Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 29.septembra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jāizskata priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šā gada 29.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi” Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Sodu reģistra likums”, “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” un “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - “Prezidija ziņojumi”.

Pirmais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Deputātu Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu Saeimas Prezidijs ierosina nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Debatēs par likumprojektu ir pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs. Viņš runās “par”. Lūdzu!

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Labrīt! Es gribu tikai informēt jūs par to, ka oktobrī šo pabalstu un to, cik tas ir likumīgs vai ierobežots, izskatīs Satversmes tiesā. Mums ir iespēja atvērt šo likumu, nodot šo likumprojektu komisijai un tur izspriest, vai ir tiesības mammai, kura audzina bērnu līdz viena gada vecumam, vienlaikus arī strādāt vai nav.

Skaidrs, ka Satversmes tiesa atcels šo ierobežojumu, dos iespēju gan strādāt, gan saņemt pabalstu, tāpēc ka tādas pašas tiesas prāvas jau bija sakarā ar pensionāriem, kuriem bija aizliegts strādāt un saņemt pilnu pensiju. Tas nozīmē, ka parlamentam, Saeimai, būs atkal kauns par to, ka, izstrādājot likumu, pieļāva brāķi - pieņēma tādu lēmumu, kuru vēlāk pilsoņiem vajadzēs apstrīdēt Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa kā nikns skolotājs atkal norādīs deputātiem, ka viņi ir pieļāvuši kļūdas savā likumdošanas darbā.

Es uzskatu, ka deputāti var šo kļūdu ātrāk izlabot un mainīt šo kārtību, un dot iespēju gan mammai, gan tētim, ļaut viņiem pašiem izvēlēties, vai viņi sēdēs mājās un audzinās bērnus - likums dod tādu iespēju - vai arī paralēli tam strādās nepilnu darba dienu.

Saprotiet, ka sievietes, kuras šodien audzina bērnus mājās, saņem vidēji 100 latus - šo māmiņas algu. Uzturēt bērnu par šādu naudu un pašai būt līmenī - tas ir ļoti grūti. Sakarā ar to, es domāju, vajag dot pašai ģimenei tiesības izvēlēties, vai atļauties sēdēt mājās vai izlemt strādāt.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Uz komisiju mēs uzaicināsim speciālistus un, cerams, paspēsim šo likumu mainīt pirms izskatīšanas Satversmes tiesā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs par likumprojektu neviens nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 1, atturas - 51. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Aleksejeva, Kabanova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par likumprojektu ir pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis. Viņš runās “par”. Lūdzu!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs jautājums, kurš skar ļoti lielu daļu iedzīvotāju, it īpaši rīdziniekus - tos rīdziniekus, kuriem ir centrālā apkure.

Kāda ir priekšlikuma būtība? Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina grozīt likumu par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanu - iekļaut tajā normu, ka valsts kapitāla daļas akciju sabiedrībā “Rīgas Siltums” nedrīkst privatizēt vai atsavināt (izņēmums - atsavināšana Rīgas pašvaldības labā).

Kolēģi, drusciņ uzmanības! Jūs visi zināt, kāda situācija tagad ir ar šo uzņēmumu, šo akciju sabiedrību. Tagad tur 49 procenti akciju pieder pašvaldībai, 49 procenti - valstij, un divi procenti pieder ārzemniekiem - franču kompānijai “Dalkija”.

13.septembrī valdība savā slēgtajā sēdē (atkārtošu - slēgtajā sēdē!) pieņēma lēmumu par valsts kapitāla daļu pārdošanu. Tas nozīmē, ka Latvijas teritorijā, konkrēti, Rīgas teritorijā, var izveidoties vēl viens monopols, privātmonopols, šinī gadījumā - siltuma piegādes nozarē.

Godātie kolēģi! Es nebūtu “pret” un šeit neuzstātos, ja runa būtu par tirgus liberalizāciju, ja pie mums pastāvētu normāla konkurence, ja pie mums šajā tirgū būtu divas vai trīs kompānijas, kuras piegādātu siltumenerģiju, - kompānijas, kuras konkurētu savā starpā, kuras pazeminātu cenas, kuras piedāvātu saviem klientiem labākus pakalpojumus, kuras cīnītos savā starpā par klientu. Taču šinī gadījumā, kolēģi, runa ir par vienu vienīgu uzņēmumu, kurš piegādās siltumu rīdziniekiem - lielākajai daļai rīdzinieku.

Es gribu uzdot jums jautājumu: kas varētu būt sliktāks par valsts vai pašvaldību monopolu? Tikai privāts monopols! Mēs to ļoti labi no vēstures zinām, mums jau bija tādi gadījumi. “Lattelekom” ir ļoti spilgts piemērs tam. Un tātad, ja mēs to izdarīsim un “Rīgas Siltums” nonāks privātuzņēmumu - ārzemju privātuzņēmumu! - rokās, mēs padarīsim iedzīvotājus, rīdziniekus, par ķīlniekiem. Jo Rīgas iedzīvotāji dzīvo daudzstāvu mājās - piemēram, deviņstāvu mājās Imantā, Pļavniekos, Zolitūdē. Šādā mājā esoša dzīvokļa īpašnieks vai īrnieks nevar atteikties no centrālapkures, un tādējādi viņš būs spiests maksāt visu, ko no viņa pieprasīs monopolists. Tas neizbēgami novedīs pie tā, ka dzīves līmenis Rīgā pazemināsies.

Protams, sponsori no kompānijas “Dalkija” ziedos naudu jums, jūsu partijām, un jūs nopirksiet ļoti skaistu reklāmu televīzijā, ļoti labus rakstus un foto presē, iegūsiet raidlaiku radio. Godātie kolēģi, jūs pirms vēlēšanām kaut ko solīsiet saviem vēlētājiem, bet vēlētājs tomēr ticēs ne jau krāsainajiem bukletiem, ne jau dažādām televīzijas programmām, kuras slavēs jūs. Jūsu solījumus ļoti viegli pārbaudīt. Katrs iedzīvotājs pārbaudīs jūsu solījumus, saņemdams rēķinu par komunālajiem maksājumiem. Un, ja tas rēķins būs liels jūsu kļūdaino lēmumu dēļ, iedzīvotāji to nepiedos. Atcerieties “Lattelekom”! Atcerieties, ka deviņdesmito gadu vidū bija tāda pati situācija! Arī toreiz bija runas par ārzemju investoriem... ka visu to modernizēšot. Taču mēs ļoti labi zinām, kāds ir rezultāts. Rezultāts ir tas, ka...

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. ...katrs iedzīvotājs maksā vairāk.

Atcerieties, godātie kolēģi, tās partijas, kuras nodrošināja šo līgumu slēgšanu! Atcerieties par “Latvijas ceļa” likteni! Jūs zināt, kur tagad atrodas “Latvijas ceļš”.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis. Aicinu domāt par Latvijas iedzīvotājiem, atcerēties par “Lattelekom” un par “Latvijas ceļa” likteni!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis runās “pret”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Nupat, nesen, valdība mehāniski pārbalsojot tos ministrus, kas ir no “Jaunā laika”, pieņēma tajā brīdī slepenu lēmumu - pārdot valsts kapitāla daļas akciju sabiedrībā “Rīgas Siltums”. Šis lēmums bija slepens arī attiecībā uz Rīgas Domi, it kā tā būtu vislielākais konkurents, nevis sabiedrotais, ar ko kopīgi plānot budžeta iespējas un risināt trešdaļai valsts iedzīvotāju vitāli svarīgas problēmas - Rīgas apkures problēmas.

Slepens šis lēmums nebija tikai franču kapitālsabiedrībai “Dalkija”, kura jau nākamajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas bija iesniegusi privatizācijas ierosinājumu. Izskatās pēc sarunāta darījuma. Izskatās pēc afēras!

Diemžēl līdz šim Latvijā nav bijis neviena veiksmīga privatizācijas gadījuma siltumapgādes jomā. Acīmredzot, pēc valdošās koalīcijas domām, tātad vairākumprāt, nu ir pienākusi arī rīdzinieku kārta saskarties ar apkures problēmām, ar tarifu kāpumu, jo, kā ciniski paziņojuši daži valdības locekļi, apkure nav valdības funkcija.

“Jaunais laiks” ir kategoriski pret akciju sabiedrības “Rīgas Siltums” kapitāla daļu pārdošanu šādā veidā. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Taču “Jaunais laiks” ir arī pret klaju populismu. Kad reiz mēs beigsim iesniegt bezjēdzīgus un muļķīgus priekšlikumus?! Pat tad, ja Privatizācijas pabeigšanas likums šodien iesniegtajā redakcijā tiktu šodien pieņemts galīgajā lasījumā un izsludināts, tas nemainītu neko, jo privatizācijas ierosinājums no “Dalkija” puses jau ir iesniegts un nevienam likumam nevar būt atpakaļejošs spēks. Godātie kolēģi, tas taču jums būtu jāsaprot!

Mēs piedāvājam citu ceļu.

Ekonomikas ministrijai valdība ir uzdevusi - ar balsu vairākumu pārbalsojot “Jauno laiku”, ir uzdevusi - sagatavot ierosinājumu attiecībā uz akciju sabiedrības “Rīgas Siltums” valsts kapitāla daļu pārdošanu. Un ierosinājums no Ekonomikas ministrijas būs - valsts kapitāla daļas nepārdot. Šajā ziņā rīdzinieki var būt mierīgi.

Es ļoti gribu cerēt, ka slepeno afēru laiks Latvijas politikā tomēr jau pieder vēsturei vai vismaz tuvojas noslēgumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 18. Likumprojekts nav nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova un Sokolovska iesniegto likumprojektu “Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt par likumprojektu ir pieteikusies deputāte Anta Rugāte. Viņa runās “pret”.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātā Saeima!

Likumprojekta iesniedzēji deputāti Pliners, Buzajevs, Kabanovs, Aleksejevs, Tolmačovs un Sokolovskis anotācijā atzīst, ka nekādas konsultācijas, sagatavojot normatīvo aktu, nav notikušas un ka likumprojekts neierobežojot indivīda tiesības.

Taču iesniegtais dokuments (reģistrācijas numurs 1351) nopietni aizskar Latvijas pilsoņu kopuma tiesības, jo šā normatīvā akta būtība, iesniedzējuprāt, ir paplašināt Latvijas Republikas pilsoņu loku.

Godātie deputāti iesniedzēji! Jums šādu tiesību nav. Lai gan jūs esat pilsoņi un pilsoņu vēlēti tautas priekšstāvji un mums visiem, simts deputātiem, mandāts dod vienādas tiesības iesniegt likumprojektus, taču šīs visiem vienādās deputātu tiesības nedod nevienam pašam citas tiesības. Par Latvijas Republikas pilsoņu loku ir tiesīga lemt un ir lēmusi tikai pati tauta.

Jūs piedāvājat pilsonības profanāciju. Jūs pazemojat Latvijas valsti. Jūs ignorējat Latvijas valsts vēsturi. Jūs gribat ieviest savu kārtību. Es vēlos jums atgādināt, ka tādu tiesību jums nav. Taču jums tik un tā kārtējo reizi nu tā gribas ietirgot savus buntē sašķirotos dažāda lieluma un dažādās dobēs audzētos burkānus! Diez vai kāds šajā Saeimas zālē šaubās par to, ka jūs lieliski saprotat, ko jūs darāt.

Pilsonības jomā nav un nevar būt un nekad nebūs tirgus. Pilsonība ir katra indivīda paša izvēle un paša lēmums, nevis, tā teikt, kolektīvs gājiens uz rīta vai vakara seansu kino.

Tālāk. Melīgs ir anotācijā izteiktais apgalvojums, ka likumprojekts, kas paredz piešķirt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā Latvijas nepilsoņiem, kas dzimuši Latvijas teritorijā, nepilsoņiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, un nepilsoņiem, kas ir invalīdi, veicinātu sabiedrības integrāciju. Vispirms jāgrib un jāspēj integrēties, un tikai tad ir iespējams iegūt pilsonību.

Melīgs ir arī otrs anotācijā lasāmais apgalvojums, ka likumprojekts atbilstot 1961.gada 30.augusta konvencijai par apatrīdu skaita samazināšanu. Apatrīds ir bezvalstnieks.

Latvijas nepilsoņi, iekams viņi gatavojas, ja gatavojas, kļūt par pilsoņiem, ir Latvijas valsts aizsardzībā un bauda visas ekonomiskās un sociālās tiesības.

Satversmes tiesa šā gada 6.martā ir spriedusi par šo jautājumu un atzinusi, ka Latvijas nepilsoņi nav uzskatāmi ne par pilsoņiem, ne par ārvalstniekiem, ne arī par bezvalstniekiem, bet par personām ar īpašu statusu. Latvija ir skaidri norādījusi, ka nepilsoņi nav uzskatāmi par bezvalstniekiem, jo Bezvalstnieku likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka personu, kura ir likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts, nevar atzīt par Latvijas bezvalstnieku.

Un visbeidzot - trešais. Melīgs ir apgalvojums, ka likumprojekts atbilst Eiropas Padomes 1997.gada 6.novembra Konvencijai par pilsonību. Patlaban spēkā esošā likumdošana Latvijā pilsonības jautājumā atbilst minētajai Konvencijai, kaut arī Latvija to nav ratificējusi. Un šī Konvencija paredz (citēju): “3.pants. Valsts kompetence. Katra valsts saskaņā ar savu likumu pati nosaka, kas ir tās pilsoņi.” Otrais punkts: “Citas valstis atzīst šo likumu, ja vien tas atbilst starptautiskajām konvencijām, kurām tās ir pievienojušās, starptautiskajām precedentu tiesībām un vispāratzītajiem pilsonības tiesību principiem.”

Un visbeidzot. Pēdējā laikā ir aktualizējies jautājums: kā izmērīt lojalitāti? Godātie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts, pieļauju, atbild uz jautājumu, kas ir nelojalitāte.

Augstā Saeima! Lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu!

Sēdes vadītāja. “Par” runās deputāts Jakovs Pliners. (Starpsauciens: “Jakov, turies!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es uzskatu, ka Rugātes kundzes argumenti neiztur nekādu kritiku. Tie no jums, ar kuriem kopā mēs bijām 7.Saeimā, droši vien atceras, ka 2002.gada 24.janvārī mēs vienbalsīgi nosūtījām komisijām Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1997.gada Konvenciju par pilsonību”. Diemžēl no komisijām šis likumprojekts tā arī netika saņemts. Mūsu komisijas ir iekārtotas laikam tā, ka daudz kas labs tajās nogrimst, bet bieži vien uzpeld... nu, jūs jau paši zināt - kas.

Mēģināsim salīdzināt minēto Konvenciju par pilsonību un mūsu piedāvāto likumprojektu.

Likumprojekts skar tikai personas, kurām ir oficiāls un likumīgs statuss - Latvijas nepilsonis. Tiek piedāvāts piešķirt Latvijas pilsonību cilvēkiem, kuri šeit ir dzimuši, invalīdiem un personām, kuras sasniegušas 60 gadu vecumu. Tie, kuri ir jaunāki vai kuri nav dzimuši Latvijā, tāpat kā iepriekš var naturalizēties kārtībā, kuru nosaka Pilsonības likums.

Ko tad nosaka šī Konvencija, kuru Latvija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi līdz pat šai baltai dieniņai un kuru jau ir ratificējis Eiropas valstu vairākums? Piemēram, 6.panta 4.punkta “c” apakšpunkts paredz valsts pienākumu savās iekšējās tiesībās veicināt pilsonības iegūšanu personām, kuras ir dzimušas šīs valsts teritorijā un tajā likumīgi un pastāvīgi uzturas. Tas pilnībā atbilst mūsu šodien iesniegtā likumprojekta būtībai.

Šī nepieciešamība - realizēt privileģēto pieeju likumdošanā - attiecas arī uz personām, kas likumīgi un pastāvīgi uzturējušās šīs valsts teritorijā kādu laikaposmu, kura ilgumu nosaka līgumslēdzējas valsts iekšējās tiesības.

Godātie deputāti! Neaizmirsīsim, ka nepilsoņi saskaņā ar mūsu likumdošanu ir personas, kuras pastāvīgi dzīvojušas Latvijā līdz 1992.gada jūnijam - tātad ne mazāk kā 13 gadus. Vidējais nepilsoņa atrašanās laiks Latvijā ir 30 gadi.

Viss minētais kalpo par pietiekamu pamatu tam, lai atrisinātu nepilsoņu problēmu eiropeiski ar atsevišķu likumdošanas aktu pieņemšanu. Turklāt Pilsonības likums paliks nemainīts un regulēs īsto ārvalstnieku problēmas.

Kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību vēl tam faktam, ka mūsu piedāvātajam likumprojektam būtu jāstājas spēkā nevis uzreiz, bet gan tikai no 2006.gada 1.novembra - tātad jau pēc vēlēšanām. Tas nozīmē, ka likuma pieņemšanas gadījumā neviens politiskais spēks nepaliks ne vinnētājos, ne zaudētājos. Nākamajās pašvaldību vēlēšanās mums tik un tā būs jāpiešķir nepilsoņiem balsstiesības, bet savukārt līdz 2010.gadam - arī Saeimas vēlēšanās. Pati aktīvākā nepilsoņu daļa tik un tā kļūs par pilsoņiem naturalizācijas ceļā.

Pieņemdami šo vēsturisko lēmumu jau mūsu pilnvaru laikā, mēs spēsim atrisināt daudzus jautājumus, kas saasina situāciju valsts iekšienē, rada problēmas starptautiskajā līmenī, kā arī spēsim uzsākt patiesu Latvijas sabiedrības integrācijas ēru.

Mēs vēlamies palīdzēt mūsu valstij kļūt par īsti demokrātisku. Argumentu pret likuma tekstu nav.

Aicinu balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Zemes ierīcības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Pirms izskatām tālāk darba kārtību, daru jums zināmu, ka ir saņemts deputātu Dalbiņa, Mūrnieces, Estas, Pietkeviča un Brieža priekšlikums... Es atvainojos! Mums ir grozīta darba kārtība, tāpēc būtu izskatāmi vēl vairāki komisijām nododamie likumprojekti.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sodu reģistra likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, mums ir jāizskata piecu deputātu iesniegtais priekšlikums.

Deputāti Dalbiņš, Mūrniece, Esta, Pietkevičs un Briedis, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 49.pantā noteikto, lūdz šā gada 29.septembra sēdē pirms nākamās darba kārtības sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” izskatīšanas izsludināt 15 minūšu ilgu pārtraukumu.

Vai deputātiem ir iebildumi? “Par” ierosinājumu vārdu lūdz Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ierosinājums no deputātu puses nāca sakarā ar to, ka ir nepieciešams izskatīt grozījumus Robežsardzes likumā, jo šodien komisijām nodotie likumprojekti, kas ir saņemti no Ministru kabineta, ir saistīti ar Kriminālprocesa likumu.

Es lūdzu jūsu atbalstu šim likumprojektam, lai mēs varētu šo jautājumu šodien virzīt uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! “Pret” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad vakar notika Saeimas ārkārtas sēde, Segliņa kungs kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka nebūs nekādas pretrunas, ja mēs pieņemsim šos likumus, un ka ar 1.datumu varēs stāties spēkā arī Kriminālprocesa likums. Tagad mēs uzzinām, ka pretrunas tomēr ir un ka vakar viņš ir melojis. (Starpsauciens: “Kauns!”)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lai izlemtu jautājumu par pārtraukuma izsludināšanu, mums ir jālemj balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 1. Pārtraukums uz 15 minūtēm tiek izsludināts.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties komisijas telpās uz sēdi. Tūlīt!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam par procedūru!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Sakarā ar to, ka zālē acīm redzami nav kvoruma, lūdzu to pārbaudīt! (Starpsaucieni: “Ir! Ir kvorums!”)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Kvoruma pārbaudi var ierosināt pieci deputāti. Pagaidām šāds iesniegums nav saņemts.

Vārds Ingrīdai Circenei. Lūdzu!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatījusi izvirzītos kandidātus Nacionālajai radio un televīzijas padomei, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija visus kandidātus atzina par atbilstošiem prasībām, un no šiem septiņiem kandidātiem trīs mums ir jāievēl šajā padomē.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Man ir jautājums komisijas priekšsēdētājai: kur mūsu jaunais likums, pie kura strādāja speciāla apakškomisija? Mēs trīs gadus tērējām naudu, maksājām gan priekšsēdētājam, gan visiem pārējiem, bet likumprojekts vēl nav izstrādāts un nav iesniegts parlamentā. Brīnums! Arī apakškomisijas priekšsēdētājs Jaunupa kungs pazuda...

Vispār tā prakse, kā mēs šodien ievēlam šo padomi, jau ir tik ļoti novecojusi, ka mums jau sen vajadzēja izveidot divas padomes: vienu, kas lemtu par komerctelevīzijām, un otru, kas lemtu par valsts televīziju.

Mēs uzskatām tā: ja mēs turpināsim tādu praksi, ka katra partija izvirza savu cilvēku un pēc tam viņu atbalsta, tad galarezultātā viņš tur sēdēs un neko nedarīs. Vajag šādu praksi beigt!

Es domāju, ka Prezidijam vajag painteresēties, kā un kam šī komisija strādā. Kur ir tās darba galaprodukts un cik tā reāli ir izmaksājusi šodien?

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Circene vēlas ko teikt komisijas vārdā? Paldies!

Šis jautājums mums ir jāizlemj balsojot. Un, tā kā iesniegto kandidātu skaits pārsniedz amata vietu skaitu, tad mums ir jārīkojas Kārtības ruļļa 26.pantā noteiktajā kārtībā.

Tāpēc vārds balsu skaitītāju komisijas pārstāvei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau jūs dzirdējāt, ir izvirzīti septiņi kandidāti, bet brīvas ir trīs vietas. Jums pēc vēlēšanu zīmes saņemšanas ir jāizdara izvēle par katru kandidātu. Katra kandidāta uzvārdam pretī ir jāatzīmē, vai mēs esam “par” vai “pret” šo kandidātu.

Ja vēlēšanu zīmē “par” būs pielikts četriem kandidātiem, tad šī vēlēšanu zīme būs nederīga.

Vēlēšanu zīmes, kurās būs ar atzīmi “par” atzīmēts mazāk par trim kandidātiem, ir derīgas.

Vēlēšanu zīmes, kurās nebūs izdarītas nekādas atzīmes, nebūs derīgas.

Paldies! Esiet uzmanīgi, lai nebūtu vēlēšanu zīmju, kuras nevar pieskaitīt ne vienai, ne otrai pusei!

Sēdes vadītāja. Paldies. Kolēģi, es lūdzu sekot līdzi balsu skaitītāju norādījumiem!

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi.

Vārds balsu skaitītāju pārstāvei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols Nr.38 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus. Vēlēšanu zīmes numurs 36.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 92 vēlēšanu zīmes.

Dzēstas atlikušās 18 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

No vēlēšanu kastes izņemta 91 vēlēšanu zīme.

Par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 11 vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem balsots 2 vēlēšanu zīmēs.

Par Aleksandru Šuņinu nobalsojuši 24 deputāti.

Par Ati Skalbergu nobalsojuši 9 deputāti.

Par Jāni Tomeli nobalsojuši 8 deputāti.

Par Mārīti Eglīti nobalsojuši 28 deputāti.

Par Andri Jakubānu nobalsojuši 52 deputāti.

Par Dāriju Juškeviču nobalsojuši 44 deputāti.

Par Andri Mellakaulu nobalsojuši 44 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu pirmajā kārtā ievēlēts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ir tikai Andris Jakubāns.

Tā ka mums stāv priekšā otrā balsošanas kārta.

Sēdes vadītāja. Paldies balsu skaitītājiem.

Tātad turpinās balsošanas process. Lūdzu sekot balsu skaitītāju norādījumiem.

Un, kamēr tiek gatavota nākamā balsu skaitīšana, mums ir arī vairāki patīkami paziņojumi.

Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam dzimšanas dienā deputātu Jāni Strazdiņu! (Aplausi.)

Un mums ir vēl viens jubilārs - deputāts Nikolajs Kabanovs. Sveicam! (Aplausi.)

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Mēs turpinām darbu. Par balsošanas rezultātiem informēs deputāte Stalidzāne. Lūdzu!

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepazīsimies ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu Nr.39. - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus.

Vēlēšanu zīmes numurs 37.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 90 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav.

Dzēstas atlikušās 20 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 90 vēlēšanu zīmes.

Par derīgām atzītas 83 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgām atzītas 7 vēlēšanu zīmes.

Pret visiem kandidātiem balsojušu nav.

Par Aleksandru Šuņinu nobalsojuši 29 deputāti;

par Ati Skalbergu - 7;

par Jāni Tomeli nobalsojuši 8 deputāti;

par Mārīti Eglīti nobalsojuši 28 deputāti;

par Dāriju Juškeviču nobalsojuši 46 deputāti;

par Andri Mellakaulu nobalsojuši 46 deputāti.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti ir Dārija Juškeviča un Andris Mellakauls.

Visu balsu skaitītāju paraksti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Apsveicam jaunos Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus! (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Irēnas Krastiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Krastiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to Irēna Krastiņa ir iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Kaspara Rinča iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Kaspara Rinča iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Līdz ar to Kaspars Rinčs ir iecelts par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivetas Salakas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Salakas iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Līdz ar to Iveta Salaka ir iecelta par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Geļenas Simoņukas iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Geļenas Simoņukas iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Līdz ar to Geļena Simoņuka ir iecelta par Daugavpils tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Aleksandra Skritņika iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Aleksandra Skritņika iecelšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Līdz ar to Aleksandrs Skritņiks ir iecelts par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Venta Sobočevska iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Venta Sobočevska iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Līdz ar to Vents Sobočevskis ir iecelts par Balvu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Ingas Stivriņas iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ingas Stivriņas iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to Inga Stivriņa ir iecelta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Rudītes Vīdušas apstiprināšanu par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to Rudīte Vīduša ir apstiprināta par Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sarmītes Daukštes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sarmītes Daukštes iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to Sarmīte Daukšte ir iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivara Dzindzuka iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Līdz ar to Ivars Dzindzuks ir iecelts par Ludzas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Mihaila Kuļbanska iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Mihaila Kuļbanska iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Līdz ar to Mihails Kuļbanskis ir iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Didža Līdača iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Didža Līdača iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to Didzis Līdacis ir iecelts par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Sarmītes Lucavas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Sarmītes Lucavas iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Līdz ar to Sarmīte Lucava ir iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Irēnas Milleres iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Irēnas Milleres iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Līdz ar to Irēna Millere ir iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ivetas Puriņas iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Puriņas iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Līdz ar to Iveta Puriņa ir iecelta par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Signes Vilnes iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Signes Vilnes iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Līdz ar to Signe Vilne ir iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Skatīsim nākamo sadaļu “Pieprasījumu komisijas atzinumi”.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Andreja Aleksejeva, Andra Tolmačova, Vladimira Buzajeva, Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Martijana Bekasova un Sergeja Fjodorova pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par to īrnieku interešu aizstāvību, kuri īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja minēto pieprasījumu un atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgajā likumā paredzētās normas nav pārkāptas. Līdz ar to nav pamata pieprasījuma pieņemšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Patiešām Pieprasījumu komisijas atzinums formāli ir šāds: komisija atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo pieprasījumā norādītajos jautājumos attiecīgajā likumā paredzētās normas nav pārkāptas.

Bet, godātie kolēģi, mēs paši taču likumos “Par dzīvojamo telpu īri” un “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ierakstījām konkrētus termiņus!

Tātad pirmais: līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības iegūst lietojumā neizīrētās dzīvojamās telpas.

Noteikumi tika pieņemti šā gada 30.augustā ar divu mēnešu nokavēšanos.

Otrais: līdz 2005.gada 1.jūlijam pieņemt noteikumus par kārtību, kādā valsts piedāvās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālo nodrošināšanu. Noteikumi tika pieņemti 9.augustā - tātad ar piecu nedēļu nokavēšanos.

Trešais: līdz 2005.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par kārtību, kādā sniedz galvojumu... aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Noteikumi tika pieņemti 16.augustā - tātad ar pusotra mēneša nokavējumu.

Un beidzot ceturtais: līdz 2005.gada 1.martam izstrādāt un līdz 2005.gada 1.jūlijam ieviest valsts un pašvaldību atbalsta programmu un kompensāciju mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem.

Tātad šī programma vispār nav pieņemta, nerunājot jau nemaz par to, ka šī programma būtu ieviesta.

Godātie kolēģi! Mēs necienām paši sevi! Tātad vakar mums bija ārkārtas sēde par Kriminālprocesa likumu. Un tur bija problēma ar to, ka šim likumam ir jāstājas spēkā 1.oktobrī, bet Iekšlietu ministrijas ierēdņi pat nedomāja... Mēs tātad esam tik toleranti attiecībā uz to, ka ierēdņi nepilda mūsu uzdevumus, ka ierēdņi tagad jau uzskata, ka viņi to var atļauties. “Kāpēc 1.oktobris? Var pagaidīt! Deputāti kārtējo reizi atliks, redzēdami, ka mēs vēl neesam gatavi.” Un šinī gadījumā ir tāda pati situācija.

Godātie kolēģi! Šo jautājumu dažādas valdības neatrisināja 12 gadu laikā. Netika pieņemta neviena programma, nebija piešķirts neviens santīms šo problēmu risināšanai. Līdz ar to, ja mēs cienām sevi, mums tomēr ir jāuzaicina Ministru kabineta attiecīgie ministri, lai viņi pastāstītu, ko viņi dara, kāpēc ir pārkāpti termiņi, kāpēc programma nav pieņemta un ieviesta. Ja mēs to nedarīsim, neviens, arī ierēdņi, necienīs mūsu pieņemtos lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates!

Debatēs pieteicies Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas un kungi! Pagājušā gada decembra beigās Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Likumdošanas akts atļāva pacelt dzīvokļa īres griestus denacionalizētajos namos līdz 0,6 latiem par kvadrātmetru, bet perspektīvā ir paredzēts vispār atcelt šos griestus.

Ministru kabinetam tika uzdots līdz 1.martam izstrādāt kompensāciju mehānismu, bet līdz 1.jūlijam ieviest speciālo palīdzības programmu denacionalizēto namu iemītniekiem.

Ministru kabinets vispār ignorēja šo likumu un pat neizstrādāja programmas projektu. Tā ir klaja necieņa gan pret Saeimu, gan pret mūsu valsti. Palīdzības programmas vietā tika reanimēta mājokļu attīstības kreditēšanas programma, ko nevaram uzskatīt par mūsu Latvijas likumu izpildīšanu. Ar šo programmu izstrādāšanu jau kopš 1996.gada ir nodarbojušās visas valdības pēc kārtas. Pirmais programmas attīstības posms bez acīm redzamiem rezultātiem turpinās jau četrus gadus, lai gan Lietuvā analoģiska programma ar panākumiem darbojas jau piecpadsmit gadus, taču nekādas masveida izlikšanas no mājokļiem vai to pazīmes mūsu kaimiņvalstī nevar saskatīt, kaut arī tās ekonomiskais stāvoklis un sarežģītā vēsture ir līdzīga mūsu valstij.

Otrais programmas tā saucamais attīstības posms sākās 2000.gadā. Divu gadu laikā ministrijas paspēja vien noskaidrot, kurš par ko ir atbildīgs, bet tālāko virzību neturpināja.

Patlaban šis otrais posms tiek aktualizēts. Programmas sākotnējā variantā bija paredzēta privatizēto dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu kreditēšana, kuriem steidzamā kārtā mākslīgi pievienoja arī individuālas ģimenes - tātad tie ir denacionalizēto namu iemītnieki un ģimenes ar bērniem.

Turklāt vērā netika ņemta četrkārtīgā starpība, kāda ir starp īres maksu privatizētajos dzīvokļos un denacionalizēto namu dzīvokļos.

Kolēģi, ko tas viss varētu nozīmēt? Varbūt to, ka palīdzība denacionalizēto namu iedzīvotājiem tiks īstenota, vienīgi piešķirot viņiem kredītus? Jā, mēs zinām, ka ar lielu novilcināšanos tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paralēli pagaidām vēl nekur nepieņemtajiem pašvaldību noteikumiem paredz tiešas izmaksas tām personām, kuras brīvprātīgi vai saskaņā ar tiesas spriedumu atbrīvo dzīvokļus.

Bet kur tad ir palikuši pētījumi, cik lieli līdzekļi būs jāiegulda šo iemītnieku kreditēšanai un cik - tiešajām izmaksām? Šāda pētījuma nav, kaut gan šie pētījumi varēja būt paredzēti tajā programmā, pie kuras Ministru kabinets pretlikumīgi pat nesāka strādāt. Kur ir novērtējumi tam, kas notiks, ja mēs 2006.gadā šajā programmā ieguldīsim tikai 3 miljonus latu, kā tas ir paredzēts ar visiem Ministru kabineta publicētajiem dokumentiem? Cik iedzīvotāju šajā gadījumā nokļūs uz ielas? Kāds būs pašnāvību skaits, cik bērnu būs bezpajumtnieki? Cik veco ļaužu nomirs nosalstot? Kas atbildēs par Ministru kabineta noziedzīgās bezdarbības negatīvajām sociālajām sekām?

Tieši par to mēs arī jautājām savā pieprasījumā, tāpēc deputāti, kuri ir gatavi balsot “pret” pieprasījuma pieņemšanu, uzņemas atbildību gan par potenciālajiem pašnāvniekiem, gan par bērniem, kas paliks bāreņi, gan par nāvēm pagalmos pie atkritumu kastēm.

Man gribētos, lai kolēģi, kuri patlaban sēž savos mīkstajos un ērtajos krēslos un ir gatavi nospiest balsošanas podziņas, to skaidri saprastu.

Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates!

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums jāpadomā, vai vispār ir vērts saglabāt tādu procedūru kā pieprasījums. Vienmēr vairākums balso par to, ka pieprasījums ir noraidāms. Nekādu citu iznākumu es nevaru atcerēties. Priekš kam tad mums saglabāt šo procedūru, ja tai nav nekādas jēgas?

Es domāju, ka nav vērts runāt par šīs problēmas, konkrētās problēmas, būtību, jo, man šķiet, visiem viss ir pilnīgi skaidrs. Jo jūs, valdošās koalīcijas deputāti, pat nemēģināt pamatot, kāpēc šis pieprasījums ir noraidāms. Jūs pat nemēģināt izskaidrot, kāpēc Ministru kabinets nepilda mūsu likumus. Pārejas noteikumi, arī tie panti, kas nosaka termiņus, ir likuma neatņemama sastāvdaļa. Un pārkāpums ir acīm redzams. Taču tā vietā, lai izskaidrotu vēlētājiem, kāpēc valdība nevar pildīt šo likumu, Brigmaņa kungs šeit iznāk un saka: “Mēs nolēmām, ka tas ir noraidāms, jo nekas nav pārkāpts.”

Tas, ka jūs pat nemēģināt iebilst, man šķiet, ir vislabākais pierādījums, ka pārkāpums patiešām ir noticis. Jūs domājat, ka vēlētāji, denacionalizēto māju īrnieki jums ticēs uz vārda, ticēs jūsu mierinājumiem. Tā tas nenotiks! Tā ir reāla problēma, un agri vai vēlu tā būs jārisina. Jūs tagad mēģināt nevis risināt problēmu pēc būtības, bet vienkārši izvairīties no atbildības.

Es domāju, tas nav nopietni! Jo agrāk jūs ķersities pie šīs konkrētās problēmas risināšanas, jo labāk būs visiem - gan jums, gan pirmām kārtām tiem cilvēkiem, kam tagad draud izlikšana no viņu dzīvokļiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums būtībā ir iesniegts tāpēc, ka mūsu valdība, pašreizējā valdība, nepilda tos uzdevumus, kuri ir tai uzdoti ar likumu - ar likumu, kuru mēs paši pieņēmām. Valdība tos nav laikus izpildījusi.

Vai tas ir pirmais gadījums, ka tā tas notiek? Nē! Tā tas bija gan ar šo valdību, gan arī ar iepriekšējām valdībām. Līdz šim Saeima uz to nereaģēja.

Tagad, kā mēs redzam, pēc divām dienām stāsies spēkā ar Saeimas lēmumu Kriminālprocesa likums, taču vēl līdz pat šim momentam mūsu valdība nebija padomājusi par to, ka vajag mainīt vēl kaut kādus likumus saskaņā ar Kriminālprocesa likumu. Un sanāk paradoksāla situācija: likums stājas spēkā, bet par to, kā strādāt ar šo jauno likumu, diemžēl nedomāja nedz Saeima, nedz arī valdība. Kaut gan laiks tam bija.

Ko darīt, lai nepieļautu nākotnē tādu situāciju, ka valdība nestrādā? Nu slikta valdība! Nu ko darīt? Ja jūs negribat citu, paturiet šito! Taču, lai nākotnē nebūtu iespējams valdībai kaut kā neievērot likumu, vajadzētu šo pieprasījumu pieņemt. Ja jūs to nepieņemsiet, tad jūs būsiet atbildīgi par to, ka neviena no jūsu valdībām nestrādās tā, kā vajag.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates!

Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Turpinot deputāta Borisa Cileviča domu, arī es gribētu kaut ko pateikt šajā jautājumā. Nav jābrīnās par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Droši vien tiem, kas darbojas Saeimā jau vairākus gadus, būs grūti nosaukt kādu pozitīvu lēmumu šajos jautājumos.

Man gribētos tomēr atgādināt jums gadījumu, ko es laikam jau vienreiz minēju no šīs tribīnes, - mūsu Saeimas Revīzijas komisijas apmeklējumu Londonā. Tie kolēģi, kam bija tas gods kopā ar mani apmeklēt britu parlamentu, droši vien atceras to jautājumu, ko es uzdevu Revīzijas komisijas vadītājam, - par pozīciju un opozīciju. Jūs droši vien atceraties, ka britu parlamentā šāda veida komisijas, tādas kā Revīzijas komisiju un Pieprasījumu komisiju, kā tas jau vēsturiski pie viņiem pieņemts, vada opozīcijas pārstāvji. (Starpsauciens: “Velti cerēt!”) Nekad mūžā, pat ne reizi pa simts gadiem, viņiem neienāks prātā noraidīt šāda veida pieprasījumus, kas ir iesniegti no opozīcijas puses. Un tur nekad - nekad mūžā! - nav bijis tā, ka premjers nebūtu atnācis uz parlamentu un nebūtu atbildējis uz opozīcijas jautājumiem.

Kāpēc mēs uzdrošināmies sevi saukt par demokrātisku republiku, par demokrātisku Saeimu, bet nevaram samierināties ar to, ka opozīcija nevis savas ziņķārības pēc, bet tautas, savu vēlētāju, vārdā grib zināt, kāpēc mūsu premjers nevar atbildēt uz šiem jautājumiem, ko uzdod opozīcija? (No zāles dep. J.Pliners: “Viņi baidās atbildēt!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi deputāti! Pirms pāris gadiem man bija iespēja sarunāties ar šo mūsu pieprasījuma adresātu, kurš tolaik bija Saeimas deputāts no Tautas partijas. Es Kalvīša kungam jautāju: “Kas būs ar denacionalizēto namu īrniekiem, teiksim, tad, ja viņiem nāksies maksāt par dārgiem pakalpojumiem?” Viņš atteica: “Lai viņi brauc uz laukiem!” Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri visu laiku nodzīvojuši pilsētā, būs jābrauc uz laukiem. Tas nozīmē, ka viņi izmirs ļoti īsā laikā, tāpēc ka laukos, kā jūs paši zināt, nav ne darba, ne sociālās infrastruktūras, ne slimnīcu - un tā tālāk.

Man šķiet, ka tā ir apzināta pieeja, lai īpašnieki atsvabinātu dzīvokļus priekš bagātiem pircējiem, priekš spekulantiem, priekš ārzemju... teiksim tā, nākamajiem rīdziniekiem.

Es domāju, ka nākamajā desmitgadē Rīgā izveidosies speciāls slānis - tie vairs nebūs ne latvieši, ne krievi, tie būs cilvēki no Rietumeiropas, kuri pirks dzīvokļus Rīgā, pēc tam tos aizķīlās bankās, saņems procentus un dzīvos kā spekulanti no šādas darbības.

Man liekas, ka mūsu Saeimā diemžēl ļoti profesionāli strādā šo namīpašnieku, spekulantu, lobijs un ka tie cilvēki, kas nav gatavi balsot par īrnieku interesēm, ir tieši lobisti.

Man šķiet, ka vajag atbalstīt mūsu priekšlikumu, tāpēc ka tas nav etniski motivēts, tas skar gan latviešu, gan krievu intereses. Un, manuprāt, tas skar sociālo taisnīgumu mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis. Cienījamie kolēģi! Ļoti liels prieks, ka opozīcijai beidzot ir radusies interese par šo jautājumu. Tiešām jāsaka, cienījamie radioklausītāji, ka tad, kad šo jautājumu skatījām Pieprasījumu komisijā un kad visiem bija iespēja atnākt un iepazīties ar valdības veikto darbu, iepazīties ar ministru viedokli un veiktajiem pasākumiem, - ka tad šie iesniedzēji neatrada par vajadzīgu ierasties. Ieradās viens cilvēks. Jā, tiešām, - viens cilvēks! Pārējiem pat vispār nebija nekas jautājams, pat ziņkārības nebija.

Tā ka es domāju, ka šī runa, ko mēs, kolēģi, dzirdējām, ir vienkārši liekulības augstākais kalngals. Un to es varu vēlreiz pateikt visas koalīcijas klātbūtnē.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums ir jābalso par pieprasījumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 56, atturas - 3. Pieprasījums noraidīts.

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības punktu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību - iekļaut tajā likumprojektus “Grozījumi Robežsardzes likumā”, “Grozījumi likumā “Par policiju””, “Sodu reģistra likums” un “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: “Ir!”) Tādā gadījumā jautājums ir izšķirams balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības grozīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, neviens neatturas. Darba kārtība ir grozīta. Minētie likumprojekti ir iekļauti darba kārtības beigās.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4330-b.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”. Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.

Priekšlikumi nav saņemti. Komisija aicina pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija nevienu priekšlikumu nesaņēma. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisijai nav iesniegti priekšlikumi par šo likumprojektu. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā arī šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Solovjovs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Patentu likumā ir nepieciešami grozījumi, jo tajā vēl ir saglabājusies norāde, ka Patentu valde savu finansiālo darbību veic atbilstoši speciālā budžeta noteikumiem. Taču jau pašlaik Patentu valdes darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. Turklāt Apelācijas padomes darbības reglamentācija vairs neatbilst 2002.gadā pieņemtajam Valsts pārvaldes likumam. Tāpēc ir jāpieņem Patentu likuma grozījumi, kas novērstu šīs pretrunas un nepilnības.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs balsot “par”! Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, kolēģi, zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā liels paldies par vienprātīgu likumprojekta atbalstu! Un, tā kā zālē ir pilnīga vienprātība, lūdzu noteikt maksimāli īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai - 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... 31.oktobris?

Dz.Ābiķis. 3.oktobris.

Sēdes vadītāja. 3.oktobris? Paldies! Termiņš ir 3.oktobris.

Dz.Ābiķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti!

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” paredz:

izslēgt no Mobilizācijas likuma tos pantus un punktus, kas deleģē Ministru kabineta noteikumu izstrādi, bet neatbilst Mobilizācijas koncepcijā noteiktajam;

noteikt, ka Krīzes vadības padomes kompetencē ietilpst koordinēt mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;

noteikt, ka Ekonomikas ministrijas kompetencē ietilpst plānot, sagatavot un vadīt tautsaimniecības mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;

terminoloģiski saskaņot Mobilizācijas likumā lietotos terminus ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Komerclikumā lietotajiem terminiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 21.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad - 17.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja valdības iesniegtos grozījumus un atbalstīja tos pirmajā lasījumā. Tur tika precizētas vairākas lietas, un acīmredzot arī nākamajos lasījumos būs priekšlikumi, tomēr komisija izšķīrās pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt, un aicinu arī jūs atbalstīt šos grozījumus!

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!

A.Slakteris. 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. 7.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis un arī nākamais likumprojekts nosaka to, ka Eiropas Savienības fondu vadību, tās principus turpmāk noteiks likums, savukārt Ministru kabinets noteiks noteikumus un kārtību, kā šis process ir nodrošināms.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likumu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!

Ē.Zunda. 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. 13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!

Ē.Zunda. 13.oktobris.

Sēdes vadītāja. 13.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Ē.Zunda. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja valdības iesniegto likumprojektu, un šajos grozījumos tika iestrādātas vairākas ar direktīvu saistītas lietas.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!

A.Slakteris. 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. 7.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, informēju jūs, ka ir saņemts deputātu Pietkeviča, Šadurska, Bērziņa un citu iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 2005.gada 29.septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu pilnīgai izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - 5.

Turpināsim darbu līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Šodien arī skatām likumprojektu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” pirmajā lasījumā.

Tātad šajā likumprojektā ir izdarīti atsevišķi redakcionāli labojumi. Bez tam uz otro lasījumu šim likumam būs nepieciešams iesniegt tos labojumus, kuri attiecas uz šā likuma iekļaušanu privatizācijas likumu paketē.

Komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu un aicina to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.oktobris.

Sēdes vadītāja. 10.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi piedāvātos grozījumus Tūrisma likumā, un es aicinu Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

M.Lasmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 7.oktobris.

Sēdes vadītāja. 7.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.4643.

Par Streiku likumu ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja un aicina arī Saeimu to noraidīt.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 60, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.

J.Stalidzāne. Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā svītrot no likuma ierobežojumus, kas attiecas uz solidaritātes streiku rīkošanu.

Šis priekšlikums nav iesniegts nejauši. Tas tika iesniegts pēc tam, kad ar mūsu sešu balsu palīdzību tika atcelts aizliegums organizēt policistu arodbiedrību. Tas tika iesniegts pēc tam, kad pie Ministru kabineta ēkas tūkstošiem policistu rīkoja piketu, bet pēc tam - pēc nedēļas - to darīja arī tūkstošiem skolotāju.

Sestdien, 1.oktobrī, pulksten 12.00 desmitiem tūkstošu cilvēku, kurus ilggadējā bezatbildīgā valdošo partiju politika ir novedusi līdz galējai nabadzībai, ir gatavi iziet Doma laukumā.

Tātad šis mūsu priekšlikums ir iesniegts šīs akcijas priekšvakarā.

Tikai visu profesiju darbinieku, kuri saņem algu no budžeta, - policistu, skolotāju, transporta darbinieku un sīko ierēdņu - solidāra rīcība var piespiest prettautiskas valdības pārtraukt nevienam nevajadzīgu projektu finansēšanu un naudas dāvanu izdāļāšanu saviem sponsoriem.

Mēs pieprasām izsvītrot no likuma šos nejēdzīgos ierobežojumus, kuri tika pieņemti vienīgi tāpēc, lai vēl piecpadsmit gadu laikā varētu turpināt jau tā nabadzīgās tautas, kura atrodas uz izmiršanas robežas, aplaupīšanu. Tikai vispārējs solidaritātes streiks ļaus pieņemt tādu 2006.gada budžetu, kas patiesi atbildīs tautas interesēm un sekmēs nācijas izdzīvošanu.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu, deputāte Stalidzāne!

J.Stalidzāne. Cienījamie kolēģi! Komisija ļoti nopietni izvērtēja šīs normas izslēgšanu un nonāca pie šāda secinājuma. Tātad, ja mēs atbalstītu Buzajeva kunga priekšlikumu, tad skaidrs būtu viens, ka visā Streiku likumā mainītos streika definīcija, jo šajā likumā ir paredzēts, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids. Turklāt arī solidaritātes izpausmes var būt ļoti dažādas: mītiņi, dažādas atbalsta vēstules un tā tālāk. Tāpēc šos solidaritātes streikus Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalstīja sakarā ar to, ka šie solidaritātes streiki tad varētu notikt ārkārtīgi bieži un būt neprognozējami un līdz ar to traucētu normālu ražošanas procesu.

Tāpēc arī komisija nolēma šo normu neatbalstīt.

Aicinu arī Saeimu neatbalstīt šo normu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Vai Vitālijs Orlovs vēlas runāt par procedūru? Nē? Diemžēl debates jau ir slēgtas. Pievērsīsimies nākamajiem jautājumiem!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Stalidzāne. Arī 3. ir deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Šis priekšlikums iesaka svītrot normu, kura aizliedz politiskos streikus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, kā jau es teicu, tad būtu jāmaina pati streika definīcija.

Aicinu arī Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 3.priekšlikumu.

Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Tajā sēdē, kurā mēs izskatījām Streiku likumu, piedalījās ne tikai Latvijas Darba devēju asociācijas darbinieki, bet arī pārstāvji no arodbiedrības. Viņi nebija pret... Viņi bija “pret” Buzajeva 1.priekšlikumu, bet pret pārējiem viņi nebija “pret”.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates turpina Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Jā, mūsu frakcija piedāvā svītrot no Streiku likuma ierobežojumus rīkot politiskos streikus, un, aizstāvēdams šo mūsu frakcijas priekšlikumu Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, Latvijas Brīvo arodbiedrību asociācijas pārstāvis Egils Baldzēns atgādināja visiem klātesošajiem par transporta darbinieku vispārējo streiku, kas notika 1991.gada 21.augustā - tieši bēdīgi slavenajā puča dienā. Kāpēc komunistiskās okupācijas režīma laikos streiki bija atļauti, bet šobrīd neatkarīgajā Latvijā tos aizliedz?

Likumā nav tāda termina “politiskais streiks”. Piemēram, vai skolotāju streiks ar prasību pielikt pie algas piecus latus ir vai nav politisks streiks? Arī arodbiedrību prasība atjaunot vienotu tarifa likmi visiem valsts aparāta algotajiem darbiniekiem - ir vai nav politiska prasība? Vai tad viņiem vajadzētu griezties Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā? Jā, viņi tur daudzkārt jau tika griezušies un var to izdarīt vēl simts reizes ar tādiem pašiem panākumiem.

Bet, lūk, ja viņi tur griezīsies, iepriekš pasludinot par visu valsts ierēdņu streika gatavošanos, tad šis jautājums tiks atrisināts nedēļas laikā. Taču izrādās, ka tā darīt nedrīkst, ka tādi draudi ir divkārt pretlikumīgi.

Pirmkārt, tas ir solidaritātes streiks, un, otrkārt, šis streiks ir ar politiskām prasībām. Pieņemsim, ka arodbiedrības šādu streiku tomēr sarīkos un to līderi Kalvīša valdības laikā nokļūs aiz restēm. Pie kādas kategorijas tiks pieskaitīts streiks ar prasību atbrīvot šos arestētos līderus?

Lūk, kolēģi, tieši tāpēc Sociālo un darba lietu komisija noraidīja mūsu frakcijas priekšlikumu. Un droši vien arī Saeima gatavojas to noraidīt. Turklāt likumi, kas regulē algotu darbinieku tiesību aizstāvību, pie mums, manuprāt, ir daudz sliktāki nekā savulaik Čīlē Pinočeta laikos.

(Starpsauciens: “Tik traki jau nav!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu!

J.Stalidzāne. Šajā gadījumā, ja mēs pieļaujam varbūtību, ka mēs izslēdzam šo normu, kā to ir ierosinājis deputāts Buzajevs, tad šajā gadījumā politiskajiem spēkiem tiktu pavērtas ļoti plašas iespējas veikt dažādas manipulācijas ar saviem darbiniekiem. Un tas būtu pats briesmīgākais, jo tad atkarībā no tā, kāda ir uzņēmuma vadības politiskā pārliecība, visiem būtu jādomā politiski vienādi.

Tāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

J.Stalidzāne. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 5. - deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apvienības PCTVL frakcija ierosina izsvītrot no likuma, domājams, pašu šaubīgāko tā normu - darba devēja tiesības uzlikt veto jebkura streika rīkošanai. Lūk, kā tā skan: “Ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika uzsākšanas datumam tiesai ir iesniegts pieteikums par šā streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.” Pietiek tikai darba devējam vērsties tiesā, un streiks, kurš vēl nav sācies, tiek aizliegts, bet jau uzsāktais streiks būtu nekavējoties jāpārtrauc, - turklāt absolūti neatkarīgi no tā, cik nopietna ir prasītāja argumentācija. Faktiski prasītājam, lai novērstu jebkuru streiku, vajag tikai pareizi uzrakstīt uz papīra savu uzvārdu, personas kodu un mājas adresi un parakstīt šo papīru, un tūlīt pat streiks tiks atcelts. Pēc tam tiesas process turpināsies kādus pāris gadus, un tiesa galu galā pierādīs, ka darba devējam nebija taisnība, bet - kāda tam visam vairs būs jēga?

Kolēģi! Šī kaunpilnā norma ir tiešā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, konkrēti, ar tās 92.pantu, kurā ir teikts: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Ikviens! Arī arodbiedrība, kas izsaka vēlmi rīkot streiku.

Iedomājieties tikai! Sociālo un darba lietu komisija gandrīz vienbalsīgi noraidīja manu priekšlikumu, it kā tā sastāvētu tikai no vergturiem, kuri apspriež jautājumu par to, vai runājošiem ieročiem pienākas kaut kādas tiesības. It kā šie deputāti patiesi uzskatītu visus algotos darbiniekus par darba lopiem. Tādēļ viņi tik paniski baidās no arodbiedrību akcijas, kas notiks sestdien, 1.oktobrī, pulksten 12.00 Doma laukumā. Tādēļ valdošā vairākuma deputāti tā baidās no tiem cilvēkiem, kurus viņi aplaupīja līdz pēdējam santīmam. Baidās, ka darbaļaužu solidaritāte beidzot nomainīs pastāvošo valdošās koalīcijas mākslīgi inspirēto un kurināto starpnacionālo naidu.

Man liekas, ka balsošanas rezultāti par šīs profašistiskās, pretkonstitucionālās likuma normas atcelšanu arī būtu jāpublicē presē.

“Nē” lozungam “Skaldi un valdi!”, kurš padara iespējamu to, ka Saeimā sēdošajiem kungiem izdodas “ielīst” mūsu kabatās! “Jā” - nabaga ļaužu solidaritātei cīņā par savām tiesībām!

Apvienība PCTVL atbalsta arodbiedrību manifestāciju, kas notiks sestdien, 1.oktobrī, pulksten 12.00 Doma laukumā.

Aicinu balsot pēc sirdsapziņas!

Sēdes vadītāja. Debates turpina Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Es gribu tikai pateikt, ka tajā sēdē piedalījās trīs deputāti... tie, kuri balsoja “par” deputāta Buzajeva priekšlikumu. Tā ka nevajag teikt, ka tas vienbalsīgi tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Stalidzāne. Šis priekšlikums tika noraidīts pirmām kārtām sakarā ar to, ka nevar arī ierobežot darba devēja tiesības. Ja mēs nebūtu noteikuši šo normu un būtu pakļāvušies deputāta Buzajeva ieteikumam, tādā gadījumā pilnīgi un galīgi tiktu ierobežotas darba devēja tiesības.

Streiku likumam ir jāievēro abpusēji šīs tiesības.

Līdz ar to komisija ir nolēmusi atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadi Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 9, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.4656. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Lūdzam arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Circene. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Par Starptautisko kafijas līgumu 2001”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es nestāstīšu jums būtību, tāpēc ka jūs visi jau izpētījāt šo likumprojektu.

Ārlietu komisijas vārdā tikai aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Solovjovs. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Konvencija paredz unificēt privilēģijas, imunitātes, priekšrocības un atvieglojumus, ko ANO specializēto aģentūru dalībvalstis piešķir šīm aģentūrām.

Ārlietu komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Solovjovs. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Likumprojekta būtība ir pašā tā nosaukumā.

Komisijas vārdā es jūs aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Solovjovs. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jūs jau saprotat, ka nosaukumā ir pati būtība.

Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Solovjovs. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

P.Kalniņš. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris. Paldies!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Aleksandrovs.

I.Aleksandrovs (frakcija “Jaunais laiks”).

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Iesniegti 93 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisijā izskatīts un akceptēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 2. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. No 3. līdz 15.priekšlikumam visus priekšlikumus ir iesniedzis finanšu ministrs Spurdziņš. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Atbildīgais referents nezina Kārtības rulli: mēs izskatām pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Jā, piekrītu.

Turpināsim izskatīt! 3.priekšlikums. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

I.Aleksandrovs. 4. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 5. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 6. - finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Komisija atbalsta. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt referentam ir cita tabula, jo man izsniegtajā tabulā visi šie priekšlikumi ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumi. Vai nu kļūdās referents, vai man ir cita tabula. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim izskatīt!

I.Aleksandrovs. Jāni, kurš numurs tur bija?

Sēdes vadītājs. 6.priekšlikums.

I.Aleksandrovs. Ahā!

6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 14.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 15.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 20.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20. un 21.priekšlikumu.

I.Aleksandrovs. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 24.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 25.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 26.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 27.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 28.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 29.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 30.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 32.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 33.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 34.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 35.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 36.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36. un 37.priekšlikumu.

I.Aleksandrovs. 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 39.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 40.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 42.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 46.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 48.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 49.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 50.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 51.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 52.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 53.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 54.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 55.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 56.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 57.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 58.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 59.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 60.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 61.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 62.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 63.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 64.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 65.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 66.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 67.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 68.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 69.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 70.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 71.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 72.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 73.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 74.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 75.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 76.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 77.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 78.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 79.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 80.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 81.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 82.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 83.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Aleksandrovs. 84.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 85.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 86.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 87.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. 88.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Aleksandrovs. 89.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Aleksandrovs. Un viss. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

I.Aleksandrovs. Divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris. 20.oktobris.

Sēdes vadītājs. 20.oktobris. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par diplomātisko pasi””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Solovjovs.

I.Solovjovs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam Ārlietu komisijā priekšlikumi nav iesniegti. Tātad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Solovjovs. Trešajam lasījumam - 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes protokolu par administratīvo pārkāpumu sakarā ar deputāta Vladimira Buzajeva organizēto nesankcionēto piketu.

Komisija nolēma piekrist deputāta Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Mums ir pietiekami daudz laika, lai mēs šobrīd... Arī pārējā darba kārtība faktiski jau ir izskatīta, lai mēs šodien pavisam nopietni šajā sakarā varētu parunāt par tādu cilvēku, kāds ir Buzajevs Saeimā un kopumā citi Latvijā, saukšanu pie patiesas atbildības.

Šobrīd situācija vēl vairāk ir samilzusi, un tā ir izveidojusies tāda, ka šie cilvēki neciena ne valsts Satversmi, ne valsts likumus. Viņi ņirgājas par tiem!

Nu, redziet, šodien Buzajevs ir uzrakstījis savu paziņojumu, kurā saka: “Nododiet mani tiesai! Man nav vajadzīga deputāta imunitāte!” Jo viņi ir pieraduši ņirgāties par likumiem, par mums visiem pārējiem, kuri grib šo valsti redzēt plaukstošu un latvisku. Viņiem tas ir pilnīgi otrādi. Es gan gribētu zināt, ko Buzajevs teiks tad, kad beidzot attiecīgās valsts institūcijas, Satversmes aizsardzības biroju ieskaitot, Drošības policija un pārējās drošībsargājošās institūcijas beidzot saņemsies, izanalizēs šo pretvalstiski noskaņoto cilvēku rīcību un sauks viņus pie atbildības, kad tās lūgs Saeimu izskatīt šos jautājumus un noņemt viņiem deputāta mandātu vai varbūt pat izraidīt no valsts. Pēdējais laiks mums to darīt! (Starpsaucieni: “Nelieši! Pareizi! Nodot tiesai!”)

Jā, draugi mīļie! Jā, jā... Jo viņu kareivīgums, viņu draudošais tonis šeit pat no tā paša Buzajeva puses, kurš tikko šeit bija tribīnē... Šodien mēs to dzirdējām. Viņi gandrīz vienīgie no Saeimas deputātiem nepārtraukti ir tribīnē un piekopj šo pretvalstisko politiku.

Jūs šodien dzirdējāt Plineru. Jūs dzirdējāt šodien Plineru... Viņu vēlme ir šodien visiem atlikušajiem - gandrīz pusmiljonam! - nepilsoņiem iedot pilsonību jau rīt uz brokastu laiku! (Starpsaucieni.) Jau rīt uz brokastu laiku!

Un viņš pat draudēja, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās balsošot jau visi, arī uz Saeimas vēlēšanām viņš jau aicina... Viņa musinošā attieksme, šo cilvēku rīdīšana pret valsti, mudināšana nemācīties valsts valodu un nerunāt valsts valodā, tātad latviski, tiek saklausīta no šo cilvēku puses - vismaz no šā pusmiljona puses. Un tā nu valsts faktiski ir iegrimusi atpakaļ tajā situācijā, kādā mēs bijām pirms piecpadsmit gadiem, kad valstī vairs nerunā latviešu valodā visi šie... šīs krieviskās firmas. Es jau esmu kādreiz teicis no Saeimas tribīnes, ka to ir simtiem un tūkstošiem, ka tās ir simtiem tūkstošu saliņu valstī, kur ir jūtama Krievija. Tās ir Krievijas atbalsta punkti! (Starpsaucieni: “Pareizi!”) Tur latviski jūs nedzirdēsiet nevienu vārdu. Vienīgi atskaites attiecīgajām valsts institūcijām tās sagatavo latviešu valodā. (Starpsaucieni: “Pareizi!”)

Mēs vakar frakcijā uzklausījām Valsts valodas centra vadību. Viņi skaidri un gaiši pateica, ka, piemēram, “Latvijas Dzelzceļā” neoficiāli par pirmo valsts valodu ir pasludināta krievu valoda. Tur runā tikai krieviski! Bet tādu vietu, kāda ir “Latvijas Dzelzceļš”, ir desmitiem un simtiem, draugi mīļie!

Un tāpēc es šodien jums atgādinu, ka ir pienācis pēdējais laiks mums, Saeimas deputātiem, prasīt attiecīgajām institūcijām, lai tās beidzot izanalizē šā pretvalstiski noskaņotā cilvēka darbību un sauc viņu pie atbildības. Jo, ja mēs vienkārši klusēsim, ja mēs tikai gaidīsim, tad nonāksim ārkārtīgi nepatīkamā situācijā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (Starpsaucieni.)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi!...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Dobeļa kungs! Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Golubovam!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Par necienīgu izturēšanos un par nepamatotām apsūdzībām tādam pašam tautas ievēlētam deputātam kā viņš es lūdzu Saeimai nolemt un liegt Tabūna kungam runāt sešās sēdēs!

Sēdes vadītājs. Golubova kungs, jums nav tādu tiesību!

Lūdzu, turpināsim debates! Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Redziet, nav jau patīkami, ka Saeimas deputātam ir jālemj par cita Saeimas deputāta, it kā sava kolēģa, sodīšanu, bet reizēm tomēr tas ir patīkami.

Runāsim par šo tiešo gadījumu. Katram no mums, protams, ir tiesības izteikt savu viedokli, bet pavisam kaut kas cits ir, ja nevis izsaka savu viedokli, bet pauž savu tieksmi izraisīt nekārtības. Un tas ir pavisam kas cits! Jo Rīgas pilsētas 44.vidusskolas slēgšana bija tīri tehniska procedūra. Šī skola vairs nebija spējīga pastāvēt, jo tur nebija vairs skolēnu, tāpēc šo procedūru saistīt ar politisku izākstīšanos labākajā gadījumā var nosaukt par lētticīgu muļķību.

Taču es domāju, ka tas bija kaut kas vairāk - tā bija apzināta provokācija. Tātad, pārkāpēj Buzajev, jūs jau politiski esat slikti uzvedies! Turklāt jūs diemžēl esat demonstrējis arī vājas juridiskās zināšanas, nespēju loģiski sekot pats saviem izteikumiem.

Lūdzu, piemēri tam, ko jūs sakāt.

Savā paziņojumā deputāts Buzajevs paziņo, ka, lūk, likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 13.pants noteic, ka pieteikums pašvaldībai nav jāiesniedz par “piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti”.

Tas pats pārkāpējs Buzajevs citā dokumentā, kas saucas “Pārkāpēja paskaidrojums”, raksta: “Es nenoliedzu, ka organizēju piketu.” Tātad par draugu man jūs ir grūti nosaukt. Jāsaka tā: mīļais pārkāpēj, jūs tomēr nezināt, ko viena roka dara un ko pēc tam dara otra roka!

Par ko tas liecina? Tas liecina par jūsu vēlēšanos rīkoties politiski un galīgi nedomāt par to būtību, par ko būtu jādomā. Jūs kļuvāt apmāts un vairs nesapratāt, ko jūs rakstāt. Nolieciet šos divus dokumentus sev priekšā un pastudējiet! Jūs tūlīt nāksiet tribīnē. Pēc jums es atkal nākšu, jo jūs noteikti atkal kaut ko ... (Zālē troksnis.)... kaut ko jocīgu pateiksiet. Tāpēc, ka jūsu pusē vienkārši nav taisnības.

Būtu labāk, ja mums nevajadzētu šādus jautājumus izskatīt šeit, Saeimā. Taču tā kā pārkāpējs Buzajevs ir Saeimas deputāts, citas vietas nav! Ja jau jūs gribat rādīt piemēru kādam kā deputāts, tad nepārkāpiet likumus! Jūs taču tos pārkāpjat! Lūk, par to jau ir tā runa. Tā ka nenāciet un nerunājiet te par cilvēktiesībām un par kaut kādu tur demokrātiju, un par daudz ko citu! Jūsu demokrātija bija uz tā Maskavas biedrības nama jumta. Tā bija jūsu demokrātija. Tur jūs varējāt stāvēt uz jumta un sūdzēties Krievijas prezidentam par drausmīgo dzīvi Latvijā.

Kā par brīnumu šoreiz Krievijas televīzija par jums izņirgājās. Acīmredzot pat tiem jau ir kāds sariebis par daudz ar savu neprofesionālo attieksmi pret notikumiem.

Lūk! Līdz ar to pārkāpējs Buzajevs kā pārkāpējs ir uzvedies. Un man nekas cits neatliek, kā pārkāpēja sodīšanai piekrist.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tagad nestāvētu šeit jūsu priekšā tribīnē, ja Saeima būtu pieņēmusi PCTVL frakcijas piedāvātos grozījumus Kārtības rullī. Proti, ja deputāts vēlētos stāties tiesas priekšā, tad šo viņa vēlēšanos apmierinātu tieši Mandātu un iesniegumu komisija.

Taču, ja jau jūs neesat tam piekrituši un mans godīgais vārds kārtējo reizi tiek “skalots” radio tiešajā ēterā, esmu spiests izskaidrot, kas tad notika 12.jūlijā pie Rīgas Domes ēkas.

Tajā dienā un stundā Rīgas Domē notika ārkārtas sēde, kas bija veltīta 44.vidusskolas slēgšanai. Tā skola nebija krievu, bet gan divplūsmu - vēl vairāk, tā bija korekcijas skola, tātad skola potenciālo noziedznieku agrīnai labošanai. Tā atrodas Maskavas forštatē, tātad pašā, tā teikt, bandītiskākajā Rīgas rajonā. Valdošās koalīcijas priekšlikums bija “lielisks” - tikko izremontēto, mācībām lieliski pielāgoto Daugavas krastā esošo ēku atņemt bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un atdot to ierēdņiem no izglītības sfēras, bērnus pārcelt uz kaimiņskolu, kurai lēmuma pieņemšanas momentā pat nebija akreditētas programmas darbam ar grūti audzināmiem pusaudžiem. Bet pašaizliedzīgos skolotājus, kuri gadiem ilgi bija ieguvuši pieredzi darbā ar potenciāliem noziedzniekiem, vienkārši izmestu uz ielas. Atradās cilvēki, kas bija gatavi izteikt savu sašutumu. Viņi atnāca pie sava deputāta. Es paziņoju viņiem, ka pieteikumu piketam nebija iespējams iesniegt, jo ārkārtas sēdes dienu un laiku izvēlas personīgi Domes priekšsēdētājs, bet opozīcijas deputātiem to paziņo diennakti pirms tam. Tad es arī uzņēmos visu uz sevi, no savas kabatas pat samaksāju par plakātu ar lozungu “Lieciet mierā 44.vidusskolu!”, kā arī ar paša sacerētām divrindu vārsmām, kuras nevar precīzi pārtulkot latviski un kuras krieviski skan tā: “Ņet - zakrivateļam školi korrekciji, da - deputatskih mozgov dezinfekciji... !”

Starp citu, naudu par...

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre

Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, lūdzu, runājiet valsts valodā!

V.Buzajevs. Jā, protams. Tas viss ar latīņu burtiem būs publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Starp citu, naudu par plakātu es nodevu no rokas rokā tieši Saeimas vestibilā. Žēl, ko tolaik, vasaras vidū, visi Drošības policijas darbinieki bija atvaļinājumā. Citādi smirdošā telekompānija LNT būtu translējusi šo sižetu kā gada galveno sensāciju, kā viņa to jau bija izdarījusi gadījumos ar kolēģiem Plineru, Tolmačovu... un Kotovu.

Cienījamie kolēģi! Manos deputāta pienākumos neietilpst lasīt Dobeļa kungam un Tabūna kungam lekcijas jurisprudences un latviešu valodas gramatikas jomā, bet es tomēr atgādināšu, ka Satversmes 103.pants skan šādi: “Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību.”

Vārdkopa “iepriekš pieteiktu” attiecas tikai uz sapulcēm un gājieniem, nevis uz piketiem.

Šāda atšķirīga attieksme pret dažādiem publisko pasākumu veidiem tiek konkretizēta likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Proti, pieteikums nav jāiesniedz par “piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti”. Vārds “vai” minētajā gadījumā nozīmē, ka ar pašvaldību nevajag saskaņot nedz stihisku piketu, nedz iepriekš publiski neizsludinātu, Dobeļa kungs.

Un es ceru to pierādīt tiesā un radīt precedentu, lai citu līdzīgu piketu dalībnieki netiktu pakļauti tiesas vajāšanai.

Aizvakar es kā juridiskais pārstāvis uzvarēju kopā ar Plinera kungu tiesas prāvā pret Rīgas Domi par mūsu mītiņa nesaskaņošanu, un vakar es vinnēju tāda paša veida tiesas prāvu kopā ar OKROL līdzpriekšsēdētāju Gončarovu. Un uzvarēšu arī tagad.

Cienījamie kolēģi, sakarā ar to lūdzu vienbalsīgi atbalstīt šo Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikumu, un es pats balsošu “par”.

Sēdes vadītāja. Debates turpina Jakovs Pliners.

(Starpsauciens: “Rīga dimd!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Pirms Buzajeva kunga uzstāšanās mēs klausījāmies Dobeļa kungu. Viņam bija savi argumenti, pamatojumi, un viņam ir tiesības uz tādiem. Taču vēl pirms tam mēs klausījāmies Tabūna kunga, manuprāt, tīri boļševistisko runu. Ja viņam dotu tādas tiesības, viņš šodien izveidotu “troiku”, kāda bija boļševisma laikos. Viņš, kas, bez šaubām, būtu tās priekšsēdētājs, laikam ņemtu un uzaicinātu tajā piedalīties Dobeļa kungu un vēl arī... es nezinu, vai Leopoldu Ozoliņu vai Kiršteina kungu, un viņš iztiesātu visus. Tik karsti, cik karsti viņš kādreiz aizstāvēja padomju varu šeit, Latvijā, tik karsti viņš šodien uzbruka kreisajiem deputātiem.

Varētu uzdot jautājumu: ko viņš personīgi vai viņa partija izdarīja Latvijas labā? Mēs šodien esam pati nabadzīgākā valsts no visām desmit, kuras nupat iestājās Eiropas Savienībā. Mūsu valstī cilvēki dzīvo sliktāk nekā Lietuvā, nekā Igaunijā, bet starta apstākļi taču bija vienādi.

Es varētu ilgi un dikti turpināt.

Likums ir augstāks par visiem. Ko sliktu lūdz Buzajeva kungs? Nobalsojiet “par”, lai tiesa izlemj! Mēs tomēr ceram, ka ne visi tiesneši ir angažēti, ne visi tiesneši ir politizēti. Jūs mani arī nodevāt tiesai, un pagājušā gada 22.jūnijā es vinnēju savu tiesas prāvu. Es nebiju vainīgs.

Tātad neviens neņirgājas! Mēs lūdzam jūs rīkoties pēc likuma un nodot deputātu tiesai. Un nevienam nav tiesību uzbrukt citiem cilvēkiem! Tabūna kungs, kurš neciena citus, neciena arī sevi diemžēl. Diemžēl!

Mēs lūdzam balsot pēc savas sirdsapziņas. Lai izšķir tiesa! Tas ir viss! Buzajevs nav muļķāks par pārējiem, nav neizglītotāks par pārējiem (kā nekā - tehnisko zinātņu kandidāts), un tātad viņam, tāpat kā katram no mums, jāatbild par savu rīcību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs taču savu kolēģi deputātu Buzajevu pazīstam kā raibu suni. Vai jums neliekas, ka Buzajeva kungs nav pelnījis un nav tā vērts, lai mēs šeit stundām ilgi debatētu, tērētu nodokļu maksātāju naudu? Es ticu, ka mēs nobalsosim un izdosim viņu tiesāšanai.

Es aicinu pārtraukt šīs bezjēdzīgās debates, balsot par viņa izdošanu tiesāšanai un ceru, ka tiesa piespriedīs taisnīgu sodu.

(Starpsauciens: “Pareizi pateici!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es nedomāju, ka šīs debates tā ieilgs, un negribēju aizkavēt jūsu laiku. Taču, kā jau Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim, man tomēr daži teikumi jāpasaka. Nesaskaņojot šo savu domu ar Dobeļa kunga domu, pievienojos Ābiķa kungam, ka mums jābeidz šī sēde un jābalso, taču gribu uzsvērt to, ko deputāts Buzajevs ir rakstījis savā paziņojumā, jo, kā jau es teicu, man, Mandātu un iesniegumu komisijas loceklim, tas bija jāizlasa.

Šeit viņš protestē pret klaji antikonstitucionālu rīcību, balstoties uz to, ka ar pašvaldību nevajag saskaņot divu veidu piketus: stihiskas izcelsmes, neorganizētos, un iepriekš publiski neizsludinātos. Es neesmu jurists un nevaru precīzi spriest, vai šis pikets tika publiski izsludināts vai ne. Jau vairākas nedēļas iepriekš presē un dažādos medijos, plašsaziņas līdzekļos tika runāts par to, ka būs šāda demonstrācija, šāds pikets. Vai tas ir bijis publiski izziņots vai ne - to acīmredzot tiesa izspriedīs. Taču, kā Dobeļa kungs šeit jau uzsvēra, ne tikai vienreiz, bet divreiz Buzajevs ir savā paziņojumā minējis, ka organizējis šo piketu. Viņš raksta: “Šo piketu 12.jūlijā es organizēju pie Rīgas Domes ēkas bez saskaņošanas ar pašvaldību.” Un tālāk viņš otrreiz saka: “Tieši šādu otrā veida piketu es arī organizēju pie Rīgas Domes ēkas.” (Starpsauciens.)

Tātad... es vienkārši nesaprotu. Es apbrīnoju Buzajeva kunga milzīgās organizatoriskās un darba spējas: viņš vienlaicīgi strādā par deputātu un organizē piketus un sapulces. Taču, ja raksta šādus paziņojumus, tad vajag būt korektam līdz galam.

Tā ka, es domāju, nu balsosim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Katrs no mums var šeit nākt tribīnē un pateikt: “Tie visi citi runā muļķības. Izbeigsim runāt! Balsosim!” Tur nekāda prāta nevajag. Mums te ir daži deputāti, kas vairākās saeimās šādi rīkojas. Toties, kad paši aizmuldas, tad nezin kādēļ to aizmirst. Tas nu tā, starp citu.

Es nevaru piekrist tam, ka mēs vienkārši tā automātiski nobalsojam, un viss. Tā taču ir balsošana par Saeimas deputāta izdošanu tiesāšanai, nevis kaut kas vienkārši tāpat.

Mēs visi pazīstam te daudzus, ne tikai Buzajevu. Dažādās frakcijās dažādus elementus. Tā ka par to nav runa.

Taču es gribu atgādināt, kā mēs šeit ilgi un dikti spriedām par Arvīda Ulmes izdošanu. Un viedokļi bija ārkārtīgi dažādi. Un es jau toreiz teicu, ka ir likuma gars un ir likuma burts. Pārkāpējs Buzajevs ir pārkāpis likumu, kā tas ir skaidri fiksēts šajos dokumentos. To nevar neredzēt! Un par to ir runa!

Otrkārt. Vēl vienu reizi atkārtoju, ka 44.viduskolas slēgšana bija tīri tehniska problēma bez jebkāda politiska pieseguma. Un tieši šiem pārkāpējiem bija vēlme politizēt šo slēgšanu.

Un šeit ir runa tikai par to, ne par ko citu! Un es neklusēšu tādos gadījumos un mēģināšu jums par to atgādināt, lai tomēr nebūtu automātiska balsošana, skatoties uz netīru īkšķi, bet lai tomēr balsotu tā, kā cilvēks izprot to lietu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie deputāti! Man tikai jāpaskaidro. Pliners smagi kļūdījās, teikdams, ka es atbalstītu kaut kādas “troikas” un ka es kādu taisītos sodīt.

Plinera kungs! Es neesmu ne Jankels Sverdlovs, ne Kaganovičs, ne Šustins, kuri “troikas” izdomāja un atbalstīja. Latviešiem tas nav raksturīgi.

Es atbalstu Eiropas Savienības politiku, kura ievieš Krimināllikumā izraidīšanu, kas ir ļoti humāns soda veids. Es atbalstu prezidentu Putinu, kurš teica, ka krievi beidzot pievērsīs ļoti lielu uzmanību Repatriācijas likumam un no sava 100 miljardu rezerves fonda ļoti lielus līdzekļus piešķirs cilvēkiem, kas etniski un ģeopolitiski ir apmaldījušies viņiem pilnīgi svešā telpā.

Buzajeva kungs ir patīkams un simpātisks cilvēks. Plinera kungs, klausieties! Viņš kā cilvēks ir ļoti simpātisks, bet viņš ir iemaldījies Latvijā pilnīgi nepamatoti, kā jūs zināt. Un es ceru, ka pēc nākamajām vēlēšanām Latvijā tiks pieņemts likums, kas paredzēs, ka naturalizētiem pilsoņiem, kuri ir rakstījuši vai uzstājušies pret Latvijas valsts neatkarību, tiks atņemta pilsonība, kā to jau praktizē, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā. Un, kā mēs zinām, nupat to izdarīja Itālijā: pat 20 gadus tur nodzīvojušus cilvēkus izsūta ar visām ģimenēm atpakaļ uz viņu etnisko dzimteni.

Tā ka, Plinera kungs, jūs smagi maldījāties! Es domāju, mēs atbalstīsim civilizētu Eiropas Savienības praksi un Buzajeva kungu pēc nākamajām vēlēšanām pavadīsim atpakaļ uz viņa dzimto Žukovkas ciemu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jakovs Pliners - otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi! Atkārtojot jau izskanējušo Buzajeva kunga un savu lūgumu, es vēlreiz lūdzu: nobalsosim par imunitātes atcelšanu, un tiesa visu izlems!

Kiršteina kungs! Diemžēl jūs pārāk augsti par sevi domājat. Es pieminēju jūsu uzvārdu tikai tāpēc, lai izteiktu savu domu. Manis teiktais skanēja apmēram tā: “Ja Tabūna kungs veidotu tā saucamo “troiku”, viņš laikam uzaicinātu tajā piedalīties vai nu jūs, vai Leopoldu Ozoliņa kungu...” (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Es tobrīd nerunāju par to, vai jūs atbalstāt vai neatbalstāt tās “troikas”. Kādreiz jau zaglim arī cepure deg, bet tobrīd es par to vispār nerunāju.

Tātad balsosim! Kolēģi, vismaz lieki netērēsim tautas naudu! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Grozījumi Robežsardzes likumā paredz svītrot Robežsardzes likuma 16.pantu, jo, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tajā būs noteikta visām pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, to skaitā arī Valsts robežsardzei, noziedzīgo nodarījumu institucionālā piekritība.

Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Robežsardzes likuma 13.pantu, nosakot, ka viens no Valsts robežsardzes uzdevumiem ir savas kompetences ietvaros veikt pirmstiesas izmeklēšanu.

Bez tam likumprojekts paredz precizēt Robežsardzes likuma 37.panta pirmajā daļā lietoto terminoloģiju, kā arī 49.panta ceturtajā daļā lasāmo atsauci uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Tā kā likumprojekta mērķis ir savstarpēji saskaņot visus minētos likumus, saistībā ar kuriem Kriminālprocesa likumam jāstājas spēkā šā gada 1.oktobrī, komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dalbiņš. Komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 18, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris un izskatīšana - 13.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris, izskatīšana - 13.oktobrī.

J.Dalbiņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par policiju”” ir paredzēts terminoloģiski saskaņot likumā “Par policiju” lietotos terminus ar Kriminālprocesa likumā un Komerclikumā lietotajiem terminiem, kā arī svītrot no likuma normas, kuras attiecas uz Drošības policijas darbinieku sociālajām garantijām, un tās normas, kuras ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām.

Ir redakcionāli precizēts likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 9. un 12.punkts.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.septembra sēdē apsprieda likumprojektu pirmajam lasījumam, nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 17, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dalbiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!... Vai deputāts Golubovs vēlas debatēt par pirmo lasījumu? Jā. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Pie tā, ka jūs pieprasījāt strādāt bez pārtraukuma, es neesmu vainīgs. Jūs paši to pieprasījāt! Tā ka pusdienas jums būs kaut kad vakarā, jo mēs šodien daudz runājam.

Cienījamie kolēģi! Mūsu Saeimā turpinās tāda nenormālā situācija, ka, atnākot uz sēdi, mūsu deputāti atrod uz sava galda kaut kādus jaunus likumprojektus, kurus nav izlasījuši pat visi atbildīgās komisijas locekļi. Varbūt visi pat nav izlasījuši tos līdz galam.

Diezgan drūma situācija. Un tagad kā steidzamus jūs tos gribat jau pieņemt, it īpaši tādu, kāds ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Jūs gribat tajā mainīt tikai terminoloģiju, nepadomājot par to, ka, mainot terminoloģiju un aizstājot vārdus “izziņas izdarītāja” (šīs izziņas tagad izdara iecirkņa inspektori, vēl kāds) ar vārdu “izmeklētāju”, lai gan izmeklētājs ir kaut kas pavisam cits nekā izziņas izdarītājs... Viņam ir citas tiesības un citi pienākumi.

Un, ja jūs to negribat saprast un gribat vienīgi mainīt terminoloģiju, tad, atvainojiet, tā ir muļķība!

Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris. Izskatīšana - 13.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris. Izskatīšana - 13.oktobrī. Paldies!

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Sodu reģistra likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekta “Sodu reģistra likums” mērķis ir nodrošināt vienotu uzskaiti attiecībā uz noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteiktās tiesību normas.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 29.septembra sēdē apsprieda šo likumprojektu pirmajam lasījumam, nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris. Otrajā lasījumā lūdzam izskatīt 13.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - 7.oktobris. Izskatīšana - 13.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Grozījumi Operatīvās darbības likumā paredz terminoloģisku saskaņošanu. Operatīvās darbības likumā lietotie termini tiek saskaņoti ar Komerclikumā un Kriminālprocesa likumā lietotajiem terminiem. Turklāt Operatīvās darbības likums tiek precizēts, nosakot, ka operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama ne tikai kā valsts noslēpums, bet arī kā informācija dienesta vajadzībām. Operatīvās darbības likumā tiek iekļauts arī jauns starptautiskajā praksē plaši reglamentēts operatīvās darbības pasākums “kontrolētā piegāde”. Tādējādi ir pilnveidota likumdošanas joma un tiek veicinātas starptautiskās sadarbības iespējas noziedzības apkarošanā.

Komisija iepazinās ar šo likumprojektu, apsprieda to pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 20, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Dalbiņš. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 18, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris. Izskatīt otrajā lasījumā - 13.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - 7.oktobris. Izskatīšana - 13.oktobrī. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Aizturēto personu turēšanas kārtības likums” nosaka īslaicīgās aizturēšanas vietas statusu, iekārtojumu, aizturēto personu turēšanas kārtību, viņu pienākumus turēšanas laikā, sadzīves apstākļus un medicīnisko aprūpi.

Komisija savā sēdē šodien likumprojektu apsprieda pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt, kā arī lūgt Saeimu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai deputāts Aleksandrs Golubovs vēlas debatēt par pirmo lasījumu?

Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums gan nebija īpaši daudz laika, lai iepazītos ar šo likumprojektu, tas ir, ar šo jauno likumu, kuru grib pieņemt mūsu Saeima, tomēr mēs zinām, kādas kvalitātes likumprojektus mēs saņemam no Ministru kabineta, jo dažreiz šos likumprojektus vajag pārstrādāt pat ļoti radikāli. Pagaidām es nevaru spriest par to, vai šeit ir vajadzīga radikāla pārstrāde, bet tomēr šajā likumprojektā es redzu tādas normas kā, teiksim, “kameras platība nedrīkst būt mazāka...”.

Es gribētu dzirdēt vai no Iekšlietu ministrijas, vai no atbildīgās komisijas priekšsēdētāja, vai viņš pašreiz var nosaukt kaut vienu iestādi, kurā šie normatīvi jau ir izpildīti, lai gan ar 1.oktobri, tas ir - pēc divām dienām, jau stāsies spēkā Kriminālprocesa likums, kad vajadzēs ievērot visas tās normas. Tas būtu no vienas puses.

No otras puses. Lasot šo anotāciju, es redzu, ka tikai šim gadam vien vajadzēs 825,5 tūkstošus latu. Kaut gan tā ir it kā neliela summa, tomēr tās nav budžetā. Es neredzu arī atzinumu no Finanšu ministrijas. Tas ir svarīgs atzinums, kuru es neredzu. Un es neredzu arī to, ka kopā ar šo likumu būtu iesniegts vēl viens likumprojekts - grozījumi šā gada budžetā. Ja jūs pieņemat šo likumu tikai tādēļ, lai tas būtu pieņemts, bet to nepildīsiet šeit, tad atvainojiet... Tad turpināsies tā prakse, ka jūs paši neko negribat darīt. Jūs tikai pieņemat likumus, bet tos nepildāt.

Par to vajag sodīt tieši jūs pašus!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Dalbiņš. Paldies. Nē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā - 13.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.oktobris, izskatīšana - 13.oktobrī. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klementjeva, Cileviča, Ribakova, Orlova un Agešina jautājumu tieslietu ministrei S.Āboltiņai “Par iespējamiem pārkāpumiem Valsts valodas centra darbībā”.

Šis jautājums tiek nodots tieslietu ministrei.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Orlova, Vidavska, Cileviča, Jurkāna, Solovjova, Ribakova, Agešina un Bartaševiča pieprasījumu “Par Nacionālā rīcības plāna nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai 2004.-2006.gadā izpildi”.

Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs arī informē, ka tā šīsdienas sēdē tika atbalstīts deputāta Breša lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.septembrī.

Paldies. Ir laba ziņa: darba kārtība ir izskatīta!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pirms tiek nolasīti rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Pulksten 13.55 lūdzu jūs ierasties komisijas telpās uz komisijas sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 14.30 aicinu uz komisijas sēdi komisijas telpās.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Valērijs Karpuškins... ir, Anatolijs Mackevičs, Vaira Paegle, Ingrīda Ūdre un Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Saeimas sēde ir slēgta.

Balsojumi

Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā
Datums: 29.09.2005. 09:16:04 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4645 nodošanu komisijām

Par nepilsoņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem
Datums: 29.09.2005. 09:26:18 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4655 nodošanu komisijām

Datums: 29.09.2005. 09:33:40 bal004
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu uz 15 minūtēm

Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Kalvītim
Datums: 29.09.2005. 12:13:18 bal021
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.4554

Datums: 29.09.2005. 12:14:30 bal022
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (2.lasījums. Steidzams)
Datums: 29.09.2005. 12:15:50 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4330 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Eiropas Savienības un Islandes Republikas, un Norvēģijas Karalistes līgumu par to, kā piemērot dažus 2000.gada 29.maija Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās un tās 2001.gada Protokola noteikumus (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:16:56 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4631 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās telekomunikāciju savienības konvencijas grozīšanai (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:17:52 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4632 pieņemšanu 2.lasījumā

Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:18:44 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4633 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi Patentu likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:20:06 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4226 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Mobilizācijas likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:22:22 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4564 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:23:40 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4476 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:25:08 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4511 pieņemšanu 1.lasījumā

Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:26:08 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4500 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:27:10 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4543 pieņemšanu 1.lasījumā

Datums: 29.09.2005. 12:28:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai

Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:29:22 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4376 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Tūrisma likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:30:24 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4565 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Streiku likumā (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:31:36 bal036
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:35:30 bal037
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:39:54 bal038
Balsošanas motīvs: Par 3.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:45:32 bal039
Balsošanas motīvs: Par 5.priekšlikumu

Grozījumi Streiku likumā (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:45:52 bal040
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4643 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:46:50 bal041
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4533 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Starptautisko kafijas līgumu 2001. (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:47:42 bal042
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4375 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:48:30 bal043
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4507 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:49:14 bal044
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4468 pieņemšanu 1.lasījumā

Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildus noteikumi) (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:49:54 bal045
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4470 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:50:42 bal046
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4519 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:58:00 bal047
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4667 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par diplomātisko pasi" (2.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 12:59:08 bal048
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4689 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta V.Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 29.09.2005. 13:27:42 bal049
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4629

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:29:46 bal050
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4684 steidzamību

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:30:16 bal051
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4684 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:31:58 bal052
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4695 steidzamību

Grozījumi likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:34:34 bal053
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4695 pieņemšanu 1.lasījumā

Sodu reģistra likums (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:36:00 bal054
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4696 steidzamību

Sodu reģistra likums (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:36:28 bal055
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4696 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:38:26 bal056
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4697 steidzamību

Grozījumi Operatīvās darbības likumā (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:38:56 bal057
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4697 pieņemšanu 1.lasījumā

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:40:26 bal058
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4698 steidzamību

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums (1.lasījums)
Datums: 29.09.2005. 13:43:30 bal059
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4698 pieņemšanu 1.lasījumā