Latvijas Republikas 8.Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2003.gada 20.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja
Ingrīda Ūdre.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 20.marta sēdi! Izskatīsim darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījums likumā Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos ir nodots komisijām.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Solovjova, Agešina, Ribakova un Maksimova iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir grūts uzdevums pierunāt jūs mainīt atsevišķās frakcijās iepriekš pieņemto lēmumu - noraidīt šo priekšlikumu.
Kāpēc es tomēr ceru, ka jūs šodien varētu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai? Tāpēc, ka šis priekšlikums jau pirmām kārtām ir ļoti pozitīvs. It sevišķi es vēršos pie valdošās koalīcijas, balstīdamies uz tās deklarētajiem principiem attiecībā uz sabiedrības konsolidāciju un arī integrāciju, kā arī ņemot vērā to, ka valdībā ir ieviests pat sabiedrības integrācijas ministra postenis, ir piešķirts pat tāds statuss. Valdība līdz ar to demonstrē un dod signālu sabiedrībai, ka tā grib saliedēt sabiedrību, nevis to šķelt.
Tas ir ļoti svarīgi šodien, it sevišķi pēc vakardienas garajām debatēm par to, kādā veidā mēs uztraucamies par mieru visā pasaulē, par sliktajām attiecībām citu tautu vidū, citu valstu iekšienē.
Redziet, mēs gan rakstām, ka tautsaimnieciski šis priekšlikums ir nekaitīgs, bet patiesībā tas ir pat briesmīgi pozitīvs un Latvijas valsts patriotismu un mīlestību rosinošs likumprojekts, jo Lieldienas gan pareizticīgajiem, gan vecticībniekiem . Turklāt es jums gribu pateikt, ka šie 360 000, no kuriem lielākā daļa, turpat 200 000, ir pilsoņi, - tie ir arī jūsu vēlētāji, un es zinu, ka daudzi klātesošie deputāti, kuri ir ievēlēti, krievu auditorijās pirms vēlēšanām ir solījuši panākt to, lai Lieldienas svinēt varētu arī mūsu vecticībnieki un pareizticīgie.
Tas pats attiecas arī uz Ziemassvētkiem. Atcerēsimies, ka arī Vaira Vīķe-Freiberga pēdējos pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos sveica viņus televīzijā un būtībā runāja tos pašus vārdus, kurus tagad atkārtoju es.
Tāpēc es aicinu jūs balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, taču, ja ir kādi viedokļi, šo mūsu priekšlikumu varētu modificēt. Un to varētu izdarīt komisijā. Es aicinu nenoraidīt to šodien tieši šajā sēdē, jo tas būtu gaužām neefektīvi, ņemot vērā tieši tos mērķus, kuri ir ierakstīti valdības deklarācijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Pret runāt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu deputātus balsot par Jurkāna, Solovjova, Agešina, Ribakova un Maksimova iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot arī atbildīgo komisiju.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 52. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par zinātnisko darbību nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu - Par piekrišanu Saeimas deputāta Anda Kāposta saukšanai pie administratīvās atbildības.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Labucka.
I.Labucka (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā un ir piekritusi 8.Saeimas deputāta Anda Kāposta saukšanai pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu.
Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu Par piekrišanu Saeimas deputāta Anda Kāposta saukšanai pie administratīvās atbildības! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par policiju. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa.
A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs izskatām grozījumu likumā Par policiju (reģistrācijas nr.162, dokumenta nr.322). Otrais lasījums.
Likumprojekts Grozījums likumā Par policiju ir izstrādāts, lai noregulētu policijas starptautisko sadarbību un deleģētu Ministru kabinetam uzdevumu noteikt kārtību, kādā policijas darbinieki tiek nosūtīti starptautiskajās operācijās un misijās, un šīs dalības finansēšanas kārtību.
Komisijā otrajam lasījumam tika saņemti 3 priekšlikumi.
1.priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijas lēmums - pieņemt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Kolēģi deputāti! Cienījamie Latvijas cilvēki! Kā jūs zināt, valsts policijas (agrāk - milicijas) personālsastāvā 90.gadu sākumā strādāja daudzas pie mazākumtautībām piederošas personas, un šī iestāde savulaik aktīvi atbalstīja neatkarības atjaunošanu, kaut arī daži kārtējo reizi nelatviešiem pārmet lojalitātes trūkumu. Tiešām bez milicijas darbinieku atbalsta 1991.gadā diez vai varētu nopietni runāt par neatkarīgu Latvijas Republiku.
Kā tad Latvijas valsts pateicas saviem atbalstītājiem? Ļoti savdabīgi, lai neteiktu vairāk. 1994.gadā tika pieņemts lēmums, ka policijā turpmāk strādās tikai pilsoņi. Daži Iekšlietu ministrijas vadītāji tika panākuši, ka bija noteikts garš pārejas periods, tomēr daudzi nepilsoņi nejutās droši un aizgāja no darba.
Kāds bija šā lēmuma rezultāts? No darba policijā uz dažādām privātstruktūrām ir aizgājuši strādāt daudzi profesionāļi. Daži no viņiem negribēja naturalizēties, bet liela daļa naturalizēties vienkārši nevarēja un nevar arī tagad to izdarīt. Tie ir bijušie PSRS armijas vai iekšējā karaspēka virsnieki. Noziedzības līmenis tā rezultātā ir jūtami paaugstinājies. Darbs policijā nav prestižs. No visām valsts iestādēm policijā ir pats lielākais kadru trūkums: Iekšlietu ministrijā ir vakanti 2354 amati.
Ja jūs vēlaties, lai īstie policijas profesionāļi varētu atgriezties savās darba vietās, lai policija tiktu nodrošināta ar personālsastāvu, lai samazinātos noziedzība, lūdzu, atbalstiet frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšlikumu un ļaujiet nepilsoņiem strādāt policijā!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Kabanova kungs, man liekas, jūs runājāt par 3.priekšlikumu, nevis par 1.priekšlikumu! Tātad es atgādinu deputātiem, ka mēs pašreiz izskatām 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.
A.Laksa. Jā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. 1.priekšlikums ir atbalstīts.
A.Laksa. 2.priekšlikums, ko iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Mūrnieces kundze. Komisijas lēmums - pieņemt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Laksa. 3.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Sokolovskis un Buzajevs. Komisijas lēmums - noraidīt. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 3.- deputātu Sokolovska un Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Laksa. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Ierosinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījums likumā Par policiju pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likums Grozījums likumā Par policiju ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā. Otrais lasījums.
Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Nacionālās drošības komisija ir ierosinājusi tikai vienu grozījumu, un tas ir izteikts 1.priekšlikumā, lai paplašinātu kandidātu loku Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam.
Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Tā kā tabulā nav pareizi izvietoti priekšlikumi, mēs vispirms skatīsim 2.priekšlikumu, kas ir deputāta Klementjeva priekšlikums, un tikai pēc tam Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu.
P.Kļaviņš. 2.priekšlikums, ko ierosināja Klementjeva kungs, komisijā ir noraidīts. (Starpsauciens: Balsojam!)
Sēdes vadītāja. Jābalso? Vārdu sakot, arī tabulā nav īsti pareizi pateikts, jo Klementjeva kungs gan bija 7.Saeimas deputāts, bet tagad viņš ir arī 8.Saeimas deputāts.
Lūdzu, balsosim par 8.Saeimas deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ja deputātiem nav iebildumu, tad mēs nebalsosim par Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu, bet, ja ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 19, atturas - 22. Likumprojekts Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā ir pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Informācijas atklātības likumā, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sokolovskis.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.484 - likumprojektu Grozījumi Informācijas atklātības likumā.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
J.Sokolovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
J.Sokolovskis. 31.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 31.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā komisijas vadītāja - deputāte Solvita Mellupe.
S.Mellupe (frakcija Jaunais laiks).
Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.490 - likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Sporta likuma, Ministru kabineta noteikumu Dopinga kontroles noteikumi, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas nr.135 un tās rekomendāciju prasību ieviešanu, lai paredzētu atbildību par dopinga pārbaudes kārtības pārkāpumiem.
[..] Nosakot atbildību par dopinga pārbaudes kārtības ievērošanu, samazināsies dopinga vielu lietošana, pozitīvi tiks ietekmēta iedzīvotāju veselība, samazināsies slodze veselības aprūpes sistēmai, jo samazināsies dopinga vielu lietošana sporta iestādēs, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem ārpus augstu sasniegumu sporta. Dopinga lietošana jaunatnes sportā samazināsies, un tādējādi uzlabosies jauniešu veselība un sporta vērtību ievērošana.
Izskatot likumprojektu Juridiskajā komisijā, vienlaikus tika saņemts no Ministru kabineta analogs priekšlikums, kurš tika iekļauts šajā dokumentā.
Tika saņemti vairāki priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Mellupe. 2.priekšlikums ir no manis jau minētā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta, kas ir ar reģistrācijas numuru 183. Tas ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Mellupe. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 3.priekšlikumu.
S.Mellupe. 4.priekšlikums ir precizēts, tas ir no Ministru kabineta iesniegtās redakcijas. Komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.
S.Mellupe. Juridiskā komisija lūdz deputātus likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.497 - ar likumprojektu Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā. Šajā likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 130. Kopā ir 12 priekšlikumi. Tas ir trešais lasījums.
1.priekšlikums. To ir iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas lēmums - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 2.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 2.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 3.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 3. - Ministru kabineta priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 4.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 4.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 5.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 5.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 6.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 7.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 7. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 8.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 8.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 9.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegts priekšlikums. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 9.priekšlikumu.
Dz.Zaķis. 10.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Par 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. 11.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 11. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis. Balsojot par 9.priekšlikumu, mēs pēc būtības nobalsojām arī par 12.priekšlikumu, jo 12.priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 12.priekšlikumu nav iebildumu.
Dz.Zaķis. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem. Komisija netika saņēmusi priekšlikumus otrajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums otrajā lasījumā pieņemts.
I.Vaidere. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Nacionālās drošības likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - komisijas vadītājs deputāts Arnolds Laksa.
A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Nacionālās drošības likumā. Pirmais lasījums. Dokumenta numurs 383. Reģistrācijas numurs 177.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz, ka pēc noteiktas atļaujas saņemšanas varēs valsts aizsardzības plāna izstrādē iesaistīt arī ārvalstu starptautisko organizāciju speciālistus, kā arī to institūciju speciālistus, ar kurām noslēgts līgums par klasificētās informācijas aizsardzību.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Nacionālās drošības likumā atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums Nacionālās drošības likumā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Arnolds Laksa.
A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Izskatīsim likumprojektu Grozījums Nacionālās drošības likumā. Dokuments nr.349 un dokuments nr.465. Izdarot šo grozījumu Nacionālās drošības likumā, tā pārejas noteikumi tiks papildināti ar punktu, kurš noteic, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūnijam apstiprina tautsaimniecības mobilizācijas plānu.
Aicinu konceptuāli atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi Nacionālās drošības likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.marts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.
S.Mellupe (frakcija Jaunais laiks).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē likumprojektu Grozījumi likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām pirmajā lasījumā. Likumprojekts novērš terminoloģijas nesaskaņas ar Administratīvā procesa likumu, kā arī precizē iestādes lēmuma pārsūdzēšanas kārtību. Juridiskā komisija nolēma likumprojektu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.aprīlis. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.
S.Mellupe (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (likumprojekta reģistrācijas numurs 133). Grozījumi šajā likumā precizēs Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu un rīcības apstrīdēšanas kārtību.
Juridiskā komisija savā sēdē nolēma atbalstīt likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, vienosimies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.
S.Mellupe (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu (reģistrācijas numurs 127). Minētajā likumā tiek mainīta terminoloģija, saskaņojot to ar Administratīvā procesa likumā noteikto, un tiek precizēta kārtība, kādā jāpagarina izskatīšanas termiņi iesniegumiem par vārda un uzvārda maiņu, kā arī tiek precizēti izskatīšanas termiņi iesniegumiem par tautības ieraksta maiņu.
Juridiskā komisija savā sēdē nolēma likumprojektu Grozījumi likumā Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu atbalstīt pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts Grozījumi likumā Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu pieņemts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi Dzelzceļa likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Dokuments ar nr.500, bet nav vērts to atšķirt, jo priekšlikumu šajā lasījumā nav.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Seile. Priekšlikumus, ja tādi būs, komisija lūdz iesniegt līdz 26.martam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par tiesu varu. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Mellupe.
S.Mellupe (frakcija Jaunais laiks).
Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā Par tiesu varu (likumprojekta reģistra nr.144). Iesniegtos grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrija, un šie grozījumi novērš pastāvošās pretrunas ar tām Latvijas Administratīvā procesa daļām, kas regulē vispārīgos tiesvedības principus administratīvajās lietās. Likumprojektā noteikts, ka tiesvedībā administratīvajās lietās tiek pielietots objektīvās izmeklēšanas princips, nevis sacīkstes princips. Objektīvās izmeklēšanas princips paredz, ka tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus.
Atbilstoši Latvijas Administratīvā procesa likumam tiek noteikta arī rajona vai pilsētas tiesas kompetence administratīvo lietu izskatīšanā, kā arī administratīvo lietu izskatīšanai paredzēto tiesnešu sastāvs.
Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta Grozījumi likumā Par tiesu varu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Mellupe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 11.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.aprīlis.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile. Lūdzu!
A.Seile (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Godātie deputāti! Dokuments nr.503. Otrais lasījums likumprojektam Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pašā pēdējā lapiņā ir pievienots komisijas variants, kādu komisija ir atbalstījusi, lai deputātiem būtu vieglāk orientēties un sekot līdzi. Ja gadījumā mēs šodien Saeimas sēdē atbalstīsim komisijas izstrādāto un pieņemto variantu, tad, vadoties pēc šīs pēdējās lapiņas, pēc šā pēdējā dokumenta, būs viegli sagatavot priekšlikumus trešajam lasījumam. Tātad būs arī vēl trešais lasījums. Ievilksim elpu un sāksim!
1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pēteris Simsons, kas lūdz papildināt kompensācijas saņēmēju loku ar tiem politiski represētajiem, kuri ir pieprasījuši arī zemi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es mēģināšu izskaidrot šā priekšlikuma būtību. Ja jūs skatāties kreisajā pusē novietoto 12.pantu, tad redzat, ka tā 1.punktā ir paredzēta kompensācija bijušajiem zemes īpašniekiem, savukārt 3.pantā tā ir paredzēta šo zemes īpašnieku politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem vai pārdzīvojušajiem laulātajiem. Likums tajā laikā kā mantiniekam, tā arī zemes īpašniekam ļāva izvēlēties, vai viņi prasīs zemi vai prasīs kompensāciju. Un šāda iespēja attiecībā uz īpašniekiem 1.punktā ir paredzēta, ka viņiem kompensācijas sertifikātus apmaksā, kompensē naudā neatkarīgi no tā, vai īpašnieks līdz noteiktajam termiņam ir prasījis zemi vai kompensāciju.
Tajā pašā laikā attiecībā uz mantiniekiem paliek šis pats termiņš, līdz šim pašam termiņam ir jāpiesakās, un cilvēki, kuri ir pieteikušies, tiek ierobežoti tikai ar vienu lietu - kompensāciju viņiem izmaksā, ja viņi nav prasījuši zemi, bet gan kompensāciju. Kā izskaidrot šīs atšķirības starp 1. un 3.punktu? Tikai tā, ka 1.punkts attiecas uz īpašniekiem, bet 3. - uz mantiniekiem. Es pieļauju, tas ir tāpēc, ka likumdevējs ir apzinājies, ka šobrīd dzīvo īpašnieku ir palicis daudz mazāk nekā mantinieku. Jau zemes atņemšanas brīdī daļa īpašnieku nebija vairs dzīva, viņi bija miruši, un tad faktiski zeme tika atņemta un projām tika aizsūtīti šie mantinieki. Tas varētu būt viens skaidrojums.
Otrs skaidrojums. Iespējams, ka likumdevējs soda šos mantiniekus, tāpēc ka viņi, lūk, konsekventi prasīja savu tēvu vai vectēvu zemi noteiktā termiņā, kāds bija atļauts. Viņi nepiekrita kompensācijai sertifikātos, kurus, kā zināms, brīvā tirgū var pirkt un pārdot zem noteiktās vērtības, bet tad, kad likumdevējs nolēma, ka šai kategorijai tomēr varētu kompensēt arī naudā, šie cilvēki tam piekrita: Labi, es neņemšu vairs savu zemi, es esmu ar mieru saņemt kompensāciju naudā!
Un, lūk, likumdevējs bija ielicis šādu ierobežojošu, faktiski diskriminējošu, normu attiecībā uz šiem mantiniekiem par to, ka viņi konsekventi tika prasījuši zemi. Kā pirmajā, tā trešajā variantā runa ir tikai par tiem gadījumiem, kad nav iespējams atdot šo zemi. Šeit nav runa par to, ka kaut kas varētu pārklāties - gan atdotā zeme, gan kompensācija.
Un ko tas mums skaitliski šobrīd izsaka? Pašreiz no tām personām, kurām ir tiesības saskaņā ar šo likumu saņemt zemes kompensāciju naudā, vairs tikai 13 cilvēki nav saņēmuši šo kompensāciju, bet tajā pašā laikā 63 cilvēki vairs nenāk pēc šīs kompensācijas, jo acīmredzot viņi ir miruši. Viņi vairs nav paguvuši to saņemt. Un šāda situācija ir izveidojusies tāpēc, ka dažādos laikos šīm kompensācijām paredzētās naudas summas tika variētas. Piemēram, 1997.gada beigās valdība no plānotās summas paņēma nost 2,4 miljonus citām vajadzībām, bet apmēram pēc pusgada, kad atkal atsāka šo kompensāciju izmaksāšanu, 250 cilvēki jau bija miruši - tie, kuriem bija tiesības uz kompensāciju, bet viņi vairs neatnāca.
Tātad mana ierosinājuma būtība ir šāda - nediskriminēt šos mantiniekus, pirmās šķiras mantiniekus un pārdzīvojušos laulātos, tikai tāpēc, ka, lūk, viņi ir konsekventi prasījuši zemi, nevis jau līdz 1992.gada 31.decembrim piekrituši kompensācijai, bet attiecināt vienādus noteikumus gan uz īpašniekiem, kuri, kā jūs redzat, ir ļoti maz vairs palikuši, gan arī uz mantiniekiem, kuri ir drusku vairāk. Lūk, kāda ir šī jēga!
Un es pieļauju, ka šo 63 mirušo zemes īpašnieku vietā nebūs vairāk mantinieku, kuri līdz noteiktam termiņam ir pieprasījuši nevis kompensāciju, bet zemi. Tā ka finansiālā ziņā valstij nekādi papildu līdzekļi vairs nav vajadzīgi. Šeit ir tikai taisnīguma princips, ja ir runa par politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem un pārdzīvojušajiem laulātajiem, kuri savlaicīgi līdz noteiktajam termiņam ir izvēlējušies vienu no variantiem - zemi vai kompensāciju. Es aicinu nesodīt viņus ar atpakaļejošu datumu par to, ka, lūk, viņi uzreiz nav prasījuši vis kompensāciju, bet prasījuši zemi. Jo tā tomēr bija viņu tēvu, viņu vectēvu zeme, kas bija pirkta par naudu. Un tiklīdz Latvijas valsts būs ar mieru kompensēt neatdoto zemi ar naudu, šie cilvēki tūdaļ piekritīs. Tad viss būtu kārtībā, ja mēs papildinātu ar šiem vārdiem vai zemi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas ko piebilst?
A.Seile. Godātie deputāti! Bez šaubām, mums ir jāizturas pret politiski represētajām personām ar vislielāko uzmanību, bet es paskaidrošu arī motīvus, kāpēc komisija nevarēja atbalstīt Pētera Simsona iesniegto priekšlikumu.
Ja mēs to pieņemam tādā redakcijā, ka bijušo zemes īpašnieku politiski represētajiem pārdzīvojušajiem laulātajiem un politiski represētajiem pirmās šķiras mantiniekiem, ja viņi līdz 1992.gada 31.decembrim ir pieprasījuši kompensāciju vai zemi, tad šādā redakcijā viņi šo kompensāciju var dabūt arī tad, ja viņi šo zemi ir jau saņēmuši varbūt citā vietā.
Reformas pirmā kārta bija tāda, ka līdz 1991.gada 20.jūnijam visiem vajadzēja pieteikties - gribam zemi vai negribam. Daži pieteicās uz šo zemi, bet nevarēja to atgūt likuma ierobežojumu dēļ, un bieži vien tās bija tieši politiski represētās personas, jo kāds jaunsaimnieks uz viņu zemes bija uzcēlis māju, un likums bijušajam īpašniekam, šajā gadījumā arī politiski represētajai personai, nepieļāva šo zemi atgūt. Viņus visus ierakstīja neapmierināto pieprasītāju reģistrā.
Jā, vēl tagad šis reģistrs nav pilnīgi noslēgts, jo cilvēki apstrīd, ka toreizējās zemes komisijas ne vienmēr taisnīgi izvērtēja viņu pieprasījumus, bet daudzās pašvaldībās šis reģistrs pat nav izveidots.
Un tomēr. Ja mēs likumā ierakstīsim tieši šādā redakcijā, tad nevarēs izpildīt šo prasību. Turklāt tik tiešām ir vajadzīgs arī Finanšu ministrijas vērtējums, un komisija pieprasīja šo vērtējumu uz trešo lasījumu. Tā uzskata, ka ir iespējams atgriezties pie šā jautājuma arī trešajā lasījumā, neskatoties uz to, ka šis personu loks tiešām ir palicis ārkārtīgi neliels. Šo kompensācijas pieprasītāju ir nedaudz, bet ir arī daudz dažādu citu zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas pieprasītāju. Visi šie strīdi tiek skatīti Centrālajā zemes komisijā, un arī šajos gadījumos ir iespējams griezties Centrālajā zemes komisijā, lai izvērtētu katra konkrētā cilvēka lietu.
Izskatīsim šo jautājumu trešajā lasījumā. Komisija Simsona iesniegto priekšlikumu nav atbalstījusi šādā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. - deputāta Pētera Simsona priekšlikumu!
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 13, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile. Nākamais priekšlikums ir par to, kas būs darījuma subjekti darījumos ar zemi, tātad te ir pirkšana un pārdošana, arī mantošana un citas tamlīdzīgas lietas. To iesniedzis Juridiskais birojs.
Juridiskais birojs, izvērtējis dažādu ministriju - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas - priekšlikumus, ir sagatavojis iespēju atgriezties pie visa to personu loka, kāds bija šajā likumā noteikts līdz tam brīdim, kamēr mēs nebijām sākuši šo likumu grozīt. Ir iesniegts ļoti daudz priekšlikumu par šo tematu. Līdz pat 13.priekšlikumam.
Komisija ir norādījusi savu viedokli. Daudzus no priekšlikumiem tā ir daļēji atbalstījusi, jo arī šajos priekšlikumos vairākumā gadījumu tiek lūgts atgriezties pie tā varianta, kāds ir bijis spēkā jau līdz šā likuma atvēršanas brīdim un arī šobrīd vēl ir spēkā.
Tātad, ja mēs nobalsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu, tad visi šie priekšlikumi līdz 13.priekšlikumam, protams, pēc deputātu pieprasījuma var tikt skatīti, bet mēs esam atgriezušies jau pie pirmā lasījuma redakcijas.
Komisija iesaka atbalstīt šo 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu? Un tad vairs nav balsojami priekšlikumi no 3. līdz 13.priekšlikumam. Balsosim? Lūdzu!
Tātad balsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. Paldies deputātiem par atbalstu!
13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Seiles kundze!
A.Seile. Jā...
Sēdes vadītāja. Mums ir jautājums par 3.priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts, jo deputāti ir pieteikušies... Jā, par 12.priekšlikumu, es atvainojos!
A.Seile. Par 12.?
Sēdes vadītāja. Jā.
A.Seile. Un kāds ir jautājums? Ja mēs esam nobalsojuši līdz 13.priekšlikumam par visiem šiem priekšlikumiem, kas atgriež spēkā to daļu, kāda tā bija līdz šim, tad arī 12.priekšlikums praktiski vairs nav balsojams.
Sēdes vadītāja. 12.priekšlikums ir apspriežams.
Tad, lūdzu, atklāsim debates par 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Deputāts Andris Tolmačovs.
A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Pirmām kārtām es gribu aizstāvēt savu priekšlikumu, bet tas attiecas daļēji arī uz 12.priekšlikumu.
PCTVL frakcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem vienlīdzīgas tiesības pirkt vai privatizēt zemi lauku apvidos.
Sākot uzstāšanos par nepilsoņu tiesībām uz zemes īpašumu, derētu atgādināt 1990.gada 4.maija deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 8.pantu, kurā teikts, ka Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, tiek garantētas sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām. Tas pilnā mērā attiecināms arī uz tiem PSRS pilsoņiem, kuri izteikuši vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību.
Vadoties pēc Deklarācijas gara, mēs varam secināt, ka tagadējie nepilsoņi ir tie PSRS pilsoņi, kas izteikuši vēlēšanos dzīvot Latvijā, pagaidām nepieņemot tās pilsonību. Gadījumā, ja 12.priekšlikumu pieņemtu, tad ierobežojums privatizēt zemi paliktu spēkā tikai attiecībā uz ārzemniekiem. Es domāju, ka aizliegums nepilsoņiem dabūt zemi savā īpašumā lauku apvidos, bet tajā pašā laikā nodrošināt šādas tiesības ārzemniekiem, ir nelikumīgs. Es esmu dziļi pārliecināts, ka tiesības privatizēt zemi sava mazdārziņa teritorijā nav saistītas ar nepieciešamību prast nodziedāt nacionālo himnu.
Lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runājot par 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu -, gribētos pateikt sekojošo. Visumā Tautas saskaņas partija atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēlmi sākt īpašumtiesību ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz zemi lauku apvidos tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav Latvijas pilsonības. Tiešām ļoti daudzos gadījumos, it īpaši Latgales reģionā, lauku zeme iedzīvotājiem, kuri ir bez Latvijas pilsonības, pastāvīgā lietošanā jau ir 10 gadus vai pat vēl ilgāk, bet mākslīgie zemes īpašumtiesību ierobežojumi traucē pabeigt zemes reformu laukos un kavē zemes īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās.
Tautas saskaņas partija uzskata, ka starp Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem nedrīkst būt atšķirību ekonomiskajās tiesībās, kuru skaitā ir arī īpašumtiesības uz zemi laukos. Tādēļ mēs iestājamies par šādu atšķirību pilnīgu atcelšanu. Šāda attieksme pret daļu no Latvijas iedzīvotājiem ir jo īpaši nepieņemama tādēļ, ka strauji pieaugs šeit nedzīvojošu ārvalstnieku zemes īpašumi. Nav šaubu, ka ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā šis process vēl paātrināsies. Visumā mēs neesam pret naturalizācijas un integrācijas procesu, bet šajā gadījumā izskatās, ka diskriminējoša ir lojalitātes prasība, kas izvirzīta Latvijas nepilsoņiem, lai viņi varētu iegūt īpašumtiesības uz zemi laukos. Jo ārvalstu pilsoņiem šāda prasība netiek izvirzīta.
Lūdzu atbalstīt 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu - un balsot par!
Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Par Juridiskā biroja iesniegto 12.priekšlikumu un par nepilsoņiem vispār.
Nepilsoņi ir tie PSRS pilsoņi, kas izteikuši vēlēšanos dzīvot Latvijā, nepieņemot tās pilsonību. Viņu tiesības ir deklarētas - tikai deklarētas diemžēl! - Neatkarības atjaunošanas deklarācijā. Juridiskais birojs, vadoties no labiem nodomiem, pieprasa no nepilsoņiem, kas vēlas iegūt zemi savā īpašumā, kādus desmit gadus ilgu uzturēšanos Latvijā. Lieta tāda, ka, jau sākot ar 1990.gadu, vairāk nekā 90 procenti nelatviešu bija tādi, dzīvoja Latvijā jau ilgāk nekā 10 gadus, bet 70 procenti nepilsoņu bija tādi, kuriem uzturēšanās stāžs bija ne mazāks par 30 gadiem vai kuri bija dzimuši Latvijā (nereti tā bija jau otrā vai trešā paaudze). Kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas ir pagājuši jau 13 gadi, tādēļ tas ir vienkārši smieklīgi - uzstādīt nepilsoņiem kaut kādus noteikumus sakarā ar uzturēšanās cenzu, kā arī rakstīt viņu pasēs vārdu alien, kuru var adekvāti latviešu valodā pārtulkot svešs. Mēs uzskatām, ka šis Juridiskā biroja priekšlikums ir solis pretī nepilsoņiem, pretim krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, pretim sabiedrības integrācijai.
Un sakarā ar to es PCTVL frakcijas vārdā, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Īstenībā šis ir nopietns konceptuāls jautājums. Kas ir valsts? Valsts - tā ir zeme, uz kuras mēs dzīvojam noteiktā teritorijā, ko ierobežo robeža, un tie ir valsts pilsoņi, tas ir, pilsoņu kopums. Tātad valsts ir zeme un pilsoņu kopums, kas to apdzīvo. Un, ja tu esi valsts pilsonis, tad tu arī ar zvērestu esi apliecinājis, ka tu esi gatavs vienmēr šo zemi aizstāvēt. Un parasti ir tā, ka nevienā valstī zemi īpašumā nedod nepilsoņiem, iebraucējiem, kuri nav šīs valsts pilsoņi, kuri nav šīs valsts pamats. Tas ir konceptuāls jautājums, un tāpēc es aicinu šo Juridiskā biroja diezgan dīvaino priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es kāpu tribīnē tāpēc, ka es piedalījos šā procesa pirmsākumos, kad mēs lēmām, kam atdot zemi un kam neatdot zemi.
Šā grozījuma, šā ierosinājuma apspriešanā mēs esam pārlikuši akcentus drusku nepareizi. Mēs tagad spriežam par to, vai vienai Latvijas valsts iedzīvotāju daļai ir tiesības vai nav tiesību iegūt īpašumā zemi. Apspriešanas objekts ir zeme. Pati zeme kā tāda. Un mums būtu jāuzdod jautājums - kas tā ir par zemi, kuru pašreiz lieto tie cilvēki, kuri gribētu to iegūt īpašumā? Kas tā ir par zemi? Kam šī zeme kādreiz ir piederējusi? Mēs varam teikt: jā, tā bija kolhozu zeme. Kolhozs atsavināja privātīpašnieku zemi. Bet, saprotiet, mēs taču tā nolēmām Un šādu likumu mēs esam atzinuši par nepareizu. Tātad nevajadzētu jautājumu sašaurināt, runāt tikai par pilsoņiem vai nepilsoņiem. Jautājums būtu tāds - vai mēs atzīstam par pareizu un taisnīgu to situāciju, ka īpašniekam vai mantiniekam, kā jau iepriekšējā reizē es teicu, mēs zemi neatdodam, bet esam to iedevuši kādam lietotājam un spriežam, vai šis lietotājs var vai nevar to dabūt īpašumā bez maksas - par sertifikātiem. Ja būtu runa par zemes pārdošanu, par to, ka īpašnieks vai mantinieks to par naudu pārdod kādam citam, pašreizējam lietotājam, tad nebūtu problēmu. Problēma ir tajā apstāklī, ka ir daudz lietotāju, gan pilsoņu, gan nepilsoņu, kuri lieto svešu zemi, kura tiem nekad nav piederējusi īpašumā un par kuru ir maksājis, kuru ir pircis kāds cits - vai nu pirms simts gadiem pircis no barona, vai saņēmis par līdzdalību neatkarības cīņās, vai ieguvis kaut kā savādāk. Tā ir problēma. Un tāpēc nav citas izejas kā piekrist komisijas viedoklim par 12.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputāte Anna Seile vēlas ko piebilst? Lūdzu!
A.Seile. Godātie deputāti! Juridiskais birojs jau nelemj par politiskajiem jautājumiem. Juridiskais birojs ar savu priekšlikumu ir tikai precizējis komisijas sagatavoto pirmā lasījuma variantu, un, tā kā mēs šo komisijas sagatavoto variantu esam noraidījuši un atgriezušies pie spēkā esošās redakcijas, pēc būtības šis priekšlikums nebija ne apspriežams, ne balsojams.
Bet, protams, ir tā problēma, un par to ir jārunā.
Vispirms es gribu pateikt, ka nepilsoņi ir tāda īpaša kategorija mūsu valstī. Tie ir cilvēki, kuriem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību. Tātad, tiklīdz viņi iegūst šo pilsonību, viņi var dabūt arī šo zemi. Lai saprastu, cik ir tādu nepilsoņu, kuriem līdz šim ir piešķirta zeme pastāvīgā lietošanā, tas ir, to, cik liels ir šo personu loks, par kurām mēs runājam, es saņēmu no Valsts zemes dienesta pagaidām gan vēl neoficiālu un vēl nepārbaudītu informāciju, kurā jaunākie dati ir par šā gada 18.martu. Šie dati rāda, ka Latvijā ir piešķirti fiziskām personām lietošanā pavisam 784 000 hektāru zemes. No šā zemes daudzuma nepilsoņiem ir aptuveni tikai 27 000 hektāru, tas ir, 3,4%. Tātad neliela daļa.
Paskatoties un veicot analīzi, kā tas daudzums sadalās pa Latvijas pagastiem, protams, redzam, ka nepilsoņiem zeme ir piešķirta lietošanā Rīgā, Daugavpilī Viens no raksturīgākajiem pagastiem ir Krāslavas rajona Indras pagasts, kurā ir 1400 hektāri piešķirti nepilsoņiem lietošanā, un šie 1400 hektāri, tā teikt, sadalās uz 218 personām. Tas nozīmē, ka vidējais daudzums šajā pagastā ir tikai 6 hektāri.
Ja mēs paskatāmies, kā tas ir pārējos pagastos, piemēram, Iecavā, iznāk, ka vidēji vienam nepilsonim ir 1 hektārs zemes. Un situācija tiešām ir tāda, ka šī zeme lietošanā nepilsoņiem ir piešķirta gadījumos, ja viņi dzīvo tur, ja viņiem ir māja. Un tad viņiem piešķir dažus hektārus zemes.
Pēc mūsu likuma, kurš ir spēkā, viņi nevar dabūt lauksaimniecības un meža zemi, bet tāpat kā visi citi ārpilsoņi, citu valstu pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, ar pagasta pašvaldības atļauju viņi arī tagad var iegūt īpašumā zemi zem sev piederošām ēkām un būvēm.
Ja trešajā lasījumā komisija un Saeima izšķirsies par to, ka tie nepilsoņi, kuriem zeme ir piešķirta līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, varētu iegūt arī lauksaimniecisko zemi tad, ja viņi tiešām tur ir strādājuši, dzīvojuši ilgus gadus un viņiem atliek tikai vēl iegūt pilsonību, tas būs cits jautājums. Taču šajā gadījumā mums šis priekšlikums ir noraidāms. Ja Saeimas deputāti pieprasa, tad, protams, ir jāveic balsojums.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 67, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Seile. Paldies deputātiem par balsojumu.
13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šis priekšlikums papildina to personu loku, kurām būs tiesības pēc pārējas perioda iegūt zemi. Tās ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās personas. Protams, šādas tiesības tām būs tikai pēc pārejas perioda. To pasaka 13. - Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā reizē, kad mēs apspriedām šo likumprojektu (tas bija pirms divām nedēļām), es pievērsu jūsu uzmanību nopietnai problēmai sakarā ar Latvijas saistībām investīciju aizsardzības jomā. Mani ļoti iepriecina, ka komisija ieklausījās šajos argumentos un ka mēs jau šodien nobalsojām par to, ka attiecīgā norma paliek šajā likumā. Proti, es runāju par 28.panta 1.punkta trešās daļas b apakšdaļas, ja tā varētu teikt, normu. Es to citēšu: zemi var iegūt īpašumā arī tās uzņēmējsabiedrības, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskos līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Nu, tur ir vēl dažas detaļas, kuras es necitēšu.
Kas notiks, ja tagad mēs pieņemsim 13.priekšlikumu? Faktiski mēs ļoti labi saprotam, ka tā starpība starp fiziskajām personām un juridiskajām personām ir diezgan relatīva. Šobrīd mūsu likumdošana ir pietiekami attīstīta, lai jebkura fiziska persona vajadzības gadījumā varētu reģistrēties kā juridiska persona, reģistrēt uzņēmējsabiedrību un tā tālāk. Komerclikums to atļauj. Tātad, ja mēs tagad nosakām zināmus ierobežojumus tieši Eiropas Savienības pilsoņiem, tad notiks tā, ka faktiski citu valstu pilsoņiem, to valstu pilsoņiem, ar kurām mēs esam noslēguši līgumus par investīciju aizsardzību, būs labvēlīgāki nosacījumi zemes iegūšanai nekā Eiropas Savienības pilsoņiem. Tā ka mums ir gan zināmas saistības investīciju aizsardzības jomā, gan arī zināmas saistības sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā.
Tā bilance, kas šobrīd ir piedāvāta 13.priekšlikumā, noteikti nav par labu mūsu saistībām Eiropas Savienības sakarā.
Tā ka man ir zināmas bažas šajā ziņā. Es aicinu vienkārši padomāt vēl, atturēties, šobrīd neatbalstīt 13.priekšlikumu un padomāt, kā mēs to valstu pilsoņu tiesības un iespējas Latvijā, ar kurām mums ir noslēgti līgumi par investīciju aizsardzību, varētu labāk sabalansēt ar Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un iespējām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu! Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams deputātei Annai Seilei?
A.Seile. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 13. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 14, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Taču, tā kā mēs šīs daļas esam, tā teikt, sabalsojuši tagad savādāk, skatieties tabulas labajā pusē 6.ailē, kāda ir šī redakcija, precīzi, tā teikt, iztulkojot atsauces uz daļām! Tātad visas citas fiziskās personas, kas pirmajā daļā nebija nosauktas, var iegūt zemi ar ierobežojumiem, kas ir noteikti tālākajos pantos. Tāda ir šī redakcija. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 15.priekšlikums... (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? Tā. Deputātiem ir iebildumi, tādēļ balsosim par 14. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 8, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Seile. 15. priekšlikumu iesniedzis deputāts Kāposts, un šeit bija atsauces uz dažādām daļām. Taču tā kā mēs esam nobalsojuši par citu tekstu, komisija vairs neuzskata par iespējamu atbalstīt deputāta Kāposta priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Šeit ir precizējumi. Ir runa par tiem, kas var iegūt zemi ar ierobežojumiem, kuri noteikti 28.pantā. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kāposts, un tas daļēji saistīts ar viņa tālākajiem priekšlikumiem, jo viņš iesaka meža zemi izdalīt atsevišķi no pārējās lauksaimniecības zemes. Diemžēl komisija neuzskata par iespējamu to atbalstīt. Komisija uzskata, ka meža zeme un lauksaimniecības zeme ir vienots komplekss, tāpēc neatbalsta deputāta Kāposta priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 17. un 18.priekšlikumu.
A.Seile. 19.priekšlikumu iesniegusi frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, un tas nav atbalstīts to pašu iemeslu dēļ - proti, tādēļ, ka tagad balsojums par pirmo daļu ir savādāks.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, precizējusi. Lūdzu atbalstīt 21. - komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 20. un 21.priekšlikumu.
A.Seile. 22.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izteic izbrīnu, kāpēc visu laiku jau nav bijis likumā iestrādāts šāds aizliegums, ka ārzemnieki un citas minētās personas zemi nevar iegūt tajās vietās, kur ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi. Tas ir ļoti nepieciešams priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 22. - vides ministra priekšlikumu.
A.Seile. 23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kāposts. Komisija to neatbalsta tikai tāpēc, ka zem ēkām un būvēm... Protams, 28.pantā noteiktās personas var jau tagad, pēc esošās likumdošanas, arī pēc mūsu grozījumiem, iegūt zemi. Tas tā skaidri atsevišķā pantā nav pateikts, bet likuma gars un doma pasaka, ka viņi šo zemi var iegūt. Protams, ar pašvaldības atļauju.
Sēdes vadītāja. Pret 23.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 24.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tiek precizētas atsauces uz daļām. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Pret 24. - Juridiskā biroja priekšlikumu - deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 25.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Andis Kāposts. Komisija to ir atbalstījusi, jo līdzšinējā prakse rāda, ka tiešām bieži vien likumā domes vai padomes priekšsēdētājam ir dotas tiesības pieņemt lēmumu par zemes iedošanu un ka viņš neņem vērā domes lēmumu. Tas ir demokrātisks priekšlikums. Komisija aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Līdzīga satura ir arī nākamais - 26.priekšlikums, ko izveidojusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītāja. Pret 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 27. - Anda Kāposta priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi nākamajā - komisijas piedāvātajā 28.priekšlikumā. Te ir piedāvāts tikai viens komentārs - tas, ka nevarētu dot īpašas tiesības dāvinātājiem, jo visvieglākais ceļš, kā apiet likumu, ir dāvināšana. To mēs jau sen esam sapratuši, risinot zemes lietas, tāpēc Kāposta priekšlikums pilnībā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Pret 27. un 28.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. 29.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un motīvs ir viens: tā kā pašā likuma tekstā jau ir noteikts, ka šis ir pārejas periods, kurā ārzemju pilsoņi nevarēs iegūt zemi lauku apvidos, tad vairs nav nepieciešams norādīt pārejas noteikumos.
Sēdes vadītāja. Pret 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Seile. 25.marts. Ilgāku termiņu mēs nevaram dot, lai līdz 16.aprīlim paspētu pieņemt un izsludināt šo likumu.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.marts. Paldies.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnoldam Laksam!
A.Laksa (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Ir priekšlikums tomēr pagarināt šo termiņu un dot papildu skaidrojumu, kāpēc ir svarīgs tieši 16.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Nē, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.marts.
A.Laksa. Labi, tad es ierosinu noteikt 25.aprīli.
Sēdes vadītāja. Tā. Jūs ierosināt 25.aprīli noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Laksa. Jā.
Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi par iesniegšanas termiņiem, un deputātiem būtu jābalso par tiem.
Balsošanu sāksim ar tālāko termiņu - ar 25.aprīli. Pirms balsojuma lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Kariņam.
K.Kariņš. Vai nebūtu pareizāk prasīt skaidrojumu, kāpēc tika minēts 16.aprīlis...
Sēdes vadītāja. Nē, nē, mēs balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.
Lūdzu deputātus balsot par 25.aprīli! Kas ir par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būtu 25.aprīlis? Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.marts.
Cienījamie deputāti! Vai Tautas partijas frakcija ir apmierināta ar vides ministra Raimonda Vējoņa iesniegto rakstisko atbildi? Tautas partijas frakcija ir apmierināta.
Vai Tautas saskaņas partijas frakcija ir apmierināta? Nav? Ir vai nav? Nav. Neskatoties uz to, ka Tautas partijas frakcija ir apmierināta, atbildes uz deputātu jautājumiem tomēr tiks sniegtas pulksten 17.00, jo no ārlietu ministres Kalnietes kundzes pagaidām vēl nav saņemta rakstiska atbilde.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Pirms Saeimas Prezidija sekretāra biedrs nolasīs reģistrācijas rezultātus, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.
Cienījamie deputāti! Mūsu vidū ir jubilārs, un es gribētu šo jubilāru sveikt ar skaistiem vārdiem:
Kaķīt`s mans, kaķīt`s mans,
Balts ar melnām ķepiņām;
Saka ņau, saka ņau,
Šodien man vairs peļu nav.
Mēs sveicam mūsu kolēģi deputātu Kārli Strēli, kuru daudzi pazīst ar mīļvārdu Kaķis, viņa apaļajā jubilejā un novēlam, lai tev, Kārli, vienmēr ir saules, mīlestības un draudzības pārpilnība, tad par pelēm nebūs jādomā! (Aplausi.) (Deputāts K.Strēlis: Paldies visām pelītēm un arī pārējiem!)
Vārds deputātei Inesei Vaiderei.
I.Vaidere (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Lūdzu Ārlietu komisiju pulcēties uz sēdi pulksten 10.45. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.
P.Tabūns (frakcija Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Vakar mēs līdz pusnaktij runājām un lēmām par notikumiem Irākā. Taču nedrīkstam aizmirst, ka Krievijā, vēl precīzāk sakot, Čečenijā, vairākus gadus turpinās nežēlīgs karš. Parlamentā ir grupa Čečenijas atbalstam, un šī grupa ir sagatavojusi paziņojumu, un ar to iepazīstināšu žurnālistus un arī deputātus, kuri vēlas, pulksten 10.40, tepat blakus - balsošanas zālē. Aicinu zem šā paziņojuma parakstīties ikvienu deputātu, kas vēlas, kā arī papildināt šo atbalsta grupu ar jūsu līdzdalību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds Ērikam Jēkabsonam.
Ē.Jēkabsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Latvijas un Itālijas sadarbības grupas tikšanās notiks pulksten 10.30 Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu Aleksandru Bartaševiču nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Guntis Bērziņš, Aleksandrs Kiršteins, Vilis Krištopans, Inese Šlesere un Dainis Turlais.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to šodienas sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
8.Saeimas ziemas sesijas 13.sēde
2003.gada 20.martā