Latvijas Republikas 8.Saeimas
pavasara sesijas piektā sēde
2004.gada 13.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas 13.maija sēdi!
Pirms mēs sākam izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Prezidijs ir saņēmis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 13.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no izskatīšanas darba kārtības 20.punktu - likumprojektu Diskriminācijas novēršanas likums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz arī noņemt steidzamību Diskriminācijas novēršanas likumam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 13.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 22.punkta - likumprojekta Grozījums Kredītiestāžu likumā - izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 13.maija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 21.punktu - likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī lūdz atsaukt šim likumprojektam steidzamību. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās 19.jautājumu, - likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā izskatīšanu otrajā lasījumā, kā arī atcelt Saeimas lēmumu, ar kuru likumprojekts tika atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Kļaviņa, Šiliņa, Šadurska un citu lūgumu izdarīt izmaiņas 13.maija sēdes darba kārtībā, papildinot to ar lēmuma projektu Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu pirms lēmuma projektiem Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, Par Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un deputāta Aleksandra Kiršteina apstiprināšanu par delegācijas vadītāju izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes, Ināras Ostrovskas, Ingrīdas Circenes, Ainara Latkovska un citu iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Valsts sociālo pabalstu likums nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu, Bendrātes kundze!
S.Bendrāte (frakcija Jaunais laiks).
Es atvainojos mazlietiņ jums... Jūs jau redzat, kolēģi, ka jums tiek dotas tādas nelielas dāvaniņas. Tas ir tādā priekšsvētku noskaņā. Kas tā ir par priekšsvētku noskaņu - to jūs dzirdēsiet mazliet vēlāk, bet tas ir domāts tādēļ, lai pievērstu jūsu uzmanību ļoti nopietnai problēmai mūsu valstī - demogrāfijas problēmai... Tieši tā! Un lai jums šī tēma tiešām... lai jūs to gribētu noklausīties un arī ieklausīties...
Ar prātu apveltītas cilvēces vai dažu tās daļu savas nākotnes centienu izvēle var būt dižena, vārga, cildena, nožēlojama, negausīga, jūsmīga, trula, gudra, negudra, daiļa, drūma, pretrunīga - kā nu pašiem tīk. Sekas tāpat. Bērnu, jaunas dzīvības tapšanas izvēlīgumam nav vietas tautas dzīvības briesmu laikmetā. Katra jebkad un jebkur, un jebkādēļ tapusī un piedzimusī jauna latvieša dzīvība ir jāapsveic kā izcils un rets dārgums, jo tā ir vismaz tik ilgi, kamēr mūsu tautas dzīvība ir bīstami apdraudēta, raksta Andris Zeidaks, profesionāls būvinženieris, kurš ilgus gadus dzīvojis svešatnē un kura aizraušanās bijusi pētniecības darbs demogrāfijas jomā.
Mūsu valsts statistikas dati savukārt liecina, ka dzimstība Latvijā dilusi kopš 1990.gada un paaudžu nomaiņa tiek nodrošināta tikai 52% apmērā, salīdzinot ar 2000. un 2003.gada sākumu. Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies turpat vai par 2%, bet bērnu skaits vecumā līdz 17 gadiem ir samazinājies par 10 procentiem. Ja 2000.gada sākumā bērni bija turpat vai 23% no kopējā iedzīvotāju skaita, turpretī 2003.gada sākumā - vairs nepilns 21 procents.
Latvijā mirstība 1,6 reizes pārsniedz dzimstību. Ja tas tā turpināsies, ap 2030.gadu uz vienu strādājošo būs 1 pensionārs, un tad vairs nebūs citas izejas kā vien masveidā aicināt šurp darbaspēku no citām valstīm.
Tie ir biedējoši fakti, tāpēc, lai pievērstu vēl lielāku uzmanību dzimstības problēmai Latvijā, Jaunais laiks ir iesniedzis Saeimai izskatīšanai ļoti svarīgu, ļoti aktuālu likumprojektu - Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā. Tam pievienotajā anotācijā es centos pēc iespējas pilnīgāk pamatot šā likumprojekta nepieciešamību, tomēr to vēlētāju dēļ, kuri mūs noteikti šobrīd uzmanīgi klausās, īsi izklāstīšu likumprojekta būtību.
Kāds ir šā likumprojekta mērķis? Visnopietnākajā līmenī ar likuma spēku nostiprināt šā gada 17.februārī iepriekšējā Ministru kabinetā akceptētās koncepcijas par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas pamatnostādnes. Iesniegtajā likumprojektā pirmām kārtām ir paredzēts būtiski palielināt bērna piedzimšanas valsts pabalstu līdz 300 latiem 98 latu vietā, kāds tas ir šobrīd.
Tomēr vēl daudz svarīgāk ir tas, ka iesniegtajā likumprojektā
paredzēts ievērojami palielināt bērna kopšanas valsts pabalsta apmēru. Personām,
kuras kopj bērnu līdz gada vecumam, ir paredzēts pabalstu diferencēt atkarībā no
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda pieeja pēc koncepcijas akceptēšanas
ziemā jau ir izraisījusi to pozitīvo reakciju, uz kuru tā bija
vērsta, - tā ir aktivizējusi sociāli atbildīgās un finansiāli labāk
nodrošinātās ģimenes, kurās līdz šim bija nepietiekama aktivitāte ģimenes
kuplināšanā, šajās ģimenēs tā ir radījusi uzticēšanos un paļāvību, ko nebija
izdevies panākt līdz šim ar maksātajiem 30 latiem pirmajā bērna kopšanas gadā un
22,50 latiem bērna kopšanas otrajā gadā.
Bet kas ir īpaši būtisks Jaunā laika iesniegtajos valsts sociālā pabalsta likuma grozījumos? Tas ir piedāvājums sasaistīt bērna kopšanas pabalsta lielumu ar valsts ekonomikas izaugsmes rādītājiem un minimālās mēnešalgas palielināšanos, kas būtu loģiski un pamatoti. Un tas patiešām būtu īsti vietā dramatiskās demogrāfiskās situācijas izšķirīgā ietekmēšanā.
Ko tas nozīmē? 2005.gadā, kad šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā, personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, valsts pabalsts būtu ne mazāks par valstī noteikto vienu minimālo mēnešalgu. 2005.gadā tā tika plānota 90 latu apmērā, kas būtu trīs reizes vairāk nekā līdz šim, bet ne vairāk par piecām minimālajām mēnešalgām, tas ir, līdz 450 latiem, nodarbinātām personām, kuras strādājušas un maksājušas nodokļus. Savukārt bērna kopšanas otrajā gadā valsts pabalsts būtu 35% no minimālās mēnešalgas vai 31,5 lati. Ļoti būtiski ir piebilst, ka, pastāvot stingrai budžeta disciplīnai, ekonomisko attīstību ir iespējams plānot - paredzēt lielākus tēriņus arī sociālajai jomai. To uzskatāmi pierādīja iepriekšējais Ministru kabinets. Saskaņā ar pagājušovasar pieņemtajiem noteikumiem par kārtību, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēnešalga, pamatojoties uz Finanšu ministrijas toreizējām aplēsēm, valsts noteiktā minimālā mēnešalga, kas tika prognozēta, ir šāda: 2006.gadā - 104 lati; 2007.gadā - 113 lati; 2008.gadā - 123 lati; 2009.gadā - 134 lati.
Sēdes vadītāja. Bendrātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
S.Bendrāte. Es atvainojos! Kolēģi, vai es drīkstu tomēr pabeigt?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!
S.Bendrāte. Es domāju, ka tas tiešām būtu mums visiem vērtīgi - to noklausīties. Jūs vaicāsiet: kāpēc iepriekšējā Ministru kabineta pieņemtās koncepcijas, tas ir, koncepcijas par valsts sociālā pabalsta palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, nostādnes nevarētu nostiprināt tikai ar Ministru kabineta pieņemtu noteikumu palīdzību? Teorētiski var, bet praksē jau redzams, ka šis darbs kavējas. 2004.gada 23.februārī tika izdots iepriekšējā Ministru kabineta rīkojums labklājības ministrei - divu mēnešu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetam priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos. Divi mēneši ir pagājuši, bet nepieciešamo grozījumu projekts Ministru kabinetā nav vēl nonācis. Saskaņošanas stadija ir ievilkusies. Vēl vairāk! Finanšu ministrija jaunos Ministru kabineta noteikumus par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu ir atteikusies saskaņot. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Kur jūs bijāt, kad valdībā bijāt? Liekuļi!) Tai netīk kopšanas pabalsta diferencēšana, jo acīmredzot pastāvot nivelējošai pieejai, varētu vismaz 3 miljonus ietaupīt - netaisnīgi, bet ietaupīt. Ministrija pukst, ka būs grūti, jo, lūk, pabalsta diferencēšana radot papildu izdevumus administrēšanai. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Liekuļi!)
Tā šobrīd negrib neko saskaņot arī tāpēc, ka to nevarot darīt atrauti no 2005.gada budžeta paketes. Jājautā: kāpēc naudas šim nopietnajam dzimstības pabalstam varētu pietrūkt, ja iepriekšējais Ministru kabinets, pieņemot koncepcijas, to jau paredzēja topošajā 2005.gada budžetā (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Liekuļi!) un aizejot atstāja optimistisku budžeta izpildes prognozi? Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka gada pirmajā ceturksnī valsts budžeta ieņēmumi bijuši turpat par 57 miljoniem latu lielāki nekā pērn. Diemžēl ļoti gaidīto pozitīvo budžeta grozījumu arī jūnijā vēl nebūšot, kaut gan to nodrošināja iepriekšējā valdība. Tik nenoteikta situācija rada partijai Jaunai laiks bažas par koncepcijas īstenošanu, tāpēc Saeima tiek aicināta ar šā likumprojekta atbalstīšanu dot ģimenēm lielākas garantijas un drošības sajūtu ģimenes pieauguma plānošanā. Iespējams, ka te, zālē, ir kāds, kurš brīnās par partijas Jaunais laiks aktivitāti bērnu un ģimenes jautājumu risināšanā. Tur nav ko brīnīties! Par partijas nodomiem liecina tās programma, startējot Saeimas vēlēšanās. Es... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: Laiks beidzies!)
Sēdes vadītāja. Bendrātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
S.Bendrāte. Es gribētu teikt, ka šī programma tika pētījumā atzīmēta kā ļoti objektīva, kā vissīkāk izvērsta tieši šajā jautājumā. Tātad partija Jaunais laiks, pat opozīcijā esot, tiešām seko tam, kas notiek valstī, un ir gatava pielikt plecu tur, kur buksē. Nevajag uz mums skatīties ar politisku greizsirdību un politisku nenovīdību! Mēs tiešām neredzam citus iemeslus kā tikai šos, kuru dēļ varētu tikt noraidīts mūsu iesniegtais likumprojekts Grozījumi likumā Valsts sociālo pabalstu likums.
Un visbeidzot es gribētu pateikt jums, cienījamie kolēģi, ka es vakar saņēmu Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības atbalsta vēstuli partijas Jaunais laiks iesniegtajiem Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumiem un vēstulē ir teikts, ka to atbalstīšana būtu ģimenēm ļoti vērtīga dāvana 15.maijā - 11.Starptautiskajā ģimenes dienā - un Latvijas ieguldījums Starptautiskā ģimenes gada desmitgadei.
Aicinu atbalstīt likumprojekta Grozījumi likumā Valsts sociālo pabalstu likums tālāku virzīšanu un izskatīšanu Saeimā.
Sēdes vadītāja. Vai Dzintars Ābiķis vēlas runāt par procedūru?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā sēdes vadītāja! Man ir lūgums tomēr ievērot reglamentu un runāšanas laika ilgumu. Un, ja zālē kādam ir iebildumi, tad, lūdzu, vajag balsot. Es uzskatu, ka tā ir tīras propagandas dzīšana no šīs tribīnes. Vēl pirms dažiem mēnešiem Jaunais laiks bija valdībā. Viņi atkāpās no valdības tikai tāpēc, ka nevarēja skolotājiem samaksāt algas, taču šobrīd taisa vislielāko propagandu - bļauj un kliedz, ka vajagot vēl apmēram 10 reizes vairāk maksāt. Šis meldiņš ir no tās pašas operas. Un nevajag ļaut dzīt demagoģiju stundām ilgi ārpus reglamenta!
Sēdes vadītāja. Jūs varētu rādīt vislabāko piemēru un nedarīt to pašu! (Aplausi.)
Deputātiem iebildumu nebija, tāpēc uzstāšanās laiks deputātei Bendrātei tika pagarināts.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne ir pieteikusies runāt pret.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmā partija ir ļoti gandarīta, ka pabalstu jautājums nav zaudējis aktualitāti arī šīs valdības laikā. Ir gan politiskā griba, gan administratīvā varēšana, lai risinātu valsts demogrāfiskās problēmas.
Iepazīstoties ar frakcijas Jaunais laiks deputātu iesniegto likumprojektu, Latvijas Pirmā partija pārbaudīja, kā tiek pildīti Ministru kabineta noteikumi Nr.113, un secināja, ka - pretēji izskanējušajiem apgalvojumiem - Labklājības ministrija nav atkāpusies no iepriekšējās valdības apstiprinātās koncepcijas un valsts sociālā pabalsta palielināšanas ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Labklājības ministrijas speciālisti ir precīzi izpildījuši veicamos darbus, ņemot vērā visus Ministru kabineta lēmumus. Un, pirmkārt, jāteic, ka, lasot Ministru kabineta noteikumus Nr.113, kuri pieņemti 23.februārī, redzams, ka visi paredzētie noteikumi ir izpildīti. Divu mēnešu laikā - līdz 23.aprīlim - bija jāiesniedz Valsts kancelejā projekts par bērna piedzimšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu, un tas ir izdarīts 19.aprīlī. Projekts par bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu bija jāiesniedz 23.aprīlī, un arī tas ir izdarīts.
Šobrīd vienīgi Valsts kancelejas darbiniekiem laikā jāizpilda savi pienākumi, neskatoties uz partiju simpātijām vai antipātijām. Un valdībai jāņem vērā šie Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti, lai tos iekļautu 2005.gada budžetā.
Otrkārt, arī apgalvojums, ka bērna kopšanas pabalsta apmēru vairs nav paredzēts saistīt ar minimālās algas pieaugumu, neatbilst patiesībai, jo 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.349 Labklājības ministrija ir vadījusies pēc koncepcijā minētā principa, un ir noteikts, ka 2005.gadā pabalsts nevarēs būt mazāks par 90 latiem un lielāks par 450 latiem, bet pabalsta vidējā robeža būs atkarīga no algas.
Tāpat nav pareizs arī apgalvojums par to, ka nav paredzēts mainīgs bērna kopšanas pabalsts, jo projektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets pēc Labklājības ministrijas ierosinājuma pārskata pabalsta apmēru, ņemot vērā minimālās mēnešalgas pieaugumu. Tātad, tiklīdz Ministru kabinets būs paaugstinājis minimālo mēnešalgu, Labklājības ministrijai būs jāgatavo grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektos.
Tāpat es neredzu īpašu jēgu mainīt likumdošanā loģiski pamatoto vispārpieņemto valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas sistēmu. Taču, ja mēs pieņemam šo grozījumu un mainām 7.panta pirmo daļu, tad tādā gadījumā radīsies situācija, ka bērna māte varēs vienlaicīgi saņemt gan maternitātes, gan bērna kopšanas pabalstu. Tādējādi viņai izmaksājamais ikmēneša sociālais pabalsts būs 200% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda prakse, ka valsts sociālie pabalsti divreiz pārsniedz personas valsts pabalsta iepriekšējā gada apjomu, nav pieņemta pat visbagātākajās labklājības valstīs.
Mēs, protams, uzskatām, ka šis pabalsts ir jāsaņem tām mātēm, kuras tiešām šajā pirmajā dzīves gadā audzina savu bērnu, jo bērnam nav nekā svarīgāka par mātes klātbūtni dzīves pirmajā gadā. Un tāpēc mēs arī uzskatām, ka ir stingri jāseko līdzi tam, lai tiktu pildīti Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos Nr.113 un Nr.349.
Dubults neplīst, un varu teikt, ka Latvijas Pirmo partiju, ņemot vērā to, ka mūsu partijas ideja un mūsu priekšlikumi jau no paša šīs Saeimas darbības sākuma bija saistīti tieši ar šo ģimenes atbalstu, ar atbalstu bērniem, ar visiem šiem pabalstiem, nemoka politiskā greizsirdība un nenovīdība, neskatoties uz to, ka tas tomēr ir diezgan nesolīds populisms, kas šobrīd tiek īstenots, lai celtu vienas partijas reitingu.
Mēs nobalsosim par tikai tā iemesla dēļ, lai dubults neplīstu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kastēna, Simsona, Stalidzānes un citu lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 13.maija sēdes darba kārtībā, izslēdzot no tās lēmuma projekta Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un deputāta Aleksandra Kiršteina apstiprināšanu par delegācijas vadītāju izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu: Jurkāna, Klementjeva, Agešina, Orlova, Vidavska un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 13.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu Par Imanta Rākina pirmstermiņa atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes.
Tātad pret darba kārtības izmaiņu ir pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Iemesls šim priekšlikumam un pārmetumi Rākina kungam ir acīmredzot par to, ka viņš ir izteicies par deokupācijas nepieciešamību Latvijā un sniedzis interviju kādam laikrakstam. Nerunājot par Latvijas Satversmē garantēto izteiksmes brīvību, es gribētu kolēģiem atgādināt vienu lietu. Acīmredzot ir jābūt nopietnam iemeslam, un tam ir jābūt citam, lai nomainītu kādu amatpersonu, jo 1996.gada 22.augustā pieņemtā deklarācija par Latvijas okupāciju tieši paziņo, ka PSRS valdība Latvijā ir mērķtiecīgi ieplūdinājusi simtiem tūkstošu migrantu, un Saeima ir aicinājusi valsts un starptautiskās organizācijas atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir radikāli mainījusies situācija, un mums jaunajā Eiropas Savienības politikā ir jāizmanto tā iespēja, ko mēs nevarējām izdarīt no 1996.gada, tas ir, mums ir jāaicina kaimiņvalstis un starptautiskās organizācijas tiešām palīdzēt šiem cilvēkiem.
Savā laikā, 90.gadu otrajā pusē, Eirobarometra aptaujā Latvijā tika aptaujāti daudzi bijušie PSRS pilsoņi, un apmēram tikai viena trešdaļa izteica vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību. Otra trešdaļa izteica vēlēšanos emigrēt uz bagātajām Rietumu valstīm, bet apmēram pēdējā trešdaļa teica, ka viņi nogaidīs, lai redzētu, kā attīstīsies notikumi bijušajā Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā, un labos apstākļos viņi būtu gatavi turp atgriezties.
Es domāju, ka šie labie apstākļi praktiski jau ir iestājušies. Eiropas Savienība ir pieņēmusi tā saucamo jauno kaimiņu attiecību politiku, kas paredz ieplūdināt milzīgas naudas summas valstīs un apgabalos, kas robežojas ar Eiropas Savienību.
Piemēram, Eiropas Savienības vecajās valstīs pašreiz dzīvo apmēram 6 miljoni krieviski runājošo PSRS pilsoņu. Nevienā no Eiropas Savienības valstīm (es runāju par vecajām valstīm) - ne Francijā, ne Vācijā, kur dzīvo 2 miljoni krieviski runājošo pilsoņu, - nav nevienas krievu skolas. Latvijā, kura garantē 40% mācību dzimtajā valodā, dzīvo vairāki tūkstoši ģimeņu, kuras ir paziņojušas, ka viņu bērniem rodas psiholoģiskas problēmas, mācoties latviešu valodu. Uz Eiropas Savienības vecajām valstīm viņi acīmredzot nevar izbraukt, jo tur vispār nav šādu skolu. Tātad Latvijas valdībai acīmredzot ir jānoslēdz līgums ar Kaļiņingradas un Pleskavas skolām par to ģimeņu bērnu apmācību, kuriem rodas psiholoģiskas dabas un citi attīstības traucējumi, klausoties latviešu valodu.
Un pēdējais. Es domāju, ka Latvijā dzīvo liela daļa, es uzsveru, ļoti godīgu un labu cilvēku, bet viņi ir nelaimīgi, tāpēc ka viņi nesaprot valsts valodu, viņiem Latvijā nav nekādu radniecīgu saišu, un es varbūt piekrītu arī šiem projekta iesniedzējiem, ka ne jau savas vainas dēļ šie cilvēki šeit ir nokļuvuši, un pirmais un svarīgākais jautājums acīmredzot ir palīdzēt šiem cilvēkiem. Tāpēc es domāju, ka vispareizākais būtu atbalstīt Krievijas prezidenta Putina aicinājumu un izveidot kopēju fondu, ieplūdinot tur gan Latvijas līdzekļus, gan varbūt, teiksim, kaimiņvalstu līdzekļus, gan Eiropas Savienības līdzekļus, lai vairāki tūkstoši cilvēku, kuriem tiešām nav pieņemama dzīve mazā valstī, varētu atgriezties vai nu Kaļiņingradas apgabalā, kas ar laiku tiks izveidots kā ekonomiskā paraugzona, vai arī kādā citā, teiksim, savā iepriekšējās izcelsmes zemē.
Paldies par uzmanību! Bet, lai noņemtu Radio un televīzijas komitejas priekšsēdētāju, acīmredzot ir vajadzīgs cits iemesls.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Par darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Augsti godātie deputāti! Imantam Rākinam pēc likuma vajag pārstāvēt sabiedrības intereses. Es nezinu, kādas intereses viņš pārstāvēja, tāpēc ka, cik es dzirdēju, prioritāte mums šodien ir integrācija. Šis cilvēks runā par kaut ko citu. Šie cilvēki, par kuriem viņš runā tik nežēlīgi un grib viņus represēt, viņam maksā algu, un viņš saņem to algu, bet viņus visu laiku grib ierobežot tiesībās un atgriezties atpakaļ kaut kur par kaut kādiem noziegumiem.
Es domāju, ka tāds cilvēks nevar pārstāvēt sabiedrību, nevar būt parlamenta deleģēts un būt par priekšsēdētāju šai padomei.
Tā ka es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un mēs izskatīsim citu cilvēku no Jaunā laika, ja viņi atbalstīs mūs.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 72, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Igora Solovjova, Sergeja Fjodorova, Martijana Bekasova un Oļega Deņisova iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt par.
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā šo nelielo likumprojektu, kurš paredz iesaldēt īres maksu uz trim gadiem. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Ja būs atlaista īres maksa visur Latvijā, tad, kā liecina dati, no tā var ciest 29 tūkstoši ģimeņu visā Latvijā. Kā liecina dati, kurus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniedza Mājokļu aģentūra, tad, ja īres maksa paaugstināsies līdz 1 latam par kvadrātmetru - un jūs taču skaidri zināt, ka namīpašnieki jau deklarēja, ka īres maksa var būt no 1 lata līdz 3 latiem, - tad, ja īres maksa būs 1 lats par kvadrātmetru, nevarēs samaksāt to īres maksu 50% iedzīvotāju. Par piemēru var minēt Rīgu. Rīgā pašreiz šādos dzīvokļos ar veciem īres līgumiem dzīvo apmēram 20 tūkstoši ģimeņu. Un, ja 50% no tām nevarēs to samaksāt, tad krāsies parādi un tie cilvēki nonāks uz ielas. Padomājiet par tiem cilvēkiem!
Mēs ar savu priekšlikumu dodam iespēju šiem cilvēkiem izdzīvot trīs gadus un savukārt valdībai dodam iespēju pa šiem trim gadiem izdomāt to modeli, to veidu, kādā novērst šo problēmu. Balsojiet, lūdzu, par mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Staņislavs Šķesters ir pieteicies runāt pret.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skaidrs, ka šis jautājums par grozījumiem likumā Par dzīvojamo telpu īri ir aktuāls, ir būtisks. Taču, lasot šo mūsu kolēģu priekšlikumu, redzam, ka tajā ir tikai viens punkts: Aizstāt pārejas noteikumu 4.punktā skaitli 2004 ar skaitli 2007. Faktiski šis priekšlikums, šis likumprojekts, neatrisina šā jautājuma būtību kopumā. Es domāju, ka, nomainot šo gadskaitli, mēs neko praktiski neatrisinām. Tāpēc komisija šodien aktīvi strādā pie šā likumprojekta, ko varētu no komisijas iesniegt un kas būtu tieši kontekstā ar visiem šiem jautājumiem, kas saistīti ar denacionalizēto namu īrnieku un namīpašnieku problēmām, un Ministru kabinets un valdība praktiski ir gatava aktīvi iesaistīties šajā procesā. Pamatjautājums ir tāds: kur ņemt līdzekļus, lai šo problēmu atrisinātu? Tāpēc lūdzu jūs uz šo laiku atturēties no šā likumprojekta tālākas virzīšanas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 44. Likumprojekts nav nodots komisijai.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību - iekļaut pirms darba kārtības 19.punkta šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā: Bērziņa, Ģīļa, Kalvīša, Dalbiņa, Segliņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir izmainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas un Uzbekistānās Republikas konsulāro konvenciju nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots...
Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāsecina, ka nav kvoruma.
Tātad, lūdzu, vēlreiz balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Eiropas konvenciju par bērnu adopciju nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šmita, Nagļa, Stalidzānes, Jaundžeikara un Kastēna iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Un it īpaši cienījamie kolēģi no Jaunā laika! Šodien pat no rīta jūs ar asarām acīs stāstāt par to, cik briesmīga ir demogrāfiskā situācija un kā Jaunais laiks gādā par to, lai uzlabotu stāvokli valstī un rūpētos par bērniem. Nerunājot par šā priekšlikuma būtību, kura faktiski ir tīrā demagoģija, gribu sacīt, ka par to Ministru kabinets jau vairākas reizes ir lēmis un to atbalstījis, un arī Latvijas Pirmā partija neatkāpsies ne soli no tā, lai šīs māmiņu algas tiktu noteiktas tādā apmērā, kādā to paredz arī koncepcija, ko pieņēma iepriekšējais Ministru kabinets. Starp citu, pašā sākumā tā bija Latvijas Pirmās partijas iniciatīva, ko - paldies kolēģiem no Jaunā laika - viņi atbalstīja.
Kolēģi, visi šie pēdējie 8 likumprojekti, kurus mēs tikko kā nodevām komisijām... Jaunais laiks rīkojās destruktīvi, jo viņi visi vispār nebalsoja ne par vienu likumprojektu, un ļoti daudzi kolēģi no Jaunā laika - par to man ir žēl - pat nemaz neizprata šā likumprojekta būtību. Es gribu ticēt, ka viņi to neizprata, nevis apzināti rīkojās un nebalsoja, lai tādējādi kavētu šāda likumprojekta nodošanu komisijām.
Tātad visi šie likumprojekti ir izstrādāti ar tādu mērķi, lai nostiprinātu to, ko Saeima jau ir lēmusi, paredzot Sekretariātu, kas pilda īpašu uzdevumu, pārveidot par Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kas nodarbosies ar ilgstošu un ilgtermiņa valsts politiku bērnu un ģimenes lietu sakārtošanā mūsu valstī.
Kolēģi no Jaunā laika! Ja jūs sakāt, ka rūpējaties par bērniem, tad rūpējieties tā, lai to parāda arī jūsu balsojumi, jo mums visiem ir pieejami arī tie balsojumi, kad jūs balsojāt pret Ģimenes dienas - 15.maija noteikšanu par atzīmējamo dienu, par kuru jūs šodien sakāt, ka jūs atzīmēsiet šo dienu tāpēc, ka jūsu iesniegtie likumprojekti ir nodoti komisijām. Jūs balsojāt pret Ģimenes dienas noteikšanu par atzīmējamo dienu, jūs balsojāt pret Bērnu un ģimenes lietu ministrijas izveidi, jūs balsojāt pret neapliekamā minimuma paaugstināšanu ģimenēm atkarībā no apgādājamo skaita, tāpēc es tiešām rosinātu jūs, kolēģi, ja jums patiešām rūp bērnu un ģimenes lietas šajā valstī, izvērtēt jūsu rīcību, vadoties pēc likumprojekta būtības, nevis pēc jūsu partijas popularitātes reitinga celšanas vēlmes.
Es lūdzu jūs atbalstīt vismaz Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos. Pretējā gadījumā, ja jūs to nedarīsiet, izveidosies tāda situācija, ka ministrija gan darbojas, bet nav nevienas centrālās iestādes, kas regulētu starptautiskās adopcijas procedūru, un tādējādi jūs paši radīsiet destrukciju.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Šadurskis ir pieteicies runāt pret.
K.Šadurskis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es esmu lasījis Saeimas Kārtības rulli un zinu, ka deputātu izsaucieni no vietas ir pieļaujami un līdz ar to Ābiķa kunga inteliģences līmenis tikai parāda to formu, kādā veidā tie tiek izmantoti.
Es gribu īsi atbildēt Šleseres kundzei. Mēs neesam pret, mēs vienkārši negribam iejaukties Emša valdības rīcībā, audzējot birokrātisko aparātu. Gods un slava bērnu un ģimenes lietu ministra Sekretariātam! Lai tas dara un strādā, lai dara labu darbu, bet kāpēc to vajag pārveidot par ministriju ar visu birokrātisko aparātu, uzaudzēt kārtīgu naudu ierēdņiem, palielināt ierēdņu skaitu? Beigu beigās bērniem jau nekas no tās naudiņas vairs pāri nepaliks! Jaunais laiks iestājas par reāliem darbiem, par reālu palīdzību, par māmiņu algu projektu. Atcerēsimies to, ka tieši Latvijas Pirmā partija bija tā, kas Repšes valdībā teica: Mūsu prioritāte ir bērni!
Godājamā Latvijas Pirmā partija! Valdībā jūsu tagad ir vēl vairāk, tad kāpēc koncepcija, kas tika pieņemta Repšes valdības pēdējās dienās, tā arī divu mēnešu laikā valdībā nekļuva par likumprojektu?
Mīļā Latvijas Pirmā partija, nu parādiet taču vienreiz, ka jūs esat pirmā pie darbiem, nevis tikai pie naudas dalīšanas birokrātiem!
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus un lēmusi pozitīvi par Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Lūdzu to darīt arī parlamentam!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par Guntas Čepules apstiprināšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus par tiesneša Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Lūdzu deputātus lemt pozitīvi šo jautājumu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par Dimitrija Zamjatina apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Māra Gulbja ievēlēšanu NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu.
Iesniedzēju vārdā - deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, kolēģi! Patiešām jāsaka, ka man ir zināms gandarījums par to, ka valdošajā koalīcijā šorīt ir atmodies veselais saprāts, jo tika atsaukts nākamais paredzētais lēmuma projekts par vairāku deputātu, to skaitā Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārajā Asamblejā. Valdošā koalīcija ļoti labi saprata un sadzirdēja Jaunā laika argumentus, ka pārstāvēt Latviju NATO Parlamentārajā Asamblejā nevar sūtīt cilvēku, kurš konsekventi ir balsojis pret šādām lietām, būdams PCTVL cilvēku ievēlētajā sarakstā. Paldies Dievam, ka valdošā koalīcija šo te argumentu ir sapratusi un Vjačeslavu Stepaņenko nevirza uz šo NATO Parlamentāro Asambleju.
Mēs šajā lēmuma projektā piedāvājam kandidatūru, kas, mūsuprāt, ir daudz piemērotāka, proti, Māri Gulbi, kurš ir pierādījis sevi, strādājot par mūsu valsts iekšlietu ministru. Mums ir pilnīgi skaidra viņa nostādne jautājumos, kas ir saistīti ar NATO un mūsu vietu tajā. Atcerēsimies, ka NATO Parlamentārajā Asamblejā viens no visjutīgākajiem un svarīgākajiem jautājumiem, par ko Latvijas delegātiem būs jāuzstājas, ir NATO un Krievijas partnerattiecību jautājums.
Māra Gulbja nostādne šajos jautājumos mums visiem ir zināma, un es aicinu jūs atbalstīt Māra Gulbja kandidatūru.
Paldies par uzmanību!
Sēde vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kāda pirms tam bija kārtība un kā formēja visādas delegācijas un visādus pārstāvjus jebkurā starptautiskā organizācijā? Prezidijs sasauca Starpfrakciju padomes sēdi, izvirzīja noteikumus, pēc kuriem var izvirzīt kandidātus. Noteica arī to, cik kandidātu kurš var izvirzīt.
Šoreiz šīs procedūras nebija, un tieši tāpēc pirmais priekšlikums šodien tika atsaukts, lai būtu izpildīta visa procedūra. Es aicinu arī frakciju Jaunais laiks atsaukt savu priekšlikumu. Bet, ja nu ne, tad aicinu Saeimu nobalsot pret, jo procedūra nav izpildīta.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu: Ievēlēt deputātu Māri Gulbi NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 54, atturas - 3. Lēmums nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Aleksandra Golubova un citu deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas operācijā.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Godājamie kolēģi! Izskatījusi šo pieprasījumu, komisija atzīst to par noraidāmu.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Dārgie Latvijas cilvēki! Šodien apspriežamais jautājums - jautājums par mūsu valsts karaspēka atrašanos Irākā - ir parādījies laikā, kad visas pasaules sabiedrība ir šokēta par fotogrāfijām, kurās ir atspoguļots, kā amerikāņu karavīri spīdzina irākiešu ieslodzītos un ņirgājas par tiem šīs okupētās valsts cietumos. Karu vēsturē ir zināmi daudzi gadījumi, kuros pret karagūstekņiem ir izturējušies nežēlīgi. Tomēr šo gadījumu var atzīt par bezprecedenta gadījumu, spriežot pēc tā, ar kādu seksuālo izvirtību un atklātību okupanti lielījās par savu ņirgāšanos. Viņi pat ievietoja šīs fotogrāfijas un videoierakstus internetā, neslēpjot savas sejas. Spriežot pēc visa, viņi uzskatīja, ka amerikāņu karavīram viss ir atļauts. Protams, Pentagona vadība pasteidzās noklusēt skandālu, ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds pat publiski atvainojās irākiešu karagūstekņiem. Taču viņš neatvainojās par tūkstošiem Irākas mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu nesenās Fallūdžas bombardēšanas laikā. Viņš neatvainojās par Bagdādes muzeja tūkstošgadīgo vērtību iznīcināšanu. Viņš neatvainojās par to kolosālo ekonomisko, ekoloģisko un demogrāfisko kaitējumu, kas tika nodarīts Irākai. Vairāk nekā pirms gada ASV prezidents Džordžs Bušs oficiāli pasludināja kara beigas Irākā. Šajā laikā Irākā ir gājis bojā vairāk amerikāņu karavīru un sabiedroto valstu militārpersonu nekā pašas militārās operācijas laikā Irākas okupācijā. Šim karam neredz ne gala, ne malas, un visi amerikāņu mēģinājumi izveidot pagaidu administrāciju cieš neveiksmi. Irākā faktiski var runāt par trijām ietekmes zonām - kurdu, sunnītu un šiītu. Vislojālākie amerikāņiem ir kurdi, taču arī viņi pieprasa pēc iespējas ātrāku okupācijas karaspēka izvešanu. Teritorijās, kuras apdzīvo sunnīti un šiīti, notiek nežēlīgs partizāņu karš bez jebkādiem noteikumiem. Kas tajā valstī ir meklējams latviešu puišiem - Nacionālo bruņoto spēku karavīriem? Aizsardzības ministrs Slaktera kungs, tērpies militārā formā, lai gan viņam nav nekādas oficiālas militāras dienesta pakāpes, nesen sludināja no Irākas, ka tur viss ir normāli un attieksme pret latviešu karavīriem ir laba. Taču islāma nāvinieki neatšķir, kas par karavīru stāv viņu priekšā. Galvenais, ka viņš nēsā formas tērpu, kas ir līdzīgs amerikāņu okupācijas karaspēka formas tērpam. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai viņu nogalinātu. Amerikāņu realizētā Irākas okupācija nav operācija NATO līguma 5.panta ietvaros. ASV karaspēks ir okupējis valsti, kurā patiesībā nebija nekādu masu iznīcināšanas ieroču un kura neapdraudēja Amerikas Savienotās Valstis. To tagad ir atzinuši pat bijušie tuvākie ASV prezidenta Džordža Buša līdzgaitnieki.
Mēs, PCTVL frakcija, notiekošo Irākā uzskatām par īstu agresiju, humanitāru katastrofu. Tāpēc lūdzam Saeimu atbalstīt mūsu iniciatīvu - veikt Latvijas kontingenta izvešanu no Irākas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Vēlos ļoti īsi pastāstīt par situāciju, kāda ir pašreiz Irākā, par mūsu karavīriem.
Es nedomāju, ka, šeit sēdot, kādam ir tiesības runāt viņu vārdā. Taču viedokli paust ir tiesības. Es esmu bijis Irākā un varu pilnīgi skaidri jums pateikt, ka mūsu karavīri precīzi, punkts punktā, pilda to mandātu, ko mēs, Saeima, viņiem devām, nosūtot viņus uz šo reģionu veikt miera uzturēšanas misiju. Viņi neiesaistās karadarbībā pret irākiešiem.
Otra lieta. Ne visi irākieši ir Mahdi armijā, un ne visi irākieši vēlas, lai Irāka turpinātu to ceļu, kas bija Sadama laikā.
Trešā lieta. Tie irākieši, kuri nevēlas šādu attīstību -
notikumu
attīstību -, aicina, lai tiktu nodibināta kārtība un miers, lai Mahdi armija, kuras
pamatā ir ekstrēmistiski noskaņotas un krimināli orientētas personas, tiktu
savaldīta. Mūsu puiši pašreiz, šinī laikā, kad viņi atrodas misijā, nodarbojas ar
pavisam nemilitāriem uzdevumiem. Viņi savā atbildības rajonā ir palīdzējuši
irākiešiem apgūt vairāk nekā 2 miljonus ASV dolāru, lai tiktu izremontētas skolas,
slimnīcas, un sadarbojas ar vietējiem līderiem, palīdzot viņiem šo naudu apgūt.
Visas tās runas, ka mēs nodarbojoties ar okupāciju, neatbilst tai reālajai situācijai, kādu es personīgi redzēju Irākā. Par mūsu puišiem es varu pateikt tikai vienu - viņi tiek vērtēti kā visaugstākie profesionāļi. Attiecībā uz šo situāciju, ko amerikāņi paši faktiski ir radījuši, - ir lielas problēmas ar gūstekņu spīdzināšanu, nepareizu attieksmi pret gūstekņiem - jāteic, ka viņi ar to tiks galā. Nav karā vienkāršu lietu. Šinī gadījumā cilvēki, kuri to ir izdarījuši, ir pārkāpuši jebkuras normas, komandieri nav bijuši savu uzdevumu augstumos, lai spētu nodrošināt attiecīgo kārtību un situācijas atbilstību kara vešanas starptautiskajiem noteikumiem. Taču tas ir jautājums, ar kuru ir jātiek galā amerikāņiem. To viņi arī darīs.
Attiecībā uz mūsu puišiem es gribu vēlreiz teikt tikai to, ka mēs varam izteikt par viņiem lepnumu - lepnumu par viņu dienestu, viņu kaujasspējām un viņu spēju veikt to uzdevumu, kuru mēs viņiem uzticējām.
Paldies par uzmanību. Esmu pret.
Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Pirms gada no šīs tribīnes runāja premjerministrs - tagad jau bijušais. Viņš toreiz runāja par to, ka Latvijai esot jāpiedalās šajā operācijā. Savu pozīciju viņš pamatoja ar to, ka Irākā it kā atrodoties masu iznīcināšanas ieroči. Tika minēti tādi fakti, kuri pēc tam neapstiprinājās, netika apstiprināti. Diemžēl tagad izrādās, ka nekādu masu iznīcināšanas ieroču tur nav. Tagad, protams, ir otrais iemesls - it kā ir gāzts tirāns un ieviesta demokrātija Irākā. Taču tā ir demokrātija ar tādu savdabīgu piegaršu, tādu seksuāli sadistisku piegaršu. Arī tagad turpinās karš, arī tagad līdz mieram ir tālu.
Taču mani uztrauc kaut kas cits. Mēs atkal kārtējo reizi atrodam vecāko brāli, kārtējo reizi mums nav savas pozīcijas. Kārtējo reizi mēs atkārtojam to, ko pateicis mūsu vecākais brālis.
Cienījamie kolēģi! Vai šī situācija neatgādina situāciju ar Afganistānu padomju laikā? Arī toreiz bija no sākuma viss miermīlīgi, kārtējo reizi skanēja, teiksim, tādi izteicieni, ka viss būšot kārtībā, ka mēs it kā nodibināšot demokrātiju Afganistānā. Taču pēc tam sākās nežēlīgs karš, un tad jau paši Afganistānas iedzīvotāji cīnījās un bija daudz upuru no karaspēka puses un no miermīlīgo iedzīvotāju puses. Un tā tālāk. Vēsture atkārtojas.
Diemžēl mēs atkārtojam tās pašas kļūdas. Mēs atkal atrodam vecāko brāli, un diemžēl mums nav neatkarīgas ārlietu politikas. Diemžēl.
Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Esmu jau daudzkārt izteicies par apspriežamā jautājuma būtību. Par to esmu debatējis arī Pieprasījumu komisijas sēdē.
Pirmkārt, man ar gandarījumu gribētos atzīmēt, ka komisijā kara vanagi izrādījās mazākumā. Lielākā daļa komisijas locekļu apzinājās, ka mūsu karaspēka klātbūtne Irākā - tā ir ļoti sāpīga problēma, un tāpēc balsojumā viņi atturējās.
Savas lielās rūpes un bažas par izveidojušos situāciju pauda arī ārlietu ministrs, kurš piedalījās komisijas sēdē.
Agrāk akli sekojām lielajam brālim, taču patlaban mēs jau esam pietuvojušies atziņai, ka esam pieļāvuši nopietnu kļūdu. Tauta to saprot labāk par politiķiem. Visas sabiedriskā viedokļa aptaujas nepārprotami rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī lielākā daļa Latvijas pilsoņu un lielākā daļa latviešu, nepārprotami uzstājas par steidzamu mūsu karaspēka izvešanu no Irākas. Atkal, tāpat kā Gorbačova Pārbūves laikā, ir izveidojusies karavīru māšu kustība.
Svārstās arī visnelokamākie Amerikas sabiedrotie, un mēs Ārlietu ministrijas nepareizās darbības gadījumā riskējam palikt Irākā pēdējie, kad šo karadarbības zonu pilnā mērā atstās arī paši amerikāņi, pat nenodrošinot mūsu karavīriem vietu uz pēdējā desantkuģa.
Mūsu ārpolitikas formāli deklarētais mērķis - pilnvērtīga dalība ES un NATO - neatbilst mūsu faktiskajai rīcībai. Abas šīs organizācijas nav atbalstījušas Irākas okupāciju. Šo organizāciju dalībvalstis, kas ir pašas ietekmīgākās Eiropā, bija un paliks šīs okupācijas kategoriskas pretinieces.
Kad mēs nezin par ko riskējam ar mūsu karavīru dzīvībām, kļūst pilnīgi skaidrs, ka tas neatbilst Latvijas interesēm. Spānijas bēdīgais piemērs liecina, ka karadarbība jebkurā brīdī var tikt pārnesta arī uz Latvijas teritoriju. Vai mēs esam gatavi atraidīt profesionālu teroristu uzbrukumus, kuri ir demonstrējuši savu spēku pasaules galvaspilsētā Ņujorkā? Retorisks jautājums! Mūsu tiesībsargājošās institūcijas ir absolūti bezpalīdzīgas, un es centīšos to pierādīt, ņemot talkā personīgi man tuvus piemērus.
Nav noslēpums, ka Valsts drošības policija veic nemitīgu manis kā Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvista izsekošanu, bet to viņa dara ar pārāk rupjām un primitīvām metodēm. Piemēram, kad es sekoju līdzi diviem pusaudžiem, kas nelikumīgi tika aizturēti manas tikšanās ar vēlētājiem laikā, sākumā uz pārvietojamā cietuma kameru, kas dīvainas sagadīšanās dēļ atradās pie Brīvības pieminekļa, bet vēlāk uz stacionāro policijas iecirkni, mani izsekojošā ēna no Drošības policijas materializējās. Šī ēna mani lūdza ierunāt dažus vārdus mikrofonā, kā, lūk, es nokļuvu aiz restēm brīvprātīgi. Pēc šā gadījuma es ievēroju šo virsnieku visās mūsu akcijās un sasveicinājos ar viņu kā ar labu kaimiņu. Te viņš vada spridzekļa meklēšanu, kas it kā ir ievietots ēkā, kur notika Krievu skolu aizstāvju kongress, te... (Starpsaucieni no zāles: Izslēgt mikrofonu!)
Sēdes vadītāja. Cienījamais Buzajeva kungs, mēs runājam par Bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. (Buzajevs turpina runāt kopā ar sēdes vadītāju.)
V.Buzajevs. ... te viņš filmē vēsturei visus procesa par Petropavlovska kungu darbiniekus. Te policists, izņemot no kabatas vēl duci fotogrāfiju ar deputātu sejām, cenšas aizturēt mani tieši uz ielas pie Centra rajona tiesas ēkas. Ja ar tādām operatīvajām iemaņām policists mēģinās iesakņoties arābu kopienas iekšienē, kura vistuvākajā nākotnē izveidosies Latvijas teritorijā, viņa sastingušo līķi jau pēc diennakts atradīs notekgrāvī. Tomēr...
Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs, ja jūs nerunāsiet par izskatāmo lietu, mēs izslēgsim jums mikrofonu! (Buzajevs turpina runāt kopā ar vadītāju, tāpēc viņa teiktais nav saprotams.)
V.Buzajevs. ... gatavi aizstāvēt savu valsti pret teroristu uzbrukumu. Un es centīšos pierādīt to ar piemēriem. Teiksim, metodes, kuras policija jau izmanto pret Krievu skolu aizsardzības štābu, tiks pielietotas pret Latvijas teritorijā esošajiem...
Sēdes vadītāja. Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs. Es runāju par lietas būtību.
(Dep.V.Buzajevs visu laiku turpina runāt.) (Starpsaucieni no zāles: Vajag izslēgt no Saeimas sēdēm!)
Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Ja jūs nepakļaujaties sēdes vadītāja aizrādījumam, jums izslēdz mikrofonu un Saeima var lemt par to, ka jūs varat arī nepiedalīties līdz sešām Saeimas sēdēm. Jūs varat pieteikties otrreiz. (Dep. V.Buzajevs visu laiku runā.) Jūs varat pieteikties otrreiz! (Dep. V.Buzajevs vēl turpina runāt.)
Cienījamais kolēģi! Mēs jums ļausim pabeigt runāt, ja jūs runāsiet par konkrēto izskatāmo lietu - Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Ja jūs turpināsiet runāt par kādu citu lietu, tad mēs liegsim jums vārdu.
Lūdzu, turpiniet!
V.Buzajevs. Es uzskatu, ka runāju par konkrēto lietu - par iespējamajām sekām saistībā ar mūsu piedalīšanos Irākas okupācijā un turpināšu tālāk. (Zālē liels troksnis.) Teiksim, ja policija izmantos tās pašas metodes, kas jau tika piemērotas pret Krievu skolu aizsardzības štābu. (Zālē liels troksnis, izsaucieni.) Jā, tad, ja viņa darbosies pret Latvijas teritorijā iesūtītu Al Qaeda kaujinieku grupu, kura paslēpsies imigrantu vidū, tad diemžēl mēs saņemsim... jūs dzirdējāt, ko mēs saņemsim. Teiksim, mūsu Drošības policijā uz profilaktiskām sarunām tika ielūgti visu slāvu nacionālo organizāciju vadītāji, kuri piedalījās jau augstāk minētajā kongresā...
Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Jūs nepakļaujaties Kārtības rullim, tāpēc Saeimas Prezidija priekšlikums ir balsot par deputāta izslēgšanu uz vienu sēdi par to, ka netiek ievērots Kārtības ruļļa nosacījums. (Aplausi.) Nē...
Tātad vienam deputātam ir tiesības runāt par un vienam deputātam ir tiesības runāt pret. (Zālē kņada.) Nē, jūsu frakcijas biedram! Jūsu frakcijas biedram, ja kāds grib runāt...
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
(Dep. V.Buzajevs vēl kaut ko saka.)
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tagad mēs varam radīt ļoti bīstamu precedentu, tāpēc ka, man šķiet, tā ir tīri politiska atriebība - neļaut mūsu kolēģim Buzajeva kungam runāt. Es domāju, ka mēs varam ļaut viņam pabeigt, tāpēc ka, man šķiet, viņa argumentācija ir veltīta tikai tam, ka Latvijas tiesībsargājošie orgāni nav gatavi arābu kaujinieku uzbrukumam Latvijā. Un tas ir arī viens no iemesliem, lai Latvijas karaspēku izvestu no Irākas.
Un man šķiet, ka katram runātājam ir sava retorika, argumentācija un tā tālāk un tā joprojām. Mēs daudz ko dzirdējām no šīs tribīnes, un es domāju, ka mums nav pārāk lielu iemeslu, lai tagad ierobežotu Buzajeva kunga vārda brīvību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Par izslēgšanu runās deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (frakcija Jaunais laiks).
Godātie deputāti! Man patiesībā Buzajeva kunga uzstāšanās parasti patīk, jo tās ir tādas atraktīvas, interesantas un lielākoties nav par tēmu. Līdz ar to mums ir jautri.
Bet, godātie kolēģi, mums tomēr ir drusku jāapzinās tas, ka mēs šeit neesam teātrī, bet pildām tomēr tautas uzdotu uzdevumu, un tāpēc mūsu pienākumi ir pavisam citi, nevis izklaidēt sabiedrību. Mūsu uzdevumi ir pavisam citi, nevis nodarbošanās, kā teica kāda ļoti cienījama inteliģences pārstāve, ar politisku pedofiliju. Un tas, ko no PCTVL saraksta ievēlētā liela daļa deputātu ir darījusi no šīs tribīnes, nav nekas cits kā politiska pedofilija - kūdīt bērnus un dzīt viņus pamazām pretī likumpārkāpumiem. Un tāpēc...
Sēdes vadītāja. Par lietas būtību, lūdzu!
K.Šadurskis. ... Un tāpēc es gribētu aicināt Saeimu tomēr spert nopietnu soli un likt šiem kungiem saprast, kādai misijai viņi šeit ir aicināti. Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsojam par deputāta izslēgšanu no šodienas - 13.maija sēdes. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 18, atturas - 3. Lūdzu, cienījamais Buzajeva kungs, saskaņā ar Kārtības rulli, jūs nedrīkstat atrasties Saeimas sēžu zālē. Lūdzu jūs atstāt Saeimas sēžu zāli!
Turpinām debates. Un es ceru, ka cienījamais Buzajeva kungs nāks pie prāta un izpildīs Saeimas Kārtības rullī noteikto. Pretējā gadījumā, protams, mums būs arī jāpielieto citas metodes.
Par procedūru deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Tas nav pirmais gadījums Latvijas parlamenta vēsturē. 30.gados šādi gadījumi bija daudz. Šādā gadījumā balstoties uz vēsturisko pieredzi ir jāizsludina pārtraukums, attiecīgie dienesti jāizsauc un attiecīgais deputāts, kurš nepakļaujas lēmumiem, ir no zāles jāizved. Es aicinātu izsludināt pārtraukumu un izpildīt Saeimas lēmumu.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, priekšlikums ir vērtīgs. Tādēļ Saeimas Prezidijs izsludina piecu minūšu pārtraukumu, un mēs tiksimies zālē pulksten 10.24 bez Buzajeva kunga.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Paziņojumam vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Ārgalim! Lūdzu!
A.Ārgalis (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).
Cienījamie kolēģi! Pārtraukumā tiks dibināta jauna Saeimas parlamentārās sadarbības grupa - grupa sadarbībai ar Ekvadoru. Lūdzu visus ieinteresētos pulcēties blakusesošajā zālē!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Šodien mēs dzimšanas dienā sveicam mūsu kolēģi - deputātu Arvīdu Ulmi! (Aplausi.)
Paziņojumam vārds deputātam Artim Pabrikam.
A.Pabriks (Tautas partijas frakcija).
Aicinu kolēģus pārtraukumā sanākt uz Ārlietu komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (frakcija Jaunais laiks).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu uz īsu sēdi komisijas telpās tūlīt!
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāru Šmita kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Ģirts Valdis Kristovskis, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Strazdiņš, Kārlis Strēlis, Juris Dalbiņš, Artis Pabriks, Krišjānis Peters, Dainis Turlais, Dzintars Ābiķis un Ēriks Zunda.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi deputāti! Lūdzu, ielieciet balsošanas kartītes vēlreiz!
Nē, nebūs zvans... Tā nav pārreģistrācija, vienkārši bija tehniska kļūmīte, un, lai mēs varētu balsot tālāk...
Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāsecina, ka deputāts Buzajevs nepilda likumu, tātad Kārtības ruļļa 74.panta... 75.panta 3.punktu. Tāpēc mēs varētu vēlreiz vārdu dot frakcijas pārstāvim un pēc tam tātad lemt par deputāta izslēgšanu līdz sešām Saeimas sēdēm.
Kurš no deputātiem vēlas runāt frakcijas vārdā? Deputāts Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka deputāts Buzajevs izmantoja savas tiesības. Kā jums ir zināms, viņu ievēlēja daļa no tautas, un viņš no šīs tribīnes, mūsuprāt, runāja par tēmu, par to, ka nebija ko darīt mūsu karaspēkam Irākā, par to, ka tas apdraud mūsu valsti vai draud ar terorismu - un tā tālāk, un tā tālāk. Viņš izmantoja to retoriku, kuru viņš uzskatīja par vajadzīgu. Atkārtoju: mēs uzskatām, ka viņš runāja par tēmu, un mēs lūdzam un gribam, lai šinī zālē netiktu apspiesta demokrātija. Pēc konstitūcijas, cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību, un, pēc likuma, viņam ir tiesības un pienākums paust savu vēlētāju domas, un tāpēc es uzskatu, ka izraidīšana ir nepamatota.
Es domāju, ka jums būs kauns... ka jūs negribēsiet, lai Latvijai būtu patiešām kauns Eiropā.
Nekad netika izraidīts, piemēram, deputāts Tabūna kungs, - piemēram tad, kad viņš mani sūtīja uz Izraēlu, runādams ne par tēmu. Es uzskatu, ka tas ir tīrs antisemītisms. Es domāju, ka šodien Kiršteina kungs faktiski runāja ne par tēmu un, manuprāt, runāja gandrīz profašistiski, taču neviens viņu neizraidīja no zāles, jūs viņam devāt tiesības un iespēju runāt līdz galam.
Tātad, ja jūs nobalsosiet par deputāta Buzajeva izraidīšanu no Saeimas zāles - un vēl uz tik un tik sēdēm! -, tas būs bezprecedenta gadījums. Es neatceros nevienu līdzīgu gadījumu nedz 7.Saeimā, nedz 8.Saeimā. Tas ir nedemokrātiski! Es uzskatu, ka tas ir pret Satversmi, varbūt tas ir pēc Kārtības ruļļa, bet tur ir pretrunas, un, bez šaubām, mēs attiecīgi pret tām protestēsim.
Vēlreiz un vēlreiz es jūs aicinu saglabāt veselo saprātu un atļaut deputātam Buzajevam īstenot savas konstitucionālās tiesības - strādāt mūsu parlamentā. Es domāju, ka daudzi no jums zina, ka opozīcija tomēr ir sabiedrības sanitāre. Ļoti patīkami, ka jūs tam piekrītat. Tāpēc atļaujiet mums arī turpmāk pildīt savus pienākumus!
Es vēlreiz un vēlreiz lūdzu neizdarīt neapdomīgu soli!
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Cienījamais kolēģi! Likums ir jāievēro visiem, arī Saeimas deputātiem - gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem. Tāpēc saskaņā ar Kārtības ruļļa 74.pantu ir priekšlikums balsot par deputāta Buzajeva izslēgšanu uz sešām Saeimas sēdēm - sakarā ar to, ka netiek pildīts Kārtības rullis.
Cienījamie kolēģi! Balsošana ir aizklāta. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izslēgt deputātu Buzajevu uz sešām Saeimas sēdēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - 3. Cienījamais deputāts Buzajeva kungs ir izslēgts uz sešām Saeimas sēdēm.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina šodienas sēdi slēgt un nākamo sēdi sākt trešdien, 19.maijā, pulksten 15.30 kā ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti šajā sēdē neizskatītie jautājumi.
Lūdzu deputātus balsot par šodienas sēdes slēgšanu un nākamās sēdes noturēšanu 19.maijā!
Tātad balsosim par sēdes slēgšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, neviens neatturas. Šodienas sēde ir slēgta.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Komisijas sēde pulksten 11.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tiek lūgta uz sēdi komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Saeimas sekretāru Jāni Šmitu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Jānis Šmits, Andis Kāposts, Ģirts Valdis Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Radzevičs, Jānis Reirs, Kārlis Strēlis un Inta Feldmane.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to 13.maija sēde ir slēgta.