Teksts pirms korektūras

 Nr. 10 AR

finansējuma pārdali, iedzīvotāju ienākuma likmes sadalījumu starp valsti un pašvaldību ir absolūti jēgpilns. Par to mēs esam daudz un gari diskutējuši arī no Saeimas, un pašvaldības uz to norāda gadu uz gadu.

Šī priekšlikuma būtība ir ar nevis 2024., bet 2025. gadu, lai ir laiks... saprotot arī valsts faktiski problēmas un izaicinājumus, ar ko valstij jāsaskaras. Es vēlos tikai atgādināt, ka saistībā ar Pašvaldību likumu pašvaldības kompetence ir viena no svarīgākajām valstī. Pašvaldības ir tās, kuras sniedz visvairāk funkcijas Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tā ir ne tikai infrastruktūra, visu veidu infrastruktūra, tai skaitā uzņēmējdarbības vides attīstības infrastruktūra, izglītība, kultūra, tai skaitā interešu izglītība mūsu jauniešiem, sporta nodarbības, sociālie pakalpojumi, vesels sociālo pakalpojumu grozs, drošība, ko citstarp norādīja mans kolēģis Sprindžuka kungs, un vēl, un vēl, un vēl, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanai nepieciešamās darbības.

Pašvaldībām mēs regulāri uzdodam jaunus un jaunus uzdevumus, bet finansējums proporcionāli samazinās. Mēs zinām, ka šī dārdzība, ar ko saskaras... un izmaksu pieaugums, ar ko saskaras reģioni, mūsu mēri, vietnieki, pašvaldību kolēģi nemitīgi ziņo par aizvien jauniem un jauniem cenu pieaugumiem, ielu un ceļu uzturēšanai izmaksas kāpušas nesamērīgi.

Un šis priekšlikums paredz, kolēģi, nevis ar 2024. gada 1.  janvāri, bet ar 2025. gada 1. janvāri... Kur vēl lielāku pārejas periodu... tai skaitā valdībai ar visu šo rēķināties, lai pašvaldības var sagatavoties, tai skaitā visus jautājumus, kas skar civilo aizsardzību. Mēs redzējām arī šos piemērus, ar ko saskaras Ukraina tai brīdī, kad iestājas X  stunda. Primāri visa organizēšana sākotnēji balstās taisni uz pašvaldībām, uz mēriem, kuri vai nu spēj organizēt šo procesu, vai nespēj, plus, protams, šo mēru un šo pašvaldību vadītāju lojalitāte valstij. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Bet es vēlreiz atgādinu, ka pašvaldības sniedz visvairāk funkcijas mūsu valsts iedzīvotājiem, un funkcijas mēs aizvien deleģējam jaunas un jaunas, šīs funkcijas paliek dārgākas. Ja mēs neatgriezīsim saprātīgu šo proporciju vai arī nenonāksim pie kāda cita jēdzīgāka... Lūdzu apvienot man abus debašu laikus!

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

 E. Tavars. ...vai arī nenonāksim pie kāda cita, jēdzīgāka pašvaldību finansēšanas modeļa, kas stimulē pašvaldību, tai skaitā arī darba vietu radīšanu, šīs funkcijas kvalitātes tikai samazināsies. Mēs arī dzirdam no pedagogiem, valsts pieņem no savas puses aicinājumu noteikt zināmas likmes... kur vajadzētu arī pašvaldībām rast papildu iespēju līdzfinansēt visu šo izglītības procesu, ne tikai infrastruktūru. Bet pašvaldībām proporcionāli naudas paliek mazāk un mazāk. Tāpēc, kolēģi, padomāsim arī ārpus Rīgas, arī ārpus Rīgas aglomerācijas, īpaši tālākajos novados! Vēl īpašam regulējumam noteikti būtu jābūt kontekstā arī ar mūsu austrumu robežu – tā ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, kur šobrīd dzelzs priekškars ir aizvēries. Tam ir īpašam regulējumam jābūt.

Mēs runājam kopumā par valsti. Šis priekšlikums ir absolūti taisnīgs. No 2025.  gada 1. janvāra – 80 pret 20.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

 

I. Bērziņa (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, protams, pašvaldībām ir nepieciešams lielāks finansējums visu funkciju izpildei, tieši tāpat kā jebkurai nozarei mūsu valstī.

Kopumā vispirms vēlos pateikt to, ko pašvaldības ir darījušas gan savas, gan kopumā valsts izaugsmes labā, gan arī savu iedzīvotāju labā. Bet vēlos arī vērst jūsu uzmanību, ka kopumā pašvaldību budžets nākamajā gadā pieaug par vairāk nekā 220  miljoniem eiro, bet tas tā ir tikai viena puse no budžeta. Papildus šim budžetam pašvaldībām nākamgad būs ļoti daudz darba un ļoti daudz izaicinājumu, jo Eiropas struktūrfondiem ir sācies ļoti aktīvs apguves periods, un tieši nākamajā, 2024.  gadā, pašvaldībām būs jāspēj apgūt 354 miljoni eiro, tas ir papildus vēl budžeta finansējumam, un šis finansējums  –