Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt sekojošo un varbūt citēt šinī gadījumā tieši Ulda Seska, Liepājas apvienotā Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un Kristīgo demokrātu savienības saraksta līdera un Liepājas mēra, domas par šo pašu likumprojektu un par šo sadaļu, kas šeit ir. Es zinu vēl to, ka arī Lagzdiņa kungs ļoti ciena Seska kungu, un tāpēc domāju, ka tas tiks pietiekami nopietni uztverts.

Ko tad Seska kungs saka? Sekojošo: “Jaunais likumprojekts uzliek pašvaldībām jaunu funkciju - nodrošināt namīpašnieku labklājības nodrošinājumu, jo likumprojektā ir iekļautas vairākas normas, kuras ļauj namīpašniekam vienpusīgi lauzt īres līgumu, rūpes par īrnieku izmitināšanu uzliekot pašvaldībai. Dotā iespēja namīpašniekiem vieglāk lauzt īres līgumu var izprovocēt situāciju, ka namīpašnieki lavīnveidīgi lauzīs īres līgumus ar īrniekiem, pamatojoties ar nepieciešamību veikt kapitālos remontus.”

Es domāju, mums ir jāpievienojas nopietniem cilvēkiem, kas zina šo situāciju, un tāds šinī gadījumā ir arī Liepājas pilsētas mērs. Šinī brīdī situācija diemžēl ir tāda, ka likumprojektā - es varbūt vēlreiz citēšu Seska kungu - ir iekļautas deklaratīvas nostādnes, kuru realizācijai pašvaldībai nav un tuvākajā laikā mēs neredzam ne materiālus, ne finansiālus resursus.

Tas ir viens. Tātad jautājums nav vis par to, vai pašvaldībai varētu būt vai nevarētu būt šāds pienākums. Mums nav iebildumu pret šādu pašvaldības pienākumu, bet šim pienākumam līdzi ir jābūt arī finansējumam. Jebkuru pilnvaru paplašinājums prasa arī nodrošinājumu, un tāpēc es tomēr gribētu uzsvērt sekojošo: ja mēs paskatāmies, kā tad mainās valsts budžeta un pašvaldības budžeta attiecības gadu no gada, ja paskatāmies to, cik ļoti pašvaldību budžets ir ticis samazināts zināmā mērā valdības rīcības rezultātā laikā no 1996. līdz 2001.gadam… Tātad no iekšzemes kopprodukta pašvaldību budžetā 1996.gadā vēl bija 25%, turpretī tagad ir tikai 16 procenti.

Kolēģi! Ja mēs tā turpināsim ar valsts varas līdzekļiem parazitēt uz pašvaldību rēķina, kraut tām virsū jaunus pienākumus un uzdevumus, nerodot tam reālu nodrošinājumu, tad man ir tikai viens jautājums: “Kāpēc mēs iznīcinām pašvaldības?” Vai tāpēc, ka mēs esam iekārojuši kādus pašvaldību objektus vai komunālos uzņēmumus, kurus tad, kad tiesu izpildītāji nāks un pildīs visu to, kas viņiem jāpilda likumā paredzētajā kārtībā, varēs aprakstīt?

Jā, gan Rīgas pilsētai, gan Liepājai, gan Rēzeknei un Daugavpilij vēl ir pašvaldību īpašumi, kurus zināmi privatizētāji varētu iekārot, un tādā gadījumā varēs norādīt, ka šo pilsētu mēri kopā ar savu deputātu vairākumu nav pildījuši likuma prasības, nav pratuši saimniekot. Līdz ar to tiesu izpildītājiem būs pilnīgs pamats aprakstīt šos īpašumus, tajā skaitā šos komunālos uzņēmumus, un līdz ar to būs visas no tā izrietošās sekas.

Es domāju, ka jautājums ir pietiekami nopietns, lai mēs skaidri apzinātos, kas un kā ir jādara, ja mēs pašvaldību pilnvaras paplašinām un tām uzdodam veikt konkrētas jaunas lietas.

Kas attiecas uz to, ko Kiršteina kungs teica, es ļoti augstu vērtēju viņa zināšanas par sociāldemokrātiem, bet, es domāju, mēs tikpat labi zinām arī konservatīvos. Taču ir jāuzsver viena lieta: Kiršteina kungs nenobalsoja par LSDSP iesniegto 75.priekšlikumu - ka īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieka un viņa ģimenes reālajiem ienākumiem un ka tas būtu attiecīgi jākompensē no pašvaldības vai valsts līdzekļiem. Ja mēs būtu to priekšlikumu atbalstījuši, tad mēs būtu darījuši to pašu, ko Lielbritānijā izdarīja Tonijs Blērs. Tā ir tā pati lieta - ir runa par tiem vecajiem īres namiem, kas 20. un 30.gados tika uzcelti Lielbritānijā -, ko mēs jums piedāvājam. Tā ka vienkārši vajadzētu no vārdiem pāriet pie darbiem, un tad jau tās lietas varētu sakārtot neatkarīgi no partiju ideoloģijām, programmām. Pietiktu ņemt vērā tādu elementāru lietu, ka katrs īrnieks, kas tiek izlikts no sava dzīvokļa, mums prasa mēnesī 160-165 latus. Tas ir minimums. Ja ģimenē ir bērni, tad vajag daudz vairāk līdzekļu - līdz pat 200 latiem. Tas izmaksās daudz vairāk nekā tad, ja mēs nāktu pretī šādām ģimenēm un nepieļautu šo īrnieku izlikšanu. Nevajag šo jautājumu uzgrūst pašvaldībām, ja mēs tām nedodam finansu resursus.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl šis papildinājums noved tiesu attiecībās namu īpašniekus un pašvaldības. Es nevaru saprast, kāpēc mums Latvijā ir vajadzīgas tiesas, kāpēc mums ir jānaidojas. Vai tad pie mums ir iedzīvotāju tik daudz, ka mēs ienīstam viens otru? Nevar taču tā darīt! Kāpēc te ir iestrādāts: tiesa, tiesa, tiesa…? Cik var tiesāties?! Vai tad vēl nepietiek to divu karu, kuri apēda visu mūsu genofondu, ka tagad jums vēl arī tiesas ir vajadzīgas?!

Es nevaru arī saprast, kāpēc vajag pašvaldības iedzīt bankrotā. Nav viņām līdzekļu! Par pašvaldībām sniegto valdības palīdzību jāteic, ka budžetā ir 8-9% kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Valdība nepalīdz pašvaldībām un nedomā tām palīdzēt arī turpmāk. Tāpēc arī ir ieviesta tā bezjēdzīgā reforma, kura novedīs valsti pie haosa.

Tagad paskatīsimies, kādi reāli risinājumi ir piedāvāti šinī likumprojektā, lai pašvaldības varētu mierīgā ceļā risināt šo jautājumu! Nekādu reālu risinājumu nav. Nav piedāvāta nauda.

Cienījamā pozīcija! Jūs ierosināt celt jaunas dzīvojamās mājas. Nu tad celsim! Nu tad atradīsim līdzekļus celšanai, lai vismaz pabeigtu to, kas ir iesākts celt! Mēs pat to nedarām.

Ja runā par Liepāju, tad rodas jautājums - kur bija mūsu valdība tad, kad Karostā vēl bija diezgan labs dzīvojamais fonds? Noveda to pie sabrukšanas.

Kur tad ir valsts politika attiecībā uz dzīvokļu nodrošināšanu? Tās nav, nebija un nebūs - tāpēc, ka dzīvojam no rokas mutē un nezinām, kas būs rīt un parīt. Kas atbalstīs pašvaldības, kad tām vajadzēs cilvēkiem uzreiz ierādīt 20 vai 30, vai 40 dzīvokļus? Kur tās ņems tos līdzekļus? Kur tās ņems tos dzīvokļus, kur viņus izmitināt? Kā tad varēs tās ģimenes dzīvot? Par to jūs nedomājat.

Tagad runā par to, ka, redziet, Rīgā ir samazinājies par kādiem 160 tūkstošiem iedzīvotāju skaits. Jā, tas ir samazinājies, bet paskatieties, cik māju ir avārijas stāvoklī, cik tādu māju ir jau iznīcināts, cik tādu māju ir pamests, jo tur dzīvot praktiski nevar! Par to taču jūs nerunājat. Kādā veidā Rīgas budžets tiks ar to galā? Un paskatieties, kur aiziet iekasētā nauda no Rīgas budžeta! To atdod kopējā katlā - tajā slavenajā izlīdzināšanas fondā. Un kā tur tiek izmantoti līdzekļi? Kāpēc Latgale vienmēr saņem par 30% mazāk nekā pārējie novadi? Arī par to vajag parunāt.

Es jums pateikšu, ka 157.priekšlikums kaitēs ne tikai pašvaldībām un iedzīvotājiem, bet arī namīpašniekiem, jo pašvaldības būs, tā teikt, nostādītas pret iedzīvotājiem, īrniekiem. Un ko tad mēs tālāk darīsim? Tad būs tiesu prāvas nepārtraukti, visu laiku. Kāpēc iestrādāt tādu normu?

Šis priekšlikums nav atbalstāms. Tas ir antihumāns.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu apstāties pie ļoti jocīgās loģikas, kas no šā augstā nama izskanēja saistībā ar tiesiskuma izpratni. Manuprāt, tiesiskums balstās uz paklausību likumam. Kad tiek pieminētas Ventspils pašvaldības iespējas dot cilvēkiem pašvaldības dzīvokļus, tad, protams, tiek aizmirsts, ka savulaik Lembergs pateica, ka viņš nepildīs likumu, ka tas ir muļķīgs un neizpildāms, un tāpēc viņš ir saglabājis pašvaldības īpašumu.

Kad mēs runājam par citām pašvaldībām, kuras dala īpašumus, tad aizmirstam to, ka attiecīgās pašvaldības joprojām nepilda citu likumu - ka viņas nenodrošina ar finansēm tās mājas, kuras ir jānodod privatizācijai. Jo nabadzības dēļ tām pašvaldībām nav tās naudas. Un, ja ir palikuši kādi dzīvokļi, kurus cilvēki neprivatizē, tas ir tikai tādēļ, ka viņi savas nabadzības dēļ ir pārdevuši tos sertifikātus, par kuriem viņiem vajadzēja tos privatizēt.

Par pašvaldību spēju strādāt uz priekšu. Protams, mēs pašvaldību vietā šos jautājumus nelemsim. Pašvaldībām ir jādomā, kādā veidā viņas varēs turpināt strādāt bez mūsu palīdzības un nepildot mūsu likumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Vēlos pievērst šīs normas kritizētāju, tas ir, 157.priekšlikuma kritizētāju, uzmanību tam, ka šī norma nerunā nedz par namīpašnieku labklājības celšanu, nedz arī par kaut kādām masveida izlikšanām saistībā ar kapitālremontu. Šajā normā ir runa par ekstremālām situācijām - par situācijām, kad dzīvojamā māja ir dzīvošanai bīstama un draud sagrūt. Un kam tad citam, ja ne pašvaldībai ir pienākums šādā gadījumā ierādīt citu dzīvojamo platību šiem cilvēkiem? Šeit ir runa par atsevišķiem ekstremāliem gadījumiem - par cilvēka veselību un cilvēka dzīvību. Šāda funkcija pašvaldībām ir bijusi, un tāda tā būs arī turpmāk. Un, ja kāda pašvaldība to nepilda, tad, protams, ir nepieciešamas zināmas sankcijas šajā sakarā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu. Proti, tas ir priekšlikums, kas namīpašniekam dod iespēju attiecīgi rīkoties, ja pašvaldība nepilda likumā noteikto funkciju un ja tiek apdraudēta īrnieku dzīvība un veselība sakarā ar to, ka māja draud sagrūt. Šādos gadījumos pats namīpašnieks var īrnieku nodrošināt ar dzīvošanai derīgu dzīvokli. Manuprāt, komisija ir atradusi humānu pieeju jautājuma risināšanai. Mēs ņēmām vērā arī to, ka tieši lielās pilsētas ir tās, kuru budžeti šobrīd ir pietiekami stabili un kurām ir pietiekami lieli ienākumi. Mēs izanalizējām arī to, kāda ir pēdējos gados bijusi pašvaldību budžetu izdevumu, ja tā varētu teikt, tāme, un redzējām, ka lielo pilsētu pašvaldības neiedala dzīvojamo māju remontam, renovācijai un būvniecībai daudz līdzekļu, šiem mērķiem tās iedala faktiski ļoti maz līdzekļu. Ļoti daudz naudas tiek izlietots dažādiem pasākumiem. Par to ļoti daudz ir rakstīts arī presē.

Tādēļ, godātie kolēģi, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 16. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 158.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Gribu uzsvērt to, kas šajā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumā ir ietverts. Mūsu priekšlikums tik tiešām skar īrnieku tiesību aizstāvību, un tāpēc iepazīstināšu ar šo priekšlikumu.

“Ja dzīvojamā mājā, kurā atrodas izīrētā dzīvojamā telpa, nepieciešams kapitālais remonts, kuru nav iespējams izdarīt īrniekam, lietojot šīs telpas, izīrētājs uz kapitālā remonta laiku ir tiesīgs ievietot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un ar visām mantām citā apdzīvošanai derīgā dzīvojamā telpā, kuras platība un labiekārtotības pakāpe atbilst izīrētajai dzīvojamai telpai un kura atrodas tās pašas apdzīvotās vietas robežās. Piedāvājot šo dzīvojamo telpu, jāņem vērā īrnieka un viņa ģimenes locekļu pamatotās intereses. [..]

Bez tam izīrētājam jākompensē īrniekam un viņa ģimenes locekļiem visi pārcelšanās izdevumi un papildus transporta izdevumi, kas saistīti ar pagaidu dzīvojamās telpas atrašanās vietu.

Izīrētājs ir tiesīgs prasīt īrnieka un viņa ģimenes locekļu piespiedu pārvietošanu uz pagaidu dzīvojamo telpu, ja viņam ir sekojoši dokumenti:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinums, ka mājai nepieciešams kapitālais remonts un ka to nevar izdarīt bez īrnieku pārvietošanas uz citu telpu;

2) likumā un citos normatīvos aktos paredzētā kārtībā apstiprināts būvdarbu projekts;

3) kapitālā remonta izmaksu tāme (ieskaitot izdevumus, kas saistīti ar īrnieku ievietošanu pagaidu dzīvojamās telpās un tiem izmaksājamām kompensācijām);

4) dokuments, kas apliecina, ka izīrētājam ir izmaksu tāmē norādītie finansu līdzekļi.

Par pārcelšanos uz pagaidu dzīvojamo telpu sakarā ar kapitālo remontu īrnieks jābrīdina ne vēlāk kā 3 mēnešus iepriekš, izņemot gadījumus, ja dzīvojamā māja draud sagrūt.

Izīrētājam mājas kapitālais remonts jāveic iespējami īsākā termiņā. Ja izīrētājs pēc īrnieka pārvietošanas novilcina kapitālā remonta izdarīšanu vai arī atsakās ielaist īrnieku dzīvojamā telpā pēc remonta izdarīšanas, īrniekam ir tiesības saņem pilnīgi visu zaudējumu kompensāciju, tajā skaitā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kura apmēru nosaka tiesa. Kompensācijas samaksa neatbrīvo izīrētāju no pienākuma izpildīt īres līguma noteikumus.”

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātiem ir no šīs tribīnes ļoti daudz pārmests, ka mēs negribot ņemt vērā īrnieku tiesības. Šis sociāldemokrātu priekšlikums, neapšaubāmi, aizstāv īrnieku tiesības konsekventi, godīgi un skaidri, un es domāju, ka valdības partijām vajadzētu mainīt savu frakciju deputātu nostāju, kāda bija komisijā, kad šo priekšlikumu neatbalstīja, un šoreiz atbalstīt šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas nav nekas jauns: tas, ko ierosina sociāldemokrāti, tiek atzīts par sliktu, taču pēc tam - pēc gada vai pēc pusotra - tiek nonākts pie slēdziena, ka tīri tāds tas nav bijis. Kļūdas pieļauj, un pēc tam tās ir jālabo, taču to labošana diemžēl maksā ne mazu naudu.

Un, protams, tās intereses par Latvijas Republikas iedzīvotājiem un par viņu dzīvošanu parāda tas, par ko un kā nobalso mūsu pozīcijas deputāti, it īpaši tad, kad viņi uzklausa to, kas iepriekš viņiem ir pateikts priekšā. Tā ir jūsu kļūda, bet tā rāda, kā jūs mīlat savu tautu.

28.4.pants. Mūsu frakcijas ierosinājums: iedzīvotāju izvietošanai, kad ir nepieciešams mājas remonts, ir jāatbilst visiem tiem kritērijiem, kuriem ir jābūt ievērotiem, ja jau mēs dzīvojam valstī, kurā ir demokrātija un kurā tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības. Priekšlikums nav sarežģīts, tas ir labi sabalansēts un ievēro gan namīpašnieku, gan īrnieku tiesības. Vieniem un otriem ir jādzīvo saticībā, un tad arī pašvaldībās neradīsies nekādas īpašas problēmas. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo saticīga dzīvošana ir valsts pamats un ir arī patīkama iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Atšķirībā no spēkā esošā likuma, komisijas piedāvātais panta variants nosaka, ka visos gadījumos, kad dzīvojamā mājā tiek veikts kapitālremonts, īrnieks tiek nodrošināts ar citu dzīvojamo telpu. Spēkā esošie normatīvie akti nosaka daudzus gadījumus, kuros īrnieks tiek izlikts sakarā ar kapitālremontu, neierādot citu līdzvērtīgu vai - atsevišķos gadījumos - dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu. Tātad jaunais, komisijas piedāvātais variants piedāvā īrniekam daudz labvēlīgāku nodrošinājumu. Jaunais likuma projekts piedāvā tādu risinājumu, kas uzliek vairākos gadījumos pašvaldībām pienākumu ierādīt kapitālremonta gadījumā dzīvokli.

Pirmkārt, tas ir gadījums, kad kapitālais remonts tiek veikts pašvaldībai piederošā dzīvoklī. Es domāju, ka nevienam nebūs iebildumu pret to.

Otrkārt, tas ir gadījums, kad dzīvojamā māja ir dzīvībai bīstama un draud sagrūt. Manuprāt, pašvaldībai, kas ir valstiska, iedzīvotāju vēlēta institūcija, ir nekavējoties jāreaģē šādā situācijā.

Godātie kolēģi! Ko tad ierosina sociāldemokrāti, un kādēļ atbildīgā komisija to neatbalstīja? Tādēļ, ka tas variants, ko piedāvā sociāldemokrāti, ir tāds, kas pietiekami neaizsargā īrnieka intereses. Sociāldemokrāti ierosina, pirmkārt, ka īrnieks tiek pārvietots uz pagaidu dzīvojamo telpu. Atbildīgā komisija ierosina, ka īrniekam tiek piedāvāts dzīvoklis, kurā attiecīgais īrnieks var dzīvot ilglaicīgi. Viņš vairs nav namīpašnieka ķīlnieks, jo pašvaldība ir viņam piedāvājusi šo dzīvokli. Šis dzīvoklis ir dzīvošanai derīgs, un īrniekam ir drošības sajūta. Nav vis tā, kā to ierosina sociāldemokrāti, - ka īrnieks tiek pārvietots uz pagaidu dzīvojamo telpu. Tas rada nedrošības un nestabilitātes sajūtu, konfliktus īrnieka un namīpašnieka starpā.

Otrs iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām sociāldemokrātu priekšlikumu, ir tas, ka kolēģi ierosina šā priekšlikuma trešajā daļā variantu, ka izīrētājs var pieprasīt īrnieka un viņa ģimenes locekļu piespiedu pārvietošanu uz pagaidu dzīvojamo telpu. Komisija neatbalsta šādu piespiedu pārvietošanu, kādu ierosina sociāldemokrāti. Tā ir nehumāna pieeja, un komisija to nevarēja atbalstīt, tāpēc es aicinu arī Saeimu to neakceptēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 159. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašvaldība nav labdarības organizācija, kurai ir pienākums palīdzēt namīpašniekiem. Mums ir tirgus ekonomika. Jūs, valdošās koalīcijas partijas, uzskatāt, ka tad, ja cilvēks nespēj samaksāt par dzīvokli, viņš ir jāliek no dzīvokļa ārā, turpretī tad, kad runa ir par namīpašnieku, jūs uzskatāt, ka pašvaldībām ir jāpalīdz dzīvojamās mājas īpašniekam. Rīgas Domes ierēdņi jau minēja, ka vairāk nekā 200 māju īpašnieki gaida šā likuma pieņemšanu un jau ir gatavi iesniegt dokumentus un izlikt savus īrniekus. Es uzskatu, ka tādā gadījumā, ja namīpašniekam nav naudas, lai uzturētu savu īpašumu, viņam tas ir jāpārdod citam, kuram ir šie līdzekļi mājas kapitālajam remontam un kurš var atļauties kapitālā remonta gadījumā ierādīt īrniekam līdzvērtīgu dzīvojamo platību. Mēs piedāvājam tādu variantu, ka kapitālā remonta gadījumā īpašniekam ir pienākums ierādīt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvokli. Ja jūs balsosiet “pret” mūsu priekšlikumu, tad no jūsu puses tā būs tīra namīpašnieku lobēšana. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Mani mazliet pārsteidza kolēģa Jāņa Lagzdiņa apgalvojums, ka mūsu iepriekšējais priekšlikums radīs nestabilitāti, jo arī citi priekšlikumi, kādi ir Jurkāna kungam, radīs nestabilitāti un būs jāveic kaut kādi piespiedu pasākumi. Es Lagzdiņa kungam vēlreiz atgādināšu to, ko viņš laikam nepaguva izlasīt.

Tātad mēs pašlaik runājam par tādu kapitālo remontu, kuru nav iespējams izdarīt, ja īrnieks lieto šīs telpas, līdz ar to šī izlikšana, pārvietošana ir nepieciešama paša īrnieka vajadzībām. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, mēs norādījām uz to, ka ierādītās telpas labiekārtotības pakāpei ir jāatbilst izīrētajai dzīvojamajai telpai.

Ko vēl mēs šeit varam norādīt? Es uzsvēršu vēl to, ko nenolasīju, jo varbūt Lagzdiņa kungs tiešām tikai klausījās tekstu un nemaz nebija tā īsti paguvis to izlasīt pirms tam, līdz ar to tā varbūt bija arī mana kļūda. Tātad: “Ja īres maksa un komunālo pakalpojumu apmaksas apmērs pagaidu dzīvojamajā telpā ir mazāks nekā īrētajā telpā, īrniekam ir jāsamaksā faktiskie izdevumi, bet, ja šis apmērs ir lielāks, starpību sedz izīrētājs.” Tādējādi šeit ir pilnīgi precīzi viss definēts. Bez tam izīrētājam jākompensē īrniekam un viņa ģimenes locekļiem visi pārcelšanās izdevumi, arī transporta papildu izdevumi, kas saistīti ar pagaidu dzīvojamās telpas atrašanās vietu.

Kolēģi, es nezinu, kāda nestabilitāte varētu rasties īrniekam, jo mēs bijām piedāvājuši, ka gadījumā, ja izīrētājs pēc īrnieka pārvietošanas novilcina kapitālā remonta izdarīšanu vai arī atsakās īrnieku ielaist dzīvojamajā telpā pēc remonta izdarīšanas, īrniekam ir tiesības saņemt pilnu visu zaudējumu kompensāciju, tajā skaitā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kura apmēru nosaka tiesa. Tātad arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Kompensācijas samaksa neatbrīvo izīrētāju no pienākuma izpildīt īres līguma noteikumus. Es godīgi gribu teikt, ka šāds priekšlikums, kāds tika minēts iepriekš, rada tikai stabilitātes izjūtu īrniekam, tāpēc domāju, ka šinī gadījumā paviršs bija mūsu komisijas priekšsēdētājs Dzīvokļu apakškomisijā - Jānis Lagzdiņš, kas teica, ka tas radīs nestabilitāti un ka notiks kaut kāda piespiedu pārvietošana, gandrīz vai deportācijas un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Viens aizkustinošs piemērs no dzīves. Kāds pazīstams cilvēks, kurš bija izsūtīts, saņēma atpakaļ astoņu dzīvokļu māju Liepājā. Kad viņš atgriezās no Sibīrijas, mājā dzīvoja kara flotes virsnieki, pēc līguma ar Krieviju virsnieki aizbrauca prom. Palika puse - apmēram četros dzīvokļos dzīvojošie, kuri gadiem bija strādnieki kara ostā, un palika arī virsnieku šķirtās sievas. Tātad, kā jūs zināt, mājā 50 gadus saimniekoja valdošā koalīcija, kā te teica Leons Bojāra kungs. Šajā mājā ziemā, protams, šie virsnieki vispirms sāka kurināt... Kā jūs domājat - ar ko viņi sāka kurināt krāsnis? Ar bibliotēku! Vispirms nokurināja grāmatas, pēc tam nokurināja klavieres dzīvoklī, pēc tam izlauza parketu un nokurināja, pēc tam izlauza šķērssienas un nokurināja. Un tad, kad vairs nebija, ko kurināt, tad mierīgi ziemā sasaldēja cauruļvadus. Tie, protams, plīsa, konstrukcijas samirka, māja nopuva. Viss tas ir ļoti skaisti. Tagad mums nāk tribīnē kādas skaistas kreisas organizācijas pārstāvis un saka: “Zināt, mums ir tirgus ekonomika.” Sak, kāpēc šis, no Sibīrijas atnākušais, kuram, kā jūs laikam domājat, Krievija maksās lielu pensiju par Sibīrijā pavadīto laiku, neņem un neiegulda, teiksim, kādus 500 tūkstošus šīs mājas atjaunošanā, pārbūvē un remontēšanā? To mēs acīmredzot saucam par morālo pusi...

Man ir tikai viens jautājums Bojāra kungam. Es piekrītu, ka valdošā koalīcija nolaida šo saimniecību pilnībā, neremontējot šīs mājas, bet kas bija, Bojāra kungs, es lāgā neatceros... kas 50 gadus bija valdošā koalīcija? Tautas partija? Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” vai “Latvijas ceļš”? Bet varbūt valdošā koalīcija bija tā partija, kurā arī jūs atradāties? Tāpēc padomājiet par šo morālo jautājumu.

Šie cilvēki to nespēj, jo viņiem nav šo līdzekļu, un tāpēc tas arī pašvaldībām kaut kādā mērā ir jāuzņemas. Es negribu teikt, ka tas būtu pienākums. Tas ir kaut kāds pārejas piespiedu pasākums, kad mums visiem ir jāsamazina pašvaldību izdevumi citās jomās un visiem kopā jāpalīdz šiem cilvēkiem, jo mēs visi solidāri par to maksāsim. Maksāsim par mākoņu pārstumšanu, bet varbūt atteiksimies... maksāsim tiešām varbūt ar kaut kādām neērtībām sabiedriskajā transportā vai vēl kaut kur citur, bet svarīgākais tomēr ir dzīvoklis, un diemžēl mēs esam spiesti, Bojāra kungs, labot to, ko valdošā koalīcija sastrādāja 50 gados. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Sokolovska kungs, mani ļoti pārsteidza jūsu izteikumi, tāpat kā Kiršteina kunga. Vai tas būtu jāsaprot tā, ka šobrīd partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iegūs finansējumu no Krievijas, lai iepirktu šo dzīvojamo fondu, ka tā ir nodibinājusi kādu starpniekorganizāciju? Vai arī jūs tāpat kā “Solncevas grupējums” sāksiet par sviestmaizi iepirkt šīs ēkas? Varu izdarīt šādus secinājumus.

Tālāk. Es tikai priecāšos, ja namu īpašnieki masveidā sāks veikt šos remontus, un es priecāšos ne jau tāpēc, ka vēlētos kaut kādā veidā lobēt namīpašniekus, bet gan tādēļ, lai mūsu valsts, lai mūsu pilsētas būtu patīkamas jebkuram iebraucējam. Tām ir jābūt sakārtotām, tām ir jābūt ar saremontētu, nokrāsotu “seju”. Taču tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja mēs masveidā veiksim šos remontus, un tāpēc es tikai priecāšos par šo iespēju.

Jūs diemžēl neesat izlasījuši visu atbildīgās komisijas redakciju līdz galam, kur, es varētu teikt tā, namsaimniekam, nama īpašniekam ir uzlikti visdrausmīgākie ierobežojumi, lai viņš vispār nevarētu izdarīt šī remonta pieteikumu, lai viņš nevarētu to sākt. Tas nozīmē, ka viņam ir jāsagādā atzinums, projekts, tāme un finansu līdzekļi. Mēs lieliski zinām, cik šobrīd maksā apmēram viena kvadrātmetra platības atjaunošana dzīvojamajā fondā. Un tie ir apmēram 150 lati par viena kvadrātmetra atjaunošanu. Tātad mēs varam izrēķināt, kādi līdzekļi ir vajadzīgi. Es būšu ļoti priecīgs, ja šādi līdzekļi parādīsies.

Un pēdējais. Pašreiz spēkā esošajā likumā ir šī norma par pagaidu dzīvojamās platības ierādīšanu kapitālā remonta laikā, un tad nu es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī norma, kāda tā ir pašreiz iestrādāta likumā, nav pagaidu dzīvojamā platība, bet tā ir visām prasībām atbilstoša dzīvojamā telpa, tātad tā ir nesalīdzināmi augstākā līmenī nekā iepriekšējā.

Jo ko tad nozīmē - “pagaidu dzīvojamā platība”? Es ceru, ka jūs visi to zināt. Tagad, saņēmis būvatļauju, es izvietoju šos iedzīvotājus pagaidu dzīvojamajā platībā. Pirmā būvatļauja ir izdota uz vienu gadu, kā tas ir noteikts Būvlikumā. Varu to pagarināt bez paskaidrojuma uz otru gadu, varu pagarināt to bez paskaidrojuma vēl uz trešo gadu, pēc tam, lai saņemtu pagarinājumu, man ir jāsagādā konstatācija, ka, lūk, ir objektīvi iemesli šā remonta pagarināšanai. Tas nozīmē vienkārši to, ka principā šajā pagaidu dzīvojamajā telpā, kura varbūt arī neatbildīs visām prasībām, šis īrnieks varēs mitināties tikmēr, kamēr viņam apniks un viņš pats sameklēs sev citu dzīvojamo telpu. Tāpēc, lai īrniekam neuzliktu šādu pienākumu, ir iestrādāta norma, ka viņam tiek ierādīts normāls dzīvoklis, kurā mitināties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums ir jārada tāds likums, kas sabalansēs attiecības: “īrnieks” -, “namīpašnieks” -, “pašvaldība”, jo visus tos jautājumus, kuri ir saistīti ar dzīvojamo fondu, kas Latvijā diemžēl ir ļoti “nonēsāts” un atrodas kritiskā stāvoklī, var risināt tikai tādā veidā, nevis sarīdot vienu ar otru kopā. Tas ir viens.

Otrs. Redziet, Kiršteina kungs, salīdzināt valdošo koalīciju ar Krievijas virsniekiem... nu tā ir jūsu lieta, bet tajā, kas ir sastrādāts desmit gados, Kiršteina kungs, arī jūs esat piedalījies, un nevajag to noliegt. Arī jūs palīdzējāt radīt tos likumus, ar kuriem Latvija tika pārvērsta par vienu no atpalikušākajām valstīm Eiropā. To jums arī vajag atcerēties! Tomēr es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Satiekoties ar pašvaldību vadītājiem, viņi izvirzīja nākamo jautājumu, jo viņiem ir jārisina arī valstisks jautājums, un tas ir tāds. Jau tagad vairāki likumi uzliek pašvaldībām pienākumu nodrošināt ar dzīvojamo platību virkni valsts ierēdņu prokuratūrā, tiesā, policijā un citās valsts iestādēs. Tā tik tiešām ir ļoti liela problēma, un kas pilsētā to visu risina? Privātās mājas īpašnieks to, protams, nerisina, un viņam arī nevar uzlikt tādu pienākumu, turpretī pašvaldībām to uzliek par pienākumu. Tāpēc, redziet, pašvaldībām valsts vēl vienu slogu uzliek virsū, bet mēs to neievērojam. Tāpēc, ja jūs nepieņēmāt iepriekšējo ierosinājumu, tad vismaz padomājiet un nobalsojiet “par” to priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, arī es varu piekrist pārējiem kolēģiem, ka desmit gadus Latvijā netika risināta dzīvokļu politika, ka valstī tika proponēta labējā politika, ka viss dzīvokļu fonds ir jāatdod privatizācijai, ka municipalitātēm nevajag nekādu dzīvojamo fondu, un nu mēs esam tur, kur esam.

Kiršteina kungs, šodien jau ir pagājuši desmit gadi, un pēc desmit gadiem jau vienmēr var teikt, ka, protams, ir bijis okupācijas vai kāds cits režīms un ka tas ir vainīgs. Jā, bija vainīgs! Tomēr mēs varam atcerēties varbūt arī jums nepatīkamu cilvēku - to pašu Rubiku un viņa darbības pēdējo laiku, kad dzīvojamais fonds tomēr tika celts. Labi vai slikti, bet tika celts... Protams, es saprotu Baloža kunga satraukumu, bet nevajag jau vienmēr tik ļoti uztraukties par koalīcijas partnera morālo stāju.

Cienījamie kolēģi, arī Gaiļa kungs! Mūsu partija nekad nav noliegusi to, ka ir jāceļ municipālais dzīvojamais fonds. Tā ir normāla parādība. Un arī šajā brīdī nav jāmeklē, kā jūs sakāt, Solnceva vai kāda cita cilvēka nauda, bet gan ir jārisina šis jautājums, iesaistot celtniecības firmas, jo tās ir arī darba vietas, iespējams, arī Kalnozola kungu, kas būs priecīgs par jauniem un ļoti lieliem pasūtījumiem. Tāpat šajā pasākumā ir jāiesaista arī bankas, ir jāiesaista būvmateriālu ražotāji.

Kad mēs aizbraucam uz Lietuvu, mēs varam ar baltu skaudību vērot to celtniecību, kas tur norisinās. Tāpat mēs varam redzēt, cik daudz arī Lietuvas ķieģeļi tiek ievesti Latvijā, bet kāpēc tas notiek? Vienkārši tāpēc, ka mūsu celtniecības firmām, kas tos ražo, vienkārši nav pasūtījumu. Vienīgi varbūt ceļot atsevišķu valstsvīru vasarnīcas... Tā ir problēma, un tā patiešām ir jārisina.

Tāpat nevajadzētu atteikties arī no celtniecības politikas, runājot par to, kādā formā tā izpaudīsies. Jā, Kiršteina kungs, tā varbūt vairs neizpaudīsies tiešā veidā, ka tas būs pašvaldības īpašums. Tā būs akciju sabiedrība, kurā ietilps visas ieinteresētās puses, tajā skaitā arī namīpašnieki. Es esmu runājis arī ar loģiski domājošiem namīpašniekiem, kas nav līdzīgi tiem, zem kuriem atradās VEF un kuri tādā veidā, kā proponē jūsu komisija un arī Lagzdiņa komisija, veic kapitālo remontu un izdzīvo iedzīvotājus.

Es domāju, ka arī daudzi jūsu partijas biedri ir saskārušies ar namīpašnieku patvaļu, kad viņi veic tā saucamo kapitālo remontu, un tāpēc es aicinātu noteikti atbalstīt Jurkāna kungu.

Ir jābūt striktiem principiem, bet es arī piekrītu tam, ka nav jāatsakās no celtniecības politikas, jo tā agri vai vēlu valstī tiks radīta. Tā ir nepieciešama, jo no dzīvojamā fonda nav iespējams pārvietot mūžīgi. Šodien to pašu saka arī namsaimnieki, jo vairs nav dzīvojamā fonda, kur pārvietot šos iedzīvotājus. Nav!

Un es vēlreiz saku: ja mūsu valstī nenotiktu sīka, pretīga atriebība, kāda šinī gadījumā ar šā likuma starpniecību tiek realizēta, diemžēl jāsaka, ar Tautas partijas rokām, tad būtu normāli noticis tā, ka cienījamais Andris Bērziņš apsēdinātu pašvaldību līderus pie galda un visu izdiskutētu. Izdiskutētu to kopā vismaz ar lielajām pašvaldībām, jo mazajās pašvaldībās šī problēma nav tik ļoti samilzusi. Tur šis fonds patiešām bieži vien ir pat lieks, bet ir jārunā ar Liepājas, Rīgas, Daugavpils, varbūt arī ar Ventspils pašvaldību par to, kā veicināt pašvaldību dzīvojamā fonda celtniecību. Ka valsts nāk pretī - tā būtu normāla valsts politika, bet mūsu valstī laikam sagaidīt normālu valsts politiku pagaidām ir grūti, jo daudz izdevīgāk ir pamēģināt tos pašus vecos gājienus...

Es patiešām brīnos, jo vēlēšanas būs tikai pēc gada. Toreiz daudzas partijas no valdošās koalīcijas pirms vēlēšanām sasolīja lielas pensijas, bet pēc tam, kad tika Saeimā, spēra pirmo soli un grozīja šo Pensiju likumu. Tāpat jūs darāt arī tagad, mēģinādami spēlēties ar dzīvojamo fondu. Tā nav pareiza politika! Vienkārši ir kauns un žēl, ka mēs šinī brīdī… Varbūt vajadzētu pārtraukt šā likuma izskatīšanu un lūgt kaut vai to pašu Andri Bērziņu, lai viņš sasēdina pašvaldību vadītājus un izdiskutē šo shēmu un mehānismu, kā to varētu normāli realizēt, bet kliegt un bļaut… (Starpsauciens: “Cietumā!”) Var jau to darīt, var sēdināt kaut vai cietumā, tikai nezinu, vai pēc kāda laika neiznāks iesēdināt cietumā… kā Dobeļa kungs saka, vajag nošaut… kādus valdošo partiju pārstāvjus, kuri būs savārījuši lielas ziepes celtniecību fondā… Taču, ja kolēģis Dobelis ir neapmierināts ar pārējiem kolēģiem, tad viņš var arī aicināt izstāties no koalīcijas Rīgas Domē.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šeit gribētu uzsvērt to, ka mums ir ļoti daudz pārbaudījumu skartu cilvēku: politiski represētie, namīpašnieki… Un tā ir taisnība, ka viņiem klājas grūti, it īpaši tad, ja tajās telpās ir bijuši kādi nekulturāli padomju virsnieki.

Tomēr es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām ir arī politiski represēti īrnieki, par kuriem nevajadzētu domāt, ka viņi ir mazāk politiski represēti… Mums ir bijušas sarunas arī ar īrniekiem, kas dzīvo bijušā interfrontes līdera Aleksejeva namīpašumos, tā ka šīs problēmas ir jārisina citādi, nevis vienkārši skatoties, ir politiski represētais vai nav politiski represētais, vai tā ir mazāk represēta vai vairāk represēta persona. Vajadzētu paraudzīties no tā viedokļa, kā tas reāli ir no namīpašnieku un īrnieku attiecību sakārtošanas viedokļa. Protams, ja Saeima grib pieņemt šos likuma grozījumus, tad noteikti ir vajadzīgi šie kritēriji, lai sāktu kapitālo remontu, un tāpēc arī es šinī gadījumā atbalstīšu Jurkāna kungu, jo viņam tie ir stingrāki…

Tomēr es gribētu uzsvērt vienu: ja Saeima grib pieņemt šādu likumprojektu, tad Saeimai ir morālas tiesības to darīt vienīgi tad, ja arī valsts nāk talkā ar savu līdzdalību šo jauno pienākumu veikšanā, taču mēs redzam, ka valsts neko tādu nav paredzējusi darīt. Likumprojekts apliecina, ka viss tiek nogrūsts uz pašvaldību pleciem. Un tad man rodas jautājums: “Kāpēc tas notiek?” Man ir droša pārliecība, ka šā likumprojekta tiešais mērķis bija radīt tādu situāciju, lai nebūtu jāpagarina 7 gadu termiņš denacionalizēto namu īrniekiem, ko piedāvāja gan Jaunās partijas frakcija, gan opozīcijas partijas, lai rēķinātos ar reālo situāciju, kāda ir īrnieku maksātspēja. Ja mēs negribam ar to reāli rēķināties, bet gribam pakāpeniski pacelt uz augšu īres griestus un pēc tam atcelt tos vispār, tad, protams, mēs nodarbojamies ar īrnieku tiesību aizsardzību…

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz 28.4.pantu - “Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar mājas kapitālo remontu”. Domājot par priekšlikumiem un par šā panta būtību, jāteic, ka pantā ir runa par to, ka tad, ja dzīvojamā telpa ir bīstama un draud sagrūt, cilvēku izliek un pašvaldība ierāda ne jau dzīvojamo telpu, bet dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu, un tāpēc gan sociāldemokrātu, gan daļēji arī jurkāniešu priekšlikumā runāts par to, ka cilvēkam ir tiesības atgriezties savā dzīvojamajā telpā, jo īres līgums turpina darboties. Ja līguma darbības laikā veic kapitālo remontu, tad līguma darbības laikā cilvēks atgriežas savā dzīvojamajā telpā, nevis kaut kādā dzīvošanai derīgā telpā, kur viņu izmitina uz neatgriešanos, kā likumdevējs to pašlaik ir paredzējis. Tāpēc arī šajā priekšlikumā ir lielāka sociālā aizsardzība nekā atbildīgās komisijas redakcijā, un tāpēc te ir ierakstīts, ka remonta laikā tiek ierādīta pagaidu dzīvojamā telpa, kurā uz remonta laiku iemitina cilvēku, taču pēc tam viņš atgriežas savā dzīvojamajā telpā. Liekas, tas tomēr ir daudz pieņemamāks variants iedzīvotājiem, kas gadu desmitiem ir dzīvojuši vienā rajonā, un tagad likumdevējs viņiem dod šīs tiesības atgriezties.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ļoti īsi runāšu par procedūru. Neviens jau neiebilst, un viss jau ir pareizi, kas te ir pateikts, bet, ja šo atbildīgās komisijas priekšlikumu mēs skatām kopā ar tās iesniegto 171.priekšlikumu, tad redzam, ka daļa argumentu (ka, piemēram, nevar uzticēties kādam vai ka būs fiktīvi dokumenti) nav īsti pamatoti, jo, lai šādos gadījumos kādu izliktu no dzīvokļa, ir vispirms vajadzīgs, kā jūs redzat, būvekspertīzes atzinums. Vai tad tiešām sociāldemokrāti šinī gadījumā neuzticētos, teiksim, Rīgas Domei, kuras pakļautībā ir būvvalde, būvinspekcija un viss pārējais? Būvekspertīzes atzinums taču būs pietiekami svarīgs dokuments, lai izdarītu slēdzienu, vai māja sagrūst vai negrūst.

Jau vesela rinda ēku ir sagruvušas ar traģiskām sekām, kā jūs zināt. Un brūk vēl joprojām. Nesen, kā jūs atceraties, veikals ….

Protams, te ir daļa saprātīgu priekšlikumu, bet man diemžēl jāatzīst, ka atbildīgās komisijas priekšlikumi, gan 164.priekšlikums, gan arī 171.priekšlikums, kas ir ar papildinājumiem… tas ir drusciņ labāks. Tas ir tomēr drusciņ labāks ne tikai tāpēc, ka vajag būvekspertīzes atzinumu, kuru nevar tik viegli viltot, bet arī tāpēc, ka, lai kapitālremonta izmaksas aprēķinātu, vajag projektu apstiprināt, jāsaņem būvatļauja, kredītiestāžu atļauja un tā tālāk. Tātad tas viss tiek pietiekami ilgi izstrādāts, un mutiski brīdināt var jau tad, kad sāk šos darbus. Jebkurš kārtīgs namīpašnieks, es domāju, jau laikus brīdinās, ka šāda iespēja pastāv. Viņš to darīs ne tikai vienu mēnesi vai trīs mēnešus iepriekš, bet, es domāju, viņš to darīs vismaz pusgadu iepriekš. Es nespēju iedomāties, ka mūsu apstākļos vispār varētu šīs lietas nokārtot ātrāk par pusgadu. Tātad ir strīds tikai par to, vai segs pašvaldības vai, teiksim, izīrētājs…

Dažas piezīmes. Es piekrītu Salkazanova kungam, ka daļa gadījumu var būt tādi, ka īrnieks varētu atgriezties... Taču ir cits jautājums, Salkazanova kungs. Ja avārijas stāvoklī ir, piemēram, māja bez ērtībām, teiksim, māja ar krāsnīm un tā tālāk, un ja pēc rekonstrukcijas tās komforta līmenis palielinās trīs reizes, vai…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

A.Kiršteins. … vai īrnieks šādā gadījumā vispār būs ar mieru atgriezties un segt šos izdevumus? Tāpēc komisijas ieteiktais variants ir labāks. Tas neaizliedz to darīt, bet paredz arī iespēju, ka tā māja var kļūt daudz dārgāka.

Pēdējā piezīme. Es atceros, ka tad, kad Salkazanova kungs bija zemkopības ministrs, viņš neiebilda pret to, ka visu laiku mums zemkopības, lauksaimniecības jautājumi tiek saskaņoti ar Eiropas Savienības prasībām. Mēs sīki nosakām, ka gotiņai, lai viņa labi justos, vajag tik un tik kvadrātmetru, sivēntiņam - tik un tik kvadrātmetru… Lopiņu vedot uz kautuvi, viņam ir jābūt, ziniet, komfortam, viss tur ar skaistām flīzītēm jānoflīzē, un tā tālāk. Mēs visi piekrītam, ka Eiropas Savienības prasības ir jāpilda, un arī ministrs Salkazanovs nekad neiebilda pret šīm prasībām. Taču tagad tiek mēģināts teikt, ka…

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kiršteins. … ka nevajadzētu arī attiecībā uz cilvēkiem to kaut kādā mērā darīt.

Nu nevar taču šie nabaga represētie to izdarīt! Tāpēc daļa atbildības ir jāuzņemas pašvaldībām.

Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojumi. Vārds deputātam Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi! Mūs gaida augšā, komisijas telpās, Norvēģijas pārstāvji. Esiet tik laipni un tūlīt ierodieties!

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Apinim.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Taivanas grupas dalībniekus gaidām Ārlietu komisijas telpās. Tikšanās ar atbildīgām Ārlietu ministrijas amatpersonām. Saruna būs par Latvijas politiku attiecībā uz Taivanu un Tibetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Normunds Rudevičs, Anta Rugāte, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs un Vents Balodis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 159.priekšlikumu.

Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jautājumā par māju kapitālremontam vai nojaukšanai nepieciešamo būvtehnisko ekspertīzi es tā kā nevaru piekrist Kiršteina kunga viedoklim, ka namīpašnieki nesaņemšot tādu ekspertīzi, kas būs viņiem par labu. Zālē, es domāju, nav naivu cilvēku. Zinot, ka Latvijā viss tiek pārdots un kas aiz tā slēpjas, ir skaidrs, ka jebkurā laikā jebkurš namīpašnieks tādu atļauju saņems. Varu jums minēt piemērus. Jēkaba kazarmju priekšā uzcēla to dzelzsbetona monstru. Tas ir mūsu arhitektu lielais grēks. Ekskluzīvas vietas pilsētas vēsturiskajā centrā ir pilnas ar benzīntankiem, toties nevarēja atrast vietu piemineklim represētajiem. Sākumā to gribēja aiz Katedrāles nolikt, bet tagad grib nolikt tos nožēlojamos akmeņus pie Torņakalna stacijas iedzīvotāju dārziņos.

Paskatieties vēl arī uz to monstru, kuru mūsu arhitekti izprojektēja krastmalā! Daudzstāvu garāžas celtniecība pie Operas, kā saka, tika atvairīta ar lielām mokām. Viesnīcu “Latvija”, tā teikt, nogrieza, saīsināja uz pusi, lai viņa neietekmē pilsētas panorāmu. Un jāpiemin arī laukuma izkropļošana pie Melngalvju nama.

Tā ka tam apgalvojumam, ka mūsu būvtehnikas eksperti strādā ļoti kvalitatīvi un atbilstoši noteikumiem, es diemžēl nepiekrītu.

Priekšlikums, kuru ir snieguši mūsu kaimiņi, - 159.priekšlikums - ir jāatbalsta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis likums runā par dzīvojamo telpu īri, nevis par dzīvnieku labturības noteikumiem, kā Kiršteina kungs šeit gribēja pieminēt. Attiecībā uz priekšlikumiem jāsaka, ka atšķirība ir pavisam vienkārša. Atbildīgā komisija paredz līguma laušanu. Sociāldemokrāti un jurkānieši - vairāk gan sociāldemokrāti - saka, ka līgums netiek lauzts, bet līguma darbības laikā tiek veikts kapitālremonts. Un tādējādi, ja līgums netiek lauzts, īrnieks atgriežas atpakaļ.

Par to normu, ko Kiršteina kungs pieminēja, - ka īrniekam, pēc remonta atgriežoties dzīvoklī, varētu būt jāmaksā vairāk. Varētu būt! Taču tādiem gadījumiem ir paredzēta vispārējā norma, kas ir ielikta šajā likumā, - ka īres līguma nosacījumi var tikt mainīti, abām pusēm vienojoties. Nē, tas ir... (Starpsauciens: “Atvainojiet, diskusija savā starpā...”) Paskatieties priekšlikumā, tur tas ir rakstīts, Lagzdiņa kungs! Te ir runa par līguma laušanu, bet mūsu priekšlikumā ir runa par līguma darbību. Līguma darbības laikā notiek remonts, un pēc tam cilvēkam ir tiesības atgriezties, nevis, kā atbildīgā komisija saka, cilvēks tiek izmitināts dzīvošanai derīgās telpās, tas ir, telpās ar apgaismojumu, ar apkuri, nevis līdzvērtīgās.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, es par tevi biju labākās domās...”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tev tāpat kā pārējiem ir iespējas kļūdīties. Varbūt šoreiz tev bija taisnība.

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pateicos, protams, Kiršteina kungam par visām šīm rūpēm par brūkošajiem namiem. Beidzot es redzu, ka tomēr ir cilvēks, kurš vēl pauž uzticību. Pauž uzticību Rīgas Domes izpildinstitūcijai - tai pašai būvvaldei. Taču es neesmu pārliecināts, ka likumi jāpieņem ar uzticību izpildstruktūrām. Vadoties pēc definīcijas, ir tieši otrādi - vēlētājiem ir jāpauž sava neuzticība, jāprasa vislabākais darbs no jebkurām izpildinstitūcijām. Un tādēļ man ir brīnums par to, ka normālu normatīvo aktu vietā tiek piedāvāts kaut kas cits - iestrādāt likumā uzticību būvvaldēm.

Kiršteina kungs, protams, uzsver to, ka pēc būtības piekrīt šiem priekšlikumiem, šiem labojumiem. Runa ir par 159.priekšlikumu. Taču ir jābrīnās viena apstākļa dēļ: kāpēc šie labojumi nav atbalstīti kaut vai daļēji? Ne komisijas lēmumā, ne arī Tautas partijas priekšlikumos neatbalsta šos priekšlikumus. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka grib atvieglot ceļu, kā izlikt cilvēkus no dzīvokļiem, un būtībā sarežģīt darbu Rīgas Domē, es, protams, atvainojos, ja neesmu uzminējis pareizi! - atvieglot darbu saviem Tautas partijas biedriem Rīgas Domē, strādājot opozīcijā. Atvieglot viņiem darbu, kritizējot sarežģīto darbu, ko paši būs sarežģījuši.

Protams, ir ļoti patīkami dzirdēt Kiršteina kunga solījumus par miljardiem lieliem investīciju projektiem - ka tagad nauda strūklām plūdīšot iekšā Rīgā. Es saprotu, ka Tautas partija darīs visu, lai sociāldemokrātiem Rīgā būtu nauda, ar ko strādāt. Tas būs patīkami! Taču likumprojektu pieņemt tādā formā un šos labojumus izskatīt, kā to piedāvā Tautas partija, mēs acīmredzot varēsim tikai pēc tam, kad Kiršteina kunga solītās miljardu investīcijas būs ieplūdušas Rīgā. Šobrīd jūsu piedāvātais ir jāuzskata tikai par tādu, ar ko jūs gribat visu sarežģīt. Jūs gribat ar visu šo likumu sarežģīt dzīvi cilvēkiem Rīgā un darbu Rīgas Domē, lai pēc tam būtu ko kritizēt. Atvainojos, ja esmu kļūdījies. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Burvja kungs! Ja jūs būtu uzmanīgi izlasījis likumprojektu, tad jūs būtu pamanījis, ka Tautas partijas priekšlikumi ir saistīti ar to, lai valsts institūcijas (šajā gadījumā - pašvaldības) palīdzētu gan īrniekiem, gan namīpašniekiem nokārtot šo sasāpējušo jautājumu. (Starpsauciens: “Klaji padodies, puisi!”)

Pēc tam, kad iepriekšējā sēdē biju uzstājies un runājis par šo ļoti sāpīgo, morāli sāpīgo jautājumu, es saņēmu ar 3.jūniju datētu vēstuli, kuru man bija atsūtījusi kāda 72 gadus veca ikšķiliete. Šī sieviete ar visu ģimeni savulaik ir tikusi izsūtīta uz Sibīriju. Tad, kad viņi atgriezās Latvijā, viņiem nebija atļauts ne tikvien atgūt savu dzīvokli, bet pat dzīvot Rīgā. Viņi bija spiesti dzīvot vismaz 50 kilometru attālumā no Rīgas, Ikšķiles pagastā. Arī viņas vīrs ir represētais, kurš bija ieguvis slimību, smagu slimību, strādājot raktuvēs. Viņš slimoja ar silikozi un 90. gadu sākumā nomira. Situācija šobrīd ir sekojoša. Mājā, kurā ir arī viņas dzīvoklis, ir viens dzīvoklis, kurā īrnieki faktiski pat nedzīvo, bet skaitās tur pierakstīti un pavisam atklāti pasaka: “Mums šis dzīvoklis ir vajadzīgs, lai tad, kad mūsu mazbērni atbrauktu uz Rīgu studēt, viņiem būtu kur dzīvot.” Turpretim šī 72 gadus vecā sieviete, kuras vīrs pat nesagaidīja šo brīdi, ir spiesta dzīvot 50 kilometrus no Rīgas. Viņas dēls, kurš dzīvo Rīgā, šobrīd nav tiesīgs pretendēt uz šo dzīvokli. Vai tas ir morāli un taisnīgi? Vai nebūtu taisnīgāk, ja pašvaldība palīdzētu šai sievietei varbūt kaut nedaudz dzēst tos drausmīgos kaitējumus, vismaz morālā ziņā, kas viņai kādreiz ir nodarīti? Vai nebūtu taisnīgi, ja pašvaldība tiešām parūpētos arī par to īrnieku (kaut gan šajā gadījumā īrniekam nemaz nav tik lielas problēmas ar dzīvošanu) un arī viņu ievietotu pašvaldības mājā? Jūs te runājat par to, vai valdība piešķirs Rīgas Domes sociāldemokrātiem naudu, lai varētu šos jautājumus risināt. Mīļie cilvēki! Ja Rīga var atļauties kanālu tīrīt par 6 miljoniem un ja var atļauties, turklāt pretēji arhitektu viedoklim, izbūvēt Vecrīgā jaunas mājas, kas maksā miljonus, un ja var gatavoties stumt mākoņus, - ja nauda atrodas visiem šiem mērķiem, vai Rīga nevar pabeigt celt jaunbūves, kuras ir Purvciema nomalē, ieguldot tur varbūt desmit reizes mazāku naudu nekā visos šajos pasākumos, un gādāt par to, lai beidzot pie mums būtu taisnība un lai tiem cilvēkiem, kam ir 50 gadus darīts pāri, pārinodarījums neturpinātos vēl 10 gadus pēc neatkarības iegūšanas? Padomājiet, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums: “Izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, ierosinām ierobežot debatēs runāšanas laiku līdz 3 minūtēm pirmo reizi un līdz 1 minūtei otro reizi.” Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

Nākamajam vārds Imantam Burvim. Runās otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nu kas ir, valdošā koalīcija? Vai kauns palika, negribas dzirdēt taisnību? Es saprotu, ka Ābiķa kungs te moralizēja, runājot, ka tā ir morāle. Nav jau runa par morāli, tā ir moralizēšana. Tautas valodā - liekulība. Pieminot kanālu, Ābiķa kungs, pamēģiniet atgādināt, kas bija pie varas Rīgā tad, kad to kanālu tīrīja! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kāda starpība, kas pie varas!”) Taču galvenais ir tas, ka jūs, Ābiķa kungs, nesadzirdējāt to, kas šodien te veselu dienu tika runāts. Ja likumdevējs naudu jūsu partijas vadībā atdod Finansu ministrijai un visus nepieciešamos sociālos nodrošinājumus visā nopietnībā uzkrauj kā apgrūtinājumu pašvaldībai, tad te patiešām var runāt gan par morāli, gan par moralizēšanu. Un to nav patīkami dzirdēt. Solīt cilvēkiem, ka rīt dosim, kā jūs to visu laiku darāt, - tas ir ļoti kolosāli, un to darīt arī vajag, un lai cilvēki jums tic, bet neaizmirstiet katram solījumam pielikt klāt finansējumu!

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

I.Burvis. Pataisīt šo likumu par tukšu solījumu - tas ir jūsu partijas darbs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neesmu piedalījies debatēs ne iepriekšējā reizē, ne šodien, un šodien tā būs vienīgā reize, kad es uzstāšos. Es tomēr gribu pateikt dažus vārdus, jo man visai dīvaina, patiešām dīvaina liekas šā likumprojekta apspriešana, jo taisnība būtu kaut kur citur meklējama. Mēs par šādiem sīkumiem runājam šodien, 11 gadus pēc neatkarības pasludināšanas, un saucam skaitļus - 150 tūkstoši ir aizbraukuši no Rīgas, bet Rīgā nav dzīvokļu, ko dot cilvēkiem. Paskatīsimies drusciņ dziļāk un paraksim dziļāk! Ja reiz 150 tūkstoši ir aizbraukuši no Rīgas, tad Rīgā vajadzēja pietikt dzīvokļu visiem, kuri stāvēja rindā un kuriem vajadzīgi dzīvokļi. Kāpēc to nav? Tāpēc, ka Rīgā un Latvijā turpinās nenormālas lietas. Kad no Rīgas un no Latvijas aizbrauca visdažādākie šeit sabraukušie, viņu īpašumā šeit palika dzīvoklis. Viņi izīrē šos dzīvokļus, saņem naudu un turpina dzīvot faktiski atkal uz mūsu rēķina. Vajadzētu no pašas saknes risināt šīs lietas, un tad būtu pavisam cita kārtība. Dīvaini ir tas, ka šodien mēs runājam faktiski tikai par vienu kategoriju - pārsvarā par latviešiem. Viņi ir tie nelaimīgie, kuriem būs jāmeklē dzīvoklis denacionalizētās mājās, viņus metīs ārā dažādos veidos un met ārā dažādos veidos. Tie, kuri šeit iebrauca kolonizācijas rezultātā, berzē rokas, mierīgi ir privatizējuši savus dzīvokļus, un neviens viņus negrasās mest no šīm mājām ārā. Saprotiet! Un nu mēs esam aizgājuši tiktāl, ka, lūk, tie, kas ir tur, kreisajā flangā, ir Rīgā lielā mērā tikuši pie teikšanas. Dolgopolovs jau nosaka... jā, diemžēl lielā mērā. Dolgopolovs jau nosaka daudzas lietas. Varat iedomāties! Mums jāpadomā - ne tikai deputātiem, bet visai latviešu tautai jāpadomā - , kāpēc tas ir noticis.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos...

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Par kapitālremonta problēmu daudz ir diskutēts gan šajā zālē, gan masu informācijas līdzekļos. Diemžēl, klausoties debates, nākas secināt, ka par piedāvātajām normām faktiski netika runāts. Tiem, kas klausās mūsu debates, rodas pavisam nepatiess priekšstats par to, kādu likumprojektu un kādus priekšlikumus piedāvā izskatīšanai Saeimā atbildīgā komisija, pavisam maldīgi uzskati par to, kādas tiesības pēc šā likuma pieņemšanas būtu namīpašniekiem un īrniekiem. Godātie kolēģi, gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti! Neapšaubāmi, gan radio, gan presē tiks atspoguļoti komentāri par mūsu debatēm, bet šaubos, vai šie komentāri būs adekvāti. Cilvēkiem radīsies nepareizs priekšstats par to, ko reglamentē šis likums, un rezultāts būs tas, ka cilvēki nezinās savas tiesības, ne namīpašnieki, ne īrnieki. Rezultāts būs tas, ka radīsies lieki strīdi un konflikti. Viens no mūsu lielākajiem uzdevumiem būs izskaidrot patiesās tiesības un pienākumus, ja šis likums tiks pieņemts. Opozīcijas uzdevums, neapšaubāmi, ir kritizēt, bet, reizē kritizējot un maldinot cilvēku, cilvēks tiek nostādīts ļoti sliktā stāvoklī, jo viņš nezina savas tiesības un jūtas neaizsargāts.

Par kapitālremontu. Komisija piedāvā tādu variantu, ka nevienu īrnieku, ne pašvaldības mājas, ne privātmājas īrnieku, kapitālremonta dēļ nevar izlikt uz ielas. Tā ir tā pati lielākā atšķirība no spēkā esošā likuma, kurš attiecībā uz denacionalizētām mājām nosaka 7 gadus ilgu aizsardzības periodu, bet pēc tam vairs neparedz šādas sociālās garantijas. Taču likums nosaka diferencētu un, manuprāt, taisnīgu pieeju tam jautājumam - kam kapitālremonta gadījumā ir jāierāda dzīvoklis? Es precīzi minēšu šīs normas. Ja kapitālremonta dēļ māja tiek pārbūvēta vai dzīvoklis tiek pārbūvēts par nedzīvojamo telpu, tad pašam namīpašniekam ir jāierāda dzīvoklis īrniekam. Tas ir taisnīgi, jo namīpašnieks samazina dzīvojamo fondu. Šāda kārtība ir daudzās Rietumu valstīs.

Otrs gadījums, kad namīpašniekam ir jāierāda īrniekam dzīvoklis, ir tad, kad denacionalizēta māja ir pārdota. Tādā gadījumā pašam jaunajam namīpašniekam, kurš daudzos gadījumos ir šādu māju nopircis par zemāku cenu, jo viņš ir to nopircis, kā mēs sakām, ar visiem īrniekiem, ir jāierāda tiem cits vai nu dzīvošanai derīgs, vai līdzvērtīgs dzīvoklis.

Visos pārējos gadījumos pienākums ierādīt dzīvokli ir pašvaldībām, it īpaši tad, kad māja draud sagrūt un ir dzīvībai bīstama. Tad šis pienākums ir pašvaldībām. Tas ir cilvēcīgi un pamatoti, jo mums, tas ir, vēlētiem cilvēkiem, arī pašvaldību deputātiem, ir jāatbild par cilvēku dzīvību, drošību un veselību.

Runāšu par konkrēto piedāvāto normu. Godātie kolēģi, izdarīsim vienu eksperimentu! Kopīgi izlasīsim to normu, ko piedāvā Jānis Jurkāns, kurš ir no opozīcijas, un ko vienlaikus atbalsta sociāldemokrāti! Visi, kas esam šajā zālē, kopīgi izlasīsim šo piedāvāto normu! Tātad 159.priekšlikums: ja dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā ir nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai draud sagrūt, un ja remontu nav iespējams veikt, īrniekiem turpinot dzīvot šajā mājā, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un ierādot īrniekam - un tagad lasīsim uzmanīgi! - citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu. Tātad, ja cilvēkus izliek no tāda dzīvokļa vai tādas mājas, kas draud sagrūt un ir lietošanai bīstama, opozīcija ierosina piešķirt šiem cilvēkiem citu grūstošu dzīvokli vai grūstošu dzīvojamo māju. Godātie kolēģi, atbildīgā komisija nevarēja pieņemt šādu necilvēcīgu Jurkāna priekšlikumu. Aicinu noraidīt to! (Starpsauciens: “Nevajag cilvēkus mocīt!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 159. - deputāta Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 160. - deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es pateicos Lagzdiņa kungam par parādīto demagoģijas skolu, jo vispār tas ir patiešām kolosāli un virtuozi... Parādīja, parādīja šeit, Kārli! Viņš ir tavs skolnieks, un tas ir ļoti labi nofiksēts. Būtībā šis priekšlikums daļēji atkārto iepriekšējo un būtu jāatbalsta. Es vienkārši gribētu piebilst, ka, ņemot vērā to, ka jūs saīsinājāt laiku uzstāšanās reizē, tas būtu jākompensē vismaz ar uzstāšanās biežumu, ja nevar saglabāt ilgumu...

Man bija ļoti patīkami dzirdēt no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicinājumus nacionalizēt dzīvokļus, it sevišķi Rīgā, jo tā vai citādi, bet vismaz Tabūna kunga teikto citādi nevarēja iztulkot. Un tad nu es ceru, ka tikpat konsekventa apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būs, ne tikai runājot šeit no tribīnes, bet arī strādājot ar likumprojektiem, un ka tā šos priekšlikumus iedos. Mēs tos atbalstīsim un iestrādāsim tikpat konsekventi. Tabūna kungs, jūs, strādājot Rīgas Domē kopā ar sociāldemokrātiem, to nepamanījāt, tāpēc neuzveliet vainu mums ne par kanāliem, ne par ko citu. Taču Lagzdiņa kungam par demagoģijas skolu vēlreiz paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei, viņa vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Lai gan es esmu iesniegusi šo priekšlikumu, man jāatzīst, ka nav iespējams uz trešo lasījumu, ja mēs vēlamies šo likumu pieņemt sakarīgi, atbalstīt tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar konceptuālo struktūru, ko ir izveidojusi atbildīgā komisija, tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Tā ir varonība, Kristiāna!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpiniet izskatīt priekšlikumus!

Lūdzu, par 161.priekšlikumu!

J.Lagzdiņš. Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs! Tātad nākamais ir 161. - bijušā finansu ministra E.Krastiņa priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to... un Kārlis Leiškalns to uzsver, lai es neoponēju ministram, un es to arī nedarītu, bet pret mums diemžēl tika vērsti pārāk lieli uzbrukumi, un, tā kā tie laikam daļēji skaitījās arī pie komisijas viedokļa, jo mums te nebija deputāta viedokļa, jo debatēs tika pieteikts Jānis Lagzdiņš, tad es esmu spiests atbildēt, jo citādi kāds var domāt, ka tas ir komisijas viedoklis.

Tātad - ko es gribētu šeit teikt? Kolēģi, tas ir ļoti nopietns jautājums, kāpēc mēs šeit ejam debatēt. Tāpēc, ka arī Latvijas radio nepārtraukti tiek izplatīti maldīgi uzskati, un arī Lagzdiņš teica, ka tie ir maldīgi uzskati, bet, manuprāt, gan no pilnīgi pretējas puses, ka visi īrnieki, kuri tiks izlikti no dzīvokļiem, saņems attiecīgi no pašvaldības palīdzību un tamlīdzīgi. Tāpēc es gribu pirmām kārtām pateikt, ka tas tā nemaz nav. Es vēlreiz to uzsveru! It īpaši tad, ja namīpašnieks pieprasīs šo dzīvojamo telpu personīgajām vai ģimenes vajadzībām, mēs pret to iebildīsim. Un nevis tāpēc, kā teica Ābiķis, ka namīpašniece nevar savu dēlu izmitināt, bet gan tāpēc, ka vispār nav neviena ierobežojuma, cik un kā. Pretējā gadījumā viņa it visos namos visus dzīvokļus var paņemt priekš sevis savām personīgajām vajadzībām, pēc tam vēlreiz pārskatīt savas vajadzības, un var būt, ka viņas personīgās vajadzības noteiks to, ka viņai vajag vēl pat īrēt.

Es ar ļoti lielu interesi klausījos Tabūna kunga runā, ka vajag rakt dziļāk. Nu 150 tūkstoši ir aizbraukuši, bet, kad sociāldemokrāti piedāvāja visu dzīvokļu fondu neprivatizēt, tad diemžēl apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas Domē pagājušajā sasaukumā balsoja “pret” to.

Par to dziļāku rakšanu. Es ceru, ka tas laikam neattiecas uz šo kanāla rakšanu, par kuru sociāldemokrāti nekad nav balsojuši “par” Rīgas Domē, bet tas laikam attiecas uz citām politiskajām partijām. Tabūna kungs varbūt atnāks šeit un pateiks, uz kurām partijām šī Rīgas kanāla rakšana attiecas. Taču es saprotu arī Dzintaru Ābiķi, viņš laikam toreiz aizgāja no “Latvijas ceļa”, tāpēc ka nokaunējās par šo kanāla rakšanu, jo tobrīd, kad šī kanāla rakšana notika, Rīgas mērs bija “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs, un arī viņš atradās “Latvijas ceļā”. Un laikam tāpēc viņš vēl aizvien ir sašutis par šo lietu.

Es domāju, kolēģi, ka tas nav nopietni. Mums tomēr vajadzētu padomāt nevis par to, kas ir noticis, kāpēc ir noticis, bet kāpēc tādas lietas pie mums var notikt, par ko ir sašutis Tabūna kungs, par ko ir sašutis Ābiķa kungs un par ko varbūt esmu sašutis arī es. Mums tomēr ir jādomā par to, lai šīs problēmas risinātu valstiski, nevis jāmēģina sabiedrībai iestāstīt to, ka tad, ja mēs dodam namīpašniekam tiesības savu personīgo vai ģimenes vajadzību dēļ visus īrniekus izlikt ārā... ka tas nav nopietni, ka tas nav ierobežojums, kas tur ir ielikts. Lagzdiņa kungs, mums nav kas dod iespēju šādu ļoti pamatotu prasību izvirzīt.

Un otrs, ka tas neattieksies uz tiem, kuriem Rīgā ir 26 lati vai vairāk, bet citās vietās - 21 lats. Un arī tas nav nopietni.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Redziet, ja runā pozīcija, tad nevajag tomēr maldināt iedzīvotājus. Lagzdiņa kungs, vai tad jūs nezināt, kā Rīgā izmet iedzīvotājus no namiem? Atslēdz auksto un karsto ūdeni, atslēdz apkuri, apgriež kabeļus... Paskatieties, kādas ņirgāšanās ir bijušas vairākās mājās, tāpēc nevajag stāstīt cilvēkiem brīnumus.

Un nākamais - par kanālu. Kas noslēdza līgumus par kanāla rakšanu? Paskatieties, uzprasiet premjerministram. Viņš ļoti labi zina, arī Ārgaļa kungs ļoti labi zina.

Kas attiecas uz Purvciema māju pabeigšanu. Tik tiešām arī es teicu, ka tās mājas varēja pabeigt, bet tur vajadzēja ņemt dalību arī Latvijas Privatizācijas aģentūrai. Nauda bija, bet kur palika? Valsts nekustamā īpašuma aģentūra 500 mājas Rīgā iztirgoja, kur nauda palika? Nav! Pārdeva viesnīcu “Latvija”. Naudiņu varēja izlietot šo māju remontam, taču nedarīja neko. Ko tad jūs domājat, no kurienes varēs paņemt to naudu?

Runājot par to, ka cilvēku dzīve ir sīkums, es tam nevaru piekrist. Cilvēka dzīve - tā ir dzīve, un neviens nedod tiesības to atņemt un pateikt, ka tas ir sīkums.

Attiecībā uz Rīgas 800 gadu jubilejas svinēšanu. Jau 1999.gadā noslēdza šos līgumus, atrada Austrālijas un visus citus tos speciālistus, kas taisīs to uguņošanu un visu pārējo. Tā ka iedzīvotājus, Lagzdiņa kungs, tik tiešām nevajag maldināt!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Dzintar, padodies!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām, klausoties šīs debates, kļūst skumji, jo šīs ļoti cilvēcīgās problēmas prasa arī cilvēcisku attieksmi, pirmām kārtām mūsu kā deputāta un kā cilvēka attieksmi, nevis kā vienai, otrai vai trešai grupai piederošas personas attieksmi. Un es nevienā brīdī neesmu gribējis uzvelt kaut kādas milzīgas naudas izšķērdības Rīgā tieši sociāldemokrātiem. (No zāles deputāts I.Burvis: “Bet tu to izdarīji!”) Protams, atbildība par to, kā mērķtiecīgāk ieguldīt līdzekļus, bija jāuzņemas visai iepriekšējai Rīgas Domes vadībai, un šobrīd ir ļoti svarīgi, lai mēs ar valsts starpniecību, šajā gadījumā ar pašvaldību starpniecību, censtos palīdzēt gan bijušajiem īpašniekiem, gan īrniekiem atrisināt viņu problēmas, un, cienījamie kolēģi, pašvaldības šajā gadījumā būs šis instruments. Mums, Saeimai, protams, ir jāgādā, lai trūcīgākajām pašvaldībām, veicot finansu pārdali, mēs piešķirtu maksimāli daudz līdzekļu un lai šīm pašvaldībām būtu finansu resursi, lai tās spētu palīdzēt gan īrniekiem, gan namīpašniekiem. Tomēr mums ir cilvēciski jāpieiet šim jautājumam, nevis jāsāk novelt atbildību uz vienas vai otras partijas pleciem, cienījamie sociāldemokrāti! Un nav svarīgi, kas Rīgas Domē tajā brīdī bija vadībā, kas pieņēma vienu vai otru varbūt ne visai apsveicamu projektu un neieguldīja to naudu īres namu celtniecībā vai rekonstrukcijā un tā tālāk.

Šobrīd svarīgi ir tas, lai vismaz tās pašvaldības, kuru rīcībā šobrīd ir pietiekami daudz naudas un kurām mums, Saeimai un valdībai, būs jāpalīdz, lai viņu rīcībā būtu pietiekami daudz šīs naudas… lai šīs pašvaldības kā katram mūsu valsts pilsonim vistuvākā valsts varas institūcija palīdzētu risināt viņa problēmas. Nesāksim te lamāt vienu vai otru partiju! Izturēsimies cilvēcīgi šajā jautājumā, cienījamais Baldzēna kungs! (No zāles deputāts E.Baldzēns: “Mēs to darām!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es debatēs runāju nevis kā referents, bet kā deputāts.

Es gribētu jūs vēlreiz iepazīstināt ar to oficiālo informāciju, kādu Saeimai ir sniegušas tiesas un Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas. Jums jau savlaicīgi tika izdalīts informatīvais statistikas materiāls. Atveriet, lūdzu, priekšpēdējo lappusi un iepazīstieties ar oficiālo informāciju, kura attiecas uz to, kas Rīgas pilsētā tiesā ceļ prasības par īrnieku izlikšanu, sakarā ar kādiem gadījumiem tas notiek, uz kāda pamata tiesā ceļ prasības, un tad mēs redzēsim precīzo ainu.

Tātad - kāda ir situācija? 95% no prasībām Rīgas pilsētas tiesās tiek celtas sakarā ar to, ka īrnieks ir trūcīgs, ka viņš ir parādā īres maksu un komunālos maksājumus. Šobrīd mēs debatējam par kapitālo remontu problēmu. Atveriet, lūdzu, priekšpēdējo lappusi! Šeit ir statistika: Centra rajonā ir iesniegtas 249 lietas sakarā ar parādiem un tikai 2 lietas sakarā ar kapitālo remontu; Ziemeļu rajonā - 3 lietas sakarā ar kapitālo remontu; Latgales priekšpilsētā - 1, Vidzemes priekšpilsētā - 18. Šeit Baldzēna kungs ļoti daiļrunīgi runāja par to, ka daudzi cilvēki tiek izlikti no telpām sakarā ar to, ka namīpašniekam nepieciešams dzīvoklis. Cik ir tādu lietu? Centra rajonā - neviena, Ziemeļu rajonā - 1, Latgales priekšpilsētā - 1 un Vidzemes priekšpilsētā - 5.

Nākamais materiāls, godātie kolēģi, ko tiesneši ir atsūtījuši Saeimai, ir par to, Baldzēna kungs, kas ir tie, kuri ceļ tiesā prasības par trūcīgu cilvēku izlikšanu. Tātad, citēju: “Vidzemes priekšpilsētas tiesas lietvedībā atrodas 7 civillietas sakarā ar izlikšanu, kas saistīta ar nepieciešamību veikt kapitālo remontu, 6 lietas ir noraidītas un 1 tikai ir apmierināta; no 297 civillietām 234 prasības tiesā ir cēlušas namu pārvaldes, tātad pašvaldības, bet tikai 63 iesnieguši privātīpašnieki. Zemgales priekšpilsētā no 725 prasībām, Baldzēna kungs, kas Rīgā ir celtas par izlikšanu, lielāko daļu ir iesniegušas tieši pašvaldība un tikai 33 lietas - privātīpašnieki.

Godātie kolēģi sociāldemokrāti! Pārtrauciet, lūdzu, sevis vadītajā Rīgā trūcīgo īrnieku izlikšanu uz ielas! Pārtrauciet to, kas tagad notiek Zemgales priekšpilsētā, kuru tagad vadāt jūs… Pārtrauciet Rīgā īrnieku izlikšanu uz ielas! Šī ir oficiālā statistika!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Mēs esam pateicīgi valdošās koalīcijas pārstāvjiem, kuri ir šeit zālē un kuru partijas ir ierosinājušas saviem namu pārvalžu līderiem attiecīgi šo jautājumu un nav to koriģējušas…

Taču es gribētu pateikt vienu: Lagzdiņa kungam ir taisnība, runājot par šo statistiku, bet tas bija līdz šim brīdim - līdz šā likuma pieņemšanai. Pēc tam būs citādāk, ja mēs pieņemsim šādu likumu.

Otrkārt. Man ir jāatbild Ābiķa kungam par to cilvēcīgo atbildību. Es gribētu pateikt, ka Jānis Lagzdiņš bija tas, kas, nobeidzot iepriekšējo sēdi, sāka to darīt ar ļoti asiem un nepamatotiem uzbrukumiem sociāldemokrātiem, teikdams, ka mums ir divas vai trīs sejas... un jūs varat pabļaut arī citreiz… tātad sevišķi mums, sociāldemokrātiem, esot apbrīnojama liekulība… Man ir kauns! Ja jums ir pašvaldību instruments, kā jūs sakāt, Ābiķa kungs, tad... Jā, tas ir instruments, no jūsu viedokļa, valdības rokās.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man patiešām ir liels prieks par Ābiķa kunga uzstāšanos… Egil, nevajag tik asi… nomierinies, viss ir ļoti labi, raugoties no cilvēciskā faktora. Viņš tā rūpējas, lai pašvaldībām ir nauda, un tas ir ļoti patīkami. Žēl, ka Lagzdiņa kungs nesaprot Ābiķa kunga rūpes un piedāvā tādus variantus, lai pašvaldībām būtu nevis vairāk naudas, bet vairāk papildu izdevumu, turpretī nauda paliks Finansu ministrijā, tanī ministrijā, kuru vada cienījamā Tautas partija. Ābiķa kungs, tā ir jūsu partija! Tātad nauda paliks jūsu partijas rokās. Viss ir kārtībā! Un jūsu partija ar savas ministrijas palīdzību būs tā, kas veidos tādu budžetu, lai pašvaldībām nebūtu naudas, jo tad naudas plūsmas tomēr apritēs ministriju līmenī, nevis pašvaldību līmenī, taču rūpes par cilvēkiem paliks šīm pašvaldībām. Un tad, protams, kļūst ļoti jautri, noklausoties Ābiķa kunga priekšlikumu, - aizmirst, jo nav jau svarīgi, kas bija pie varas tad, kad to naudu ieplānoja un izsaimniekoja. Un, sak, nerunāsim par partijām. Ābiķa kungs, tādā gadījumā varbūt runāsim gan par tām partijām, kuras ir ielikušas visus šos projektus gan valsts līmenī, gan pašvaldību līmenī, un tad es atbalstīšu arī cienījamā Lagzdiņa kunga pārmetumus sociāldemokrātiem! Jā, trīs mēnešos, strādājot Rīgas Domē, mēs vēl neesam izlabojuši visu to, ko “Latvijas ceļš”, Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir sastrādājušas desmit gados. Nu nepaspējām!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atvainojos, taču man, gribot negribot, ir jāatbild, jo mani aicināja nākt tribīnē. Baldzēna kungs, es nevainoju jūs ne kanāla rakšanā, ne kanāla aizbēršanā, kas faktiski jau bija tuvu tam. Jā, normālā valstī, normālā valsts galvaspilsētā ir jābūt gan kanāla tīrīšanai - un tas ir pavisam normāli -, gan visam citam - arī dzīvokļu problēmu risināšanai, tāpēc nevajadzētu te īpaši kurināt kaislības un vainot citam citu. Es nevainoju jūs arī par to, kas tika sastrādāts šajos 11 gados, bet jūs jau arī nebijāt tas, kurš stāvēja malā. Politikā gan jau bijāt un kaut kādā veidā arī dzīvi ietekmējāt kaut vai kā vēlētājs. Un arī jūsu kolēģi…

Bet ko es gribētu pateikt? Pavisam vienkārši! Redziet, mēs nerisinām lietas kompleksi, par ko es teicu jau pirmajā reizē. Mēs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti - Vidiņa kungs, Jurdža kungs un es -, ierosinājām (toreiz atsaucās vēl daži deputāti - Paegles kundze un citi) izveidot grupu palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kuri šeit jūtas ļoti slikti un grib aizbraukt uz savām etniskajām dzimtenēm. Tādi ir 50 000 cilvēku, kuri ir nākuši Krievijas vēstniecībā un lūguši padomu, kādā veidā tur nokļūt. Taču es nejūtu ne deputātu vairākuma, ne valdības, ne pašvaldības, arī Rīgas pašvaldības, īpašu atbalstu un degsmi, lai šo problēmu risinātu.

Jo, redziet, būtu pavisam vienkārši. Es jums nosaukšu skaitļus. Tātad 50 000 cilvēku grib aizbraukt. Tad pieņemsim, ka ģimenē ir trīs cilvēki. Izdalām tā vienkāršoti ar trīs, un redzam, ka atbrīvotos 15 000 dzīvokļu. 15 000 dzīvokļu! Nevajadzētu te runāt par jaunu celtniecību, par dzīvokļu trūkumu un tā tālāk, un tā joprojām. Tad nu mēģināsim palīdzēt visi kopīgi risināt šo ļoti svētīgo problēmu! Cilvēki mums zvana un saka, ka mēs esot patiešām pareizi sākuši šo problēmu risināt, kura nav risināta visus 11 neatkarības gadus. Ķersimies visi pie šīs lietas un palīdzēsim šiem cilvēkiem aizbraukt, jo atgriezties dzimtenē ir ļoti svēta lieta, un, ja mēs viņiem palīdzam, tad tas ir desmitkārt svētīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dzimtene tik tiešām ir svēta lieta, bet viņa vēl ir arī jāsaglabā, nevis jāiztirgo, kā mēs to darām. Debatēs tik tiešām parādās taisnība. Es pilnīgi piekrītu Ābiķa kungam, kurš atbalsta sociāldemokrātus. Jūs tik tiešām pateicāt pareizi, kad pirmo reizi no pozīcijas puses kritizējāt iepriekšējos Domes vadītājus. Un objektīvi! Par to es jums saku: “Paldies!” Jo pagājušajā Rīgas Domē sociāldemokrātus neparko nepielaida pie budžeta līdzekļu lietderīgas izlietošanas. Pretī bija nolikta valde... (Zālē kņada.) Nemaz nesmejieties! Tika pieņemts - vēl 6.Saeima pieņēma -, ka Rīgas Domē var izveidot valdi. Bija izveidota valde ar mazu... tikai ar pozīcijas partiju piedalīšanos. Un tāpēc es jūs aicinu: paskatieties, kā notika konkursi desmit gadu laikā Rīgā!...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ...Un tad jūs redzēsiet, kur palika līdzekļi.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es tiešām šoreiz gribētu atbalstīt sociāldemokrātus un arī Bojāra kungu, jo, kā jūs zināt, vairāk nekā 80% iesniegumu tiesās ir par cilvēku izlikšanu no pašvaldību mājām, tad nu mēs, ņemot to vērā, arī ierakstām, ka pašvaldībām ir jāpārvieto šie cilvēki, jo māju vairākums taču pieder pašvaldībām, un arī tiesu procesi notiek tieši par pašvaldību mājām, par pašvaldību ierosināto īrnieku izlikšanu. Bojāra kungs, es domāju, ka šeit nav pretrunu ar atbildīgās komisijas viedokli. Vairākuma griba tiek ievērota. Un es šeit lūgtu atbalstīt arī sociāldemokrātus un balsot tiešām par atbildīgās komisijas lēmumu.

Un vēl otra maza piezīme. Mēs visu laiku runājam par pašvaldības budžetu un domājam, ka tas ir pašvaldības vadītāja personīgais budžets jeb viņa personīgā nauda. Pašvaldības budžets ir tas budžets, kam arī es maksāju 25% no savas algas, tad nu piedodiet, bet es gribētu, lai šī nauda tiktu izlietota pirmām kārtām īrnieku izmitināšanai. Es personīgi piekrītu un domāju, ka arī Bojāra kungs piekritīs, ka daļu no savas algas viņš labprāt atdotu pašvaldības budžetā tieši šo īrnieku pārvietošanai. Taču mēs te strīdamies, it kā šī nauda piederētu pašvaldības vadītājam personīgi. Daži, protams, varbūt to tā arī uztver, bet es domāju, ka ne jau nu sociāldemokrāti būs tie, kuri uztvers, ka tā ir viņu personīgā nauda. Tā ir mūsu kopējā nauda, un šoreiz es domāju, ka te nav pretunas ne ar Baldzēna kunga, ne ar mana drauga Bojāra kunga vēlmēm. Viss ir tieši tā, kā viņi grib. Vairākums īrnieku dzīvo pašvaldību mājās, pašvaldības viņus izliks, un tiešām nebūs nekādu problēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Mēs debatējam nevis par bijušā finansu ministra E.Krastiņa 161.priekšlikumu, bet gan kopumā par šo kapitālā remonta problēmu, tāpēc es aicinu šo finansu ministra priekšlikumu, kas nav kontekstā ar sagatavoto redakciju, neatbalstīt, kā to ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 161. - bijušā finansu ministra E.Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 37, atturas - 39. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 162. - deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 163. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 164. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 165. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 166. - finansu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 167. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 168. - Kristiānas Lībanes priekšlikums - nav balsojams, jo neizriet no nobalsotās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 169.priekšlikums - tāpat.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

J.Lagzdiņš. 170. - Jāņa Gaiļa priekšlikums... (No zāles deputāts J.Gailis: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. .... Tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 171. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 172. - Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 173. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 174. - Jurkāna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 174. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 175. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 176. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 177. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 177. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 178. - sociāldemokrātu priekšlikums - ir daļēji pieņemts un pārcelts uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 179. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Arī 180. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstīts daļēji un iestrādāts 28.5.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 181. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 182. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 183. - sociāldemokrātu priekšlikums par brīdināšanas termiņu - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 184. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 185. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 186. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 187. - sociāldemokrātu priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Sociāldemokrāti prasa balsojumu, bet es domāju, ka, tā kā šeit ir ierosināta pilnīgi jauna norma, kas nekad līdz šim Īres likumā nav bijusi, mums vajadzētu par to arī mazliet parunāt un saprast, par ko mēs balsojam. Šis 187. priekšlikums tiešām ir jāatbalsta, jo tā, kā to ir paredzējusi atbildīgā komisija, mūsuprāt, pēc “Latvijas ceļa” domām, likumā tomēr rakstīt nedrīkstētu. Nekad agrāk likumā namīpašniekam nav bijušas piešķirtas tik lielas, tik neierobežoti plašas un nekādu motivāciju no namīpašnieka puses neprasošas normas, kā to atbildīgā komisija ir iecerējusi darīt 28.7.pantā.

Kas tātad tur ir pateikts? Tur ir pateikts tas, ka tad, ja kāds cilvēks īrē dzīvokli, neatkarīgi no tā, vai viņš vēlas šo dzīvokli pamest vai ne, pirms ir beidzies viņa īres līguma termiņš, mājas īpašnieks, neatkarīgi no tā, vai tā ir privātpersona, valsts vai pašvaldība, var vienkārši pavēlēt šim cilvēkam pārcelties uz citu dzīvokli tajā pašā namā. Tātad var vienkārši pavēlēt saskaņā ar šo normu un kompensēt pārcelšanās izdevumus. Pati doma, ka likumā principā varētu paredzēt gadījumus, kad izīrētājs izbeidz līgumu pēc savas iniciatīvas bez īrnieka piekrišanas, pārvietojot īrnieku citā līdzvērtīgā dzīvoklī... pati doma kā tāda varētu būt, taču tad tas būtu jāattiecina uz šiem konkrētajiem specifiskajiem gadījumiem, kad tas, likumdevējaprāt, ir nepieciešams. Un tādi gadījumi ir. Kā klasisku piemēru šeit varētu minēt denacionalizētās mājas, tās attiecības, kas namīpašniekam veidojas ar īrnieku, kurš ir bijis īrnieks mājas denacionalizācijas brīdi un kuru šis namīpašnieks ir it kā saņēmis mantojumā no padomju valsts. Un tad patiešām var gadīties, ka namīpašnieks vēlas izīrēt 1.stāvu kādam veikalam vai birojam, gūt peļņu un uzturēt visu šo māju par 1.stāva nomas maksu, taču, ja tas īrnieks, kas mitinās šajā 1.stāva dzīvoklī, neparko negrib no turienes iet ārā, tad tādā gadījumā šo normu tā arī vajadzēja formulēt, attiecinot to uz īrniekiem, uz tām attiecībām, kas jau ir radušās pirms denacionalizācijas.

Mēs nedrīkstam to attiecināt uz attiecībām, kas ir radušās īpašniekam, skaidrā prātā un pie pilnas saprašanas noslēdzot īres līgumu, piemēram, uz pieciem gadiem, un to, ko viņš tad varēs darīt saskaņā ar šo normu, pat nepainteresējoties par to, ko īrnieks par to domā. Izīrētājs tad varēs vispirms pagaidīt kādus sešus mēnešus, lai īrnieks tur kārtīgi iekārtojas, saremontē telpas, iebūvē kādas mēbeles vai varbūt vēl kaut ko citu ieliek, un tad pateikt: “Zini, ko, mīļais draugs, es te esmu izdomājis, ka tu tagad no 2.stāva dzīvokļa, kuru tu esi noīrējis, pārcelsies uz 5.stāvu. Un mani nekas cits absolūti neinteresē, bet to koferīšu pārnēsāšanu es tev kompensēšu, tos pārnešanas izdevumus. Un mani pilnīgi neinteresē tas, ko tu par to domā, tas, ka tu vēlies varbūt padzīvot 2.stāvā, ka tu esi noīrējis konkrēto dzīvokli un rēķinājies ar to, ka tu to varēsi lietot visu īres līgumā paredzēto termiņu. Mani tas pilnīgi neinteresē.” Un izīrētāju neinteresēs arī visādi sīkumi, piemēram, tas, ka varbūt tajā 5.stāva dzīvoklī, kas, iespējams, būs līdzvērtīgs un svaigi izremontēts, būs, teiksim, tapetes ar rozā krokodiliem, kas īrniekam nepatiks. Tas atkal īpašnieku absolūti neinteresēs. Nu nevar tā! Katram ir jānes atbildība par savu rīcību...

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Lībane. ...tajā skaitā īpašniekam, tajā skaitā izīrētājam. Aicinu atbalstīt 187.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Lībanes kundzei, kura, protams, pateica, kā tas tik tiešām ir. Tagad tā notiek. Izremontēts, labs dzīvoklis... izliek laukā...

Es gribu pateikt dažus vārdus Lagzdiņa kungam. Kā jūs lielījāties, ka šis likums būs tas ideālais, kas aizstāvēs mūsu iedzīvotājus! Diemžēl tas viņus neaizstāvēs. Jūs varat te apgalvot, ko gribat, varat balsot pret iesniegtajiem priekšlikumiem, kā jau jūs to visu laiku darāt, bet viņus tas neaizstāvēs!

Tagad īrnieks ir beztiesīgs attiecībā pret namīpašnieku, un to jūs ļoti labi zināt. Rīgā tādu piemēru ir ļoti daudz. Ja vajag to cilvēku izlikt laukā, tad pielieto arī citādas metodes, un cilvēks mīļā miera labad vai nu aizkāpj uz 6.stāvu, vai pārvācas uz pagrabu, vai vispār aiziet projām. Tāpēc man rada izbrīnu, ka komisija, izskatot šo jautājumu, nav atbalstījusi to, ka, dzīvojamā telpas īres līgumu izbeidzot pēc izīrētāja iniciatīvas, ir jāierāda īrniekam cita līdzvērtīga dzīvojamā telpa. Viņam tāda ir jāierāda! Ja jau tas namīpašnieks grib to dzīvokli, tad viņam ir jāatrod un īrniekam jāpiešķir līdzvērtīgs. Cilvēkiem ir jāciena vienam otru - un kur nu vēl, ja viņi ir latvieši! Tā ka priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām prieks, ka beidzot arī “Latvijas ceļā” ir atradušās dzirdīgas ausis attiecībā uz kādu no mūsu priekšlikumiem. Jo tiešām pats likuma gars runā par to, ka līgumam ir prioritāte. Ja ir objektīvi faktori - māja vai nu grūst, vai tai ir vajadzīgs kapitālremonts - vai kādas citas vajadzības, tad līgums, kam ir prioritāte, var tikt lauzts. Šinī gadījumā ir subjektīva norma, un mēs ierosinājām izslēgt to no likuma, jo tā ir tīrā patvaļas tiesība, kam nevar būt nekā kopīga ar civiltiesībām. Jo tiesiski noslēgts līgums tiek lauzts, bet šinī gadījumā - subjektīvi... Es tiešām ceru, ka priekšlikums gūs atbalstu arī pārējos kolēģos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu pateikties frakcijas “Latvijas ceļš” priekšsēdētājai Kristiānai Lībanei, jo arī viņa atzina to, ka priekšlikums ir visnotaļ nopietns, un parādīja visus tos aspektus, kā varbūt patvaļīgi ierobežos īrnieku tiesības. Tas arī rada pamatu mūsu bažām, ka likumprojekts - tādā redakcijā, kādu to piedāvā atbildīgā komisija, - nebūt nav ideāls un ka īrnieku tiesības tik tiešām tiek aizskartas. Aicinu atbalstīt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts... Nevēlas runāt. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es pateicos Kristiānai Lībanei par šīs normas vērtējumu. Tik tiešām - spēkā esošā likumā nav šādas normas. Komisijā bija ļoti plašas debates par šo piedāvājumu, viedokļi bija visdažādākie. Arī valdība izskatīja piedāvāto jauninājumu un atbalstīja - es gribētu teikt, vienbalsīgi - variantu, kas ir, ja tā varētu teikt, ekstrēms. Komisija neatbalsta šo valdības priekšlikumu un piedāvā tādu variantu, ka tik tiešām īres līguma termiņa laikā izīrētājs - vienalga, vai tas būtu dzīvojamās mājas vai privatizēta dzīvokļa izīrētājs, - var, savlaicīgi (tas ir, sešus mēnešus iepriekš) brīdinot, piedāvāt īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvokli tajā pašā mājā, nodrošinot to, ka tiek segti pārcelšanās izdevumi. Tas variants, ko Kristiāna Lībane piedāvāja, - attiecināt to uz kādu noteiktu pārejas periodu un piemērot noteiktam dzīvojamam fondam, un tas būtu denacionalizētais dzīvojamais fonds, un tās būtu, tā teikt, tādas vienreizējas tiesības, tādas, kas attiecībā uz īrnieku tiktu piemērotas vienu reizi, - tas būtu varbūt atbalstāms. Katrā ziņā komisijas vairākums iesaka sašaurināt šīs tiesības attiecībā uz namīpašnieku un iesaka veikt šādu pārvietošanu tikai vienas mājas ietvaros.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 31. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to nākamie priekšlikumi - 188., 189., 190. un 191.priekšlikums - nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 192. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 193. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 194. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 195. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Kolēģi, lūdzu, ieskatieties 31.pantā!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 196. - deputātu Māra Grīnblata, Palmiras Lāces un Jāņa Gaiļa priekšlikums (proti, iesniegtais likumprojekts, kas ir reģistrēts ar numuru 796) - ir atbalstīts un iestrādāts jau pieņemtajā un debatēs apspriestajā 28.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tas pats attiecas uz 197.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tas pats sakāms arī par 198.priekšlikumu. Arī tas ir iestrādāts 28.4.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 199. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 200. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums izslēgt 36.pantu - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Analogs ir deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Par šo pašu pantu ir arī Jāņa Jurkāna iesniegtais 202.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 203. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts un iestrādāts attiecīgajās normās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 204. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 205. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 206. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 207. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 208. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 209. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 210. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 211. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 211.priekšlikumu.

Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, izlasīsim šo priekšlikumu! Man it kā nav nekas iebilstams pret šo priekšlikumu, bet... Izlasīsim arī to, ko paredz 36.1.pants! Tas paredz, ka nevarēs izlikt uz ielas tikai tos bērnus, kuri ir no maznodrošinātām ģimenēm, tātad visus citus bērnus varēs izlikt uz ielas. Vai tas nav pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju, kuru Latvija parakstīja? Ir. Padomājiet, vai tieši tādā redakcijā mēs varam pieņemt 36.1.pantu! Laikam nē! Un tāpēc es nezinu, ko šajā sakarā darīt. Jo tāda priekšlikuma, kaut gan tāds tika komisijas sēdē apspriests, šajā tabulā nav, - ka jāaizsargā, ja īrniekiem ir parādi, visi bērni. Šeit tāda priekšlikuma nav. Ko darīt tālāk, es nezinu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Tik tiešām par to problēmu, par ko nupat runāja Aleksandrs Golubovs, mēs diezgan plaši debatējām atbildīgajā komisijā. Dažos vārdos pastāstīšu, kāda koncepcija ir šajā likumā piedāvāta attiecībā uz īrnieka aizsardzību.

Šajā likuma pantā mēs uzskaitām tās iedzīvotāju kategorijas, kurām tiek ar šā jaunā likuma normām nodrošināta aizsardzība dažādos veidos. Šādu aizsardzību bauda ģimenes ar bērniem, invalīdi, darbnespējīgi cilvēki, kā arī pensionāri, ja minēto personu ienākumu līmenis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto. Kolēģim Aleksandram Golubovam ir taisnība, ka ar šo likumu mēs neparedzam aizsardzību pilnīgi visām ģimenēm, kurām ir bērni, jo mēs uzskatām tā: ja ģimene ir pietiekami turīga, bet tai kaut kādu apstākļu dēļ (taču tas gan ir maz ticams) ir iekrājušies parādi vai ir kādā citā veidā radušās dzīvokļa problēmas, tad šādai ģimenei, kura nav trūcīga un kuras ienākumi pārsniedz pašvaldības noteikto līmeni, tomēr pašai būtu jārūpējas par savu un savu bērnu dzīvokli un dzīvokļa problēmas risināšanu. Tik tiešām kolēģim ir taisnība - kā teica kolēģis, tas ir zināmā mērā pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, tā tas ir tīri teorētiski. Taču, ņemot vērā pašvaldību ļoti plašos iebildumus pret šo normu (pašvaldības, lielo pilsētu pašvaldības ierosina vispār izslēgt no likuma 36.1.pantu), mēs nevaram tomēr izlikties, ka nezinām, kāda ir situācija šobrīd mūsu valstī, - ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem likumiem jebkuru ģimeni, pat vistrūcīgāko, kurā ir viens, divi vai trīs bērni, var izlikt, un tā tas arī notiek, it īpaši Rīgā; šie cilvēki tiek izlikti bez cita dzīvokļa ierādīšanas, un viņiem netiek sniegta palīdzība. Šis likums uzliek pienākumu vienai lielai daļai šo ģimeņu, kurām ir attaisnojoša iemesla dēļ - attaisnojošs iemesls ir trūcīgums - radušās dzīvokļa problēmas... Taču es aicinu pakāpeniski risināt šo problēmu, jo pretējā gadījumā pašvaldības patiešām nespēs nodrošināt, lai visas ģimenes ar bērniem, kurām ir radušās dzīvokļa problēmas, tās atrisinātu ar pašvaldības palīdzību. Tādēļ arī šis, godātie kolēģi, faktiski ir viens no kompromisa ceļā tapušiem priekšlikumiem, ar kuru mēs ievērojam pašvaldību reālās iespējas. Ja mēs pieņemtu Aleksandra Golubova ideju, tādā gadījumā tik tiešām pašvaldībām būtu ļoti grūti. Mums šķiet, ka tas ir taisnīgi, ka turīgie rūpējas par sevi un par saviem bērniem, bet trūcīgiem palīdz pašvaldība un valsts. Es tātad aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 211.priekšlikumu, kurš ir loģisks.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 211.priekšlikumu? Debates jau sen ir pabeigtas. (Starpsaucieni: “Jā! Ir!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 211.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 212.priekšlikums, ko iesniegusi atbildīgā komisija, paredz aizsargāt ne tikai bērnus, bet arī aizgādnībā esošas personas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas debatēt par 212.priekšlikumu? Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 213. - labklājības ministra (priekšlikuma iesniegšanas laikā tas bija Jurdžs), priekšlikums izslēgt 36.1.panta otro daļu - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 214. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 215. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums - daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 216. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manā skatījumā, būtu ļoti loģiski, ja šo priekšlikumu atbalstītu tieši valdošās partijas, valdošā koalīcija. Jūs paši saprotat, ka nav iespējams atļaut Ministru kabinetam noteikt jebkuras normas no zila gaisa. Ir noteiktas tādas vai savādākas šīs normas, ir noteikts, kāds ir tas iztikas minimums. Ir jāstrādā ar tām normām, kas būtībā jau ir “iz dzīves”. Tā vai savādāk, patīk vai nepatīk, tās ir izskaitļotas. Ministru kabineta noteiktie dzīves apstākļi parasti ir krietni labāki, un viņu noteiktās normas krietni atšķiras no šīs normas, kas ne velti tiek saukta “iztikas minimums”. Tāpēc es domāju, ka jūs būsiet tik saprātīgi un atbalstīsiet sociāldemokrātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār izbrīnu rada tas, ko dara mūsu valdība. Vai tad mūsu valdība vienmēr var noteikt, kas notiek kādā Latvijas apdzīvotā vietā? Diemžēl nevar, un viņa to nekad arī nav darījusi. Ministru kabinets, valdība, izmanto trūcīgās statistiskās ziņas, kuras vienu otru reizi var pat apšaubīt, jo tās tik tiešām pat 70% gadījumu ir kļūdainas. Un tagad es teikšu, ko piedāvā Ministru kabinets par maznodrošinātu atzītai personai, ja tās ienākumi, materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni. Tas nosaka kritērijus, pēc kādiem pašvaldības dome (padome) atzīst personu par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kā tiek novērtēts maznodrošinātās personas materiālais stāvoklis.

Cienījamie kolēģi, vai tad katras apdzīvotās vietas personu materiālā stāvokļa nodrošināšanu tagad noteiks Rīgā? Un kāpēc pašvaldībām tiek atņemtas priekšrocības, jo pašvaldības ļoti labi zina katru cilvēku. Diemžēl mūsu valdība nezina pat to, cik iedzīvotāju ir Latvijā, jo statistiskie rādītāji par pagastiem un iedzīvotāju skaits, cik tiešām dzīvo pagastos, vienmēr atšķiras, un ir bijušas pat ļoti daudzas sūdzības, ka ir tik liela atšķirība, tāpēc mūsu piedāvātā izmaiņa ir objektīva un normāla, un es aicinu atbalstīt 216.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (Starpsauciens: “Jāni! Bet tur ir divi priekšlikumi. Kādēļ viņi ir salikti kopā?”)

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tik tiešām iepriekšējie runātāji pamatoti kritizēja to konceptuālo nostādni, ko atbildīgā komisija bija ielikusi likumprojektā uz otro lasījumu, jo mēs nepamatoti bijām lieguši pašvaldībām tiesības izvērtēt vietējos apstākļus, brīvo dzīvokļu daudzumu, iedzīvotāju dzīves līmeni, naudas daudzumu un beigu beigās izrādīt arī labo gribu, kas dažādās pašvaldībās ļoti dažādi izpaužas attiecībā uz palīdzības sniegšanu trūcīgām personām. Tātad mēs ar piedāvāto 36.1.panta otro daļu ierosinām - lūdzu, kolēģi, izlasīsim! -, ka par maznodrošinātu atzīstama persona, ja tās ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteikto līmeni, bet Ministru kabinets vienkārši nosaka kritērijus, pēc kādiem jāvadās, lai mazajām pašvaldībām, kurām būtu grūti noteikt šo līmeni, būtu kaut kādi pieturas punkti, pēc kuriem vadoties tās varētu pieņemt lēmumu, tomēr ienākumu līmeni katrā ziņā nosaka katra konkrētā pašvaldība.

Es aicinu atbalstīt šo pieeju, jo principā arī septiņu lielo pilsētu pašvaldību vadītāji ierosina to, ka pašas pašvaldības nosaka, kādā veidā tiek sniegta palīdzība tām personām, kurām ir dzīvokļu problēmas. Arī es ierosinu, lai pašvaldībām būtu pēc iespējas lielāka, maksimāla brīvība. Un šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir tieši tāds. Taču, ja mēs pieņemtu to, ko aizstāv godājamais kolēģis Leons Bojārs, tad būtu pretēji - tad valdībai visā valstī: Ludzā, Preiļos, Daugavpilī, Liepājā un Rīgā būtu jānosaka vienots šis minimālais iztikas līmenis.

Es aicinu tomēr šo ceļu neiet un balsot tā, kā to ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 216. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Aicinu balsot par 217. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītais Prezidij, godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Esmu spiesta nākt tribīnē un censties jums stāstīt par vienu lietu. Pieņemot šo 217. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, veidojas ļoti interesanta situācija sociālajā sfērā. Pašreiz mums spēkā ir likums par sociālo palīdzību, un tur ir noteikts pabalsts, trūcīgas ģimenes dzīvokļa pabalsts un cita veida pabalsti, kurus nosaka likums par sociālo palīdzību. Saku jums, kolēģi, atklāti, ka patlaban vairāk nekā 250 pašvaldības Latvijā nepiemēro šā likuma normas - es runāju par likumu par sociālo palīdzību - un nepiešķirt trūcīgas ģimenes pabalstu un dzīvokļa pabalstu.

Kāda radīsies situācija, parādoties vēl vienam jaunam pabalstam? Es ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka likums, kuru šodien izskata, ir nepieciešams un ka arī šāds pabalsts būtu nepieciešams, ja mums Latvijā būtu sakārtota likumdošana. Par šīm lietām mēs runājām jau pirms gada, un Labklājības ministrija, izstrādājot izmaiņas likumā par sociālo palīdzību, runāja par garantēto minimālo ienākumu, bet diemžēl likumprojekts ar grozījumiem likumā par sociālo palīdzību no Ministru kabineta līdz Saeimai ar šo sadaļu likumā par sociālo palīdzību neatnāca. Uz to es esmu vērsusi jūsu uzmanību vairākkārt.

Tātad pašreiz šis maznodrošinātā pabalsts, kā mēs to varam definēt, manuprāt, ir ļoti spilgti izteikts tiesu pants: cilvēkam ir tiesības saņemt no pašvaldības šo atbalstu, bet cilvēks to nevar saņemt, jo, ja pašvaldība piemēro likumu par sociālo palīdzību, sniedzot jau trūcīgas ģimenes pabalstu, dzīvokļa pabalstu, un, ja nu vēl pietrūkst, tad var tiesāties ar jebkuru pašvaldību. Es tik tiešām, kolēģi, uzskatīšu par savu svētu pienākumu cilvēkiem to skaidrot un pamācīt, kā viņiem realizēt Latvijā savas tiesības.

Es lūdzu, kolēģi, jūs vēlreiz, it sevišķi pozīcijas partijas, vērst Ministru kabineta uzmanību uz to, ka ir nepieciešams gada beigās sakārtot sociālo likumdošanu, lai, es atvainojos, šāda nesaprašanās nerastos pēc tam, kad šis likums būs stājies spēkā.

Par to mēs runājām Labklājības ministrijā, par to mēs runājām ar cienījamo Lagzdiņa kungu, un par to mēs runājām ar citiem deputātiem, bet, cienītā pozīcija, bez jūsu konkrētas prasības Ministru kabinetam šī lieta nav sakārtojama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 36.1.pants pēc savas būtības ir sociālais mugurkauls visam šim likumam, jo tajā ir mēģināts risināt sociāla rakstura problēmas un to, kas ir jāievieš saistībā ar īres cenu liberalizāciju.

Uz ko tad šī sociālā palīdzība attiecas? Uz īrnieku, ja viņš ir pensijas vecumā vai darba nespējīgs invaliditātes dēļ, uz īrnieku, ja viņa apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, uz īrnieku, ja viņa aizgādnībā ir kāda persona, bet parasti ģimenē dzīvo vairāki cilvēki, nevis tikai divi. Reāli šis likums un šī sociālā aizsardzība attiecas uz ļoti šauru iedzīvotāju kategoriju. Tā ir tikai viena daļa.

Otra daļa attiecas uz šiem Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Kā tad tie radās? Iepriekšējā lasījumā nobalsotais teksts runā par to, ka Ministru kabinets novērtē materiālā stāvokļa līmeni, lai personu atzītu par trūcīgu, šinī gadījumā - par mazturīgu. Ja Ministru kabinets nosaka šo līmeni, tādā gadījumā iestājas Pašvaldību likumā noteiktā norma, ka, uzliekot jaunus pienākumus, ir jānodrošina arī finansējums.

Godīgi sakot, komisijā mēs tik ilgi muļļājām, kamēr izmuļļājām to, kas te ir rakstīts: Ministru kabinets nosaka kritērijus, bet visu pārējo nosaka pašvaldība. Kādi tad varētu būt šie mazturības kritēriji? Un kādi ir nabaga kritēriji? Naudas daudzums, kas viņam ir kabatā. Kādi vēl kritēriji varētu būt, lai atzītu par nabagu? Cik viņam liela ģimene, kāpēc strādā vai kāpēc nestrādā? Un ko tad noteiks pašvaldība? Pēc būtības apslēpts ir palicis pilnīgi tas pats, kas bija iepriekšējā lasījumā pieņemtajā tekstā, un Ministru kabinetam jeb valdībai šinī gadījumā Pašvaldību likuma noteiktajā kārtībā ir jāpilda savi pienākumi attiecībā uz finansējumu, ja tā uzliek jaunas funkcijas, jo tas, kas ir iestrādāts trešajā lasījumā, nebūt nenoņem atbildību no valdības par jaunu funkciju finansēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs šeit pilnīgi precīzi redzam, ka likums dod iespēju jebkurā brīdī šo likuma normu pārvērst par patvaļu. Šeit nav izveidota tāda likuma norma, ka tā viennozīmīgi un simtprocentīgi būtu patvaļa, tomēr tā dod šo iespēju, šo politiski “slideno” iespēju, un es aizvien esmu bijis pārliecināts, ka likuma burtam un garam ir jābūt tādam, kas ir traktējams pietiekami viennozīmīgi.

Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka ļoti pareizi jau Aija Barča pateica par visām tām sociālās politikas sekām, kas iestāsies, ja mēs atbalstīsim šādu nepārdomātu priekšlikumu.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Šeit ir mākslīgi ārkārtīgi sašaurināts šis personu loks, ir ļoti šaurs to personu loks, kas būtu atzīstamas par maznodrošinātu personu.

Tālāk. Ja Ministru kabinets nenoteiks kaut kādus kritērijus, tad it īpaši pašvaldībām parādās plašas iespējas un īstenībā arī rodas jautājums: kāpēc tad Ministru kabinetam tādus kritērijus vajadzētu noteikt? Pašvaldībām pašām vajadzētu noteikt šo līmeni, kas būs zemāks par šo 21 latu. Tādas iespējas arī nav izslēgtas. Un rezultātā tas nozīmē tikai vienu - viss būs atkarīgs pirmām kārtām no pašvaldības budžeta iespējām un arī no tā, cik konkrētā pašvaldība, tās deputātu vairākums, vispār grib kādam dot. Un tās varbūt gribēs dot 10, 12 vai 9 latus, nevis 26-28 latus. Un tāpēc šī norma katrā ziņā pašreizējā variantā veido sociālās aizsardzības samazinājuma iespējas.

Es gribētu arī uzsvērt, ka šis jautājums ir ļoti nopietns un parāda to visu būtību, kāpēc mēs šeit esam tik ilgi debatējuši. Mēs esam runājuši par to, ka nav vis tā, ka likums visus šos īrniekus aizstāv. Neaizstāv! Un šeit ir tā vieta, kur mēs varam redzēt, ka daudz kas var notikt pavisam pēc citāda scenārija. Jā, protams, ja mēs pieļausim, ka pilnīgi visi cilvēki pašvaldībās un Ministru kabinetā ir godprātīgi un to vien dara, kā trīc un dreb par mūsu īrnieku interesēm, ka viņi vienmēr izvirza visaugstākos kritērijus un nekad vidējus un zemākus, tad tādā gadījumā mūsu bažām nav pamata, tomēr likums nedrīkst būt atkarīgs no tā, vai valsts amatpersona ir visgodīgākā pasaulē vai viņa caurmērā ir normāla valsts amatpersona. No tā nedrīkst būt atkarīgas likuma piemērošanas sekas, un tāpēc es uzskatu, ka šeit vajadzētu būt zināmai stingrībai un kārtībai.

Sēdes vadītājs. Ārpus kārtas vārds referentam. Lūdzu! Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Tā kā debatēs ir pieteikušies daudzi deputāti, tad, lai mēs atkal nenovirzītos no tēmas, ko reglamentē šis likums, es komisijas vārdā gribētu informēt, ko šobrīd nosaka spēkā esošais likums.

Spēkā esošais likums neuzliek pienākumu pašvaldībām sniegt īrniekam palīdzību gadījumā, ja sakarā ar īres un komunālo maksājumu parādiem cilvēks tiek izlikts uz ielas. Šobrīd neviens likums neuzliek šādu pienākumu. Turpretī šis jaunais piedāvātais projekts uzliek pašvaldībām pienākumu tādu palīdzību sniegt šādām personām: ja šī persona ir sasniegusi pensijas vecumu vai ir darba nespējīga invaliditātes dēļ. Sakiet, lūdzu, kolēģi, vai šādu personu mūsu valstī ir maz? Manuprāt, diemžēl tādu ir ļoti daudz.

Otrkārt. Šādu palīdzību sniedz personai, ja kopā ar viņu dzīvo un viņas apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Es domāju, ka šādu ģimeņu mūsu valstī ir vēl vairāk.

Treškārt. Ja ar šo personu kopā dzīvo un viņas apgādībā ir maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai arī maznodrošināta persona, kura ir darbnespējīga invaliditātes dēļ. Arī šādu personu ir pietiekami daudz mūsu valstī.

Likums tikai nosaka, ka šīm kategorijām ir jāsniedz palīdzība, bet to, cik plašu loku aptvers šī pašvaldības palīdzība, to pašvaldība noteiks pati, izvērtējusi šo trūcīguma vai maznodrošinātības līmeni, kā likumā ir teiks.

Un šeit man jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka pēc būtības šāda palīdzības formula saskan ar to, ko lasām vēstulē, kuru ir septiņu lielo pilsētu pašvaldību vadītāju vārdā parakstījis Rīgas Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, proti, septiņu pilsētu vadītāji ierosina, ka šīs palīdzības sniegšanas kārtība būtu jānosaka attiecīgajai pašvaldībai. Mēs ar likumu tikai uzskaitām tās kategorijas, kuras ir aizsargājamas, bet tas, cik lielā apmērā šī palīdzība aptver, ir jānosaka katrai domei pašai, izvērtējot sava budžeta lielumu, dzīvokļu daudzumu, sociālo stāvokli attiecīgajā teritorijā, bezdarba līmeni, un arī situāciju ģimenēs. Un katra konkrētā pašvaldība, Baldzēna kungs, neapšaubāmi, spēs objektīvi izvērtēt savas iespējas, tāpēc dosim pašvaldībām šīs iespējas, kā to ierosina arī septiņu pilsētu vadītāji, kuru vārdā vēstuli ir parakstījis jūsu biedrs Gundars Bojārs.

Es aicinu šeit atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto koncepciju.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, tā kā biedri laikam mēs visi esam, es nupat no Lagzdiņa kunga dzirdēju tādu izteicienu, ka likums neuzliek pienākumu pašvaldībām izlikt iedzīvotājus uz ielas, bet kā tad notiek tā izlikšana uz ielas? Un uz kāda likuma pamata? Ja tā ir Latvijas Republikas likumdošanas ignorēšana, tad tie iedzīvotāji, kuri tika izlikti uz ielas... ar viņiem tas ir izdarīts nelikumīgi, tāpēc viņiem ir jākompensē radītie zaudējumi un jāatvainojas.

Bet nu īsi par tām bagātajām pašvaldībām, par kurām te runā un kuras te domā kaut kā ierobežot vai vēl nezin ko darīt. Ko nozīmē bagāta pašvaldība? Un kuras tad ir tās bagātās pašvaldības? Varbūt jūs domājat, ka bagātība ir nemainīga? Nē! Tā mainās, jo šodien kāda pašvaldība var būt ļoti bagāta, bet pēc diviem mēnešiem tā var būt ļoti mazturīga. Jūs jau zināt, ka valsts no tranzīta iegūst ļoti daudz līdzekļu, bet, ja tranzīts apsīks, tad kas notiks ar mūsu ostām, kuras jau tagad viena ar otru te ēdas un nevar sadzīvot? Tranzīts aizvirzās, ienākumu nav, un tā bagātība nozūd. Tāpēc likums ir jāizstrādā tā, lai nebūtu ne bagāto, ne nabagu, bet lai tas aizsargātu mūsu iedzīvotājus.

Un tagad vēl par Ministru kabineta noteikumiem. Es jums teikšu tā: jūs pamēģiniet panākt subsīdiju izmaksāšanu, balstoties uz Ministru kabineta izdotajiem nolikumiem! Cilvēki mēnešiem staigā, lai saņemtu tos desmit latus. Cik tur vajag dokumentu, lai to apliecinātu, noliecinātu, pierādītu, norādītu... Kas tikai nav jādara!

Un es jums pateikšu, ka Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālā aizsardzība ir sabradāta ar krokodila ādas kurpēm, un tāpēc ir radies arī šis priekšlikums, ka attiecīgo pašvaldību domes nosaka palīdzības līmeni. Līdz šim visu to noteica Ministru kabinets, Ministru kabinets un vēlreiz Ministru kabinets. Tad kāpēc tās pašvaldības ir vajadzīgas? Mēs bijām pārvērtuši visu Latviju par vienu pagastu, un tad nu mūsu Ministru kabinets izrīkojās tā, kā tam patika... kā viņš to līdz šim ir darījis. Un tādu priekšlikumu atbalstīt nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tātad jaunajā likumprojektā ir paredzēts tas, ka mums valstī tagad vairs nebūs tikai trūcīgas, bet būs arī maznodrošinātas ģimenes. Iedomājieties sociālās palīdzības dienestu, kam atbilstoši valdības noteiktajiem kritērijiem būs no jauna jāveido formula, pēc kuras ģimene tiks novērtēta tagad kā maznodrošināta, jo līdz šim tika rēķināts pēc formulas, pēc kuras ģimene tika atzīta vai neatzīta par trūcīgu. Par to izsniedza izziņas ļoti daudzām iestādēm, un, protams, par velti, jo sociālās palīdzības dienests ir pašvaldības iestāde, kas nevar par to saņemt maksu. Un nu vēl klāt nāks izziņas, kuras pašvaldības sociālās palīdzības dienestam būs jāsniedz par to, ka ģimene ir maznodrošināta.

Es vēl gribēju pateikt to, ka šodien diezgan slikti darbojas arī tas mehānisms, pēc kādiem kritērijiem ģimene ir jāatzīst par trūcīgu, jo ļoti grūti ir novērtēt ģimenes privāto īpašumu, ļoti grūti ir novērtēt daudzus citus ģimenes īpašumus, bet vēl grūtāk būs novērtēt maznodrošinātās ģimenes statusa noteikšanu, jo tas, kas ir ierakstīts Labklājības ministrijas un Ministru kabineta noteikumos par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu, praktiski ir ļoti grūti izpildāms. Ļoti grūti! Iedomājieties: ir jānovērtē ģimenes personīgais īpašums - māja. Kas novērtēs šo summu bez maksas? Kas novērtēs mājas vērtību bez maksas? Par to šim trūcīgajam cilvēkam būs vienreiz jāsamaksā, pēc tam - otrreiz jāsamaksā, lai saņemtu kaut kādus atvieglojumus. Bet par dzīvokli, protams, arī ir jārunā. Ir jānovērtē dzīvokļa īpašuma vērtība. Kas to novērtēs bez maksas? Par to cilvēkam atkal kārtējo reizi būs jāmaksā, un tāpēc es domāju, ka šis... Principā es neesmu pret to, ka ir jābūt šim maznodrošinātas ģimenes statusam, bet izpildīt to reāli būs ļoti grūti.

Bez tam, ja jūs gribat zināt, sociālās palīdzības dienesta darbinieki ir viena no viszemāk apmaksātajām strādājošo kategorijām valstī un tieši pašvaldību iestādēs.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma, bet pirms pārtraukuma ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums - turpināt šīsdienas Saeimas sēdi, līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. (Zālē liels troksnis. Izsaucieni.)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu! Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 29, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Nākamajam vārds debatēs Egilam Baldzēnam, otro reizi. Lūdzu! (Starpsauciens: “Nav zālē!”)

Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet oponēt Jānim Lagzdiņam. Viņš teica, ka šis likums skar ļoti plašu iedzīvotāju kategoriju jeb iedzīvotāju daļu.

36.1.panta pirmā daļa sociāli aizsargā īrniekus (īrnieki ir cilvēki, ar kuriem noslēgts īres līgums) tajos gadījumos, ja īrnieks ir pensijas vecumā vai ir darbnespējīgs invaliditātes dēļ, un tās ar viņu kopā dzīvojošās personas, kas ir vēl apgādībā, - viņa apgādībā esošos nepilngadīgos bērnus un citas viņa apgādībā esošas personas. Šis likuma pants neaizsargā citas personas un citus ģimenes locekļus. Šā likuma izpratnē tie ir laulātie, tie ir brāļi, māsas un citi ģimenes locekļi vai citas personas, kas dzīvo kopā ar īrnieku. Reāli tomēr ir ļoti šaura šī kategorija. Jānis teica, ka viņu ir daudz. Varbūt viņu ir daudz, bet vesela rinda cilvēku tomēr paliek bez sociālās aizsardzības. Šā likuma 36.1.pants viņus nekādā ziņā neaizsargā, jo 28.2.pants nosaka, ka viņi ir izliekami ārā par to, ka nav samaksājuši komunālos maksājumus, īri un ka viņiem ir parādi. Ar tiesas lēmumu šos cilvēkus izliek ārā uz ielas, un viņiem nekādas reālas sociālās aizsardzības nav.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Problēma ir pietiekami nopietna, lai mēs to analizētu un skatītu. Šajā sakarā vajadzētu ņemt vērā vienu apstākli, uz ko mums ir norādījuši arī septiņu lielāko Latvijas pašvaldību vadītāji, - ņemt vērā arī tās intereses, kas ir pašvaldību vadītājiem. Mēs nevaram uzlikt jaunu pilnvaru apjomu, jaunu pienākumu apjomu pašvaldībām, ja tām nepalielinām arī finansiālos līdzekļus sakarā ar šiem pienākumiem. Tāpēc es aicinu visus šos priekšlikumus un šo likumprojektu kopumā izvērtēt no lietderības viedokļa. Nevar būt tā, ka mēs skolotājiem palielinām slodzi, bet nepalielinām algu. Nevar būt tā, ka mēs vērtējam piecu stundu darbu tāpat kā 15 stundu darbu. Tas ir jautājums, ko pat Vineta Muižniece saprot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Debatējot par šo normu, tika izpausti divi pretēji viedokļi. Sociāldemokrāts Pēteris Salkazanovs norādīja uz to, ka minētā norma un tajā ietvertā aizsardzība attiecas uz ļoti šauru personu loku. Savukārt sociāldemokrāts Egils Baldzēns runāja par to, ka šī norma ir ļoti smaga, neizpildāma un prasa no pašvaldībām ļoti daudz līdzekļu. Arī Rīgas Domes priekšsēdētājs sociāldemokrāts Gundars Bojārs savā vēstulē Saeimai, kritizējot šo likumu, norāda, ka šī norma nav izpildāma, ka pašvaldībām ir pārāk liels slogs. Tātad šajā situācijā, kad ir tik dažāds viedoklis vienas partijas līderiem, šeit tomēr vajadzētu paust to oficiālo viedokli par šo likumu.

Godātie kolēģi! Tiem, kuri varbūt nebija zālē tad, kad es pirmo reizi komentēju šīs likuma normas būtību, gribu pateikt to, ka pašas pašvaldību domes, padomes vai viņu pilnvarotas institūcijas noteiks, uz cik plašu personu loku attieksies likumā noteiktā īrnieku sociālā aizsardzība. Ja Rīgā vai Jūrmalā pie varas esošie sociāldemokrāti vēlēsies attiecināt šādu aizsardzību uz daudziem cilvēkiem, uz tiem, kam tiešām Rīgā iet grūti, tad tas ir iespējams ar attiecīgās domes, teiksim, Rīgas Domes, lēmumu. Ja to vēlēsies, teiksim, Tautas partijas vadītā Cēsu pilsētas pašvaldība vai “Latvijas ceļa” vadītā Dobeles pašvaldība, tādā gadījumā attiecīgo pašvaldību lēmējinstitūcijas varēs pieņemt lēmumu un pilnībā aizsargāt īrnieku intereses.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo normu tādā redakcijā, kādu to piedāvā atbildīgā komisija, proti, aicinu atbalstīt 217.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 217. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 218.priekšlikums: pašvaldības dome (padome) ir tiesīga noteikt arī citas tās teritorijā dzīvojošu personu kategorijas (tātad ne tikai pensionārus, ne tikai invalīdus, ne tikai ģimenes ar bērniem), kurām tiek sniegta palīdzība, ja tām rodas tās problēmas, par kurām ir runa likuma 28.2.pantā.

Godājamie kolēģi! It īpaši, godājamais Pēteri Salkazanov! Ja tik tiešām ir tā problēma, ka iepriekšējās normas aptvertais personu loks ir pārāk mazs, tad katras pašvaldības dome (padome) varētu pieņemt lēmumu attiecināt šo aizsardzību arī uz citām personām. Tā ka, godātie kolēģi, pirms jūs ķeraties pie šā likuma kritizēšanas, vajadzētu izlasīt likuma tekstu! Aicinu atbalstīt 218.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Šā likuma autori, rakstot šo pantu, ļoti viltīgi ir ielikuši 218.priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības dome pati ir tiesīga noteikt citas kategorijas, šīs pašvaldības teritorijā dzīvojošo personu citas kategorijas, ja tās tiek izliktas no dzīvojamās telpas. Protams, sociāldemokrāti atbalstīs šo priekšlikumu, jo tā ir vienīgā iespēja aizsargāt tās cilvēku grupas, kas nav minētas iepriekšējos likuma grozījumos, kurus mēs apspriedām. Galvenā kritiskā kategorija šeit jau tika norādīta, proti, tie ir bērni no tām ģimenēm, kurām nav maznodrošināto statusa, no ģimenēm, kuras ir pietiekami... sacīsim, minimuma apjomā apgādātas, bet kurām ir citi apstākļi, kuru dēļ tās tiek izliktas no dzīvojamām telpām.

Pēc īsa brīža mēs runāsim par bērnu tiesību aizsardzību bāriņtiesu jomā, tādēļ gribētos tomēr atgādināt, ka šā likuma ietvaros, ciktāl tas skar bērnu tiesību jomu, nav ievērota Bērnu tiesību aizsardzības konvencija. Arī par šo 36.1.panta grozījumu jāteic, ka pašvaldība vienmēr būs spiesta no tiem līdzekļiem, kurus likums neparedzēs kā mērķdotāciju, tomēr aizsargāt tās kategorijas - šajā gadījumā tie ir nepilngadīgie bērni - , ja tās tiks izliktas no dzīvojamām telpām un ja ģimene nebūs maznodrošināta.

Es gribētu aicināt godājamos deputātus pievērst vērību nākamajiem grozījumiem - 219., 220. un 221.priekšlikumam - , lai vismaz tajos gadījumos, kad bāriņtiesa ir nolēmusi, ka nepilngadīgajam bērnam ir nepieciešama šī aizsardzība, to arī sniegtu, un aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosināto priekšlikumu.

Runājot par bērnu tiesībām, negribētos secināt, ka bērni ir tā iedzīvotāju kategorija, kurai vēl nav vēlēšanu tiesību un kuru Saeima nemēģina aizsargāt dažnedažādā veidā. Mēs šajā zālē esam daudzkārt diskutējuši par bērnu pabalstiem. Arī tā ir milzu problēma mūsu valstī. Tāpēc ir jāatrod vismaz kaut kādas citas formas, lai aizsargātu tās ģimenes, kurās, par spīti demogrāfiskajā ziņā ļoti smagajiem apstākļiem, ir bērni. Tā ir tā kategorija, kas būtu aizsargājama pirmām kārtām. Tomēr jāteic, ka šajā likumā šī kategorija ir, tā teikt, tikai daļēji aplūkota. Šis likums aplūko tikai vissmagākos gadījumus - tādus, kuros tiešām maznodrošināta ģimene ar bērniem tiek izlikta ārā. Tie ir vissmagākie gadījumi, tomēr mēs neparedzam tādos gadījumos aizsardzību - ne tikvien no pašvaldības labās gribas sniedzamo, bet arī likumā noteiktā kārtībā sniedzamo. Ja šāda ģimene vai šādas ģimenes intereses pārstāvošas institūcijas vērsīsies tiesā, tad atsauce uz šo likumu nebūs iespējama, jo tā būs tikai pašvaldības labā griba - aizsargāt to ģimeņu bērnus, kurām nav maznodrošinātas ģimenes statusa.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks beigt uzstāšanos.

V.Lāzo. Protams, priekšsēdētāja kungs, sociāldemokrāti atbalstīs šo normu, bet tas ir tikai aizsardzības minimums. Bija iespējams arī lielāks apjoms pašvaldību palīdzībai, kas tiktu sniegta jau likumā noteiktā kārtībā.

Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man ir mazliet jāprecizē Lagzdiņa kunga teiktais, jo viņš divas reizes ļoti nopietni teica, ka, lūk, Seska kungs, Bojāra kungs... Ir runa par 36.1.pantu, kas nosaka, ka attiecīgās pašvaldības dome noteiktu nodrošinātības līmeni. Pašas pašvaldības var noteikt, kāda persona ir atzīstama par maznodrošinātu. It kā mums ir lielas domstarpības... Gribu vēlreiz uzsvērt, ka Gundars Bojārs nav izteicis priekšlikumu labot to noteikumu. Mums šeit, Saeimā, ir oficiāls dokuments... Redziet, mums vakardien tika izdalīts dokuments - septiņu republikas lielāko pilsētu iebildumi pret šo likumu. Un šeit ir arī Seska kungs... Viņš tur nav pret to iebildis. Tas nav tas pats, ko jūs sakāt... Es gribētu pateikt kaut ko citu, ļoti nopietnu, - ka pašvaldības pret to neiebilst varbūt vienīgi tāpēc, ka ir pārliecinātas, ka tās šo normu nesamazinās savās pilsētās. Taču jautājums jau ir nevis par šīm septiņām pilsētām, bet par valsti kopumā, un tāpēc mums, neapšaubāmi, ir jāuztur spēkā norma, kas nodrošina vismaz mazturīgajiem cilvēkiem zināmu sociālo garantiju minimumu, kaut vai šo 21 latu, nevis jāpieļauj brīva interpretācija par šo tēmu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nenoliedzami, pašvaldībām ir tiesības - un tādām tiesībām ir jābūt - noteikt arī citas īrnieku kategorijas, kurām var piešķirt tādu sociālo aizsardzību, kādu paredz 36.1.pants, bet jebkādai palīdzības paplašināšanai ir arī ekonomiskais aspekts - tā ir saistīta ar naudas līdzekļiem. Un noteikti tieši šā iemesla dēļ lielās pilsētas ir rakstījušas šo vēstulīti ar tādiem argumentiem. No vienas puses, jā, sociālajai palīdzībai ir jābūt, turklāt tai jābūt, cik vien iespējams, plašai, bet, no otras puses, ir jābūt arī attiecīgiem naudas resursiem, jo budžets pašvaldībām ir samazinājies. Agrāk tas bija 25-26% no iekšzemes kopprodukta, bet tagad - 16%. Šīs naudas varbūt ir vairāk, teiksim, Rīgai, Ventspilij, bet katrā ziņā Latvijas pašvaldībām kopumā paliek arvien, arvien mazāk naudas, ar ko viņas var rīkoties. Proporcionāli iekšzemes kopproduktam valsts budžeta daļa nepārtraukti aug. Un tā ir tā problēma, kāpēc lielās pašvaldības iebilst pret šā likumprojekta virzību: likumdevējs liek ekonomiskās problēmas risināt pašvaldībās, bet valsts vai valdība pilnīgi nepiedalās šo jautājumu risināšanā ar finansu resursiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Par šo pantu tagad uzstāšos kā deputāts, nevis kā atbildīgās komisijas referents.

Ir pilnīgi pretēji! Pretējs ir ierosinājums, kas ir saņemts no sociāldemokrāta Gundara Bojāra. Proti, sociāldemokrāts Gundars Bojārs, Rīgas Domes priekšsēdētājs, savā oficiālajā priekšlikumā ierosina sniegt trūcīgām personām pavisam vienkāršu aizsardzību... Ja tās ir izliktas no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, pašvaldībām ir pilnīga, absolūta rīcības brīvība... Likumā nekas netiek šādā sakarā reglamentēts, netiek veidotas nekādas rindas, nekāda precīza kārtība netiek noteikta. Likumā ir ierosināta tikai šāda norma: ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā likuma 36.1.panta pirmo daļu, minētajām īrnieku kategorijām attiecīgā pašvaldība vai tās izveidota institūcija ar savu lēmumu nosaka kārtību palīdzības sniegšanai. Tātad likumā absolūti netiek noteiktas nekādas prasības, un tādējādi ir pilnīga rīcības brīvība pašvaldībām.

Godātie kolēģi! Es aicinu tomēr atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto priekšlikumu un balsot par to, nevis par to, ko ierosina sociāldemokrāti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Jums vārds kā referentam.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, es aicinu balsot un atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 218. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 219. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 220. - deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 221. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 222. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 223. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 224. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 224.priekšlikumu.

Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi, izlasīsim šo priekšlikumu! Šeit ir teikts, ka bāriņtiesu, pagasttiesu pienākums ir uzraudzīt, lai īrnieka apgādībā esošie nepilngadīgie bērni un aizgādnībā esošās personas tiktu nodrošinātas ar dzīvojamo telpu. Tad iznāk, ka bāriņtiesām mēs uzliekam pienākumu raudzīties, lai visas tās ģimenes, kurās ir bērni un kuras jau ir izliktas no dzīvojamās telpas, no sava dzīvokļa, būtu apgādātas ar dzīvokļiem. Šajā gadījumā iznāk, ka apgādās ar dzīvokļiem tikai tos, kas ir pieminēti šajā likumā. Kādā veidā bāriņtiesas, pagasttiesas varēs izpildīt šo pienākumu, kuru mēs tām uzliekam? Jo ierādīs citu dzīvojamo telpu tikai maznodrošinātām ģimenēm, kurās ir bērni, bet visi citi bērni paliks atkal uz ielas. Un bāriņtiesai vajadzēs kaut kā nodrošināt, lai viņiem tiktu piedāvāta cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju ir bērnam jānodrošina dzīvošanai derīga telpa, tas ir, dzīvoklis. Kā varēs bāriņtiesas izpildīt to savu pienākumu, kuru mēs tām uzliekam, ja mēs to nesaskaņojam ar visu likumu? Es to nezinu, bet lūdzu par šo priekšlikumu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nupat mans kolēģis pieminēja Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju. Tiešām - šī redakcija neaizsargā bērnu, kuru izliek uz ielas, jo tajā ir runa par īrnieku apgādībā esošiem nepilngadīgiem bērniem. Tur nav runa par citām personām, kas dzīvo kopā ar īrnieku un nav arī runa par apakšīres līgumu. Šos bērnus izliek uz ielas, un neviens par viņiem nerūpējas. Par viņiem nerūpējas nedz 36.1.pants, kurš runā par sociālo aizsardzību, nedz arī šis pants, jo te ir runa tikai par īrnieka apgādībā esošiem bērniem. Ja es esmu noslēdzis īres līgumu, tad tas attiecas uz maniem bērniem. Ja mana māte ir noslēgusi īres līgumu un es dzīvoju kopā ar māti, tad uz maniem bērniem nedz bāriņtiesa, nedz 36.1.pants reāli neattiecas, jo tie nav īrnieka apgādībā esoši bērni, tie ir citas personas vai ģimenes locekļi. Un apakšīres līgumā pēc būtības sociālā aizsardzība vispār nav paredzēta.

Nodrošināšana ar dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu - šāds bāriņtiesas pienākums ir šajā pantā minēts. Bet ar kādu mehānismu to var realizēt? Grūti pat iedomāties, no kāda dzīvojamā fonda bāriņtiesa ņems dzīvokļus, lai šo pienākumu realizētu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Iepriekšējais debatētājs norādīja uz to, ka šī norma neesot izpildāma, jo bāriņtiesām neesot dzīvojamā fonda, ar kura palīdzību varētu nodrošināt konkrētu aizsardzību ģimenēm, kurās ir bērni un kuras ir izliktas no dzīvokļiem. Ja jūs, kolēģi Pēteri Salkazanov, uzmanīgi izlasītu piedāvāto normu, tad jūs redzētu, ka bāriņtiesas pienākums nav vis ierādīt dzīvokļus (šis pienākums ir pašvaldībām), bet ka bāriņtiesa ir speciālas bērnu tiesību aizsardzības institūcija, kuras pienākums ir pārraudzīt, piedalīties tiesas procesā, būt informētai, pārraudzīt pašvaldību attiecīgo institūciju darbu, lai visas tās maznodrošinātās ģimenes, kurām ir bērni un kurām ir dzīvokļu problēmas, tiktu nodrošinātas ar dzīvokli. Lai tām būtu tāda aizsardzība, kādu paredz šis likums.

Godātie kolēģi! Es gribētu informēt, ka, no vienas puses, tiek pārmests, ka šī norma aptverot pārāk šauru personu loku, bet, no otras puses, Gundara Bojāra parakstītajā un Saeimai adresētajā ierosinājumā ir ietverts aicinājums vispār svītrot no likuma šo aizsardzības mehānismu. Tādēļ man īsti nav saprotams, kāda ir atsevišķu mūsu kolēģu pozīcija.

Es aicinu atbalstīt šo normu, kas aizsargā bērnu tiesības.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 224. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 225. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 226. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 227. - deputāta Jurkāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 228. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 229. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 230. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 231. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 232. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 233. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 234. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 235. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 236. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 237. - sociāldemokrātu priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit vēlreiz gribētu uzsvērt, kāds ir šis saturs, ko atbildīgajai komisijai ir piedāvājusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, diemžēl atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. Tātad mēs aicinām papildināt 40.panta tekstu ar šādu teikumu: “Ja izīrētājs, ļaunprātīgi pārkāpjot īres līguma noteikumus, būtiski pasliktina īrnieka dzīves apstākļus, tā pienākums ir atlīdzināt īrniekam morālo kaitējumu, kura apmēru strīdus gadījumā nosaka tiesa.” Tātad, kolēģi, šeit ir skaidri un gaiši parādīts tas, ka tad, ja, ļaunprātīgi pārkāpjot īres līguma noteikumus, īrniekam būtiski tiek pasliktināti dzīves apstākļi, viņam pienākas atlīdzība ne tikai par materiālo kaitējumu, bet arī par morālo kaitējumu, un, ja ir strīdus situācija, tad tās apmēru nosaka tiesa.

Es gribētu uzsvērt tikai vienu: ja, pieņemot šo likumu, atbildīgā komisija būtu domājusi par īrnieku tiesību aizstāvību, tad šeit atbildīgās komisijas viedoklis būtu nevis “neatbalstīt”, bet varbūt “daļēji atbalstīt”. Tomēr mēs redzam skaidru un viennozīmīgu atbildīgās komisijas balsojumu - neatbalstīt.

Tā ka es aicinātu Saeimas deputātus vēlreiz pārdomāt, vai tiešām šis priekšlikums ir tik slikts, kā to uzsver atbildīgā komisija savā atzinumā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! It sevišķi mūsu koalīcijas partneri Rīgas Domē! Jūs esat ļoti daudz strādājuši ar īrniekiem, jūs esat daudz strādājuši ar dzīvokļu fondu, to denacionalizējot, privatizējot, un visā šinī periodā ļoti bieži bija redzama tieši tāda situācija, ka šo 7 gadu ietvaros, nepārkāpjot likumu, nebija iespējams izdzīt īrniekus no dzīvokļa. Un jūs ļoti labi zināt - ja jūs to nezināt, varat uzprasīt savam partijas biedram Jānim Karpovičam -, kādi mehānismi tika ieslēgti, lai cilvēku izdzītu no dzīvokļa -, tika atslēgts karstais ūdens, tika atslēgts aukstais ūdens, tika taisīts remonts nevajadzīgās vietās, tika veikti sūkņu remonti, pēkšņi pazuda elektrība, tika mainīti tīkli - viss tika darīts, lai cilvēks aizietu no dzīvokļa, nespēdams izturēt šo pret viņu vērsto teroru.

Tad, kad mēs runājam par Latvijas deokupāciju, mēs vienmēr atceramies to, kā mūs te ir ne tikai materiāli, bet arī morāli pazemojuši, kā mūs morāli ir grāvuši un kādi mums būtu no tā visa jāizdara secinājumi, kā būtu jānovērtē šis stāvoklis un būtībā jāpieprasa arī morālais gandarījums.

Šajā brīdī padomājiet paši, ko nozīmē, ja tāpat apietas ar vienu cilvēku, nevis ar tautu, ka tā apietas ar cilvēku dzīvoklī, un, dabīgi, tādā gadījumā jūsu reakcija būtu pareiza - atbalstīt šo priekšlikumu, lai sniegtu cilvēkam, kurš tiek terorizēts savā dzīvoklī, morālu gandarījumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izmaiņu šajā likumā ir veikts ļoti daudz. Diemžēl tās lielākoties ir nākušas par labu tikai māju īpašniekiem, un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka pēdējā laikā, pēdējos divos gados, Saeimā ir pieņemts ļoti daudz likumu par dažādu organizāciju veidošanu, bet mēs arī redzam, ka tiesību tām dod ļoti daudz, turpretī atbildību tās nenes nekādu. Es jums pateikšu, ka bija vēl viens interesants priekšlikums, kas arī tika nobalsots kādam par labu, un tas attiecas uz finansu ministra atbildību par savu darbu. Un cienījamā pozīcija nobalsoja tā, ka finansu ministrs nes tikai politisko atbildību par savu darbību.

Kas tad ir slikts šajā sociāldemokrātu priekšlikumā? Un kāpēc tas nav jāatbalsta, ja ir pateikts, ka tad, ja izīrētājs ļaunprātīgi pārkāpj īres līguma noteikumus... Kāpēc viņam nav jānes atbildība? Vai tad tiešām tie visi izīrētāji ir Indijas svētās govis? Vai viņiem nav pārkāpumu? Cik daudz avīzēs mūsu korespondenti ir rakstījuši par visiem tiem brīnumiem, kas notika Rīgā un citās pilsētās, par to, ko namu īpašnieki, lai tikai atbrīvotu tās platības, kas viņiem ir vajadzīgas, darīja ar iedzīvotājiem! Kādu viņi nesa atbildību? Vienīgi varbūt samaksāja vienus simts latus un ar to viss beidzās. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo arī namu īpašniekiem ir jāsaprot, ko viņi dara.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka likuma veidošanas teorija paredz to, ka tad, ja kāds no likumiem jau ir paredzējis šādas tiesības, tas obligāti nav jāiekļauj kādā citā likumā vai arī jāizdara atsauce, ja tāda reiz jau ir izdarīta.

Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šā likuma 1.pantā ir minēts, ka šis likums regulē tās attiecības, kuras neregulē Civillikums vai citi normatīvie akti. Tanī pašā laikā, ja īrniekam, kurš ir viena no līgumslēdzēju pusēm, saistībā ar īpašnieka vai izīrētāja darbību ir radušies materiālas vai morālas dabas zaudējumi, kā viņš uzskata, viņam ir tiesības sniegt prasības pieteikumu tiesā par šā materiālā vai morālā zaudējuma atlīdzību.

Gribu vērst uzmanību arī uz to, ka nevienā šā likuma pantā nama īpašniekam, tiesiskajam valdītājam, nav dotas kaut kādas administratīvas tiesības prasīt kaut kādu zaudējumu atlīdzināšanu. Ja īrnieks būs sabojājis viņa namu, tad atlīdzību viņš varēs piedzīt tikai tiesas ceļā, nevis kaut kādā citā veidā. Un arī šis pants tieši tādā pašā veidā dod tiesības īrniekam caur tiesu piedzīt zaudējumus, ja tādi viņam radušies namīpašnieka darbības vai bezdarbības dēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nenoliedzami Jānim Gailim ir taisnība, ka gan izīrētājs, gan īrnieks var griezties tiesā un piedzīt materiālos zaudējumus, tātad abpusēji šādas iespējas pastāv, bet tikai ir viena nelaime. Bez materiālā zaudējuma pastāv vēl arī morālais zaudējums, un šajā ziņā gan es negribu piekrist Jānim, ka likumdošana to jau nosaka. Latvijā morālo kaitējumu atlīdzina tikai likumā paredzētajos gadījumos. Tādējādi, ja šāds gadījums likumā nav minēts, tad neviena tiesa morālo kaitējumu neatlīdzinās, un tādēļ arī ir tapis šis sociāldemokrātu priekšlikums par to, ka tad, ja īrnieks ziemā ir atstāts bez apkures vai kanalizācijas, īrniekam ir tiesības griezties tiesā un piedzīt morālo kaitējumu, kas viņam ir radīts no namīpašnieka puses. Un nav svarīgi, vai tā ir pašvaldība, kāda cita juridiskā persona vai nama apsaimniekotājs, bet šādas tiesības šis likums dod. Un tikai tad, ja likumā būs ierakstīta šāda norma, arī tiesa šo prasību ņems pretī un atzīs vai neatzīs morālo kaitējumu.

Par materiāliem zaudējumiem tiesa katrā ziņā ņems pretī iesniegumu jebkurā brīdī.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Jūsu rūpes var saprast kā namīpašnieka vēlmi, lai īpašniekam nebūtu atbildības par savu darbību.

Runājot par tiesu, uz kuru jūs atsaucāties, varu sacīt, ka jūs visi ļoti labi zināt, kā strādā Latvijas tiesas. Es domāju, ka šajā ziņā īpaši komentāri nav vajadzīgi.

Un otrkārt. Tiesa prasa naudu, bet vai tā vienmēr būs šim īrniekam, lai viņš varētu aiziet uz tiesu? Protams, viņam tās nebūs! Un vai viņam būs nauda, par ko paņemt advokātu, kura pakalpojumi ir ļoti dārgi? Protams, arī nebūs! Tā ka viņš šajā tiesā vienmēr būs zaudētājs.

Tātad, ja mēs neieliksim iekšā šo labojumu, tad cilvēks atkal būs atstāts pats savā ziņā un viņš vienmēr būs zaudētājs, tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums, lai mūsu namīpašnieki tomēr kaut vai kādā veidā saprastu, ka viņi ne vienmēr ir taisnīgi un ne vienmēr izturas korekti pret mūsu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atvainojiet, ka es nācu šajā tribīnē. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Neatvainosim!”) Nu neatvaino, Lujān! Šis gan nav mans lauciņš... (Kāds kaut ko sauc no vietas.) Es šodien klausos šīs ļoti interesantās diskusijas un esmu nonācis pie tāda secinājuma, ka opozīcija ne tik daudz atbalsta īrniekus, bet gan atbalsta pašvaldības. Un tas ir skanējis vairākkārt.

Otrais. Baldzēna kungs, jūs jau negriežaties pie manis, lai mani pārliecinātu balsot par jūsu priekšlikumu, bet jūs griežaties pie Latvijas radioklausītājiem, un tas, man liekas, šajā gadījumā nav pieņemami, jo lems ne jau viņi, bet mēs lemsim. Taču, ja jūs pratīsiet mani pārliecināt, tad varbūt tas priekšlikums, ko jūs iesniedzāt, arī “izies cauri”.

Trešais. Un, man liekas, tas ir pats būtiskākais. Burvja kungs un Bojāra kungs te visu laiku atgādina, cik tie izīrētāji ir drausmīgi sadisti, kā viņi atslēdz elektrību, atslēdz ūdens padevi un tā tālāk, un tā tālāk.

Bet, cienījamie kolēģi, uzdosim jautājumu: kāpēc viņi to dara? Arī es šos faktus nenoliedzu, bet kāpēc viņi to dara? Man šķiet, ka atbilde ir ļoti vienkārša: tāpēc, ka dzīvojamās platības īres tirgus ir deformēts. Un deformējam to mēs paši. Mēs deformējam to arī ar šo likumu, slēpdamies aiz maskas, ka mēs aizstāvam tikai īrniekus, lai gan mēs viņus vispār deformējam. Un tas arī masu medijos jau ir izskanējis. Nav jau tā, ka mēs aizstāvam tikai tos namīpašniekus, kuri ir bagāti, kuri ir buržuji, kurus vajag piespiest, iznīcināt un tā tālāk. Tā ir tīri boļševistiska pieeja, taču ir jādomā arī par viņiem.

Un pēdējais, ko es gribētu pateikt, Baldzēna kungs! Nu nav jau tik traki ar tām īrējamām platībām. Es pats te nesen meklēju kādam cilvēkam izīrējamas telpas, un tīri ciešamus dzīvokļus Pārdaugavā var dabūt par 30 - 40 latiem mēnesī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi. (Starpsauciens: “Tikai lūdzu, lai Vidiņš pārliecinās!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es patiešām pašreiz nemēģinu pārliecināt Vidiņa kungu, jo viņš vienmēr frakcijas disciplīnu ir turējis spožāku nekā pati frakcija. To mēs vairākkārt esam pieredzējuši, ka viņa viedoklī parasti dominē valdības koalīcijas viedoklis.

Tomēr šeit es gribu pateikt pavisam kaut ko citu. Vai Vidiņa kungs mums var atnest Jāņa Karpoviča - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedra - parakstītu dokumentu, kurā teikts, ka šis un citi priekšlikumi ir noraidāmi un ka šis likumprojekts, ko jūs tagad apstiprināsiet, ir labs? Jūs neatnesīsiet tādu dokumentu! Arī no Ineses Vaideres jūs tādu neatnesīsiet. Un neatnesīsiet arī no Ārgaļa kunga, kurš ir pietiekami godprātīgs un godīgs cilvēks.

Nu ko es jums varu atbildēt, kolēģi! Es saprotu, ka Saeimas vairākuma frakciju viedoklis atšķiras no Rīgas Domes vairākuma frakciju viedokļa.

Un arī no Valda Kalnozola jūs tādu dokumentu neatnesīsiet. Šeit situācija nav tāda - īrnieki vai namīpašnieki. Šeit ir runa par to, ka nevar savu konfliktu atrisināt uz pašvaldību rēķina.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man, protams, patīk Vidiņa kunga mēģinājums nostādīt pašvaldības un viņu vēlētājus dažādās pozīcijās. Vidiņa kungs, man likās, ka arī jūs kaut ko esat savā laikā Rēzeknes pašvaldībā darījis, vismaz strādājis nopietnās institūcijās, tāpēc jums laikam vajadzētu zināt, ka tieši īrnieki pa lielākajai daļai ir tie vēlētāji, kuri veido šīs pašvaldības, tāpēc sociāldemokrāti aizstāv pašvaldību intereses, visu pašvaldību intereses, un nebūt nav tā, kā Lagzdiņa kungs šodien vai veselu dienu proponē, ka tikai sociāldemokrāti gandrīz visās pašvaldībās ir pie varas. Tā tas būtībā tomēr nav. Mēs, protams, aizstāvam visu pašvaldību intereses, jo tieši pašvaldības ir tās, kas attiecībās ar valsti aizstāv šo īrnieku, vismaz viņām tas ir jādara, aizstāvot šo īrnieku intereses.

Un vēl jautājumā par šo dzīvokļu tirgus deformāciju. Vidiņa kungs, esiet, lūdzu, konsekvents! Ja jūs sakāt, ka ar šo likumu mēs deformējam...

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks!

I.Burvis. ...dzīvokļu tirgu, tad nobalsojiet pret šo likumu. Un tas būs konsekventi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Paužot atbildīgās komisijas viedokli, es gribētu teikt tā, ka šeit saskaras divas konceptuāli pretējas pieejas. Vienu pieeju komisijā un šeit, Saeimas sēdē, pauž kreisais spārns, kas uzskata, ka valsts institūcijām, valsts ierēdņiem, pašvaldībai un birokrātijai ir savas personīgās intereses. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Otrs viedoklis ir tāds, ka intereses mūsu valstī ir tām personām, kuras ir izveidojušas pašvaldības un ievēlējušas Saeimu, tātad tie ir mūsu vēlētāji, tie ir valsts iedzīvotāji.

Godātie kolēģi! Pēc neilga laika jūsu apspriešanai tiks iesniegts likumprojekts par valsts pārvaldes iekārtu. Šajā likumprojektā uz otro lasījumu mēs esam ielikuši valsts pārvaldes darbības pamatprincipus, kas attiecas arī uz pašvaldībām. Tātad šā likumprojekta 8.pantā ir norma, ka valsts iestādēm, to skaitā pašvaldībām, nav savu interešu. Intereses var būt tikai sabiedrībai, kura ir veidojusi šīs institūcijas, lai aizstāvētu... lai rūpētos par mūsu iedzīvotājiem.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu. Kā ļoti pareizi norādīja deputāts Jānis Gailis, ja kādai no līgumslēdzēju pusēm - vai tas būtu īrnieks vai izīrētājs - tiek nodarīts kāds kaitējums sakarā ar īres attiecībām, tad zaudējuma atlīdzības kārtību reglamentē vispārīgā kārtībā Civillikuma normas. Un Civillikuma normas (atšķirībā no sociāldemokrātu piedāvātā sašaurinātā modeļa) nosaka to, ka visos gadījumos, kad līgumslēdzēju puses ir nodarījušas otrai pusei zaudējumus, zaudētājpuse vai tā, kas ir cietusi kaitējumu, tiesas ceļā var saņemt zaudējuma atlīdzību, un nemaz, godātie sociāldemokrāti, nav jāpierāda, ka šis kaitējums ir nodarīts kvalificējoša apstākļa esamības situācijā, proti, ļaunprātīgums nav jāpierāda.

Komisija uzskata, ka tad, ja mēs pieņemtu sociāldemokrātu priekšlikumu, tas apgrūtinātu līgumslēdzēju pusēm aizstāvēt savas tiesības tajos gadījumos, ja ir rupji aizskartas viņu intereses un nodarīts zaudējums. Tāpēc es kategoriski aicinu noraidīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 237. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 13, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 238. - finansu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates!

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka, manuprāt, komisijas priekšsēdētājs diezgan nekorekti interpretēja komisijas viedokli, ka šā likuma oponenti ir kaut kādi pašvaldību birokrātu interešu aizstāvji. Tas bija ļoti negaidīti, un tāpēc arī es gribētu pateikt, ka tādā gadījumā atbildīgajai komisijai tik tiešām bija jāpieiet atbildīgi saviem lēmumiem un jāietver visi ierobežojumi, kas ir nepieciešami. Tā nedrīkstēja “izlaist cauri” tādas lietas, kas pasaka, ka namīpašnieki praktiski visos savos namīpašumos var atbrīvot visus dzīvokļus, ja viņi to vēlas. Tas viss ir viņu gribā. Viņi var izlikt visus īrniekus pēc līguma termiņa izbeigšanās. Un to var darīt.

Kur tas ir rakstīts? Tas reāli izriet no likuma teksta, un to apliecina arī šie pašvaldību vadītāji. Tātad, ja arī tas, kā to uzskata Lagzdiņs, ir pašvaldību birokrātu interesēs, tad es varu pateikt vienīgi to, ka šinī gadījumā Rīgas Domes deputāts ar pieredzi, ko noteikti labi pazīst arī Lagzdiņa kungs, - Jānis Karpovičs, ne velti ir precīzi definējis, ka šis likumprojekts ir namīpašnieku interešu lobēšana, un, ja mēs gribam teikt, ka vienā pusē ir it kā namīpašnieks, bet otrā pusē kaut kādi pašvaldību birokrāti, tad, es domāju, mēs pavisam esam aizmirsuši īrniekus.

Šeit laikam būtu jāsaprot, ka šī lieta ir pilnīgi skaidra: jautājums šeit pamatā ir par īrnieku un namīpašnieka interešu pārstāvēšanu. Un, ja mēs uzmanīgi gribam ielūkoties, tad, protams, jautājums ir arī par valsti un par pašvaldību, par to, cik kurai ir atbildības jāuzņemas un cik atbildības kura uz kuru grib uzgrūst. Un, ja mēs nerunājam par šo jautājumu, tad mēs redzam šo trijnieku tikai tādu: īrnieks - izīrētājs jeb namīpašnieks - pašvaldība, bet valstij, es atvainojos, ir tikai tiesības ultimatīvi diktēt visus savus lēmumus un tajā pašā laikā teikt, ka tie ir politiski atbildīgi, ignorējot reālās situācijas iespējas. Es domāju, ka tas īstenībā ir politiski bezatbildīgi, tāpēc nevajadzētu teikt, pārfrazējot Lagzdiņa kungu, ka izīrētājs labprātīgi varētu rupji pārkāpt īres līguma noteikumus. Labprātīgi rupji pārkāpt īres līguma noteikumus nevar. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Šajā pantā nav runāts par to problēmu, par kuru runāja Baldzēna kungs. Diemžēl nākas konstatēt, ka debatēs, tad, kad oponentiem nav argumentu, ko izvirzīt pret atbildīgās komisijas redakciju, šeit tiek izteikts pieņēmums, apzināti tiek maldināta sabiedrība un klātesošie deputāti, runājot par to, ko likums vispār nerunā un nereglamentē. Tas apliecina vienīgi to, ka šīs normas kritizētājiem vienkārši nav ko teikt, iebilstot pret atbildīgās komisijas redakciju. Tas norāda uz absolūtu bezspēcību un argumentu trūkumu. Es aicinu noraidīt... (Starpsaucieni: “Nost no tribīnes! Kāds sakars ar to komisijai?”) Tieši tā, komisijas viedoklis ir tāds! (Starpsauciens: “Parādi lēmumu!”)

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 238. - bijušā finansu ministra E.Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 17, atturas - 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 239. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī šis liekas tāds vienkāršs un skaists labojums, taču, ja mēs paskatāmies iepriekšējo tekstu, tad parādās tāds jēdziens kā “normatīvie akti”. Un tad man ir jautājums it sevišķi Saeimas juristiem, kaut vai Muciņa kungam: kas ir ietverts jēdzienā “normatīvie akti” un kas tos realizēs?... (No zāles deputāts A.Šķēle: “Tas ir skaidrs!”) Jā, jā, tikai ir jautājums: vai normatīvos aktus par dzīvojamo māju pārplānošanu īrnieks varēs saņemt, izlasot Ministru kabineta noteikumus, vai tie būs kādi Rīgas Domes normatīvie akti? Es ceru, ka Gaiļa kungs arī man to paskaidros, lai es varētu atbalstīt šo iniciatīvu.

Un tāpēc es vēlreiz aicinātu šinī brīdī neatbalstīt šo atbildīgās komisijas iniciatīvu, ja, protams, Lagzdiņa kungs vai pārējie likumprojekta autori nespēs mums kvalitatīvi to paskaidrot, jo - es vēlreiz saku - parasti likuma normās izvairās no tādiem jēdzieniem kā “normatīvie akti”, nedeleģējot konkrētai institūcijai šo aktu izdošanas tiesības. Tāpēc, ja šeit nav tāda deleģēšanas fakta, tad man rodas sajūta, ka tas nozīmē kaut kādus Ministru kabineta izdotos normatīvos aktus, kā tajā vai citā pašvaldībā var veikt kaut kādus remontus vai pārplānošanas. Pēc tam īrniekam būs jāiet, teiksim, uz to pašvaldību, lai varētu realizēt savas tiesības. Šis labojums ir ļoti divdomīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Es atvainojos... Jānis Lagzdiņš - kā referents. Ārpus kārtas. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Mums vēl svaigā atmiņā ir traģiskais gadījums pulkveža Brieža ielā, kad pārbūves rezultātā aizgāja bojā vairāki cilvēki. Kāpēc šie cilvēki aizgāja bojā? Tāpēc, ka dzīvojamā māja tika pārbūvēta, neievērojot pastāvošās būvniecības normas, tās normas, kas reglamentē, kādā kārtībā jāsaņem būvatļauja un kādā kārtībā jāpārbūvē dzīvojamā māja.

Atbalstot šo opozīcijas deputātu priekšlikumu - svītrot noteikumu, ka pārbūve var notikt vienīgi ar izīrētāja piekrišanu un normatīvajos aktos, tas ir, būvnoteikumos, paredzētajā kārtībā, mēs apdraudam mūsu valsts iedzīvotāju dzīvību, veselību un drošību. Šādu normu svītrošana ir ārkārtīgi kaitīga un bīstama. Es aicinu neatbalstīt opozīcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man nākas apšaubīt Jāņa Lagzdiņa godaprātu, jo viņš paziņoja, ka esot komisijas lēmums. Es labprāt iepazītos ar tādu rakstisku lēmumu, jo visi mani kolēģi deputāti apliecināja to, ka šāda komisijas sēde nav bijusi. Taču, ja šāda komisijas sēde ir bijusi, tādā gadījumā jāsaka skaidri: deputāts Lagzdiņš nav izpildījis savus komisijas priekšsēdētāja pienākumus, nav uzaicinājis... vismaz mūsu frakcijas deputātus nav uzaicinājis piedalīties tajā sēdē. Es domāju, ka deputātam Lagzdiņam, ja viņš melo no tribīnes, vajadzētu to darīt vismaz tā, lai būtu pēc tam neiespējami pierādīt to, ka viņš to dara.

Lagzdiņa kungs visu laiku prasīja: kur ir rakstīts, ka no visiem namiem var visus dzīvokļus atbrīvot no īrniekiem? Es nolasīšu valdības koalīcijas jau apstiprināto 16.priekšlikumu, kurš attiecas uz 6.panta otro un trešo daļu. Lai Lagzdiņa kungs vēlreiz tajā ieklausās, un varbūt tad viņš sapratīs, par ko viņš ir nobalsojis! “Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad likumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja...” Un tagad seko viens no tiem lieliskajiem punktiem, kas atbildīgajai komisijai liekas ļoti politiski, ļoti svarīgi. Tātad: izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja “dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai”. Pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem var sev paņemt kaut vai visos savos namos visus dzīvokļus! Es gribētu teikt, ka vajadzētu beigt cilvēkus maldināt. Tā ir realitāte. Tā būtu maiga kļūda tad, ja nebūtu šeit nepārtraukti par to runāts debatēs. Mēs varam visas šīs lietas apskatīt stenogrammās. Lagzdiņa kungs nav vājdzirdīgs, ne nedzirdīgs, tā ka mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir politika. Tā nav kaut kāda pašvaldību birokrātijas nostādne, ko šeit atbalsta sociāldemokrāti un opozīcija.

Es domāju, ka tā ir nekorekta rīcība no viņa puses.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš runās kā referents. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tā kā tika apšaubīts atbildīgās komisijas viedoklis par 16.priekšlikumu, es, atbildīgās komisijas deleģēts referents, varu atgādināt, ka jau spēkā esošajā likumā, Īres likumā, vairāk nekā astoņus gadus ir spēkā norma, kuru nez kāpēc pēkšņi ir sācis kritizēt Baldzēna kungs. Šāda norma jau šobrīd ir spēkā, un tā skan šādi: izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma atjaunošanu, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā (tas noteikums ir spēkā jau astoņus gadus), ja īres līgumā ir ietverta saistība atbrīvot dzīvojamo telpu pēc šā termiņa izbeigšanās; ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai. Jūsu rīcībā, godātie kolēģi, ir izdalītie statistiskie materiāli, kas apliecina, cik lielā mērā namīpašnieki izmanto šīs tiesības. Iepazīstieties, lūdzu, ar oficiālajiem statistikas datiem, ko ir sniegusi Rīgas pilsētas tiesa, un jūs redzēsiet, ka pagājušajā gadā ir bijuši tikai daži gadījumi, kad namīpašnieki ir centušies iesniegt šādas prasības, bet tiesas vēl nav taisījušas pat spriedumus. Daudz vairāk lietu - neskaitāmas reizes vairāk! - ir par parādu gadījumiem. Es aicinu ņemt to vērā, godātie kolēģi.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es mazliet nesapratu... Ja es nekļūdos, tad Baldzēna kungs ir atgriezies pašā likuma sākumā. Tad mēs runājām par pilnīgi citu lietu, bet šobrīd, ja es nekļūdos, mēs runājam par 239.priekšlikumu. Es šajā sakarā gribētu piebilst vienu lietu. Tātad, ja man ir īpašums, tad es esmu tiesīgs šo īpašumu pārbūvēt, bet esmu tiesīgs to darīt tikai tad, ja licencēts arhitekts ir veicis pārprojektēšanu, kuru ir akceptējusi pilsētas būvvalde. Tāda ir likumiskā kārtība šobrīd. Ja mēs runājam par īrnieku, tad jāuzsver, ka īrnieks... es, protams, atvainojos jums, kolēģi, it īpaši jums, sociāldemokrāti... īrnieks tikai uz noteiktu laiku ir izīrējis manu īpašumu, lai lietotu to tādam mērķim, kādam tas ir izīrēts. Ja viņš vēlas to pārbūvēt, tad primārais viņa pienākums ir prasīt man atļauju, vai es piekritīšu. Ja es piekritīšu (es uzskatu, ka šai piekrišanai ir jābūt rakstveidā), tad, protams, turpmākais process būs ļoti vienkāršs. Viņš par tādu vai citādu samaksu nolīgs licencētu arhitektu, kurš izstrādās pārbūves projektu, un tad saskaņos to vispirms ar mani un pēc tam ar pilsētas būvvaldi, un tad veiks šīs pārbūves. Tāda ir šī kārtība. Pretējā gadījumā īrnieki, kas, es ļoti atvainojos, daudzos gadījumos ir absolūti analfabēti būvtehniskos jautājumos, var iedomāties savienot divas telpas, izārdot nesošo sienu. Un tādā gadījumā piektais stāvs pāriet uz ceturto stāvu, ceturtais - uz trešo, - un tā līdz pagrabstāvam! Es negribētu, lai tas tā notiku un lai atkārtotos tādi gadījumi. Tādi ir bijuši. Pulkveža Brieža ielā bija šāds gadījums, ko Lagzdiņa kungs jau minēja un kas ir ļoti traģisks, bet Latvijas Republikā, protams, ir notikuši daudzi šādi negadījumi, kas, paldies Dievam, ir bijuši bez upuriem. Tie ir notikuši tikai tādēļ, ka kāds ir izārdījis to, ko nedrīkstēja izārdīt. Tas ir noticis bez normatīvajos aktos... Lujāna kungs, es gribētu jums paskaidrot, ka ar normatīvajiem aktiem šajā gadījumā ir domāti būvtehniskie normatīvi... (No zāles deputāts M.Lujāns: “Tad ieraksti tā!”) Es negribu paskaidrot tiem, kuri, tā teikt, sēž visdziļāk tankā, kurš normatīvais akts būs kurā gadījumā... Es ceru, ka jūs esat spējīgi orientēties šajās lietās... Šeit mēs nerunājam par tirdzniecību ierobežojošiem normatīviem aktiem. Būvlikums, vispārīgie būvnoteikumi, pilsētas būvnoteikumi un Ministru kabineta izdotie būvnormatīvi - tie ir reglamentējošie dokumenti, kas nosaka visas būvniecības normas Latvijas valstī.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vidiņa kungs! Izīrētājs sacīs... to pateicāt jūs, tieši jūs... Tas, atvainojos, attiecas uz namīpašniekiem... Varēsiet ar viņiem runāt. Kas attiecas uz Lagzdiņa kungu, man nav saprotams, kāpēc viņš visu laiku mums saka, ka sociāldemokrāti atbalstot pašvaldības. Bet kāpēc tad viņas nav jāatbalsta? Viņas ir jāatbalsta! Es jau nemaz nesaku, cik jums ir māju un kāpēc jūs ar tādu spēcīgu ietekmi atbalstāt namīpašniekus. Jums, šā likumprojekta izskatītāju deleģētam referentam, ir jābūt neitrālam, bet jūs diemžēl neesat neitrāls, jūs atbalstāt namīpašniekus.

Jā, cienījamais Gaiļa kungs, varētu jums piekrist attiecībā uz Pulkveža Brieža ielu, bet jūs diemžēl vēl nezināt, kā tie iedzīvotāji tika “izdzīvoti” no tā nama laukā.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Visu pārbūvi veica pats namīpašnieks. Un tur taču bija strādājuši arī tie eksperti un arhitekti! Tāpēc jūs pierādījāt, ka tie arhitekti un speciālisti ir tie, kas to visu nosaka un to visu dara. Un kāpēc tad tika izdarīti tādi pārkāpumi, kuru dēļ aizgāja bojā cilvēki? Par cilvēka aiziešanu uz to pasauli ir samaksāti 200 lati. Lūk, tāda ir namīpašnieku bezjēdzīgā un necilvēcīgā darbība!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs varētu te daudz strīdēties, bet ir pilnīgi skaidrs viens - tas ir tik tiešām tā, ka 16.priekšlikums, tātad 6.panta otrā un trešā daļa, dod iespēju namīpašniekam reāli īstenot savas tiesības, tā ka viņš no visiem dzīvokļiem visus var izlikt. Ja, teiksim, Lagzdiņa kungs saka, ka vecajā likumā ir tas pats iekšā, mēs tādā gadījumā varētu ar viņu nestrīdēties, bet jautājums jau ir par to, kā šajā likumprojektā parādās īrnieku tiesību aizsardzība, jo īrnieki esot ļoti aizsargāti. Es saprotu, ka īstenībā tas tā nav, ja mēs ņemam vērā visus šos skaitļus, kurus mēs zinām, - 21 lats vai 26 lati, atkarībā no tā, vai tā ir Rīga vai kāda cita pašvaldība. Un tādā gadījumā īrniekam pašam vien būs jāiet meklēt...

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ļoti patīk, kā pašlaik partijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis aizstāv… Ko viņš aizstāv? Viņš aizstāv būtībā krieviskojumu latviešu valodā. Nu tad izlabojiet atpakaļ… tieši to pašu normu saskaņā ar tiesiskiem… Un tā tālāk. Jūs ieliekat normatīvos aktus… Tas viss nāk no krievu valodas, un tad mēs brīnāmies… No visiem likumiem krieviskojumus velkam laukā, bet šinī likumā mēs noteikti gribam dabūt tos atpakaļ. Tā nu tas ir, Gaiļa kungs! (No zāles deputāts J.Gailis: “Tu viņus neaizstāvi!”) (No zāles deputāts I.Burvis: “Kādam jau jāaizstāv arī viņi!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Mēs sākām debates par ļoti būtisku normu, proti, par to, kādā kārtībā īrnieki un namīpašnieki var veikt dzīvojamās mājās pārbūvi un remontus.

Pēdējā laika notikumi apliecina to, ka ir aktuāla nepieciešamība reglamentēt, izvirzīt stingrus noteikumus, lai dzīvojamās mājas netiktu patvarīgi pārbūvētas. Daudzi dzīvokļi ir privatizēti. Šie noteikumi, godātie kolēģi, attiecas ne tikai uz denacionalizētām mājām, bet arī uz privatizētām mājām. Daudzu privatizētu dzīvokļu īpašnieki un īrnieki sūdzas, ka kaimiņi nelikumīgi pārbūvē dzīvokļus, veic šo pārbūvi bez pašvaldību izsniegtas būvatļaujas, bez attiecīga pārbūves projekta. Vai tiešām, kolēģi, mēs gaidīsim, lai dzīvojamās mājas sabrūk un aiziet bojā cilvēki? (No zāles deputāts I.Burvis: “Tāds jau nav šis priekšlikums, Jāni!”)

Es aicinu nepieņemt tādu sociāldemokrātu pozīciju, kas pieļautu patvarīgu pārbūvi un apdraudētu cilvēku dzīvību un veselību. Tātad aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas pozīciju, proti, pieņemt 239.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 239. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 11. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 240. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 241. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - nav atbalstīts. Tas ir analogs Jāņa Gaiļa priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 242. - deputātu Māra Grīnblata, Palmiras Lāces un Jāņa Gaiļa priekšlikums izslēgt 45. pantā vārdus “īrestiesā un” - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 243.priekšlikums, ko iesnieguši sociāldemokrāti, daļēji ir atbalstīts un ir iekļauts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 244.priekšlikums, ko iesniedz… (No zāles deputāts J.Gailis: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 245. - Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 246. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu izslēgt no likumprojekta formulējumu, ka īres valdes dalībniekus ievēlē vienādā skaitā gan no īrnieku, gan arī no namīpašnieku vidus. Valde taču nevarēs pieņemt lēmumu, ja, piemēram, īrnieku pārstāvji būs “par”, bet īpašnieku - “pret” (vai arī otrādi). Kā viņi vispār varēs efektīvi sastrādāties? Tur jābūt pilnīgi neatkarīgiem cilvēkiem, kuri būtu spējīgi situāciju novērtēt objektīvi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Saskaņā ar šā likuma koncepciju, pašvaldībām būs nevis obligāts pienākums veidot īres valdes, bet gan fakultatīvas tiesības to darīt. Tas nozīmē, ka tad, ja attiecīgajā pilsētā vai pagastā nebūs asu dzīvokļu problēmu - tas ir, īrnieki, namīpašnieki, apsaimniekotāji ievēros likuma normas - pašvaldības acīmredzot rīkosies saprātīgi un netiks veidotas īres valdes. Taču tajos gadījumos, kad īres valdes tiktu veidotas, tās būtu, gan manuprāt, gan arī komisijasprāt, jāveido pēc tāda principa, kādu piedāvā atbildīgā komisija.

Es tātad aicinu noraidīt 246.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 246.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 247. - Kristiānas Lībanes priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 248. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Valdība, skatot šo likumprojektu, kas bija sagatavots trešajam lasījumam, lūdza atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu un izslēgt 48.panta 1. un 3.punktu. Lai gan pašvaldībām tiek dotas tiesības veidot īres valdes, tās nav obligāti veidojamas. Tātad šīs institūcijas ir savā ziņā konsultatīvas un neobligātas, un tādēļ nebūtu pareizi tām uzticēt tik plašas funkcijas, kādas šeit ir ietvertas.

Turklāt 1.punktā paredzētās funkcijas ir ļoti nekonkrētas. Varbūt kādā atsevišķā gadījumā varētu pieļaut situāciju, ka īres valdes sastāda šādus administratīvos protokolus, taču tad tas ir precīzi jānosaka Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un to varēs izdarīt, ja būs šāds priekšlikums.

Attiecībā uz 3.punktu jāteic, ka nav šobrīd likumā nekur noteikti ne attiecīgie gadījumi, ne kārtība, kādā var iecelt administratoru dzīvojamās mājas apsaimniekošanai. Līdz ar to nebūtu pareizi šobrīd šeit ierakstīt šo funkciju, jo tad nebūtu arī skaidrs, kas šo funkciju veiks tajās pašvaldībās, kurās īres valdes nebūs izveidotas.

Ja Saeima neatbalsta 248.priekšlikumu, tad es lūgtu atbalstīt 249.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos sava kolēģa Aigara Jirgena teiktajam. Šajā pantā ir sacīts, ka īres valdes var sastādīt administratīvos protokolus, uzlikt sodus un tā tālāk. Nebūs pareizi, ja šādas tiesības tiks dotas īres valdēm. Pašvaldībām ir attiecīgas institūcijas, kas var veikt tādas darbības jau šodien. Tādas institūcijas ir gan pašvaldības policija, gan attiecīgos gadījumos būvvalde. Veidot jaunu šādu institūciju un tai uzlikt šādas funkcijas nebūtu mērķtiecīgi.

Īpaši gribu vērst jūsu uzmanību uz panta 3.punktu. Ir ierosināts izslēgt arī 3.punktu. Šā punkta izslēgšanu es lūgtu īpaši atbalstīt, jo tajā ir teikts, ka īres valde var iecelt administratoru. Ko nozīmē jēdziens - “iecelt administratoru”? Maksātnespējīgai institūcijai administratoru var iecelt tikai ar tiesas nolēmumu. Tas būtu nonsenss mūsu tiesiskajā iekārtā, ja kaut kāda pašvaldības izveidota institūcija (nu, principā jau viņai komisijas statuss būtu) varētu veikt šādu darbību tā vai cita īpašnieka īpašumā - tajā vai citā gadījumā pēkšņi liegt viņam attiecīgās tiesības un iecelt kādu citu personu, kura veiks visas ar apsaimniekošanu saistītās darbības.

Lūdzu godājamos kolēģus atbalstīt 248.priekšlikumu, tas ir, izslēgt panta 1. un 3.punktu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums būtu jākonsultējas ar Juridisko biroju. Saeima nupat atbalstīja komisijas viedokli par 247.priekšlikumu (Starpsauciens: “Neatbalstīja!”), kurš jau ir par 1.punktu. Tagad sākām runāt par 248.priekšlikumu, un es te lasu, ka ir ierosināts nepieciešams izslēgt 1. un 3.punktu. Līdz ar to... Es saprotu! Es vēlreiz saku: Saeima nav atbalstījusi Lībanes kundzes priekšlikumu, kurā runāts par 1.punktu.

Tagad mēs atgriežamies pie Juridiskā biroja priekšlikuma, kur arī ir 1. un 3.punkts. Līdz ar to mums pēc brīža būs jārunā par 249., kur ir 3.punkts, jo citādi iznāks tā, ka Saeima balsos pret savu iepriekšējo lēmumu. Nu, pieņemsim, mēs to atbalstīsim... Tā ka mēs esam ievesti nedaudz nonsensā.

Vai arī mums ir jāatgriežas pie 247., bet nu jau kopā ar 248. un tad jābalso, lai saprastu, kā rīkoties, jo varbūt mēs tos abus svītrojam. Un tas nu būtu vienreiz jāsaprot, jo citādi balsošana būs ļoti īpatnēja.

Redziet, es šeit drīzāk domāju tā... es pat aicinātu neatbalstīt Pēterkopa priekšlikumu, jo, ja Lagzdiņa kungs teica, ka var dibināt un var arī nedibināt tās valdes, bet, ja iedzīvotāji patiešām būs tik apzinīgi un sapratīs visu šo būtību, un izveidos šo valdi, tad tai ir jādeleģē pietiekami plašas pilnvaras un nav jābaidās no tā, ka, teiksim, tā dublēsies ar Vītolas kundzes administratīvo komisiju, jo patiešām, kā jau arī Gaiļa kungs norādīja, gan īrnieki, gan arī namsaimnieki izdara visādas ļaunprātības, veic remontdarbus, jauc nost mājas un rada sabiedrībai bīstamus apstākļus. Ja būs vēl viena institūcija, kas to kontrolēs un arī sastādīs sodus, tad būs pilnīgi normāli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Tāds bija arī atbildīgās komisijas viedoklis, kādēļ šī nodaļa Īres likumā tika ieslēgta. Ja ir dzīvokļu problēmas, pašvaldībām jādod iespēja izveidot speciālu institūciju ar pietiekami plašām pilnvarām, kas spētu operatīvi risināt strīdus, dzīvokļu problēmas, konsultēt iedzīvotājus, vajadzības gadījumā sastādīt protokolus un izveidot arī efektīvu un ātru sodīšanas sistēmu attiecībā uz tām personām, kuras ļaunprātīgi pārkāpj spēkā esošo likumdošanu.

Tomēr, runājot par konkrēto 248.priekšlikumu, Lujāna kungam ir pilnīga taisnība: neatbalstot 247.priekšlikumu, mēs nevaram vienoti balsot par “par” vai “pret” 248., bet ir jābalso par 249.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es uzskatu, ka var balsot par 248.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 248.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 16, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. 249.priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 249. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 14, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 250. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 251. - bijušā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra N.Pēterkopa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas debatēt par 251. priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 251.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 32, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 252.priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 253. - Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 254. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 255. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 256. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 257. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Starp citu, baigi savādi! “Latvijas ceļš”, Tautas partija un Juris Bojārs mani grib dabūt ārā no sociāldemokrātiem...

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 257. priekšlikumu!

I.Burvis. Nē, mani vienkārši sajūsmināja šī “trīsvienība”!

Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Kļūst mazliet savādi, ka, runājot par maksimālo īres maksas līmeni, jūs nostājaties pret pašvaldību tiesībām, taču tanī pašā laikā, kad runa bija par to, kādu atbildību uzkraut pašvaldībām, jūs ļoti pamatīgi, mīlēdami īrniekus, bet galvenokārt namu īpašniekus, šo atbildību krāvāt virsū pašvaldībām, bet tanī brīdī, kad pašvaldībai, kurai ir jāaizstāv savi vēlētāji, vajadzēja dot arī tiesības regulēt tirgu ar tās rīcībā esošajām normām, jūs tai šīs iespējas liedzāt. Tas, manā skatījumā, ir ļoti savādi un neloģiski, it īpaši atceroties to, ka ne jau visās pašvaldībās tomēr sociāldemokrāti ir pie varas.

Bet vispār, Kārli, paldies, jo to “trīsvienību” tu labi pamanīji!

Sēdes vadītājs. 257. un 258. priekšlikums nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Atbalstot 254.priekšlikumu, kuru iesniedza atbildīgā komisija, proti, izslēgt otrajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu visu 2.punktu, mēs esam nobalsojuši arī par to, ka mēs izslēdzam visu šo normu, un tādējādi vairs nav atbalstāms arī 257. un 258.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! 259.priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt otrajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 3.punktu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 259.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 15, atturas - 20. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt 260. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 261.priekšlikums. Līdz ar... Es atvainojos! Es aicinu neatbalstīt 261. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt 262. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tieši tā! Līdz ar to vairs nav balsojams 263.priekšlikums, 264.priekšlikums un arī 265.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 266. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Tā kā jaunajā pārejas noteikumu redakcijā ir noteikta citāda īres maksas noteikšanas kārtība denacionalizēto māju tiem dzīvokļiem, kuriem ir tā saucamie vecie īres līgumi, līdz ar to atbildīgā komisija neatbalstīja Jāņa Gaiļa 267.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 268. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 269. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk mēs caurskatīsim pārejas noteikumus, kas sastāv no 17 punktiem.

Pārejas noteikumu 1.punkts reglamentē, kādā kārtībā šā likuma visaptverošo grozījumu normas attiecas uz tiem gadījumiem, kad dzīvokļu strīds šobrīd atrodas tiesvedībā vai tajā brīdī, kad spēkā stāsies šie jaunie likuma grozījumi.

Otrajā lasījumā mēs pieņēmām tādu normu, ka šim likumam, ja tā varētu teikt, ir atpakaļejošs spēks. Atbildīgā komisija, izvērtējusi 270. - Kristiānas Lībanes priekšlikumu, atbalstīja tādu redakciju, ka šā likuma par dzīvojamo telpu īri grozījumu noteikumi ir attiecināmi arī uz tiem gadījumiem, kad prasība ir celta tiesā līdz 2001.gada 1.jūlijam, bet tiesas vēl nav taisījušas spriedumu. Tātad ar šādu normu mēs zināmā mērā piešķiram šim likumam atpakaļejošu spēku.

Atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija atšķiras no deputātes Kristiānas Lībanes iesniegtā priekšlikuma ar to, ka Kristiāna Lībane uzskata, ka jaunie noteikumi ir piemērojami tikai to strīdu izšķiršanā, par kuriem pirmās instances tiesa vēl nav taisījusi spriedumu lietā, savukārt atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka tie attiecināmi arī uz tām lietām, kuras atrodas tiesvedībā apelācijas un kasācijas instancē.

Jāsaka atklāti, ka šīs normas un šo pārejas noteikumu pieņemšana lielā mērā noslogos pašvaldības, jo šīs likuma aizsargājošās normas stāsies spēkā nekavējoties pēc likuma grozījumu pieņemšanas, līdz ar to pašvaldībām faktiski ļoti lieli pienākumi būs jau ar likuma spēkā stāšanās pirmo dienu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane neuztur spēkā savu priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kā deputāts es ierosinu balsot arī par atbildīgās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atbildīgās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 1.punkta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 2, atturas - 71. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Lagzdiņš. Es aicinu atbalstīt 271. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 272. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 273. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 274. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmais likumprojekts paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra īres maksa denacionalizētajos namos pacelsies līdz 24 santīmiem par kvadrātmetru. No 2003.gada tā būs 36 santīmi. No 2004.gada tā būs 48 santīmi, bet no 2005.gada īres maksa tiks pilnīgi atbrīvota. Namu saimnieki tanī varēs iekļaut gan apsaimniekošanas izdevumus, gan arī neierobežotu peļņu. Gribu pasvītrot, ka mūsu oponenti to motivē tādējādi, ka šādā ceļā galu galā izveidosies nekustamā īpašuma tirgus, kas izlīdzinās situāciju, kā tas esot noticis 90.gadu sākumā ar pārtikas produktiem.

Kolēģi, tam daļēji varētu piekrist, bet tikai ar vienu noteikumu. Ja šodien mūsu pārtikas ražotāji nespēj saražot, piemēram, to pašu sviestu pietiekamā daudzumā, tad mums ir visas iespējas tirgu stabilizēt, šo produktu importējot. Taču jūs labi zināt, ka pavisam citādi tas ir ar nekustamā īpašuma tirgus iespējām. Katram ir skaidrs, ka dzīvokļus mēs nekādā veidā importēt nevaram.

Padomju laika ekonomiskās attiecības ir pierādījušas, ka brīvais tirgus deficīta apstākļos neeksistē. Mēs šinī gadījumā nonākam pie tā, ka dzīvokļu cenas nemitīgi celsies un ka namu īpašnieki šādos apstākļos no vairākiem pretendentiem uz dzīvokli izvēlēsies turīgāko. Tādējādi šeit es vēlētos pajautāt saviem kolēģiem: kāda tad būs konkurētspēja tirgus apstākļos mūsu pensionāriem, kuriem ir 50-60 latu lielas pensijas? Varbūt kaut kāda iespēja vēl varētu rasties, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldībai, kurai ir daudz brīvu dzīvokļu bijušās kara ostas rajonā. Varbūt tur arī kādas tirgus attiecības varētu veidoties, jo piedāvājums ir plašāks nekā pieprasījums. Taču kādas izvēles iespējas varētu būt, piemēram, Cēsu pilsētas iedzīvotājiem, kur brīva dzīvokļu fonda gandrīz nav? Tur šodien 600 cilvēku stāv dzīvokļu rindā, bet pēc šo grozījumu pieņemšanas rindā stāvošo skaits sāks strauji augt.

Rīgā šodien ir 6000 cilvēku liela dzīvokļu rinda. Katram ir saprotams, ka no tukša gaisa šie dzīvokļi neradīsies.

Es griežos pie jums, cienījamie valdošās koalīcijas partiju deputāti! Jūs taču visu šo pagājušo desmit gadu laikā esat noteikuši mūsu valsts attīstības kursu. Jūs taču paveicāt dzīvojamā fonda privatizāciju, tanī pašā laikā neko neizdarot municipālo dzīvokļu rezerves fonda izveidošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks!

J.Sokolovskis. Jūs pēdējo desmit gadu laikā neesat uzbūvējuši nevienu kvadrātmetru municipālo dzīvokļu fondā.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, nepārvērtīsim mūsu iedzīvotājus par ķīlniekiem! Es aicinu balsot pret šo likumprojektu kopumā un nodot atpakaļ komisijai tā tālākai izstrādāšanai un precizēšanai.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, gribu jūs informēt, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” izskatīšanai. Vai iebildumu nav?... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - 11. Priekšlikums atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Jānim Lagzdiņam - kā referentam.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Lai turpmākās debates neievirzītos nepareizā gultnē, es gribētu informēt, kāda šobrīd ir situācija mūsu valstī ar denacionalizētajām mājām. Latvijā, kolēģi, vairāk nekā 65% no visiem dzīvokļiem šodien pieder attiecīgā dzīvokļa lietotājam, tātad 65% dzīvokļu ir privātīpašumā. Savukārt tikai 8,4% no valsts iedzīvotājiem dzīvo citam privātīpašniekam piederošā dzīvoklī. Piemēram, Daugavpilī tikai 2,3%, Ventspilī - 5,4%, Rēzeknē - 2,7% dzīvo denacionalizētās dzīvojamās mājās. Ja gadījumā tiktu pieņemta šī pārejas noteikumu norma, arī tā attiektos ne jau uz visiem šiem cilvēkiem, jo daudzi, kas šobrīd mitinās denacionalizētos dzīvokļos, tur ir ievākušies pēc mājas atdošanas, ir noslēguši jaunus īres līgumus, un līdz ar to uz viņiem vairs neattiecas attiecīgā norma.

Godātie kolēģi! Es aicinu ņemt vērā arī to, ka denacionalizēto māju īpašniekiem, savulaik atdodot šīs mājas, mēs esam devuši solījumu, ka pašvaldības sniegs palīdzību šo māju remontam. Šāda norma ir tajos likumos, ko savulaik pieņēma Augstākā padome. Es aicinu, godātie kolēģi, dot iespēju šo māju īpašniekiem likumā norādītajā termiņā un kārtībā noteikt attiecīgo īres maksu, ko piedāvā atbildīgā komisija. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas pozīciju.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es visas šīs dienas uzmanīgi esmu klausījies, ko jūs esat teikuši no tribīnes, un būtu jums ļoti pateicīgs, ka arī jūs darītu tāpat, kad es runāju tagad.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Freimanis. Šeit tika izteikti daudzi priekšlikumi, un, uzmanīgi tajos ieklausoties, es gribu sacīt, ka katram šim priekšlikumam ir bijusi sava jēga - ne viens ir bijis pareizāks par otru, ne sliktāks, jautājums ir tikai par divām dažādām pieejām jautājuma risināšanā. Mūsu, sociāldemokrātu, pieeja šo dzīvokļu jautājumu risināšanā ir tāda, ka mēs gribam, lai cilvēkus maksimāli no dzīvokļiem neizliktu, lai pašvaldības palīdzētu šīm ģimenēm un lai cilvēki varētu dzīvot savos dzīvokļos, jo katra pārvietošana - tā ir trauma cilvēkam.

Savukārt pašreiz vairākuma pozīcija ir tāda, ka īpašniekiem iespējami vairāk ir jādod iespējas cilvēkus izlikt no dzīvokļiem, un pēc tam daļu no viņiem varētu aizsargāt ar pašvaldības spēkiem. Mums pārmet, ka mēs negribam aizsargāt maznodrošinātos, kuri tiek izlikti no dzīvokļiem, bet jāteic, ka viņi vispār nebūtu jāaizsargā, jo mēs pastāvam uz to, ka šīs maznodrošināto cilvēku kategorijas vispār nedrīkstētu izlikt no dzīvokļiem - ne invalīdus, ne arī maznodrošinātos ar maziem bērniem.

Šeit ilgi un dikti mēs debatējām par to, vai ir tiesības izlikt no dzīvokļiem kapitālā remonta dēļ un tad, ja īpašniekam vajadzīgs kāds dzīvoklis, bet, kā tautā saka, šie divi punkti, salīdzinot ar to, ko mēs tagad apspriežam, ir tikai pupu mizas, jo faktiski tagad, kombinējot šo 28. un 36.pantu... tātad 28.pantā ir sacīts, ka īrnieks par parādiem tiek izlikts bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, bet 36.pantā ir teikts, ka šiem cilvēkiem nevienam nav jādod palīdzība... īpašniekam ir tiesības pēc dažiem gadiem par nemaksātāju pārvērst katru, kuru viņš vēlas.

Kādas tad ir šīs faktiskās un vajadzīgās izmaksas, lai uzturētu dzīvokļus? Īres kooperatīvi, kuri jau ir strādājuši zināmu laiku, saka tā: 15 santīmu pietiek, lai dzīvokli uzturētu pašreizējā kārtībā, 20 santīmi nepieciešami, lai veiktu nelielus uzlabojumus, bet, maksājot 25 santīmus, var veikt jau zināmus kapitālieguldījumus. Paredzot šīs normas, ka tiek atbrīvoti īres maksas griesti, mēs viennozīmīgi gribam šodien uzreiz padarīt bagātus māju īpašniekus.

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Freimanis. Paldies. Es pateicos tiem, kuri klausījās, un atvainojos visiem tiem, kuriem traucēju sist klačas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Aicinu atbalstīt šo pārejas noteikumu punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 274. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 275. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 276. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 277. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 278. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 279. - atbildīgās komisijas priekšlikums - nosaka, kādas tiesības un pienākumi Ministru kabinetam būs pēc šā likuma spēka stāšanās. Atbildīgā komisija ierosina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Izskatot šo pārejas noteikumu 10.punktu valdības sēdē, netika atbalstīts tā 3. un 4.apakšpunkts. 3.apakšpunkts nav atbalstīts saistībā ar to, ka tajā ir noteikts, ka visi izdevumi attiecībā uz kompensācijām ir jāsedz no valsts budžeta, kas nebūtu atbalstāms, tādēļ ka pašvaldības pašas nosaka to ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, saskaņā ar kuru persona ir atzīstama par maznodrošinātu. Tādējādi nevar būt tā, ka pašvaldības nosaka šo personu loku, bet valsts budžets tikai kompensē. Šeit ir jābūt solidārai atbildībai.

Savukārt attiecībā uz 4.apakšpunktu tas nav nepieciešams tāpēc, ka šīs prasības jau ir noteiktas gan Būvniecības likumā, gan divos būvnormatīvos, un tāpēc nebūtu no jauna izdodamas speciālas būvniecības prasības tieši dienesta viesnīcām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ļoti īsi: es aicinu šo punktu balsot pa daļām un lūdzu neatbalstīt tā 3. un 4.apakšpunktu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par 10.punkta 3.apakšpunktu komisijā katrā ziņā bija lielas debates, jo šeit tiek skarts valsts budžets, tāpēc, nenoliedzami, valdības piedāvājums bija šeit aizvietot vārdiņus “valsts budžets” ar vārdu “pašvaldībām”. Bija arī tāds variants, ka ir valsts un pašvaldību budžets, tomēr komisijā ar balsu vairākumu tika akceptēts, ka tas notiks no valsts budžeta. Nenoliedzami, mūsu sēdes laikā valdība atkal mēģina realizēt to politiku, ka tad, ja denacionalizēto māju likumīgie īpašnieki pacels īres maksu, īrniekiem tā netiek kompensēta, bet, ja viņi nav spējīgi īri samaksāt, viņus vienkārši ar tiesas lēmumu izliks no šīm mājām, tā ka liberalizācijas procesam, kas ir ietverts pārejas noteikumu 5., 6. un 7.punktā, reāli nav nekādas sociālās aizsardzības. Šo namu īpašnieki īrniekus izliks uz ielas, un viņu vietā nāks turīgāki, bet šie cilvēki, kas būs izlikti uz ielas, reāli sociālo aizsardzību varēs saņemt tikai tādos gadījumos, ja viņi ir mazturīgi īrnieki, nevis mazturīgi ģimenes locekļi, tātad, ja viņi ir mazturīgi īrnieki, nevis citas personas, un apakšīres līguma nepildīšanas gadījumā viņus izliks uz ielas, ja viņi nebūs spējīgi samaksāt, tā ka sociālās aizsardzības viņiem vispār nebūs.

Tā redakcija, kuru piedāvāja atbildīgā komisija 3. un 4.apakšpunktā, tomēr nodrošina kaut kādu sociālo aizsardzību, it sevišķi 3.apakšpunkts, kas paredz kompensāciju no valsts budžeta. Ja valsts liberalizē īres maksu, tad valsts nodrošina arī sociālo aizsardzību. Ja 3.apakšpunkta nav, tad tādā gadījumā šī sociālā aizsardzība no valsts puses izpaliek un atkal visu sociālo jautājumu risināšana bez finansu resursiem gulstas uz pašvaldībām un to budžetiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es gribētu informēt jūs, ka joprojām spēkā ir likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Viens no palīdzības veidiem ir pabalstu izmaksāšana, par ko šeit runāja jau sociāldemokrātu deputātes Helēna Soldatjonoka un Aija Barča. Šā likuma ietvaros pašvaldībām ir obligāts pienākums sniegt palīdzību, proti, izmaksāt pabalstus trūcīgo iedzīvotāju kategorijām. Daudzus miljonus pašvaldības jau ir izmaksājušas pabalstos, un es ceru, ka jaunās pašvaldības, kurās daudzviet pie varas ir sociāldemokrāti, varēs šo funkciju realizēt vēl sekmīgāk. Es aicinu tātad atbalstīt šā pārejas noteikumu punkta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Vai balsosim 279.priekšlikumu pa daļām? (Starpsaucieni: “Ir, ir!”) Ir iebildumi? Tādā gadījumā, lūdzu, nobalsosim par šādu priekšlikumu - balsot 279.priekšlikumu pa daļām! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 279.priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Priekšlikuma pirmā daļa ir atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 279.priekšlikuma otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 25. Otrā daļa ir atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 279.priekšlikuma trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 31, atturas - 22. Trešā daļa nav atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 279.priekšlikuma ceturto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 33, atturas - 33. Ceturtā daļa netiek atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 279.priekšlikuma piekto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Piektā daļa ir atbalstīta.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 280. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 281. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 282. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 283. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 11, atturas - 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 284. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 285. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 286. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 287. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Aicinu par likumprojektu balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 30, atturas - 3. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu turpināt šīsdienas sēdi līdz šādu likumprojektu izskatīšanai: “Grozījumi Izglītības likumā”, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, iekļaujot šos likumprojektus pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Vai ir iebildumi?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 17, atturas - 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu - turpināt sēdi līdz šādu jautājumu izskatīšanai, un tie ir: lēmuma projekts “Par Olafa Brūvera iecelšanu par Valsts cilvēktiesību biroja direktoru”, likumprojekts “Komerclikuma spēkā stāšanās likums”, likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, iekļaujot šos jautājumus uzreiz pēc grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 20, atturas - 34. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, aicinu tūlīt pēc šīs sēdes Sarkanajā zālē Saeimas Prezidija locekļus un frakciju vadītājus uz īsu apspriedi.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Leja, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Tadeušs Ketlers, Jānis Škapars, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Korektores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Balsojumi

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:19:52 bal001 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 75. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:31:28 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 79. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:32:02 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 80. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:36:00 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 100. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:46:20 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 115.1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:46:46 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 115.2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 9:53:44 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 131. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 10:02:00 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 136. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 10:30:30 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 145. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 11:08:38 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 148. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 11:26:30 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 152. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 11:56:00 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 157. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 12:04:22 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 158. priekšlikumu

Datums: 07.06.2001. 13:44:02 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 13:53:56 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 159. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 14:16:46 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 161. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 14:18:06 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 174. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 14:18:36 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 177. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 14:28:24 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 187. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 14:36:00 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 211. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 14:42:06 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 216. priekšlikumu

Datums: 07.06.2001. 15:00:42 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz darba kārtības beigām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 15:37:00 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 217. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 15:47:26 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 218. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 15:48:04 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 221. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 15:54:34 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 224. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:14:02 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 237. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:18:38 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 238. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:34:06 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 239. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:37:06 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 246. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:44:58 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 248. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:45:22 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 249. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:46:02 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 251. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:48:52 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 259. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 16:53:26 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 270. priekšlikumu

Datums: 07.06.2001. 16:58:04 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz likumprojekta izskatīšanai

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:04:20 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 274. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:10:40 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 279. priekšlikumu balsot pa daļām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:11:04 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 279.1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:11:26 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 279.2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:11:50 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 279.3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:12:12 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 279.4. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:12:36 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 279.5. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:13:12 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 283. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 07.06.2001. 17:13:58 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3175 pieņemšanu 3. lasījumā

Datums: 07.06.2001. 17:14:38 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu

Datums: 07.06.2001. 17:15:24 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu