1991.gada 18.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sēdieties un ieņemiet savas vietas, sagatavojieties reģistrācijai. Es gribētu zināt, kādas pašreiz ir mūsu attieksmes ar radio un televīziju? Nav nekādas. Mums nav nekā - ne attieksmes, ne sakaru. No radio piedalās viens novērotājs un no televīzijas veseli trīs. Vai visi deputāti ir ieradušies? Varbūt kāds tīklos sapinies te pie ieejas? Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu: 101. Paldies. Mums, protams, ir kvorums, kā jūs saprotat, tāpēc plenārsēdi pasludinu par atklātu. Mums galvenokārt piedalās Tautas frontes frakcijas deputāti.

Es domāju, ka vajadzētu vispirms uzklausīt priekšlikumus par mūsu turpmāko darbību. Vārds mūsu frakcijas vadītājam Dineviča kungam. Es atvainojos, nāciet tribīnē.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Principā tāda ļoti aktīva lēmumu pieņemšana tuvākajā pusstundā mums nav paredzēta. Otrkārt, vakar Prezidija sēdē tika izskatīta darba kārtība, un tā bija orientēta uz otrdienas un trešdienas plenārsēdi. Un šodien šie jautājumi no tās darba kārtības skatāmi nav. Tie nav sagatavoti tādā līmenī. Kā mums vajadzētu strādāt šodien? Manuprāt, mēs varētu, kā mēs esam darījuši, pārtraukt plenārsēdi. Es domāju, ka divu stundu laikā komisijas, kuras gatavo savu darba kārtību otrdienas un trešdienas plenārsēdēm, informēs par otrdien un trešdien izskatāmo jautājumu gatavības pakāpi.

Pulksten 12.00 - frakcijas sēde, kuru sagatavo frakcijas vadība un stratēģiskā darba grupa, ievērojot tās aktualitātes un tos momentus, kuri mums neatliekami un noteikti ir jālemj šodien. Tas ir par to, kā rit darbs mums visapkārt un kā mēs varētu nodrošināt arī zināmu pilsētas struktūru funkcionēšanu, kura, ņemot vērā šo ekstremālo situāciju, kādā mēs atrodamies, tomēr kaut kādā veidā jau tiek traucēta. Tāds ir mans priekšlikums. Pulksten 12.00 frakcijas sēde, bet tagad divas stundas strādāsim komisijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atbalstot un papildinot Dineviča kungu, gribu teikt, ka tiešām frakcijas sēdē un pēc tam varbūt arī plenārsēdē vajadzētu izvērtēt situāciju Vecrīgā un izteikt priekšlikumus, kā mēs tālāk virzīsim šo situāciju. Jo, kā jūs saprotat, ilgi tāda situācija, kāda tā ir pašreiz, palikt nevar. Jūs redzat, ka valdība sper citus soļus, un pamazām tie kļūst aktīvāki. Es, braucot pa tām ielām, redzēju, ka šai aktivitātei ir pamats. Es pat ieteiktu deputātiem pašiem pastaigāt un paskatīties, kas šeit notiek, bet neiet lielos baros. Vajadzētu padomāt, kā rīkoties turpmāk. Es par to tīklu pajokoju, bet tiešām tur var sapīties. Vai tas ir tas galvenais, ka te visu nosargāja? Bet, ja šis tīkls ir vajadzīgs, ja štābs tā ir izdomājis, lai tad tā būtu. Bet vai mēs nepaliekam mazliet smieklīgi? Mēs to uztveram ar humoru, bet tas humors var pārvērsties anekdotē par mums. Bet tie ir nopietni jautājumi, un tiem vajag pieiet bez humora. Viss jāizdara tā, lai būtu kārtība.

Otrs jautājums ir par mūsu drošību šeit iekšā, drošību, kuru ne tik daudz apdraud desants un kaut kāda armija, cik avantūristi. Tāpēc es lūdzu pēc iespējas mazāk aicināt uz šejieni cilvēkus. Es nemitīgi cīnos, lai šeit būtu Maskavas "devjatkas" sistēma, bet to ir grūti ieviest. Vakar tā parādījās, bet šorīt atkal lepni cilvēki iet, pavicina kaut kādu apliecību un tik plūst straumēm. Kāpēc katrs netiek apturēts, kāpēc katrs netiek pārbaudīts? Nu, es nedomāju, ka jāapčamda, bet vismaz uz mirkli taču cilvēki ir jāaptur. Uz mirkli. Es nebaidos no armijas, ne no..., es pat nenosaukšu visus pārējos. Es baidos no psihiski slimiem, no dažādiem avantūristiem un tā tālāk. Jo ne ar vienu no šiem līdzekļiem mēs pret viņiem neaizsargāsimies. Bet ja mēs paši uzspersim sevi gaisā ar kaut kādu... Tāpēc es lūdzu pēc iespējas mazāk aicināt un pulcināt kaut kādus paziņas tur apakšā.

Šajā laika posmā ir viens ļoti svarīgs moments, kuru mēs neņemam vērā. Ar Maskavas delegāciju vakar darbojās Daudiša kungs un Krastiņa kungs. Vakar nevarēja citādi, jo viņi griezās pie valdības, kaut gan mēs ieteicām tikties ar delegācijām. Viņi, manuprāt, negribēja tikties ar delegāciju tāpēc, ka acīmredzot grib pārbaudīt tās sūdzības, lai iegūtu kaut kādu materiālu, pēc tam viņi tiksies ar mums. Es tā domāju, bet es taču nevaru viņiem diktēt, kā un ko šeit darīt. Šodien viņiem ir tikšanās ar biedrību "Zinātne", Grāmatu draugu biedrību, radošo inteliģenci, Sieviešu līgu, Preses namu, Armēņu kultūras biedrību un ar "Tehnonaučnopribor"(Tehnisko un zinātnes mērinstrumentu rūpnīcas kolektīvs. - Red.). Manuprāt, tā ir tā organizācija, kura nemitīgi raksta vēstules. Starp citu, prezidents man teica: */"Ziniet, man viss galds ar jūsu sūdzībām noklāts!"/ Es atbildēju: */"Mihail Sergejevič, ja es to būtu zinājis, es maisu jums atvestu, jo mēs tikai vienu vēstuli atsūtījām, kurā skaidri pateicām, kas par lietu."/

Jāizlemj par tām vēstulēm. Varbūt arī jāaizsūta visi šie paraksti, bet mēs toreiz Prezidijā nolēmām, ka tas ir vēsturisks dokuments un kā tāds jāsaglabā. Bet varbūt tomēr jāaizsūta. Nu, tā tas ir ar to "Tehnonaučnopribor". Pēc šīm tikšanām viņi acīmredzot sāks aktīvi darboties ar mūsu delegāciju. Darbs būs. Pie mums nemitīgi ierodas delegācijas, un man jāatvainojas par vakardienu Bela kungam, bet mani fiziskie spēki bija izsīkuši līdz nullei, un durvis vēl veras, un cilvēki nāk iekšā, jo katrs grib apliecināt un katrs grib saņemt informāciju. Bet es domāju, ka visi mūsu deputāti ir gan spējīgi, gan arī ieinteresēti strādāt ar visām šīm delegācijām. Tāpēc es ierosinu, lai Daudiša kungs koriģē šo lietu. Un uzskatīsim, ka šajos organizatoriskajos jautājumos viņš būs pašā spicē. Komisijā darbojas Bērziņa kungs, es neredzu, Freimaņa kungu es neredzu. Nu jā, viņš galvenokārt nodarbojas ar ielūgšanu un sagaidīšanu. Tas ir ļoti normāli. Kāpēc jūs jokojaties? Lai viņš darbojas tālāk. Bet pārējiem - komisijai un Daudišam - tiešām viss ir jākoriģē. Kolēģi, piesakieties arī paši. Es ceru, ka Daudiša kungs pēc kāda brīža nolasīs, kuri mums jau ir pieteikušies. Man tas sarakstiņš ir, bet, ja jums nav iebildumu, ka viņš to koriģē, tad es nemaz nelasīšu.

Trešais moments ir frakcijas lieta, bet tomēr padomājiet. Jūs esat sākuši to diskusiju, bet mums varbūt tai nebūtu jātērē liels laiks, tikai konkrēti jāatbild, ko darīt. Vai man atbildēt ar vizīti Londonā uz to ielūgumu, par kuru es teicu? Pagaidiet, nevajag, nevajag uzreiz vienu noteiktu atbildi. Vieni piekrīt, otri krata galvu. Mēs mierīgi to izsvērsim, jo tur jābūt arī taktikai un platformai, ar kādu es braucu. Tas nav tā, ka es te parunāju vai mītiņā parunāju. Tā ir viena lieta. Tur ir jābrauc ļoti, ļoti precīzi. Visai tai lietai jābūt skaidrai. Tāpēc, lūdzu, padomājiet par šo jautājumu. Un es ceru, ka frakcijas sēdē pēc mana ierosinājuma šis jautājums tiks iekļauts. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

Ģ.Krūmiņš: Man ir priekšlikums - Augstākās padomes vārdā nosūtīt līdzjūtības telegrammu Norvēģijas tautai sakarā ar Norvēģijas karaļa nāvi.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka mēs nebalsosim par šādu priekšlikumu, bet tikai lūgsim Bela kungu uzrakstīt telegrammu. Es negribētu vadīties pēc vecā principa - kas izrādījis iniciatīvu, tam arī jāraksta. Varat arī uzrakstīt šo tekstu kopā. Es domāju, ka te nebūtu nekādu problēmu. Domāju, ka nav nepieciešams sasaukt kopīgu sēdi teksta apspriešanai. Atļaujiet man Augtākās padomes vārdā šo telegrammu parakstīt. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Vārds Daudiša kungam.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi! Interese par mums, protams, šobrīd ir ļoti liela. Un Ārlietu komisija daudz dara, lai sagaidītu dažādas parlamentāriešu delegācijas gan no PSRS, gan no PSRS republikām, gan arī no citām ārvalstīm. Taču te acīmredzot mums visiem ir jānāk talkā.

Es vienkārši gribēju informēt par PSRS Augstākās padomes delegāciju. Jūs zināt, ka tā darbojas, priekšsēdētājs jau informēja, ar kādām organizācijām tā tiekas. Acīmredzot darbība turpināsies arī šodien. Iespējams, ka šovakar arī brauc projām. Kā tiks rezumēti secinājumi - to es pagaidām nezinu. Bet es ceru, ka šie cilvēki tomēr mums pateiks, ko viņi ziņos savā Augstākajā padomē.

Šovakar ierodas Zviedrijas Riksdaga delegācija, 20.janvārī- Norvēģijas delegācija un arī Polijas Senāta maršals. Tas kungs, kas bija uz Itas Kozakevičas bērēm. Tikko aizbrauca uz lidostu sagaidīt Maskavas pilsētas padomes deputātu delegāciju. Šajā sakarā es gribētu lūgt mūsu kolēģus deputātus Andrejevu, Puzo, Ģirtu Krūmiņu, Lagzdiņu un Kārkliņu, lai viņi pēc kādām pāris stundām atnāk pie manis. Es gribētu lūgt jūs ar šiem cilvēkiem tikties, parunāt ar viņiem, gan stāstīt, gan uzklausīt. Šobrīd tas ir viss, ko es gribēju teikt. Ja es ar Ārlietu komisijas pārstāvi lūgšu jūs tikties ar šiem delegāciju pārstāvjiem, atrodiet laiku un, kā saka, esiet atsaucīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Noklausījušies šo informāciju, esiet pretimnākoši. Tad, kad mēs braucam uz ārzemēm, neviens vien kolēģis apgalvo, ka viņiem tur ir tik daudz pazīstamu, ka bez viņiem tur nevar iztikt un ka viņiem noteikti jābrauc. Varbūt tagad, kad brauc pie mums, izrādiet tādu pašu atsaucību gan organizatoriskā darbā, gan arī citādi. Un, protams, runa ir par Krieviju.

Nenoliedzot un ne mazākā mērā nenoniecinot to milzīgo atbalstu, ko mums sniedza demokrātiskās lielvalstis ārzemēs, tas ir, Rietumos, neaizmirsīsim, ka Krievija spēra pirmo ļoti konkrēto soli, un to vēsture vēl izvērtēs. Manuprāt, tas bija izšķirošs solis. Man liekas, ka tur pavisam citādi būs. Jūs dzirdējāt šodien Sobčaku? Vai redzējāt? Gan dzirdējāt, gan redzējāt. Tāpēc arī tai attieksmei vajadzētu būt ieinteresētai un aktīvai pret delegācijām, kas brauc no Krievijas vai no citām republikām.

Dineviča kungs, līdz cikiem mēs pagūtu to sagatavot?

J.Dinevičs: Es domāju, ka līdz pulksten 12.00, jo tad sāksies frakcijas sēde.

Priekšsēdētājs: Vai citu priekšlikumu nav? Paldies.

(Pārtraukums)