien tiek izskatīts šis pieprasījums un ka tas tiek balsots, vēl nenozīmē, ka jautājums tiek svītrots no darba kārtības. Gan šis graudu jautājums, gan arī pensionāru jautājums joprojām paliek valdības darba kārtībā līdz brīdim, kad tas būs atrisināts. Turpretī "Saskaņas" godātajiem kolēģiem ir jāapzinās, ka šis iesniegtais pieprasījums jebkurā - gan motivētās, gan nemotivētās - formulas gadījumā beidz savu eksistenci, un ir jāiesniedz jauns pieprasījums.

Tādējādi pēc Saeimas darba pārtraukuma, esmu pārliecināts, valdība būs jau diezgan daudz paguvusi izdarīt un godātie "Saskaņas" deputāti varēs precizēt savu pieprasījumu, uzdot jautājumus vai rīkoties kā citādi atbilstoši saviem ieskatiem. Tāpēc es aicinu balsot par nemotivēto pārejas formulu un neuzskatīt, ka, nobalsojot par šo nemotivēto formulu, vispār līdz ar to šis jautājums tiek pabāzts pagaldē.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - noklausīties valdības paskaidrojumus, bet Saeima pēc tam pāriet uz nākamo darba kārtības punktu.

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 30, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu no Latvijas Zemnieku savienības, kurā viņi lūdz: "Lûdzam iekļaut Latvijas Zemnieku savienības deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu Ārlietu komisijas sastāvā Latvijas Zemnieku savienības deputāta Visvalža Varneša Klīves vietā." Par procedūru izteiksies deputāts Zaščerinskis. Lūdzu!

J.Zaščerinskis ("Saskaņa Latvijai").

Cienījamo priekšsēdētāj, es ļoti atvainojos, bet par otru pārejas formulu saskaņā ar Kārtības rulli var nebalsot tikai tad, ja tas ir pilnīgā pretrunā. Tā kā pirmajā gadījumā balsotāji apliecināja, ka abas formulas nav pilnīgā pretrunā, tad būtu jābalso arī par otru pārejas formulu. Domāju, arī daudzi citi deputāti varētu būt tādos uzskatos, ka viņus apmierina gan viena, gan otra formula, tāpēc ierosinu nobalsot arī par otru formulu.

Priekšsēdētājs. Un pēc tam jūs ierosināsit pēc balsu vairākuma - ne mazāk kā par pusi plus viena balss? Es tagad aicināšu juristus izteikt savu viedokli, jo citādi tas būs precedents tālākajiem balsojumiem attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, jo šeit ir runa par Saeimas lēmumu. Tad par jebkuru lēmumu, kurš būs pieņemts, varēs pieprasīt nākamo balsojumu ar domu, ka par to varētu būt vairāk balsu, kaut gan deputāta Zaščerinska priekšlikumā ir arī argumentācija. Lūdzu, deputāts... Nē, es aicināju no Juridiskās komisijas! Jūs gribat turpināt? Lūdzu!

J.Zaščerinskis. Es gribēju citēt Kārtības ruļļa 131. pantu: "Ja iesniegtas vairākas pārejas formulas, tad balsojums ir iesniegšanas kārtībā." Izņēmumu mēs jau esam izskatījuši. Tātad Kārtības rullis paredz balsošanu par vairākām formulām. Un mans priekšlikums ir šāds. Bez šaubām, ir jādabū balsu vairākums gan vienai, gan otrai formulai, bet pieņemta, bez šaubām, tiks tā, kura būs dabūjusi vairāk balsu.

Priekšsēdētājs. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš ("Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šeit ir mums acīm redzams, ka pārejas formulas ir pretrunīgas, tās ir pretrunā viena ar otru. Jo vienā pārejas formulā, tajā, ko ierosina frakcija "Saskaņa Latvijai", kaut arī tur ir šis priekšlikums ar pēdējo rindkopu no motivācijas, būtībā ir, es atvainojos, skaidri un gaiši izteikta neuzticība lauksaimniecības ministram vai pat valdībai kopumā. Tas ir skaidri un gaiši pateikts. Līdz ar to ir skaidrs, ka šeit šīs formulas nav vienādas un ka šeit varētu būt kaut kāda balsošana...

Otrkārt, esiet tik laipni un iepazīstieties ar Kārtības rulli! Kārtības rullī vispār nav tādas procedūras, ka notiek kaut kāda reitinga balsošana. Ja ir pieņemts lēmums ar klātesošo deputātu balsu vairākumu, tad līdz ar to, teiksim, pieņemt vēl vienu lēmumu un pēc tam skatīties, kurš lēmums ir saņēmis vairāk balsu... Kārtības rullis tādu kārtību faktiski neparedz. Balsošana notiek tādos gadījumos, ja neviena no šīm formulām nav ieguvusi vairākumu. Skatieties tālāk 135. pantu, kur ir pateikts, ka tad, ja neviena no iesniegtajām formulām nedabū balsu vairākumu vai tādas nemaz nav iesniegtas, Saeima pāriet pie nākamā darba kārtības punkta. Tātad tikai tādā gadījumā, ja neviena no šīm iesniegtajām formulām... Šinī gadījumā formula ieguva pārliecinošu balsu vairākumu, un līdz ar to balsojuma nav.

Otrkārt, tā kā man ir iespēja izteikties par procedūru, es gribētu vērst Prezidija uzmanību arī uz to, ka šinī gadījumā, kad mēs balsojām par abām formulām, piedošanu, par Gundara Bērziņa iesniegto formulu, debates "par" un "pret" nebija vajadzīgas. Tās bija vajadzīgas tikai tad, kad mēs balsojām par priekšrocību motivāciju, jo 131. pants Kārtības ruļļa 57. pantā norādīts nav.

Priekšsēdētājs. Paldies. Godātie kolēģi, es nelikšu vēlreiz uz balsošanu "Saskaņas" formulu tikai tāpēc, ka tas tiešām radīs precedentu, sakarā ar kuru es kā sēdes vadītājs nākotnē paredzu lielas grūtības, jo tad patiešām dažreiz būs jāsāk pieņemt lēmumi nevis pēc paritātes principa, bet pēc reitinga principa. Tiešām, no vienas puses, šis lēmums ir pieņemts: 46 balsis - par, 30 - pret, 7 - atturas. Tas ir viens no argumentiem, ko es lieku savas loģikas pamatā.

Un otrs: tas tiešām ir ļoti diskutējams jautājums, ka šī Gundara Bērziņa formula neizslēdz "Saskaņas" formulu. Tā izslēdz šo "Saskaņas" formulu pēc tam tālāk, un tas jau ir garš, debatējams jautājums. Ja ir pieņemts lēmums par pāreju uz nākamo darba kārtības punktu, tad mēs tomēr uzskatām, ka nākamā formula neizslēdz iepriekšējo, turpretī man liekas, tā pilnīgi to izslēdz. Tas ir ļoti debatējams jautājums, bet diemžēl vismaz šodien manā rīcībā nav argumentu, lai liktu uz balsošanu jūsu formulu pēc tam, kad pirmā jau ir saņēmusi 46 balsis - par, 30 - pret un 7 - atturas.

Par procedūru. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide ("Saskaņa Latvijai").

Es atstāju to priekšsēdētāja izlemšanai, vai šo mūsu formulu nodot vai nenodot vēlreiz balsošanai, bet es tomēr gribētu protestēt pret tādu nostādni, ka šīs divas formulas viena otru izslēdz. Mūsu pielikumā ir dots tieši teksts, un es to nolasīšu: "Tâdēļ neuzskatām iesniegto pārejas formulu par neuzticības izteikšanu valdībai vai atsevišķam ministram." Un, tā kā tas ir rakstīts šā īpašā dokumenta pielikumā, tad mēs uzskatām, ka tas ir ietverts šajā dokumentā. Un tā, manuprāt, ir tikai juridiska kazuistika, ja saka, ka tad, ja šāds teksts ir ielikts dokumentā, tad šis dokuments aicina gāzt valdību. Turklāt šajā dokumentā ir ierakstīts, ka mēs neizsakām neuzticību.

Priekšsēdētājs. Kolēģi, es ceru, ka arī šis gadījums tiks iztirzāts, tālāk izskatot Kārtības rulli, bet, kamēr Kārtības rullī netiks noteikts, kādos gadījumos ir reitinga balsojums par pieņemto lēmumu, tikmēr es tomēr atturēšos no šā jautājuma balsošanas tādā veidā, kā to piedāvāja deputāts Kide, frakcijas "Saskaņa Latvijai" vadītājs, kaut gan viņa argumentus es nebūt nenoliedzu.

Tātad vēlreiz atkārtoju: "Lûdzam iekļaut Latvijas Zemnieku savienības deputātu Mārtiņu Ādamu Kalniņu Ārlietu komisijas sastāvā Latvijas Zemnieku savienības deputāta Visvalža Varneša Klīves vietā." Lai mūsu komisijās darbs ritētu pilnā sastāvā, es ierosinātu atbalstīt Zemnieku savienības priekšlikumu, iekļaut šo jautājumu darba kārtībā un, ja jums nav iebildumu, arī balsot par to. Tas aizņems ļoti maz laika, turpretī komisijām tas ir ļoti svarīgi. Arī frakcijai tas ir ļoti svarīgi. Vai jums ir iebildumi? Nav. Tomēr formalitāte prasa to iekļaut darba kārtībā. Balsosim par iekļaušanu darba kārtībā. Viena balss papildus... Lūdzu rezultātu. Pārbaudiet deputāta Lucāna balsošanas iekārtu! 79 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Paldies. Lucāna kungs, jūsu balsošanas iekārta neuzrāda jūsu balsojumu, tāpēc pasakiet, lūdzu, vai jūs esat "par", "pret" vai "atturas"? "Par", jā? 80 - par, 1- pret un 2 - atturas. Paldies.

Tagad, lūdzu, balsosim par Mārtiņa Ādama Kalniņa - Latvijas Zemnieku savienības deputāta - iekļaušanu Ārlietu komisijas sastāvā. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu. 75 - par, 1 - pret, 6 - atturas. Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš ir iekļauts Ārlietu komisijas sastāvā.

Godātie kolēģi, vai es varu vēl izmantot jūsu tiešām lielo pacietību un ļoti ātri izskatīt vēl arī 10 deputātu iesniegto priekšlikumu - akceptēt Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupu. Es varētu jums nolasīt šīs grupas sastāvu, un arī tas būtu akceptējams jautājums ar balsojumu. Tad mēs neliktu šim deputātu iesniegumam ilgi gaidīt savu kārtu. Vai kādam ir iebildumi? Nav. Atļaujiet to nolasīt:

"Saeima nolemj turpināt Latvijas un Francijas parlamentu atbalsta grupas darbu šādā sastāvā..." Atļaujiet nosaukt tikai uzvārdus. Tie ir deputāti Straume, Sinka, Daudišs, Piebalgs, Krištopans, Poča, Marjaša, Endziņš, Birzniece, Silārs, Apsītis, Inkēns, Kamaldiņš, Kristovskis, Panteļējevs, Indulis Bērziņš, Vaivads, Levits, Gailis, Līgotnis, Lambergs, Budovskis, Tabūns, Karnups, Stalts, Žīgurs, Kiršteins, Kušnere, Berklavs, Grots, Rugāte, Novakšānovs, Grīgs, Tomiņš, Tupesis, Kalniņš, Kaža, Bukovskis, Ernests Jurkāns, Grava, Kreituss, Bekasovs, Laviņa, Andrejs Krastiņš un Valdis Pavlovskis.

Vai kādam ir iebildumi, ja es lieku uz balsošanu šīs grupas sastāva akceptu un svētību tās darbam? Nav iebildumu? Tad, lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu. 71 - par, 3 - pret, 6 - atturas. Šī grupa un tās pilnvaras tālākajai sadarbībai ar Francijas parlamentu ir akceptētas.

Godātie deputāti! Mums vēl ir daži jautājumi, kuri rakstveidā iesniegti valdībai, un uz tiem, kā es sapratu, atbildēs viens no ministriem. Tātad mēs atbildes saņemsim.

Ja mēs turpināsim tādu mūsu praksi, ka šo jautājumu un atbilžu stundu praktizēsim pēc plenārsēdes, tad vispirms atļaujiet man beigt plenārsēdi ar vienu ļoti svarīgu jautājumu, kuram ir vajadzīgs jūsu akcepts. Proti, Frakciju padome 3. augusta sēdē pilnvaroja mani ierosināt Saeimā izskatīt jautājumu par Saeimas sēžu pārtraukšanu un noteikt nākamo sēdi tikai 9. septembrī. Šajā laikā, kā mēs jau zinām, strādā daudzas komisijas un arī frakcijas, bet balsojums būs par to, ka mēs savas sēdes pārtraucam un nākamā sēde būs 9. septembrī. Par to iestājas 7 frakciju vadītāji, viens - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts Grīnblats - atturējās. Tāds ir šīs Frakciju padomes ierosinājums, kuru esmu pilnvarots jums pateikt un nodot jūsu izlemšanai, godātie kolēģi!

Ja neviens nevēlas vārdu, tad, lūdzu, balsosim šo priekšlikumu. Es atvainojos, lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis (Demokrātiskā centra partija).

Cienījamie kolēģi, vai nevajadzētu ņemt vērā to, ka 9. septembrī Latvijā būs pāvests? Kas tad mums te par sēdi iznāks?

Priekšsēdētājs. Man ir ļoti grūti tālāk runāt par jūsu priekšlikumu, jo man ir grūti noformulēt jūsu priekšlikumu, godātais kolēģi! Deputāt Čepāni, kāds, lūdzu, ir jūsu ierosinājums? Vai pārcelt uz citu datumu?

A.Čepānis. Jā, uz 10. septembri.

Priekšsēdētājs. Paldies. Deputāts Čepānis ierosina nākamo sēdi noteikt 10. septembrī.

Lūdzu - deputāts Sinka.

J.Sinka ("Tçvzemei un brīvībai").

Vai šo pārtraukumu nevarētu atlikt tieši uz vienu nedēļu? Pēdējo plenārsēdi mēs varētu noturēt nākamnedēļ, 19. augustā. Tas iznāktu 16. septembrī.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi, pēc loģikas būtu tā: ir deputāta Sinkas ierosinājums, pēc tam mēs balsotu par nākamo sēdi, jo tā nākamā sēde mums ir jānoslēdz un tikai tad mēs varam balsot par pārtraukumu vai nākamās sēdes laiku. Vai jūs tam piekrītat, deputāt Sinka? Jo mums ir jābalso par jūsu priekšlikumu, ka nākamā sēde mums notiek 19. datumā. Taču Frakciju padomes priekšlikums ir tāds, ka tā būs 9. septembrī. Tātad deputāta Sinkas priekšlikums ir, ka nākamā sēde notiek 19. augustā, bet saskaņā ar Frakciju padomes priekšlikumu - 9. septembrī. Vēl ir deputāta Čepāņa priekšlikums, ka tā notiek 10. septembrī.

Priekšlikumi ir jābalso to iesniegšanas kārtībā. Godātie kolēģi, man būtu lūgums: kamēr Kārtības rullis nav noteicis šos labojumus, lai nebūtu nekādu pārpratumu... Vienu mirklīti! Kolēģi, divas minūtes būs pārtraukums frakciju sazināšanās vajadzībām, tāpēc es gribu noteikt jums tikai pašu procedūru, lai pēc tam mums nebūtu jautājumu par procedūru. Pirms Kārtības rullis nav noteicis šo balsojumu prioritāti, ja ir nobalsots un pieņemts lēmums, tad, šeit, es domāju, varētu pieņemt ar pusi no klātesošajiem plus viena balss. Deputāti šajā situācijā par lēmuma pieņemšanu, es domāju, "par" var balsot attiecībā uz vienu no variantiem, jo citādi mums būs tāda situācija, kad būs grūti virzīties tālāk. Tāpēc, ja frakcijai savā starpā ir vajadzīga konsultācija, varbūt mēs varam savā starpā 2 minūtes vienkārši parunāt par šo lietu un pēc tam izšķirties.

Par procedūru? Lūdzu!

A.Panteļējevs ("Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es tomēr ieteiktu pirmo balsot Frakciju padomes priekšlikumu, lai beigu beigās tomēr Frakciju padomei būtu vismaz kaut kāda nozīme, jo tās priekšlikums tomēr ir apspriests un saskaņots, un, lai tas mehānisms darbotos, es ieteiktu pirmo likt uz balsošanu Frakcijas padomes priekšlikumu. Ja tas tiek noraidīts, tad mēs virzāmies tālāk, jo citādi mums tādā gadījumā vispār nav jēgas sēdēt Frakciju padomē.

Priekšsēdētājs. Godātie kolēģi! Laimīgā kārtā tas sakrīt ar Kārtības rulli. Es to gan nebiju pamanījis, taču šeit 122. pants saka: "Balsojot par sēžu laika noteikšanu, tālākie termiņi ir balsojami pirms tuvākajiem." Tas ir 122. pants. Par Čepāņa kunga priekšlikumu saskaņā ar Kārtības rulli būs pirmais balsojums. Tā kā šeit nav pielikts mums visiem zināmais 54. pants, tad, lai mēs neizpelnītos pārmetumus no Juridiskās komisijas vadītāja, izteikšanās ne "par", ne "pret" motīviem nenotiks. Tāpēc, lūdzu, izvēlieties savu pozīciju balsojot.

Vispirms balsosim Čepāņa kunga priekšlikumu, ka sēde notiks 10. septembrī, pēc tam - Frakciju padomes priekšlikumu par 9. septembri un visbeidzot Sinkas kunga priekšlikumu par 19. augustu ar piebildi, kuru viņš izteica par pārtraukuma iespējamību. Taču balsošana būs tāda, ka vispirms ir jānobalso un jāpiedalās tanī sēdē, bet tad tā ir jāpārtrauc.

Balsosim priekšlikumu, ka nākamā sēde ir 10. septembrī. Lūdzu rezultātu. 23 - par, 34 - pret, 22 - atturas. Vienu mirklīti! Elferts... lūdzu, pārbaudiet. Žīgura kungs, kāda ir jūsu izvēle? Jūs nebalsojāt? Jūs esat "par", "pret" vai atturaties?

A.Žīgurs ( no zāles). "Pret".

Priekšsēdētājs. Paldies. 35 - pret. Un deputāta Elferta balsojumu arī, lūdzu, paskatieties!

P.Elferts (no zāles). "Pret".

Priekšsēdētājs. Jūs esat "pret", jā? Tātad 36 - pret un 22 - par. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais termiņš ir 9. septembris. Tas ir Frakciju padomes ieteikums, kad uzsākt plenārsēdes. Lūdzu rezultātu. 60 - par, 14 - pret, 4 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Tātad nākamā sēde ir 9. septembrī pulksten 8.30. Vēlreiz piebildīšu, ka komisijas un frakcijas šajā laikā līdz 9. septembrim strādā pēc sava plāna.

Daži paziņojumi. Andris Piebalgs. Lūdzu, jums vārds!

A.Piebalgs ("Latvijas ceļš").

Man būtu lūgums Budžeta un finansu komisijai sapulcēties tūlīt pat pēc plenārsēdes beigām Budžeta un finansu komisijā.

Priekšsēdētājs. Piebalga kungs, varbūt precizēsim attiecībā uz laiku! Deputātiem var rasties jautājums - kad jāsapulcējas? Jo tūlīt valdība atbildēs uz jautājumiem.

A.Piebalgs. Protams, jāsapulcējas pēc jautājumu un atbilžu stundas.

Priekšsēdētājs. Tā varbūt nebūs stunda, bet - pēc atbildēm uz jautājumiem.

A.Piebalgs. Jā.

Priekšsēdētājs. Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi, kurus vajadzēja sēdes vadītājam un Prezidijam darīt zināmus? Vai mums ir vajadzīgs starpbrīdis? Vai valdība...? Es saprotu... saprotu, - vispirms visu līdz galam! Es atvainojos, godātie kolēģi! Būs reģistrācija! Uz ziņojumu dēļa jau ir pirmās divas reģistrācijas, un, protams, ir ļoti patīkami, ka kolēģi tās ir ievērojuši un ka šeit tiek saņemti rakstiski iesniegumi. Tas viss mobilizēs mūsu darbu.

Bet tagad, lūdzu, apmeklētības reģistrācija! Lūdzu rezultātu. 80 deputāti ir reģistrējušies.

Tagad, pirms deputāti dodas tālāk savās gaitās, būtu lietderīgi, ja valdība īsi pateiktu, kādi jautājumi tai ir iesniegti rakstveidā, un tad deputāti varētu lemt, vai viņi piedalīsies atbilžu uzklausīšanā vai viņiem būs savi plāni šajā laikā, jo, kā mēs norunājām, - uzdos jautājumus, atbildēs un klausīsies interesenti.

Stenogrammu parakstīja:

Redaktores - J.Kravale, L.Bumbura

Mašīnrakstītājas - M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa

Korektores - D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1993.gada 12.augusta sēde

Par darba kārtību - dep. A.Berķis - 1.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 2.lpp.

- dep. A.Endziņš - 3.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par operatīvās meklēšanas

darbību"

Priekšlikumi - dep. A.Panteļējevs - 6.lpp.

- dep. I.Silārs - 6.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 7.lpp.

- dep. I.Silārs - 8.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas

Prokuratūru" - 9.lpp.

Par repatriācijas likumprojektu

Priekšlikumi - dep. A.Gorbunovs - 9.lpp.

- dep. J.Ā.Tupesis - 10.lpp.

- dep. I.Birzniece - 11.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 11.lpp.

- dep. A.Seile - 11.lpp.

Par uzticības izteikšanu valsts ministriem

V.Krištopanam un D.Skultem

Ziņo - Ministru prezidents V.Birkavs - 12.lpp.

V.Zeiles apstiprināšana par Latvijas Bankas

padomes locekli - 13.lpp.

Deputātes V.Puriņas iesniegums par darba

savienošanu - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Berķis - 14.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 14.lpp.

- dep. A.Berķis - 15.lpp.

- dep. A.Endziņš - 15.lpp.

Par procedūru - dep. A.Kiršteins - 16.lpp.

Par I.Eihmaņa apstiprināšanu par Zemessardzes

štāba priekšnieku - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Grīgs - 17.lpp.

Par Baltijas asamblejas delegācijas sastāva

apstiprināšanu

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 17.lpp.

Par Eiropas drošības un sadarbības apspriedes

Parlamentu asamblejas delegācijas pilnvaru

apstiprināšanu

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 20.lpp.

Par Latvijas un Vācijas Parlamentu atbalsta

grupas apstiprināšanu

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 22.lpp.

Par deputāta A.Grota apstiprināšanu Budžeta un

finansu komisijas sastāvā - 23.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Daudišs - 24.lpp.

 

Ministru kabineta atbilde uz Saeimas deputātu

1993.gada 29.jūlija pieprasījumu "Par valsts

labības tirgus stabilizēšanu"

Ziņo - J.Kinna (zemkopības ministrs) - 25.lpp.

Debates - dep. J.Zaščerinskis - 35.lpp.

- dep. J.Janeks - 38.lpp.

- dep. J.Lucāns - 41.lpp.

- dep. U.Osis - 45.lpp.

Priekšlikumi - dep. E.Kide - 49.lpp.

Paziņojumi - dep. E.Inkēns - 50.lpp.

- dep. A.Siliņš - 51.lpp.

- dep. V.Karnups - 51.lpp.

- dep. A.Berķis - 52.lpp.

Debates - dep. A.Rozentāls - 52.lpp.

- dep. V.Bresis - 55.lpp.

- dep. A.Lambergs - 59.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 60.lpp.

- dep. J.Sinka - 64.lpp.

- dep. I.Grava - 67.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 69.lpp.

- dep. P.Tabūns - 77.lpp.

- dep. J.Kušnere - 80.lpp.

- dep. U.Osis - 82.lpp.

Galavārds - J.Kinna (zemkopības ministrs) - 86.lpp.

Priekšlikumi - frakcija "Saskaņa Latvijai" - 88.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 88.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 89.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 90.lpp.

- Ministru prezidents V.Birkavs - 91.lpp.

- dep. J.Zaščerinskis - 92.lpp.

- dep. A.Endziņš - 93.lpp.

Par procedūru - dep. E.Kide - 95.lpp.

Par grozījumiem Saeimas komisiju sastāvā 95.lpp.

Par Latvijas un Francijas Parlamentu atbalsta

grupas apstiprināšanu - 96.lpp.

Par Saeimas sēdes pārtraukšanu - 97.lpp.

- dep. A.Čepānis - 97.lpp.

- dep. J.Sinka - 97.lpp.

Par procedūru - dep. A.Panteļējevs - 98.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Piebalgs - 100.lpp.